3. pants

Izmaiņas starptautiskajā drošības

vidē un tās ietekme uz nacionālo drošību

Kopš 2011.gada, kad Saeimā tika apstiprināta iepriekšējā

Koncepcija, starptautiskajā drošības vidē ir notikušas būtiskas

izmaiņas, to raksturo mainīgums un neprognozējamība, kā arī jaunu

konfliktu izcelšanās, tostarp salīdzinoši netālu no Latvijas

robežām.

Krievijas īstenotā agresija Ukrainā ir radījusi būtiskus

izaicinājumus Eiropas drošībai un globālajai starptautiskajai

kārtībai. Pēc 2.pasaules kara beigām Krievijas agresija Ukrainā

ir bijusi līdz šim nepieredzēta vēršanās pret starptautisko

tiesību pamatprincipiem, kas nosaka, piemēram, noslēgto

vienošanos izpildi, robežu neaizskaramību un valstu teritoriālo

integritāti. Šie principi nosaka valstu savstarpējās attiecības,

un ir bijis pamats mierīgai līdzāspastāvēšanai Eiropā pēckara

periodā. Latvija kopā ar sabiedrotajiem ES un NATO ir paudusi un

turpina paust skaidru nosodījumu, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir

nepieņemama un apdraud Eiropas drošību.

Krievijas rīcība Ukrainā ir būtiski pasliktinājusi drošību

eiroatlantiskajā telpā, un tai ir ilgtermiņa ietekme arī uz

Latvijas nacionālo drošību. Krievijas īstenoto politiku un

agresiju Ukrainā raksturo atsevišķas tendences, kas jāņem vērā,

plānojot Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu apzināšanu,

novēršanu un pārvarēšanu.

Pirmkārt, Krievijas operācija Krimā parādīja šīs valsts

pašreizējās spējas un gatavību, apliecinot to, ka Krievija ir

attīstījusi augstas gatavības bruņoto spēku vienības ar augstu

mobilitāti, kas būtiski samazina agrās brīdināšanas laiku.

Otrkārt, Krievija īsteno savus ārpolitiskos mērķus,

pielietojot kompleksus ietekmes pasākumus, kas kopumā rada t.s.

hibrīdo apdraudējumu. Šiem pasākumiem ir dažādas izpausmes, kas

vienlaikus aptver vairākas jomas. To galvenā būtība ir

pakāpeniska valsts novājināšana iekšpolitiski, veicinot

neapmierinātības un protestu potenciāla pieaugumu sabiedrībā, lai

izraisītu atklātu vēršanos pret pastāvošo valsts varu un

vardarbīgus nemierus. Papildus tiek pielietotas ekonomiskās

sankcijas, energoresursu piegāžu pārtraukšana, humanitārā

ietekme, informatīvā propaganda un psiholoģiskā iedarbība,

uzbrukumi elektroniskajā informācijas telpā, agresīvas ietekmes

aģentu, izlūkošanas un drošības dienestu aktivitātes, masīvs

ārējs diplomātisks un militārs spiediens, alternatīva politiskā

procesa uzspiešana un tā leģitimizācija. Starp šiem līdzekļiem

pastāv iespēja pret pretinieku izvērst arī tradicionālo

karadarbību. Ietekmes pasākumu izpausmes un subjektus, kas tos

plāno un īsteno, nereti ir grūti identificēt, līdz ar to

apgrūtinot tiem pretdarbību.

Treškārt, Krievijai ir izdevīgi tās tuvējā pierobežā radīt

konfliktu zonas, kurās ir grūti saskatīt pāreju no miera stāvokļa

uz krīzes un tālāk uz kara stāvokli.

Ceturtkārt, Krievijai ir izdevīgi mākslīgi radīt priekšstatu

par NATO kā ārēju draudu avotu iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Tādā

veidā Krievijas valsts vara cenšas saliedēt šīs valsts sabiedrību

un panākt tās lojalitāti pastāvošajai varas elitei, vienlaikus

novēršot iedzīvotāju uzmanību no iekšējās nestabilitātes un

sociālekonomiskajām problēmām. Savukārt Latvijas nacionālās

drošības kontekstā tas rada apdraudējumu, jo Latvija ir NATO

dalībvalsts, kurā uzturas citu NATO dalībvalstu militārpersonas,

lai nodrošinātu mūsu valsts drošību. Krievija turpinās ne tikai

savu negatīvo retoriku pret NATO valstu militārpersonu atrašanos

Latvijā, cenšoties pret to noskaņot arī Latvijas sabiedrību, bet

centīsies provocēt, piemēram, veicot savas militārās aviācijas

lidojumus Latvijas gaisa telpas tiešā tuvumā, kā arī organizējot

militārās mācības pie Latvijas robežām.

Krievija īsteno ietekmes pasākumus arī pret Latviju, līdz ar

to atsevišķi t.s. hibrīdā apdraudējuma elementi ir identificējami

Latvijā, kas prasa kompleksu un ilgtermiņa rīcību šī apdraudējuma

mazināšanai un novēršanai. Krievijas pieaugošā konfrontācija ar

Rietumiem, agresīvas militārā spēka demonstrācijas un militārā

potenciāla kāpināšana Rietumu stratēģiskajā virzienā rada

spriedzi un nenoteiktību. Savukārt informatīvā propaganda

dezorientē lēmumu pieņēmējus un sabiedrību. Šie riska faktori

prasa pievērst arvien lielāku uzmanību nacionālās drošības

pasākumu pastiprināšanai Latvijā un Baltijas reģionā.

Būtiski draudu avoti, kas ietekmē Eiropu kopumā, ir saistīti

ar nestabilitāti Tuvo Austrumu reģionā. Šie draudu avoti ir

saistīti ar atsevišķu šī reģiona valstu destabilizāciju, bēgļu un

patvēruma meklētāju skaita pieaugumu, masu iznīcināšanas ieroču

iespējamo izplatīšanu, šo valstu sabiedrību radikalizāciju un

terorisma draudu pieaugumu.

Ir palielinājušies draudi nacionālajai drošībai, ko izraisa

starptautiskais terorisms un tā radītās sekas. Pēdējos gados

terorisms ir attīstījies par īpaši komplicētu un daudzpusīgu

problēmjautājumu, kas kļuvis par izaicinājumu ne tikai valstu

drošībai un stabilitātei, bet arī vēršas pret vispāratzītām

pamatvērtībām. Par īpašu problēmu ir uzskatāma ISIL/Da'esh

teroristiskā organizācija, kas ar savām darbības metodēm ir

kļuvusi arī par citu teroristisko organizāciju virzītājspēku,

iezīmējot jaunas tendences t.s. globālajā džihādā. Par bīstamu

izaicinājumu šajā kontekstā ir kļuvis t.s. ārvalstu kaujinieku

fenomens, personām finansiālu vai ideoloģisku motīvu dēļ dodoties

uz konfliktu skartajām zonām, lai tur karotu. Šo personu

radikalizēšanās un draudi, ko tās rada pēc atgriešanās savās

izcelsmes valstīs, tostarp Eiropā, ir ilgtermiņa drauds, kura

apmēri joprojām vēl nav pilnībā apzināti. Tādēļ ir nepieciešama

saskaņota darbība gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, lai

nepieļautu šī fenomena tālāku izplatību.

Starptautiskie ekonomiskie procesi būtiski ietekmē

starptautisko drošības vidi, īpaši ņemot vērā pieaugošu valstu

konkurenci, ekonomiskās integrācijas procesus reģionālā un

starptautiskā līmenī, kā arī savstarpējo atkarību importa,

eksporta un ražošanas procesu vadības kontekstā. Starptautiskā

finanšu krīze un tai sekojošās ekonomiskās problēmas ES un citur

pasaulē skaidri parāda ekonomisko jautājumu saistību ar citiem

drošības elementiem.