3. pants

1Nacionālās drošības

2apdraudējumu novēršanas prioritātes

33.1. Militārā

4apdraudējuma novēršana

5Izvērsts valsts militārā apdraudējuma raksturojums

6saskaņā ar Nacionālās drošības likumu tiek sniegts Militāro

7draudu analīzē.

8Pašlaik Latvijai nepastāv tieši militāri draudi. Lai arī

9ir bijuši notikumi, kas radījuši bažas par kaimiņvalstu nodomiem,

10piemēram, militārais konflikts Gruzijā, Krievijas Federācijas un

11Baltkrievijas Republikas bruņoto spēku mācības Ladoga un

12Zapad 2009, drošības situāciju Baltijas jūras reģionā var

13raksturot kā drošu un stabilu.

14Latvijas militārās drošības stratēģiskais pamatprincips

15ir dalība NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā, kas nodrošina, ka

16iespējamie militārie draudi pret Latviju tiek uzskatīti par

17kopējiem draudiem NATO.

18Valsts apdraudējuma gadījumā NBS sadarbībā ar sabiedroto

19valstu bruņotajiem spēkiem nodrošina Latvijas valsts sauszemes

20teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību.

21Latvijas stratēģiskās intereses ir saistītas ar to, lai arī

22turpmāk alianse saglabātu rīcībspēju un efektivitāti. Papildus

23kolektīvās aizsardzības sniegtajām garantijām, dalība NATO ļauj

24Latvijai saņemt šādus ieguldījumus drošībā: gaisa telpas

25patrulēšana, kopējas un regulāras sabiedroto mācības, Lielvārdes

26lidlauka modernizācijas projekta īstenošana.

27Vienlaikus līdz ar dalību NATO un ES Latvijas drošību

28vēl tiešāk ietekmē starptautiskie drošības procesi un mūsdienu

29drošības izaicinājumi. Tā kā drošības situācija Latvijā nav

30nodalāma no drošības pasaulē, ir pieaugusi Latvijas atbildība par

31starptautisko drošību, tādējādi arī nepieciešamība līdzdarboties

32tās stiprināšanā.

33Latvijai ir svarīgi, lai attīstītos ES un NATO

34sadarbība, kā arī, lai abas organizācijas spētu viena otru

35papildināt starptautisko draudu novēršanā un krīžu risināšanā.

36Latvija atbalsta tādu ES militāro un civilo spēju attīstību, kas

37veicinātu ES ieguldījumu starptautiskajā drošībā un maksimāli

38efektīvi izmantotu dalībvalstu resursus.

39Tāpat Latvijai būtiska ir Baltijas valstu sadarbība, kas

40ir viens no galvenajiem reģiona drošības un stabilitātes

41stiprināšanas elementiem un sekmē Baltijas valstu bruņoto spēku

42attīstību un to savstarpējo savietojamību.

43Attiecībās ar Krieviju Latvijai ir svarīga savstarpējās

44uzticības veicināšana, īpaši tādēļ, ka Krievijas Federācijas

45Militārajā doktrīnā kā viens no draudiem minēta NATO globālās

46lomas palielināšanās, alianses paplašināšanās un tās

47infrastruktūras attīstīšana Krievijas pierobežā. Latvija uzskata,

48ka NATO un Krievijas sadarbības attīstība ir starptautisko

49drošību veicinošs faktors. Savstarpējā sadarbība arī turpmāk ir

50jābalsta uz konkrētiem draudu novēršanas vai apkarošanas

51pasākumiem. Tāpat Latvija atbalsta starptautisko drošību

52veicinošus bruņojuma kontroles režīmus un maksimālu caurspīdīgumu

53to ieviešanā un ievērošanā.

54Aizsardzības uzdevumu veikšanai un NBS kaujas spēju

55nostiprināšanai nepieciešams veltīt atbilstošus resursus.

56Vienlaicīgi, attīstot NBS spējas, Latvija centīsies piedalīties

57izdevīgos daudznacionālos projektos, kā arī sniegt pienesumu

58Latvijas ekonomikai, iesaistot Latvijas uzņēmējus Aizsardzības

59ministrijas rīkotos konkursos, piesaistot NATO investīcijas un

60atbalstot aizsardzībai nepieciešamu jaunu tehnoloģiju izstrādi.

61Aizsardzības uzdevumu īstenošanai būtisks ir sabiedrības

62atbalsts.

63Latvijas prioritātes militārā apdraudējuma

64novēršanai:

65NBS kaujas spēju uzturēšana un

66attīstība

67Lai nodrošinātu valsts aizsardzības uzdevumu izpildi,

68Latvijas prioritāte aizsardzības jomā ir atbilstošu NBS kaujas

69spēju uzturēšana un attīstība gan Latvijas teritorijas

70aizsardzībai, gan kopējo militāro spēju stiprināšanai kolektīvās

71aizsardzības ietvaros un līdzdalībai starptautiskajās operācijās

72ārpus Latvijas teritorijas. NBS kaujas spēju nodrošināšanai

73nepieciešams veltīt atbilstošus resursus.

74NBS dalība NATO un ES

75vadītajās starptautiskajās operācijās

76Dalība starptautiskajās operācijās, tai skaitā NATO

77reaģēšanas spēkos, ar mērķi novērst krīzes un to radītās sekas

78gan veicina starptautisko drošību un stabilitāti, gan ļauj NBS

79pilnveidot kaujas spējas un prasmes. Pārredzamā nākotnē NATO

80operācija Afganistānā paliks kā būtisks NATO uzdevums, kas prasīs

81arī Latvijas ieguldījumu. Latvijai svarīgi atbalstīt vispusīgu

82pieeju šādās operācijās, lai krīzes skartā valsts spētu pēc

83iespējas ātrāk uzņemties atbildību par savu drošību.

84Militāro mācību organizēšana

85Baltijas valstu teritorijā

86Lai nodrošinātu NBS spēku kaujas spēju pilnveidošanu un

87turpmāko izaugsmi, nozīmīgs faktors ir kopīgu militāro mācību ar

88citām NATO dalībvalstīm organizēšana Latvijas un pārējo Baltijas

89valstu teritorijā. Starptautiskās militārās mācības

90nepieciešamas, lai saglabātu un attīstītu NBS kaujas spējas un

91novērtētu vienību un spēku veidu sagatavotības līmeni un spējas

92pildīt savus uzdevumus. Reizē kolektīvās NATO mācības apliecina

93sabiedroto solidaritāti un veicina sabiedrības atbalstu un

94izpratni par NATO uzdevumiem. Šajā kontekstā kā viens no valsts

95aizsardzības galvenajiem uzdevumiem, kas Latvijai jānodrošina, ir

96uzņemošās valsts atbalsta sistēma, kuras ietvaros jānodrošina

97sabiedroto bruņoto spēku uzņemšana Latvijas teritorijā.

98Atbildīgajām institūcijām ir jānodrošina uzņemošās valsts

99atbalsta sistēmas uzturēšana un jāveic pastāvīga savstarpējā

100koordinācija un apmācības, lai nepieciešamības gadījumā varētu

101ātri izvērst sabiedroto spēkus. Uzņemošās valsts atbalsta sistēma

102ir būtiska ne tikai valsts militāra apdraudējuma, bet arī dabas

103un cilvēku radīto katastrofu seku novēršanas un starptautisko

104mācību gadījumos.

1053.2. Ārvalstu izlūkošanas

106un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana

107Nozīmīgs nacionālās drošības apdraudējuma faktors ir

108ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - ārvalstu

109specdienestu) darbība Latvijas teritorijā. Ārvalstu specdienestu

110darbību pret Latviju un tās interesēm var iedalīt politiskajā,

111militārajā un ekonomiskajā izlūko­šanā. To darbība var tikt

112vērsta gan pret Latvijas nacionālās drošības interesēm, gan

113apdraudēt NATO un ES kopējo drošību.

114Ārvalstu specdienestu darbība Latvijā vērtējama kā

115aktīva, to darbinieki mērķtiecīgi analizē publiski pieejamo

116informāciju par Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, ekonomikas

117un bruņoto spēku attīstības aktualitātēm, kā arī mēģina iegūt

118apsteidzošu, operatīva rakstura informāciju par minētajiem

119jautājumiem. Tādējādi ārvalstu specdienestu rīcībā nonāk

120informācija par lēmumu pieņemšanas gaitu Latvijas institūcijās un

121politiskajā vidē, kas šīm valstīm dod priekšrocības, plānojot

122savas ar Latviju un Baltijas reģionu saistītās ārpolitiskās,

123militārās un ekonomiskās aktivitātes, kā arī Latvijas

124iekšpolitikas un sabiedriskās domas ietekmēšanas

125pasākumus.

126Ārvalstu specdienesti kā informācijas avotus izmanto gan

127savu diplomātisko pārstāvniecību Latvijā darbiniekus, gan veido

128savu aģentūras un kontaktpersonu tīklu dažādu valsts pārvaldes

129institūciju amatpersonu vidū, kas tādējādi nodrošina tiem

130speciālistu vērtējumu un analīzi par ārvalstu specdienestus

131interesējošiem jautājumiem. Ārvalstu specdienesti veic arī

132aktivitātes Latvijas informatīvajā telpā un sabiedrisko

133organizāciju vidē, tādejādi iespaidojot to darbību atbilstoši

134savām interesēm un veidojot valstij nelojālu viedokļu

135popularizēšanu.

136Latvijas stratēģiskais mērķis ir veikt pretizlūkošanas

137pasākumus, identificēt ārvalstu specdienestu darbiniekus, to

138sadarbības personas, interešu loku un darbības metodes, lai

139novērstu iespējamā kaitējuma izdarīšanu Latvijas nacionālajām, kā

140arī NATO un ES interesēm.

141Latvijas prioritātes ārvalstu specdienestu radītā

142apdraudējuma novēršanai:

143Starptautiskā

144sadarbība

145Latvijas valsts drošības iestādēm (Satversmes

146aizsardzības birojam, Drošības policijai un Militārās izlūkošanas

147un drošības dienestam) jāsadarbojas ar citu NATO un ES

148dalībvalstu specdienestiem nolūkā savlaicīgi identificēt

149Latvijas, NATO un ES drošības interesēm bīstamu ārvalstu

150specdienestu darbinieku izlūkošanas aktivitātes Latvijas

151teritorijā vai pret tās interešu objektiem ārvalstīs. Valsts

152drošības iestādēm jāveicina informācijas un pieredzes apmaiņa ar

153ārvalstu partneru dienestiem par informācijas iegūšanas metodēm

154un taktiku, kuras var izmantot ārvalstu specdienesti.

155Nepieciešamības gadījumā Latvijas valsts drošības iestādēm

156jāiesaistās kopīgās operācijās ar ārvalstu partneru dienestiem,

157lai novērstu apdraudējumus Latvijas, NATO un ES drošības

158interesēm.

159Valsts drošības iestāžu

160savstarpējā sadarbība un informācijas apmaiņa

161Latvijas valsts drošības iestādēm mērķtiecīgi

162jāsadarbojas, nodrošinot efektīvu operatīvās informācijas apmaiņu

163un operatīvo darbību savstarpējo saskaņošanu. Valsts drošības

164iestāžu operatīvā darba prioritāšu noteikšanai, savstarpējās

165informācijas aprites, analīzes un izmantošanas veicināšanai

166mērķtiecīgi jāizmanto Valsts drošības iestāžu padome, kurā ir

167pārstāvēti visu triju valsts drošības iestāžu

168vadītāji.

169Pretizlūkošanas un valsts

170noslēpuma aizsardzības pasākumu pilnveidošana

171Ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu novēršanas

172stūrakmens ir efektīva nacionālā pretizlūkošanas un valsts

173noslēpuma aizsardzības sistēma. Minētās sistēmas mērķtiecīgai

174attīstīšanai jāietver gan efektīva normatīvā regulējuma izstrāde

175un pilnveidošana, gan kvalitatīva drošības pārbaužu veikšana

176personām, kuras pretendē uz speciālās atļaujas pieejai valsts

177noslēpumam saņemšanu. Valsts drošības iestādēm pastiprināti

178jākontrolē valsts noslēpuma objektu izstrādes, glabāšanas,

179aprites un izmantošanas kārtības atbilstība normatīvajos aktos

180noteiktajām prasībām, īpašu uzmanību pievēršot NATO un ES

181klasificētajai informācijai. Par svarīgu valsts noslēpuma

182aizsardzības priekšnoteikumu jākļūst izpratnes par slepenības

183režīma nepieciešamību veidošana amatpersonām, kuras veic darbu ar

184valsts noslēpumu.

1853.3. Pilsoniskas sabiedrības

186vienotības apdraudējuma novēršana

187Viens no pilsoniskas sabiedrības pamatiem ir sekmīga

188sabiedrības integrācijas politika. Lai novērstu tādu procesu

189attīstību, kas var traucēt nostiprināties pilsoniskai sabiedrībai

190un novest pie sabiedrības sašķeltības, valstij ir jāturpina

191mērķtiecīga šīs politikas īstenošana.

192Latviešu valoda kā valsts valoda un sabiedrību vienojošs

193elements nav nostabilizējusies vairākās jomās, piemēram, biznesā

194un informatīvajā vidē. Prognozējams, ka nākotnē Latvijā

195saasināsies valodu konkurence, kurā latviešu valoda var nonākt

196neizdevīgākās pozīcijās salīdzinājumā ar citām valodām. Šāda

197situācijas attīstība veicinātu tālāku sabiedrības sašķeltību pēc

198valodas principa. Nošķirtas informatīvās telpas mazina iespēju

199valstij vienlīdz efektīvi uzrunāt visu sabiedrību, līdz ar to

200noteiktai tās daļai neveidojas piederības sajūta

201Latvijai.

202Latvijas sabiedrība ir sašķelta arī pēc attieksmes pret

203atsevišķiem vēstures jautājumiem. Dažādās attieksmes ietekmē

204atsevišķu sabiedrības grupu kultūrpolitisko identitāti un

205pasaules uzskatus, kas var novest pie savstarpējām

206pretrunām.

207Latvijā pastāv reģionālās attīstības atšķirības un

208depresīvu reģionu veidošanās risks, kas var ietekmēt, piemēram,

209Latgali, kur sociālekonomiskās attīstības nevienmērīgums,

210iedzīvotāju etniskais sastāvs, zināma nošķirtība no Latvijas

211politisko lēmumu pieņemšanas procesiem savstarpēji negatīvi

212papildina cits citu.

213Iepriekš minētie faktori var radīt potenciālu

214apdraudējumu Latvijas nacionālās drošības interesēm, ko vēl

215vairāk pastiprina fakts, ka valstī efektīvi nedarbojas spēcīgs

216sabiedrības integrācijas, nacionālo minoritāšu, naturalizācijas

217un valsts valodas politiku koordinējošs mehānisms ar skaidri

218definētām atbildības jomām starp noteiktām valsts institūcijām.

219To apstiprina fakts, ka nav noteikts atsevišķs formāts iepriekš

220minēto jautājumu saskaņotai īstenošanai. Kā atsevišķas

221institūcijas ir likvidētas par integrācijas un pilsonības

222politikas īstenošanu atbildīgās iestādes, savukārt, samazināta

223valsts finansējuma apstākļos ir apdraudēta valsts valodas

224politikas noteikto mērķu pilnvērtīga sasniegšana. Vēl vairāk - to

225pastiprina tendence, ka informatīvā telpa Latvijā nedarbojas kā

226vienots faktors un pastāv informatīvās telpas sašķeltības

227risks.

228Turpinoties nenoteiktībai attiecībā pret sabiedrības

229integrācijas procesiem, mazināsies valsts spējas reaģēt uz šiem

230apdraudējumiem un to radītajām sekām. Aizvien lielāku ietekmi

231varētu iegūt tās valstis, kas, ieguldot līdzekļus, centīsies

232Latvijā izveidot sev vēlamu kultūras, izglītības, valodas,

233informatīvo un sociālekonomisko vidi.

234Sašķeltas sabiedrības ietekme uz nacionālo drošību īpaši

235negatīvi var izpausties kritiskās situācijās, kad var būt

236apgrūtināta nozīmīgu lēmumu pieņemšana un īstenošana.

237Latvijas stratēģiskais mērķis ir veicināt nacionālas un

238vienotas valsts, atbildīgas pilsoniskās sabiedrības un Latvijas

239valstij piederīga pilsoņu kopuma attīstību.

240Latvijas prioritātes sašķeltas sabiedrības radītā

241apdraudējuma novēršanai:

242Sabiedrības integrācijas

243politika

244Atbildīgajām valsts institūcijām ir jāīsteno koordinēta

245rīcība visos valsts pārvaldes līmeņos, lai kopīgi ar nevalstisko

246organizāciju sektoru veidotu ilglaicīgu sabiedrības integrācijas

247politiku, kas balstītos uz piederības stiprināšanu valstij, tās

248pamatvērtībām un valsts valodu kā saziņas līdzekli starp

249sabiedrības grupām no vienas puses un visu Latvijā pie

250mazākumtautībām piederošo personu etniskās identitātes

251saglabāšanu un attīstīšanu, kā arī to interešu pārstāvniecību no

252otras puses. Valstij jāsniedz atbalsts mazākumtautību kultūras

253biedrībām un nevalstiskajām organizācijām, radot iespējas, ka

254mazākumtautības var izkopt savas kultūras tradīcijas un etnisko

255identitāti.

256Paralēli tam atbildīgajām institūcijām juridiski

257jāsakārto jautājums par palīdzības, tostarp - finansiālās,

258saņemšanu no ārvalstīm, kas ir paredzēta nevalstiskajām

259organizācijām, kuras pārstāv mazākumtautību intereses.

260Sabiedrības integrācijas politikai ir jāaptver ne tikai

261nacionālais līmenis, bet vienlaikus jāveicina Latvijas

262sabiedrības integrācija plašākā Eiropas vērtību un kultūras

263telpā, nostiprinot eiropeisko identitāti un izpratni par Latviju

264kā Eiropas valsti.

265Būtisks faktors sekmīgai sabiedrības integrācijai ir

266nevēlamu atšķirību mazināšana starp Rīgu un valsts reģioniem.

267Valstij jāsniedz atbalsts reģioniem to sociāli politiskās un

268kultūras dzīves attīstībā.

269Pilsoniskās apziņas un

270vērtību, kā arī piederības Eiropai nostiprināšana sabiedrībā,

271īpaši skolēnos un jauniešos

272Valsts nākotnes attīstības pamatā ir tās jaunatne, tāpēc

273īpaša uzmanība jāpievērš izglītības politikai un videi, kurā

274jaunieši iegūst pamatzināšanas un izpratni par valsti. Latvijas

275interesēs ir jāveido izglītības sistēma, kas jauniešos veicinātu

276piederības un lojalitātes sajūtas izkopšanu Latvijas valstij un

277Eiropas kultūras telpai.

278Mērķtiecīgi jāstiprina saikne starp skolu jaunatni un

279valsti, veicinot sadarbību starp izglītības iestādēm un valsts

280institūcijām. Lai nostiprinātu skolu jaunatnes saikni ar Eiropu,

281jāveicina Eiropas Savienības valodu zināšanu apguve no 1.klases

282un jāizmanto šo valodu zināšanas sadarbības organizēšanai starp

283Latvijas un Eiropas skolām.

284Vienotas, vispārpieejamas

285informatīvās telpas izveide

286Katras demokrātiskas valsts un sabiedrības efektīvai

287funkcionēšanai ļoti svarīgs elements ir informatīvā telpa, ar

288kuras palīdzību valsts uztur atgriezenisko saiti ar saviem

289pilsoņiem. Svarīgi ir saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un

290informatīvās vides daudzveidību, vienlaikus nepieļaujot nevēlamu

291informatīvās telpas sašķeltību pēc valodu, etniskā vai citiem

292principiem.

293Valstij jāpanāk, ka tiek novērsti šķēršļi, lai nacionālā

294informatīvā telpa būtu pieejama pēc iespējas lielākai Latvijas

295sabiedrības daļai, kas ikdienā to patērējot un izmantojot, iegūst

296sev nepieciešamo informāciju.

297Latvijā jāizveido vienota un visiem iedzīvotājiem

298pieejama informatīvā telpa, nodrošinot pilnvērtīgu piekļuvi

299alternatīviem, īpaši Eiropas valstu, informācijas

300resursiem.

301Vadoties no sabiedrības integrācijas politikas mērķiem,

302jāveicina populāru un konkurētspējīgu plašsaziņas līdzekļu

303produktu rašanos Latvijā izplatītākajās mazākumtautību valodās,

304kuru saturs būtu vērsts uz Latvijas un eiropeisko vērtību

305popularizēšanu. Vienlaikus ir jāveido tāda informatīvās telpas

306politika, lai plašsaziņas līdzekļi veicinātu valsts valodas

307izmantošanu sabiedrībā.

308Lai nodrošinātu iespēju izmantot rietumvalstu

309informācijas resursus, jāsekmē svešvalodu apgūšana dažādās vecuma

310grupās, īpaši jauniešu vidū. Svešvalodu zināšanas atvieglos

311iedzīvotājiem iespējas iegūt informāciju no Eiropas masu

312medijiem.

3133.4. Ekonomisko interešu

314apdraudējuma novēršana

315Svarīgs nacionālo drošību veicinošs faktors ir

316ekonomiskā drošība un spēja realizēt valsts interesēm atbilstošu

317ekonomisko politiku. Nozīmīgu iespaidu uz ekonomisko situāciju

318valstī atstāj valsts institūciju īstenotā politika un atsevišķu

319ekonomisko subjektu īstenotās darbības.

320Latvijas ekonomikas straujās, bet nesabalansētās

321attīstības rezultātā pasaules finanšu un ekonomikas krīzes

322ietekme uz tautsaimniecību Latvijā bija negatīvāka kā citās

323valstīs. Krīzes un citu ārējo faktoru rezultātā samazinājās

324ekonomiskā aktivitāte valstī, kā arī strauji kritās pieprasījums

325pēc Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem gan ārvalstīs, gan

326valsts iekšienē. Strauji palielinājās bezdarba līmenis, kā arī

327pieauga darbaspēka emigrācija uz ārvalstīm.

328Būtisks risks ir ekonomiskās vides nestabilitāte un

329finanšu līdzekļu trūkums Latvijas uzņēmumiem, kas samazina

330uzņēmumu darbības apjomu un veicina valstij stratēģiski svarīgu

331uzņēmumu pārdošanu ārvalstu uzņēmējiem par cenu, kas ir mazāka

332par to ilgtermiņa tirgus vērtību.

333Lai vairotu ilgtermiņa valsts ekonomisko suverenitāti,

334Latvijas stratēģiskajās interesēs ir stabilas un prognozējamas

335ekonomiskās vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības

336veicināšana, ārējos tirgos pieprasītu preču ražošana un valsts

337ģeogrāfiskā stāvokļa izmantošana, lai palielinātu budžeta

338ieņēmumus un nodrošinātu nodarbinātības līmeņa

339celšanos.

340Latvijas prioritātes ekonomiskās drošības

341nodrošināšanai:

342Stabilas un prognozējamas

343ekonomiskās vides nodrošināšana

344Latvijas valsts institūcijām ir jāveicina sabalansēta

345valsts ekonomikas attīstība un jārealizē pārdomāta fiskālā

346politika. Jānodrošina ieinteresēto pušu līdzdalība lēmumu

347pieņemšanas procesos. Valsts pārvaldē nepieciešams turpināt

348novērst korupcijas riskus, ieviešot efektīvus iekšējās kontroles

349pasākumus un nodrošinot nepārprotamus lēmumu pieņemšanas

350mehānismus, kā arī veidot caurskatāmu un atklātu publisko

351iepirkumu sistēmu, pilnveidojot administratīvās atbildības

352mehānismu par pārkāpumiem iepirkumu jomā un nostiprināt soda

353neizbēgamību. Tiesībsargājošām iestādēm ir nepieciešams turpināt

354sistemātisku darbību korupcijas apkarošanā, īpašu uzmanību

355pievēršot augstākā korupcijas līmeņa un "valsts

356nozagšanas" mazināšanai. Jāuzlabo finanšu sektora

357uzraudzīšana, lai nodrošinātu kredītiestāžu darbības stabilitāti.

358Valsts finanšu politika jāturpina orientēt uz eiro ieviešanu

359nākotnē.

360Ilgtspējīgas ekonomiskās

361izaugsmes veicināšana

362Latvijas ekonomikas turpmākajai stratēģiskajai izaugsmei

363svarīgi turpināt inovācijas procesu attīstīšanu, kas pozitīvi

364ietekmētu gan valsts konkurētspēju, gan sekmētu straujāku virzību

365uz zināšanām balstītu ekonomikas modeli, kur dominē augsts

366produktivitātes līmenis, kvalificēts darbaspēks, kā arī produktu,

367tehnoloģiju un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību izstrāde

368un eksports. Nozīmīgi aktivizēt arī valsts ekonomisko interešu

369pārstāvniecību ārvalstīs. Lai nodrošinātu priekšnoteikumus tādu

370preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, kuriem ir augsta

371pievienotā vērtība, prioritāra nozīme jāpiešķir zinātnes un

372pētniecības atbalstīšanai, pārdomātai Eiropas struktūrfondu

373izmantošanai, inovāciju institucionālās sistēmas kapacitātes

374attīstīšanai, kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai un

375darbaspēka apmācībai.

376Latvijai jāveicina ekonomiskā sadarbība, jāatbalsta

377investīciju piesaiste, kā arī nepieciešams veicināt eksportu uz

378tām valstīm, kas savas politiskās ietekmes palielināšanai

379neizmanto to rīcībā esošās ekonomiskās politikas

380sviras.

381Enerģijas resursu piegāžu

382nodrošināšana

383Latvijai jārada apstākļi stabilām un savlaicīgām

384nepieciešamo enerģijas resursu piegādēm, kā arī jāatbalsta

385energoresursus lietderīgi izmantojošu tehnoloģiju ieviešana.

386Valstij jāveicina dažādu primāro enerģijas resursu veidu

387izmantošana ekonomikā. Nepieciešams diversificēt būtiskāko

388enerģijas resursu piegādes avotus, maršrutus un tam nepieciešamo

389infrastruktūru, balstoties uz ekonomisko izdevīgumu. Latvijai

390jāatbalsta vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana Latvijas

391enerģētikas nozarē, kā arī to izmantojošu tehnoloģiju

392attīstība.

393Kā būtiska prioritāte jānosaka ilgtermiņa

394elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošināšana un starpsavienojumu

395jaudu palielināšana ar kaimiņvalstīm. Jāveicina Baltijas valstu,

396tostarp Latvijas, integrāciju Eiropas enerģētikas

397infrastruktūrā.

3983.5. Ekstrēmistiski un

399radikāli orientēto organizāciju radītā apdraudējuma

400novēršana

401Latvijā darbojas vairākas organizācijas, kuru biedru

402paustie uzskati un sabiedriskās aktivitātes liecina par atbalstu

403radikālām ideoloģijām. Lai gan šādu organizāciju darbība ir

404konstatēta, jāsecina, ka tās ir mazskaitlīgas, bez pastāvīgai

405rīcībai nepieciešamā atbalsta sabiedrībā, tām ir ierobežoti

406finanšu un organizatoriskie resursi. To aktivitātes pārsvarā

407aprobežojas ar mēģinājumiem izvērst savu darbību, konsolidēties

408ar citām marginālām sabiedrības grupām un popularizēt savas

409idejas.

410Kā būtiskākais apdraudējums ir vērtējami kreisi

411orientēto radikālo organizāciju centieni savstarpēji apvienoties

412un legalizēt savu darbību kā politiskām partijām un izvērst

413arvien plašāku starptautisko sadarbību ar ideoloģiski tuvām

414organizācijām ārvalstīs.

415Latvijas stratēģiskais mērķis ir ierobežot ekstrēmismu

416visās tā izpausmes formās, īpaši vēršoties pret politisko

417ekstrēmismu un sabiedrības radikālisma izpausmes galējām formām,

418veikt preventīvus un izglītojošus pasākumus, lai samazinātu

419riskus, ko sabiedriskajai kārtībai un drošībai varētu radīt

420radikāli orientētās organizācijas.

421Latvijas prioritātes ekstrēmisma apdraudējuma

422novēršanai:

423Starptautiskā

424sadarbība

425Jāīsteno efektīva starptautiskā sadarbība starp Latvijas

426valsts drošības iestādēm un ārvalstu specdienestiem un

427tiesībsargājošām institūcijām, lai savlaicīgi atklātu Latvijas un

428ārvalstu ekstrēmistiski un radikāli orientēto organizāciju un to

429līderu savstarpējos sakarus, pieredzes apmaiņu un plānus

430piedalīties kādās nacionāla vai starptautiska mēroga protesta

431akcijās.

432Starpinstitucionālā sadarbība

433un informācijas apmaiņa

434Jāattīsta Latvijas valsts drošības iestāžu un

435tiesībsargājošo iestāžu savstarpējā sadarbība ekstrēmisma

436izpausmju prevencijā, kā arī aktīvi jāsadarbojas ar

437nevalstiskajām organizācijām, kas specializējas cilvēktiesību

438jomā un pārstāv noteiktas sabiedrības minoritātes grupas. Jāveic

439preventīvais darbs, ieskaitot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos

440aktos, lai novērstu ekstrēmistiski un radikāli orientēto

441organizāciju mēģinājumus legalizēt savu darbību.

442Sabiedrības

443izglītošana

444Jāveic sabiedrības izglītošana par ekstrēmistiski un

445radikāli orientēto organizāciju darbības mērķiem, īstenoto

446darbību, radītājām sekām, kā arī to ilgtermiņa ietekmi uz

447sabiedrības un valsts sociālekonomisko un politisko attīstību.

448Pieaugošs atbalsts ekstrēmistiski un radikāli orientētām

449organizācijām no dažādām sabiedrības grupām var veicināt to

450iesaistīšanos politiskajos procesos, kas var negatīvi ietekmēt

451sabiedrisko kārtību un drošību, iekšpolitisko stabilitāti kopumā,

452kā arī valsts starptautisko tēlu.

453Jāpanāk, ka tiek samazinātas šo organizāciju iespējas

454iegūt popularitāti un savas darbības attīstīšanai nepieciešamo

455atbalstu plašākā sabiedrībā.

4563.6. Starptautiskā terorisma

457apdraudējuma novēršana

458Terorisma draudu līmenis Latvijā ir saglabājies zems -

459šobrīd Latvijā nav konstatētas personas, to grupas vai

460organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu

461izmantot teroristiskas metodes. Līdz šim Latvijā nav atklātas

462organizācijas vai personas, kas veiktu tiešu kādas sabiedriskās

463grupas radikalizēšanu vai personu vervēšanu iesaistīšanai

464teroristiskās darbībās.

465Taču Latvija nav nodalāma no Eiropā notiekošajām

466likumsakarībām, kur vērojama vispārēja tendence palielināties

467islāmistu radītajiem terorisma draudiem. Latvija ekstrēmistu vidū

468tiek identificēta ar Eiropas valstīm, tajās notiekošajiem

469procesiem un šo valstu īstenoto drošības un aizsardzības

470politiku. Pašlaik vislielākajam terorisma apdraudējumam ir

471pakļautas starptautiskajās operācijās esošās NBS vienības un

472civilie eksperti Afganistānā. Potenciālus terorisma draudus

473Latvijai var radīt arī pašradikalizējušies indivīdi.

474Starptautiskā terorisma attīstības tendences un NATO un

475ES dalībvalstīs notikušo terora aktu analīze liecina, ka

476visaugstākā terorisma draudu iespējamība turpina saglabāties pret

477transporta infrastruktūras objektiem (īpaši civilās aviācijas un

478dzelzceļa sistēmas objektiem), kā arī cilvēku masveida pulcēšanās

479vietām. Teroristi terora aktos turpina izmantot improvizētos

480spridzekļus, kuri pagatavoti no tirdzniecībā viegli iegādājamām

481eksplozīvām vielām un priekšmetiem. Turpretī terora aktu

482iespējamība, izmantojot ķīmiskas, bioloģiskas vai radioaktīvas

483vielas, raksturojama kā ļoti minimāla.

484Latvijas stratēģiskajās interesēs ir sniegt savu

485ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai novērstu

486terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs, kā arī

487savlaicīgi attīstīt modernu nacionālo pretterorisma sistēmu, kura

488spētu efektīvi novērst un pārvarēt terorisma apdraudējumus to

489iespējamības strauja pieauguma gadījumā.

490Latvijas prioritātes terorisma draudu

491novēršanai:

492Līdzdalība starptautiskajās

493terorisma apkarošanas operācijās

494Starptautiskā terorisma draudu novēršanas jomā Latvijai

495jābalstās uz priekšstatu, ka valsts nacionālās drošības interesēs

496ir veicināt terorisma apkarošanu reģionos, kuros bāzējas

497starptautiskās teroristu organizācijas un notiek teroristu

498apmācība un terora aktu plānošana pret NATO un ES dalībvalstīm.

499Tāpēc Latvijai savu resursu ietvaros, kopā ar citu NATO un ES

500dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties starptautiskajās

501miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu citu valstu spēju

502kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā, vienlaicīgi

503novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču izplatīšanos

504ārpus tradicionālajiem terorisma riska reģioniem Āzijā un

505Ziemeļāfrikā.

506Starptautiskā

507sadarbība

508Valsts drošības iestādēm un citām pretterorisma

509pasākumos iesaistītajām institūcijām jāattīsta sadarbība ar NATO,

510ES un citu starptautisko organizāciju pretterorisma institūcijām.

511Latvijai nepieciešams aktīvi līdzdarboties Eiropas kopējās

512pretterorisma politikas plānošanā un īstenošanā, veicinot

513iespējas savlaicīgi novērst terorisma draudus ES valstīm un to

514iedzīvotājiem. Valsts drošības iestādēm nepieciešams attīstīt

515sadarbību ar citu valstu specdienestiem pretterorisma jomā,

516līdzdarbojoties kopēju draudu analīžu sagatavošanā un

517pretterorisma operācijās.

518Valsts, pašvaldību un

519juridisko iestāžu sadarbība pretterorisma jomā

520Pēdējo desmit gadu laikā terorisms ir kļuvis par

521apdraudējumu, kura novēršana un apkarošana vairs nav tikai šauri

522valsts drošības iestāžu uzdevums. Nacionālās pretterorisma

523sistēmas attīstībai jāturpina balstīties uz valsts un pašvaldību

524institūciju, kā arī juridisko personu mērķtiecīgu sadarbību,

525veicinot iespējas līdz minimumam samazināt terorisma draudu

526iespējamību Latvijas teritorijā. Nepieciešams turpināt attīstīt

527Drošības policijas kā galvenās pretterorisma pasākumus

528koordinējošās institūcijas valstī kapacitātes, veicinot

529kvalitatīvu draudu analīžu un novērtējumu izstrādi, pretterorisma

530preventīvo un reaģēšanas plānu izstrādi dažādām draudu

531situācijām, kā arī organizējot regulāras pretterorisma

532mācības.

533Terorisma riska objektu

534drošība

535Valsts drošības iestādēm jāturpina apzināt objektus

536(kritiskās infrastruktūras objektus, cilvēku masveida pulcēšanās

537objektus utt.), kuri potenciāli varētu kļūt par teroristisku

538uzbrukumu mērķiem. Nepieciešams nodrošināt objektu drošības

539pasākumu plānu un procedūru kvalitatīvas izstrādes koordināciju

540un to īstenošanas efektivitātes kontroli. Par svarīgu

541priekšnoteikumu efektīvam pretterorisma drošības līmenim objektos

542jākļūst objektus īpašnieku/tiesisko valdītāju un tajos strādājošo

543personu izpratnes veidošana par terorisma draudu aktualitāti un

544veicamajiem pasākumiem to samazināšanai.

5453.7. Informācijas

546tehnoloģiju apdraudējuma novēršana

547Viens no aktuālākajiem nacionālās drošības apdraudējuma

548faktoriem ir informācijas tehnoloģiju apdraudējums jeb pret

549nacionālās drošības interesēm vērstas darbības elektroniskās

550informācijas telpā. Apstākļos, kad valsts pārvalde, sabiedrība un

551ekonomika ir atkarīga no informācijas tehnoloģiju nodrošinātajiem

552un atbalstītajiem pakalpojumiem, to nelikumīga izmantošana,

553bojāšana, paralizēšana vai iznīcināšana var radīt draudus valsts

554un sabiedrības drošībai, sabiedriskajai kārtībai, kā arī var

555negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku. Ar informācijas tehnoloģiju

556palīdzību ir iespējams apturēt vai pārtraukt valsts informācijas

557sistēmu un elektronisko sakaru tīklu darbību, apgrūtināt valsts

558politisko, ekonomisko, militāro lēmumu pieņemšanas mehānismu

559darbību, dezinformēt sabiedrību, kā arī izraisīt tehnogēnas

560avārijas.

561Šobrīd Latvijas elektroniskās informācijas telpas

562apdraudējums vērtējams kā mērens,un tam nav būtiskas ietekmes uz

563nacionālo drošību, tomēr paredzams, ka tuvākajā nākotnē

564elektronisko uzbrukumu skaits pieaugs un metodes, ar kādām tas

565tiks veikts - paplašināsies. Lai gan šis apdraudējums pārsvarā

566gadījumu ir tieši saistīts ar valstī notiekošajiem politiskajiem,

567militārajiem vai ekonomiskajiem procesiem, nevar izslēgt

568iespējamību, ka atsevišķos gadījumos elektroniskās informācijas

569telpā var tikt izdarīti negaidīti "uzbrukumi" ar mērķi

570paralizēt atsevišķu informācijas tehnoloģiju darbību.

571Valsts nacionālās intereses informācijas tehnoloģiju

572drošības jomā ir nodrošināt informācijas tehnoloģiju drošību, kā

573arī pilnveidot esošos aizsardzības mehānismus un samazinot t.s.

574cilvēciskā faktora radītos riskus informācijas tehnoloģiju

575izmantošanā.

576Latvijas prioritātes elektroniskās informācijas telpā

577esošo apdraudējumu novēršanai:

578Tiesiskā regulējuma

579pilnveidošana

580Nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, nosakot

581informācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras aizsardzības

582nodrošināšanas ietvaru, izveidojot efektīvu institūciju

583informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanai, nosakot

584rīcību informācijas tehnoloģiju drošības incidentu gadījumos,

585nosakot minimālās drošības prasības valsts un pašvaldību

586informācijas tehnoloģijām, kā arī precizējot atbildību un tās

587apmēru par noziedzīgiem nodarījumiem, kas pastrādāti

588elektroniskās informācijas telpā un pret informācijas

589tehnoloģijām.

590Starpinstitucionālās un

591starptautiskās sadarbības pilnveidošana

592Nepieciešams turpināt uzlabot atbildīgo valsts

593institūciju sadarbību gan stratēģiskā līmenī, gan operacionālā

594līmenī, tas ir, elektronisko uzbrukumu novēršanā un to seku

595pārvarēšanā. Tāpat nepieciešams turpināt uzlabot sadarbību starp

596valsts institūcijām, pašvaldībām un privāto tiesību juridiskajām

597personām, lai norisinātos pastāvīga informācijas apmaiņa un augtu

598savstarpējā sapratne un uzticība.

599Ņemot vērā informācijas tehnoloģiju apdraudējuma

600specifiku, būtiska ir starptautiskās sadarbības veicināšana,

601sevišķi attiecībā uz sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar

602NATO Kiberaizsardzības izcilības centru Tallinā, tādējādi ne

603tikai uzlabojot Latvijas spējas reaģēt uz informācijas

604tehnoloģiju apdraudējumiem, bet arī sniedzot savu ieguldījumu

605citu valstu informācijas tehnoloģiju apdraudējumu

606novēršanā.

607Apdraudējuma identificēšanas

608un reaģēšanas pilnveidošana

609Lai efektīvi reaģētu uz informācijas tehnoloģiju

610apdraudējumiem, būtiski ir pilnveidot spēju savlaicīgi atpazīt un

611identificēt gan iekšējo, gan ārējo apdraudējumu, kā arī veikt

612šāda apdraudējuma analīzi. Tāpēc būtiska ir pastāvīga atbildīgo

613valsts institūciju sadarbība, piedalīšanās mācībās un šādu mācību

614rīkošana Latvijā.

615Informācijas tehnoloģiju

616lietotāju zināšanu pilnveidošana

617Neizglītots vai neapzinīgs informācijas tehnoloģiju

618lietotājs paplašina informācijas tehnoloģiju apdraudējumu, tāpēc

619būtiska prioritāte ir informācijas tehnoloģiju lietotāju zināšanu

620un atbildības apzināšanās pilnveidošana informācijas tehnoloģiju

621drošības jomā. Tāpēc nepieciešams turpināt līdz šim aizsāktās

622aktivitātes un organizēt jaunas aktivitātes, kas vērstas uz

623informācijas tehnoloģiju lietotāju izglītošanu. Par prioritāru

624uzskatāma valsts institūciju darbinieku izglītošana.

625Vienlaikus nepieciešams pilnveidot arī augstākās

626izglītības sistēmu, veicinot studiju programmu izveidi, kas

627saistītas ar informācijas tehnoloģiju drošības jautājumiem,

628tādējādi vairojot zinātnisko potenciālu informācijas tehnoloģiju

629drošības uzlabošanā.