2. pants

1Drošības

2vides un risku raksturojums

3Nacionālās drošības koncepcijā,

4raksturojot esošo drošības situāciju pasaulē un Latvijā, tiek

5apskatīti galvenie faktori, kuriem ir tieša ietekme uz valsts

6drošību un kuri vienlaikus raksturo arī valsts pašreizējo

7stāvokli, - situācija pasaulē un reģionā, valsts demokrātijas un

8tās nodrošinošo institucionālo sistēmu attīstība, sabiedrības un

9tās indivīdu drošība, tirgus ekonomikas attīstība, sabiedrības

10integrācija, sociālā situācija un valsts pašaizsardzības

11spējas.

122.1.

13Starptautiskā vide

14Pēdējās desmitgades laikā pasaules

15drošības sistēmā notikušas būtiskas izmaiņas, kas ietekmējušas

16arī Latviju. Izzūdot aukstā kara bipolārajai sistēmai, stingri

17fiksētām pozīcijām un viegli modelējamām situācijām, pagājis ir

18arī deklaratīvu plānu un konceptuālo dokumentu laiks. Situācija

19pasaulē, Eiropā un Baltijas jūras reģionā attīstās ļoti

20dinamiski.

21Samazinājusies globāla kara

22iespējamība, tomēr pilnībā plaša bruņota konflikta varbūtību

23nevar izslēgt. Nav prognozējams, ka tuvākajā nākotnē Latvija

24varētu tikt pakļauta tiešai militārai agresijai. Taču, mazinoties

25globāla kara iespējamībai, ir palielinājusies reģionālu vai

26vietēja rakstura krīžu un konfliktu iespējamība. To rašanās

27iemesli var būt etniskie un reliģiskie konflikti, robežkonflikti,

28valstu vai reģionu ekonomiskā un labklājības lejupslīde, valstu

29iekšējo administratīvo spēju pavājināšanās, kā arī nedemokrātisku

30procesu attīstība.

31Vietēja rakstura vai reģionālu krīžu

32un konfliktu gadījumā palielinās nekontrolētas migrācijas

33iespējamība, kas kļūst īpaši bīstama, ja tā izraisa humāna

34rakstura krīzi. Šobrīd Latvija nav migrācijas plūsmu galamērķis,

35taču palielinās Latvijas kā tranzītvalsts izmantošana nelegālai

36(īpaši - ekonomiski motivētai) migrācijai.

37Masu iznīcināšanas līdzekļu

38izplatība ir kļuvusi par vienu no būtiskiem drošības riskiem

39pasaulē, kas var apdraudēt Latvijas sadarbības partnerus vai

40Latviju pašu. Par spīti spēkā esošajai bruņojuma kontroles līgumu

41sistēmai, kuras uzdevums ir ierobežot masu iznīcināšanas ieroču

42vai to nesēju izplatību, tie tomēr nonāk arvien vairāk valstu un

43pat nevalstisku veidojumu rīcībā, tādējādi radot risku

44starptautiskajai drošībai un stabilitātei.

45Kā risks starptautiskajai

46stabilitātei un drošībai ir vērtējama starptautiskā terorisma

47izplatība, kas var izpausties arī kā politiskais terorisms.

48Šajā jomā negatīvas iezīmes ir vērojamas pēdējos gados -

49teroristisko grupu bīstamību palielina notiekošie globalizācijas

50procesi, kā rezultātā par terorisma upuri var kļūt jebkura

51pasaules valsts. Rūpīgi plānotas, tehniski nodrošinātas un ar

52iespējamu pieeju ķīmiskajiem, bioloģiskajiem un kodolieročiem

53teroristiskās aktivitātes rada jaunus draudus pasaulei.

54Starptautiskajam terorismam raksturīga ir globāla tīkla izveide

55un teroristisko organizāciju vadības decentralizācija, kas

56apgrūtina valstu iespējas pilnībā novērst teroristu

57aktivitātes.

58Starptautiskās drošības vidi Eiropā

59būtiski ietekmē Eiropas integrācijas procesi, kas izpaužas

60saistībā ar Eiropas Savienības (turpmāk - ES) integrācijas

61padziļināšanos un ES paplašināšanos, kā arī ar Ziemeļatlantijas

62līguma organizācijas (turpmāk - NATO) paplašināšanos un tās

63jaunajiem uzdevumiem drošības jomā. Lielākā daļa Eiropas valstu

64ir iesaistījusies transatlantiskajā sadarbībā, kas balstīta uz

65kopīgām demokrātiskajām vērtībām.

66Pārliecinošs vairākums Eiropas valstu

67uzskata pastāvīgu un ciešu Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk -

68ASV) iesaisti Eiropas drošībā par kontinenta stabilitātei

69nepieciešamu elementu. Eiropas valstis uzņemas arī lielāku

70atbildību drošības jomā, ES ietvaros veidojot kopīgu drošības un

71aizsardzības politiku, kas dos lielākas iespējas starptautisko

72krīžu kontrolē. Kolektīvās aizsardzības jomā NATO un ASV joprojām

73saglabās noteicošo lomu.

74NATO un ES paplašināšanās ir

75drošības sistēmu stabilizējošs faktors, kura ietekmes rezultātā

76tiek paplašināts reģions, kurā ir garantēta stabila un

77demokrātiska politiskā un ekonomiskā attīstība. Tā rada iespēju

78Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm (to skaitā Latvijai)

79aktīvi piedalīties kontinenta drošības sistēmas attīstībā.

80Latvijas valsts drošība nav nodalāma

81no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas

82dalība ES un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi

83iekļauties Eiropas un transatlantiskajā drošības sistēmā. Šīs

84attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties ES un

85NATO pozitīvi ietekmē Latvijas drošības situāciju.

86Globālo un kontinenta drošības

87procesu papildinošs elements ir sadarbība reģiona

88ietvaros. Drošību Baltijas jūras reģionā sekmē arī Latvijas

89sadarbība ar Igauniju un Lietuvu, veidojot kopīgus projektus

90aizsardzības jomā. Aktīvs ziemeļvalstu - Somijas, Zviedrijas,

91Norvēģijas, Dānijas un Islandes - atbalsts Baltijas valstu

92demokrātiskai ilgtermiņa attīstībai ir pārvērtis Baltijas jūras

93reģionu par vienojošu un sadarbību veicinošu vidi. Šo valstu

94sadarbība veidojas vairākos formātos - Baltijas valstu sadarbība,

95ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība, kā arī Baltijas jūras

96valstu padome, kuras ietvaros reģionālajā sadarbībā iekļaujas arī

97Krievija, Vācija un Polija. Sadarbības mērķis ir veicināt

98attīstību un palielināt reģiona (līdz ar to arī Eiropas)

99stabilitāti.

100Vidi drošības procesa attīstībai

101ietekmē arī valstu divpusējās attiecības. Tādēļ Latvijai īpaši

102svarīga ir Austrumu kaimiņvalstu - Krievijas un Baltkrievijas -

103turpmākā attīstība. Šo abu valstu demokratizācijas process un

104ārpolitikas paredzamība lielā mērā ietekmēs reģiona turpmāko

105attīstību.

1062.2. Valsts un

107sabiedrība

1082.2.1.

109Demokrātija un likuma vara

110Latvija ir neatkarīga demokrātiska

111republika, kas balstās uz vispārpieņemtiem demokrātijas

112principiem. Latvijā ir izveidojusies stabila institucionāla

113sistēma, kas nodrošina likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un

114minoritāšu aizstāvību. Sabiedrības indivīdu brīvība un

115vienlīdzība ir savstarpēji harmoniski saistītas un, valsts varai

116nosakot stingras robežas, tiek garantētas indivīdu tiesības,

117brīvība un vienlīdzība likuma priekšā. Valsts likumu kopums un

118Satversme nodrošina iespēju piedalīties savas valsts iekārtas

119noteikšanā, garantē plurālismu, vārda un reliģijas brīvību.

120Likuma varu nodrošina valstī

121pastāvošās konstitucionālās institūcijas un neatkarīgas

122tiesībaizsardzības iestādes. Likuma vara nenozīmē tikai formālu

123legalitāti, bet arī taisnīgumu, kas pamatojas uz cilvēka

124personības vērtības atzīšanu.

125Latvijā pastāv funkcionējoša,

126neatkarīga tieslietu sistēma, kas pakāpeniski tiek pilnveidota.

127Tiek veltīta uzmanība tiesu reformai. Tiek uzlabota tiesnešu un

128prokuroru apmācības sistēma un celta tiesnešu un prokuroru

129kvalifikācija, īpašu uzmanību pievēršot apmācībām ES tiesību

130jomā.

131Latvijas tiesību sistēmā paralēli

132norisinās divi reformu procesi - Latvijas tiesību sistēma tuvinās

133Rietumu tiesību lokam, kļūstot arvien demokrātiskāka, un valsts

134tiesību sistēma tiek orientēta uz ES tiesību sistēmu, kas vērsta

135uz Latvijas iestāšanos ES. Tas nozīmē gan tiesību normu

136pietuvināšanu, gan arī ES tiesību sistēmas un Latvijas nacionālās

137tiesību sistēmas savietojamību (arī tiesību piemērošanas un

138tiesību kultūras jomā).

139Riska iezīmes tiesu sistēmas

140taisnīgai un pilnvērtīgai darbībai rada nepietiekams kvalificētu

141tiesnešu skaits, ilgie pirmstiesas apcietinājuma periodi un

142lielais nepilngadīgo skaits pirmstiesas izmeklēšanas

143izolatoros.

144Latvijā ir izstrādāta un tiek

145ieviesta korupcijas novēršanas programma, jo korupcija var

146apdraudēt valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību un

147mazināt sabiedrības lojalitāti pret valsti.

1482.2.2. Iekšējā

149drošība

150Sabiedrības drošību un katra

151sabiedrības indivīda drošību ietekmē un raksturo noziedzības

152stāvoklis valstī. To ietekmē ne tikai iekšējie procesi

153(politiskie, ekonomiskie, sociālie un tiesiskie), bet arī

154noziedzības tendences pasaulē. Starptautiskajā vidē ir

155palielinājušies organizētās noziedzības un terorisma

156draudi. Organizētā noziedzība ir cieši saistīta ar narkotisko

157vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību,

158cilvēku tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas

159atmazgāšanu. Šīs parādības un to radītās sekas var apdraudēt

160Latvijas nacionālās intereses. Šobrīd nav vērojama terorisma

161izplatība Latvijā, taču starptautiskās organizētās noziedzības

162grupējumu pastiprināta interese par Baltijas valstīm var veicināt

163arī starptautiskā terorisma aktivitātes Latvijā.

164Valstī vērojama starptautiskās

165organizētās noziedzības grupējumu ietekmes un spiediena

166palielināšanās, tiem cenšoties pārdalīt interešu sfēras un

167iespiežoties Latvijas organizētās noziedzības struktūrās un

168legālajā biznesā.

169Pēdējos gados vairākas valstis

170pasaulē ir saskārušās ar jaunu un bieži vien problemātisku

171parādību - globalizācijas pretinieku aktivitātēm. Līdz šim

172Latvijā šādas aktivitātes nav novērotas, taču, pieaugot valsts

173iesaistei starptautiskajā arēnā, to iespējamība palielinās.

174Nopietna valstiska problēma ir

175noziedzības, narkomānijas un alkoholisma izplatības

176palielināšanās nepilngadīgo vidū.

177Analizējot statistikas datus, kuri

178raksturo noziedzības stāvokli valstī pēdējos gados, var

179konstatēt, ka, neskatoties uz atsevišķām negatīvām tendencēm,

180noziedzības dinamika, tās struktūra un kriminogēnā spriedze

181valstī kopumā ir samazinājusies.

182Nodrošinot valstisko neatkarību un

183veicinot iekšējo drošību valstī, īpaša loma ir spējām nosargāt un

184kontrolēt valsts robežu, ierobežot kontrabandas un nelegālās

185migrācijas plūsmu, kā arī nepieļaut narkotisko vielu nelegālu

186ievešanu valstī.

187Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir

188noteicošais faktors valsts robežapsardzības un kontroles

189sistēmas izveidošanai. Pēdējos gados, ievērojami mainoties

190starptautiskajai situācijai, būtiski tiek ietekmētas

191robežapsardzības turpmākās attīstības prioritātes un tempi. Ir

192panākta robežsardzes un muitas institucionālās kapacitātes

193nostiprināšana, ir uzlabojusies robežu apsardzība un

194kontrole.

195Veicot pasākumus valsts

196robežapsardzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, tiek ņemts

197vērā, ka valsts austrumu robeža, kā arī starptautiskās ostas un

198lidostas perspektīvā kļūs par ES ārējām robežām. Latvijā tiek

199pilnveidota Latvijas vīzu izsniegšanas procedūra, migrācijas

200politika, kā arī robežkontroles un muitas procedūras. Imigrācijas

201politikas īstenošana ir sekmējusi nelegālās imigrācijas plūsmas

202samazināšanos.

203Kā riska faktors Latvijas

204nacionālajām interesēm saglabājas ārvalstu izlūkošanas

205dienestu darbība Latvijā, kas var tikt vērsta ne tikai pret

206Latviju, bet arī pret citām valstīm. Šo dienestu interešu lokā

207ietilpst plaša spektra informācijas iegūšana, kura skar kā

208politiskos un militāros, tā arī ekonomiskos, sociālos un citu

209sfēru jautājumus, un tās izmantošana citu valstu interesēs.

210Pretvalstiskās un radikālās

211organizācijas savās aktivitātēs izmanto valstī esošās

212sabiedrības integrācijas, starpnacionālās un sociālās problēmas.

213Radikālās kreisās un labējās organizācijas ir tendētas uz

214ekstrēmiskām prettiesiskām darbībām un sabiedrībai bīstamām

215provokatīvām akcijām, daļa no to dalībniekiem pauž šovinistiskus,

216antisemītiskus, rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus.

217Informācijas un komunikāciju

218tehnoloģiju attīstība vienlaikus ir radījusi arī jauna veida

219ievainojamību. Par iespējamo mērķi var kļūt ne vien militāras

220iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī tādas civilās

221informācijas infrastruktūras, kas var paralizēt valsts pārvaldes

222darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus un būtiskus

223informācijas un tās konfidencialitātes zudumus. Turpmāk var

224prognozēt tieši trešo personu nesankcionētas piekļuves radītā

225apdraudējuma pieaugumu, kas izpaustos kā informācijas

226sagrozīšana, bojāšana, iznīcināšana vai zādzība ieinteresēto

227personu vai struktūru interesēs, datortehnikas programmatūras

228bojāšana vai iznīcināšana, aizsardzības sistēmas sagraušana vai

229jauna veida vīrusa izplatīšana datortehnikas programmatūras

230vidē.

2312.2.3.

232Ekonomika, reģionālā attīstība un vide

233Valsts ekonomiskās attīstības

234līmenim, kā arī ekonomiskajai un finansiālajai stabilitātei ir

235būtiska ietekme uz valsts drošību. Latvija kā neliela valsts ar

236atvērtu tirgus ekonomiku ir ievērojami pakļauta starptautiskajai

237ietekmei un svārstībām, tāpēc jo īpaši svarīga ir reģiona valstu

238un sadarbības partneru valstu stabilitāte un prognozējamība.

239Globālās ekonomiskās krīzes un izmaiņas var negatīvi ietekmēt

240nacionālās ekonomikas attīstību.

241Pēdējo gadu tautsaimniecības rādītāji

242liecina par strauju izaugsmi, kas skar praktiski visas svarīgākās

243ekonomikas nozares. Turklāt šo attīstību pavada zems inflācijas

244līmenis un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pakāpeniska

245samazināšanās.

246Strukturālo reformu rezultātā Latvijā

247ir notikusi pāreja no plānveida ekonomikas uz funkcionējošu

248tirgus ekonomiku, kurā dominē privātā iniciatīva. Privātā

249kapitāla ievērojamais īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs -

250rūpniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumos (izņemot valsts vai

251valsts uzdevumā sniegtos pakalpojumus) - rada zināmus

252ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības

253attīstību un palielina netiešo, uzņēmējdarbības vidi veidojošo

254instrumentu nozīmi.

255Latvija, stabilizējot makroekonomisko

256vidi, īsteno pārdomātu monetāro un fiskālo politiku. Latvijas

257monetārās politikas pamatelements ir Latvijas Bankas konsekventi

258īstenotā lata piesaiste SDR valūtu grozam. Šāda - uz fiksēta

259valūtas kursa balstīta - monetārā politika palielina arī stingras

260fiskālās politikas nozīmi, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas

261iekšējo un ārējo līdzsvaru. Fiskālās politikas mērķis ir panākt

262zemu valsts budžeta deficīta līmeni saistībā ar valsts izdevumu

263racionalizāciju. Šāda politika ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka

264fiskālā deficīta līmenis ir cieši saistīts arī ar maksājumu

265bilances tekošā konta deficītu, kas pēdējos gados, lai arī

266samazinās, tomēr aizvien ir relatīvi augsts.

267Pašlaik galvenās tautsaimniecības

268izaugsmes virzītājas ir pakalpojumu nozares - komercpakalpojumi,

269finansu pakalpojumi, transporta pakalpojumi, sakaru pakalpojumi,

270tranzīta pakalpojumi un tirdzniecība. Izaugsmes fāzē pašlaik

271atrodas arī apstrādājošā rūpniecība, kur lielāko ieguldījumu

272sniedz kokapstrāde, tekstilrūpniecība, metālapstrāde un metālu

273ražošana. Pēdējā laikā pozitīvas attīstības tendences uzrāda arī

274mašīnbūve. Lielākā Latvijas rūpniecības nozare - pārtikas

275rūpniecība - arī atrodas izaugsmes fāzē, tomēr jāatzīmē, ka tā

276vēl nav sasniegusi ražošanas apjomus, kas tai bija 1998.gadā

277pirms Krievijas krīzes sākuma. Ķīmiskajai rūpniecībai ir augsts

278izaugsmes potenciāls, tomēr problēmas atsevišķos vadošos nozares

279uzņēmumos būtiski pasliktina arī kopējos nozares rādītājus.

280Lauksaimniecības īpatsvars tautsaimniecībā pakāpeniski samazinās,

281tomēr arī šajā nozarē ir parādījušies pirmie apliecinājumi tam,

282ka kritums lauksaimnieciskajā ražošanā ir apstājies un ir sācies

283neliels pieaugums.

284Latvijas valsts stabilitāti būtiski

285ietekmē tās reģionu nevienmērīga attīstība. Monocentriskās

286attīstības tendences dēļ pastāv ievērojamas atšķirības starp

287Latvijas galvaspilsētu Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem.

288Lielākā daļa Latvijas - pierobežas reģioni, lauki, vairākas

289pilsētas -, salīdzinot ar lielākajiem uzņēmējdarbības attīstības

290centriem, attīstās nelīdzsvaroti, padziļinot sociāli ekonomiska

291rakstura atšķirības, kā arī izraisot iedzīvotāju migrāciju no

292mazāk attīstītajiem reģioniem.

293Vides kvalitāte un ilgspējīga

294dabas resursu izmantošana gan Latvijā, gan arī globālā mērogā ir

295tieši saistīta ar iedzīvotāju drošību un veselību. Ekoloģiskais

296un epidemioloģiskais apdraudējums dabas vai cilvēka radītu

297katastrofu, epidēmiju uzliesmojumu un citu ārkārtēju situāciju

298rezultātā var rasties Latvijā vai tās robežas tiešā tuvumā.

2992.2.4.

300Sabiedrības integrācija un sociālā situācija

301Sabiedrības integrācija ir viens no

302svarīgākajiem faktoriem, kas stabilizē iekšpolitisko situāciju

303valstī. Tās būtība ir, padziļinot un uzlabojot saikni starp

304valsti un tās iedzīvotājiem, mazināt sociālo atstumtību, veicināt

305etnisko saprašanos, sekmēt naturalizācijas procesu un latviešu

306valodas pilnvērtīgu pielietojumu. Sabiedrības integrācijas pamats

307ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka ikviena indivīda

308nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas

309valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību.

310Valstī tiek veicināta demokrātiskas

311un pilsoniskas sabiedrības vērtību, tolerances, etniskās

312pašapziņas, nacionālo valodu un kultūru nostiprināšanās un

313sekmēta kultūras vērtību un mantojuma pieejamība. Latvijas

314tiesību aktu bāze garantē mazākumtautību tiesības, nodrošinot

315tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras

316daudzveidību.

317Integrācijas procesa īstenošanā tiek

318iesaistītas ne tikai valsts institūcijas, bet arī nevalstiskās

319organizācijas, tā galvenie virzieni ietver pilsonisko līdzdalību

320un politisko integrāciju, veicinot dialogu starp iedzīvotāju un

321valsti, sekmējot nepilsoņu naturalizāciju. Īstenojoties

322integrācijas procesam, ir uzlabojušās latviešu valodas zināšanas

323(īpaši jauniešu vidū), sabiedrībā ir nostiprinājušās

324demokrātiskās vērtības.

325Valstī sabiedrības neapmierinātību un

326sociālo spriedzi var radīt sociālā noslāņošanās, nabadzība

327un sociālā atstumtība. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis

328ietekmē gan pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības

329integrācijas procesu attīstību.

330Demogrāfisko situāciju

331Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, raksturo Latvijas

332iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju blīvuma sistemātiska

333samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās process, tā palielinot

334demogrāfisko slodzi. Arī turpmāk šīs tendences saglabāsies.

335Tomēr, ievērojot sociālekonomiskās situācijas stabilizāciju

336pēdējos gados, ir parādījušās arī vairākas pozitīvas tendences -

337palielinās jaundzimušo skaits, palielinās vidējais mūža ilgums un

338samazinās vidējā mūža ilguma atšķirības starp vīriešiem un

339sievietēm.

340Bezdarba līmenis pakāpeniski

341krītas un pēdējā laikā ir stabilizējies, kaut arī ir samazinājies

342ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem iedzīvotājiem

343darbspējīgā vecumā. Samazinājums noticis tāpēc, ka ir

344palielinājusies ekonomiski neaktīvā iedzīvotāju daļa, ko veido

345vecuma pensionāri, dienas nodaļu skolēni/studenti un citas

346personas, kas dažādu iemeslu dēļ nemeklē darbu. Bezdarba

347sadalījums ir izteikti reģionāls - atsevišķos rajonos bez darba

348ir pat vairāk nekā ceturtā daļa no ekonomiski aktīvajiem

349iedzīvotājiem.

350Lai uzlabotu esošo situāciju, valstī

351ir izveidota sociālā dialoga sistēma, kas ļauj darba devējiem un

352darba ņēmējiem konsultēties būtiskos jautājumos. Šāda sociālo

353partneru sadarbība nacionālā un reģionālā mērogā veido pamatu

354sociālās saskaņas veidošanai.

355Pēdējos gados ir daudz paveikts arī

356sociālās aizsardzības jomā - ir modernizēta sociālās

357apdrošināšanas sistēma, kas pielāgota mūsdienu sociāli

358ekonomiskajai sistēmai, un paaugstināta tās efektivitāte, tiek

359reorganizēta veselības aizsardzības sistēma, darbojas valsts

360sociālās apdrošināšanas sistēma bezdarba gadījumos, bet vispārējā

361pabalstu sistēma maternitātes un slimību gadījumos ir pārveidota

362par sociālās apdrošināšanas sistēmu.

3632.2.5. Valsts

364aizsardzība

365Neskatoties uz to, ka militāra

366apdraudējuma iespējamība tiek vērtēta kā relatīvi zema, tomēr

367valsts pašaizsardzības spēju paaugstināšana ir galvenā drošības

368politikas prioritāte. Galvenais uzdevums valsts aizsardzības

369politikas jomā ir novērst valsts militāro apdraudējumu, risināt

370krīžu situācijas un, starptautiski sadarbojoties militārajā jomā,

371veicināt stabilitātes un miera nodrošināšanu reģionā un

372pasaulē.

373Latvijas nacionālās drošības pamatā

374ir totālās aizsardzības princips, saskaņā ar kuru valsts

375pastāvēšanas un aizsardzības garantēšana nav tikai militārs, bet

376gan vispārnacionāls uzdevums. Totālās aizsardzības sistēma paredz

377kopīgu civilā un militārā personāla, kā arī materiāltehnisko

378resursu vienlaicīgu izmantošanu. Tā sastāv no militārās

379aizsardzības sistēmas, civilās aizsardzības sistēmas un visiem

380valsts apdraudējuma gadījumā valstī pieejamiem materiālajiem un

381finansu resursiem. Totālās aizsardzības sistēmas īstenošanas

382pamatā ir savstarpēja atbalsta sniegšana un cieša sadarbība starp

383militārās un civilās aizsardzības sistēmām.

384Valsts militārās aizsardzības galvenā

385sastāvdaļa ir Nacionālie bruņotie spēki, kas darbojas saskaņā ar

386Latvijas drošības politikas prioritātēm, plāno un attīsta

387pašaizsardzības spējas, lai nodrošinātu valsts sauszemes

388teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas neaizskaramību.

389Nacionālie bruņotie spēki miera laikā sniedz atbalstu valsts

390iedzīvotājiem un civilajām valsts struktūrām, piedalās ārkārtējo

391situāciju seku likvidēšanā, kā arī aktīvi iesaistās

392starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās un kopējās

393mācībās ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Kara laikā Nacionālos

394bruņotos spēkus papildina Valsts robežsardze, kura jau miera

395laikā tiek apmācīta pēc Nacionālo bruņoto spēku mācību

396programmas.

397Valsts militārā aizsardzība balstās

398uz totālās aizsardzības principu, teritoriālās aizsardzības

399principu, obligātā militārā dienesta un mobilizācijas principu,

400Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības savstarpējās sadarbības

401principu, starptautiskās sadarbības un līdzdalības principu un

402savietojamības ar NATO principu.

403Lai nodrošinātu militārās

404aizsardzības plānošanu, izvirzīto mērķu sasniegšanu, resursu

405efektīvu izmantošanu un kontroli, ir ieviesta plānošanas

406programmēšanas un budžeta veidošanas sistēma. Tā kā militārās

407aizsardzības sistēmas neatņemama sastāvdaļa ir kvalificēts

408personāls, liels uzsvars tiek likts uz Nacionālo bruņoto spēku

409visu veidu personāla sagatavošanu, kā arī apmācību programmu

410izstrādi. Iegādes un apgādes, kā arī sakaru un informācijas jomā

411notiek sistēmu pilnveidošana, ievērojot savietojamības ar NATO

412principu.

413Saskaņā ar plāniem un operatīvo

414izpēti tiek izstrādāta un pilnveidota Nacionālo bruņoto spēku

415struktūra, kas nodrošinās uzdevumu un atbildības pārdalījumu, kā

416arī pilnvaru deleģēšanu pakļautajām vienībām. Šī struktūra

417balstās uz jaunu pakļautības kārtību, kas nodrošina iespējas īsā

418laikposmā pāriet no miera laika struktūras uz kara laika

419struktūru, izslēdz pienākumu pārklāšanos, saīsina vadības ķēdi un

420uzlabo resursu efektīvu izmantošanu noteikto mērķu

421sasniegšanai.

422Lai veicinātu Latvijas valsts

423aizsardzības spēju paaugstināšanu, ir noteikts, ka šim mērķim

424paredzētais finansu apjoms 2003.gadā sasniegs 2 % no iekšzemes

425kopprodukta.

426Civilā aizsardzība ir valsts totālās

427aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, un tās pamatā ir

428organizatorisku, ekonomisku, izglītojošu u.c. pasākumu kopums,

429kas nodrošina iedzīvotāju, tautsaimniecības, vides un nacionālā

430kultūras mantojuma aizsardzību no iespējamo ārkārtējo situāciju

431briesmām un to izraisītajām sekām gan valsts teritorijā, gan tās

432robežu tiešā tuvumā.

433Civilās aizsardzības sistēmā tiek

434iekļautas visas valsts varas, pārvaldes un pašvaldību

435institūcijas, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, iestādes un

436organizācijas neatkarīgi no to piederības, pakļautības un īpašuma

437formas, kā arī visas pilngadību sasniegušās darbspējīgās

438personas, ievērojot demokrātisko un tiesisko kārtību. Civilā

439aizsardzība īsteno preventīvos, gatavības, reaģēšanas un

440ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumus, kā arī atbalsta

441valsts aizsardzības sistēmas vajadzības valsts apdraudējuma

442gadījumā.

443Latvijas Republika slēdz

444starptautiskos līgumus par savstarpēju palīdzību katastrofu

445gadījumos un par starptautisko sadarbību ārkārtējo situāciju

446gatavības un civilās aizsardzības jautājumos, kā arī iespēju

447robežās sniedz palīdzību dabas katastrofu un citu ārkārtējo

448situāciju piemeklētajām valstīm.

449Valsts krīzes kontroles sistēmai

450jānodrošina potenciālo krīzes faktoru prognoze, savlaicīga lēmumu

451pieņemšana un to īstenošana, kā arī valsts un pašvaldību

452institūciju vadība un koordinācija krīzes situāciju novēršanā un

453seku mazināšanā. Valsts apdraudējuma situācijās nepieciešama

454operatīva un saskaņota valsts institūciju rīcība un sadarbība,

455kas prasa precīzu pienākumu sadali starp krīzes kontrolē

456iesaistītajām valsts institūcijām. Lai paredzētu potenciālos

457valsts apdraudējuma un riska faktorus un koordinētu attiecīgo

458valsts institūciju darbību, valstī tiek veidota vienota krīzes

459kontroles sistēma.