3. pants

1Izmaiņas starptautiskajā drošības

2vidē un tās ietekme uz nacionālo drošību

3Kopš 2011.gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā

4Koncepcija, starptautiskajā drošības vidē ir notikušas būtiskas

5izmaiņas, to raksturo mainīgums un neprognozējamība, kā arī jaunu

6konfliktu izcelšanās, tostarp salīdzinoši netālu no Latvijas

7robežām.

8Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir radījusi būtiskus

9izaicinājumus Eiropas drošībai un globālajai starptautiskajai

10kārtībai. Pēc 2.pasaules kara beigām Krievijas agresija Ukrainā

11ir bijusi līdz šim nepieredzēta vēršanās pret starptautisko

12tiesību pamatprincipiem, kas nosaka, piemēram, noslēgto

13vienošanos izpildi, robežu neaizskaramību un valstu teritoriālo

14integritāti. Šie principi nosaka valstu savstarpējās attiecības,

15un ir bijis pamats mierīgai līdzāspastāvēšanai Eiropā pēckara

16periodā. Latvija kopā ar sabiedrotajiem ES un NATO ir paudusi un

17turpina paust skaidru nosodījumu, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir

18nepieņemama un apdraud Eiropas drošību.

19Krievijas rīcība Ukrainā ir būtiski pasliktinājusi drošību

20eiroatlantiskajā telpā, un tai ir ilgtermiņa ietekme arī uz

21Latvijas nacionālo drošību. Krievijas īstenoto politiku un

22agresiju Ukrainā raksturo atsevišķas tendences, kas jāņem vērā,

23plānojot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu,

24novēršanu un pārvarēšanu.

25Pirmkārt, Krievijas operācija Krimā parādīja šīs valsts

26pašreizējās spējas un gatavību, apliecinot to, ka Krievija ir

27attīstījusi augstas gatavības bruņoto spēku vienības ar augstu

28mobilitāti, kas būtiski samazina agrās brīdināšanas laiku.

29Otrkārt, Krievija īsteno savus ārpolitiskos mērķus,

30pielietojot kompleksus ietekmes pasākumus, kas kopumā rada t.s.

31hibrīdo apdraudējumu. Šiem pasākumiem ir dažādas izpausmes, kas

32vienlaikus aptver vairākas jomas. To galvenā būtība ir

33pakāpeniska valsts novājināšana iekšpolitiski, veicinot

34neapmierinātības un protestu potenciāla pieaugumu sabiedrībā, lai

35izraisītu atklātu vēršanos pret pastāvošo valsts varu un

36vardarbīgus nemierus. Papildus tiek pielietotas ekonomiskās

37sankcijas, energoresursu piegāžu pārtraukšana, humanitārā

38ietekme, informatīvā propaganda un psiholoģiskā iedarbība,

39uzbrukumi elektroniskajā informācijas telpā, agresīvas ietekmes

40aģentu, izlūkošanas un drošības dienestu aktivitātes, masīvs

41ārējs diplomātisks un militārs spiediens, alternatīva politiskā

42procesa uzspiešana un tā leģitimizācija. Starp šiem līdzekļiem

43pastāv iespēja pret pretinieku izvērst arī tradicionālo

44karadarbību. Ietekmes pasākumu izpausmes un subjektus, kas tos

45plāno un īsteno, nereti ir grūti identificēt, līdz ar to

46apgrūtinot tiem pretdarbību.

47Treškārt, Krievijai ir izdevīgi tās tuvējā pierobežā radīt

48konfliktu zonas, kurās ir grūti saskatīt pāreju no miera stāvokļa

49uz krīzes un tālāk uz kara stāvokli.

50Ceturtkārt, Krievijai ir izdevīgi mākslīgi radīt priekšstatu

51par NATO kā ārēju draudu avotu iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Tādā

52veidā Krievijas valsts vara cenšas saliedēt šīs valsts sabiedrību

53un panākt tās lojalitāti pastāvošajai varas elitei, vienlaikus

54novēršot iedzīvotāju uzmanību no iekšējās nestabilitātes un

55sociālekonomiskajām problēmām. Savukārt Latvijas nacionālās

56drošības kontekstā tas rada apdraudējumu, jo Latvija ir NATO

57dalībvalsts, kurā uzturas citu NATO dalībvalstu militārpersonas,

58lai nodrošinātu mūsu valsts drošību. Krievija turpinās ne tikai

59savu negatīvo retoriku pret NATO valstu militārpersonu atrašanos

60Latvijā, cenšoties pret to noskaņot arī Latvijas sabiedrību, bet

61centīsies provocēt, piemēram, veicot savas militārās aviācijas

62lidojumus Latvijas gaisa telpas tiešā tuvumā, kā arī organizējot

63militārās mācības pie Latvijas robežām.

64Krievija īsteno ietekmes pasākumus arī pret Latviju, līdz ar

65to atsevišķi t.s. hibrīdā apdraudējuma elementi ir identificējami

66Latvijā, kas prasa kompleksu un ilgtermiņa rīcību šī apdraudējuma

67mazināšanai un novēršanai. Krievijas pieaugošā konfrontācija ar

68Rietumiem, agresīvas militārā spēka demonstrācijas un militārā

69potenciāla kāpināšana Rietumu stratēģiskajā virzienā rada

70spriedzi un nenoteiktību. Savukārt informatīvā propaganda

71dezorientē lēmumu pieņēmējus un sabiedrību. Šie riska faktori

72prasa pievērst arvien lielāku uzmanību nacionālās drošības

73pasākumu pastiprināšanai Latvijā un Baltijas reģionā.

74Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti

75ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Šie draudu avoti ir

76saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un

77patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču

78iespējamo izplatīšanu, šo valstu sabiedrību radikalizāciju un

79terorisma draudu pieaugumu.

80Ir palielinājušies draudi nacionālajai drošībai, ko izraisa

81starptautiskais terorisms un tā radītās sekas. Pēdējos gados

82terorisms ir attīstījies par īpaši komplicētu un daudzpusīgu

83problēmjautājumu, kas kļuvis par izaicinājumu ne tikai valstu

84drošībai un stabilitātei, bet arī vēršas pret vispāratzītām

85pamatvērtībām. Par īpašu problēmu ir uzskatāma ISIL/Da'esh

86teroristiskā organizācija, kas ar savām darbības metodēm ir

87kļuvusi arī par citu teroristisko organizāciju virzītājspēku,

88iezīmējot jaunas tendences t.s. globālajā džihādā. Par bīstamu

89izaicinājumu šajā kontekstā ir kļuvis t.s. ārvalstu kaujinieku

90fenomens, personām finansiālu vai ideoloģisku motīvu dēļ dodoties

91uz konfliktu skartajām zonām, lai tur karotu. Šo personu

92radikalizēšanās un draudi, ko tās rada pēc atgriešanās savās

93izcelsmes valstīs, tostarp Eiropā, ir ilgtermiņa drauds, kura

94apmēri joprojām vēl nav pilnībā apzināti. Tādēļ ir nepieciešama

95saskaņota darbība gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai

96nepieļautu šī fenomena tālāku izplatību.

97Starptautiskie ekonomiskie procesi būtiski ietekmē

98starptautisko drošības vidi, īpaši ņemot vērā pieaugošu valstu

99konkurenci, ekonomiskās integrācijas procesus reģionālā un

100starptautiskā līmenī, kā arī savstarpējo atkarību importa,

101eksporta un ražošanas procesu vadības kontekstā. Starptautiskā

102finanšu krīze un tai sekojošās ekonomiskās problēmas ES un citur

103pasaulē skaidri parāda ekonomisko jautājumu saistību ar citiem

104drošības elementiem.