3. pants

Nacionālās

drošības nodrošināšana un apdraudējuma novēršana

3.1.

Ārpolitika

Ārpolitika ir daļa no Latvijas

drošības politikas, un tās uzdevums ir ietekmēt Latvijas

starptautisko drošības vidi atbilstoši tās nacionālajām

interesēm. Latvijas ārpolitiskā darbība, īstenojot valsts

drošības politiku, ir vērsta uz tāda starptautisko attiecību un

sadarbības saišu tīkla izveidošanu, kas minimizētu risku tikt

iesaistītiem Latvijas nacionālās intereses apdraudošā konfliktā

un šāda konflikta gadījumā dotu iespēju to risināt kopīgi ar

sabiedrotajiem.

Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu

stabilitāte, paredzamība un to īstenojuma nepārtrauktība ir viens

no nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai Latvija attīstītos par

modernu, demokrātisku, drošu un ekonomiski spēcīgu Eiropas

valsti.

Ārpolitiskā darbība koncentrējas uz

noturīgu sadarbības attiecību izveidošanu ar valstīm, kas par

principiāli svarīgām atzīst vienotu vērtību kopumu - demokrātiju,

likuma varu, tirgus ekonomiku, individuālās brīvības -, kas ir

būtiskas arī Latvijai un kuru realizēšana atbilst Latvijas

nacionālajām interesēm. Latvijas ārpolitikas mērķi ir

sasniedzami, ar aktīvu ārpolitisko darbību piedaloties Eiropas

politikas veidošanā, kontinenta stabilitātes un drošības

veicināšanā, kā arī aktīvi iesaistoties pasaules politiskajos

procesos. Ārpolitiskajā darbībā tiek izmantotas kā divpusējās

attiecības, tā arī reģionālā un daudzpusējā sadarbība.

Iespējami pilnīga noturīgu sabiedroto

attiecību forma iespējama ES un NATO ietvaros. Latvijas

ārpolitika ir Eiropas vienotības politika, kas vērsta uz

pilntiesīgu dalību ES un NATO.

Sadarbībā ar NATO un ES, ANO un EDSO

ietvaros, kā arī kopā ar citām starptautiskajām organizācijām un

to dalībvalstīm tiek veidoti efektīvi krīžu novēršanas un

konsultāciju mehānismi. Starptautiskajās organizācijās un

divpusēji tiek veidots līgumisks pamats konfliktu nepieļaušanai

un kontroles mehānisms starptautisko tiesisko saistību

izpildei.

Latvija uzskata, ka gan lielām, gan

arī mazām valstīm ir iespējas un pienākums dot savu ieguldījumu

kopējās drošības nostiprināšanā Eiropā. Tā ir atbalstījusi

starptautiskās sabiedrības pasākumus situācijas stabilizācijai

Balkānos, piedaloties ar savu personālu visās NATO, EDSO un

Rietumeiropas savienības vadītajās operācijās. Miera operācijām

piemērotu resursu attīstīšana ietilpst Latvijas Nacionālo bruņoto

spēku attīstības plānos.

Latvija kā atbildīga starptautiskās

sabiedrības locekle ir iesaistījusies pastāvošajā bruņojuma

kontroles līgumu sistēmā, kas vērsta uz masu iznīcināšanas

līdzekļu, to izejvielu, komponenšu un tehnoloģiju izplatīšanas

ierobežošanu. Latvija pievērš īpašu vērību stratēģiski nozīmīgu

preču un materiālu eksporta, importa un tranzīta kontrolei, lai

Latvijas teritorija netiktu izmantota šādiem ieročiem

nepieciešamo materiālu tranzītam. Stratēģiski svarīgi materiāli

var tikt izmantoti ne tikai atsevišķu valstu interesēs, bet arī

teroristisko grupējumu interesēs. Latvijas valsts iestāžu

iespējas novērst terorisma izplatību saistās ne tikai ar minēto

materiālu kontroli, bet arī ar starptautisko sadarbību un

atbalstu Latvijas partneriem tādās jomās kā izlūkošanas

informācijas apmaiņa un teroristu finansējuma iespēju

kontrole.

Galvenie savstarpēji nostiprinošie un

papildinošie Latvijas drošības un ārpolitikas virzieni ir

integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās,

ekonomiskajās, drošības un aizsardzības struktūrās, vispirms - ES

un NATO. Latvija veicinās tādu NATO un ES paplašināšanos, kas

jebkurā tās stadijā palielinās un stiprinās ne tikai Latvijas,

bet arī visas Eiropas drošību. Sadarbībā ar ES un NATO

pakāpeniski tiek panākta spēja kopdarboties un uzņemties

pilntiesīgas organizācijas dalībvalsts saistības un

pienākumus.

Sadarbība ar ASV ir viena no Latvijas

ārpolitikas prioritātēm, kam jāsekmē Latvijas drošības problēmu

risināšana, kā arī valsts ekonomiskā, zinātnes un kultūras

attīstība. ASV visbūtiskāk ietekmē pasaules politiskos,

ekonomiskos un drošības procesus. ASV attiecības ar Latviju un

iesaiste Latvijā ir daļa no ASV Eiropas politikas, un Latvijas

interesēs ir veicināt noturīgu ASV klātbūtni Eiropā un Baltijas

jūras reģionā. Tādēļ Latvija, balstoties uz ASV-Baltijas

Partnerības hartu, stiprina sadarbību ar ASV un nostiprina ASV

iesaisti Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Tālāk jāattīsta Latvijas

un ASV divpusējās attiecības, sevišķu vērību pievēršot

politiskajam dialogam, sadarbībai ekonomikā un militārajai

palīdzībai, ko ASV sniedz Latvijai, sekmējot tās tuvināšanos

transatlantiskajām drošības struktūrām un starptautiskajām

organizācijām.

Baltijas valstu sadarbības

nostiprināšana ir viens no Latvijas ārpolitikas pamatuzdevumiem.

Apzinoties, ka Latvijas ilgtermiņa stabila attīstība nav

iespējama bez salīdzinošas stabilitātes kaimiņvalstīs, Baltijas

valstu sadarbība ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem un

līdzekļiem to integrācijai Eiropas un transatlantiskajās

struktūrās, kā arī to politiskās un ekonomiskās neatkarības

nodrošināšanai.

Latvijas drošības politika balstās uz

izpratni, ka apdraudējums vienai no Baltijas valstīm ir

apdraudējums visām Baltijas valstīm, un tā ir vērsta uz maksimāli

saskaņotu un iespējami kopīgu Baltijas valstu rīcību ārējā

apdraudējuma novēršanā.

Latvija saskaņā ar tās ārpolitikas

stratēģiskajiem mērķiem, attīsta attiecības ar ES un NATO

dalībvalstīm un šo organizāciju kandidātvalstīm. Latvija veicina

vispusīgu sadarbību ar ziemeļvalstīm un Baltijas jūras reģiona

valstīm, tādējādi veicinot Eiropas integrāciju, reģiona

harmonisku attīstību un tā ekonomiskā potenciāla izmantošanu.

Viens no Latvijas ārpolitikas

pamatvirzieniem ir ekonomiskās un politiskās sadarbības ar

Ziemeļeiropas valstīm padziļināšana, izmantojot ziemeļvalstu

pieredzi Eiropas integrācijas procesos. Intensīva sadarbība ar

ziemeļvalstīm veicina Latvijas integrāciju ES un NATO un sekmē

reģiona valstu attīstības sabalansētību.

Eiropas vienotības procesa ietvaros

un kā topošā ES un NATO dalībvalsts, Latvija attīsta

kaimiņattiecības ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas

Republiku. Latvijas ir ieinteresēta, lai Krievija un Baltkrievija

attīstītos par pilnvērtīgām demokrātiskām valstīm ar

funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas atbalstītu Eiropas un

transatlantiskajā valstu sabiedrībā vispārpieņemtās demokrātiskās

vērtības. Latvija ir gatava veidot pragmatiskas, savstarpēji

izdevīgas un konstruktīvas attiecības ar visām savām

kaimiņvalstīm. Divpusējās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju

ir ieguvušas juridisko bāzi, lai tās turpmāk varētu veidoties kā

suverēnu valstu partnerattiecības, tādējādi nostiprinot drošību

Baltijas jūras reģionā un veicinātu uzticību un stabilitāti

Eiropā.

3.2. Valsts

iekšējās drošības nodrošināšana

3.2.1.

Likumdošanas attīstība un tiesiskās varas nodrošināšana

Īstenojot valsts drošības politiku,

nostiprinot tiesisko kārtību valstī un pilnveidojot likumdošanu,

kā arī integrējoties ES, Latvijā tiek veidota tāda nacionālo

tiesību sistēma, kuras tiesiskā realitāte, kas ietver sevī kā

likumdošanu, tā arī tiesību aktu piemērošanas praksi un daļēji

arī tiesību kultūru, atbilst demokrātiskas un tiesiskas valsts

prasībām. Attīstot nacionālo tiesību sistēmu, galvenā uzmanība

tiks pievērsta tiesu attīstībai, starptautiskajai un

starpinstitucionālajai sadarbībai tieslietās, tiesnešu

profesionalitātes paaugstināšanai, darba apstākļu un sprieduma

izpildes sistēmas sakārtošanai.

Latvijas tiesību sistēma tiks atvērta

ES tiesībām, kuras pēc Latvijas uzņemšanas ES darbosies tieši un

nepastarpināti. Attīstot Latvijas likumdošanas sistēmu, tajā tiks

novērstas pretrunas un būs nodrošināta tās atbilstība ES tiesību

sistēmai, kā arī starptautiskajām saistībām, starptautiskajiem

līgumiem un konvencijām. Vienlaikus tiks attīstītas arī likumu

ieviešanas, īstenošanas un piemērošanas spējas.

Valstī ir nepieciešams turpināt

nostiprināt tiesu varu, pilnveidot tiesnešu apmācību, saīsināt

lietu izskatīšanas termiņus, izskaust korupciju. Stipras

tiesiskās varas pamatā ir stiprs tiesnešu korpuss: profesionāls,

nekorumpēts, nodrošināts ar nepieciešamo palīgpersonālu un

modernu tehnisko aprīkojumu.

Sakārtojot likumdošanas procesu, tiks

nostiprināta konstitucionālā uzraudzība, jo tieši tas pavērs

iespēju sakārtot to likumu hierarhiju, kuri jau pieņemti, kurus

piemēro un kuru piemērošanas gaitā tiek atklātas pretrunas.

3.2.2.

Korupcijas novēršana

Korupcijas novēršanas politikai un

tās sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt valsts

pārvaldes darbības atbilstību demokrātiskas un tiesiskas valsts

prasībām. Latvijā tiek veidota ilglaicīga valsts politika

korupcijas novēršanā, paredzot identificēt korupciju veicinošos

apstākļus un paredzot šo apstākļu novēršanas tiesiskos līdzekļus

(to skaitā jaunu tiesisko aktu izstrādāšanu un ieviešanu) un

citus iespējamos līdzekļus. Tiek radīti galvenie priekšnoteikumi

korupcijas novēršanai - nostiprinātas institūcijas, pilnveidota

tiesisko aktu bāze, korupcijas novēršanā aktīvi tiek iesaistītas

sabiedriskās organizācijas.

Korupcijas novēršanas stratēģija

vienlaikus tiek vērsta trijos galvenajos virzienos: novēršana (kā

preventīvs līdzeklis), apkarošana un izglītošana. Šie virzieni

tiks attīstīti, sabalansējot valsts sektora, privātā sektora un

sabiedrības sadarbību korupcijas novēršanā, kā arī nodrošinot

Latvijas starptautisko saistību izpildi. Korupcijas novēršanas

stratēģijas galvenie uzdevumi ir tiesību aktu pilnveidošana un

institucionālās sistēmas nostiprināšana, kā arī sabiedrības

tiesiskās apziņas celšana un tās atbalsts.

Tiks pieņemta "nulles

deklarācija", kura uzlabos situāciju jomā, kas saistīta ar

personu īpašuma uzskaiti un aplikšanu ar nodokļiem, kā arī

atvieglos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un

pierādījumu vākšanu noziedzīgu nodarījumu konstatēšanā.

3.2.3.

Sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana

Demokrātisko procesu un tiesiskuma

nodrošināšanai un aizstāvībai valstī tiks aktivizēts organizētās

noziedzības apkarošanas darbs un tas tiks izvirzīts par

prioritāro uzdevumu noziedzības apkarošanā. Šī uzdevuma sekmīga

izpilde pozitīvi ietekmēs valsts drošību kopumā.

Organizētās noziedzības efektīvai

apkarošanai tiks pilnveidota sadarbība un informācijas apmaiņa ne

tikai starp Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām, bet arī ar

ārvalstu tiesībaizsardzības institūcijām, un tā notiks šo

institūciju koordinētas darbības ietvaros. Organizēto noziedzīgo

grupējumu sakari ir plaši sazaroti, tāpēc lielāka uzmanība tiks

pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu

sakaru un aktivitāšu fiksēšanai, sadarbojoties ar Starptautisko

kriminālpoliciju (INTERPOL) un ES valstu policiju (EIROPOL), kā

arī ar citām ārvalstu un starptautiskajām tiesībaizsardzības

organizācijām.

Lai sekmīgāk cīnītos ar organizēto

noziedzību, tiks sakārtota tiesību aktu bāze noziedzības

apkarošanas un preventīvo pasākumu jomā, ieviešot ES ekspertu

rekomendācijas un saskaņojot tiesību aktus atbilstoši ES

izvirzītajām prasībām. Turpināsies dalība starptautiskajos

projektos, kas vērsti uz noziedzības apkarošanu, un tiks uzsākta

vienotās Baltijas valstu informatīvās datu bāzes izveidošana

organizētās noziedzības grupējumu dalībnieku uzskaitei. Īpaša

uzmanība tiks pievērsta arī organizētās noziedzības sakariem ar

valsts varas un pārvaldes pārstāvjiem.

Lai nepieļautu terorisma izplatību

Latvijā, nepieciešams izstrādāt un ieviest kompleksus preventīvo

pasākumu plānus un nodrošināt attiecīgās drošības iestādes ar

speciālo tehnisko aprīkojumu. Jāparedz arī preventīvo pasākumu

plāni, kas nodrošinātu Latvijas atbildīgo iestāžu spēju reaģēt uz

iespējamām globalizācijas pretinieku aktivitātēm.

Lai novērstu nepilngadīgo noziedzību,

tiks veikta virkne pasākumu, kas vērsti uz nepilngadīgo

nodarbinātību, iesaistīšanu sabiedriskajā dzīvē un tiesisko

audzināšanu. Valstī tiks sakārtota tiesību aktu bāze, kas

saistīta ar nepilngadīgo piespiedu ārstēšanu no narkotisko vielu

atkarības, kā arī izveidota narkomānu sociālās un medicīniskās

rehabilitācijas sistēma.

Lai pilnveidotu sabiedriskās kārtības

un iedzīvotāju drošības nodrošināšanu, valstī tiks attīstīti

atbildīgie dienesti, kā arī drošību reglamentējošā tiesību aktu

bāze, veicināta sadarbība starp šiem dienestiem un sabiedrību,

organizēta iedzīvotāju izglītošana drošības jautājumos,

pastiprināta ceļu satiksmes kontrole, pilnveidota noziedzīgu

nodarījumu profilakse, to novēršana un atklāšana, ugunsdrošības

uzraudzība, glābšanas darbu materiāltehniskais nodrošinājums,

taktika un tehnika.

3.2.4.

Pretvalstisku un radikālu organizāciju un ārvalstu izlūkošanas

dienestu darbību novēršana

Pret Latvijas nacionālajām interesēm

vērstu pretvalstiski orientētu grupējumu un ārvalstu izlūkošanas

dienestu darbību novēršanā un neitralizācijā īpaši nozīmīga ir

apsteidzošas, savlaicīgas un precīzas informācijas iegūšana, ko

īsteno valsts drošības iestādes.

Valsts drošības iestādes atklāj un

identificē pretvalstiski orientētus grupējumus un personas, to

darbību un mērķus, kā arī ārvalstu izlūkdienestu darbību Latvijā

un tiesību aktos noteiktajā kārtībā veic pasākumus minēto

grupējumu un izlūkdienestu darbības neitralizācijai.

3.2.5. Valsts

robeža

Lai aizsargātu valsts ekonomiskās

intereses, novērstu ārējos riskus un nodrošinātu iekšējo kārtību,

valsts robežas drošības nodrošināšanas jomā galvenais uzdevums ir

integrētas valsts robežas pārvaldīšanas sistēmas izveide,

infrastruktūras attīstīšana un institūciju (to skaitā muitas)

kapacitātes stiprināšana.

Valsts robežapsardzības un kontroles

sistēma tiek veidota, nodrošinot šādu prasību izpildi: vienota

valsts robežas apsardzība un kontrole, izveidota ārējās robežas

infrastruktūra, valstī vienota ārvalstnieku uzturēšanās

nosacījumu izpildes kontroles sistēma, izveidota nacionālā

informācijas sistēma, kas integrēta Šengenas informācijas

sistēmā, pilnveidota tiesību aktu bāze saistībā ar valsts robežas

noteikšanu un robežas režīma nosacījumu ievērošanu un

izpildi.

Tiks izstrādāta izvērsta un

ilglaicīga valsts robežas pārvaldīšanas stratēģija, lai

nodrošinātu vienotu un saskaņotu valsts politiku to institūciju

turpmākajā attīstībā, kuras darbojas uz valsts robežas, un

paaugstinātu to darbības efektivitāti. Tas ļaus novērst personu,

transportlīdzekļu un kravu nekontrolētu robežas šķērsošanu,

kontrabandas preču, ieroču, narkotisku un radioaktīvo vielu

nelegālu ievešanu valstī un to tālāku pārvešanu uz ES valstīm, kā

arī veicinās nelegālās migrācijas apkarošanu.

Atbilstoši ES tiesību aktu prasībām

tiks pilnveidota robežapsardzības un robežkontroles tiesību aktu

bāze. Tiks paplašināta sadarbība ar ES un Baltijas jūras reģiona

valstīm.

Nepieciešams turpināt konsultācijas

ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku par

readmisijas līgumu noslēgšanu un pabeigt valsts sauszemes robežas

demarkāciju ar kaimiņvalstīm.

Papildus ar citām valstīm

noslēgtajiem Latvijas Republikas līgumiem par sadarbību muitas

jautājumos ir nepieciešams noslēgt līgumu arī ar Krievijas

Federācijas valdību par savstarpējo palīdzību muitas

jautājumos.

3.2.6.

Informācijas tehnoloģiju drošība

Pieaugot informācijas tehnoloģiju

lomai privātajā un publiskajā sektorā, kā arī apzinoties faktu,

ka informācijas tehnoloģiju jomā nepastāv starpvalstu robežas,

pieaug arī to loma valsts un tās iedzīvotāju drošībā un

aizsardzībā. Līdz ar to pieaug nepieciešamība nodrošināt valsts

informācijas sistēmu drošību un efektīvu administrēšanu, kā arī

aizsargāt Satversmē noteiktās cilvēku pamattiesības.

Ņemot vērā straujo valsts

datorizāciju, informācijas drošības nodrošināšana tiks risināta

tiesiskā un organizatoriskā līmenī, mazinot galveno riska faktoru

- datoru vīrusu, datoru un programmatūru defektu, lietotāju

neuzmanības vai ļaunprātīgas rīcības un trešo personu

nesankcionētas pieejas - ietekmi.

Informācijas tehnoloģiju drošības

tālākai uzlabošanai tiek izstrādāts projekts par rezerves sakaru

tīkla izveidi krīzes situācijām. Valstiski nozīmīgas informācijas

datu bāzu drošas uzglabāšanas nolūkā nepieciešams nodrošināt

elektronisko dokumentu arhivēšanu un uzglabāšanu.

Lai krīzes un kara situācijā valsts

aizsardzības sistēma varētu veiksmīgi funkcionēt, kā arī lai

valsts spētu nodrošināt laicīgu un efektīvu informācijas plūsmu

starp Latviju un NATO, tiek attīstītas Latvijas spējas raidīt,

saņemt un glabāt klasificētu informāciju. Lai to nodrošinātu,

prioritāra ir spēja apmainīties ar klasificētu informāciju valsts

iekšienē, kā arī ar NATO un Latvijas pārstāvniecībām NATO

valstīs.

3.3. Ekonomikas,

nozaru, vides un reģionu attīstība

3.3.1.

Ekonomiskā drošība

Valsts ekonomiskās politikas mērķis

ir sasniegt ilgspējīgu ekonomisko un līdz ar to arī sociālo

attīstību. Tā kā stabila makroekonomiskā vide ir svarīgs

priekšnosacījums izaugsmei, tad tās saglabāšana ir valdības

ekonomiskās politikas pamatuzdevums.

Lai to nodrošinātu, Latvijas

ekonomiskās ilgtermiņa attīstības stratēģijā ir izvirzītas trīs

galvenās prioritātes - ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu

nosacījumu veidošana, efektīvas un konkurētspējīgas nozaru

struktūras izveidošanas stimulēšana, sociāli ekonomisko

disproporciju un risku mazināšana. Vienlaikus ar jau minētajiem

uzdevumiem ir nepieciešams turpināt pilnveidot valsts nodokļu

politiku, īpaši pievēršot uzmanību nodokļu iekasēšanas

jautājumiem. Līdz ar to pozitīvi tiks ietekmēts valsts

finansiālais stāvoklis.

Ekonomiskajai drošībai svarīga ir

ekonomikas dažādošana un orientācija uz precēm un pakalpojumiem

ar augstu pievienoto vērtību. Dažādojot valsts ekonomiku,

nepieciešams palielināt līdz šim vāji attīstītu, bet perspektīvu

nozaru nozīmi, līdztekus maksimāli izmantojot attīstīto nozaru

priekšrocības. Valsts sekmēs inovatīvās attīstības politiku,

inovācijas sistēmas izveidi un tās darbību. Tiks veicināta

konkurētspējas palielināšana, jaunu ārējo tirgu apgūšana.

Veidojot ekonomikas attīstībai

labvēlīgus nosacījumus, nepieciešams radīt uzņēmējdarbībai

labvēlīgu vidi, veidot mērķtiecīgu valsts atbalsta politiku,

uzlabot nodokļu sistēmu un tās administrēšanu, kā arī veidot

uzņēmēju apmācību un konsultāciju sistēmu.

Valsts ekonomisko attīstību un

drošību būtiski ietekmē konkurētspējīga rūpniecība.

Konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību apjoma

pieaugums un to eksports var samazināt ārējās tirdzniecības

deficītu. Tiks aktivizēta investīciju piesaiste rūpniecības

sektoram.

Valsts ekonomisko drošību un

attīstību būtiski var ietekmēt stāvoklis enerģētikas sektorā.

Valstī nepieciešams veidot naftas produktu rezerves. Sistēmas

apgādes drošībai jābūt galvenajam nosacījumam, veicot

elektroenerģijas tirgus liberalizācijas pasākumus, kas ietver arī

vienota Baltijas valstu elektroenerģijas tirgus veidošanu.

Jāveicina vietējo energoresursu izmantošana un

energoefektivitātes palielināšana, tādējādi mazinot atkarību no

importa un palielinot valsts neatkarību enerģētikas jomā.

Valsts ekonomiskā attīstība ir

saistīta arī ar spējām saglabāt un paaugstināt esošo tranzītkravu

plūsmu. Galvenie uzdevumi tranzīta pakalpojumu sfēras attīstīšanā

ir pakalpojumu konkurētspējas nodrošināšana, vienotas un

harmoniskas transporta infrastruktūras attīstība iekšzemes un

starptautisko tranzīta pārvadājumu veikšanai, Latvijas ostu

infrastruktūras attīstība, maģistrālo cauruļvadu attīstība,

autoceļu tīkla un Rietumu-Austrumu dzelzceļa koridora un ar to

saistītās infrastruktūras modernizācija.

Transporta un tranzīta pakalpojumu

attīstībā īpaša uzmanība tiek pievērsta transporta

infrastruktūras attīstībai un integrēšanās procesam Eiropas un

pasaules transporta tīklā. Latvija turpinās aktīvu līdzdalību

Trans-Eiropas transporta tīkla paplašināšanā. Latvija jau šobrīd

ir nozīmīgs tranzīta koridors virzienā Eiropa-Neatkarīgo Valstu

Savienība (NVS) un Āzija, un līdz ar iestāšanos ES tās nozīmīgums

vēl palielināsies.

3.3.2.

Lauksaimniecības politika

Lauksaimniecības politikas mērķis ir

izveidot lauksaimniecību par nozari, kura ražo pasaules tirgus

prasībām atbilstošu produkciju, kas ir konkurētspējīga kvalitātes

un ražošanas izmaksu jomā. Šī mērķa sasniegšanai tiks īstenoti

šādi galvenie darbības virzieni - ražošanas tehnoloģiju

modernizācija, kvalitātes nodrošināšana visā ražošanas un

realizēšanas procesā un produkcijas tirgus veicināšana un

attīstība.

Pārtikas nekaitīgums, drošums un

kvalitāte ir būtiski kritēriji, kas valstij jāievēro gan

patērētāju veselības, gan arī pārtikas produktu iekšējā un ārējā

tirgus konkurētspēju nodrošināšanas apsvērumu dēļ. Ievērojot šīs

politikas ietekmi sociāli ekonomiskajā, kā arī starptautiskās

politikas un attiecību sfērās, šādas vienotas politikas izstrāde

un īstenošana ir aktuāls un sociāli nozīmīgs mērķuzdevums.

Veicinot pārtikas nozares sakārtošanu un attīstību, kā arī

patērētāju nodrošināšanu ar nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku,

tiks īstenotas divas savstarpēji cieši saistītas politikas -

pārtikas nozares ekonomiskā politika un pārtikas nekaitīguma,

drošuma un kvalitātes politika.

Lai sekmētu lauku harmonisku

attīstību un vides sakārtošanu, ir izstrādāta lauku attīstības

koncepcija un, to īstenojot, tiks veidota lauku attīstības

ilgtermiņa programma un attīstīta nelauksaimnieciskā

uzņēmējdarbība, veicinot lauku sociālekonomisko problēmu

risinājumu.

Valstī regulāri tiek veikta

epizootiskās situācijas kontrole, kā arī izstrādāti un regulāri

aktualizēti preventīvie un reaģēšanas plāni attiecīgo

epidemioloģisko apdraudējumu gadījumos. Tiks izveidots un

ieviests dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumu kompensācijas

mehānisms dzīvnieku masveida saslimšanas gadījumos.

3.3.3.

Reģionālās attīstības politika

Valstī tiek veidota reģionālās

attīstības politika, kuras īstenošana nodrošinās mazāk attīstīto

reģionu straujāku attīstību un dzīves līmeņa atšķirību

mazināšanos valsts iekšienē, kā arī sekmēs visas valsts

līdzsvarotu attīstību.

Valsts līmenī tiks nodrošināta

reģionālās politikas un ES strukturālo instrumentu koordinācija,

resursu koncentrācija, kā arī nostiprināta institucionālā sistēma

un celta tās kapacitāte gan valsts, gan reģionu, gan vietējā

līmenī.

Viens no priekšnoteikumiem visas

valsts straujākai attīstībai un iekšējās drošības un stabilitātes

nostiprināšanai ir sekmīga administratīvā reforma, īstenojot

pašvaldību attīstību veicinošus projektus.

Īstenojot reģionālās attīstības

politikas mērķus, tiks nodrošināti labvēlīgi nosacījumi

investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, īpašu

atbalstu sniedzot mazāk attīstītajiem reģioniem, kā arī retāk

apdzīvotajām un pierobežas teritorijām. Svarīgi ir attīstīt

vietējo infrastruktūru, īpaša nozīme ir ceļu tīkla (tai skaitā

galvenajām satiksmes maģistrālēm alternatīvu ceļu) un sakaru

sistēmas attīstībai, kā arī kultūras un izglītības

infrastruktūras un kvalitātes nodrošināšanai.

3.3.4. Vides

politika

Vides politikas mērķis ir nodrošināt

efektīvu un pilnvērtīgu cilvēka un vides aizsardzību un drošību,

lai nepieļautu būtisku dabas resursu samazināšanos vai vides

stāvokļa pasliktināšanos, kā arī novērstu vai samazinātu

tehnogēno katastrofu iespējamību un to radītās sekas cilvēka

veselībai un videi.

Lai nodrošinātu nacionālo drošību,

tiek identificēta un izvērtēta iespējamā dabas resursu

samazināšanās, vides stāvokļa pasliktināšanās un tehnogēno vai

dabas katastrofu iespējamība. Sabiedrībai tiek sniegta

informācija par katastrofu draudiem, bīstamību un riska

faktoriem, kā arī par to iespējamo ietekmi uz dabas resursiem,

bioloģisko daudzveidību, cilvēku veselību un vidi.

Lai nepieļautu tehnogēnās

katastrofas, tiks veidota objektu riska novērtēšanas un riska

vadības sistēma, kontrolējot iespējamos riska avotus un veicinot

novecojušu tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar modernām tehnoloģijām,

kā arī ieviešot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. Tiks

uzlabota hidrotehnisko būvju drošība.

Lai garantētu cilvēku veselību un

vides drošību, tiks pabeigta Salaspils kodolreaktora demontāža un

radioaktīvo atkritumu apglabāšana, izveidota bīstamo un sadzīves

atkritumu apsaimniekošanas sistēma, nodrošināta bīstamo kravu

pārvadājumu kontrole, kā arī īstenotas valsts investīciju

programmas dzeramā ūdens un pilsētu notekūdeņu attīrīšanas

jomās.

3.4. Sociālo

risku samazināšana

3.4.1.

Sabiedrības integrācijas nodrošināšana

Valsts izaugsmē un drošības

nodrošināšanā būtiska loma ir visai sabiedrībai, tāpēc tiek

veidota pilsoniska sabiedrība, lai panāktu visu iedzīvotāju grupu

līdzdalību valsts attīstības procesos. Integrācijas process

ietver politisko integrāciju, sabiedrības sociālo un reģionālo

integrāciju, kā arī valodas un kultūras integrāciju.

Valsts turpinās veicināt Latvijas

iedzīvotāju informētību par politisko procesu norisi, par valsti

un tās vēsturi, par iedzīvotāju tiesībām un iespējām

līdzdarboties, tā rosinot pilsonisko līdzdalību. Vienlaikus ar

nepilsoņu naturalizāciju tiks veicināta arī viņu iesaiste

sabiedriski politiskajā dzīvē.

Veicinot nodarbinātību, mazinot

bezdarbu, stiprinot saites starp izglītību un darba tirgu un

novēršot nelabvēlīgas reģionālās atšķirības, tiks mazināts

sociālās atstumtības risks.

Sabiedrības integrācijas procesa

īstenošanā izglītības jomā vissvarīgākā mērķgrupa ir bērni un

jaunieši. Izglītības sistēma un valsts kultūrpolitika nodrošinās

gan vispārcilvēcisko, gan Latvijai specifisko vērtību apguvi un

pārmantojamību, gan starpkultūru izglītības un mazākumtautību

kultūras identitātes saglabāšanas iespējas. Izglītības sistēma

turpinās veicināt latviešu valodas apguvi, tādējādi veicinot

sabiedrības integrāciju.

Valsts kultūrpolitika paredz valsts

un pašvaldību atbildību par visu Latvijā dzīvojošo tautību, to

mantojuma un kultūras saglabāšanu un tālāku attīstīšanu, kā arī

iesaisti laikmetīgā apritē.

3.4.2. Sociālā

aizsardzība

Sociālās spriedzes novēršanā un

sabiedrības labklājības nodrošināšanā būtiska loma ir sociālās

drošības sistēmas kapacitātei un ilgspējīgai attīstībai, kas

aizsargā sabiedrības indivīdus sociālā riska gadījumā un

nodrošina darbnespējīgos ar eksistences līdzekļiem. Galvenie

sociālās drošības sistēmas uzdevumi ir sniegt valsts sociālo

apdrošināšanu un sociālo palīdzību.

Valsts sociālās apdrošināšanas

sistēma paredz valsts pensiju apdrošināšanu, apdrošināšanu

maternitātes un slimību gadījumos, apdrošināšanu bezdarba

gadījumā, kā arī sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai

arodslimību gadījumā. Sistēmas attīstības un pilnveidošanas

procesā tā tiks izvērtēta, tiks paplašināts apdrošināmo personu

loks, vienlaikus palielinot arī iedzīvotāju atbildību,

pakāpeniski tiks palielināts pensijas vecums, kā arī izveidota

bezdarbnieku atbalsta (tai skaitā pabalstu izmaksas) sistēma, kas

stimulēs darbu zaudējošo personu ātrāku atgriešanos darba

tirgū.

Valsts sociālās palīdzības

pakalpojumiem ir trīs galvenie virzieni - materiālā palīdzība

(pabalsti), sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija. Tiks

nodrošināta ekonomiskāka un efektīvāka sociālās palīdzības

pakalpojumu sniegšana, kas arī paredz radīt to personu skaita

pieaugumu, kas izmanto alternatīvo sociālo pakalpojumu

programmas. Tiks uzlabota sociālās palīdzības administrēšana un

finansēšanas sistēma, kā arī turpināta sabiedrības informēšana

par sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas jautājumiem,

iedzīvotāju tiesībām un pienākumiem. Sociālās palīdzības

funkcijas tiek sadalītas starp valsti un pašvaldībām.

3.4.3. Veselības

aizsardzība

Sabiedrības veselība ir svarīgs

sabiedrības sociālās vienotības un vienlīdzības, pārticības un

nabadzības izplatības, kā arī vides faktoru un kultūras normu

rādītājs. Lai panāktu iespējami drīzāku Latvijas iedzīvotāju

veselības stāvokļa uzlabošanos, ir nepieciešama efektīva

sabiedrības veselības prakse - uz sabiedrību vērsts un zinātniski

pamatots pasākumu kopums, kura mērķis ir veselības veicināšana,

slimību profilakse un mūža ilguma pagarināšana.

Īstenojot šo mērķi, jāņem vērā

sabiedrības veselības riska faktori, vides aizsardzība,

patērētāju drošība, veselības nodrošināšana un darba drošība.

Tiek uzlabota iedzīvotāju informētība par veselības jautājumiem

un palielinātas indivīda spējas piedalīties savas un ģimenes

locekļu veselības saglabāšanā.

Veselības aprūpes attīstības mērķis

ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu, kvalitatīvu veselības

aprūpi, optimizējot pakalpojumu sniedzēju struktūru, panākot to

konsolidāciju un paaugstinot ikdienā sniegto veselības aprūpes

pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu

pieejamību pacientiem, kā arī radot pamatu integrētas starpresoru

veselības aprūpes sistēmas izveidei darbam ārkārtējās situācijās

un valsts apdraudējuma gadījumos katrā reģionā un valstī kopumā.

Tiks sekmēta primārās un sekundārās veselības aprūpes sistēmas

attīstība.

Tiks izveidota kvalitatīva,

iedzīvotājiem ātri pieejama un izmaksu efektīva neatliekamās

medicīniskās palīdzības sistēma, kas nodrošinās vienlīdzīgu,

kvalitatīvu un savlaicīgu neatliekamo palīdzību visiem Latvijas

iedzīvotājiem.

3.5. Valsts

aizsardzība

3.5.1. Militārā

aizsardzība

Valsts militāro pašaizsardzības spēju

paaugstināšana ir nozīmīgs priekšnosacījums valsts drošības un

aizsardzības politikas sekmīgai un efektīvai īstenošanai.

Neatņemama militāro pašaizsardzības spēju paaugstināšanas

sastāvdaļa ir personālpolitikas, moderna bruņojuma un apgādes

sistēmas, spēku mobilitātes un mobilizācijas sistēmas attīstība.

Arī sabiedrības atbalsts ir viens no faktoriem militāro spēju

paaugstināšanā.

Nacionālie bruņotie spēki ir pakļauti

civilajai kontrolei un tiek veidoti tā, lai tie būtu nelieli,

mobili, moderni apbruņoti, apmācīti, spējīgi sadarboties ar

civilās aizsardzības sistēmas formējumiem.

Latvijas militārās aizsardzības miera

laika struktūra tiek plānota iespējami tuvāka tās kara laika

struktūrai, lai mobilizācijas gadījumā tiktu ātri un efektīvi

panāktas ātrās reaģēšanas spējas visā Latvijas valsts

teritorijā.

Viena no prioritātēm militārās

aizsardzības jomā ir sadarbības ar NATO mērķu un kritēriju

konsekventa izpilde.

Latvija, integrējoties NATO,

nodrošina gatavību saņemt ārēju civilo un militāro atbalstu,

iekļaujot militāros papildspēkus savā aizsardzības sistēmā,

nodrošinot to atbalstu un savstarpējo sadarbību konkrētu kaujas

un mācību uzdevumu izpildē. Tādēļ Nacionālajos bruņotajos spēkos

tiks attīsta informatīva, organizatoriska un tehniska

savietojamība ar NATO militārajām struktūrām. Kļūstot par NATO

dalībvalsti, Latvija būs gatava savā teritorijā īstenot atbalstu

NATO spēkiem, kas pieprasa organizētu un labi plānotu sadarbību

starp NATO un Latvijas civilajām un militārajām institūcijām.

Starptautiskā sadarbība un

līdzdarbība ir viena no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku

prioritātēm. Nacionālie bruņotie spēki turpinās aktīvi

iesaistīties starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās, kā

arī apmācībās kopā ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. Tādā veidā

tiek stiprināta Latvijas valsts drošība un teritoriālā

integritāte un vienlaikus tiek panākta Latvijas līdzdarbība

starptautiskajā miera un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī ANO

principu ievērošanā.

Stiprinot Baltijas reģiona drošību,

īpaša uzmanība tiek veltīta praktisku kopīgu projektu un

programmu attīstībai drošības un aizsardzības sfērā un kopīgam

ieguldījumam starptautiskajā drošībā - Baltijas bataljonam

(BALTBAT), kopīgai Baltijas valstu jūras spēku eskadrai

(BALTRON), kopīgai Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas

sistēmai (BALTNET), Baltijas aizsardzības koledžai (BALTDEFCOL),

kopīgai Baltijas valstu militārajam dienestam pakļauto personu

uzskaites un vadības sistēmai (BALTPERS) un citiem reģionālajiem

projektiem.

Lai nodrošinātu totālās aizsardzības

sistēmas saskaņotu un efektīvu darbību valstī, tiks izveidota,

ieviesta un uzturēta mobilizācijas sistēma, kas sevī ietver

Nacionālos bruņotos spēkus, valsts institūcijas, juridiskās un

fiziskās personas, kā arī visus mobilizācijas vajadzībām plānotos

resursus.

3.5.2. Civilā

aizsardzība

Civilās aizsardzības sistēmas

pilnveidošana ir priekšnosacījums valsts drošības un aizsardzības

politikas sekmīgai īstenošanai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta

ārkārtējo situāciju novēršanā, pārvaldīšanā, reaģēšanā un seku

likvidēšanā iesaistīto valsts iestāžu un pašvaldību atbildības

sfēru, funkciju un iesaistīšanās mehānismu precizēšanai, kā arī

sadarbībai ar militāro aizsardzības sistēmu valsts apdraudējuma

gadījumā.

Viena no galvenajām prioritātēm

civilās aizsardzības jomā ir civilās aizsardzības sistēmas un

atbilstošas tiesību aktu bāzes sakārtošana, pamatojoties uz

pašreizējo valsts ekonomisko stāvokli, infrastruktūru un

pārvaldes sistēmu, kā arī uz ANO, NATO un ES rekomendācijām un

praksi. Pilnveidojot tiesību aktu bāzi, Latvija spēs efektīvāk

līdzdarboties starptautiskajos projektos un integrēties

starptautiskajās organizācijās civilās aizsardzības jomā.

Civilās aizsardzības sistēmas

efektīvai darbībai valstī tiek veidotas valsts materiālās

rezerves, iedzīvotāju trauksmes un apziņošanas sistēma un civilās

aizsardzības formējumi. Valstī tiks attīstīta iedzīvotāju

izglītošana rīcībai ārkārtējās situācijās.

Tiek pilnveidota tiesību aktu bāze un

institucionālā sistēma, lai nodrošinātu valsts iestāžu,

pašvaldību un riska objektu gatavību cilvēku radītām ārkārtējām

situācijām vai dabas katastrofām, kā arī cilvēka un vides

aizsardzību un drošību šādu situāciju gadījumos. Vienlaikus tiks

attīstīts ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas mehānisms un

izveidots nepieciešamo resursu kopums, lai varētu likvidēt vai

samazināt dabas katastrofas vai cilvēku radīto ārkārtējo

situāciju sekas, kā arī novērst līdzīgu situāciju

atkārtošanos.

3.5.3. Krīzes

kontroles sistēmas attīstība

Lai valsts spētu efektīvi risināt

visu potenciālo problēmu spektru, sākot no dabas un tehnogēnām

katastrofām līdz ekonomiskām, politiskām vai militārām krīzēm,

tiek uzlabota valdības vispārējā krīzes kontroles kapacitāte.

Neatkarīgi no krīzes izcelsmes un rakstura valstij ir svarīgi,

lai tās pārvarēšanai tiktu izveidots noteikts standarta lēmumu

pieņemšanas procedūru un reaģēšanas mehānismu kopums un radīti

visi priekšnoteikumi, lai valdība varētu centralizēti pārvaldīt

radušos krīzes situāciju.

Latvijā pakāpeniski tiek radīta

krīzes kontroles sistēma, kas integrēs visu publiskās pārvaldes

institūciju (to skaitā reģionālo un vietējo varas iestāžu) esošās

krīzes kontroles spējas un attīstīs trūkstošās. Lai paredzētu,

atklātu, novērstu un risinātu krīzes, kā arī attiecīgi atjaunotu

normālos apstākļus, nacionālā krīzes kontroles sistēma nodrošinās

spēju koordinēt iesaistīto valsts institūciju darbību un aptvers

lielu skaitu savstarpēji mijiedarbīgu funkciju, tādējādi

palielinot vispārējo efektivitāti.

Attīstot krīzes kontroles sistēmu,

tiks ņemti vērā totālās aizsardzības principi. Lai nodrošinātu

krīzes kontroles sistēmas gatavību, darbību un attīstību,

nepieciešams veikt regulāras starpresoru mācības un

vingrinājumus, kas balstītos uz plaša spektra krīzes situāciju

analīzi.

Būtisks faktors Latvijas krīzes

kontroles sistēmas izveidē ir tās savietojamība ar NATO, ES un

Baltijas valstu līdzīgām struktūrām.