6. pants

1Dod sociālus un vides uzlabojumus, jo ievieš labu praksi un

2atbildīgas uzņēmējdarbības principus.

3Latvijas mērķis ir piesaistīt, palīdzēt nodibināt un paturēt

4savā valstī ārvalstu investorus. Prioritātes tiek noteiktas, lai

5paaugstinātu varbūtību, ka piesaiste būs veiksmīga, tā sniegs

6unikālus labumus. Nosakot prioritātes, ir jāņem vērā specifiski

7sektori, tirgi un investori, kuriem pievērst pastiprinātu

8uzmanību un nosakot kritērijus potenciālo investoru

9identificēšanai. Tāpat būtiska ir investīciju piesaistes

10stratēģijas elastība atkarībā no izmaiņām tirgus pieprasījumā un

11jaunām (tehnoloģiskām) iespējām. Vienlaikus ir jāņem vērā

12investīciju projekta pozitīva vai negatīva ietekme uz citām

13nozarēm, nosakot konkrētus prioritāros sektorus. Būtiski ir arī

14vides un sociālie aspekti un konsekvence stratēģijas īstenošanā.

15Latvijas valsts pārvaldei būtu nepieciešams nodrošināt

16konsekventu nodokļu un finanšu atbalsta mehānismu politiku, kas

17ir balstīta uzņēmējdarbības vides datos un objektīvos apsvērumos,

18lai nodrošinātu nacionālā līmeņa ekonomikas pakāpenisku

19kvalitātes un pārredzamības uzlabošanu, kas arī sekmētu investoru

20uzticību ilgtermiņā.

21Lai nodrošinātu augstākminēto ir svarīgi definēt potenciālo

22ārvalstu investīciju kvalitātes novērtēšanas kritērijus, lai

23noteiktu investoru dzīvotspēju un atbilstību Latvijas sabiedrības

24interesēm, attīstības plānošanas dokumentiem un likumdošanas

25prasībām. Minēto kritēriju pamatuzdevums ir definēt prioritārās

26investoru mērķa grupas, gan savlaicīgi identificēt iespējamos

27investīciju riskus.

28Ievērojot augstāk minēto potenciālo investoru investīciju

29projekti/ieguldījumi tiek vērtēti pēc kritērijiem:

30- Ieguldījumi Inovācijās;

31- Preču un pakalpojumu eksportu;

32- Ieguldījumiem infrastruktūrā;

33- Noieta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības potenciālu;

34- Ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci;

35- Produkta/pakalpojumu vieta Globālās piegādes ķēdēs.

36Vienlaikus projektiem būtu jāveicina vietējo resursu un

37izejvielu pārstrāde, augstāku tehnoloģisko līmeņu attīstība,

38preču un pakalpojumu pievienotā vērtībā.

39Lai nodrošinātu projekta atbilstību Latvijas sabiedrības

40interesēm un plānotajai attīstībai, investīciju projektu

41kvalitāte un risku analizē ir veicama šādos aspektos:

42- Uzņēmuma finanšu stāvoklis;

43- Uzņēmuma īpašnieku reputācija;

44- Vai projekts skar ES investīciju izvērtēšanas mehānismā

45minētos sektorus;

46- Vai projekts skar Nacionālās drošības likumā noteiktos

47sektorus;

48- Projekta ietekme uz vidi un klimatu, veselību un

49sabiedrību;

50- Valsts atbalsta nepieciešamība projekta īstenošanai.

51Primārie nacionālie izaicinājumi ĀTI piesaistē ir saistīti

52ar:

53Viens no priekšnosacījumiem investīciju piesaistē ir stabila

54un investoriem labvēlīga uzņēmējdarbības vide.

55Var tikt identificēti vairāki faktori, kas kavē ārvalstu tiešo

56investīciju ieplūdi Latvijā - izglītības un zinātnes kvalitāte un

57darbaspēka pieejamība, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības

58kvalitāte, finanšu pakalpojumu pieejamība un procedūru ilgums,

59digitalizācijas līmenis, energoresursu izmaksas, atbalsta

60instrumentu konkurētspēja salīdzinājumā ar citām lokācijas

61vietām, administratīvais slogs nepieciešamo publisko pakalpojumu

62saņemšanā.

63Attiecībā uz būtiskākajiem faktoriem un kavēkļiem ar ko

64sastopas investori jānorāda:

65• Kvalificēta darba spēka pieejamība prioritārajos sektoros

66(vispārēja IT kompetence, valodu zināšanas, finanšu pratība,

67profesionālās prasmes tehniskajās nozarēs, īpaši automatizācija,

68robotizācija, sarežģītu viedo tehnoloģiju vadīšana un

69programmēšana u.tml.);

70• TUA atļauju izsniegšanas process;

71• Vienveidīgas normu piemērošanas process attiecībā uz

72dokumentu īstuma pārbaudi (IeM, PMLP, Konsulārais dienests)

73pārceļot darbiniekus (un ģimenes locekļus) uzņēmuma ietvaros un

74piesaistot darbiniekus no valstīm, kas nav EU;

75• TUA atļauju pagarināšana uzņēmumu vadītajiem un to ģimenes

76locekļiem;

77• Vienkārša atbalsta instrumentu pieejamība Granta veidā par

78darba vietu radīšanu prioritārajos sektoros (līdzīgi kā Lietuvā

79un Polijā);

80• Vienas pieturas kontaktpunkta (platformas) pieejamība

81attiecībā uz PMLP, NVA un Konsulārā dienesta pakalpojumiem

82formalitāšu kārtošanai attiecībā uz TUA;

83• Izglītības sistēmas spēja un kapacitāte nodrošināt

84kompetenču un prasmju kopumu kas ir un kas nākotnē tiks

85pieprasīts darba tirgū;

86• Brīvo ražošanas/industriālo telpu pieejamība SEZ un

87Brīvostās;

88• Reputācijas risku novēršana (sankciju saraksti un nozaru

89karteļi);

90• Darba spēka mobilitātes risinājumi starp pašvaldībām;

91• Attīstības teritoriju pieejamība ar atbilstošu zonējumu;

92• Bankas konta atvēršanas procedūru ilgums (2-7 mēneši);

93• PVN atmaksa un nodokļu režīmu atbilstība atsevišķu sektoru

94biznesa modelim (piemēram, kokrūpniecība);

95• Uzņēmumu gatavības līmenis AML risku un savu sadarbības

96partneru novērtēšanai, pieejamu rīku neesamība;

97• Būvvalžu kapacitātē pašvaldībās un pieņemto lēmumu

98kvalitāte/procedūru ilgums;

99• Ceļu infrastruktūras plānošanas process.

100Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

1014.3.1. Atbalsts digitālo risinājumu, automatizācijas,

102modernizācijas, jauno dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanai,

103investīciju programmas ražošanas procesu automatizācijai;

1044.3.2. Produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana

105privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu, augsto

106tehnoloģiju pielietošanai tautsaimniecības nozarēs, veicināt

107efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa

108samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecību, pārejot uz

109tīru aprites ekonomiku (Eiropas Zaļais kurss74),

110izstrādāt klimatam draudzīgas ieguves tehnoloģijas;

1114.3.3. Sekmēt labvēlīgas ĀTI politikas veidošanu,

112piesaistot augstas pievienotas vērtībās privātās investīcijas,

113tai skaitā pilnveidojot nodokļu politiku, īpaši nekustamo īpašumu

114un nodarbinātības jautājumos; sekmējot banku sektora

115pārredzamību;

1164.3.4. Atbalsts starptautisko biznesa pakalpojumu centriem

117Latvijā (apmācību nodrošināšana, infrastruktūras attīstība,

118konsultatīvs atbalsts ārvalstu investoriem juridisko personu

119darbības un nodokļu jautājumos);

1204.3.5. Veicināt uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar

121investoriem un sadarbību ar Latvijas pētniecības un

122attīstības institūcijām;

1234.3.6. Latvijas industriālo ēku fonda attīstība,

124Infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam.

125Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras

126attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot

127ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa

128attīstībā;

1294.3.7. Stiprināt LIAA proaktīvo investīciju piesaistes

130kapacitāti, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības

131ārvalstīs, nepieciešamības gadījumā iesaistot plašo Latvijas Goda

132konsulu tīklu ārvalstīs;

1334.3.8. Veidot nacionālas nozīmes tūrisma

134infrastruktūru, nodrošinot straujāku tūrisma plūsmu

135atgriešanos pēc Covid-19 krīzes situācijā;

1364.3.9. Finansējums klasteru programmu pilnvērtīgai

137turpināšanai - iespēja klasteriem/ asociācijām/ uzņēmumu

138apvienībām pastāvīgi plānot un dinamiski, atbilstoši tirgus

139situācijai īstenot kopīgas eksporta veicināšanas aktivitātes,

140sekmēt zināšanu kapitāla veidošanos caur atšķirīgu zināšanu un

141pieredzes pārnesi, kā arī sekmēt dinamisku vērtību ķēžu

142veidošanos, kas ļauj uzņēmumiem pārvarēt atsevišķa uzņēmuma

143ierobežojumus mērogā un aktivitāšu tvērumā.

144Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas

145uzņēmējdarbības vides investīciju absorbcijas līmeni un finanšu

146apstrādes kvalitāti, nodrošinot tās pārredzamību, kā arī

147investoru interešu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā arī

148aizstāvēšanu. Tiks sekmēta labvēlīga ĀTI piesaistes politika,

149pilnveidoti sadarbības modeļi ar ārvalstu investoriem,

150pakāpeniski virzot investīciju plūsmu uz produktivitāti

151paaugstinošajām darbībām privātajā sektorā un pāreju uz augsto

152tehnoloģiju pielietošanu tautsaimniecības nozarēs, kas

153nodrošinātu veiksmīgu dalību globālajās vērtību ķēdēs. Tā pat

154tiks stiprināta LIAA kapacitāte proaktīvo investīciju piesaistei,

155pilnveidotas un vienkāršotas Grantu un finanšu instrumentu

156programmas uzņēmējdarbības kapacitātes uzlabošanai un veicināta

157kapitāla tirgus (t.sk. "zaļo" finansēšanas instrumentu)

158attīstīšana un finansējuma pieejamība, nodrošināts kvalitatīvs

159ārvalstu investoru konsultatīvais atbalsts.

1604.4. RĪCĪBAS VIRZIENS:

161INOVĀCIJAS

162Latvijas konkurētspējas priekšrocības pamatā veidojamas,

163balstoties uz inovāciju ieviešanu, modernu un digitālu

164tehnoloģiju izmantošanu un produktivitātes paaugstināšanu. Prasme

165radīt un arī pielietot dažāda veida inovācijas jeb jaunus vai

166būtiski uzlabotus produktus un procesus var nodrošināt

167nepieciešamo grūdienu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Turklāt

168sinerģija starp privāto sektoru (uzņēmējiem), publisko sektoru

169jeb valsts institūcijām un akadēmisko sektoru jeb pētniecības

170organizācijām ir būtisks priekšnoteikums stratēģisku inovāciju

171attīstībai uzņēmumā, piemēram, jaunu produktu, tehnoloģiju,

172pakalpojumu un biznesa modeļu attīstīšanai, kā arī esošo

173risinājumu pilnveidei un sadarbības veicināšanai. Tas nozīmē arī

174ciešāku sadarbību starp pētniecības un industriju nozaru

175infrastruktūras attīstīšanai un pieejamības nodrošināšanai.

176Kopējā inovācijas ekosistēmā būtiska loma ir jaunuzņēmumiem,

177kas nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina

178straujāku ekonomiskās paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku.

179Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai veicinātu inovatīva

180produkta attīstīšanu un pētniecību, šobrīd paredz iespēju

181jaunuzņēmumiem saņemt šādas atbalsta programmas:

182a) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai par darba

183ņēmēju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa

184atvieglojumus,

185b) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju

186piesaistei.

18703.10.2019. ir parakstīts sadarbības memorands ar 3

188jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām - Latvijas jaunuzņēmumu

189asociācija "Startin.lv", Latvijas Privātā un riska

190kapitāla asociācija un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls, kas nosaka

191nozares attīstības prioritātes.75 Balstoties uz

192noslēgto memorandu 05.11.2019. ar MK rīkojumu Nr.538 minētajām

193organizācijām piešķirts finansējums, lai nodrošinātu jaunuzņēmumu

194ekosistēmas attīstību veicinošu aktivitāšu īstenošanu ar NVO

195starpniecību, t.sk., stiprinot nevalstiskā sektora lomu un

196kapacitāti, kā arī palielinot tā pienesumu jaunuzņēmumu

197ekosistēmai Latvijā kopumā. Kā rezultātā ir uzlabota ekosistēmas

198organizāciju un asociāciju sadarbība, rīkojot regulāras tikšanās

199ar jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībniekiem, uzturēta jaunuzņēmumu

200datubāze, uzlaboti jaunuzņēmumu darbību regulējošie normatīvie

201akti, organizēta izstrādāto valsts atbalsta programmu pilnveide

202un popularizēšana, veicināta ārvalstu investoru interese par

203Latvijas jaunuzņēmumiem un popularizēti Latvijas jaunuzņēmumu

204veiksmes stāsti. Tāpēc inovācijas ekosistēmā nepieciešams

205turpināt stiprināt sadarbību ar jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem un

206tos pārstāvošajām organizācijām, tādā veidā nodrošinot

207jaunuzņēmumu plašāku iesaisti Latvijas inovācijas potenciāla

208palielināšanā un valsts tautsaimniecības izaugsmē kopumā. Plašs

209atbalsts starptautiskai rūpnieciskā īpašuma tiesību

210nostiprināšanai Latvijas uzņēmumiem, tai skaitā rūpnieciskā

211īpašuma tiesību nostiprināšanas profesionālajiem pakalpojumiem,

212kā patentu meklēšana, pieteikumu sagatavošana, patentu maksājumi,

213arī situācijās, kad sākotnējie patenti tiek pieteikti

214jurisdikcijās ārpus Latvijas vai ārpus Eiropas Savienības

215(Parīzes vienošanās ietvaros). Sakārtota rūpnieciskā īpašumu

216tiesību aizsardzības tiesiskā vide un konsekventa nacionālā

217industriālā politika attiecībā uz RIS3 jomu attīstību, ņemot vērā

218jomas uzņēmēju vajadzības un rekomendācijas, ir priekšnoteikums

219inovāciju attīstīšanai.

220Augstskolās ir izveidotas efektīvas inovāciju ekosistēmas,

221kuras ir būtiskās absolventu uzņēmējprasmu attīstībā. Uzsākta

222Studentu Inovāciju grantu programma, vairākus gadus veiksmīgi

223darbojas augstskolu inkubatori un starptaugstskolu inkubātors -

224Zaļo Tehnoloģiju inkubators, kas specializējās tehnoloģiski

225ietilpīgu uzņēmumu attīstībā. RTU izveidota Dizaina fabrika, kas

226ir daļa no Alto universitātes globālā tīkla. RSU un RTU

227sadarbojās ar Eiropas Inovāciju Institūtu - EIT

228https://eit.europa.eu to pārstāvot vairākas kopienās: Heath-KIC,

229Climate- KIC, Raw Material-KIC, Food-KIC.

230Būtiska loma inovācijas kapacitātes stiprināšanā ir arī spējai

231piesaistīt finanšu kapitālu, augsti kvalificētu darbaspēku

232(talantu piesaisti) un nodrošināt kvalitatīvu sadarbību ar

233pētniecības organizācijām. Cieša sadarbība starp uzņēmējiem un

234pētniecības organizācijām sniedz iespēju veikt kopīgus

235pētniecības un attīstības darbus, kas var rezultēties jaunos vai

236būtiski uzlabotos produktos vai pakalpojumos ar augstu

237komercializācijas potenciālu un tirgus pieprasījumu. Līdz ar to,

238nepieciešams turpināt attīstīt cilvēkkapitāla, t.sk. P&A

239cilvēkkapitāla, kapacitāti, P&I infrastruktūras koplietošanu,

240stiprinot digitālās un IKT prasmes, lai attīstītu zināšanu un

241tehnoloģiski ietilpīgākus produktus un pakalpojumus un celtu

242produktivitātes līmeni.

243Vienlaikus statistikas dati liecina, ka inovāciju un darba

244produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no citām

245valstīm.76 Uzņēmumu biznesa modeļi nav pietiekami

246orientēti uz inovāciju attīstīšanu, uzņēmumu vadītājiem joprojām

247ir nepietiekamas zināšanas par dažādu inovāciju daudzveidīgajām

248iespējām, inovāciju stratēģisko vadīšanu uzņēmumu konkurētspējas

249priekšrocību radīšanā un inovāciju aizsargāšanas paņēmieniem, kā

250arī uzņēmumi nepietiekami pārzina to rīcībā esošās materiālās un

251nemateriālās vērtības, piemēram, pieejamo zinātību, intelektuālo

252īpašumu un tehnoloģisko potenciālu, kas var kļūt par pamatu

253dažādu stratēģisku inovāciju attīstīšanai. Vienlaikus ir

254jāstiprina informācijas apmaiņa starp iesaistītajām personām un

255jāveido izpratne par klasteru iniciatīvu sniegtajām iespējām.

256Kopumā valsts intervence veidojama pilna cikla inovāciju

257atbalstam ar mērķi samazināt laiku, kas nepieciešams inovāciju

258ienākšanai tirgū. Tas nozīmē gan atbalstu jauno izstrāžu pilota

259projektiem, kas nodrošinātu straujāku šo izstrādņu

260komercializāciju un ienākšanu tirgū, gan atbalstu uzņēmumiem

261specializēto ražošanas aktīvu iegādei jaunu, inovatīvu produktu

262ražošanai. Vienlaikus vērtējamas esošo inovāciju atbalsta formu

263pilnveidošanas iespējas, lai nodrošinātu finansiāli ietilpīgāku

264uzņēmumu inovāciju projektu īstenošanu, piemēram, paplašinot

265inovāciju vaučeru atbalstu.

266NIP pamatnostādņu īstenošanas kontekstā būtisks ir arī

267Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

268(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra

269rīkojumu Nr.587)77 noteiktais viedo pašvaldību

270ekosistēmas koncepts, kura mērķis ir radīt vidi pilsētās un to

271funkcionālajās teritorijās viedo risinājumu (produktu jaunu

272pakalpojumu sniegšanai vai esošu pakalpojumu uzlabošanai, tai

273skaitā ar eksporta potenciālu) attīstībai, izveidojot

274starpsektorālu un starpinstitucionālu koordinācijas mehānismu,

275kas ilgtermiņā veicina visu iesaistīto un ieinteresēto dalībnieku

276līdzatbildīgu sadarbību inovatīvu risinājumu attīstīšanā. Līdz ar

277to, lai sekmētu inovāciju attīstību un zināšanu pārnesi arī

278reģionos, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks

279ieviests jauna veida pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes

280risinājumi (piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā

281preču pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc

282pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās

283realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās

284medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana

285tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību

286administrācijas darbā u.tml. VARAM viedo pašvaldību kontekstā

287plāno īstenot atbalsta pasākumus šādos virzienos: 1)

288uzņēmējdarbības un inovācijas attīstībai nepieciešamās vides

289radīšana, kas iekļauj arī testa vietu izveidi un cita starpā

290paredz plānošanas reģionu būtisku lomu inovācijas veicināšanā; 2)

291publisko pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošanā,

292neaprobežojoties tikai ar enerģētiku un mobilitāti, bet atbalstot

293viedos risinājumus arī tādās pašvaldību kompetences jomās kā

294komunālie pakalpojumi un teritorijas labiekārtošana; tūrisms;

295izglītība un kultūra; veselības aprūpe, veselīgs dzīvesveids un

296sociālā aprūpe; sabiedriskā kārtība (t.sk. drošība);

297energoefektivitāte, vispārējā pārvalde, t.sk., sabiedrības

298iesaiste; 3) reģionālās inovācijas un zināšanu platformas

299izveidei un darbībai, paredzot plānošanas reģionu un pašvaldību

300būtisku lomu inovācijas veicināšanā, gan izveidojot nepieciešamo

301ekosistēmu (regulāru sadarbību starp publisko pārvaldi, privāto

302un akadēmisko sektoru, citām iesaistītajām pusēm) un

303infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīvu produktu testēšanā un

304turpmākā virzībā tirgū, cita starpā sniedzot ieguldījumu arī

305mācību satura pilnveidošanā, lai nodrošinātu reģiona

306ekonomiskajai specializācijai un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu

307speciālistu piesaisti. Sadarbības veicināšana starp publisko,

308privāto un akadēmisko sektoru, stabila biznesa ideju autoru,

309jauno uzņēmēju, valsts uzņēmumu sadarbības sistēma, klasteru

310pieejas attīstība, tīklošanās iespēju radīšana, patstāvīga

311uzņēmēju un plašākas sabiedrības informētība un, iesaiste dažādu

312valsts lēmumu pieņemšanā, atbalsts tehnoloģiskajām un

313netehnoloģiskajām inovācijām, kā arī Latvijas tēla stiprināšana

314starptautiskajā biznesa vidē ir instrumenti, kā panākt inovatīvu

315ideju un aktivitāšu iedzīvināšanu uzņēmējdarbības vidē.

316Covid-19 krīzes kontekstā ir identificēta nepieciešamība

317nodrošināt publiskā atbalsta instrumentus gan lietišķo pētījumu

318īstenošanai, gan uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā,

319tādējādi nodrošinot straujāku krīzes un pēckrīzes vajadzībām

320atbilstošu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanu

321un ieviešanu. Vienlaikus, nepieciešams turpināt arī fundamentālo

322un lietišķo pētniecību, kas rada pamatu zināšanu un tehnoloģiju

323pārnesei uz uzņēmējdarbības sektoru, inovatīvu risinājumu un

324jaunu produktu komercializācijai un nodrošina ekonomisko

325attīstību ilgtermiņā.

326Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

3274.4.1. Paplašināt esošos, sevi pierādījušos atbalsta

328mehānismus, lai tie nodrošinātu atbalsta instrumentu

329sinerģiju un savstarpējo papildinātību, kā arī sabalansētu

330finansējuma struktūru visā pētniecības un inovācijas ciklā,

331samērojot pētniecībai, komercializācijai un inovāciju ieviešanai

332tirgū pieejamo finansējumu;

3334.4.2. Veicināt publiskā sektora vēlmi investēt inovatīvu

334risinājumu ieviešanā, izmantojot publiskā iepirkuma iespējas.

335Jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšana pakalpojumu

336nodrošināšanai pašvaldībās - viedās pašvaldības (kompleksi

337risinājumi, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi

338un klimatam draudzīgiem risinājumiem);

3394.4.3. Veicināt inovācijas aktivitātes valsts

340kapitālsabiedrībās, tai skaitā, stiprinot valsts un

341pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību

342pētniecības un attīstības stratēģisko plānošanas un analītikas

343kapacitāti, veicinot līderību pētījumu pasūtīšanā un

344eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu ieviešanā;

3454.4.4. Veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju

346ekosistēmu, kurā iesaistās attiecīgās sfēras nozares, lai

347radītu iespēju lielajām valsts kapitālsabiedrībām, sadarbībā ar

348nozaru uzņēmumiem, piedalīties inovatīvu produktu un pakalpojumu

349radīšanā un testēšanā produkcijas vidē atbilstošajās nozarēs;

3504.4.5. Sekmēt digitālo transformāciju un tehnoloģiski

351ietilpīgu risinājumu, tai skaitā mākslīgā intelekta

352risinājumu ieviešanu privātajā un publiskajā sektorā;

3534.4.6. Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas

354pētniecībā, attīstībā un inovācijās, atbalstot fundamentālo

355un lietišķo pētījumu veikšanu, atbalstot zināšanu un tehnoloģiju

356pārnesi, kā arī tehnoloģisko un netehnoloģisko inovāciju

357attīstīšanu un ieviešanu dažādos inovācijas attīstības

358posmos;

3594.4.7. Sekmēt finanšu instrumentu izmantošanu inovatīvu

360un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu ieviešanā. Jaunu finanšu

361instrumentu nodrošināšana komersantiem inovāciju attīstībai un

362veicināšanai, tai skaitā atbalsts produktivitātes celšanai

363reģionos;

3644.4.8. Nodrošināt atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas

365attīstībai;

3664.4.9. Nodrošināt kvalitatīvu tiesisko un konsultatīvo

367bāzi un atbalstu uzņēmumiem īpaši intelektuālā īpašuma

368tiesību aizsardzības jomā, patentu aizsardzībā;

3694.4.10. Turpināt uzņēmumu vadītus lietišķos pētījumus

370(Kompetenču centri), kas nodrošinātu arī turpmāku investīciju

371piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un lielu nozīmi

372Latvijas ekonomikas konkurētspējas un transformācijas

373nodrošināšanai, tai skaitā īstenojot pilna cikla inovāciju

374principu;

3754.4.11. Veicināt inovācijas ekosistēmas attīstību

376augstskolās, veidojot atbalsta programmas uzņēmēj prasmju

377attīstībai, biznesa inkubātorus un koprades telpas. Jāpaplašina

378sadarbība ar EIT;

3794.4.12. Nodrošināt tiesiskā regulējuma izveidi

380pilotteritoriju, jeb inovāciju zonu ierīkošanai, kur strādā

381atvieglots inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju testēšanas

382saskaņošanas process, tādā veidā paātrinot viedās mobilitātes

383risinājumu komercializāciju, ceļot vietējo uzņēmumu kapacitāti

384eksportspējīgu risinājumu radīšanā, kā arī radot pievilcīgu vidi

385ārvalstu tehnoloģiju inovāciju uzņēmumiem.

386Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas uzņēmumu

387konkurētspēju, veicinot produktu un pakalpojumu ar augstu

388pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, tādējādi ceļot

389Latvijas komersantu produktivitāti, valsts ekonomisko izaugsmi un

390sabiedrības labklājību. Plānots kāpināt publisko un privāto

391investīciju ieguldīšanu inovāciju izstrādē un ieviešanā,

392nodrošinot investīciju pieejamību visā pētniecības un inovācijas

393ciklā, kā arī stiprināt sadarbību starp pētniecības

394organizācijām, komersantiem t.sk. jaunuzņēmumiem un valsts

395kapitāldaļu uzņēmumiem un publisko sektoru konkurētspējīgu

396produktu, pakalpojumu un procesu radīšanā. Tiks veicināta

397komersantu izpratne par nepieciešamību ieguldīt pētniecībā un

398inovācijā, kā arī savā darbības jomā meklēt inovāciju iespējas un

399tās īstenot, tostarp informējot plašāku sabiedrību par inovāciju

400un globālo vērtību ķēžu sniegtajam iespējām un lomu ekonomikas

401izaugsmei.

4024.5. RĪCĪBAS VIRZIENS: FINANŠU

403PIEEJAMĪBA

404Kapitāla tirgus Latvijā ir salīdzinoši ierobežots, ES

405struktūrfondu atbalsta programmas un tajās pieejamie finanšu

406līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai ir ierobežoti gan to

407pieejamības nosacījumu, gan apjoma ziņā. Savukārt, banku

408kreditēšanas politika ir vairāk orientēta uz uzņēmumiem ar

409stabiliem finanšu rādītājiem un pozīciju tirgū. Uzņēmumiem ir

410grūtības iegūt ilgtermiņa finansējumu gadījumos, kad pašu

411kapitāls (dalībnieku līdzdalība) vai nodrošinājums nav pietiekams

412kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā. Tā rezultātā

413veidojas izteikts finanšu līdzekļu trūkums darbībai iekšējā

414tirgū, uzņēmumu izaugsmei, attīstībai un eksporta veikšanai.

415Galvenie izaicinājumi ar ko uzņēmējiem ir jāsaskaras:

416‒ Likviditāte un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība;

417‒ Nekonkurētspējīgas banku procentu likmes un termiņi;

418‒ Nepietiekams finansējums inovācijas un digitalizācijas

419projektu realizācijai;

420‒ Nepietiekams finansējums inovatīvu biznesa modeļu

421finansēšanai;

422‒ Vāji attīstīts riska kapitāla un kapitāla tirgus;

423‒ Pieaugoši starptautiskās tirdzniecības riski.

424Jāatzīmē, ka pieeja apgrozāmajam un investīciju kapitāla

425finansējumam ir nozīmīgs faktors gan mazo un vidējo komersantu

426uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai,

427uzņēmējdarbības uzsācējiem un inovatīviem, strauji augošiem

428uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem. Ņemot vērā apsvērumus un

429identificētos šķēršļus, kas saitīti ar finansējuma trūkumu, jo

430īpaši apgrozāmiem līdzekļiem un salīdzinoši ilgstošu naudas

431apriti, ir nepieciešams veidot valsts stimulus finanšu

432pieejamības veicināšanai. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt

433valsts atbalsta instrumentu pieejamību, lai novērstu Covid-19

434radītās sekas, kā rezultāta lielai daļai uzņēmumu rentabilitātes

435rādītāji ir vēl vairāk pasliktinājušies, kā arī stimulētu lielu

436investīciju projektu ražošanas izvietošanai Latvijai attīstību,

437tādējādi veicinot saistīto uzņēmumu ekosistēmu izveidošanos, kas

438primāri notiek ap lieliem uzņēmumiem.

439Būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības

440attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot

441tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā,

442stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un

443nodrošinot ekonomikas pārorientēšanos un izaugsmi turpmākajos

444gados. Īstermiņa un vidēja termiņa lielākais izaicinājums

445uzņēmumiem ir likviditāte un apgrozāmo līdzekļu pietiekamība,

446kurus radījusi nepietiekoša darījumu un finanšu plūsma, kas

447mazina iespējas segt saistības pret kreditoriem, tai skaitā

448finanšu institūcijām kā ar eksportu saistīto risku pārvaldība,

449vienlaicīgi nezaudējot starptautisko konkurētspēju. Lai

450nodrošinātu ekonomikas pārorientēšanos, nepieciešams atbalstīt

451uzņēmumu produktivitātes celšanu un digitalizāciju caur jaunu

452tehnoloģiju ieviešanu, tostarp veicinot ilgtspējīgas un videi

453draudzīgas ražošanas attīstību. Pēc Covid-19 seku mazināšanai

454primārie sasniedzamie rādītāji ir atbalsta pasākumi lielajiem

455komersantiem finanšu instrumentu veidā (garantijas un aizdevumi),

456turpmākajās darbības jāattīsta trīs līmeņu finansēšanas sistēma:

457krājaizdevumu sabiedrības mikro uzņēmumiem, banku kredīti vidējam

458līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem (pašu

459kapitāla investīciju fonda (pamatkapitāla un kvazikapitāla

460ieguldījumi) izveide un finanšu instrumenta ALTUM aizdevuma

461vidējiem un lielajiem uzņēmumiem ar garu atmaksas termiņu

462īstenošana. Turpmākās izaugsmes nodrošināšanai, svarīgi ir

463aktivizēt riska kapitāla fondu investīcijām kapitālā, ieviešot

464finanšu instrumentu ar Granta elementu ražošanas procesu

465pilnveidei un paplašināšanai, tai skaitā digitalizācijai,

466izveidojot aizdevumu un garantiju programmu produktivitātes

467kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai īstenojot programmu - atbalsts

468uzņēmumu digitālajai transformācijai.

469Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

4704.5.1. Finanšu pieejamības veicināšana uzņēmumu darbības

471saglabāšanai (jaunu produktu izstrādei, produktu testēšanai

472un sertifikācijas programmām, investīciju programmas

473automatizācijai un robotizācijai, ražošanas infrastruktūras

474attīstīšanai enerģētikas politikas stiprināšana, jeb

475energoefektivitātes programmu veicināšana);

4764.5.2. Finanšu instrumentu attīstība, kreditēšanas

477paplašināšanā (esošo finanšu instrumentu pilnveide ietverot

478tajos Granta elementu, kas finanšu instrumentu padara klientam

479pieejamāku, atbalsta pasākumu veicināšana finanšu instrumentu

480veidā gan lielajiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

481(garantijas un aizdevumi));

4824.5.3. Kapitāla tirgus atbalsta pasākumu izstrāde

483(atbalsts mazo, vidējo un lielo uzņēmumu finansējuma piesaistei

484kapitāla tirgos), kapitāla tirgus akseleratora fonda (Baltijas

485IPO fonda izveide);

4864.5.4. Finanšu pieejamība dalībai horizontālajās ES

487programmās (Horizon Europe, Innosup, COSME, EIT

488u.c. programmās).

489Atbalsta rezultātā plānots novērst tirgus nepilnības,

490nodrošināt atbalstu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem gan

491apgrozāmiem līdzekļiem gan investīcijām, kā arī ieguldījumiem

492kapitālā, stabilizēt uzņēmumu finansiālo stāvokli, vienlīdz

493nodrošinot papildus finansējumu likviditātes atbalstam. Sniegs

494plašākas iespējas finansējumam augstas pievienotās vērtības

495uzņēmumu attīstībai, produktivitātes kāpināšanai esošajos

496apstrādes rūpniecības uzņēmumos un inovatīvu, eksportspējīgu

497produktu attīstībai. Palīdzēs novērst Covid-19 radītās sekas,

498paaugstinot uzņēmumu rentabilitātes rādītājus, kas likumsakarīgi

499radīs labvēlīgākus apstākļus un veicinās kredītiestāžu vēlmi

500finansēt uzņēmumos izlīdzinot plaisu, kas radusies krīzes

501periodā. NIP pamatnostādņu projekts izstrādāts pamatojoties uz

502Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam78

503iekļautajiem mērķiem un izaicinājumiem, kā arī citiem Latvijas

504attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas

505dokumentiem, kas aprakstīti NIP pamatnostādņu 5.sadaļā.

5065.

507Informācija par politikas mērķu sasaisti ar nacionālo attīstības

508plānu, latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem

509latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī es politikas

510plānošanas dokumentiem

511NIP pamatnostādnēm ir sasaiste ar vairākiem politikas

512plānošanas dokumentiem un tajos izvirzītajām prioritātēm (skat.

5132.tabulu).

5142.tabula

515Pamatnostādnēs

516minēto uzdevumu sasaiste ar citiem politikas plānošanas

517dokumentiem

518Nr.p.k.

519Dokumenta

520nosaukums

521Sasaiste ar

522Nacionālo Industriālo politiku