4. pants

1Nacionālās drošības apdraudējumu

2novēršanas prioritātes

34.1. Iekšējās drošības apdraudējuma

4novēršana

5Viens no iekšējās drošības raksturojošajiem elementiem bez

6saliedētas pilsoniskās sabiedrības, stabilas ekonomiskās vides un

7spēcīgiem sabiedriskajiem medijiem, ir tas, cik droši un stabili

8iedzīvotāji ikdienā jūtas savā valstī, kā tie vērtē un cik daudz

9uzticas valsts drošības iestāžu (Satversmes aizsardzības biroja,

10Drošības policijas un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta)

11un tiesību aizsardzības institūciju spējām novērst un aizsargāt

12tos pret dažāda veida apdraudējumiem.

13Valsts drošības iestādes un tiesību aizsardzības institūcijas,

14kā arī Valsts robežsardze ir tieši atbildīgas par atsevišķu

15Latvijas Republikas Satversmē noteikto pamatvērtību aizsardzību.

16Starp tām ir valstiskā neatkarība, valsts demokrātiskā iekārta,

17teritoriālā integritāte un valsts iekšējā drošība.

18Iekšējās drošības kontekstā ir svarīga visu šo minēto

19institūciju profesionāla izpratne par izmaiņām starptautiskajā

20drošības vidē un to ietekmi uz nacionālo drošību kopumā, kas

21nozīmē adekvātu reaģēšanu pašreizējā situācijā un atbilstošu šo

22institūciju attīstību tuvākajā nākotnē.

23Tiesību aizsardzības institūciju, īpaši Valsts policijas, kā

24arī Valsts robežsardzes cilvēkresursu kapacitātes palielināšana,

25esošā materiāltehniskā aprīkojuma modernizēšana un jauna iegāde,

26kā arī reaģēšanas spēju stiprināšana ir būtiska, lai sekmētu

27valsts iekšējo drošību.

28Valdība kā vienu no prioritātēm vidējā termiņa budžeta

29veidošanā 2015.gadā ir izvirzījusi iekšējo un ārējo drošību, kas

30nozīmē arī valdības atbalstu atlīdzības paaugstināšanai

31amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, novēršot

32profesionāla personāla aizplūšanu un nodrošinot kapacitātes

33palielināšanu valsts iekšējās drošības nodrošināšanā.

34Sargājot Latvijas valsts Austrumu robežu, Valsts robežsardzes

35personāls būtu pirmais, kas saskartos ar konkrētām ārējā

36apdraudējuma izpausmēm. Savukārt Valsts policijai jābūt gatavai

37nekavējoties reaģēt situācijās, ja notiek atklāta vēršanās pret

38pastāvošo valsts varu protestu un vardarbīgu nemieru veidā. Šādas

39gatavības nodrošināšana un uzturēšana prasa atbilstošu pieeju un

40specifisku sagatavotību, kas ir mērķtiecīgi jāattīsta.

41Iekšējās drošības jomā apdraudējumu rada Latvijas iedzīvotāju,

42īpaši jauniešu iesaistīšanās dažādās aktivitātēs, kas ir pretrunā

43ar Latvijas valsts nacionālajām interesēm. Lai ierobežotu šādas

44aktivitātes, svarīgi ir sakārtot normatīvo regulējumu. Saeima

452015.gadā jau ir pieņēmusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz

46personas saukšanu pie kriminālatbildības par prettiesisku

47piedalīšanos bruņotā konfliktā, par bruņotā konflikta

48finansēšanu, kā arī vervēšanu, apmācīšanu un nosūtīšanu bruņotam

49konfliktam. Valsts pārvaldes institūcijām ir svarīgi turpināt

50attīstīt normatīvo regulējumu, lai ierobežotu iespējas bērniem un

51jauniešiem piedalīties militāra rakstura nometnēs ārvalstīs.

52Ņemot vērā bēgļu un patvēruma meklētāju straujo pieaugumu

53Eiropā kopumā, kā arī Latvijas valdības apņemšanos uzņemt Latvijā

54noteiktu skaitu bēgļu, prognozējams, ka šis jautājums tuvākajā

55nākotnē radīs jaunus riskus un izaicinājumus iekšējai drošībai.

56Sarežģītā ģeopolitiskā situācija, bēgļu atrašanās Latvijā un to

57skaita pieaugums nākotnē var radīt sabiedrībā spriedzi un

58nedrošību. Bēgļu jautājums veicinās noteiktas sabiedrības daļas

59radikalizāciju, ko savās interesēs izmantos atsevišķas, tostarp

60radikālās, organizācijas, kas centīsies apvienot savus resursus

61un koncentrēt darbību, protestējot pret bēgļu uzņemšanu un viņu

62atrašanos Latvijā.

63Latvijas prioritātes iekšējai

64drošībai radītā apdraudējuma novēršanai:

65Valsts robežas drošības un

66aizsardzības stiprināšana

67Valsts robežas drošības un aizsardzības stiprināšana ir jāveic

68saistībā ar iespējamajiem ārējiem draudiem, jo Latvijas Austrumu

69robeža vienlaikus ir ES un NATO ārējā robeža, kā arī kontekstā ar

70imigrācijas draudu pastiprināšanos. Valsts robežas drošības

71nodrošināšanai ir jāstiprina Valsts robežsardzes cilvēkresursu

72kapacitāte un materiāltehniskais aprīkojums, īpašu uzmanību

73pievēršot personāla apmācībai, kā arī zaļās robežas iekārtošanai

74un aprīkošanai ar nepieciešamajām tehniskajām ierīcēm.

75Stiprinot Valsts robežsardzes kapacitāti, ir jārisina

76jautājums par tās materiāltehniskā aprīkojuma, apmācību procesa

77un reaģēšanas procedūru savietojamību ar Nacionālajiem

78bruņotajiem spēkiem (turpmāk - NBS).

79Jāturpina īstenot valsts robežas demarkācijas process,

80ierīkojot 12 metru robežjoslu, šim nolūkam veicot nepieciešamos

81attīrīšanas darbus un zemes atsavināšanu, kā arī plānojot šīs

82joslas tehnisko aprīkošanu, piesaistot gan ES fondu līdzekļus,

83gan stratēģisko partneru atbalstu. Vienlaikus ir jāturpina

84īstenot ar integrētās valsts robežas pārvaldību saistītie

85pasākumi.

86Tiesību aizsardzības institūciju

87kapacitāte

88Jāturpina stiprināt tiesību aizsardzības institūciju, īpaši

89Valsts policijas, kapacitāte un materiāltehniskais nodrošinājums,

90veicot efektīvu apmācību procesu, tādejādi nodrošinot ātru

91reaģēšanu krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

92Jāturpina attīstīt Valsts policijas sadarbība ar sabiedrību,

93īpaši nodrošinot to, lai Valsts policijas amatpersonas būtu

94pieejamas iedzīvotājiem visā valsts teritorijā valsts

95apdraudējuma gadījumā.

96Krīzes vadība un komunikācija

97Jāstiprina un jāattīsta civilās aizsardzības sistēma,

98civilmilitārā sadarbība, nodrošinot saskaņotu starpinstitūciju

99darbību un resursu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā.

100Atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām sadarbībā ar valsts

101drošības iestādēm jāturpina regulāras valsts augstāko amatpersonu

102krīzes vadības mācības, gatavojoties dažādām nacionālās drošības

103apdraudējuma novēršanas un pārvarēšanas situācijām.

104Lai novērstu nacionālās drošības apdraudējuma riskus,

105atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām ir būtiski nodrošināt

106Tautsaimniecības mobilizācijas plānā noteikto pasākumu

107izpildi.

108Bēgļu un patvēruma meklētāju

109politikas pilnveidošana

110Valstij savlaicīgi ir jāgatavojas iespējamajam bēgļu un

111patvēruma meklētāju skaita pieaugumam, tostarp no valstīm, kuru

112bēgļi līdz šim neizvēlējās Latviju kā savu mērķa valsti.

113Atbildīgajām institūcijām ir jāveic bēgļu un patvēruma meklētāju

114politikas un esošo procedūru pilnveidošana, lai nodrošinātu

115gatavību bēgļu uzņemšanai.

116Atbildīgajām institūcijām jāizstrādā nepieciešamās procedūras

117bēgļu un patvēruma meklētāju profilēšanai, lai novērstu nevēlamu

118personu, īpaši no terorisma riska valstīm, iekļūšanu un

119uzturēšanos Latvijā. Papildus ir jānodrošina aktīva informācijas

120apmaiņa ar citām Eiropas valstīm un to atbildīgajām institūcijām

121par bēgļu jautājumiem.

122Radikalizācijas risku mazināšana

123Radikālisma risku apsteidzošai identificēšanai jāstiprina

124tiesību aizsardzības institūciju kapacitāte. Tām sadarbībā ar

125nevalstiskajām organizācijām ir jāizveido agrīnās brīdināšanas un

126radikālisma prevencijas mehānisms, vienu no galvenajām lomām tajā

127atvēlot sabiedrībai.

128Radikālisma mazināšanā svarīga loma jāatvēl sabiedrības

129izglītošanai, veicinot izpratni par to, ka ekstrēmisms ir

130nozīmīgs apdraudējums pilsoniskajai sabiedrībai un tās

131vienotībai, kā arī nacionālajai drošībai kopumā.

1324.2. Ārvalstu izlūkošanas un

133drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana

134Ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu (turpmāk - ārvalstu

135specdienestu) darbības pret Latvijas, NATO un ES interesēm ir

136viens no būtiskākajiem nacionālās drošības apdraudējumiem, kas

137skar politiskās, ekonomiskās, militārās un sabiedriskās sfēras.

138Ņemot vērā Latvijas dalību NATO un ES, kā arī ģeogrāfisko

139atrašanās vietu, vislielāko apdraudējumu Latvijai rada Krievijas

140specdienesti.

141Ārvalstu specdienestu darbības mērķis ir iegūt publiski

142nepieejamu un apsteidzošu informāciju, kas dienesta pārstāvētajai

143valstij dotu priekšrocības politisku, ekonomisku un militāru

144lēmumu pieņemšanai. Bez informācijas vākšanas ārvalstu

145specdienesti īsteno t.s. aktīvos pasākumus, kuru mērķis ir

146ietekmēt Latvijas, NATO un ES lēmumu pieņemšanu, kā arī

147sabiedrības viedokli.

148Izlūkošanas mērķu sasniegšanai ārvalstu specdienesti izmanto

149dažādas metodes: informācijas iegūšanu no kontaktpersonām;

150informācijas avotiem; tehnisko un signālizlūkošanu, tostarp

151kiberizlūkošanu; informācijas iegūšanu no atklātajiem avotiem.

152Ietekmes pasākumu realizācijai ārvalstu specdienesti cenšas

153veidot vadāmu aģentu tīklu plašsaziņas līdzekļos, valsts un

154pašvaldību institūcijās, nevalstisko organizāciju, politiskajā un

155uzņēmēju vidē. Arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta virtuālajai

156telpai un sociālajiem tīkliem, kuros ārvalstu specdienesti var

157darboties attālināti. Izlūkošanas un ietekmes spējas tiek

158attīstītas ilgtermiņā ar mērķi tās aktivizēt pēc vajadzības

159konkrētu projektu ietvaros vai izveidojoties noteiktai

160situācijai.

161Latvija turpina izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstu

162pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām mūsu valstī.

163Termiņuzturēšanās atļauju programmas īstenošana šobrīd nerada

164tiešu ietekmi uz nacionālo drošību, taču svarīgi ir savlaicīgi

165identificēt un novērst atsevišķus riskus, ko dod iespēja šīs

166programmas piesegā Latvijā un arī Šengenas zonā iekļūt nevēlamām

167personām.

168Valsts drošības iestāžu stratēģiskais mērķis ir nodrošināt

169apsteidzošu un preventīvu pasākumu kopumu, lai neitralizētu

170ārvalstu specdienestu radīto apdraudējumu Latvijas, NATO un ES

171interesēm. Prioritāriem uzdevumiem ir jābūt balstītiem uz esošās

172valsts drošības iestāžu darbības stiprināšanu un pilnveidošanu,

173atbilstoši pastāvošajiem apdraudējuma veidiem.

174Latvijas prioritātes ārvalstu

175izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma

176novēršanai:

177Valsts drošības iestāžu spēju

178attīstība

179Valsts drošības iestādēm jāspēj piemēroties jauniem ārvalstu

180specdienestu apdraudējuma veidiem, kā arī rast jaunus risinājumus

181esošo draudu novēršanai. Kapacitātes stiprināšana un spēju

182attīstība ir prioritārs Latvijas valsts drošības iestāžu

183ilgtermiņa uzdevumus. Uzmanība jāpievērš personāla atlasei un

184regulārai apmācībai, jaunu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanai,

185kā arī metožu pilnveidošanai un efektivitātes palielināšanai

186ikdienas operatīvajā un analītiskajā darbā.

187Pretizlūkošanas un preventīvo

188pasākumu stiprināšana

189Valsts drošības iestāžu uzdevums ir veikt nepārtrauktus

190pretizlūkošanas pasākumus, identificējot ārvalstu specdienestu

191darbiniekus, to sadarbības personas, interešu loku un darbības

192metodes. Paaugstinot valsts drošības iestāžu veiktās

193pretizlūkošanas funkcijas efektivitāti, nepieciešams pilnveidot

194spēju prognozēt potenciāli vājos posmus un paredzēt ārvalstu

195specdienestu mērķus, lai nodrošinātu mērķtiecīgus pretpasākumus

196un draudu novēršanu.

197Valsts drošības iestādēm ir jānodrošina visaptverošas

198preventīvas apmācību un brīdināšanas programmas ieviešana valsts

199pārvaldes institūcijās, kuras veic darbu ar sensitīvu,

200klasificētu vai stratēģiska rakstura informāciju. Efektīvas

201pretizlūkošanas sistēmas pamatā ir sistemātiska apmācība un

202apziņošanas kārtība amatpersonām, kuru tiešie darba pienākumi ir

203saistīti ar klasificētu informāciju.

204Drošības policijai jāturpina sadarbība un informācijas apmaiņa

205ar pašvaldībām, lai informētu tās par aktuālajiem riskiem

206nacionālajai drošībai un konsultētu pašvaldību amatpersonas par

207konkrētu rīcību šo risku mazināšanai, kā arī saņemtu no

208pašvaldībām informāciju par aizdomīgām aktivitātēm to teritorijā,

209kas rada potenciālu apdraudējumu.

210Jāturpina izglītojošais darbs arī ar sabiedrību, tostarp

211plašsaziņas līdzekļu un nevalstiskā sektora pārstāvjiem,

212stiprinot izpratni par dažāda veida apdraudējumiem, īpaši

213informatīvajā telpā.

214Valsts noslēpuma aizsardzības

215pasākumu pilnveidošana

216Valsts drošības iestādēm jānodrošina esošo valsts noslēpuma

217aizsardzības pasākumu ievērošana un, vajadzības gadījumā,

218uzlabošana. Šie pasākumi ietver drošības pārbaužu veikšanu

219personām, kuras pretendē uz speciālo atļauju darbam ar valsts

220noslēpumu saņemšanu, kā arī pārraudzību pār ikdienas darba

221procesu ar valsts noslēpuma objektiem. Valsts drošības iestādēm

222jāturpina regulāra valsts amatpersonu apmācība par slepenības

223režīma ievērošanu.

224Atbilstoši apdraudējumu un jaunu izlūkošanas spēju attīstībai

225īpaša uzmanība jāpievērš klasificēto un valsts nozīmes sakaru

226infrastruktūras drošībai. Arī valsts iestāžu fiziskajiem

227objektiem (telpām) jābūt sistemātiski pārbaudītiem un

228atbilstošiem vajadzīgajām drošības prasībām. Valsts drošības

229iestādēm pastiprināti jākontrolē valsts, ES un NATO noslēpuma

230objektu izstrādes, glabāšanas, aprites un izmantošanas kārtības

231atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

232Kritiskās infrastruktūras un stratēģisko nozaru pārstāvjiem,

233īpaši tiem, kuriem izsniegti industriālās drošības sertifikāti,

234jānodrošina piemērotas apmācības, pārbaudes un drošības

235auditēšanas programmas kritiskās infrastruktūras objektos, kā arī

236konkrētos uzņēmumos.

237Termiņuzurēšanās atļauju programmas

238efektīva kontrole

239Drošības policijai un citām atbildīgajām institūcijām ir

240jāturpina sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, lai novērstu

241iespēju, ka termiņuzturēšanās atļauju programma tiek izmantota

242tādu aktivitāšu īstenošanai, kas rada apdraudējumu nacionālajai

243drošībai.

244Vienlaikus ir jāveic termiņuzturēšanās atļauju ieguvušo

245personu aktivitāšu kontrole Latvijā, lai konstatētu vai šīs

246aktivitātes atbilst deklarētajam mērķim, kāpēc termiņuzturēšanās

247atļauja tika pieprasīta.

248Termiņuzurēšanās atļauju programmas darbības izpētei ir

249nepieciešams veikt arī ilgtermiņa analīzi, lai objektīvi

250novērtētu gan potenciālo ekonomisko ieguvumu valstij, gan

251preventīvi brīdinātu par iespējamajiem riskiem nākotnē.

252Sadarbības stiprināšana ar

253partnerdienestiem

254Savstarpēja sadarbība Latvijā, kā arī ar Latvijas sabiedroto

255valstu partneru dienestiem ir neaizstājams instruments ārvalstu

256specdienestu apdraudējuma apzināšanai un novēršanai. Valsts

257drošības iestāžu padomes ietvaros ir jānodrošina regulāra un

258efektīva prioritāšu noteikšana, darbības koordinācija un

259informācijas apmaiņa.

260NATO, ES un citu jau pastāvošu, kā arī jaunu formātu ietvaros

261jāturpina attīstīt sadarbība ar ārvalstu partneru dienestiem,

262nodrošinot regulāru informācijas un pieredzes apmaiņu. Valsts

263drošības iestādēm ir jābūt aktīvām, sniedzot Latvijas ieguldījumu

264arī NATO un ES sabiedroto apdraudējumu preventīvai

265novēršanai.

2664.3. Militārā apdraudējuma

267novēršana

268Ārējo risku un apdraudējumu nozīme Latvijas nacionālai

269drošībai ir būtiski pieaugusi. Esošā drošības vide ir kompleksa,

270vairāku militāro un nemilitāro aspektu savstarpēja mijiedarbība.

271Krievijas agresija Ukrainā, tās militārās mācības un spēka

272demonstrēšana pie Latvijas robežām, kā arī centieni ietekmēt

273iekšpolitisko situāciju ar dažādiem ekonomiskiem un politiskiem

274līdzekļiem, rada nepieciešamību pēc visaptverošas pieejas

275apdraudējuma novēršanai.

276Latvijas militārās drošības nodrošināšanas stratēģisks

277pamatprincips saglabājas nemainīgs - turpinot pilnveidot un

278modernizēt nacionālās aizsardzības spējas, atbalstot NATO

279kolektīvās aizsardzības stiprināšanu un sniedzot savu ieguldījumu

280starptautiskās drošības nodrošināšanā, Latvija samazina ārējas

281militāras agresijas vai cita apdraudējuma izcelšanās risku

282iespējamību un nepieciešamības gadījumā ir gatava nodrošināt tā

283efektīvu atturēšanu.

284Latvijas prioritātes militārā

285apdraudējuma novēršanai:

286Valsts pašaizsardzības spēju

287stiprināšana

288Valsts pašaizsardzība ir sabiedrības, valsts institūciju,

289vietējo pašvaldību un NBS atbildība, iesaistoties valsts

290suverenitātes un neaizskaramības nodrošināšanā. Kritiska

291pašaizsardzības spēja ir iespējami agra apdraudējuma apzināšana,

292ātra lēmumu pieņemšana un visaptveroša valdības rīcība,

293izmantojot visu iespējamo militāro un nemilitāro līdzekļu kopumu

294koordinētā un integrētā veidā. Militāro un nemilitāro līdzekļu

295izmantošana tiek pielāgota atkarībā no apdraudējuma un

296vardarbības līmeņa eskalācijas Latvijas teritorijā, kā arī

297ievērojot civilās un militārās sadarbības principus.

298Valsts apdraudējuma gadījumā NBS nodrošina Latvijas valsts

299sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas

300aizsardzību kopā ar sabiedroto bruņotajiem spēkiem. Svarīgs

301uzdevums valsts pašaizsardzībai ir uzņemošās valsts atbalsta

302sistēmas izveide ātru sabiedroto spēku uzņemšanai un izvēršanai

303Latvijas teritorijā.

304Valsts apdraudējuma gadījumā ir svarīgi, lai NBS darbotos

305saskaņoti ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, kas ir

306atbildīgs par civilās aizsardzības sistēmas vadību un

307koordināciju, tādā veidā nodrošinot nepieciešamā atbalsta

308sniegšanu.

309NBS jāturpina uzturēt un attīstīt tādas kaujas spējas, kas

310garantē ātru reaģēšanu uz jebkura veida izaicinājumiem

311apdraudējumu agrīnajās fāzēs, attīstot savietojamību ar citām

312apdraudējuma gadījumā tā pārvarēšanā iesaistītajām valsts

313institūcijām, kā arī veidojot efektīvu un elastīgu rezervju un

314mobilizācijas sistēmu. NBS jāturpina attīstīt aktīvu sadarbību un

315jāveido iespējami ciešāki koordinācijas mehānismi ar Baltijas

316valstīm, kā arī tām sabiedrotajām valstīm, kas ieinteresētas un

317ir tieši iesaistītas Baltijas jūras reģiona drošības

318stiprināšanā.

319Valstij jāveicina sabiedrības pilsonisko apziņu, patriotismu,

320tiešu un iespējami plašu iesaisti valsts aizsardzības

321nodrošināšanā.

322Sabiedroto ilgtermiņa klātbūtne un

323reaģēšanas spēju stiprināšana

324Latvijas drošības un aizsardzības garants ir NATO kolektīvas

325aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka iespējamie militārie

326draudi pret Latviju tiek uzskatīti par kopējiem draudiem

327aliansei.

328Ņemot vērā stratēģiskas izmaiņas drošības vidē, Latvijas

329interesēs ir sekmēt NATO visaptverošu pielāgošanos jaunajai

330drošības situācijai, kas būtu vērsta uz alianses komandstruktūras

331efektivitātes uzlabošanu, NATO Reaģēšanas spēku reorganizāciju un

332ātras reaģēšanas grupējuma izveidi, kas kopumā aliansei ļaus

333rīkoties un reaģēt uz jebkuru apdraudējumu dažu dienu laikā visā

334militāro spēku spektrā.

335Vienlaikus arvien svarīgāku nozīmi iegūst NATO solidaritātes

336un kolektīvās rīcībspējas demonstrēšana un stiprināšana alianses

337austrumu perifērijā, īpaši Baltijas jūras reģionā un Latvijas

338teritorijā. Sabiedroto spēku klātbūtne ir efektīvākais risinājums

339Latvijas militārajai drošībai un aizsardzībai, kas nodrošina

340atturēšanu, ciešāku integrāciju ar NATO aizsardzības struktūrām

341un bruņotajiem spēkiem, atvieglo sabiedroto spēku uzņemšanu un to

342reaģēšanu vajadzības gadījumā, kā arī kopumā stiprina Baltijas

343jūras reģiona kā alianses austrumu flanga aizsardzības

344pozīcijas.

345Kolektīvās aizsardzības saistību

346izpilde

347Latvija apņemas pildīt NATO 5.panta kolektīvas aizsardzības

348saistības un stiprināt eiroatlantiskās telpas drošību. Latvija

349turpinās sniegt ieguldījumu NATO un ES ātrās reaģēšanas kaujas

350formējumos, piedalīties starptautiskajās operācijās, attīstīt

351kolektīvās aizsardzības vajadzībām nepieciešamās spējas, kā arī

352mērķtiecīgi sekmēt NBS izaugsmi un modernizāciju. Lai Latvija

353spētu pildīt uzņemtās starptautiskās saistības, īstenot plānoto

354NBS modernizāciju, kā arī adekvāti reaģēt uz pašreizējās

355starptautiskās situācijas radītajiem izaicinājumiem, nepieciešams

356atvēlēt valsts aizsardzības finansēšanas vajadzībām vismaz 2% no

357iekšzemes kopprodukta.

3584.4. Pilsoniskas sabiedrības

359vienotības apdraudējuma novēršana

360Saliedēta un uz vienotām pamatvērtībām balstīta pilsoniskā

361sabiedrība ir svarīgs priekšnoteikums, lai mazinātu Latvijas

362iekšpolitisko ievainojamību un vienlaikus stiprinātu nacionālo

363drošību.

364Šīm pamatvērtībām ir jābūt Latvijai kā neatkarīgai un

365demokrātiskai valstij, kas pieder Rietumu pasaulei. Šo

366pamatvērtību aizstāvēšanu un nodrošināšanu sabiedrība nevar

367prasīt tikai no valsts. Iedzīvotājiem ir jāizrāda iniciatīva un

368vairāk jāiesaistās sabiedriski politiskajos procesos valstī,

369veidojot un vadot nevalstiskās organizācijas, piedaloties

370politisko partiju darbībā, līdz pat tam, ka iedzīvotāji ir gatavi

371aizstāvēt valsti no ārēja apdraudējuma.

372Sabiedrības vienotībai un iekšpolitiskajai stabilitātei

373apdraudējumu rada Krievijas valsts institūciju īstenotā tautiešu,

374kā arī informatīvā politika pret Latviju. Šo politiku īstenošanas

375rezultātā Krievija mērķtiecīgi šķeļ Latvijas sabiedrību, veicinot

376atsvešinātību un spriedzi starp atsevišķām sabiedrības grupām.

377Krievija cenšas ietekmēt Latvijas sabiedrisko domu, pakāpeniski

378cerot mainīt sabiedrības priekšstatu par vēstures notikumiem,

379pašreizējiem politiskajiem procesiem pasaulē, Latvijas dalību ES

380un NATO Krievijai vēlamā virzienā.

381Identificējami arī centieni ilgtermiņā radīt Latvijas

382iedzīvotājos neticību savai valstij un valsts pārvaldes

383institūcijām. Tas tiek darīts ar mērķi, lai sabiedrība

384neuzticētos valstij un būtu vienaldzīga vai pat negatīvi

385noskaņota pret to, tādejādi panākot, ka pilsoniskā sabiedrība nav

386spējīga efektīvi darboties un pašorganizēties.

387Krievijas īstenotajā tautiešu, kā arī informatīvajā politikā

388pret Latviju jau ilgstoši dominē tādas tēmas, kā krievu valodas

389statusa nostiprināšana, izglītības iespēju paplašināšana krievu

390valodā, tautiešu un nepilsoņu tiesību aizsardzība, Latvijas

391valsts apvainošana fašisma un nacisma atdzimšanā, Krievijas

392vēsturiskās klātbūtnes uzsvēršana Latvijā, kā arī Latgales

393šķietamas atšķirtības no pārējās Latvijas uzsvēršana. Šo tēmu

394aktualizēšana tiek izmantota, lai saasinātu iekšpolitisko

395situāciju Latvijā, apdraudot sabiedrības vienotību, kā arī, lai

396veiktu starptautisku Latvijas diskreditāciju.

397Latvijas prioritātes pilsoniskas

398sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršanai:

399Pilsoniskas sabiedrības līdzdalība

400sabiedriski politiskajos procesos

401Valstī nepieciešams īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās

402sabiedrības attīstības politiku, atvēlot pastāvīgu valsts budžeta

403finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes

404stiprināšanai.

405Nepieciešams īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus,

406kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski

407politiskajos procesos valstī. Vienlaikus jācenšas panākt, ka

408sabiedrība jūtas atbildīga par valsts aizsardzību un nacionālās

409drošības stiprināšanu, tāpēc nepieciešams veicināt sabiedrības

410iesaistīšanos valsts aizsardzībā, radot izpratni par apdraudējumu

411nacionālajai drošībai un riskiem, kas var apdraudēt iedzīvotājus,

412kā arī attīstot zināšanas un prasmes, lai iedzīvotāji spētu

413reaģēt krīzes situācijās.

414Valsts stratēģiskās komunikācijas

415spēju attīstība

416Lai panāktu lielāku sabiedrības iesaistīšanos, svarīga ir

417mērķtiecīga stratēģiskā komunikācija starp valsts augstākajām

418amatpersonām un sabiedrību kopumā, kā arī atsevišķām tās grupām,

419piemēram, uzņēmējiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Valdībai

420īpaša uzmanība ir jāpievērš arī stratēģiskajai komunikācijai ar

421Latvijas reģioniem, gan pašvaldībām, gan reģionos dzīvojošajiem

422iedzīvotājiem.

423Īstenojot efektīvu stratēģisko komunikāciju, tiktu mazināta

424plaisa starp sabiedrību un valsti, kā arī Latvijas reģionu

425atrautība no galveno nacionālā līmeņa politisko lēmumu

426pieņemšanas centra Rīgā.

427Sabiedrības integrācijas politikas

428īstenošana

429Nepieciešams uzlabot koordināciju starp institūcijām, kas ir

430atbildīgas un iesaistītas sabiedrības integrācijas politikas

431īstenošanā. Atbildīgo institūciju funkcijām sabiedrības

432integrācijas jomā jābūt precīzāk definētām, lai izvairītos no

433funkciju dublēšanās.

434Īstenojot ilgtermiņa sabiedrības integrācijas politiku, tai

435jāaptver pasākumu komplekss valodas, izglītības, vēstures,

436informatīvajā, jaunatnes un citās jomās, ar kuru palīdzību

437preventīvi novērst Krievijas īstenotās tautiešu, kā arī

438informatīvās politikas radīto apdraudējumu Latvijas nacionālajai

439drošībai.

440Sabiedrības integrācija jāīsteno ciešā sasaistē ar efektīvu

441valsts valodas politiku, nodrošinot to, ka visi iedzīvotāji spēj

442sazināties latviešu valodā, kā arī var uztvert informāciju, ko

443sniedz valdība caur sabiedriskajiem un citiem plašsaziņas

444līdzekļiem. Valsts valodas politikai jābūt orientētai uz to, lai

445uzlabotos valsts valodas lietošana ikdienas saziņā, kā arī tiktu

446nodrošināta sistēmiska pieeja valsts valodas apmācībai

447nepilsoņiem un imigrantiem.

448Pilsoniskās sabiedrības vienotības ilgtspējīgai attīstībai

449nepieciešams īstenot tādu izglītības politiku, kas jaunajā

450paaudzē, neatkarīgi no tās etniskās izcelsmes un ģimenē lietotās

451valodas, veidotu vienotu vērtīborientāciju, ieaudzinātu piederību

452Latvijas valstij un nodrošinātu vienotas sociālās atmiņas

453veidošanos jauniešos.

454Latvijas mazākumtautības ir svarīga Latvijas pilsoniskās

455sabiedrības sastāvdaļa. Latvijas valstij ir mērķtiecīgi jāveicina

456mazākumtautību līdzdalība sabiedriski politiskajos procesos ar

457noteiktu iniciatīvu palīdzību. Mazākumtautību pārstāvju

458iesaistīšana publiskajā pārvaldē mazinātu mazākumtautību

459atsvešinātību no valsts un novērstu divkopienu sabiedrības

460attīstības riskus. Savukārt atbalsts individuālām mazākumtautību

461pārstāvju iniciatīvām kalpotu kā stimuls, lai palielinātu

462pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, kā arī, lai veicinātu

463ekonomisko attīstību.

464Sabiedrības integrācijas jomā nepieciešams attīstīt pasākumus,

465kas balstīti uz kopīgām vērtībām un ir ar pozitīvu vienojošu

466potenciālu, piemēram, valsts svētku svinēšana un kopīgu kultūras

467pasākumu veidošana.

4684.5. Latvijas informatīvajai telpai

469radītā apdraudējuma novēršana

470Informatīvā telpa mūsdienās ir nosacīts jēdziens, jo

471tehnoloģijas nosaka to, ka tai faktiski nav robežu - iedzīvotāji

472Latvijā var brīvi izvēlēties informācijas avotu, tostarp tādu,

473kura saturs nav veidots mūsu valstī un kas pauž Latvijas

474nacionālajām interesēm pretējus viedokļus. Ierobežot iedzīvotāju

475izvēli, kā arī kontrolēt saturiski nevēlamas informācijas

476nonākšanu un sniegšanu Latvijas informatīvajā telpā ir sarežģīti

477un, raugoties no atsevišķiem aspektiem, faktiski neiespējami. Tā

478ir ne tikai Latvijas, bet daudzu demokrātisku valstu problēma, jo

479šādi ierobežojumi var nonākt pretrunā ar demokrātijas principiem

480- preses brīvību, cenzūras aizliegumu, kā arī ar brīvā tirgus un

481konkurences principu ievērošanu masu mediju jomā.

482Krievijas īstenotā politika, ar dažādiem ietekmes līdzekļiem

483veidojot Latvijas sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā, ir

484galvenais ārējais apdraudējums Latvijas informatīvajai telpai, jo

485šī mērķa sasniegšanai Latvijā tiek uzturēta un attīstīta noturīga

486Krievijas informatīvās telpas klātbūtne, kas rada būtisku un

487daudzos gadījumos arī nevienlīdzīgu konkurenci Latvijas

488informatīvajai telpai. Latvijas sabiedriskās domas veidošanai

489Krievija izmanto plašu līdzekļu klāstu, kas orientēts uz dažādām

490auditorijām. Starp tiem ilgstoši ir jau minētās Krievijas

491televīzijas, kā arī radiostacijas, no kurām vairākas Latvijā

492retranslē Krievijā veidotu saturu. Krievijai ir izdevīga arī vāja

493krievu valodā rakstošā žurnālistika Latvijā, jo tādā gadījumā tā

494būs vairāk atkarīga un ietekmējama no Krievijas puses, par ko arī

495liecina pēdējo gadu tendences. Papildus tam, Krievija plāno

496īstenot vairākus specifiskus informatīvās ietekmes projektus

497televīzijas un radio jomā, kā arī interneta vidē, kas aptvertu ne

498tikai Latviju, bet arī citas Eiropas valstis.

499Latvijas sabiedriskā doma tiek ietekmēta, pasniedzot tai

500vairākus vēstījumus, kas var mainīties atkarībā no

501mērķauditorijas. Starp šiem vēstījumiem ir pozitīva priekšstata

502radīšana par Krieviju. Šis vēstījums tiek pretnostatīts ar citu

503vēstījumu par Rietumiem, parādot, ka tie piedzīvo ekonomisko

504norietu un vērtību degradāciju. Latvijas sabiedrībā mākslīgi tiek

505radīts negatīvs priekšstats par NATO, kas nebūs spējīga aizsargāt

506Latviju ārēju draudu gadījumā un ES, kas nav varējusi nodrošināt

507Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību. Ar dažādu vēstījumu

508starpniecību ilgtermiņā tiek radīta arī neticība Latvijas

509valstij, neuzticība tās amatpersonām, valsts institūcijām un

510politiķiem, tādā veidā padziļinot plaisu starp valsti un

511sabiedrību, kā arī vairojot sabiedrībā psiholoģisko nedrošību par

512nākotni.

513Ārējā apdraudējuma ietekme uz Latvijas informatīvo telpu ir

514ļoti iedarbīga, jo to pastiprina mijiedarbība ar vairākiem

515iekšējiem faktoriem. Starp tiem jāmin Latvijas sabiedrības

516etniskais sastāvs, valodas lietojums ģimenē, kā arī vidējā un

517vecākajā paaudzē gadiem izveidojušies mediju lietošanas ieradumi,

518kas daļēji pāriet arī uz jaunāko paaudzi. Latvijas informatīvā

519telpa joprojām nosacīti dalās divās lielās auditorijās - tie, kas

520informāciju uztver latviešu valodā un tie, kas krievu valodā.

521Krievijas ietekmes aktivitāšu informatīvajā vidē efektivitāti

522veicina Krievijas plašsaziņas līdzekļu pieejamība Latvijā un

523lielas sabiedrības daļas izvēle lietot tos kā galveno

524informācijas un izklaides avotu. Daļa auditorijas, tostarp

525latvieši, faktiski joprojām tiek pieradināti skatīties Krievijas

526televīzijas kanālus, jo tie sastāda būtisku daļu no televīzijas

527pakalpojumu sniedzēju klientiem piedāvātajām kanālu paketēm.

528Latvijas prioritātes informatīvajai

529telpai radītā apdraudējuma novēršanai:

530Sabiedrisko mediju attīstība

531Latvijas sabiedriskie mediji ir jāuztver kā daļa no nacionālās

532drošības sistēmas un, tāpat kā ir jāpalielina finansējums

533drošības stiprināšanai citās jomās, arī sabiedrisko mediju

534attīstībā ir jāiegulda lielāks finansējums, nekā līdz šim.

535Sabiedriskajiem medijiem ir jāuzrunā dažādas mērķauditorijas

536un tiem ir jābūt pieejamiem visā Latvijas teritorijā. Viena no

537Latvijas sabiedrisko mediju specifiskajām mērķauditorijām ir

538Latvijas mazākumtautības. Šai mērķa grupai ir jārada un jāpiedāvā

539kvalitatīva un saprotama alternatīva Krievijas informatīvo telpu

540pārstāvošajiem informācijas avotiem, nodrošinot izvēles iespējas.

541Sabiedriskajiem medijiem ir jāatspoguļo arī informācija par

542norisēm Latvijas reģionos. Tādā veidā tiktu veicināta Rīgas un

543citu pilsētu iedzīvotāju informētība par reģionu aktualitātēm,

544vairojot reģionu pievilcību un sekmējot to attīstību. Vienlaikus

545tiktu demonstrēts, ka Rīgā arī ir interese par reģionu

546iedzīvotāju problēmām, mazinot reģionu iedzīvotāju atstumtības

547sajūtu.

548Krievijas informatīvās telpas

549ietekmes mazināšana

550Latvijā jānodrošina efektīva masu mediju monitoringa un

551uzraudzības sistēma, lai mazinātu iespējas attīstīties šeit

552noturīgai Krievijas informatīvajai telpai. Šim nolūkam ir

553nepieciešams veikt arī tiesiskā regulējuma sakārtošanu, lai

554novērstu situāciju, kad Latvijas informatīvajā telpā netraucēti

555var darboties citās valstīs reģistrēti masu mediji un izplatīt

556informāciju, kas ir pretrunā ar Latvijas valsts nacionālajām

557interesēm.

558Papildus efektīvam tiesiskajam mehānismam Krievijas

559informatīvās telpas ietekmes mazināšanai ir jāpiedāvā ilgtermiņa

560alternatīva tieši no saturiskā viedokļa, vienlaikus ar

561sabiedrisko mediju attīstību, nodrošinot daudzveidīgāku

562komerctelevīziju un kabeļtelevīziju piedāvājumu, no kura

563patērētājiem iespējams izvēlēties arī Eiropā radītu audiovizuālo

564produkciju.

565Mediju lietotprasmes un mediju

566nozares izglītības veicināšana

567Valstij sadarbībā ar sabiedriskajiem un komercmedijiem ir

568jāpievērš īpaša uzmanība sabiedrības izglītošanai par to, kā

569atšķirt objektīvu informāciju no dezinformācijas un propagandas,

570tādā veidā veicinot iedzīvotāju kritisko domāšanu un spēju

571analizēt, vērtēt un atpazīt pret to īstenotās informatīvās

572ietekmes aktivitātes, kas mērķtiecīgi grauj uzticību valstij un

573tās īstenotajai politikai.

5744.6. Latvijas ekonomikai radītā

575apdraudējuma novēršana

576Ekonomiskā drošība ir viens no būtiskākajiem nacionālās

577drošības aspektiem, kuras pamatā ir spēja nodrošināt ekonomiskās

578vides stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi. Ekonomiskās sistēmas

579stabilitāte ir saistīta ar vairākiem ekonomiskās vides faktoriem

580(iekšējā patēriņa tirgus un ekonomiskās sistēmas atvērtība,

581nodokļu un investīciju vides paredzamība, ēnu ekonomikas

582īpatsvars, u.c) kā arī pieejas nodrošināšanu ražošanas un

583pakalpojumu sniegšanas resursiem (izejmateriāliem,

584energoresursiem, investīcijām, infrastruktūrai, darbaspēkam

585u.c.). Ekonomikas izaugsme ir būtisks priekšnoteikums, lai

586nodrošinātu nacionālās drošības mērķu īstenošanu ne vien tūlītēja

587ekonomiskā apdraudējuma gadījumā, bet arī ilgtermiņā. Šajā

588kontekstā ir būtiski veicināt uzņēmējdarbības attīstību un

589konkurētspēju, kā arī paplašināt pieeju eksporta tirgiem.

590Latvijas ekonomisko vidi raksturo vairāki būtiski aspekti,

591kuri ietekmē ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Sistēmiskā

592izpratnē Latvijas ekonomisko vidi raksturo ierobežota pieeja

593izejmateriāliem un ražošanas līdzekļiem (tostarp finansēm un

594energoresursiem), mazs iekšējais tirgus, kā arī tieša reakcija uz

595ekonomiskajām norisēm starptautiskā un reģionālā līmenī, ņemot

596vērā Latvijas ekonomikas atvērtību un orientēšanos uz ārējiem

597importa un eksporta tirgiem. Bez minētajiem aspektiem ir

598identificējami arī citi būtiski elementi, kuri parāda Latvijas

599ekonomiskās vides ievainojamību. Viens no tiem ir ekonomiski

600aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas rada darbaspēka

601deficītu un ierobežo ekonomiskās aktivitātes potenciālu kopumā.

602Tāpat Latvijā joprojām saglabājas augsts ēnu ekonomikas līmenis,

603kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības un investīciju vidi un

604pastiprina valsts iekšpolitisko ievainojamību. Nodokļu

605nemaksāšana kā viena no ēnu ekonomikas pazīmēm raksturo

606iedzīvotāju negatīvu attieksmi pret valdības īstenoto politiku.

607Lai mainītu šo attieksmi, ir nepieciešams ilgtermiņa darbs,

608parādot sasaisti starp nomaksātajiem nodokļiem un valsts spēju

609ieguldīt lielākus līdzekļus aizsardzībā, valsts robežas drošībā,

610ceļu infrastruktūrā, izglītībā, medicīnā un sociālajā jomā.

611Ņemot vērā Latvijas tautsaimniecības struktūru, ārvalstu

612investīciju nepieciešamību, kā arī situāciju būtiskākajos preču

613un pakalpojumu eksporta un importa noieta tirgos, Latvijas

614ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar norisēm ES. Vidējā

615termiņā Latvijas ekonomiskās izaugsmes fonu negatīvi iespaido

616mērenā eirozonas izaugsme, Krievijas ekonomiskā lejupslīde un

617tirdzniecības ierobežojumi. Ilgtermiņā ekonomiskās drošības

618nostiprināšanai nepieciešams pastiprināt aktivitātes tirgos

619Eiropā un Ziemeļamerikā, kā arī strauji augošajos Āzijas un

620Latīņamerikas reģionos. Investīciju jomā primārā uzmanība jāvelta

621kvalitatīvu investīciju piesaistei reālās ekonomikas sektoros no

622uzticamiem investoriem. Papildus jāturpina pilnveidot Latvijas

623normatīvo aktu bāzi un labas pārvaldības principu ieviešanu

624publiskajā un privātajā sektorā, tādā veidā kāpinot Latvijas

625konkurētspēju un produktivitāti.

626Līdz ar ierobežotu pieeju resursiem, viens no svarīgākajiem

627Latvijas ekonomiskās un vienlaikus arī nacionālās drošības

628jautājumiem ir enerģētiskā drošība. Dabasgāzes patēriņš Latvijā

629pēdējos gados turpina samazināties, taču atkarība no viena

630dabasgāzes piegādātāja potenciāli dod iespējas izdarīt uz Latviju

631politisku un ekonomisku spiedienu, manipulējot ar šī

632energoresursa cenām, nosacījumiem un piegādes pārtraukšanu.

633Enerģētiskās drošības jautājumus Latvijai ir jārisina ciešā

634sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm, kā arī citām ES

635dalībvalstīm.

636Tranzīta nozare ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomikas

637nozarēm, taču plānojot tās attīstību, ir svarīgi sabalansēt

638ekonomisko ieguvumu, ko valsts iegūst no šīs nozares un

639potenciālos riskus nonākt vēl lielākā atkarībā no atsevišķiem

640kravu piegādātājiem un turpinot koncentrēties uz zemas

641pievienotās vērtības kravu apstrādi. Arī tranzīta nozari var

642izmantot politiska un ekonomiska spiediena radīšanai pret

643Latviju, manipulējot ar kravu tranzīta pārtraukšanu caur Latviju,

644riskiem zaudēt ieņēmumus valsts budžetā un bezdarba pieaugumu

645nozarē strādājošajiem.

646Lai stiprinātu Latvijas ekonomisko drošību, Latvijas

647stratēģiskais mērķis ir stabilas un prognozējamas ekonomiskās

648vides radīšana, uzņēmējdarbības attīstības veicināšana, ārējo

649eksporta tirgus diversifikācija, alternatīvu enerģijas resursu

650piegādes avotu nodrošināšana un tranzītā pārvadāto kravu veidu un

651piegādātāju dažādošana.

652Latvijas prioritātes tās ekonomikai

653radītā apdraudējuma novēršanai:

654Stabilas un prognozējamas

655ekonomiskās vides nodrošināšana

656Nacionālā līmenī Latvijas valsts institūcijām ir jāturpina

657īstenot sabalansēta ekonomikas attīstība un pārdomāta fiskālā

658politika. Īpaša uzmanība jāpievērš ēnu ekonomikas apkarošanas

659pasākumiem un nodokļu iekasēšanas uzlabošanai, īstenojot nodokļu

660nemaksāšanas risku sistemātisku apzināšanu, novērtēšanu un

661atbilstošus kontroles pasākumus. Svarīgi ir paaugstināt tiesību

662aizsardzības, kā arī par korupcijas apkarošanu atbildīgo

663institūciju kapacitāti ekonomisko un finanšu noziegumu un

664koruptīvo shēmu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī tiesu sistēmas

665darba efektivitāti šādu noziegumu iztiesāšanā. Nepieciešams

666uzlabot finanšu sektora uzraudzību, lai novērstu iespējas

667legalizēt nelikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

668Ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmei ir svarīgi nodrošināt

669kvalificēta darbaspēka pieejamību, zinātnes iesaistīšanu un

670inovāciju izmantošanu biznesa attīstībā, veidojot projektus, kas

671ir orientēti uz ražošanu ar augstu pievienoto vērtību. Īpaša

672uzmanība ir jāpievērš uzņēmējdarbības iniciatīvas attīstīšanai

673Latvijas reģionos. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāveic

674ieguldījumi kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā, darbaspēka

675apmācībā, zinātnes un pētniecības attīstībā, kā arī jāveicina

676zinātnieku un uzņēmēju sadarbība. Šiem mērķiem papildus valsts

677budžeta līdzekļiem efektīvi jāizmanto iespēja pretendēt uz ES

678struktūrfondu finansējumu.

679Ārējā ekonomiskā politika un

680ārvalstu investīciju kontrole

681Ņemot vērā ekonomikas saistību ar starptautiskajiem un

682reģionālajiem ekonomiskajiem procesiem un nepieciešamību

683savlaicīgi reaģēt uz izmaiņām ekonomiskajā vidē, Latvijai ir

684būtiski nodrošināt efektīvu pieeju lēmumu pieņemšanas procesiem

685un ekonomisko interešu aizsardzības instrumentiem starptautisku

686un reģionālu organizāciju ietvaros. Šajā sakarā ir būtiski

687turpināt efektīvu nacionālo interešu aizstāvēšanu ES un Pasaules

688tirdzniecības organizācijas ietvaros.

689Veidojot Latvijas ārējo ekonomisko politiku, jāveicina

690investīciju piesaiste un eksporta tirgu dažādošana. Krievijas

691ekonomiskā recesija, kā arī tās atbilde uz ES vērstajām

692sektorālajām sankcijām virknei Latvijas uzņēmumu, jo īpaši

693pārtikas nozarē, liek apgūt jaunus eksporta tirgus savas

694produkcijas noietam. Lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem jaunu tirgu

695meklēšanā, Latvijai nepieciešams turpināt koordinētu ārējo

696ekonomisko politiku, paplašināt vēstniecību tīklu un rūpēties par

697pozitīva Latvijas starptautiskā tēla veidošanu.

698Piesaistot ārvalstu investīcijas, Latvijas interesēs ir

699īstenot pārdomātu ārvalstu investīciju regulējošo politiku, lai

700novērstu iespējas šaubīgiem investoriem ietekmēt stratēģiski

701nozīmīgas ekonomikas nozares, kas var radīt apdraudējumu

702nacionālajai drošībai.

703Energoresursu piegāžu drošība

704Latvijai ir jārada alternatīvu enerģijas avotu pieejamība un

705konkurence starp energoresursu piegādātājiem, kas ir svarīgi

706priekšnoteikumi energoresursu piegāžu drošībai un

707konkurētspējīgai cenai. Latvijai sadarbībā ar pārējām Baltijas

708valstīm un kopējā ES enerģētikas tirgus ietvaros nepieciešams

709paaugstināt energoapgādes drošības līmeni, lai piegāžu kavēšanās

710gadījumā patērētājiem Latvijā tiktu nodrošinātas nepārtrauktas un

711savlaicīgas energoresursu piegādes. Enerģētiskās drošības

712kontekstā viena no svarīgākajām Latvijas prioritātēm ir

713nodrošināt trešās puses piekļuvi esošajai dabasgāzes

714infrastruktūrai, lai paredzētajā laikā liberalizētu dabasgāzes

715tirgu, kā arī nodalīt dabasgāzes pārvaldi un tirdzniecību.

716Latvijai jāturpina darbs pie reģionālo enerģētikas projektu

717īstenošanas dabasgāzes apgādes jomā, veidojot nepieciešamos

718starpsavienojumus un integrējoties kopējā ES dabasgāzes

719infrastruktūrā, kā arī elektroenerģijas piegādes jomā, ilgtermiņā

720nodrošinot elektroenerģijas bāzes jaudu un starpsavienojumu jaudu

721palielināšanu ar kaimiņvalstīm.

722Latvijai jāatbalsta tādu tehnoloģiju izmantošana, kas taupa

723energoresursus, rada jaunas darbavietas un ir videi draudzīga.

724Šajā kontekstā nozīmīga ir vietējo energoresursu izmantošana, kas

725vienlaikus ir ekonomisko aktivitāti veicinošs faktors Latvijas

726reģionos.

727Tranzīta kravu plūsmas

728diversifikācija

729Tranzīta nozares darbībā pretēji centieniem palielināt

730pārkrauto un pārvadāto kravu apjomus, ir jācenšas diversificēt

731kravu piegādātājus, kravu izcelsmes valstis un piegādes

732maršrutus. No zemas pievienotās vērtības kravu apstrādes

733ilgtermiņā ir jāpāriet uz vērtīgāku kravu pārvadāšanu un papildus

734pievienotās vērtības radīšanu šīm kravām Latvijas ostās un

735loģistikas termināļos.

736Latvijai jāturpina darbs pie dzelzceļa un ceļu infrastruktūras

737attīstības ne tikai austrumu virzienā, bet arī starp pārējām

738Baltijas valstīm, nodrošinot Baltijas valstu dzelzceļa un ceļu

739infrastruktūras savienojamību ar ES valstīm. Vienlaikus ar šo

740darbu Latvijai ar pārējām Baltijas valstīm ir jāveido kopīgi

741transporta un loģistikas projekti, konkurējot nevis savā starpā,

742bet reģionālā līmenī ar citiem transporta koridoriem.

7434.7. Starptautiskā terorisma radītā

744apdraudējuma novēršana

745Kopš 2011.gada terorisma radītais apdraudējums ir būtiski

746pieaudzis un tas skaidrojams ar bruņoto konfliktu Sīrijā un

747Irākā, uz kuru devušies ievērojams skaits islāmistu no Eiropas

748valstīm ar mērķi pievienoties tur bāzētajām teroristu grupām.

749Kopumā no Eiropas valstīm uz šo reģionu ir devušies no četriem

750līdz sešiem tūkstošiem islāmistu.

751Galvenos riskus rada fakts, ka pēc nonākšanas Sīrijā un Irākā

752šīs personas iziet praktisku un ideoloģisku apmācību teroristu

753treniņnometnēs. Iegūtās zināšanas un prasmes var tikt izmantotas

754teroristiska rakstura uzbrukumu plānošanai pēc atgriešanās savā

755mītnes valstī Eiropā.

756Teroristu uzbrukumi Parīzē un Kopenhāgenā 2015.gadā apliecina,

757ka nozīmīgākajiem teroristiska rakstura draudiem ir pakļautas

758personas un objekti, kurus radikālie islāmisti vērtē kā islāma

759reliģijas zaimotājus. Tāpat arī nozīmīgiem terorisma draudiem ir

760pakļautas tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas un

761bruņoto spēku karavīri, kā arī ebreji un ar viņiem saistīti

762objekti. Ilgtermiņa terorisma attīstības tendences apliecina, ka

763arī cilvēku masveida pulcēšanās vietas saglabājas kā viens no

764prioritārajiem islāmistu teroristu uzbrukuma mērķiem.

765Latvijā šobrīd nav konstatētas personas, to grupas vai

766organizācijas, kas savu ideoloģisko mērķu sasniegšanai plānotu

767izmantot teroristiskas metodes, taču vienlaicīgi Latvijā ir

768identificēti atsevišķi indivīdi, kuri ir izrādījuši interesi par

769pievienošanos Sīrijā un Irākā bāzētajām islāmistu grupām.

770Latvija nav atrauta no Eiropā notiekošajiem procesiem, līdz ar

771to arī turpmāk Latvijas nacionālās drošības interesēs ir būtiski

772sniegt savu ieguldījumu cīņā pret starptautisko terorismu, lai

773novērstu terorisma draudu pieaugumu NATO un ES dalībvalstīs.

774Savukārt, nacionālā līmenī nepieciešams turpināt pilnveidot esošo

775pretterorisma sistēmu, lai nodrošinātu terorisma radīto draudu

776savlaicīgu novēršanu.

777Latvijas prioritātes starptautiskā

778terorisma radītā apdraudējuma novēršanai:

779Līdzdalība starptautiskajās

780terorisma apkarošanas operācijās un starptautiskā sadarbība

781Latvijas nacionālās drošības interesēs ir veicināt terorisma

782apkarošanu reģionos, kuros bāzējas starptautiskās teroristu

783organizācijas un notiek teroristu apmācība un terora aktu

784plānošana pret ES un NATO dalībvalstīm. Tāpēc Latvijai kopā ar

785citu ES un NATO dalībvalstu spēkiem nepieciešams piedalīties

786starptautiskajās miera nodrošināšanas misijās, lai atbalstītu

787citu valstu spēju kontrolēt drošības situāciju savā teritorijā,

788vienlaicīgi novēršot ekstrēmisma ideju un terorisma tendenču

789izplatīšanos ārpus terorisma riska reģioniem.

790Terorisma radītā apdraudējuma novēršanā būtiska loma ir

791starptautiskai sadarbībai, kas ir viens no galvenajiem

792pretterorisma preventīvo pasākumu elementiem. Pretterorisma

793politikas plānošanas jomā Latvijai ir nepieciešams aktīvi

794līdzdarboties un sniegt savu ieguldījumu ES un NATO īstenotajās

795aktivitātēs, lai mazinātu un savlaicīgi novērstu terorisma

796draudus, kas vērsti pret ES valstīm un to iedzīvotājiem.

797Vienlaicīgi valsts drošības iestādēm nepieciešams turpināt

798attīstīt un pilnveidot informācijas apmaiņu ar citu valstu

799specdienestiem.

800Valsts, pašvaldību un juridisko

801iestāžu sadarbība pretterorisma jomā

802Nacionālās pretterorisma sistēmas ietvaros valsts drošības

803iestādēm, kā arī citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām

804institūcijām nepieciešams nodrošināt efektīvāku sadarbību, lai

805nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu par terorisma

806subjektu radīto apdraudējumu. Preventīvo pretterorisma pasākumu

807ietvaros nepieciešams attīstīt reģionālo sadarbību, veicinot

808vienotu izpratni par pretterorisma pasākumiem un rīcību terorisma

809apdraudējuma gadījumos. Papildus sadarbībā ar citām institūcijām

810Drošības policijai kā galvenajai pretterorisma pasākumus

811koordinējošai institūcijai jānodrošina esošo plānu un procedūru

812pārskatīšana, kā arī to aktualizēšana atbilstoši drošības

813situācijai reģionā.

814Terorisma riska objektu drošība

815Valsts drošības iestādēm jāturpina īstenotās aktivitātes

816terorisma riska objektu (kritiskās infrastruktūras un cilvēku

817masveida pulcēšanās objektu) fiziskās drošības līmeņa

818paaugstināšanai, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina

819kritiskās infrastruktūras kopuma pārskatīšana. Nepieciešams

820nodrošināt kritiskās infrastruktūras objektu drošības pasākumus

821reglamentējošo dokumentu kvalitatīvas izstrādes koordināciju un

822to īstenošanas efektivitātes kontroli.

8234.8. Kiberapdraudējuma novēršana

824Kiberapdraudējums Latvijai pieaug un tas ir uzskatāms par

825ievērojamu valsts drošības apdraudējuma risku. Apdraudējumi

826kibertelpā pastāv ciešā saiknē ar politiskajiem, ekonomiskajiem,

827militārajiem un sociālajiem notikumiem, un ģeopolitisko situāciju

828kopumā. Kiberapdraudējums ir jāvērtē kontekstā ar vispārējo

829apdraudējumu, ko Latvijai rada citas valstis, kā arī ar

830apdraudējumu Latvijai kā starptautisko organizāciju (ES un NATO)

831un starptautisko misiju dalībniecei. Ar kiberapdraudējumu

832saistītos nacionālās drošības riskus būtiski paaugstina valsts

833pārvaldes institūciju, sabiedrības un ekonomikas atkarība no

834informācijas tehnoloģijām.

835Pēdējos gados ir pieaudzis to valstu skaits, kam ir

836ievērojamas spējas veikt kiberizlūkošanu, informācijas operācijas

837un destruktīvas darbības kibertelpā (pakalpojumu bloķēšana,

838informācijas tehnoloģiju iekārtu bojāšana, fiziskās

839infrastruktūras bojāšana). Pieaug arī atsevišķu valstu, tostarp

840Krievijas, gatavība šīs spējas pielietot. Būtisku drošības risku

841rada Krievijas spēju attīstība datu plūsmas vadīšanā, kā arī

842spēju attīstība izmantot internetu sabiedrības viedokļa izpētē un

843virzīšanā. Kiberspēju pielietošana pret citu valsti ir

844salīdzinoši lēts ierocis, kas visbiežāk ir anonīms, bez

845notveršanas riska īstenojams no savas teritorijas un pret to ir

846sarežģīti aizsargāties.

847Apdraudējumu kibertelpā var radīt ārvalstu specdienesti,

848bruņoto spēku pakļautībā izveidotas kibervienības, kā arī

849atsevišķi hakeru grupējumi, kas darbojas saskaņā ar valsts

850institūciju uzdevumiem, vai pēc savas iniciatīvas. Apdraudējums

851kibertelpā var tikt vērsts pret valsts un nevalstisko sektoru, kā

852arī atsevišķām personām un uzņēmumiem.

853Latvijas kibertelpas drošības riskus palielina nepietiekama

854valsts un privātā sektora izpratne par nepieciešamību stiprināt

855informācijas tehnoloģiju drošību, nepietiekams augsti kvalificētu

856informācijas tehnoloģiju speciālistu skaits Latvijā un to

857aizplūšana uz ārvalstīm, kā arī nepietiekama tiesību aizsardzības

858institūciju spēja atklāt kibernoziegumus un nepilnīgs normatīvais

859regulējums šo noziegumu veicēju sodīšanai.

860Latvijas prioritātes

861kiberapdraudējuma novēršanai:

862Efektīva kiberdrošības politikas

863īstenošana

864Kiberapdraudējuma kontrole un samazināšana ir iespējama tikai

865sasaistē ar efektīvi īstenotu valsts kiberdrošības politiku, kas

866ilgtermiņā un sistemātiski nodrošinātu rīcībspēju krīzes

867situācijās, attīstītu informācijas un tehnoloģiju jomas tiesisko

868regulējumu, izglītotu sabiedrību, kā arī mērķtiecīgi strādātu pie

869cilvēkresursu nodrošinājuma nozarei. Pēdējos gados ir izstrādāti

870un pieņemti vairāki politikas plānošanas dokumenti - Latvijas

871kiberdrošības stratēģija 2014.-2018.gadam un rīcības plāns,

872Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes

8732014.-2020.gadam. Minētajos politikas dokumentos paredzēto

874pasākumu pilnvērtīga īstenošana ir būtisks priekšnoteikums valsts

875kiberdrošības uzlabošanai. Pilnveidojot informācijas un

876tehnoloģiju jomu regulējošo nacionālo normatīvo aktu bāzi un

877līdzdarbojoties starptautisko normu izstrādē, jāsaglabā

878samērīgums starp indivīdu tiesībām un nacionālās drošības

879interesēm.

880Atbildīgajām institūcijām jānodrošina regulāra un savlaicīga

881kiberdrošības normatīvā regulējuma, tostarp institūciju iekšējo

882drošības instrukciju pārskatīšana, ņemot vērā aktuālās

883kiberapdraudējuma izmaiņas un straujo dinamiku.

884Apdraudējuma identificēšanas un

885reaģēšanas spēju stiprināšana

886Kiberapdraudējuma apzināšanās un izpratne par tā nozīmību ir

887svarīga kā valsts, tā sabiedrības līmenī. Iedzīvotājiem ir

888jāapzinās riski, kādus var radīt neapdomīga, nepareiza vai

889pavirša rīcība kibertelpā. Vienlaikus ir jāstiprina

890kiberapdraudējuma novēršanā iesaistīto institūciju spējas

891savlaicīgi identificēt, kā arī efektīvi un ātri novērst

892apdraudējumu kibertelpā. Apdraudējuma novēršanā iesaistītajām

893institūcijām sistemātiski jāstrādā pie darba metožu un

894instrumentu attīstīšanas, piemērojot tos aktuālajai kibertelpas

895apdraudējuma situācijai, kā arī jāstrādā pie reakcijas laika

896samazināšanas.

897Valsts drošības iestādēm nepieciešams stiprināt interneta

898lietotāju radītā satura monitoringa spējas, ar mērķi identificēt

899pret Latvijas valsts drošību mērķtiecīgi vērstās darbības un

900novērst tās.

901Informācijas infrastruktūras

902drošības stiprināšana

903Valsts drošības iestādēm sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju

904drošības incidentu novēršanas institūciju CERT.LV jāturpina darbs

905pie informācijas kritiskās infrastruktūras drošības procedūru

906pilnveidošanas, savlaicīgas risku identificēšanas, kritiskās

907informācijas infrastruktūras turētāju un drošības personāla

908apmācības, kā arī jāīsteno sistemātiska drošības režīma

909ievērošanas kontrole infrastruktūras objektos. Jāstrādā pie tā,

910lai privāto kritiskās informācijas infrastruktūras objektu

911iekļaušana kritiskās informācijas infrastruktūras objektu

912sarakstā tās turētājiem līdztekus papildus pienākumiem sniegtu

913arī uzņēmējdarbības ieguvumus.

914Būtiski ir veidot CERT.LV sadarbību arī ar tiem interneta

915pakalpojumu sniedzējiem, kas nav kritiskās infrastruktūras

916turētāji. Jāveicina savstarpēja uzticēšanās un kopēja izpratne

917par nepieciešamību paaugstināt visu interneta sakaru un

918pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras drošību.

919Par kiberdrošību atbildīgajām institūcijām sistemātiski un

920regulāri jāorganizē ielaušanās testu veikšana, apmācība un

921informācijas apmaiņa starp visām iesaistītajām pusēm, lai

922paaugstinātu drošības līmeni ne tikai atsevišķos objektos, bet

923visā informācijas tehnoloģiju nozarē kopumā.

924Starpinstitucionālās un

925starptautiskās sadarbības pilnveidošana

926Par kiberapdraudējuma novēršanu atbildīgajām valsts

927institūcijām jāveido cieša savstarpējā un starptautiskā

928sadarbība. Vienlaikus šīm institūcijām jāstiprina sadarbība ar

929privāto sektoru, nodrošinot savstarpēju izpratni un palīdzību

930kiberdrošības stiprināšanā valstī kopumā un kiberapdraudējuma

931novēršanā. Regulāras nacionāla līmeņa kiberdrošības mācības ir

932nepieciešamas, lai stiprinātu reaģēšanas spējas un savstarpējo

933sadarbību, kā arī paaugstinātu izpratni par kiberapdraudējuma

934nozīmīgumu.

935Kiberapdraudējumam ir pārrobežu raksturs, tas vienlaikus var

936būt vērsts ne tikai pret Latvijas nacionālajām drošības

937interesēm, bet kopumā pret NATO un ES, kā arī Latvijas

938starptautiskajiem partneriem. Starptautiskā sadarbība ir

939priekšnoteikums nopietnu kiberincidentu atklāšanai, un tā īpaši

940pilnveidojama ar Baltijas un ziemeļvalstu partneriem.

941Jāturpina aktīva Latvijas līdzdalība kiberaizsardzības spējas

942stiprinošās starptautiskās mācībās un kiberuzbrukumu simulācijās,

943tostarp nostiprinot NATO sadarbības procedūras.