2. pants

Nacionālā drošība un nacionālās

drošības politika

Nacionālā drošība ir valsts īstenotu mērķtiecīgu pasākumu

rezultātā sasniegts noteikts apstākļu kopums, kas nodrošina to,

ka tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī

uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās

drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

Latvijas nacionālajai drošībai ir ārpolitiskā un iekšpolitiskā

dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Ārpolitisko dimensiju

raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un

ārējie draudi. Savukārt iekšpolitisko dimensiju raksturo Latvijas

Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no

valsts puses, kā arī spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurai ir

vienota izpratne jautājumos par tās vērtīborientāciju, Latvijas

valsts piederību Rietumu pasaulei, kurai ir vēlme redzēt Latviju

kā neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valsti arī nākotnē, un

kas ir gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos.

Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību

aizsardzības institūciju, kā arī Valsts robežsardzes kapacitāte

un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi

aspekti, kas attiecas gan uz Latvijas nacionālās drošības

ārpolitisko, gan uz iekšpolitisko dimensiju.

Latvijas nacionālās drošības politikas pamatā ir jābūt

vienotai izpratnei arī starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību par

to, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte un drošība ir ļoti

cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka

Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt

ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem.

Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk

- NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas

nacionālās drošības pamatelements. 2014.gada NATO Velsas samitā

pieņemtie lēmumi par NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanas

pasākumiem un alianses dalībvalstu aizsardzības un reakcijas

spēju veicināšanu palīdz stiprināt šo pamatelementu. Vienlaikus

jāņem vērā, ka Latvijas dalība NATO nerisina visus ar nacionālo

drošību saistītos jautājumus un nenodrošina aizsardzību pret

vairākiem būtiskiem apdraudējumiem, kas izriet no Latvijas

iekšpolitiskās ievainojamības.

Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES

centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar t.s. hibrīdā

apdraudējuma pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu

stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības

politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un

kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c.

Latvijai ir nepieciešams veicināt arī citu starptautisko

organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības

un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti

starptautiskās drošības situācijas noregulēšanā, meklējot

konflikta risinājumus Ukrainā un sekmējot tās stabilitāti,

teritoriālo integritāti, demokrātijas un eiropeisko vērtību

nostiprināšanos.

Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz

nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un

pārvarēšanu. Apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai drošībai

pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju

kompetenci. Tas nozīmē, ka no valsts puses nacionālās drošības

apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jābūt

iesaistītai visai valsts pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto

institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas

centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija.

Tikpat svarīga ir vienota izpratne valsts pārvaldes institūciju

starpā par to, kas ir nacionālā drošība, kādi ir Latvijas

aktuālākie nacionālās drošības apdraudējumi un kā efektīvāk tiem

pretdarboties. Starpinstitūciju sadarbības mehānismiem efektīvi

ir jādarbojas ikdienā, taču katrai institūcijai ir jāuzņemas

iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības

jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās

drošības politikas īstenošanā ir svarīga sabiedrības izpratne un

atbalsts, ko var sniegt tikai šajos jautājumos izglītota

sabiedrība. Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās

drošības jomā ir viena no prioritātēm īstenojot nacionālās

drošības politiku.