Par Nacionālās drošības koncepciju

1Nacionālā

2drošība

31.1. Latvijas

4Republikas nacionālās intereses

5Latvijas nacionālā drošība ir valsts

6un tās sabiedrības spēja aizsargāt un nodrošināt nacionālās

7intereses un pamatvērtības. Tās ietver Latvijas Republikas

8valstiskās neatkarības, teritoriālās nedalāmības un Satversmē

9noteiktās demokrātiskās iekārtas pastāvēšanu, kā arī valsts

10iekšējās drošības nodrošināšanu, garantējot cilvēka tiesību

11ievērošanu, iedzīvotāju drošību un aizsargātību.

12Nacionālās intereses ietver arī

13valsts un sabiedrības ilgtermiņa attīstībai nepieciešamo

14priekšnoteikumu nodrošināšanu: ekonomiskās izaugsmes un

15iedzīvotāju labklājības nodrošināšanu, valodas un kultūras

16identitātes saglabāšanu, aizsardzības sistēmas uzturēšanu,

17zinātniskā un tehniskā potenciāla saglabāšanu un attīstīšanu,

18vides ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu, valsts

19infrastruktūras un telekomunikāciju (to skaitā informācijas

20tehnoloģiju) nodrošināšanu un attīstīšanu, iekšējās politiskās

21stabilitātes uzturēšanu, balstoties uz vispārēju izpratni par

22Latvijas Republikas demokrātisku attīstību, un konsolidētas

23pilsoniskas sabiedrības attīstību, balstoties uz visu cilvēku

24līdztiesības principu.

25Latvijas iespējas nodrošināt

26nacionālo interešu realizāciju ir atkarīgas arī no tādiem ārējiem

27apstākļiem kā vispārējais starptautisko attiecību un sadarbības

28klimats pasaulē un reģionā, starptautiskā ekonomiskā situācija,

29globālā ekoloģiskās vides kvalitāte.

301.2. Valsts

31drošības politika, tās principi un īstenošana

32Latvijas valsts drošības politika ir

33valsts politikas neatņemama sastāvdaļa. Tai jāgarantē Latvijas

34valsts pastāvēšana un jānodrošina Latvijas nacionālās intereses

35ar Satversmē un tiesību aktos paredzētiem spēkiem, līdzekļiem un

36metodēm.

37Īstenojot drošības politiku, Latvija

38ievēro starptautisko tiesību principus, kas ietverti Apvienoto

39Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Statūtos, Eiropas Drošības

40un sadarbības organizācijas (turpmāk - EDSO) dokumentos, kā arī

41Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos. Latvijas drošības

42politika tiek veidota, neapdraudot nevienu citu valsti.

43Latvijas drošība sasniedzama,

44nodrošinot stabilu iekšpolitisko, sociālo un ekonomisko

45situāciju, attīstot efektīvas aizsardzības spēku struktūras,

46izveidojot krīžu vadības un civilās aizsardzības sistēmas,

47veidojot tiesiskas valsts sistēmu un struktūras, ievērojot

48starptautiskās saistības un normas, kā arī iekļaujoties Eiropas

49un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un

50aizsardzības struktūrās.

51Valsts drošības politika un tās mērķu

52sasniegšana ir visu valsts institūciju un valsts iedzīvotāju

53atbildība.

541.3.

55Apdraudējums nacionālajai drošībai

56Apdraudējums Latvijas nacionālajai

57drošībai ir darbības, kas vērstas pret Latvijas nacionālajām

58interesēm un pamatvērtībām, kā arī ekoloģisku, tehnisku un cita

59rakstura faktoru radītas situācijas, kas nelabvēlīgi ietekmē

60iespējas realizēt nacionālās intereses.

61Apdraudējumi var izpausties gan

62atsevišķi politiskajā, militārajā, ekonomiskajā, informatīvajā,

63sociālajā, ekoloģiskajā, kriminālajā u.c. jomās, gan arī var būt

64cieši saistīti, savstarpēji mijiedarbojoties un summējoties.

65Riski un apdraudējumi Latvijas

66nacionālajām interesēm izriet kā no starptautiskās vides, tā arī

67no Latvijas valsts un sabiedrības attīstības procesiem.

1Drošības

2vides un risku raksturojums

3Nacionālās drošības koncepcijā,

4raksturojot esošo drošības situāciju pasaulē un Latvijā, tiek

5apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts

6drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo

7stāvokli, - situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un

8tās nodrošinošo institucionālo sistēmu attīstība, sabiedrības un

9tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības

10integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības

11spējas.

122.1.

13Starptautiskā vide

14Pēdējās desmitgades laikā pasaules

15drošības sistēmā notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmējušas

16arī Latviju. Izzūdot aukstā kara bipolārajai sistēmai, stingri

17fiksētām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām, pagājis ir

18arī deklaratīvu plānu un konceptuālo dokumentu laiks. Situācija

19pasaulē, Eiropā un Baltijas jūras reģionā attīstās ļoti

20dinamiski.

21Samazinājusies globāla kara

22iespējamība, tomēr pilnībā plaša bruņota konflikta varbūtību

23nevar izslēgt. Nav prognozējams, ka tuvākajā nākotnē Latvija

24varētu tikt pakļauta tiešai militārai agresijai. Taču, mazinoties

25globāla kara iespējamībai, ir palielinājusies reģionālu vai

26vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. To rašanās

27iemesli var būt etniskie un reliģiskie konflikti, robežkonflikti,

28valstu vai reģionu ekonomiskā un labklājības lejupslīde, valstu

29iekšējo administratīvo spēju pavājināšanās, kā arī nedemokrātisku

30procesu attīstība.

31Vietēja rakstura vai reģionālu krīžu

32un konfliktu gadījumā palielinās nekontrolētas migrācijas

33iespējamība, kas kļūst īpaši bīstama, ja tā izraisa humāna

34rakstura krīzi. Šobrīd Latvija nav migrācijas plūsmu galamērķis,

35taču palielinās Latvijas kā tranzītvalsts izmantošana nelegālai

36(īpaši - ekonomiski motivētai) migrācijai.

37Masu iznīcināšanas līdzekļu

38izplatība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem

39pasaulē, kas var apdraudēt Latvijas sadarbības partnerus vai

40Latviju pašu. Par spīti spēkā esošajai bruņojuma kontroles līgumu

41sistēmai, kuras uzdevums ir ierobežot masu iznīcināšanas ieroču

42vai to nesēju izplatību, tie tomēr nonāk arvien vairāk valstu un

43pat nevalstisku veidojumu rīcībā, tādējādi radot risku

44starptautiskajai drošībai un stabilitātei.

45Kā risks starptautiskajai

46stabilitātei un drošībai ir vērtējama starptautiskā terorisma

47izplatība, kas var izpausties arī kā politiskais terorisms.

48Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados -

49teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas

50procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura

51pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar

52iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem

53teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei.

54Starptautiskajam terorismam raksturīga ir globāla tīkla izveide

55un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas

56apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu

57aktivitātes.

58Starptautiskās drošības vidi Eiropā

59būtiski ietekmē Eiropas integrācijas procesi, kas izpaužas

60saistībā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) integrācijas

61padziļināšanos un ES paplašināšanos, kā arī ar Ziemeļatlantijas

62līguma organizācijas (turpmāk - NATO) paplašināšanos un tās

63jaunajiem uzdevumiem drošības jomā. Lielākā daļa Eiropas valstu

64ir iesaistījusies transatlantiskajā sadarbībā, kas balstīta uz

65kopīgām demokrātiskajām vērtībām.

66Pārliecinošs vairākums Eiropas valstu

67uzskata pastāvīgu un ciešu Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk -

68ASV) iesaisti Eiropas drošībā par kontinenta stabilitātei

69nepieciešamu elementu. Eiropas valstis uzņemas arī lielāku

70atbildību drošības jomā, ES ietvaros veidojot kopīgu drošības un

71aizsardzības politiku, kas dos lielākas iespējas starptautisko

72krīžu kontrolē. Kolektīvās aizsardzības jomā NATO un ASV joprojām

73saglabās noteicošo lomu.

74NATO un ES paplašināšanās ir

75drošības sistēmu stabilizējošs faktors, kura ietekmes rezultātā

76tiek paplašināts reģions, kurā ir garantēta stabila un

77demokrātiska politiskā un ekonomiskā attīstība. Tā rada iespēju

78Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm (to skaitā Latvijai)

79aktīvi piedalīties kontinenta drošības sistēmas attīstībā.

80Latvijas valsts drošība nav nodalāma

81no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas

82dalība ES un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi

83iekļauties Eiropas un transatlantiskajā drošības sistēmā. Šīs

84attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties ES un

85NATO pozitīvi ietekmē Latvijas drošības situāciju.

86Globālo un kontinenta drošības

87procesu papildinošs elements ir sadarbība reģiona

88ietvaros. Drošību Baltijas jūras reģionā sekmē arī Latvijas

89sadarbība ar Igauniju un Lietuvu, veidojot kopīgus projektus

90aizsardzības jomā. Aktīvs ziemeļvalstu - Somijas, Zviedrijas,

91Norvēģijas, Dānijas un Islandes - atbalsts Baltijas valstu

92demokrātiskai ilgtermiņa attīstībai ir pārvērtis Baltijas jūras

93reģionu par vienojošu un sadarbību veicinošu vidi. Šo valstu

94sadarbība veidojas vairākos formātos - Baltijas valstu sadarbība,

95ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība, kā arī Baltijas jūras

96valstu padome, kuras ietvaros reģionālajā sadarbībā iekļaujas arī

97Krievija, Vācija un Polija. Sadarbības mērķis ir veicināt

98attīstību un palielināt reģiona (līdz ar to arī Eiropas)

99stabilitāti.

100Vidi drošības procesa attīstībai

101ietekmē arī valstu divpusējās attiecības. Tādēļ Latvijai īpaši

102svarīga ir Austrumu kaimiņvalstu - Krievijas un Baltkrievijas -

103turpmākā attīstība. Šo abu valstu demokratizācijas process un

104ārpolitikas paredzamība lielā mērā ietekmēs reģiona turpmāko

105attīstību.

1062.2. Valsts un

107sabiedrība

1082.2.1.

109Demokrātija un likuma vara

110Latvija ir neatkarīga demokrātiska

111republika, kas balstās uz vispārpieņemtiem demokrātijas

112principiem. Latvijā ir izveidojusies stabila institucionāla

113sistēma, kas nodrošina likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un

114minoritāšu aizstāvību. Sabiedrības indivīdu brīvība un

115vienlīdzība ir savstarpēji harmoniski saistītas un, valsts varai

116nosakot stingras robežas, tiek garantētas indivīdu tiesības,

117brīvība un vienlīdzība likuma priekšā. Valsts likumu kopums un

118Satversme nodrošina iespēju piedalīties savas valsts iekārtas

119noteikšanā, garantē plurālismu, vārda un reliģijas brīvību.

120Likuma varu nodrošina valstī

121pastāvošās konstitucionālās institūcijas un neatkarīgas

122tiesībaizsardzības iestādes. Likuma vara nenozīmē tikai formālu

123legalitāti, bet arī taisnīgumu, kas pamatojas uz cilvēka

124personības vērtības atzīšanu.

125Latvijā pastāv funkcionējoša,

126neatkarīga tieslietu sistēma, kas pakāpeniski tiek pilnveidota.

127Tiek veltīta uzmanība tiesu reformai. Tiek uzlabota tiesnešu un

128prokuroru apmācības sistēma un celta tiesnešu un prokuroru

129kvalifikācija, īpašu uzmanību pievēršot apmācībām ES tiesību

130jomā.

131Latvijas tiesību sistēmā paralēli

132norisinās divi reformu procesi - Latvijas tiesību sistēma tuvinās

133Rietumu tiesību lokam, kļūstot arvien demokrātiskāka, un valsts

134tiesību sistēma tiek orientēta uz ES tiesību sistēmu, kas vērsta

135uz Latvijas iestāšanos ES. Tas nozīmē gan tiesību normu

136pietuvināšanu, gan arī ES tiesību sistēmas un Latvijas nacionālās

137tiesību sistēmas savietojamību (arī tiesību piemērošanas un

138tiesību kultūras jomā).

139Riska iezīmes tiesu sistēmas

140taisnīgai un pilnvērtīgai darbībai rada nepietiekams kvalificētu

141tiesnešu skaits, ilgie pirmstiesas apcietinājuma periodi un

142lielais nepilngadīgo skaits pirmstiesas izmeklēšanas

143izolatoros.

144Latvijā ir izstrādāta un tiek

145ieviesta korupcijas novēršanas programma, jo korupcija var

146apdraudēt valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību un

147mazināt sabiedrības lojalitāti pret valsti.

1482.2.2. Iekšējā

149drošība

150Sabiedrības drošību un katra

151sabiedrības indivīda drošību ietekmē un raksturo noziedzības

152stāvoklis valstī. To ietekmē ne tikai iekšējie procesi

153(politiskie, ekonomiskie, sociālie un tiesiskie), bet arī

154noziedzības tendences pasaulē. Starptautiskajā vidē ir

155palielinājušies organizētās noziedzības un terorisma

156draudi. Organizētā noziedzība ir cieši saistīta ar narkotisko

157vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību,

158cilvēku tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas

159atmazgāšanu. Šīs parādības un to radītās sekas var apdraudēt

160Latvijas nacionālās intereses. Šobrīd nav vērojama terorisma

161izplatība Latvijā, taču starptautiskās organizētās noziedzības

162grupējumu pastiprināta interese par Baltijas valstīm var veicināt

163arī starptautiskā terorisma aktivitātes Latvijā.

164Valstī vērojama starptautiskās

165organizētās noziedzības grupējumu ietekmes un spiediena

166palielināšanās, tiem cenšoties pārdalīt interešu sfēras un

167iespiežoties Latvijas organizētās noziedzības struktūrās un

168legālajā biznesā.

169Pēdējos gados vairākas valstis

170pasaulē ir saskārušās ar jaunu un bieži vien problemātisku

171parādību - globalizācijas pretinieku aktivitātēm. Līdz šim

172Latvijā šādas aktivitātes nav novērotas, taču, pieaugot valsts

173iesaistei starptautiskajā arēnā, to iespējamība palielinās.

174Nopietna valstiska problēma ir

175noziedzības, narkomānijas un alkoholisma izplatības

176palielināšanās nepilngadīgo vidū.

177Analizējot statistikas datus, kuri

178raksturo noziedzības stāvokli valstī pēdējos gados, var

179konstatēt, ka, neskatoties uz atsevišķām negatīvām tendencēm,

180noziedzības dinamika, tās struktūra un kriminogēnā spriedze

181valstī kopumā ir samazinājusies.

182Nodrošinot valstisko neatkarību un

183veicinot iekšējo drošību valstī, īpaša loma ir spējām nosargāt un

184kontrolēt valsts robežu, ierobežot kontrabandas un nelegālās

185migrācijas plūsmu, kā arī nepieļaut narkotisko vielu nelegālu

186ievešanu valstī.

187Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir

188noteicošais faktors valsts robežapsardzības un kontroles

189sistēmas izveidošanai. Pēdējos gados, ievērojami mainoties

190starptautiskajai situācijai, būtiski tiek ietekmētas

191robežapsardzības turpmākās attīstības prioritātes un tempi. Ir

192panākta robežsardzes un muitas institucionālās kapacitātes

193nostiprināšana, ir uzlabojusies robežu apsardzība un

194kontrole.

195Veicot pasākumus valsts

196robežapsardzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, tiek ņemts

197vērā, ka valsts austrumu robeža, kā arī starptautiskās ostas un

198lidostas perspektīvā kļūs par ES ārējām robežām. Latvijā tiek

199pilnveidota Latvijas vīzu izsniegšanas procedūra, migrācijas

200politika, kā arī robežkontroles un muitas procedūras. Imigrācijas

201politikas īstenošana ir sekmējusi nelegālās imigrācijas plūsmas

202samazināšanos.

203Kā riska faktors Latvijas

204nacionālajām interesēm saglabājas ārvalstu izlūkošanas

205dienestu darbība Latvijā, kas var tikt vērsta ne tikai pret

206Latviju, bet arī pret citām valstīm. Šo dienestu interešu lokā

207ietilpst plaša spektra informācijas iegūšana, kura skar kā

208politiskos un militāros, tā arī ekonomiskos, sociālos un citu

209sfēru jautājumus, un tās izmantošana citu valstu interesēs.

210Pretvalstiskās un radikālās

211organizācijas savās aktivitātēs izmanto valstī esošās

212sabiedrības integrācijas, starpnacionālās un sociālās problēmas.

213Radikālās kreisās un labējās organizācijas ir tendētas uz

214ekstrēmiskām prettiesiskām darbībām un sabiedrībai bīstamām

215provokatīvām akcijām, daļa no to dalībniekiem pauž šovinistiskus,

216antisemītiskus, rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus.

217Informācijas un komunikāciju

218tehnoloģiju attīstība vienlaikus ir radījusi arī jauna veida

219ievainojamību. Par iespējamo mērķi var kļūt ne vien militāras

220iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī tādas civilās

221informācijas infrastruktūras, kas var paralizēt valsts pārvaldes

222darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus un būtiskus

223informācijas un tās konfidencialitātes zudumus. Turpmāk var

224prognozēt tieši trešo personu nesankcionētas piekļuves radītā

225apdraudējuma pieaugumu, kas izpaustos kā informācijas

226sagrozīšana, bojāšana, iznīcināšana vai zādzība ieinteresēto

227personu vai struktūru interesēs, datortehnikas programmatūras

228bojāšana vai iznīcināšana, aizsardzības sistēmas sagraušana vai

229jauna veida vīrusa izplatīšana datortehnikas programmatūras

230vidē.

2312.2.3.

232Ekonomika, reģionālā attīstība un vide

233Valsts ekonomiskās attīstības

234līmenim, kā arī ekonomiskajai un finansiālajai stabilitātei ir

235būtiska ietekme uz valsts drošību. Latvija kā neliela valsts ar

236atvērtu tirgus ekonomiku ir ievērojami pakļauta starptautiskajai

237ietekmei un svārstībām, tāpēc jo īpaši svarīga ir reģiona valstu

238un sadarbības partneru valstu stabilitāte un prognozējamība.

239Globālās ekonomiskās krīzes un izmaiņas var negatīvi ietekmēt

240nacionālās ekonomikas attīstību.

241Pēdējo gadu tautsaimniecības rādītāji

242liecina par strauju izaugsmi, kas skar praktiski visas svarīgākās

243ekonomikas nozares. Turklāt šo attīstību pavada zems inflācijas

244līmenis un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pakāpeniska

245samazināšanās.

246Strukturālo reformu rezultātā Latvijā

247ir notikusi pāreja no plānveida ekonomikas uz funkcionējošu

248tirgus ekonomiku, kurā dominē privātā iniciatīva. Privātā

249kapitāla ievērojamais īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs -

250rūpniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumos (izņemot valsts vai

251valsts uzdevumā sniegtos pakalpojumus) - rada zināmus

252ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības

253attīstību un palielina netiešo, uzņēmējdarbības vidi veidojošo

254instrumentu nozīmi.

255Latvija, stabilizējot makroekonomisko

256vidi, īsteno pārdomātu monetāro un fiskālo politiku. Latvijas

257monetārās politikas pamatelements ir Latvijas Bankas konsekventi

258īstenotā lata piesaiste SDR valūtu grozam. Šāda - uz fiksēta

259valūtas kursa balstīta - monetārā politika palielina arī stingras

260fiskālās politikas nozīmi, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas

261iekšējo un ārējo līdzsvaru. Fiskālās politikas mērķis ir panākt

262zemu valsts budžeta deficīta līmeni saistībā ar valsts izdevumu

263racionalizāciju. Šāda politika ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka

264fiskālā deficīta līmenis ir cieši saistīts arī ar maksājumu

265bilances tekošā konta deficītu, kas pēdējos gados, lai arī

266samazinās, tomēr aizvien ir relatīvi augsts.

267Pašlaik galvenās tautsaimniecības

268izaugsmes virzītājas ir pakalpojumu nozares - komercpakalpojumi,

269finansu pakalpojumi, transporta pakalpojumi, sakaru pakalpojumi,

270tranzīta pakalpojumi un tirdzniecība. Izaugsmes fāzē pašlaik

271atrodas arī apstrādājošā rūpniecība, kur lielāko ieguldījumu

272sniedz kokapstrāde, tekstilrūpniecība, metālapstrāde un metālu

273ražošana. Pēdējā laikā pozitīvas attīstības tendences uzrāda arī

274mašīnbūve. Lielākā Latvijas rūpniecības nozare - pārtikas

275rūpniecība - arī atrodas izaugsmes fāzē, tomēr jāatzīmē, ka tā

276vēl nav sasniegusi ražošanas apjomus, kas tai bija 1998.gadā

277pirms Krievijas krīzes sākuma. Ķīmiskajai rūpniecībai ir augsts

278izaugsmes potenciāls, tomēr problēmas atsevišķos vadošos nozares

279uzņēmumos būtiski pasliktina arī kopējos nozares rādītājus.

280Lauksaimniecības īpatsvars tautsaimniecībā pakāpeniski samazinās,

281tomēr arī šajā nozarē ir parādījušies pirmie apliecinājumi tam,

282ka kritums lauksaimnieciskajā ražošanā ir apstājies un ir sācies

283neliels pieaugums.

284Latvijas valsts stabilitāti būtiski

285ietekmē tās reģionu nevienmērīga attīstība. Monocentriskās

286attīstības tendences dēļ pastāv ievērojamas atšķirības starp

287Latvijas galvaspilsētu Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem.

288Lielākā daļa Latvijas - pierobežas reģioni, lauki, vairākas

289pilsētas -, salīdzinot ar lielākajiem uzņēmējdarbības attīstības

290centriem, attīstās nelīdzsvaroti, padziļinot sociāli ekonomiska

291rakstura atšķirības, kā arī izraisot iedzīvotāju migrāciju no

292mazāk attīstītajiem reģioniem.

293Vides kvalitāte un ilgspējīga

294dabas resursu izmantošana gan Latvijā, gan arī globālā mērogā ir

295tieši saistīta ar iedzīvotāju drošību un veselību. Ekoloģiskais

296un epidemioloģiskais apdraudējums dabas vai cilvēka radītu

297katastrofu, epidēmiju uzliesmojumu un citu ārkārtēju situāciju

298rezultātā var rasties Latvijā vai tās robežas tiešā tuvumā.

2992.2.4.

300Sabiedrības integrācija un sociālā situācija

301Sabiedrības integrācija ir viens no

302svarīgākajiem faktoriem, kas stabilizē iekšpolitisko situāciju

303valstī. Tās būtība ir, padziļinot un uzlabojot saikni starp

304valsti un tās iedzīvotājiem, mazināt sociālo atstumtību, veicināt

305etnisko saprašanos, sekmēt naturalizācijas procesu un latviešu

306valodas pilnvērtīgu pielietojumu. Sabiedrības integrācijas pamats

307ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka ikviena indivīda

308nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas

309valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību.

310Valstī tiek veicināta demokrātiskas

311un pilsoniskas sabiedrības vērtību, tolerances, etniskās

312pašapziņas, nacionālo valodu un kultūru nostiprināšanās un

313sekmēta kultūras vērtību un mantojuma pieejamība. Latvijas

314tiesību aktu bāze garantē mazākumtautību tiesības, nodrošinot

315tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras

316daudzveidību.

317Integrācijas procesa īstenošanā tiek

318iesaistītas ne tikai valsts institūcijas, bet arī nevalstiskās

319organizācijas, tā galvenie virzieni ietver pilsonisko līdzdalību

320un politisko integrāciju, veicinot dialogu starp iedzīvotāju un

321valsti, sekmējot nepilsoņu naturalizāciju. Īstenojoties

322integrācijas procesam, ir uzlabojušās latviešu valodas zināšanas

323(īpaši jauniešu vidū), sabiedrībā ir nostiprinājušās

324demokrātiskās vērtības.

325Valstī sabiedrības neapmierinātību un

326sociālo spriedzi var radīt sociālā noslāņošanās, nabadzība

327un sociālā atstumtība. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis

328ietekmē gan pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības

329integrācijas procesu attīstību.

330Demogrāfisko situāciju

331Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, raksturo Latvijas

332iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju blīvuma sistemātiska

333samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās process, tā palielinot

334demogrāfisko slodzi. Arī turpmāk šīs tendences saglabāsies.

335Tomēr, ievērojot sociālekonomiskās situācijas stabilizāciju

336pēdējos gados, ir parādījušās arī vairākas pozitīvas tendences -

337palielinās jaundzimušo skaits, palielinās vidējais mūža ilgums un

338samazinās vidējā mūža ilguma atšķirības starp vīriešiem un

339sievietēm.

340Bezdarba līmenis pakāpeniski

341krītas un pēdējā laikā ir stabilizējies, kaut arī ir samazinājies

342ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem iedzīvotājiem

343darbspējīgā vecumā. Samazinājums noticis tāpēc, ka ir

344palielinājusies ekonomiski neaktīvā iedzīvotāju daļa, ko veido

345vecuma pensionāri, dienas nodaļu skolēni/studenti un citas

346personas, kas dažādu iemeslu dēļ nemeklē darbu. Bezdarba

347sadalījums ir izteikti reģionāls - atsevišķos rajonos bez darba

348ir pat vairāk nekā ceturtā daļa no ekonomiski aktīvajiem

349iedzīvotājiem.

350Lai uzlabotu esošo situāciju, valstī

351ir izveidota sociālā dialoga sistēma, kas ļauj darba devējiem un

352darba ņēmējiem konsultēties būtiskos jautājumos. Šāda sociālo

353partneru sadarbība nacionālā un reģionālā mērogā veido pamatu

354sociālās saskaņas veidošanai.

355Pēdējos gados ir daudz paveikts arī

356sociālās aizsardzības jomā - ir modernizēta sociālās

357apdrošināšanas sistēma, kas pielāgota mūsdienu sociāli

358ekonomiskajai sistēmai, un paaugstināta tās efektivitāte, tiek

359reorganizēta veselības aizsardzības sistēma, darbojas valsts

360sociālās apdrošināšanas sistēma bezdarba gadījumos, bet vispārējā

361pabalstu sistēma maternitātes un slimību gadījumos ir pārveidota

362par sociālās apdrošināšanas sistēmu.

3632.2.5. Valsts

364aizsardzība

365Neskatoties uz to, ka militāra

366apdraudējuma iespējamība tiek vērtēta kā relatīvi zema, tomēr

367valsts pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir galvenā drošības

368politikas prioritāte. Galvenais uzdevums valsts aizsardzības

369politikas jomā ir novērst valsts militāro apdraudējumu, risināt

370krīžu situācijas un, starptautiski sadarbojoties militārajā jomā,

371veicināt stabilitātes un miera nodrošināšanu reģionā un

372pasaulē.

373Latvijas nacionālās drošības pamatā

374ir totālās aizsardzības princips, saskaņā ar kuru valsts

375pastāvēšanas un aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet

376gan vispārnacionāls uzdevums. Totālās aizsardzības sistēma paredz

377kopīgu civilā un militārā personāla, kā arī materiāltehnisko

378resursu vienlaicīgu izmantošanu. Tā sastāv no militārās

379aizsardzības sistēmas, civilās aizsardzības sistēmas un visiem

380valsts apdraudējuma gadījumā valstī pieejamiem materiālajiem un

381finansu resursiem. Totālās aizsardzības sistēmas īstenošanas

382pamatā ir savstarpēja atbalsta sniegšana un cieša sadarbība starp

383militārās un civilās aizsardzības sistēmām.

384Valsts militārās aizsardzības galvenā

385sastāvdaļa ir Nacionālie bruņotie spēki, kas darbojas saskaņā ar

386Latvijas drošības politikas prioritātēm, plāno un attīsta

387pašaizsardzības spējas, lai nodrošinātu valsts sauszemes

388teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību.

389Nacionālie bruņotie spēki miera laikā sniedz atbalstu valsts

390iedzīvotājiem un civilajām valsts struktūrām, piedalās ārkārtējo

391situāciju seku likvidēšanā, kā arī aktīvi iesaistās

392starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un kopējās

393mācībās ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Kara laikā Nacionālos

394bruņotos spēkus papildina Valsts robežsardze, kura jau miera

395laikā tiek apmācīta pēc Nacionālo bruņoto spēku mācību

396programmas.

397Valsts militārā aizsardzība balstās

398uz totālās aizsardzības principu, teritoriālās aizsardzības

399principu, obligātā militārā dienesta un mobilizācijas principu,

400Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības savstarpējās sadarbības

401principu, starptautiskās sadarbības un līdzdalības principu un

402savietojamības ar NATO principu.

403Lai nodrošinātu militārās

404aizsardzības plānošanu, izvirzīto mērķu sasniegšanu, resursu

405efektīvu izmantošanu un kontroli, ir ieviesta plānošanas

406programmēšanas un budžeta veidošanas sistēma. Tā kā militārās

407aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir kvalificēts

408personāls, liels uzsvars tiek likts uz Nacionālo bruņoto spēku

409visu veidu personāla sagatavošanu, kā arī apmācību programmu

410izstrādi. Iegādes un apgādes, kā arī sakaru un informācijas jomā

411notiek sistēmu pilnveidošana, ievērojot savietojamības ar NATO

412principu.

413Saskaņā ar plāniem un operatīvo

414izpēti tiek izstrādāta un pilnveidota Nacionālo bruņoto spēku

415struktūra, kas nodrošinās uzdevumu un atbildības pārdalījumu, kā

416arī pilnvaru deleģēšanu pakļautajām vienībām. Šī struktūra

417balstās uz jaunu pakļautības kārtību, kas nodrošina iespējas īsā

418laikposmā pāriet no miera laika struktūras uz kara laika

419struktūru, izslēdz pienākumu pārklāšanos, saīsina vadības ķēdi un

420uzlabo resursu efektīvu izmantošanu noteikto mērķu

421sasniegšanai.

422Lai veicinātu Latvijas valsts

423aizsardzības spēju paaugstināšanu, ir noteikts, ka šim mērķim

424paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2 % no iekšzemes

425kopprodukta.

426Civilā aizsardzība ir valsts totālās

427aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, un tās pamatā ir

428organizatorisku, ekonomisku, izglītojošu u.c. pasākumu kopums,

429kas nodrošina iedzīvotāju, tautsaimniecības, vides un nacionālā

430kultūras mantojuma aizsardzību no iespējamo ārkārtējo situāciju

431briesmām un to izraisītajām sekām gan valsts teritorijā, gan tās

432robežu tiešā tuvumā.

433Civilās aizsardzības sistēmā tiek

434iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un pašvaldību

435institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un

436organizācijas neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma

437formas, kā arī visas pilngadību sasniegušās darbspējīgās

438personas, ievērojot demokrātisko un tiesisko kārtību. Civilā

439aizsardzība īsteno preventīvos, gatavības, reaģēšanas un

440ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī atbalsta

441valsts aizsardzības sistēmas vajadzības valsts apdraudējuma

442gadījumā.

443Latvijas Republika slēdz

444starptautiskos līgumus par savstarpēju palīdzību katastrofu

445gadījumos un par starptautisko sadarbību ārkārtējo situāciju

446gatavības un civilās aizsardzības jautājumos, kā arī iespēju

447robežās sniedz palīdzību dabas katastrofu un citu ārkārtējo

448situāciju piemeklētajām valstīm.

449Valsts krīzes kontroles sistēmai

450jānodrošina potenciālo krīzes faktoru prognoze, savlaicīga lēmumu

451pieņemšana un to īstenošana, kā arī valsts un pašvaldību

452institūciju vadība un koordinācija krīzes situāciju novēršanā un

453seku mazināšanā. Valsts apdraudējuma situācijās nepieciešama

454operatīva un saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība,

455kas prasa precīzu pienākumu sadali starp krīzes kontrolē

456iesaistītajām valsts institūcijām. Lai paredzētu potenciālos

457valsts apdraudējuma un riska faktorus un koordinētu attiecīgo

458valsts institūciju darbību, valstī tiek veidota vienota krīzes

459kontroles sistēma.

1Nacionālās

2drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana

33.1.

4Ārpolitika

5Ārpolitika ir daļa no Latvijas

6drošības politikas, un tās uzdevums ir ietekmēt Latvijas

7starptautisko drošības vidi atbilstoši tās nacionālajām

8interesēm. Latvijas ārpolitiskā darbība, īstenojot valsts

9drošības politiku, ir vērsta uz tāda starptautisko attiecību un

10sadarbības saišu tīkla izveidošanu, kas minimizētu risku tikt

11iesaistītiem Latvijas nacionālās intereses apdraudošā konfliktā

12un šāda konflikta gadījumā dotu iespēju to risināt kopīgi ar

13sabiedrotajiem.

14Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu

15stabilitāte, paredzamība un to īstenojuma nepārtrauktība ir viens

16no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija attīstītos par

17modernu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas

18valsti.

19Ārpolitiskā darbība koncentrējas uz

20noturīgu sadarbības attiecību izveidošanu ar valstīm, kas par

21principiāli svarīgām atzīst vienotu vērtību kopumu - demokrātiju,

22likuma varu, tirgus ekonomiku, individuālās brīvības -, kas ir

23būtiskas arī Latvijai un kuru realizēšana atbilst Latvijas

24nacionālajām interesēm. Latvijas ārpolitikas mērķi ir

25sasniedzami, ar aktīvu ārpolitisko darbību piedaloties Eiropas

26politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības

27veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos

28procesos. Ārpolitiskajā darbībā tiek izmantotas kā divpusējās

29attiecības, tā arī reģionālā un daudzpusējā sadarbība.

30Iespējami pilnīga noturīgu sabiedroto

31attiecību forma iespējama ES un NATO ietvaros. Latvijas

32ārpolitika ir Eiropas vienotības politika, kas vērsta uz

33pilntiesīgu dalību ES un NATO.

34Sadarbībā ar NATO un ES, ANO un EDSO

35ietvaros, kā arī kopā ar citām starptautiskajām organizācijām un

36to dalībvalstīm tiek veidoti efektīvi krīžu novēršanas un

37konsultāciju mehānismi. Starptautiskajās organizācijās un

38divpusēji tiek veidots līgumisks pamats konfliktu nepieļaušanai

39un kontroles mehānisms starptautisko tiesisko saistību

40izpildei.

41Latvija uzskata, ka gan lielām, gan

42arī mazām valstīm ir iespējas un pienākums dot savu ieguldījumu

43kopējās drošības nostiprināšanā Eiropā. Tā ir atbalstījusi

44starptautiskās sabiedrības pasākumus situācijas stabilizācijai

45Balkānos, piedaloties ar savu personālu visās NATO, EDSO un

46Rietumeiropas savienības vadītajās operācijās. Miera operācijām

47piemērotu resursu attīstīšana ietilpst Latvijas Nacionālo bruņoto

48spēku attīstības plānos.

49Latvija kā atbildīga starptautiskās

50sabiedrības locekle ir iesaistījusies pastāvošajā bruņojuma

51kontroles līgumu sistēmā, kas vērsta uz masu iznīcināšanas

52līdzekļu, to izejvielu, komponenšu un tehnoloģiju izplatīšanas

53ierobežošanu. Latvija pievērš īpašu vērību stratēģiski nozīmīgu

54preču un materiālu eksporta, importa un tranzīta kontrolei, lai

55Latvijas teritorija netiktu izmantota šādiem ieročiem

56nepieciešamo materiālu tranzītam. Stratēģiski svarīgi materiāli

57var tikt izmantoti ne tikai atsevišķu valstu interesēs, bet arī

58teroristisko grupējumu interesēs. Latvijas valsts iestāžu

59iespējas novērst terorisma izplatību saistās ne tikai ar minēto

60materiālu kontroli, bet arī ar starptautisko sadarbību un

61atbalstu Latvijas partneriem tādās jomās kā izlūkošanas

62informācijas apmaiņa un teroristu finansējuma iespēju

63kontrole.

64Galvenie savstarpēji nostiprinošie un

65papildinošie Latvijas drošības un ārpolitikas virzieni ir

66integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās,

67ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās, vispirms - ES

68un NATO. Latvija veicinās tādu NATO un ES paplašināšanos, kas

69jebkurā tās stadijā palielinās un stiprinās ne tikai Latvijas,

70bet arī visas Eiropas drošību. Sadarbībā ar ES un NATO

71pakāpeniski tiek panākta spēja kopdarboties un uzņemties

72pilntiesīgas organizācijas dalībvalsts saistības un

73pienākumus.

74Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas

75ārpolitikas prioritātēm, kam jāsekmē Latvijas drošības problēmu

76risināšana, kā arī valsts ekonomiskā, zinātnes un kultūras

77attīstība. ASV visbūtiskāk ietekmē pasaules politiskos,

78ekonomiskos un drošības procesus. ASV attiecības ar Latviju un

79iesaiste Latvijā ir daļa no ASV Eiropas politikas, un Latvijas

80interesēs ir veicināt noturīgu ASV klātbūtni Eiropā un Baltijas

81jūras reģionā. Tādēļ Latvija, balstoties uz ASV-Baltijas

82Partnerības hartu, stiprina sadarbību ar ASV un nostiprina ASV

83iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Tālāk jāattīsta Latvijas

84un ASV divpusējās attiecības, sevišķu vērību pievēršot

85politiskajam dialogam, sadarbībai ekonomikā un militārajai

86palīdzībai, ko ASV sniedz Latvijai, sekmējot tās tuvināšanos

87transatlantiskajām drošības struktūrām un starptautiskajām

88organizācijām.

89Baltijas valstu sadarbības

90nostiprināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem.

91Apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa stabila attīstība nav

92iespējama bez salīdzinošas stabilitātes kaimiņvalstīs, Baltijas

93valstu sadarbība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem un

94līdzekļiem to integrācijai Eiropas un transatlantiskajās

95struktūrās, kā arī to politiskās un ekonomiskās neatkarības

96nodrošināšanai.

97Latvijas drošības politika balstās uz

98izpratni, ka apdraudējums vienai no Baltijas valstīm ir

99apdraudējums visām Baltijas valstīm, un tā ir vērsta uz maksimāli

100saskaņotu un iespējami kopīgu Baltijas valstu rīcību ārējā

101apdraudējuma novēršanā.

102Latvija saskaņā ar tās ārpolitikas

103stratēģiskajiem mērķiem, attīsta attiecības ar ES un NATO

104dalībvalstīm un šo organizāciju kandidātvalstīm. Latvija veicina

105vispusīgu sadarbību ar ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona

106valstīm, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju, reģiona

107harmonisku attīstību un tā ekonomiskā potenciāla izmantošanu.

108Viens no Latvijas ārpolitikas

109pamatvirzieniem ir ekonomiskās un politiskās sadarbības ar

110Ziemeļeiropas valstīm padziļināšana, izmantojot ziemeļvalstu

111pieredzi Eiropas integrācijas procesos. Intensīva sadarbība ar

112ziemeļvalstīm veicina Latvijas integrāciju ES un NATO un sekmē

113reģiona valstu attīstības sabalansētību.

114Eiropas vienotības procesa ietvaros

115un kā topošā ES un NATO dalībvalsts, Latvija attīsta

116kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas

117Republiku. Latvijas ir ieinteresēta, lai Krievija un Baltkrievija

118attīstītos par pilnvērtīgām demokrātiskām valstīm ar

119funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas atbalstītu Eiropas un

120transatlantiskajā valstu sabiedrībā vispārpieņemtās demokrātiskās

121vērtības. Latvija ir gatava veidot pragmatiskas, savstarpēji

122izdevīgas un konstruktīvas attiecības ar visām savām

123kaimiņvalstīm. Divpusējās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju

124ir ieguvušas juridisko bāzi, lai tās turpmāk varētu veidoties kā

125suverēnu valstu partnerattiecības, tādējādi nostiprinot drošību

126Baltijas jūras reģionā un veicinātu uzticību un stabilitāti

127Eiropā.

1283.2. Valsts

129iekšējās drošības nodrošināšana

1303.2.1.

131Likumdošanas attīstība un tiesiskās varas nodrošināšana

132Īstenojot valsts drošības politiku,

133nostiprinot tiesisko kārtību valstī un pilnveidojot likumdošanu,

134kā arī integrējoties ES, Latvijā tiek veidota tāda nacionālo

135tiesību sistēma, kuras tiesiskā realitāte, kas ietver sevī kā

136likumdošanu, tā arī tiesību aktu piemērošanas praksi un daļēji

137arī tiesību kultūru, atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts

138prasībām. Attīstot nacionālo tiesību sistēmu, galvenā uzmanība

139tiks pievērsta tiesu attīstībai, starptautiskajai un

140starpinstitucionālajai sadarbībai tieslietās, tiesnešu

141profesionalitātes paaugstināšanai, darba apstākļu un sprieduma

142izpildes sistēmas sakārtošanai.

143Latvijas tiesību sistēma tiks atvērta

144ES tiesībām, kuras pēc Latvijas uzņemšanas ES darbosies tieši un

145nepastarpināti. Attīstot Latvijas likumdošanas sistēmu, tajā tiks

146novērstas pretrunas un būs nodrošināta tās atbilstība ES tiesību

147sistēmai, kā arī starptautiskajām saistībām, starptautiskajiem

148līgumiem un konvencijām. Vienlaikus tiks attīstītas arī likumu

149ieviešanas, īstenošanas un piemērošanas spējas.

150Valstī ir nepieciešams turpināt

151nostiprināt tiesu varu, pilnveidot tiesnešu apmācību, saīsināt

152lietu izskatīšanas termiņus, izskaust korupciju. Stipras

153tiesiskās varas pamatā ir stiprs tiesnešu korpuss: profesionāls,

154nekorumpēts, nodrošināts ar nepieciešamo palīgpersonālu un

155modernu tehnisko aprīkojumu.

156Sakārtojot likumdošanas procesu, tiks

157nostiprināta konstitucionālā uzraudzība, jo tieši tas pavērs

158iespēju sakārtot to likumu hierarhiju, kuri jau pieņemti, kurus

159piemēro un kuru piemērošanas gaitā tiek atklātas pretrunas.

1603.2.2.

161Korupcijas novēršana

162Korupcijas novēršanas politikai un

163tās sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt valsts

164pārvaldes darbības atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts

165prasībām. Latvijā tiek veidota ilglaicīga valsts politika

166korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos

167apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos līdzekļus

168(to skaitā jaunu tiesisko aktu izstrādāšanu un ieviešanu) un

169citus iespējamos līdzekļus. Tiek radīti galvenie priekšnoteikumi

170korupcijas novēršanai - nostiprinātas institūcijas, pilnveidota

171tiesisko aktu bāze, korupcijas novēršanā aktīvi tiek iesaistītas

172sabiedriskās organizācijas.

173Korupcijas novēršanas stratēģija

174vienlaikus tiek vērsta trijos galvenajos virzienos: novēršana (kā

175preventīvs līdzeklis), apkarošana un izglītošana. Šie virzieni

176tiks attīstīti, sabalansējot valsts sektora, privātā sektora un

177sabiedrības sadarbību korupcijas novēršanā, kā arī nodrošinot

178Latvijas starptautisko saistību izpildi. Korupcijas novēršanas

179stratēģijas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana un

180institucionālās sistēmas nostiprināšana, kā arī sabiedrības

181tiesiskās apziņas celšana un tās atbalsts.

182Tiks pieņemta "nulles

183deklarācija", kura uzlabos situāciju jomā, kas saistīta ar

184personu īpašuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem, kā arī

185atvieglos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un

186pierādījumu vākšanu noziedzīgu nodarījumu konstatēšanā.

1873.2.3.

188Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana

189Demokrātisko procesu un tiesiskuma

190nodrošināšanai un aizstāvībai valstī tiks aktivizēts organizētās

191noziedzības apkarošanas darbs un tas tiks izvirzīts par

192prioritāro uzdevumu noziedzības apkarošanā. Šī uzdevuma sekmīga

193izpilde pozitīvi ietekmēs valsts drošību kopumā.

194Organizētās noziedzības efektīvai

195apkarošanai tiks pilnveidota sadarbība un informācijas apmaiņa ne

196tikai starp Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām, bet arī ar

197ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām, un tā notiks šo

198institūciju koordinētas darbības ietvaros. Organizēto noziedzīgo

199grupējumu sakari ir plaši sazaroti, tāpēc lielāka uzmanība tiks

200pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu

201sakaru un aktivitāšu fiksēšanai, sadarbojoties ar Starptautisko

202kriminālpoliciju (INTERPOL) un ES valstu policiju (EIROPOL), kā

203arī ar citām ārvalstu un starptautiskajām tiesībaizsardzības

204organizācijām.

205Lai sekmīgāk cīnītos ar organizēto

206noziedzību, tiks sakārtota tiesību aktu bāze noziedzības

207apkarošanas un preventīvo pasākumu jomā, ieviešot ES ekspertu

208rekomendācijas un saskaņojot tiesību aktus atbilstoši ES

209izvirzītajām prasībām. Turpināsies dalība starptautiskajos

210projektos, kas vērsti uz noziedzības apkarošanu, un tiks uzsākta

211vienotās Baltijas valstu informatīvās datu bāzes izveidošana

212organizētās noziedzības grupējumu dalībnieku uzskaitei. Īpaša

213uzmanība tiks pievērsta arī organizētās noziedzības sakariem ar

214valsts varas un pārvaldes pārstāvjiem.

215Lai nepieļautu terorisma izplatību

216Latvijā, nepieciešams izstrādāt un ieviest kompleksus preventīvo

217pasākumu plānus un nodrošināt attiecīgās drošības iestādes ar

218speciālo tehnisko aprīkojumu. Jāparedz arī preventīvo pasākumu

219plāni, kas nodrošinātu Latvijas atbildīgo iestāžu spēju reaģēt uz

220iespējamām globalizācijas pretinieku aktivitātēm.

221Lai novērstu nepilngadīgo noziedzību,

222tiks veikta virkne pasākumu, kas vērsti uz nepilngadīgo

223nodarbinātību, iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē un tiesisko

224audzināšanu. Valstī tiks sakārtota tiesību aktu bāze, kas

225saistīta ar nepilngadīgo piespiedu ārstēšanu no narkotisko vielu

226atkarības, kā arī izveidota narkomānu sociālās un medicīniskās

227rehabilitācijas sistēma.

228Lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības

229un iedzīvotāju drošības nodrošināšanu, valstī tiks attīstīti

230atbildīgie dienesti, kā arī drošību reglamentējošā tiesību aktu

231bāze, veicināta sadarbība starp šiem dienestiem un sabiedrību,

232organizēta iedzīvotāju izglītošana drošības jautājumos,

233pastiprināta ceļu satiksmes kontrole, pilnveidota noziedzīgu

234nodarījumu profilakse, to novēršana un atklāšana, ugunsdrošības

235uzraudzība, glābšanas darbu materiāltehniskais nodrošinājums,

236taktika un tehnika.

2373.2.4.

238Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkošanas

239dienestu darbību novēršana

240Pret Latvijas nacionālajām interesēm

241vērstu pretvalstiski orientētu grupējumu un ārvalstu izlūkošanas

242dienestu darbību novēršanā un neitralizācijā īpaši nozīmīga ir

243apsteidzošas, savlaicīgas un precīzas informācijas iegūšana, ko

244īsteno valsts drošības iestādes.

245Valsts drošības iestādes atklāj un

246identificē pretvalstiski orientētus grupējumus un personas, to

247darbību un mērķus, kā arī ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā

248un tiesību aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus minēto

249grupējumu un izlūkdienestu darbības neitralizācijai.

2503.2.5. Valsts

251robeža

252Lai aizsargātu valsts ekonomiskās

253intereses, novērstu ārējos riskus un nodrošinātu iekšējo kārtību,

254valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā galvenais uzdevums ir

255integrētas valsts robežas pārvaldīšanas sistēmas izveide,

256infrastruktūras attīstīšana un institūciju (to skaitā muitas)

257kapacitātes stiprināšana.

258Valsts robežapsardzības un kontroles

259sistēma tiek veidota, nodrošinot šādu prasību izpildi: vienota

260valsts robežas apsardzība un kontrole, izveidota ārējās robežas

261infrastruktūra, valstī vienota ārvalstnieku uzturēšanās

262nosacījumu izpildes kontroles sistēma, izveidota nacionālā

263informācijas sistēma, kas integrēta Šengenas informācijas

264sistēmā, pilnveidota tiesību aktu bāze saistībā ar valsts robežas

265noteikšanu un robežas režīma nosacījumu ievērošanu un

266izpildi.

267Tiks izstrādāta izvērsta un

268ilglaicīga valsts robežas pārvaldīšanas stratēģija, lai

269nodrošinātu vienotu un saskaņotu valsts politiku to institūciju

270turpmākajā attīstībā, kuras darbojas uz valsts robežas, un

271paaugstinātu to darbības efektivitāti. Tas ļaus novērst personu,

272transportlīdzekļu un kravu nekontrolētu robežas šķērsošanu,

273kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvo vielu

274nelegālu ievešanu valstī un to tālāku pārvešanu uz ES valstīm, kā

275arī veicinās nelegālās migrācijas apkarošanu.

276Atbilstoši ES tiesību aktu prasībām

277tiks pilnveidota robežapsardzības un robežkontroles tiesību aktu

278bāze. Tiks paplašināta sadarbība ar ES un Baltijas jūras reģiona

279valstīm.

280Nepieciešams turpināt konsultācijas

281ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par

282readmisijas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas

283demarkāciju ar kaimiņvalstīm.

284Papildus ar citām valstīm

285noslēgtajiem Latvijas Republikas līgumiem par sadarbību muitas

286jautājumos ir nepieciešams noslēgt līgumu arī ar Krievijas

287Federācijas valdību par savstarpējo palīdzību muitas

288jautājumos.

2893.2.6.

290Informācijas tehnoloģiju drošība

291Pieaugot informācijas tehnoloģiju

292lomai privātajā un publiskajā sektorā, kā arī apzinoties faktu,

293ka informācijas tehnoloģiju jomā nepastāv starpvalstu robežas,

294pieaug arī to loma valsts un tās iedzīvotāju drošībā un

295aizsardzībā. Līdz ar to pieaug nepieciešamība nodrošināt valsts

296informācijas sistēmu drošību un efektīvu administrēšanu, kā arī

297aizsargāt Satversmē noteiktās cilvēku pamattiesības.

298Ņemot vērā straujo valsts

299datorizāciju, informācijas drošības nodrošināšana tiks risināta

300tiesiskā un organizatoriskā līmenī, mazinot galveno riska faktoru

301- datoru vīrusu, datoru un programmatūru defektu, lietotāju

302neuzmanības vai ļaunprātīgas rīcības un trešo personu

303nesankcionētas pieejas - ietekmi.

304Informācijas tehnoloģiju drošības

305tālākai uzlabošanai tiek izstrādāts projekts par rezerves sakaru

306tīkla izveidi krīzes situācijām. Valstiski nozīmīgas informācijas

307datu bāzu drošas uzglabāšanas nolūkā nepieciešams nodrošināt

308elektronisko dokumentu arhivēšanu un uzglabāšanu.

309Lai krīzes un kara situācijā valsts

310aizsardzības sistēma varētu veiksmīgi funkcionēt, kā arī lai

311valsts spētu nodrošināt laicīgu un efektīvu informācijas plūsmu

312starp Latviju un NATO, tiek attīstītas Latvijas spējas raidīt,

313saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Lai to nodrošinātu,

314prioritāra ir spēja apmainīties ar klasificētu informāciju valsts

315iekšienē, kā arī ar NATO un Latvijas pārstāvniecībām NATO

316valstīs.

3173.3. Ekonomikas,

318nozaru, vides un reģionu attīstība

3193.3.1.

320Ekonomiskā drošība

321Valsts ekonomiskās politikas mērķis

322ir sasniegt ilgspējīgu ekonomisko un līdz ar to arī sociālo

323attīstību. Tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs

324priekšnosacījums izaugsmei, tad tās saglabāšana ir valdības

325ekonomiskās politikas pamatuzdevums.

326Lai to nodrošinātu, Latvijas

327ekonomiskās ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir izvirzītas trīs

328galvenās prioritātes - ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu

329nosacījumu veidošana, efektīvas un konkurētspējīgas nozaru

330struktūras izveidošanas stimulēšana, sociāli ekonomisko

331disproporciju un risku mazināšana. Vienlaikus ar jau minētajiem

332uzdevumiem ir nepieciešams turpināt pilnveidot valsts nodokļu

333politiku, īpaši pievēršot uzmanību nodokļu iekasēšanas

334jautājumiem. Līdz ar to pozitīvi tiks ietekmēts valsts

335finansiālais stāvoklis.

336Ekonomiskajai drošībai svarīga ir

337ekonomikas dažādošana un orientācija uz precēm un pakalpojumiem

338ar augstu pievienoto vērtību. Dažādojot valsts ekonomiku,

339nepieciešams palielināt līdz šim vāji attīstītu, bet perspektīvu

340nozaru nozīmi, līdztekus maksimāli izmantojot attīstīto nozaru

341priekšrocības. Valsts sekmēs inovatīvās attīstības politiku,

342inovācijas sistēmas izveidi un tās darbību. Tiks veicināta

343konkurētspējas palielināšana, jaunu ārējo tirgu apgūšana.

344Veidojot ekonomikas attīstībai

345labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams radīt uzņēmējdarbībai

346labvēlīgu vidi, veidot mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku,

347uzlabot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, kā arī veidot

348uzņēmēju apmācību un konsultāciju sistēmu.

349Valsts ekonomisko attīstību un

350drošību būtiski ietekmē konkurētspējīga rūpniecība.

351Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma

352pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības

353deficītu. Tiks aktivizēta investīciju piesaiste rūpniecības

354sektoram.

355Valsts ekonomisko drošību un

356attīstību būtiski var ietekmēt stāvoklis enerģētikas sektorā.

357Valstī nepieciešams veidot naftas produktu rezerves. Sistēmas

358apgādes drošībai jābūt galvenajam nosacījumam, veicot

359elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumus, kas ietver arī

360vienota Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanu.

361Jāveicina vietējo energoresursu izmantošana un

362energoefektivitātes palielināšana, tādējādi mazinot atkarību no

363importa un palielinot valsts neatkarību enerģētikas jomā.

364Valsts ekonomiskā attīstība ir

365saistīta arī ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu

366plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu sfēras attīstīšanā

367ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un

368harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un

369starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu

370infrastruktūras attīstība, maģistrālo cauruļvadu attīstība,

371autoceļu tīkla un Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridora un ar to

372saistītās infrastruktūras modernizācija.

373Transporta un tranzīta pakalpojumu

374attīstībā īpaša uzmanība tiek pievērsta transporta

375infrastruktūras attīstībai un integrēšanās procesam Eiropas un

376pasaules transporta tīklā. Latvija turpinās aktīvu līdzdalību

377Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Latvija jau šobrīd

378ir nozīmīgs tranzīta koridors virzienā Eiropa-Neatkarīgo Valstu

379Savienība (NVS) un Āzija, un līdz ar iestāšanos ES tās nozīmīgums

380vēl palielināsies.

3813.3.2.

382Lauksaimniecības politika

383Lauksaimniecības politikas mērķis ir

384izveidot lauksaimniecību par nozari, kura ražo pasaules tirgus

385prasībām atbilstošu produkciju, kas ir konkurētspējīga kvalitātes

386un ražošanas izmaksu jomā. Šī mērķa sasniegšanai tiks īstenoti

387šādi galvenie darbības virzieni - ražošanas tehnoloģiju

388modernizācija, kvalitātes nodrošināšana visā ražošanas un

389realizēšanas procesā un produkcijas tirgus veicināšana un

390attīstība.

391Pārtikas nekaitīgums, drošums un

392kvalitāte ir būtiski kritēriji, kas valstij jāievēro gan

393patērētāju veselības, gan arī pārtikas produktu iekšējā un ārējā

394tirgus konkurētspēju nodrošināšanas apsvērumu dēļ. Ievērojot šīs

395politikas ietekmi sociāli ekonomiskajā, kā arī starptautiskās

396politikas un attiecību sfērās, šādas vienotas politikas izstrāde

397un īstenošana ir aktuāls un sociāli nozīmīgs mērķuzdevums.

398Veicinot pārtikas nozares sakārtošanu un attīstību, kā arī

399patērētāju nodrošināšanu ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku,

400tiks īstenotas divas savstarpēji cieši saistītas politikas -

401pārtikas nozares ekonomiskā politika un pārtikas nekaitīguma,

402drošuma un kvalitātes politika.

403Lai sekmētu lauku harmonisku

404attīstību un vides sakārtošanu, ir izstrādāta lauku attīstības

405koncepcija un, to īstenojot, tiks veidota lauku attīstības

406ilgtermiņa programma un attīstīta nelauksaimnieciskā

407uzņēmējdarbība, veicinot lauku sociālekonomisko problēmu

408risinājumu.

409Valstī regulāri tiek veikta

410epizootiskās situācijas kontrole, kā arī izstrādāti un regulāri

411aktualizēti preventīvie un reaģēšanas plāni attiecīgo

412epidemioloģisko apdraudējumu gadījumos. Tiks izveidots un

413ieviests dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumu kompensācijas

414mehānisms dzīvnieku masveida saslimšanas gadījumos.

4153.3.3.

416Reģionālās attīstības politika

417Valstī tiek veidota reģionālās

418attīstības politika, kuras īstenošana nodrošinās mazāk attīstīto

419reģionu straujāku attīstību un dzīves līmeņa atšķirību

420mazināšanos valsts iekšienē, kā arī sekmēs visas valsts

421līdzsvarotu attīstību.

422Valsts līmenī tiks nodrošināta

423reģionālās politikas un ES strukturālo instrumentu koordinācija,

424resursu koncentrācija, kā arī nostiprināta institucionālā sistēma

425un celta tās kapacitāte gan valsts, gan reģionu, gan vietējā

426līmenī.

427Viens no priekšnoteikumiem visas

428valsts straujākai attīstībai un iekšējās drošības un stabilitātes

429nostiprināšanai ir sekmīga administratīvā reforma, īstenojot

430pašvaldību attīstību veicinošus projektus.

431Īstenojot reģionālās attīstības

432politikas mērķus, tiks nodrošināti labvēlīgi nosacījumi

433investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, īpašu

434atbalstu sniedzot mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī retāk

435apdzīvotajām un pierobežas teritorijām. Svarīgi ir attīstīt

436vietējo infrastruktūru, īpaša nozīme ir ceļu tīkla (tai skaitā

437galvenajām satiksmes maģistrālēm alternatīvu ceļu) un sakaru

438sistēmas attīstībai, kā arī kultūras un izglītības

439infrastruktūras un kvalitātes nodrošināšanai.

4403.3.4. Vides

441politika

442Vides politikas mērķis ir nodrošināt

443efektīvu un pilnvērtīgu cilvēka un vides aizsardzību un drošību,

444lai nepieļautu būtisku dabas resursu samazināšanos vai vides

445stāvokļa pasliktināšanos, kā arī novērstu vai samazinātu

446tehnogēno katastrofu iespējamību un to radītās sekas cilvēka

447veselībai un videi.

448Lai nodrošinātu nacionālo drošību,

449tiek identificēta un izvērtēta iespējamā dabas resursu

450samazināšanās, vides stāvokļa pasliktināšanās un tehnogēno vai

451dabas katastrofu iespējamība. Sabiedrībai tiek sniegta

452informācija par katastrofu draudiem, bīstamību un riska

453faktoriem, kā arī par to iespējamo ietekmi uz dabas resursiem,

454bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un vidi.

455Lai nepieļautu tehnogēnās

456katastrofas, tiks veidota objektu riska novērtēšanas un riska

457vadības sistēma, kontrolējot iespējamos riska avotus un veicinot

458novecojušu tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar modernām tehnoloģijām,

459kā arī ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Tiks

460uzlabota hidrotehnisko būvju drošība.

461Lai garantētu cilvēku veselību un

462vides drošību, tiks pabeigta Salaspils kodolreaktora demontāža un

463radioaktīvo atkritumu apglabāšana, izveidota bīstamo un sadzīves

464atkritumu apsaimniekošanas sistēma, nodrošināta bīstamo kravu

465pārvadājumu kontrole, kā arī īstenotas valsts investīciju

466programmas dzeramā ūdens un pilsētu notekūdeņu attīrīšanas

467jomās.

4683.4. Sociālo

469risku samazināšana

4703.4.1.

471Sabiedrības integrācijas nodrošināšana

472Valsts izaugsmē un drošības

473nodrošināšanā būtiska loma ir visai sabiedrībai, tāpēc tiek

474veidota pilsoniska sabiedrība, lai panāktu visu iedzīvotāju grupu

475līdzdalību valsts attīstības procesos. Integrācijas process

476ietver politisko integrāciju, sabiedrības sociālo un reģionālo

477integrāciju, kā arī valodas un kultūras integrāciju.

478Valsts turpinās veicināt Latvijas

479iedzīvotāju informētību par politisko procesu norisi, par valsti

480un tās vēsturi, par iedzīvotāju tiesībām un iespējām

481līdzdarboties, tā rosinot pilsonisko līdzdalību. Vienlaikus ar

482nepilsoņu naturalizāciju tiks veicināta arī viņu iesaiste

483sabiedriski politiskajā dzīvē.

484Veicinot nodarbinātību, mazinot

485bezdarbu, stiprinot saites starp izglītību un darba tirgu un

486novēršot nelabvēlīgas reģionālās atšķirības, tiks mazināts

487sociālās atstumtības risks.

488Sabiedrības integrācijas procesa

489īstenošanā izglītības jomā vissvarīgākā mērķgrupa ir bērni un

490jaunieši. Izglītības sistēma un valsts kultūrpolitika nodrošinās

491gan vispārcilvēcisko, gan Latvijai specifisko vērtību apguvi un

492pārmantojamību, gan starpkultūru izglītības un mazākumtautību

493kultūras identitātes saglabāšanas iespējas. Izglītības sistēma

494turpinās veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi veicinot

495sabiedrības integrāciju.

496Valsts kultūrpolitika paredz valsts

497un pašvaldību atbildību par visu Latvijā dzīvojošo tautību, to

498mantojuma un kultūras saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, kā arī

499iesaisti laikmetīgā apritē.

5003.4.2. Sociālā

501aizsardzība

502Sociālās spriedzes novēršanā un

503sabiedrības labklājības nodrošināšanā būtiska loma ir sociālās

504drošības sistēmas kapacitātei un ilgspējīgai attīstībai, kas

505aizsargā sabiedrības indivīdus sociālā riska gadījumā un

506nodrošina darbnespējīgos ar eksistences līdzekļiem. Galvenie

507sociālās drošības sistēmas uzdevumi ir sniegt valsts sociālo

508apdrošināšanu un sociālo palīdzību.

509Valsts sociālās apdrošināšanas

510sistēma paredz valsts pensiju apdrošināšanu, apdrošināšanu

511maternitātes un slimību gadījumos, apdrošināšanu bezdarba

512gadījumā, kā arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai

513arodslimību gadījumā. Sistēmas attīstības un pilnveidošanas

514procesā tā tiks izvērtēta, tiks paplašināts apdrošināmo personu

515loks, vienlaikus palielinot arī iedzīvotāju atbildību,

516pakāpeniski tiks palielināts pensijas vecums, kā arī izveidota

517bezdarbnieku atbalsta (tai skaitā pabalstu izmaksas) sistēma, kas

518stimulēs darbu zaudējošo personu ātrāku atgriešanos darba

519tirgū.

520Valsts sociālās palīdzības

521pakalpojumiem ir trīs galvenie virzieni - materiālā palīdzība

522(pabalsti), sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Tiks

523nodrošināta ekonomiskāka un efektīvāka sociālās palīdzības

524pakalpojumu sniegšana, kas arī paredz radīt to personu skaita

525pieaugumu, kas izmanto alternatīvo sociālo pakalpojumu

526programmas. Tiks uzlabota sociālās palīdzības administrēšana un

527finansēšanas sistēma, kā arī turpināta sabiedrības informēšana

528par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumiem,

529iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Sociālās palīdzības

530funkcijas tiek sadalītas starp valsti un pašvaldībām.

5313.4.3. Veselības

532aizsardzība

533Sabiedrības veselība ir svarīgs

534sabiedrības sociālās vienotības un vienlīdzības, pārticības un

535nabadzības izplatības, kā arī vides faktoru un kultūras normu

536rādītājs. Lai panāktu iespējami drīzāku Latvijas iedzīvotāju

537veselības stāvokļa uzlabošanos, ir nepieciešama efektīva

538sabiedrības veselības prakse - uz sabiedrību vērsts un zinātniski

539pamatots pasākumu kopums, kura mērķis ir veselības veicināšana,

540slimību profilakse un mūža ilguma pagarināšana.

541Īstenojot šo mērķi, jāņem vērā

542sabiedrības veselības riska faktori, vides aizsardzība,

543patērētāju drošība, veselības nodrošināšana un darba drošība.

544Tiek uzlabota iedzīvotāju informētība par veselības jautājumiem

545un palielinātas indivīda spējas piedalīties savas un ģimenes

546locekļu veselības saglabāšanā.

547Veselības aprūpes attīstības mērķis

548ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu veselības

549aprūpi, optimizējot pakalpojumu sniedzēju struktūru, panākot to

550konsolidāciju un paaugstinot ikdienā sniegto veselības aprūpes

551pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu

552pieejamību pacientiem, kā arī radot pamatu integrētas starpresoru

553veselības aprūpes sistēmas izveidei darbam ārkārtējās situācijās

554un valsts apdraudējuma gadījumos katrā reģionā un valstī kopumā.

555Tiks sekmēta primārās un sekundārās veselības aprūpes sistēmas

556attīstība.

557Tiks izveidota kvalitatīva,

558iedzīvotājiem ātri pieejama un izmaksu efektīva neatliekamās

559medicīniskās palīdzības sistēma, kas nodrošinās vienlīdzīgu,

560kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo palīdzību visiem Latvijas

561iedzīvotājiem.

5623.5. Valsts

563aizsardzība

5643.5.1. Militārā

565aizsardzība

566Valsts militāro pašaizsardzības spēju

567paaugstināšana ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts drošības un

568aizsardzības politikas sekmīgai un efektīvai īstenošanai.

569Neatņemama militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšanas

570sastāvdaļa ir personālpolitikas, moderna bruņojuma un apgādes

571sistēmas, spēku mobilitātes un mobilizācijas sistēmas attīstība.

572Arī sabiedrības atbalsts ir viens no faktoriem militāro spēju

573paaugstināšanā.

574Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti

575civilajai kontrolei un tiek veidoti tā, lai tie būtu nelieli,

576mobili, moderni apbruņoti, apmācīti, spējīgi sadarboties ar

577civilās aizsardzības sistēmas formējumiem.

578Latvijas militārās aizsardzības miera

579laika struktūra tiek plānota iespējami tuvāka tās kara laika

580struktūrai, lai mobilizācijas gadījumā tiktu ātri un efektīvi

581panāktas ātrās reaģēšanas spējas visā Latvijas valsts

582teritorijā.

583Viena no prioritātēm militārās

584aizsardzības jomā ir sadarbības ar NATO mērķu un kritēriju

585konsekventa izpilde.

586Latvija, integrējoties NATO,

587nodrošina gatavību saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu,

588iekļaujot militāros papildspēkus savā aizsardzības sistēmā,

589nodrošinot to atbalstu un savstarpējo sadarbību konkrētu kaujas

590un mācību uzdevumu izpildē. Tādēļ Nacionālajos bruņotajos spēkos

591tiks attīsta informatīva, organizatoriska un tehniska

592savietojamība ar NATO militārajām struktūrām. Kļūstot par NATO

593dalībvalsti, Latvija būs gatava savā teritorijā īstenot atbalstu

594NATO spēkiem, kas pieprasa organizētu un labi plānotu sadarbību

595starp NATO un Latvijas civilajām un militārajām institūcijām.

596Starptautiskā sadarbība un

597līdzdarbība ir viena no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

598prioritātēm. Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvi

599iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kā

600arī apmācībās kopā ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Tādā veidā

601tiek stiprināta Latvijas valsts drošība un teritoriālā

602integritāte un vienlaikus tiek panākta Latvijas līdzdarbība

603starptautiskajā miera un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī ANO

604principu ievērošanā.

605Stiprinot Baltijas reģiona drošību,

606īpaša uzmanība tiek veltīta praktisku kopīgu projektu un

607programmu attīstībai drošības un aizsardzības sfērā un kopīgam

608ieguldījumam starptautiskajā drošībā - Baltijas bataljonam

609(BALTBAT), kopīgai Baltijas valstu jūras spēku eskadrai

610(BALTRON), kopīgai Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas

611sistēmai (BALTNET), Baltijas aizsardzības koledžai (BALTDEFCOL),

612kopīgai Baltijas valstu militārajam dienestam pakļauto personu

613uzskaites un vadības sistēmai (BALTPERS) un citiem reģionālajiem

614projektiem.

615Lai nodrošinātu totālās aizsardzības

616sistēmas saskaņotu un efektīvu darbību valstī, tiks izveidota,

617ieviesta un uzturēta mobilizācijas sistēma, kas sevī ietver

618Nacionālos bruņotos spēkus, valsts institūcijas, juridiskās un

619fiziskās personas, kā arī visus mobilizācijas vajadzībām plānotos

620resursus.

6213.5.2. Civilā

622aizsardzība

623Civilās aizsardzības sistēmas

624pilnveidošana ir priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības

625politikas sekmīgai īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta

626ārkārtējo situāciju novēršanā, pārvaldīšanā, reaģēšanā un seku

627likvidēšanā iesaistīto valsts iestāžu un pašvaldību atbildības

628sfēru, funkciju un iesaistīšanās mehānismu precizēšanai, kā arī

629sadarbībai ar militāro aizsardzības sistēmu valsts apdraudējuma

630gadījumā.

631Viena no galvenajām prioritātēm

632civilās aizsardzības jomā ir civilās aizsardzības sistēmas un

633atbilstošas tiesību aktu bāzes sakārtošana, pamatojoties uz

634pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, infrastruktūru un

635pārvaldes sistēmu, kā arī uz ANO, NATO un ES rekomendācijām un

636praksi. Pilnveidojot tiesību aktu bāzi, Latvija spēs efektīvāk

637līdzdarboties starptautiskajos projektos un integrēties

638starptautiskajās organizācijās civilās aizsardzības jomā.

639Civilās aizsardzības sistēmas

640efektīvai darbībai valstī tiek veidotas valsts materiālās

641rezerves, iedzīvotāju trauksmes un apziņošanas sistēma un civilās

642aizsardzības formējumi. Valstī tiks attīstīta iedzīvotāju

643izglītošana rīcībai ārkārtējās situācijās.

644Tiek pilnveidota tiesību aktu bāze un

645institucionālā sistēma, lai nodrošinātu valsts iestāžu,

646pašvaldību un riska objektu gatavību cilvēku radītām ārkārtējām

647situācijām vai dabas katastrofām, kā arī cilvēka un vides

648aizsardzību un drošību šādu situāciju gadījumos. Vienlaikus tiks

649attīstīts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas mehānisms un

650izveidots nepieciešamo resursu kopums, lai varētu likvidēt vai

651samazināt dabas katastrofas vai cilvēku radīto ārkārtējo

652situāciju sekas, kā arī novērst līdzīgu situāciju

653atkārtošanos.

6543.5.3. Krīzes

655kontroles sistēmas attīstība

656Lai valsts spētu efektīvi risināt

657visu potenciālo problēmu spektru, sākot no dabas un tehnogēnām

658katastrofām līdz ekonomiskām, politiskām vai militārām krīzēm,

659tiek uzlabota valdības vispārējā krīzes kontroles kapacitāte.

660Neatkarīgi no krīzes izcelsmes un rakstura valstij ir svarīgi,

661lai tās pārvarēšanai tiktu izveidots noteikts standarta lēmumu

662pieņemšanas procedūru un reaģēšanas mehānismu kopums un radīti

663visi priekšnoteikumi, lai valdība varētu centralizēti pārvaldīt

664radušos krīzes situāciju.

665Latvijā pakāpeniski tiek radīta

666krīzes kontroles sistēma, kas integrēs visu publiskās pārvaldes

667institūciju (to skaitā reģionālo un vietējo varas iestāžu) esošās

668krīzes kontroles spējas un attīstīs trūkstošās. Lai paredzētu,

669atklātu, novērstu un risinātu krīzes, kā arī attiecīgi atjaunotu

670normālos apstākļus, nacionālā krīzes kontroles sistēma nodrošinās

671spēju koordinēt iesaistīto valsts institūciju darbību un aptvers

672lielu skaitu savstarpēji mijiedarbīgu funkciju, tādējādi

673palielinot vispārējo efektivitāti.

674Attīstot krīzes kontroles sistēmu,

675tiks ņemti vērā totālās aizsardzības principi. Lai nodrošinātu

676krīzes kontroles sistēmas gatavību, darbību un attīstību,

677nepieciešams veikt regulāras starpresoru mācības un

678vingrinājumus, kas balstītos uz plaša spektra krīzes situāciju

679analīzi.

680Būtisks faktors Latvijas krīzes

681kontroles sistēmas izveidē ir tās savietojamība ar NATO, ES un

682Baltijas valstu līdzīgām struktūrām.

1Nacionālās

2drošības plāns

3Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu

4un pamatojoties uz Nacionālās drošības koncepcijā noteikto

5stratēģiju un principiem, Ministru kabinets izstrādā un

6apstiprina Nacionālās drošības plānu, kurā nosaka valsts

7apdraudējuma neitralizācijas un novēršanas pasākumus un

8līdzekļus.