2. pants

1Nacionālā drošība un nacionālās

2drošības politika

3Nacionālā drošība ir valsts īstenotu mērķtiecīgu pasākumu

4rezultātā sasniegts noteikts apstākļu kopums, kas nodrošina to,

5ka tiek mazināta Latvijas iekšējā un ārējā ievainojamība, kā arī

6uzlabojas valsts kopējās spējas un vispārējā gatavība nacionālās

7drošības apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā.

8Latvijas nacionālajai drošībai ir ārpolitiskā un iekšpolitiskā

9dimensija, kas ir savstarpēji saistītas. Ārpolitisko dimensiju

10raksturo pašreizējā starptautiskā drošības vide, izmaiņas tajā un

11ārējie draudi. Savukārt iekšpolitisko dimensiju raksturo Latvijas

12Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību nodrošināšana no

13valsts puses, kā arī spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurai ir

14vienota izpratne jautājumos par tās vērtīborientāciju, Latvijas

15valsts piederību Rietumu pasaulei, kurai ir vēlme redzēt Latviju

16kā neatkarīgu, demokrātisku un tiesisku valsti arī nākotnē, un

17kas ir gatava aizstāvēt valsti tai kritiskos brīžos.

18Valsts robežas drošība, valsts drošības iestāžu, tiesību

19aizsardzības institūciju, kā arī Valsts robežsardzes kapacitāte

20un spējas reaģēt apdraudējuma gadījumā ir ārkārtīgi svarīgi

21aspekti, kas attiecas gan uz Latvijas nacionālās drošības

22ārpolitisko, gan uz iekšpolitisko dimensiju.

23Latvijas nacionālās drošības politikas pamatā ir jābūt

24vienotai izpratnei arī starp lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību par

25to, ka Latvijas iekšpolitiskā stabilitāte un drošība ir ļoti

26cieši saistīta ar starptautisko drošības situāciju. Jo stiprāka

27Latvija būs iekšpolitiski, jo efektīvāk tā spēs reaģēt un mazināt

28ievainojamību no ārējiem apdraudējuma faktoriem.

29Latvijas dalība Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk

30- NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk - ES) ir svarīgs Latvijas

31nacionālās drošības pamatelements. 2014.gada NATO Velsas samitā

32pieņemtie lēmumi par NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšanas

33pasākumiem un alianses dalībvalstu aizsardzības un reakcijas

34spēju veicināšanu palīdz stiprināt šo pamatelementu. Vienlaikus

35jāņem vērā, ka Latvijas dalība NATO nerisina visus ar nacionālo

36drošību saistītos jautājumus un nenodrošina aizsardzību pret

37vairākiem būtiskiem apdraudējumiem, kas izriet no Latvijas

38iekšpolitiskās ievainojamības.

39Papildinoša loma NATO kolektīvajai aizsardzībai ir arī ES

40centieniem drošības un aizsardzības jomā. Līdz ar t.s. hibrīdā

41apdraudējuma pieaugumu arvien lielāka nozīme ir jāpievērš to jomu

42stiprināšanai, kas ir ārpus Kopējās drošības un aizsardzības

43politikas kompetences, piemēram, robežu drošībai, informācijas un

44kibertelpas drošībai, enerģētiskajai drošībai u.c.

45Latvijai ir nepieciešams veicināt arī citu starptautisko

46organizāciju kā Apvienoto Nāciju Organizācijas, Eiropas Drošības

47un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes efektīvu iesaisti

48starptautiskās drošības situācijas noregulēšanā, meklējot

49konflikta risinājumus Ukrainā un sekmējot tās stabilitāti,

50teritoriālo integritāti, demokrātijas un eiropeisko vērtību

51nostiprināšanos.

52Nacionālās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz

53nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un

54pārvarēšanu. Apdraudējumu spektrs Latvijas nacionālajai drošībai

55pārsniedz aizsardzības un iekšlietu sistēmas institūciju

56kompetenci. Tas nozīmē, ka no valsts puses nacionālās drošības

57apdraudējumu apzināšanā, novēršanā un pārvarēšanā ir jābūt

58iesaistītai visai valsts pārvaldei. Ņemot vērā lielo iesaistīto

59institūciju skaitu, svarīga ir nacionālās drošības politikas

60centralizēta vadīšana un šo institūciju savstarpējā koordinācija.

61Tikpat svarīga ir vienota izpratne valsts pārvaldes institūciju

62starpā par to, kas ir nacionālā drošība, kādi ir Latvijas

63aktuālākie nacionālās drošības apdraudējumi un kā efektīvāk tiem

64pretdarboties. Starpinstitūciju sadarbības mehānismiem efektīvi

65ir jādarbojas ikdienā, taču katrai institūcijai ir jāuzņemas

66iniciatīva savā atbildības jomā esošo nacionālās drošības

67jautājumu risināšanā. Valsts pārvaldes institūcijām nacionālās

68drošības politikas īstenošanā ir svarīga sabiedrības izpratne un

69atbalsts, ko var sniegt tikai šajos jautājumos izglītota

70sabiedrība. Līdz ar to sabiedrības izglītošana nacionālās

71drošības jomā ir viena no prioritātēm īstenojot nacionālās

72drošības politiku.