4. pants

Nacionālās drošības apdraudējumu

novēršanas prioritātes

4.1. Iekšējās drošības apdraudējuma

novēršana

Viens no iekšējās drošības raksturojošajiem elementiem bez

saliedētas pilsoniskās sabiedrības, stabilas ekonomiskās vides un

spēcīgiem sabiedriskajiem medijiem, ir tas, cik droši un stabili

iedzīvotāji ikdienā jūtas savā valstī, kā tie vērtē un cik daudz

uzticas valsts drošības iestāžu (Satversmes aizsardzības biroja,

Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta)

un tiesību aizsardzības institūciju spējām novērst un aizsargāt

tos pret dažāda veida apdraudējumiem.

Valsts drošības iestādes un tiesību aizsardzības institūcijas,

kā arī Valsts robežsardze ir tieši atbildīgas par atsevišķu

Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību aizsardzību.

Starp tām ir valstiskā neatkarība, valsts demokrātiskā iekārta,

teritoriālā integritāte un valsts iekšējā drošība.

Iekšējās drošības kontekstā ir svarīga visu šo minēto

institūciju profesionāla izpratne par izmaiņām starptautiskajā

drošības vidē un to ietekmi uz nacionālo drošību kopumā, kas

nozīmē adekvātu reaģēšanu pašreizējā situācijā un atbilstošu šo

institūciju attīstību tuvākajā nākotnē.

Tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts policijas, kā

arī Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitātes palielināšana,

esošā materiāltehniskā aprīkojuma modernizēšana un jauna iegāde,

kā arī reaģēšanas spēju stiprināšana ir būtiska, lai sekmētu

valsts iekšējo drošību.

Valdība kā vienu no prioritātēm vidējā termiņa budžeta

veidošanā 2015.gadā ir izvirzījusi iekšējo un ārējo drošību, kas

nozīmē arī valdības atbalstu atlīdzības paaugstināšanai

amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, novēršot

profesionāla personāla aizplūšanu un nodrošinot kapacitātes

palielināšanu valsts iekšējās drošības nodrošināšanā.

Sargājot Latvijas valsts Austrumu robežu, Valsts robežsardzes

personāls būtu pirmais, kas saskartos ar konkrētām ārējā

apdraudējuma izpausmēm. Savukārt Valsts policijai jābūt gatavai

nekavējoties reaģēt situācijās, ja notiek atklāta vēršanās pret

pastāvošo valsts varu protestu un vardarbīgu nemieru veidā. Šādas

gatavības nodrošināšana un uzturēšana prasa atbilstošu pieeju un

specifisku sagatavotību, kas ir mērķtiecīgi jāattīsta.

Iekšējās drošības jomā apdraudējumu rada Latvijas iedzīvotāju,

īpaši jauniešu iesaistīšanās dažādās aktivitātēs, kas ir pretrunā

ar Latvijas valsts nacionālajām interesēm. Lai ierobežotu šādas

aktivitātes, svarīgi ir sakārtot normatīvo regulējumu. Saeima

2015.gadā jau ir pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz

personas saukšanu pie kriminālatbildības par prettiesisku

piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņotā konflikta

finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam

konfliktam. Valsts pārvaldes institūcijām ir svarīgi turpināt

attīstīt normatīvo regulējumu, lai ierobežotu iespējas bērniem un

jauniešiem piedalīties militāra rakstura nometnēs ārvalstīs.

Ņemot vērā bēgļu un patvēruma meklētāju straujo pieaugumu

Eiropā kopumā, kā arī Latvijas valdības apņemšanos uzņemt Latvijā

noteiktu skaitu bēgļu, prognozējams, ka šis jautājums tuvākajā

nākotnē radīs jaunus riskus un izaicinājumus iekšējai drošībai.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija, bēgļu atrašanās Latvijā un to

skaita pieaugums nākotnē var radīt sabiedrībā spriedzi un

nedrošību. Bēgļu jautājums veicinās noteiktas sabiedrības daļas

radikalizāciju, ko savās interesēs izmantos atsevišķas, tostarp

radikālās, organizācijas, kas centīsies apvienot savus resursus

un koncentrēt darbību, protestējot pret bēgļu uzņemšanu un viņu

atrašanos Latvijā.

Latvijas prioritātes iekšējai

drošībai radītā apdraudējuma novēršanai:

Valsts robežas drošības un

aizsardzības stiprināšana

Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana ir jāveic

saistībā ar iespējamajiem ārējiem draudiem, jo Latvijas Austrumu

robeža vienlaikus ir ES un NATO ārējā robeža, kā arī kontekstā ar

imigrācijas draudu pastiprināšanos. Valsts robežas drošības

nodrošināšanai ir jāstiprina Valsts robežsardzes cilvēkresursu

kapacitāte un materiāltehniskais aprīkojums, īpašu uzmanību

pievēršot personāla apmācībai, kā arī zaļās robežas iekārtošanai

un aprīkošanai ar nepieciešamajām tehniskajām ierīcēm.

Stiprinot Valsts robežsardzes kapacitāti, ir jārisina

jautājums par tās materiāltehniskā aprīkojuma, apmācību procesa

un reaģēšanas procedūru savietojamību ar Nacionālajiem

bruņotajiem spēkiem (turpmāk - NBS).

Jāturpina īstenot valsts robežas demarkācijas process,

ierīkojot 12 metru robežjoslu, šim nolūkam veicot nepieciešamos

attīrīšanas darbus un zemes atsavināšanu, kā arī plānojot šīs

joslas tehnisko aprīkošanu, piesaistot gan ES fondu līdzekļus,

gan stratēģisko partneru atbalstu. Vienlaikus ir jāturpina

īstenot ar integrētās valsts robežas pārvaldību saistītie

pasākumi.

Tiesību aizsardzības institūciju

kapacitāte

Jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši

Valsts policijas, kapacitāte un materiāltehniskais nodrošinājums,

veicot efektīvu apmācību procesu, tādejādi nodrošinot ātru

reaģēšanu krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Jāturpina attīstīt Valsts policijas sadarbība ar sabiedrību,

īpaši nodrošinot to, lai Valsts policijas amatpersonas būtu

pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā valsts

apdraudējuma gadījumā.

Krīzes vadība un komunikācija

Jāstiprina un jāattīsta civilās aizsardzības sistēma,

civilmilitārā sadarbība, nodrošinot saskaņotu starpinstitūciju

darbību un resursu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām sadarbībā ar valsts

drošības iestādēm jāturpina regulāras valsts augstāko amatpersonu

krīzes vadības mācības, gatavojoties dažādām nacionālās drošības

apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas situācijām.

Lai novērstu nacionālās drošības apdraudējuma riskus,

atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir būtiski nodrošināt

Tautsaimniecības mobilizācijas plānā noteikto pasākumu

izpildi.

Bēgļu un patvēruma meklētāju

politikas pilnveidošana

Valstij savlaicīgi ir jāgatavojas iespējamajam bēgļu un

patvēruma meklētāju skaita pieaugumam, tostarp no valstīm, kuru

bēgļi līdz šim neizvēlējās Latviju kā savu mērķa valsti.

Atbildīgajām institūcijām ir jāveic bēgļu un patvēruma meklētāju

politikas un esošo procedūru pilnveidošana, lai nodrošinātu

gatavību bēgļu uzņemšanai.

Atbildīgajām institūcijām jāizstrādā nepieciešamās procedūras

bēgļu un patvēruma meklētāju profilēšanai, lai novērstu nevēlamu

personu, īpaši no terorisma riska valstīm, iekļūšanu un

uzturēšanos Latvijā. Papildus ir jānodrošina aktīva informācijas

apmaiņa ar citām Eiropas valstīm un to atbildīgajām institūcijām

par bēgļu jautājumiem.

Radikalizācijas risku mazināšana

Radikālisma risku apsteidzošai identificēšanai jāstiprina

tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte. Tām sadarbībā ar

nevalstiskajām organizācijām ir jāizveido agrīnās brīdināšanas un

radikālisma prevencijas mehānisms, vienu no galvenajām lomām tajā

atvēlot sabiedrībai.

Radikālisma mazināšanā svarīga loma jāatvēl sabiedrības

izglītošanai, veicinot izpratni par to, ka ekstrēmisms ir

nozīmīgs apdraudējums pilsoniskajai sabiedrībai un tās

vienotībai, kā arī nacionālajai drošībai kopumā.

4.2. Ārvalstu izlūkošanas un

drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana

Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - ārvalstu

specdienestu) darbības pret Latvijas, NATO un ES interesēm ir

viens no būtiskākajiem nacionālās drošības apdraudējumiem, kas

skar politiskās, ekonomiskās, militārās un sabiedriskās sfēras.

Ņemot vērā Latvijas dalību NATO un ES, kā arī ģeogrāfisko

atrašanās vietu, vislielāko apdraudējumu Latvijai rada Krievijas

specdienesti.

Ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski

nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai

valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru

lēmumu pieņemšanai. Bez informācijas vākšanas ārvalstu

specdienesti īsteno t.s. aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir

ietekmēt Latvijas, NATO un ES lēmumu pieņemšanu, kā arī

sabiedrības viedokli.

Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu specdienesti izmanto

dažādas metodes: informācijas iegūšanu no kontaktpersonām;

informācijas avotiem; tehnisko un signālizlūkošanu, tostarp

kiberizlūkošanu; informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem.

Ietekmes pasākumu realizācijai ārvalstu specdienesti cenšas

veidot vadāmu aģentu tīklu plašsaziņas līdzekļos, valsts un

pašvaldību institūcijās, nevalstisko organizāciju, politiskajā un

uzņēmēju vidē. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta virtuālajai

telpai un sociālajiem tīkliem, kuros ārvalstu specdienesti var

darboties attālināti. Izlūkošanas un ietekmes spējas tiek

attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc vajadzības

konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai

situācijai.

Latvija turpina izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstu

pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām mūsu valstī.

Termiņuzturēšanās atļauju programmas īstenošana šobrīd nerada

tiešu ietekmi uz nacionālo drošību, taču svarīgi ir savlaicīgi

identificēt un novērst atsevišķus riskus, ko dod iespēja šīs

programmas piesegā Latvijā un arī Šengenas zonā iekļūt nevēlamām

personām.

Valsts drošības iestāžu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt

apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu

ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas, NATO un ES

interesēm. Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās

valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu,

atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.

Latvijas prioritātes ārvalstu

izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma

novēršanai:

Valsts drošības iestāžu spēju

attīstība

Valsts drošības iestādēm jāspēj piemēroties jauniem ārvalstu

specdienestu apdraudējuma veidiem, kā arī rast jaunus risinājumus

esošo draudu novēršanai. Kapacitātes stiprināšana un spēju

attīstība ir prioritārs Latvijas valsts drošības iestāžu

ilgtermiņa uzdevumus. Uzmanība jāpievērš personāla atlasei un

regulārai apmācībai, jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanai,

kā arī metožu pilnveidošanai un efektivitātes palielināšanai

ikdienas operatīvajā un analītiskajā darbā.

Pretizlūkošanas un preventīvo

pasākumu stiprināšana

Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības

metodes. Paaugstinot valsts drošības iestāžu veiktās

pretizlūkošanas funkcijas efektivitāti, nepieciešams pilnveidot

spēju prognozēt potenciāli vājos posmus un paredzēt ārvalstu

specdienestu mērķus, lai nodrošinātu mērķtiecīgus pretpasākumus

un draudu novēršanu.

Valsts drošības iestādēm ir jānodrošina visaptverošas

preventīvas apmācību un brīdināšanas programmas ieviešana valsts

pārvaldes institūcijās, kuras veic darbu ar sensitīvu,

klasificētu vai stratēģiska rakstura informāciju. Efektīvas

pretizlūkošanas sistēmas pamatā ir sistemātiska apmācība un

apziņošanas kārtība amatpersonām, kuru tiešie darba pienākumi ir

saistīti ar klasificētu informāciju.

Drošības policijai jāturpina sadarbība un informācijas apmaiņa

ar pašvaldībām, lai informētu tās par aktuālajiem riskiem

nacionālajai drošībai un konsultētu pašvaldību amatpersonas par

konkrētu rīcību šo risku mazināšanai, kā arī saņemtu no

pašvaldībām informāciju par aizdomīgām aktivitātēm to teritorijā,

kas rada potenciālu apdraudējumu.

Jāturpina izglītojošais darbs arī ar sabiedrību, tostarp

plašsaziņas līdzekļu un nevalstiskā sektora pārstāvjiem,

stiprinot izpratni par dažāda veida apdraudējumiem, īpaši

informatīvajā telpā.

Valsts noslēpuma aizsardzības

pasākumu pilnveidošana

Valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma

aizsardzības pasākumu ievērošana un, vajadzības gadījumā,

uzlabošana. Šie pasākumi ietver drošības pārbaužu veikšanu

personām, kuras pretendē uz speciālo atļauju darbam ar valsts

noslēpumu saņemšanu, kā arī pārraudzību pār ikdienas darba

procesu ar valsts noslēpuma objektiem. Valsts drošības iestādēm

jāturpina regulāra valsts amatpersonu apmācība par slepenības

režīma ievērošanu.

Atbilstoši apdraudējumu un jaunu izlūkošanas spēju attīstībai

īpaša uzmanība jāpievērš klasificēto un valsts nozīmes sakaru

infrastruktūras drošībai. Arī valsts iestāžu fiziskajiem

objektiem (telpām) jābūt sistemātiski pārbaudītiem un

atbilstošiem vajadzīgajām drošības prasībām. Valsts drošības

iestādēm pastiprināti jākontrolē valsts, ES un NATO noslēpuma

objektu izstrādes, glabāšanas, aprites un izmantošanas kārtības

atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Kritiskās infrastruktūras un stratēģisko nozaru pārstāvjiem,

īpaši tiem, kuriem izsniegti industriālās drošības sertifikāti,

jānodrošina piemērotas apmācības, pārbaudes un drošības

auditēšanas programmas kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī

konkrētos uzņēmumos.

Termiņuzurēšanās atļauju programmas

efektīva kontrole

Drošības policijai un citām atbildīgajām institūcijām ir

jāturpina sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, lai novērstu

iespēju, ka termiņuzturēšanās atļauju programma tiek izmantota

tādu aktivitāšu īstenošanai, kas rada apdraudējumu nacionālajai

drošībai.

Vienlaikus ir jāveic termiņuzturēšanās atļauju ieguvušo

personu aktivitāšu kontrole Latvijā, lai konstatētu vai šīs

aktivitātes atbilst deklarētajam mērķim, kāpēc termiņuzturēšanās

atļauja tika pieprasīta.

Termiņuzurēšanās atļauju programmas darbības izpētei ir

nepieciešams veikt arī ilgtermiņa analīzi, lai objektīvi

novērtētu gan potenciālo ekonomisko ieguvumu valstij, gan

preventīvi brīdinātu par iespējamajiem riskiem nākotnē.

Sadarbības stiprināšana ar

partnerdienestiem

Savstarpēja sadarbība Latvijā, kā arī ar Latvijas sabiedroto

valstu partneru dienestiem ir neaizstājams instruments ārvalstu

specdienestu apdraudējuma apzināšanai un novēršanai. Valsts

drošības iestāžu padomes ietvaros ir jānodrošina regulāra un

efektīva prioritāšu noteikšana, darbības koordinācija un

informācijas apmaiņa.

NATO, ES un citu jau pastāvošu, kā arī jaunu formātu ietvaros

jāturpina attīstīt sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem,

nodrošinot regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu. Valsts

drošības iestādēm ir jābūt aktīvām, sniedzot Latvijas ieguldījumu

arī NATO un ES sabiedroto apdraudējumu preventīvai

novēršanai.

4.3. Militārā apdraudējuma

novēršana

Ārējo risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālai

drošībai ir būtiski pieaugusi. Esošā drošības vide ir kompleksa,

vairāku militāro un nemilitāro aspektu savstarpēja mijiedarbība.

Krievijas agresija Ukrainā, tās militārās mācības un spēka

demonstrēšana pie Latvijas robežām, kā arī centieni ietekmēt

iekšpolitisko situāciju ar dažādiem ekonomiskiem un politiskiem

līdzekļiem, rada nepieciešamību pēc visaptverošas pieejas

apdraudējuma novēršanai.

Latvijas militārās drošības nodrošināšanas stratēģisks

pamatprincips saglabājas nemainīgs - turpinot pilnveidot un

modernizēt nacionālās aizsardzības spējas, atbalstot NATO

kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un sniedzot savu ieguldījumu

starptautiskās drošības nodrošināšanā, Latvija samazina ārējas

militāras agresijas vai cita apdraudējuma izcelšanās risku

iespējamību un nepieciešamības gadījumā ir gatava nodrošināt tā

efektīvu atturēšanu.

Latvijas prioritātes militārā

apdraudējuma novēršanai:

Valsts pašaizsardzības spēju

stiprināšana

Valsts pašaizsardzība ir sabiedrības, valsts institūciju,

vietējo pašvaldību un NBS atbildība, iesaistoties valsts

suverenitātes un neaizskaramības nodrošināšanā. Kritiska

pašaizsardzības spēja ir iespējami agra apdraudējuma apzināšana,

ātra lēmumu pieņemšana un visaptveroša valdības rīcība,

izmantojot visu iespējamo militāro un nemilitāro līdzekļu kopumu

koordinētā un integrētā veidā. Militāro un nemilitāro līdzekļu

izmantošana tiek pielāgota atkarībā no apdraudējuma un

vardarbības līmeņa eskalācijas Latvijas teritorijā, kā arī

ievērojot civilās un militārās sadarbības principus.

Valsts apdraudējuma gadījumā NBS nodrošina Latvijas valsts

sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas

aizsardzību kopā ar sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Svarīgs

uzdevums valsts pašaizsardzībai ir uzņemošās valsts atbalsta

sistēmas izveide ātru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvēršanai

Latvijas teritorijā.

Valsts apdraudējuma gadījumā ir svarīgi, lai NBS darbotos

saskaņoti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas ir

atbildīgs par civilās aizsardzības sistēmas vadību un

koordināciju, tādā veidā nodrošinot nepieciešamā atbalsta

sniegšanu.

NBS jāturpina uzturēt un attīstīt tādas kaujas spējas, kas

garantē ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem

apdraudējumu agrīnajās fāzēs, attīstot savietojamību ar citām

apdraudējuma gadījumā tā pārvarēšanā iesaistītajām valsts

institūcijām, kā arī veidojot efektīvu un elastīgu rezervju un

mobilizācijas sistēmu. NBS jāturpina attīstīt aktīvu sadarbību un

jāveido iespējami ciešāki koordinācijas mehānismi ar Baltijas

valstīm, kā arī tām sabiedrotajām valstīm, kas ieinteresētas un

ir tieši iesaistītas Baltijas jūras reģiona drošības

stiprināšanā.

Valstij jāveicina sabiedrības pilsonisko apziņu, patriotismu,

tiešu un iespējami plašu iesaisti valsts aizsardzības

nodrošināšanā.

Sabiedroto ilgtermiņa klātbūtne un

reaģēšanas spēju stiprināšana

Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvas

aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka iespējamie militārie

draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem

aliansei.

Ņemot vērā stratēģiskas izmaiņas drošības vidē, Latvijas

interesēs ir sekmēt NATO visaptverošu pielāgošanos jaunajai

drošības situācijai, kas būtu vērsta uz alianses komandstruktūras

efektivitātes uzlabošanu, NATO Reaģēšanas spēku reorganizāciju un

ātras reaģēšanas grupējuma izveidi, kas kopumā aliansei ļaus

rīkoties un reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā

militāro spēku spektrā.

Vienlaikus arvien svarīgāku nozīmi iegūst NATO solidaritātes

un kolektīvās rīcībspējas demonstrēšana un stiprināšana alianses

austrumu perifērijā, īpaši Baltijas jūras reģionā un Latvijas

teritorijā. Sabiedroto spēku klātbūtne ir efektīvākais risinājums

Latvijas militārajai drošībai un aizsardzībai, kas nodrošina

atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības struktūrām

un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku uzņemšanu un to

reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā stiprina Baltijas

jūras reģiona kā alianses austrumu flanga aizsardzības

pozīcijas.

Kolektīvās aizsardzības saistību

izpilde

Latvija apņemas pildīt NATO 5.panta kolektīvas aizsardzības

saistības un stiprināt eiroatlantiskās telpas drošību. Latvija

turpinās sniegt ieguldījumu NATO un ES ātrās reaģēšanas kaujas

formējumos, piedalīties starptautiskajās operācijās, attīstīt

kolektīvās aizsardzības vajadzībām nepieciešamās spējas, kā arī

mērķtiecīgi sekmēt NBS izaugsmi un modernizāciju. Lai Latvija

spētu pildīt uzņemtās starptautiskās saistības, īstenot plānoto

NBS modernizāciju, kā arī adekvāti reaģēt uz pašreizējās

starptautiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem, nepieciešams

atvēlēt valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no

iekšzemes kopprodukta.

4.4. Pilsoniskas sabiedrības

vienotības apdraudējuma novēršana

Saliedēta un uz vienotām pamatvērtībām balstīta pilsoniskā

sabiedrība ir svarīgs priekšnoteikums, lai mazinātu Latvijas

iekšpolitisko ievainojamību un vienlaikus stiprinātu nacionālo

drošību.

Šīm pamatvērtībām ir jābūt Latvijai kā neatkarīgai un

demokrātiskai valstij, kas pieder Rietumu pasaulei. Šo

pamatvērtību aizstāvēšanu un nodrošināšanu sabiedrība nevar

prasīt tikai no valsts. Iedzīvotājiem ir jāizrāda iniciatīva un

vairāk jāiesaistās sabiedriski politiskajos procesos valstī,

veidojot un vadot nevalstiskās organizācijas, piedaloties

politisko partiju darbībā, līdz pat tam, ka iedzīvotāji ir gatavi

aizstāvēt valsti no ārēja apdraudējuma.

Sabiedrības vienotībai un iekšpolitiskajai stabilitātei

apdraudējumu rada Krievijas valsts institūciju īstenotā tautiešu,

kā arī informatīvā politika pret Latviju. Šo politiku īstenošanas

rezultātā Krievija mērķtiecīgi šķeļ Latvijas sabiedrību, veicinot

atsvešinātību un spriedzi starp atsevišķām sabiedrības grupām.

Krievija cenšas ietekmēt Latvijas sabiedrisko domu, pakāpeniski

cerot mainīt sabiedrības priekšstatu par vēstures notikumiem,

pašreizējiem politiskajiem procesiem pasaulē, Latvijas dalību ES

un NATO Krievijai vēlamā virzienā.

Identificējami arī centieni ilgtermiņā radīt Latvijas

iedzīvotājos neticību savai valstij un valsts pārvaldes

institūcijām. Tas tiek darīts ar mērķi, lai sabiedrība

neuzticētos valstij un būtu vienaldzīga vai pat negatīvi

noskaņota pret to, tādejādi panākot, ka pilsoniskā sabiedrība nav

spējīga efektīvi darboties un pašorganizēties.

Krievijas īstenotajā tautiešu, kā arī informatīvajā politikā

pret Latviju jau ilgstoši dominē tādas tēmas, kā krievu valodas

statusa nostiprināšana, izglītības iespēju paplašināšana krievu

valodā, tautiešu un nepilsoņu tiesību aizsardzība, Latvijas

valsts apvainošana fašisma un nacisma atdzimšanā, Krievijas

vēsturiskās klātbūtnes uzsvēršana Latvijā, kā arī Latgales

šķietamas atšķirtības no pārējās Latvijas uzsvēršana. Šo tēmu

aktualizēšana tiek izmantota, lai saasinātu iekšpolitisko

situāciju Latvijā, apdraudot sabiedrības vienotību, kā arī, lai

veiktu starptautisku Latvijas diskreditāciju.

Latvijas prioritātes pilsoniskas

sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanai:

Pilsoniskas sabiedrības līdzdalība

sabiedriski politiskajos procesos

Valstī nepieciešams īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās

sabiedrības attīstības politiku, atvēlot pastāvīgu valsts budžeta

finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes

stiprināšanai.

Nepieciešams īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus,

kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski

politiskajos procesos valstī. Vienlaikus jācenšas panākt, ka

sabiedrība jūtas atbildīga par valsts aizsardzību un nacionālās

drošības stiprināšanu, tāpēc nepieciešams veicināt sabiedrības

iesaistīšanos valsts aizsardzībā, radot izpratni par apdraudējumu

nacionālajai drošībai un riskiem, kas var apdraudēt iedzīvotājus,

kā arī attīstot zināšanas un prasmes, lai iedzīvotāji spētu

reaģēt krīzes situācijās.

Valsts stratēģiskās komunikācijas

spēju attīstība

Lai panāktu lielāku sabiedrības iesaistīšanos, svarīga ir

mērķtiecīga stratēģiskā komunikācija starp valsts augstākajām

amatpersonām un sabiedrību kopumā, kā arī atsevišķām tās grupām,

piemēram, uzņēmējiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Valdībai

īpaša uzmanība ir jāpievērš arī stratēģiskajai komunikācijai ar

Latvijas reģioniem, gan pašvaldībām, gan reģionos dzīvojošajiem

iedzīvotājiem.

Īstenojot efektīvu stratēģisko komunikāciju, tiktu mazināta

plaisa starp sabiedrību un valsti, kā arī Latvijas reģionu

atrautība no galveno nacionālā līmeņa politisko lēmumu

pieņemšanas centra Rīgā.

Sabiedrības integrācijas politikas

īstenošana

Nepieciešams uzlabot koordināciju starp institūcijām, kas ir

atbildīgas un iesaistītas sabiedrības integrācijas politikas

īstenošanā. Atbildīgo institūciju funkcijām sabiedrības

integrācijas jomā jābūt precīzāk definētām, lai izvairītos no

funkciju dublēšanās.

Īstenojot ilgtermiņa sabiedrības integrācijas politiku, tai

jāaptver pasākumu komplekss valodas, izglītības, vēstures,

informatīvajā, jaunatnes un citās jomās, ar kuru palīdzību

preventīvi novērst Krievijas īstenotās tautiešu, kā arī

informatīvās politikas radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai

drošībai.

Sabiedrības integrācija jāīsteno ciešā sasaistē ar efektīvu

valsts valodas politiku, nodrošinot to, ka visi iedzīvotāji spēj

sazināties latviešu valodā, kā arī var uztvert informāciju, ko

sniedz valdība caur sabiedriskajiem un citiem plašsaziņas

līdzekļiem. Valsts valodas politikai jābūt orientētai uz to, lai

uzlabotos valsts valodas lietošana ikdienas saziņā, kā arī tiktu

nodrošināta sistēmiska pieeja valsts valodas apmācībai

nepilsoņiem un imigrantiem.

Pilsoniskās sabiedrības vienotības ilgtspējīgai attīstībai

nepieciešams īstenot tādu izglītības politiku, kas jaunajā

paaudzē, neatkarīgi no tās etniskās izcelsmes un ģimenē lietotās

valodas, veidotu vienotu vērtīborientāciju, ieaudzinātu piederību

Latvijas valstij un nodrošinātu vienotas sociālās atmiņas

veidošanos jauniešos.

Latvijas mazākumtautības ir svarīga Latvijas pilsoniskās

sabiedrības sastāvdaļa. Latvijas valstij ir mērķtiecīgi jāveicina

mazākumtautību līdzdalība sabiedriski politiskajos procesos ar

noteiktu iniciatīvu palīdzību. Mazākumtautību pārstāvju

iesaistīšana publiskajā pārvaldē mazinātu mazākumtautību

atsvešinātību no valsts un novērstu divkopienu sabiedrības

attīstības riskus. Savukārt atbalsts individuālām mazākumtautību

pārstāvju iniciatīvām kalpotu kā stimuls, lai palielinātu

pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, kā arī, lai veicinātu

ekonomisko attīstību.

Sabiedrības integrācijas jomā nepieciešams attīstīt pasākumus,

kas balstīti uz kopīgām vērtībām un ir ar pozitīvu vienojošu

potenciālu, piemēram, valsts svētku svinēšana un kopīgu kultūras

pasākumu veidošana.

4.5. Latvijas informatīvajai telpai

radītā apdraudējuma novēršana

Informatīvā telpa mūsdienās ir nosacīts jēdziens, jo

tehnoloģijas nosaka to, ka tai faktiski nav robežu - iedzīvotāji

Latvijā var brīvi izvēlēties informācijas avotu, tostarp tādu,

kura saturs nav veidots mūsu valstī un kas pauž Latvijas

nacionālajām interesēm pretējus viedokļus. Ierobežot iedzīvotāju

izvēli, kā arī kontrolēt saturiski nevēlamas informācijas

nonākšanu un sniegšanu Latvijas informatīvajā telpā ir sarežģīti

un, raugoties no atsevišķiem aspektiem, faktiski neiespējami. Tā

ir ne tikai Latvijas, bet daudzu demokrātisku valstu problēma, jo

šādi ierobežojumi var nonākt pretrunā ar demokrātijas principiem

- preses brīvību, cenzūras aizliegumu, kā arī ar brīvā tirgus un

konkurences principu ievērošanu masu mediju jomā.

Krievijas īstenotā politika, ar dažādiem ietekmes līdzekļiem

veidojot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, ir

galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai, jo

šī mērķa sasniegšanai Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga

Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un

daudzos gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas

informatīvajai telpai. Latvijas sabiedriskās domas veidošanai

Krievija izmanto plašu līdzekļu klāstu, kas orientēts uz dažādām

auditorijām. Starp tiem ilgstoši ir jau minētās Krievijas

televīzijas, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā

retranslē Krievijā veidotu saturu. Krievijai ir izdevīga arī vāja

krievu valodā rakstošā žurnālistika Latvijā, jo tādā gadījumā tā

būs vairāk atkarīga un ietekmējama no Krievijas puses, par ko arī

liecina pēdējo gadu tendences. Papildus tam, Krievija plāno

īstenot vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus

televīzijas un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptvertu ne

tikai Latviju, bet arī citas Eiropas valstis.

Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, pasniedzot tai

vairākus vēstījumus, kas var mainīties atkarībā no

mērķauditorijas. Starp šiem vēstījumiem ir pozitīva priekšstata

radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek pretnostatīts ar citu

vēstījumu par Rietumiem, parādot, ka tie piedzīvo ekonomisko

norietu un vērtību degradāciju. Latvijas sabiedrībā mākslīgi tiek

radīts negatīvs priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt

Latviju ārēju draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt

Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ar dažādu vēstījumu

starpniecību ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas

valstij, neuzticība tās amatpersonām, valsts institūcijām un

politiķiem, tādā veidā padziļinot plaisu starp valsti un

sabiedrību, kā arī vairojot sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par

nākotni.

Ārējā apdraudējuma ietekme uz Latvijas informatīvo telpu ir

ļoti iedarbīga, jo to pastiprina mijiedarbība ar vairākiem

iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin Latvijas sabiedrības

etniskais sastāvs, valodas lietojums ģimenē, kā arī vidējā un

vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas ieradumi,

kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas informatīvā

telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās auditorijās - tie, kas

informāciju uztver latviešu valodā un tie, kas krievu valodā.

Krievijas ietekmes aktivitāšu informatīvajā vidē efektivitāti

veicina Krievijas plašsaziņas līdzekļu pieejamība Latvijā un

lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno

informācijas un izklaides avotu. Daļa auditorijas, tostarp

latvieši, faktiski joprojām tiek pieradināti skatīties Krievijas

televīzijas kanālus, jo tie sastāda būtisku daļu no televīzijas

pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu paketēm.

Latvijas prioritātes informatīvajai

telpai radītā apdraudējuma novēršanai:

Sabiedrisko mediju attīstība

Latvijas sabiedriskie mediji ir jāuztver kā daļa no nacionālās

drošības sistēmas un, tāpat kā ir jāpalielina finansējums

drošības stiprināšanai citās jomās, arī sabiedrisko mediju

attīstībā ir jāiegulda lielāks finansējums, nekā līdz šim.

Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas

un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no

Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir

Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa grupai ir jārada un jāpiedāvā

kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas informatīvo telpu

pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot izvēles iespējas.

Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī informācija par

norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu veicināta Rīgas un

citu pilsētu iedzīvotāju informētība par reģionu aktualitātēm,

vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to attīstību. Vienlaikus

tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese par reģionu

iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju atstumtības

sajūtu.

Krievijas informatīvās telpas

ietekmes mazināšana

Latvijā jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un

uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas attīstīties šeit

noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. Šim nolūkam ir

nepieciešams veikt arī tiesiskā regulējuma sakārtošanu, lai

novērstu situāciju, kad Latvijas informatīvajā telpā netraucēti

var darboties citās valstīs reģistrēti masu mediji un izplatīt

informāciju, kas ir pretrunā ar Latvijas valsts nacionālajām

interesēm.

Papildus efektīvam tiesiskajam mehānismam Krievijas

informatīvās telpas ietekmes mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa

alternatīva tieši no saturiskā viedokļa, vienlaikus ar

sabiedrisko mediju attīstību, nodrošinot daudzveidīgāku

komerctelevīziju un kabeļtelevīziju piedāvājumu, no kura

patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā radītu audiovizuālo

produkciju.

Mediju lietotprasmes un mediju

nozares izglītības veicināšana

Valstij sadarbībā ar sabiedriskajiem un komercmedijiem ir

jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības izglītošanai par to, kā

atšķirt objektīvu informāciju no dezinformācijas un propagandas,

tādā veidā veicinot iedzīvotāju kritisko domāšanu un spēju

analizēt, vērtēt un atpazīt pret to īstenotās informatīvās

ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi grauj uzticību valstij un

tās īstenotajai politikai.

4.6. Latvijas ekonomikai radītā

apdraudējuma novēršana

Ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās

drošības aspektiem, kuras pamatā ir spēja nodrošināt ekonomiskās

vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Ekonomiskās sistēmas

stabilitāte ir saistīta ar vairākiem ekonomiskās vides faktoriem

(iekšējā patēriņa tirgus un ekonomiskās sistēmas atvērtība,

nodokļu un investīciju vides paredzamība, ēnu ekonomikas

īpatsvars, u.c) kā arī pieejas nodrošināšanu ražošanas un

pakalpojumu sniegšanas resursiem (izejmateriāliem,

energoresursiem, investīcijām, infrastruktūrai, darbaspēkam

u.c.). Ekonomikas izaugsme ir būtisks priekšnoteikums, lai

nodrošinātu nacionālās drošības mērķu īstenošanu ne vien tūlītēja

ekonomiskā apdraudējuma gadījumā, bet arī ilgtermiņā. Šajā

kontekstā ir būtiski veicināt uzņēmējdarbības attīstību un

konkurētspēju, kā arī paplašināt pieeju eksporta tirgiem.

Latvijas ekonomisko vidi raksturo vairāki būtiski aspekti,

kuri ietekmē ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Sistēmiskā

izpratnē Latvijas ekonomisko vidi raksturo ierobežota pieeja

izejmateriāliem un ražošanas līdzekļiem (tostarp finansēm un

energoresursiem), mazs iekšējais tirgus, kā arī tieša reakcija uz

ekonomiskajām norisēm starptautiskā un reģionālā līmenī, ņemot

vērā Latvijas ekonomikas atvērtību un orientēšanos uz ārējiem

importa un eksporta tirgiem. Bez minētajiem aspektiem ir

identificējami arī citi būtiski elementi, kuri parāda Latvijas

ekonomiskās vides ievainojamību. Viens no tiem ir ekonomiski

aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas rada darbaspēka

deficītu un ierobežo ekonomiskās aktivitātes potenciālu kopumā.

Tāpat Latvijā joprojām saglabājas augsts ēnu ekonomikas līmenis,

kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības un investīciju vidi un

pastiprina valsts iekšpolitisko ievainojamību. Nodokļu

nemaksāšana kā viena no ēnu ekonomikas pazīmēm raksturo

iedzīvotāju negatīvu attieksmi pret valdības īstenoto politiku.

Lai mainītu šo attieksmi, ir nepieciešams ilgtermiņa darbs,

parādot sasaisti starp nomaksātajiem nodokļiem un valsts spēju

ieguldīt lielākus līdzekļus aizsardzībā, valsts robežas drošībā,

ceļu infrastruktūrā, izglītībā, medicīnā un sociālajā jomā.

Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības struktūru, ārvalstu

investīciju nepieciešamību, kā arī situāciju būtiskākajos preču

un pakalpojumu eksporta un importa noieta tirgos, Latvijas

ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar norisēm ES. Vidējā

termiņā Latvijas ekonomiskās izaugsmes fonu negatīvi iespaido

mērenā eirozonas izaugsme, Krievijas ekonomiskā lejupslīde un

tirdzniecības ierobežojumi. Ilgtermiņā ekonomiskās drošības

nostiprināšanai nepieciešams pastiprināt aktivitātes tirgos

Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī strauji augošajos Āzijas un

Latīņamerikas reģionos. Investīciju jomā primārā uzmanība jāvelta

kvalitatīvu investīciju piesaistei reālās ekonomikas sektoros no

uzticamiem investoriem. Papildus jāturpina pilnveidot Latvijas

normatīvo aktu bāzi un labas pārvaldības principu ieviešanu

publiskajā un privātajā sektorā, tādā veidā kāpinot Latvijas

konkurētspēju un produktivitāti.

Līdz ar ierobežotu pieeju resursiem, viens no svarīgākajiem

Latvijas ekonomiskās un vienlaikus arī nacionālās drošības

jautājumiem ir enerģētiskā drošība. Dabasgāzes patēriņš Latvijā

pēdējos gados turpina samazināties, taču atkarība no viena

dabasgāzes piegādātāja potenciāli dod iespējas izdarīt uz Latviju

politisku un ekonomisku spiedienu, manipulējot ar šī

energoresursa cenām, nosacījumiem un piegādes pārtraukšanu.

Enerģētiskās drošības jautājumus Latvijai ir jārisina ciešā

sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī citām ES

dalībvalstīm.

Tranzīta nozare ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomikas

nozarēm, taču plānojot tās attīstību, ir svarīgi sabalansēt

ekonomisko ieguvumu, ko valsts iegūst no šīs nozares un

potenciālos riskus nonākt vēl lielākā atkarībā no atsevišķiem

kravu piegādātājiem un turpinot koncentrēties uz zemas

pievienotās vērtības kravu apstrādi. Arī tranzīta nozari var

izmantot politiska un ekonomiska spiediena radīšanai pret

Latviju, manipulējot ar kravu tranzīta pārtraukšanu caur Latviju,

riskiem zaudēt ieņēmumus valsts budžetā un bezdarba pieaugumu

nozarē strādājošajiem.

Lai stiprinātu Latvijas ekonomisko drošību, Latvijas

stratēģiskais mērķis ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās

vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējo

eksporta tirgus diversifikācija, alternatīvu enerģijas resursu

piegādes avotu nodrošināšana un tranzītā pārvadāto kravu veidu un

piegādātāju dažādošana.

Latvijas prioritātes tās ekonomikai

radītā apdraudējuma novēršanai:

Stabilas un prognozējamas

ekonomiskās vides nodrošināšana

Nacionālā līmenī Latvijas valsts institūcijām ir jāturpina

īstenot sabalansēta ekonomikas attīstība un pārdomāta fiskālā

politika. Īpaša uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikas apkarošanas

pasākumiem un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, īstenojot nodokļu

nemaksāšanas risku sistemātisku apzināšanu, novērtēšanu un

atbilstošus kontroles pasākumus. Svarīgi ir paaugstināt tiesību

aizsardzības, kā arī par korupcijas apkarošanu atbildīgo

institūciju kapacitāti ekonomisko un finanšu noziegumu un

koruptīvo shēmu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī tiesu sistēmas

darba efektivitāti šādu noziegumu iztiesāšanā. Nepieciešams

uzlabot finanšu sektora uzraudzību, lai novērstu iespējas

legalizēt nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmei ir svarīgi nodrošināt

kvalificēta darbaspēka pieejamību, zinātnes iesaistīšanu un

inovāciju izmantošanu biznesa attīstībā, veidojot projektus, kas

ir orientēti uz ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Īpaša

uzmanība ir jāpievērš uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanai

Latvijas reģionos. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāveic

ieguldījumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, darbaspēka

apmācībā, zinātnes un pētniecības attīstībā, kā arī jāveicina

zinātnieku un uzņēmēju sadarbība. Šiem mērķiem papildus valsts

budžeta līdzekļiem efektīvi jāizmanto iespēja pretendēt uz ES

struktūrfondu finansējumu.

Ārējā ekonomiskā politika un

ārvalstu investīciju kontrole

Ņemot vērā ekonomikas saistību ar starptautiskajiem un

reģionālajiem ekonomiskajiem procesiem un nepieciešamību

savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām ekonomiskajā vidē, Latvijai ir

būtiski nodrošināt efektīvu pieeju lēmumu pieņemšanas procesiem

un ekonomisko interešu aizsardzības instrumentiem starptautisku

un reģionālu organizāciju ietvaros. Šajā sakarā ir būtiski

turpināt efektīvu nacionālo interešu aizstāvēšanu ES un Pasaules

tirdzniecības organizācijas ietvaros.

Veidojot Latvijas ārējo ekonomisko politiku, jāveicina

investīciju piesaiste un eksporta tirgu dažādošana. Krievijas

ekonomiskā recesija, kā arī tās atbilde uz ES vērstajām

sektorālajām sankcijām virknei Latvijas uzņēmumu, jo īpaši

pārtikas nozarē, liek apgūt jaunus eksporta tirgus savas

produkcijas noietam. Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem jaunu tirgu

meklēšanā, Latvijai nepieciešams turpināt koordinētu ārējo

ekonomisko politiku, paplašināt vēstniecību tīklu un rūpēties par

pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanu.

Piesaistot ārvalstu investīcijas, Latvijas interesēs ir

īstenot pārdomātu ārvalstu investīciju regulējošo politiku, lai

novērstu iespējas šaubīgiem investoriem ietekmēt stratēģiski

nozīmīgas ekonomikas nozares, kas var radīt apdraudējumu

nacionālajai drošībai.

Energoresursu piegāžu drošība

Latvijai ir jārada alternatīvu enerģijas avotu pieejamība un

konkurence starp energoresursu piegādātājiem, kas ir svarīgi

priekšnoteikumi energoresursu piegāžu drošībai un

konkurētspējīgai cenai. Latvijai sadarbībā ar pārējām Baltijas

valstīm un kopējā ES enerģētikas tirgus ietvaros nepieciešams

paaugstināt energoapgādes drošības līmeni, lai piegāžu kavēšanās

gadījumā patērētājiem Latvijā tiktu nodrošinātas nepārtrauktas un

savlaicīgas energoresursu piegādes. Enerģētiskās drošības

kontekstā viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm ir

nodrošināt trešās puses piekļuvi esošajai dabasgāzes

infrastruktūrai, lai paredzētajā laikā liberalizētu dabasgāzes

tirgu, kā arī nodalīt dabasgāzes pārvaldi un tirdzniecību.

Latvijai jāturpina darbs pie reģionālo enerģētikas projektu

īstenošanas dabasgāzes apgādes jomā, veidojot nepieciešamos

starpsavienojumus un integrējoties kopējā ES dabasgāzes

infrastruktūrā, kā arī elektroenerģijas piegādes jomā, ilgtermiņā

nodrošinot elektroenerģijas bāzes jaudu un starpsavienojumu jaudu

palielināšanu ar kaimiņvalstīm.

Latvijai jāatbalsta tādu tehnoloģiju izmantošana, kas taupa

energoresursus, rada jaunas darbavietas un ir videi draudzīga.

Šajā kontekstā nozīmīga ir vietējo energoresursu izmantošana, kas

vienlaikus ir ekonomisko aktivitāti veicinošs faktors Latvijas

reģionos.

Tranzīta kravu plūsmas

diversifikācija

Tranzīta nozares darbībā pretēji centieniem palielināt

pārkrauto un pārvadāto kravu apjomus, ir jācenšas diversificēt

kravu piegādātājus, kravu izcelsmes valstis un piegādes

maršrutus. No zemas pievienotās vērtības kravu apstrādes

ilgtermiņā ir jāpāriet uz vērtīgāku kravu pārvadāšanu un papildus

pievienotās vērtības radīšanu šīm kravām Latvijas ostās un

loģistikas termināļos.

Latvijai jāturpina darbs pie dzelzceļa un ceļu infrastruktūras

attīstības ne tikai austrumu virzienā, bet arī starp pārējām

Baltijas valstīm, nodrošinot Baltijas valstu dzelzceļa un ceļu

infrastruktūras savienojamību ar ES valstīm. Vienlaikus ar šo

darbu Latvijai ar pārējām Baltijas valstīm ir jāveido kopīgi

transporta un loģistikas projekti, konkurējot nevis savā starpā,

bet reģionālā līmenī ar citiem transporta koridoriem.

4.7. Starptautiskā terorisma radītā

apdraudējuma novēršana

Kopš 2011.gada terorisma radītais apdraudējums ir būtiski

pieaudzis un tas skaidrojams ar bruņoto konfliktu Sīrijā un

Irākā, uz kuru devušies ievērojams skaits islāmistu no Eiropas

valstīm ar mērķi pievienoties tur bāzētajām teroristu grupām.

Kopumā no Eiropas valstīm uz šo reģionu ir devušies no četriem

līdz sešiem tūkstošiem islāmistu.

Galvenos riskus rada fakts, ka pēc nonākšanas Sīrijā un Irākā

šīs personas iziet praktisku un ideoloģisku apmācību teroristu

treniņnometnēs. Iegūtās zināšanas un prasmes var tikt izmantotas

teroristiska rakstura uzbrukumu plānošanai pēc atgriešanās savā

mītnes valstī Eiropā.

Teroristu uzbrukumi Parīzē un Kopenhāgenā 2015.gadā apliecina,

ka nozīmīgākajiem teroristiska rakstura draudiem ir pakļautas

personas un objekti, kurus radikālie islāmisti vērtē kā islāma

reliģijas zaimotājus. Tāpat arī nozīmīgiem terorisma draudiem ir

pakļautas tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas un

bruņoto spēku karavīri, kā arī ebreji un ar viņiem saistīti

objekti. Ilgtermiņa terorisma attīstības tendences apliecina, ka

arī cilvēku masveida pulcēšanās vietas saglabājas kā viens no

prioritārajiem islāmistu teroristu uzbrukuma mērķiem.

Latvijā šobrīd nav konstatētas personas, to grupas vai

organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu

izmantot teroristiskas metodes, taču vienlaicīgi Latvijā ir

identificēti atsevišķi indivīdi, kuri ir izrādījuši interesi par

pievienošanos Sīrijā un Irākā bāzētajām islāmistu grupām.

Latvija nav atrauta no Eiropā notiekošajiem procesiem, līdz ar

to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir būtiski

sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai

novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs.

Savukārt, nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo

pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma radīto draudu

savlaicīgu novēršanu.

Latvijas prioritātes starptautiskā

terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

Līdzdalība starptautiskajās

terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskā sadarbība

Latvijas nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma

apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu

organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu

plānošana pret ES un NATO dalībvalstīm. Tāpēc Latvijai kopā ar

citu ES un NATO dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties

starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu

citu valstu spēju kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā,

vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču

izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir

starptautiskai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem

pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. Pretterorisma

politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi

līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu ES un NATO īstenotajās

aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma

draudus, kas vērsti pret ES valstīm un to iedzīvotājiem.

Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt

attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar citu valstu

specdienestiem.

Valsts, pašvaldību un juridisko

iestāžu sadarbība pretterorisma jomā

Nacionālās pretterorisma sistēmas ietvaros valsts drošības

iestādēm, kā arī citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām

institūcijām nepieciešams nodrošināt efektīvāku sadarbību, lai

nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu par terorisma

subjektu radīto apdraudējumu. Preventīvo pretterorisma pasākumu

ietvaros nepieciešams attīstīt reģionālo sadarbību, veicinot

vienotu izpratni par pretterorisma pasākumiem un rīcību terorisma

apdraudējuma gadījumos. Papildus sadarbībā ar citām institūcijām

Drošības policijai kā galvenajai pretterorisma pasākumus

koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo plānu un procedūru

pārskatīšana, kā arī to aktualizēšana atbilstoši drošības

situācijai reģionā.

Terorisma riska objektu drošība

Valsts drošības iestādēm jāturpina īstenotās aktivitātes

terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku

masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa

paaugstināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina

kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana. Nepieciešams

nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus

reglamentējošo dokumentu kvalitatīvas izstrādes koordināciju un

to īstenošanas efektivitātes kontroli.

4.8. Kiberapdraudējuma novēršana

Kiberapdraudējums Latvijai pieaug un tas ir uzskatāms par

ievērojamu valsts drošības apdraudējuma risku. Apdraudējumi

kibertelpā pastāv ciešā saiknē ar politiskajiem, ekonomiskajiem,

militārajiem un sociālajiem notikumiem, un ģeopolitisko situāciju

kopumā. Kiberapdraudējums ir jāvērtē kontekstā ar vispārējo

apdraudējumu, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar

apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO)

un starptautisko misiju dalībniecei. Ar kiberapdraudējumu

saistītos nacionālās drošības riskus būtiski paaugstina valsts

pārvaldes institūciju, sabiedrības un ekonomikas atkarība no

informācijas tehnoloģijām.

Pēdējos gados ir pieaudzis to valstu skaits, kam ir

ievērojamas spējas veikt kiberizlūkošanu, informācijas operācijas

un destruktīvas darbības kibertelpā (pakalpojumu bloķēšana,

informācijas tehnoloģiju iekārtu bojāšana, fiziskās

infrastruktūras bojāšana). Pieaug arī atsevišķu valstu, tostarp

Krievijas, gatavība šīs spējas pielietot. Būtisku drošības risku

rada Krievijas spēju attīstība datu plūsmas vadīšanā, kā arī

spēju attīstība izmantot internetu sabiedrības viedokļa izpētē un

virzīšanā. Kiberspēju pielietošana pret citu valsti ir

salīdzinoši lēts ierocis, kas visbiežāk ir anonīms, bez

notveršanas riska īstenojams no savas teritorijas un pret to ir

sarežģīti aizsargāties.

Apdraudējumu kibertelpā var radīt ārvalstu specdienesti,

bruņoto spēku pakļautībā izveidotas kibervienības, kā arī

atsevišķi hakeru grupējumi, kas darbojas saskaņā ar valsts

institūciju uzdevumiem, vai pēc savas iniciatīvas. Apdraudējums

kibertelpā var tikt vērsts pret valsts un nevalstisko sektoru, kā

arī atsevišķām personām un uzņēmumiem.

Latvijas kibertelpas drošības riskus palielina nepietiekama

valsts un privātā sektora izpratne par nepieciešamību stiprināt

informācijas tehnoloģiju drošību, nepietiekams augsti kvalificētu

informācijas tehnoloģiju speciālistu skaits Latvijā un to

aizplūšana uz ārvalstīm, kā arī nepietiekama tiesību aizsardzības

institūciju spēja atklāt kibernoziegumus un nepilnīgs normatīvais

regulējums šo noziegumu veicēju sodīšanai.

Latvijas prioritātes

kiberapdraudējuma novēršanai:

Efektīva kiberdrošības politikas

īstenošana

Kiberapdraudējuma kontrole un samazināšana ir iespējama tikai

sasaistē ar efektīvi īstenotu valsts kiberdrošības politiku, kas

ilgtermiņā un sistemātiski nodrošinātu rīcībspēju krīzes

situācijās, attīstītu informācijas un tehnoloģiju jomas tiesisko

regulējumu, izglītotu sabiedrību, kā arī mērķtiecīgi strādātu pie

cilvēkresursu nodrošinājuma nozarei. Pēdējos gados ir izstrādāti

un pieņemti vairāki politikas plānošanas dokumenti - Latvijas

kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam un rīcības plāns,

Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

2014.-2020.gadam. Minētajos politikas dokumentos paredzēto

pasākumu pilnvērtīga īstenošana ir būtisks priekšnoteikums valsts

kiberdrošības uzlabošanai. Pilnveidojot informācijas un

tehnoloģiju jomu regulējošo nacionālo normatīvo aktu bāzi un

līdzdarbojoties starptautisko normu izstrādē, jāsaglabā

samērīgums starp indivīdu tiesībām un nacionālās drošības

interesēm.

Atbildīgajām institūcijām jānodrošina regulāra un savlaicīga

kiberdrošības normatīvā regulējuma, tostarp institūciju iekšējo

drošības instrukciju pārskatīšana, ņemot vērā aktuālās

kiberapdraudējuma izmaiņas un straujo dinamiku.

Apdraudējuma identificēšanas un

reaģēšanas spēju stiprināšana

Kiberapdraudējuma apzināšanās un izpratne par tā nozīmību ir

svarīga kā valsts, tā sabiedrības līmenī. Iedzīvotājiem ir

jāapzinās riski, kādus var radīt neapdomīga, nepareiza vai

pavirša rīcība kibertelpā. Vienlaikus ir jāstiprina

kiberapdraudējuma novēršanā iesaistīto institūciju spējas

savlaicīgi identificēt, kā arī efektīvi un ātri novērst

apdraudējumu kibertelpā. Apdraudējuma novēršanā iesaistītajām

institūcijām sistemātiski jāstrādā pie darba metožu un

instrumentu attīstīšanas, piemērojot tos aktuālajai kibertelpas

apdraudējuma situācijai, kā arī jāstrādā pie reakcijas laika

samazināšanas.

Valsts drošības iestādēm nepieciešams stiprināt interneta

lietotāju radītā satura monitoringa spējas, ar mērķi identificēt

pret Latvijas valsts drošību mērķtiecīgi vērstās darbības un

novērst tās.

Informācijas infrastruktūras

drošības stiprināšana

Valsts drošības iestādēm sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju

drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV jāturpina darbs

pie informācijas kritiskās infrastruktūras drošības procedūru

pilnveidošanas, savlaicīgas risku identificēšanas, kritiskās

informācijas infrastruktūras turētāju un drošības personāla

apmācības, kā arī jāīsteno sistemātiska drošības režīma

ievērošanas kontrole infrastruktūras objektos. Jāstrādā pie tā,

lai privāto kritiskās informācijas infrastruktūras objektu

iekļaušana kritiskās informācijas infrastruktūras objektu

sarakstā tās turētājiem līdztekus papildus pienākumiem sniegtu

arī uzņēmējdarbības ieguvumus.

Būtiski ir veidot CERT.LV sadarbību arī ar tiem interneta

pakalpojumu sniedzējiem, kas nav kritiskās infrastruktūras

turētāji. Jāveicina savstarpēja uzticēšanās un kopēja izpratne

par nepieciešamību paaugstināt visu interneta sakaru un

pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras drošību.

Par kiberdrošību atbildīgajām institūcijām sistemātiski un

regulāri jāorganizē ielaušanās testu veikšana, apmācība un

informācijas apmaiņa starp visām iesaistītajām pusēm, lai

paaugstinātu drošības līmeni ne tikai atsevišķos objektos, bet

visā informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā.

Starpinstitucionālās un

starptautiskās sadarbības pilnveidošana

Par kiberapdraudējuma novēršanu atbildīgajām valsts

institūcijām jāveido cieša savstarpējā un starptautiskā

sadarbība. Vienlaikus šīm institūcijām jāstiprina sadarbība ar

privāto sektoru, nodrošinot savstarpēju izpratni un palīdzību

kiberdrošības stiprināšanā valstī kopumā un kiberapdraudējuma

novēršanā. Regulāras nacionāla līmeņa kiberdrošības mācības ir

nepieciešamas, lai stiprinātu reaģēšanas spējas un savstarpējo

sadarbību, kā arī paaugstinātu izpratni par kiberapdraudējuma

nozīmīgumu.

Kiberapdraudējumam ir pārrobežu raksturs, tas vienlaikus var

būt vērsts ne tikai pret Latvijas nacionālajām drošības

interesēm, bet kopumā pret NATO un ES, kā arī Latvijas

starptautiskajiem partneriem. Starptautiskā sadarbība ir

priekšnoteikums nopietnu kiberincidentu atklāšanai, un tā īpaši

pilnveidojama ar Baltijas un ziemeļvalstu partneriem.

Jāturpina aktīva Latvijas līdzdalība kiberaizsardzības spējas

stiprinošās starptautiskās mācībās un kiberuzbrukumu simulācijās,

tostarp nostiprinot NATO sadarbības procedūras.