3. pants

Nacionālās drošības

apdraudējumu novēršanas prioritātes

3.1. Militārā

apdraudējuma novēršana

Izvērsts valsts militārā apdraudējuma raksturojums

saskaņā ar Nacionālās drošības likumu tiek sniegts Militāro

draudu analīzē.

Pašlaik Latvijai nepastāv tieši militāri draudi. Lai arī

ir bijuši notikumi, kas radījuši bažas par kaimiņvalstu nodomiem,

piemēram, militārais konflikts Gruzijā, Krievijas Federācijas un

Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku mācības Ladoga un

Zapad 2009, drošības situāciju Baltijas jūras reģionā var

raksturot kā drošu un stabilu.

Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips

ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kas nodrošina, ka

iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par

kopējiem draudiem NATO.

Valsts apdraudējuma gadījumā NBS sadarbībā ar sabiedroto

valstu bruņotajiem spēkiem nodrošina Latvijas valsts sauszemes

teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību.

Latvijas stratēģiskās intereses ir saistītas ar to, lai arī

turpmāk alianse saglabātu rīcībspēju un efektivitāti. Papildus

kolektīvās aizsardzības sniegtajām garantijām, dalība NATO ļauj

Latvijai saņemt šādus ieguldījumus drošībā: gaisa telpas

patrulēšana, kopējas un regulāras sabiedroto mācības, Lielvārdes

lidlauka modernizācijas projekta īstenošana.

Vienlaikus līdz ar dalību NATO un ES Latvijas drošību

vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu

drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav

nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par

starptautisko drošību, tādējādi arī nepieciešamība līdzdarboties

tās stiprināšanā.

Latvijai ir svarīgi, lai attīstītos ES un NATO

sadarbība, kā arī, lai abas organizācijas spētu viena otru

papildināt starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā.

Latvija atbalsta tādu ES militāro un civilo spēju attīstību, kas

veicinātu ES ieguldījumu starptautiskajā drošībā un maksimāli

efektīvi izmantotu dalībvalstu resursus.

Tāpat Latvijai būtiska ir Baltijas valstu sadarbība, kas

ir viens no galvenajiem reģiona drošības un stabilitātes

stiprināšanas elementiem un sekmē Baltijas valstu bruņoto spēku

attīstību un to savstarpējo savietojamību.

Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīga savstarpējās

uzticības veicināšana, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas

Militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās

lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās

infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata,

ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko

drošību veicinošs faktors. Savstarpējā sadarbība arī turpmāk ir

jābalsta uz konkrētiem draudu novēršanas vai apkarošanas

pasākumiem. Tāpat Latvija atbalsta starptautisko drošību

veicinošus bruņojuma kontroles režīmus un maksimālu caurspīdīgumu

to ieviešanā un ievērošanā.

Aizsardzības uzdevumu veikšanai un NBS kaujas spēju

nostiprināšanai nepieciešams veltīt atbilstošus resursus.

Vienlaicīgi, attīstot NBS spējas, Latvija centīsies piedalīties

izdevīgos daudznacionālos projektos, kā arī sniegt pienesumu

Latvijas ekonomikai, iesaistot Latvijas uzņēmējus Aizsardzības

ministrijas rīkotos konkursos, piesaistot NATO investīcijas un

atbalstot aizsardzībai nepieciešamu jaunu tehnoloģiju izstrādi.

Aizsardzības uzdevumu īstenošanai būtisks ir sabiedrības

atbalsts.

Latvijas prioritātes militārā apdraudējuma

novēršanai:

NBS kaujas spēju uzturēšana un

attīstība

Lai nodrošinātu valsts aizsardzības uzdevumu izpildi,

Latvijas prioritāte aizsardzības jomā ir atbilstošu NBS kaujas

spēju uzturēšana un attīstība gan Latvijas teritorijas

aizsardzībai, gan kopējo militāro spēju stiprināšanai kolektīvās

aizsardzības ietvaros un līdzdalībai starptautiskajās operācijās

ārpus Latvijas teritorijas. NBS kaujas spēju nodrošināšanai

nepieciešams veltīt atbilstošus resursus.

NBS dalība NATO un ES

vadītajās starptautiskajās operācijās

Dalība starptautiskajās operācijās, tai skaitā NATO

reaģēšanas spēkos, ar mērķi novērst krīzes un to radītās sekas

gan veicina starptautisko drošību un stabilitāti, gan ļauj NBS

pilnveidot kaujas spējas un prasmes. Pārredzamā nākotnē NATO

operācija Afganistānā paliks kā būtisks NATO uzdevums, kas prasīs

arī Latvijas ieguldījumu. Latvijai svarīgi atbalstīt vispusīgu

pieeju šādās operācijās, lai krīzes skartā valsts spētu pēc

iespējas ātrāk uzņemties atbildību par savu drošību.

Militāro mācību organizēšana

Baltijas valstu teritorijā

Lai nodrošinātu NBS spēku kaujas spēju pilnveidošanu un

turpmāko izaugsmi, nozīmīgs faktors ir kopīgu militāro mācību ar

citām NATO dalībvalstīm organizēšana Latvijas un pārējo Baltijas

valstu teritorijā. Starptautiskās militārās mācības

nepieciešamas, lai saglabātu un attīstītu NBS kaujas spējas un

novērtētu vienību un spēku veidu sagatavotības līmeni un spējas

pildīt savus uzdevumus. Reizē kolektīvās NATO mācības apliecina

sabiedroto solidaritāti un veicina sabiedrības atbalstu un

izpratni par NATO uzdevumiem. Šajā kontekstā kā viens no valsts

aizsardzības galvenajiem uzdevumiem, kas Latvijai jānodrošina, ir

uzņemošās valsts atbalsta sistēma, kuras ietvaros jānodrošina

sabiedroto bruņoto spēku uzņemšana Latvijas teritorijā.

Atbildīgajām institūcijām ir jānodrošina uzņemošās valsts

atbalsta sistēmas uzturēšana un jāveic pastāvīga savstarpējā

koordinācija un apmācības, lai nepieciešamības gadījumā varētu

ātri izvērst sabiedroto spēkus. Uzņemošās valsts atbalsta sistēma

ir būtiska ne tikai valsts militāra apdraudējuma, bet arī dabas

un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanas un starptautisko

mācību gadījumos.

3.2. Ārvalstu izlūkošanas

un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana

Nozīmīgs nacionālās drošības apdraudējuma faktors ir

ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - ārvalstu

specdienestu) darbība Latvijas teritorijā. Ārvalstu specdienestu

darbību pret Latviju un tās interesēm var iedalīt politiskajā,

militārajā un ekonomiskajā izlūko šanā. To darbība var tikt

vērsta gan pret Latvijas nacionālās drošības interesēm, gan

apdraudēt NATO un ES kopējo drošību.

Ārvalstu specdienestu darbība Latvijā vērtējama kā

aktīva, to darbinieki mērķtiecīgi analizē publiski pieejamo

informāciju par Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, ekonomikas

un bruņoto spēku attīstības aktualitātēm, kā arī mēģina iegūt

apsteidzošu, operatīva rakstura informāciju par minētajiem

jautājumiem. Tādējādi ārvalstu specdienestu rīcībā nonāk

informācija par lēmumu pieņemšanas gaitu Latvijas institūcijās un

politiskajā vidē, kas šīm valstīm dod priekšrocības, plānojot

savas ar Latviju un Baltijas reģionu saistītās ārpolitiskās,

militārās un ekonomiskās aktivitātes, kā arī Latvijas

iekšpolitikas un sabiedriskās domas ietekmēšanas

pasākumus.

Ārvalstu specdienesti kā informācijas avotus izmanto gan

savu diplomātisko pārstāvniecību Latvijā darbiniekus, gan veido

savu aģentūras un kontaktpersonu tīklu dažādu valsts pārvaldes

institūciju amatpersonu vidū, kas tādējādi nodrošina tiem

speciālistu vērtējumu un analīzi par ārvalstu specdienestus

interesējošiem jautājumiem. Ārvalstu specdienesti veic arī

aktivitātes Latvijas informatīvajā telpā un sabiedrisko

organizāciju vidē, tādejādi iespaidojot to darbību atbilstoši

savām interesēm un veidojot valstij nelojālu viedokļu

popularizēšanu.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas

pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to

sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai

novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā

arī NATO un ES interesēm.

Latvijas prioritātes ārvalstu specdienestu radītā

apdraudējuma novēršanai:

Starptautiskā

sadarbība

Latvijas valsts drošības iestādēm (Satversmes

aizsardzības birojam, Drošības policijai un Militārās izlūkošanas

un drošības dienestam) jāsadarbojas ar citu NATO un ES

dalībvalstu specdienestiem nolūkā savlaicīgi identificēt

Latvijas, NATO un ES drošības interesēm bīstamu ārvalstu

specdienestu darbinieku izlūkošanas aktivitātes Latvijas

teritorijā vai pret tās interešu objektiem ārvalstīs. Valsts

drošības iestādēm jāveicina informācijas un pieredzes apmaiņa ar

ārvalstu partneru dienestiem par informācijas iegūšanas metodēm

un taktiku, kuras var izmantot ārvalstu specdienesti.

Nepieciešamības gadījumā Latvijas valsts drošības iestādēm

jāiesaistās kopīgās operācijās ar ārvalstu partneru dienestiem,

lai novērstu apdraudējumus Latvijas, NATO un ES drošības

interesēm.

Valsts drošības iestāžu

savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa

Latvijas valsts drošības iestādēm mērķtiecīgi

jāsadarbojas, nodrošinot efektīvu operatīvās informācijas apmaiņu

un operatīvo darbību savstarpējo saskaņošanu. Valsts drošības

iestāžu operatīvā darba prioritāšu noteikšanai, savstarpējās

informācijas aprites, analīzes un izmantošanas veicināšanai

mērķtiecīgi jāizmanto Valsts drošības iestāžu padome, kurā ir

pārstāvēti visu triju valsts drošības iestāžu

vadītāji.

Pretizlūkošanas un valsts

noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošana

Ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu novēršanas

stūrakmens ir efektīva nacionālā pretizlūkošanas un valsts

noslēpuma aizsardzības sistēma. Minētās sistēmas mērķtiecīgai

attīstīšanai jāietver gan efektīva normatīvā regulējuma izstrāde

un pilnveidošana, gan kvalitatīva drošības pārbaužu veikšana

personām, kuras pretendē uz speciālās atļaujas pieejai valsts

noslēpumam saņemšanu. Valsts drošības iestādēm pastiprināti

jākontrolē valsts noslēpuma objektu izstrādes, glabāšanas,

aprites un izmantošanas kārtības atbilstība normatīvajos aktos

noteiktajām prasībām, īpašu uzmanību pievēršot NATO un ES

klasificētajai informācijai. Par svarīgu valsts noslēpuma

aizsardzības priekšnoteikumu jākļūst izpratnes par slepenības

režīma nepieciešamību veidošana amatpersonām, kuras veic darbu ar

valsts noslēpumu.

3.3. Pilsoniskas sabiedrības

vienotības apdraudējuma novēršana

Viens no pilsoniskas sabiedrības pamatiem ir sekmīga

sabiedrības integrācijas politika. Lai novērstu tādu procesu

attīstību, kas var traucēt nostiprināties pilsoniskai sabiedrībai

un novest pie sabiedrības sašķeltības, valstij ir jāturpina

mērķtiecīga šīs politikas īstenošana.

Latviešu valoda kā valsts valoda un sabiedrību vienojošs

elements nav nostabilizējusies vairākās jomās, piemēram, biznesā

un informatīvajā vidē. Prognozējams, ka nākotnē Latvijā

saasināsies valodu konkurence, kurā latviešu valoda var nonākt

neizdevīgākās pozīcijās salīdzinājumā ar citām valodām. Šāda

situācijas attīstība veicinātu tālāku sabiedrības sašķeltību pēc

valodas principa. Nošķirtas informatīvās telpas mazina iespēju

valstij vienlīdz efektīvi uzrunāt visu sabiedrību, līdz ar to

noteiktai tās daļai neveidojas piederības sajūta

Latvijai.

Latvijas sabiedrība ir sašķelta arī pēc attieksmes pret

atsevišķiem vēstures jautājumiem. Dažādās attieksmes ietekmē

atsevišķu sabiedrības grupu kultūrpolitisko identitāti un

pasaules uzskatus, kas var novest pie savstarpējām

pretrunām.

Latvijā pastāv reģionālās attīstības atšķirības un

depresīvu reģionu veidošanās risks, kas var ietekmēt, piemēram,

Latgali, kur sociālekonomiskās attīstības nevienmērīgums,

iedzīvotāju etniskais sastāvs, zināma nošķirtība no Latvijas

politisko lēmumu pieņemšanas procesiem savstarpēji negatīvi

papildina cits citu.

Iepriekš minētie faktori var radīt potenciālu

apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm, ko vēl

vairāk pastiprina fakts, ka valstī efektīvi nedarbojas spēcīgs

sabiedrības integrācijas, nacionālo minoritāšu, naturalizācijas

un valsts valodas politiku koordinējošs mehānisms ar skaidri

definētām atbildības jomām starp noteiktām valsts institūcijām.

To apstiprina fakts, ka nav noteikts atsevišķs formāts iepriekš

minēto jautājumu saskaņotai īstenošanai. Kā atsevišķas

institūcijas ir likvidētas par integrācijas un pilsonības

politikas īstenošanu atbildīgās iestādes, savukārt, samazināta

valsts finansējuma apstākļos ir apdraudēta valsts valodas

politikas noteikto mērķu pilnvērtīga sasniegšana. Vēl vairāk - to

pastiprina tendence, ka informatīvā telpa Latvijā nedarbojas kā

vienots faktors un pastāv informatīvās telpas sašķeltības

risks.

Turpinoties nenoteiktībai attiecībā pret sabiedrības

integrācijas procesiem, mazināsies valsts spējas reaģēt uz šiem

apdraudējumiem un to radītajām sekām. Aizvien lielāku ietekmi

varētu iegūt tās valstis, kas, ieguldot līdzekļus, centīsies

Latvijā izveidot sev vēlamu kultūras, izglītības, valodas,

informatīvo un sociālekonomisko vidi.

Sašķeltas sabiedrības ietekme uz nacionālo drošību īpaši

negatīvi var izpausties kritiskās situācijās, kad var būt

apgrūtināta nozīmīgu lēmumu pieņemšana un īstenošana.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un

vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas

valstij piederīga pilsoņu kopuma attīstību.

Latvijas prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā

apdraudējuma novēršanai:

Sabiedrības integrācijas

politika

Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāīsteno koordinēta

rīcība visos valsts pārvaldes līmeņos, lai kopīgi ar nevalstisko

organizāciju sektoru veidotu ilglaicīgu sabiedrības integrācijas

politiku, kas balstītos uz piederības stiprināšanu valstij, tās

pamatvērtībām un valsts valodu kā saziņas līdzekli starp

sabiedrības grupām no vienas puses un visu Latvijā pie

mazākumtautībām piederošo personu etniskās identitātes

saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī to interešu pārstāvniecību no

otras puses. Valstij jāsniedz atbalsts mazākumtautību kultūras

biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, radot iespējas, ka

mazākumtautības var izkopt savas kultūras tradīcijas un etnisko

identitāti.

Paralēli tam atbildīgajām institūcijām juridiski

jāsakārto jautājums par palīdzības, tostarp - finansiālās,

saņemšanu no ārvalstīm, kas ir paredzēta nevalstiskajām

organizācijām, kuras pārstāv mazākumtautību intereses.

Sabiedrības integrācijas politikai ir jāaptver ne tikai

nacionālais līmenis, bet vienlaikus jāveicina Latvijas

sabiedrības integrācija plašākā Eiropas vērtību un kultūras

telpā, nostiprinot eiropeisko identitāti un izpratni par Latviju

kā Eiropas valsti.

Būtisks faktors sekmīgai sabiedrības integrācijai ir

nevēlamu atšķirību mazināšana starp Rīgu un valsts reģioniem.

Valstij jāsniedz atbalsts reģioniem to sociāli politiskās un

kultūras dzīves attīstībā.

Pilsoniskās apziņas un

vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā,

īpaši skolēnos un jauniešos

Valsts nākotnes attīstības pamatā ir tās jaunatne, tāpēc

īpaša uzmanība jāpievērš izglītības politikai un videi, kurā

jaunieši iegūst pamatzināšanas un izpratni par valsti. Latvijas

interesēs ir jāveido izglītības sistēma, kas jauniešos veicinātu

piederības un lojalitātes sajūtas izkopšanu Latvijas valstij un

Eiropas kultūras telpai.

Mērķtiecīgi jāstiprina saikne starp skolu jaunatni un

valsti, veicinot sadarbību starp izglītības iestādēm un valsts

institūcijām. Lai nostiprinātu skolu jaunatnes saikni ar Eiropu,

jāveicina Eiropas Savienības valodu zināšanu apguve no 1.klases

un jāizmanto šo valodu zināšanas sadarbības organizēšanai starp

Latvijas un Eiropas skolām.

Vienotas, vispārpieejamas

informatīvās telpas izveide

Katras demokrātiskas valsts un sabiedrības efektīvai

funkcionēšanai ļoti svarīgs elements ir informatīvā telpa, ar

kuras palīdzību valsts uztur atgriezenisko saiti ar saviem

pilsoņiem. Svarīgi ir saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un

informatīvās vides daudzveidību, vienlaikus nepieļaujot nevēlamu

informatīvās telpas sašķeltību pēc valodu, etniskā vai citiem

principiem.

Valstij jāpanāk, ka tiek novērsti šķēršļi, lai nacionālā

informatīvā telpa būtu pieejama pēc iespējas lielākai Latvijas

sabiedrības daļai, kas ikdienā to patērējot un izmantojot, iegūst

sev nepieciešamo informāciju.

Latvijā jāizveido vienota un visiem iedzīvotājiem

pieejama informatīvā telpa, nodrošinot pilnvērtīgu piekļuvi

alternatīviem, īpaši Eiropas valstu, informācijas

resursiem.

Vadoties no sabiedrības integrācijas politikas mērķiem,

jāveicina populāru un konkurētspējīgu plašsaziņas līdzekļu

produktu rašanos Latvijā izplatītākajās mazākumtautību valodās,

kuru saturs būtu vērsts uz Latvijas un eiropeisko vērtību

popularizēšanu. Vienlaikus ir jāveido tāda informatīvās telpas

politika, lai plašsaziņas līdzekļi veicinātu valsts valodas

izmantošanu sabiedrībā.

Lai nodrošinātu iespēju izmantot rietumvalstu

informācijas resursus, jāsekmē svešvalodu apgūšana dažādās vecuma

grupās, īpaši jauniešu vidū. Svešvalodu zināšanas atvieglos

iedzīvotājiem iespējas iegūt informāciju no Eiropas masu

medijiem.

3.4. Ekonomisko interešu

apdraudējuma novēršana

Svarīgs nacionālo drošību veicinošs faktors ir

ekonomiskā drošība un spēja realizēt valsts interesēm atbilstošu

ekonomisko politiku. Nozīmīgu iespaidu uz ekonomisko situāciju

valstī atstāj valsts institūciju īstenotā politika un atsevišķu

ekonomisko subjektu īstenotās darbības.

Latvijas ekonomikas straujās, bet nesabalansētās

attīstības rezultātā pasaules finanšu un ekonomikas krīzes

ietekme uz tautsaimniecību Latvijā bija negatīvāka kā citās

valstīs. Krīzes un citu ārējo faktoru rezultātā samazinājās

ekonomiskā aktivitāte valstī, kā arī strauji kritās pieprasījums

pēc Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem gan ārvalstīs, gan

valsts iekšienē. Strauji palielinājās bezdarba līmenis, kā arī

pieauga darbaspēka emigrācija uz ārvalstīm.

Būtisks risks ir ekonomiskās vides nestabilitāte un

finanšu līdzekļu trūkums Latvijas uzņēmumiem, kas samazina

uzņēmumu darbības apjomu un veicina valstij stratēģiski svarīgu

uzņēmumu pārdošanu ārvalstu uzņēmējiem par cenu, kas ir mazāka

par to ilgtermiņa tirgus vērtību.

Lai vairotu ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti,

Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas

ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības

veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts

ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana, lai palielinātu budžeta

ieņēmumus un nodrošinātu nodarbinātības līmeņa

celšanos.

Latvijas prioritātes ekonomiskās drošības

nodrošināšanai:

Stabilas un prognozējamas

ekonomiskās vides nodrošināšana

Latvijas valsts institūcijām ir jāveicina sabalansēta

valsts ekonomikas attīstība un jārealizē pārdomāta fiskālā

politika. Jānodrošina ieinteresēto pušu līdzdalība lēmumu

pieņemšanas procesos. Valsts pārvaldē nepieciešams turpināt

novērst korupcijas riskus, ieviešot efektīvus iekšējās kontroles

pasākumus un nodrošinot nepārprotamus lēmumu pieņemšanas

mehānismus, kā arī veidot caurskatāmu un atklātu publisko

iepirkumu sistēmu, pilnveidojot administratīvās atbildības

mehānismu par pārkāpumiem iepirkumu jomā un nostiprināt soda

neizbēgamību. Tiesībsargājošām iestādēm ir nepieciešams turpināt

sistemātisku darbību korupcijas apkarošanā, īpašu uzmanību

pievēršot augstākā korupcijas līmeņa un "valsts

nozagšanas" mazināšanai. Jāuzlabo finanšu sektora

uzraudzīšana, lai nodrošinātu kredītiestāžu darbības stabilitāti.

Valsts finanšu politika jāturpina orientēt uz eiro ieviešanu

nākotnē.

Ilgtspējīgas ekonomiskās

izaugsmes veicināšana

Latvijas ekonomikas turpmākajai stratēģiskajai izaugsmei

svarīgi turpināt inovācijas procesu attīstīšanu, kas pozitīvi

ietekmētu gan valsts konkurētspēju, gan sekmētu straujāku virzību

uz zināšanām balstītu ekonomikas modeli, kur dominē augsts

produktivitātes līmenis, kvalificēts darbaspēks, kā arī produktu,

tehnoloģiju un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izstrāde

un eksports. Nozīmīgi aktivizēt arī valsts ekonomisko interešu

pārstāvniecību ārvalstīs. Lai nodrošinātu priekšnoteikumus tādu

preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, kuriem ir augsta

pievienotā vērtība, prioritāra nozīme jāpiešķir zinātnes un

pētniecības atbalstīšanai, pārdomātai Eiropas struktūrfondu

izmantošanai, inovāciju institucionālās sistēmas kapacitātes

attīstīšanai, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai un

darbaspēka apmācībai.

Latvijai jāveicina ekonomiskā sadarbība, jāatbalsta

investīciju piesaiste, kā arī nepieciešams veicināt eksportu uz

tām valstīm, kas savas politiskās ietekmes palielināšanai

neizmanto to rīcībā esošās ekonomiskās politikas

sviras.

Enerģijas resursu piegāžu

nodrošināšana

Latvijai jārada apstākļi stabilām un savlaicīgām

nepieciešamo enerģijas resursu piegādēm, kā arī jāatbalsta

energoresursus lietderīgi izmantojošu tehnoloģiju ieviešana.

Valstij jāveicina dažādu primāro enerģijas resursu veidu

izmantošana ekonomikā. Nepieciešams diversificēt būtiskāko

enerģijas resursu piegādes avotus, maršrutus un tam nepieciešamo

infrastruktūru, balstoties uz ekonomisko izdevīgumu. Latvijai

jāatbalsta vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas

enerģētikas nozarē, kā arī to izmantojošu tehnoloģiju

attīstība.

Kā būtiska prioritāte jānosaka ilgtermiņa

elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošināšana un starpsavienojumu

jaudu palielināšana ar kaimiņvalstīm. Jāveicina Baltijas valstu,

tostarp Latvijas, integrāciju Eiropas enerģētikas

infrastruktūrā.

3.5. Ekstrēmistiski un

radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma

novēršana

Latvijā darbojas vairākas organizācijas, kuru biedru

paustie uzskati un sabiedriskās aktivitātes liecina par atbalstu

radikālām ideoloģijām. Lai gan šādu organizāciju darbība ir

konstatēta, jāsecina, ka tās ir mazskaitlīgas, bez pastāvīgai

rīcībai nepieciešamā atbalsta sabiedrībā, tām ir ierobežoti

finanšu un organizatoriskie resursi. To aktivitātes pārsvarā

aprobežojas ar mēģinājumiem izvērst savu darbību, konsolidēties

ar citām marginālām sabiedrības grupām un popularizēt savas

idejas.

Kā būtiskākais apdraudējums ir vērtējami kreisi

orientēto radikālo organizāciju centieni savstarpēji apvienoties

un legalizēt savu darbību kā politiskām partijām un izvērst

arvien plašāku starptautisko sadarbību ar ideoloģiski tuvām

organizācijām ārvalstīs.

Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu

visās tā izpausmes formās, īpaši vēršoties pret politisko

ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām,

veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu

riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt

radikāli orientētās organizācijas.

Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma

novēršanai:

Starptautiskā

sadarbība

Jāīsteno efektīva starptautiskā sadarbība starp Latvijas

valsts drošības iestādēm un ārvalstu specdienestiem un

tiesībsargājošām institūcijām, lai savlaicīgi atklātu Latvijas un

ārvalstu ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju un to

līderu savstarpējos sakarus, pieredzes apmaiņu un plānus

piedalīties kādās nacionāla vai starptautiska mēroga protesta

akcijās.

Starpinstitucionālā sadarbība

un informācijas apmaiņa

Jāattīsta Latvijas valsts drošības iestāžu un

tiesībsargājošo iestāžu savstarpējā sadarbība ekstrēmisma

izpausmju prevencijā, kā arī aktīvi jāsadarbojas ar

nevalstiskajām organizācijām, kas specializējas cilvēktiesību

jomā un pārstāv noteiktas sabiedrības minoritātes grupas. Jāveic

preventīvais darbs, ieskaitot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos

aktos, lai novērstu ekstrēmistiski un radikāli orientēto

organizāciju mēģinājumus legalizēt savu darbību.

Sabiedrības

izglītošana

Jāveic sabiedrības izglītošana par ekstrēmistiski un

radikāli orientēto organizāciju darbības mērķiem, īstenoto

darbību, radītājām sekām, kā arī to ilgtermiņa ietekmi uz

sabiedrības un valsts sociālekonomisko un politisko attīstību.

Pieaugošs atbalsts ekstrēmistiski un radikāli orientētām

organizācijām no dažādām sabiedrības grupām var veicināt to

iesaistīšanos politiskajos procesos, kas var negatīvi ietekmēt

sabiedrisko kārtību un drošību, iekšpolitisko stabilitāti kopumā,

kā arī valsts starptautisko tēlu.

Jāpanāk, ka tiek samazinātas šo organizāciju iespējas

iegūt popularitāti un savas darbības attīstīšanai nepieciešamo

atbalstu plašākā sabiedrībā.

3.6. Starptautiskā terorisma

apdraudējuma novēršana

Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems -

šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai

organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu

izmantot teroristiskas metodes. Līdz šim Latvijā nav atklātas

organizācijas vai personas, kas veiktu tiešu kādas sabiedriskās

grupas radikalizēšanu vai personu vervēšanu iesaistīšanai

teroristiskās darbībās.

Taču Latvija nav nodalāma no Eiropā notiekošajām

likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties

islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Latvija ekstrēmistu vidū

tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem

procesiem un šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības

politiku. Pašlaik vislielākajam terorisma apdraudējumam ir

pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un

civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus

Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi.

Starptautiskā terorisma attīstības tendences un NATO un

ES dalībvalstīs notikušo terora aktu analīze liecina, ka

visaugstākā terorisma draudu iespējamība turpina saglabāties pret

transporta infrastruktūras objektiem (īpaši civilās aviācijas un

dzelzceļa sistēmas objektiem), kā arī cilvēku masveida pulcēšanās

vietām. Teroristi terora aktos turpina izmantot improvizētos

spridzekļus, kuri pagatavoti no tirdzniecībā viegli iegādājamām

eksplozīvām vielām un priekšmetiem. Turpretī terora aktu

iespējamība, izmantojot ķīmiskas, bioloģiskas vai radioaktīvas

vielas, raksturojama kā ļoti minimāla.

Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu

ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu

terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs, kā arī

savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura

spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus to

iespējamības strauja pieauguma gadījumā.

Latvijas prioritātes terorisma draudu

novēršanai:

Līdzdalība starptautiskajās

terorisma apkarošanas operācijās

Starptautiskā terorisma draudu novēršanas jomā Latvijai

jābalstās uz priekšstatu, ka valsts nacionālās drošības interesēs

ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas

starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu

apmācība un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm.

Tāpēc Latvijai savu resursu ietvaros, kopā ar citu NATO un ES

dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties starptautiskajās

miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu citu valstu spēju

kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā, vienlaicīgi

novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču izplatīšanos

ārpus tradicionālajiem terorisma riska reģioniem Āzijā un

Ziemeļāfrikā.

Starptautiskā

sadarbība

Valsts drošības iestādēm un citām pretterorisma

pasākumos iesaistītajām institūcijām jāattīsta sadarbība ar NATO,

ES un citu starptautisko organizāciju pretterorisma institūcijām.

Latvijai nepieciešams aktīvi līdzdarboties Eiropas kopējās

pretterorisma politikas plānošanā un īstenošanā, veicinot

iespējas savlaicīgi novērst terorisma draudus ES valstīm un to

iedzīvotājiem. Valsts drošības iestādēm nepieciešams attīstīt

sadarbību ar citu valstu specdienestiem pretterorisma jomā,

līdzdarbojoties kopēju draudu analīžu sagatavošanā un

pretterorisma operācijās.

Valsts, pašvaldību un

juridisko iestāžu sadarbība pretterorisma jomā

Pēdējo desmit gadu laikā terorisms ir kļuvis par

apdraudējumu, kura novēršana un apkarošana vairs nav tikai šauri

valsts drošības iestāžu uzdevums. Nacionālās pretterorisma

sistēmas attīstībai jāturpina balstīties uz valsts un pašvaldību

institūciju, kā arī juridisko personu mērķtiecīgu sadarbību,

veicinot iespējas līdz minimumam samazināt terorisma draudu

iespējamību Latvijas teritorijā. Nepieciešams turpināt attīstīt

Drošības policijas kā galvenās pretterorisma pasākumus

koordinējošās institūcijas valstī kapacitātes, veicinot

kvalitatīvu draudu analīžu un novērtējumu izstrādi, pretterorisma

preventīvo un reaģēšanas plānu izstrādi dažādām draudu

situācijām, kā arī organizējot regulāras pretterorisma

mācības.

Terorisma riska objektu

drošība

Valsts drošības iestādēm jāturpina apzināt objektus

(kritiskās infrastruktūras objektus, cilvēku masveida pulcēšanās

objektus utt.), kuri potenciāli varētu kļūt par teroristisku

uzbrukumu mērķiem. Nepieciešams nodrošināt objektu drošības

pasākumu plānu un procedūru kvalitatīvas izstrādes koordināciju

un to īstenošanas efektivitātes kontroli. Par svarīgu

priekšnoteikumu efektīvam pretterorisma drošības līmenim objektos

jākļūst objektus īpašnieku/tiesisko valdītāju un tajos strādājošo

personu izpratnes veidošana par terorisma draudu aktualitāti un

veicamajiem pasākumiem to samazināšanai.

3.7. Informācijas

tehnoloģiju apdraudējuma novēršana

Viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma

faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret

nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās

informācijas telpā. Apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un

ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem

un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana,

bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts

un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī var

negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. Ar informācijas tehnoloģiju

palīdzību ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas

sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts

politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu

darbību, dezinformēt sabiedrību, kā arī izraisīt tehnogēnas

avārijas.

Šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas

apdraudējums vērtējams kā mērens,un tam nav būtiskas ietekmes uz

nacionālo drošību, tomēr paredzams, ka tuvākajā nākotnē

elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas

tiks veikts - paplašināsies. Lai gan šis apdraudējums pārsvarā

gadījumu ir tieši saistīts ar valstī notiekošajiem politiskajiem,

militārajiem vai ekonomiskajiem procesiem, nevar izslēgt

iespējamību, ka atsevišķos gadījumos elektroniskās informācijas

telpā var tikt izdarīti negaidīti "uzbrukumi" ar mērķi

paralizēt atsevišķu informācijas tehnoloģiju darbību.

Valsts nacionālās intereses informācijas tehnoloģiju

drošības jomā ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā

arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus un samazinot t.s.

cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju

izmantošanā.

Latvijas prioritātes elektroniskās informācijas telpā

esošo apdraudējumu novēršanai:

Tiesiskā regulējuma

pilnveidošana

Nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, nosakot

informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzības

nodrošināšanas ietvaru, izveidojot efektīvu institūciju

informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanai, nosakot

rīcību informācijas tehnoloģiju drošības incidentu gadījumos,

nosakot minimālās drošības prasības valsts un pašvaldību

informācijas tehnoloģijām, kā arī precizējot atbildību un tās

apmēru par noziedzīgiem nodarījumiem, kas pastrādāti

elektroniskās informācijas telpā un pret informācijas

tehnoloģijām.

Starpinstitucionālās un

starptautiskās sadarbības pilnveidošana

Nepieciešams turpināt uzlabot atbildīgo valsts

institūciju sadarbību gan stratēģiskā līmenī, gan operacionālā

līmenī, tas ir, elektronisko uzbrukumu novēršanā un to seku

pārvarēšanā. Tāpat nepieciešams turpināt uzlabot sadarbību starp

valsts institūcijām, pašvaldībām un privāto tiesību juridiskajām

personām, lai norisinātos pastāvīga informācijas apmaiņa un augtu

savstarpējā sapratne un uzticība.

Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējuma

specifiku, būtiska ir starptautiskās sadarbības veicināšana,

sevišķi attiecībā uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar

NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, tādējādi ne

tikai uzlabojot Latvijas spējas reaģēt uz informācijas

tehnoloģiju apdraudējumiem, bet arī sniedzot savu ieguldījumu

citu valstu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu

novēršanā.

Apdraudējuma identificēšanas

un reaģēšanas pilnveidošana

Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju

apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un

identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu, kā arī veikt

šāda apdraudējuma analīzi. Tāpēc būtiska ir pastāvīga atbildīgo

valsts institūciju sadarbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību

rīkošana Latvijā.

Informācijas tehnoloģiju

lietotāju zināšanu pilnveidošana

Neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju

lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc

būtiska prioritāte ir informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu

un atbildības apzināšanās pilnveidošana informācijas tehnoloģiju

drošības jomā. Tāpēc nepieciešams turpināt līdz šim aizsāktās

aktivitātes un organizēt jaunas aktivitātes, kas vērstas uz

informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanu. Par prioritāru

uzskatāma valsts institūciju darbinieku izglītošana.

Vienlaikus nepieciešams pilnveidot arī augstākās

izglītības sistēmu, veicinot studiju programmu izveidi, kas

saistītas ar informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem,

tādējādi vairojot zinātnisko potenciālu informācijas tehnoloģiju

drošības uzlabošanā.