Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam 6. pants

Dod sociālus un vides uzlabojumus, jo ievieš labu praksi un

atbildīgas uzņēmējdarbības principus.

Latvijas mērķis ir piesaistīt, palīdzēt nodibināt un paturēt

savā valstī ārvalstu investorus. Prioritātes tiek noteiktas, lai

paaugstinātu varbūtību, ka piesaiste būs veiksmīga, tā sniegs

unikālus labumus. Nosakot prioritātes, ir jāņem vērā specifiski

sektori, tirgi un investori, kuriem pievērst pastiprinātu

uzmanību un nosakot kritērijus potenciālo investoru

identificēšanai. Tāpat būtiska ir investīciju piesaistes

stratēģijas elastība atkarībā no izmaiņām tirgus pieprasījumā un

jaunām (tehnoloģiskām) iespējām. Vienlaikus ir jāņem vērā

investīciju projekta pozitīva vai negatīva ietekme uz citām

nozarēm, nosakot konkrētus prioritāros sektorus. Būtiski ir arī

vides un sociālie aspekti un konsekvence stratēģijas īstenošanā.

Latvijas valsts pārvaldei būtu nepieciešams nodrošināt

konsekventu nodokļu un finanšu atbalsta mehānismu politiku, kas

ir balstīta uzņēmējdarbības vides datos un objektīvos apsvērumos,

lai nodrošinātu nacionālā līmeņa ekonomikas pakāpenisku

kvalitātes un pārredzamības uzlabošanu, kas arī sekmētu investoru

uzticību ilgtermiņā.

Lai nodrošinātu augstākminēto ir svarīgi definēt potenciālo

ārvalstu investīciju kvalitātes novērtēšanas kritērijus, lai

noteiktu investoru dzīvotspēju un atbilstību Latvijas sabiedrības

interesēm, attīstības plānošanas dokumentiem un likumdošanas

prasībām. Minēto kritēriju pamatuzdevums ir definēt prioritārās

investoru mērķa grupas, gan savlaicīgi identificēt iespējamos

investīciju riskus.

Ievērojot augstāk minēto potenciālo investoru investīciju

projekti/ieguldījumi tiek vērtēti pēc kritērijiem:

- Ieguldījumi Inovācijās;

- Preču un pakalpojumu eksportu;

- Ieguldījumiem infrastruktūrā;

- Noieta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības potenciālu;

- Ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci;

- Produkta/pakalpojumu vieta Globālās piegādes ķēdēs.

Vienlaikus projektiem būtu jāveicina vietējo resursu un

izejvielu pārstrāde, augstāku tehnoloģisko līmeņu attīstība,

preču un pakalpojumu pievienotā vērtībā.

Lai nodrošinātu projekta atbilstību Latvijas sabiedrības

interesēm un plānotajai attīstībai, investīciju projektu

kvalitāte un risku analizē ir veicama šādos aspektos:

- Uzņēmuma finanšu stāvoklis;

- Uzņēmuma īpašnieku reputācija;

- Vai projekts skar ES investīciju izvērtēšanas mehānismā

minētos sektorus;

- Vai projekts skar Nacionālās drošības likumā noteiktos

sektorus;

- Projekta ietekme uz vidi un klimatu, veselību un

sabiedrību;

- Valsts atbalsta nepieciešamība projekta īstenošanai.

Primārie nacionālie izaicinājumi ĀTI piesaistē ir saistīti

ar:

Viens no priekšnosacījumiem investīciju piesaistē ir stabila

un investoriem labvēlīga uzņēmējdarbības vide.

Var tikt identificēti vairāki faktori, kas kavē ārvalstu tiešo

investīciju ieplūdi Latvijā - izglītības un zinātnes kvalitāte un

darbaspēka pieejamība, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības

kvalitāte, finanšu pakalpojumu pieejamība un procedūru ilgums,

digitalizācijas līmenis, energoresursu izmaksas, atbalsta

instrumentu konkurētspēja salīdzinājumā ar citām lokācijas

vietām, administratīvais slogs nepieciešamo publisko pakalpojumu

saņemšanā.

Attiecībā uz būtiskākajiem faktoriem un kavēkļiem ar ko

sastopas investori jānorāda:

• Kvalificēta darba spēka pieejamība prioritārajos sektoros

(vispārēja IT kompetence, valodu zināšanas, finanšu pratība,

profesionālās prasmes tehniskajās nozarēs, īpaši automatizācija,

robotizācija, sarežģītu viedo tehnoloģiju vadīšana un

programmēšana u.tml.);

• TUA atļauju izsniegšanas process;

• Vienveidīgas normu piemērošanas process attiecībā uz

dokumentu īstuma pārbaudi (IeM, PMLP, Konsulārais dienests)

pārceļot darbiniekus (un ģimenes locekļus) uzņēmuma ietvaros un

piesaistot darbiniekus no valstīm, kas nav EU;

• TUA atļauju pagarināšana uzņēmumu vadītajiem un to ģimenes

locekļiem;

• Vienkārša atbalsta instrumentu pieejamība Granta veidā par

darba vietu radīšanu prioritārajos sektoros (līdzīgi kā Lietuvā

un Polijā);

• Vienas pieturas kontaktpunkta (platformas) pieejamība

attiecībā uz PMLP, NVA un Konsulārā dienesta pakalpojumiem

formalitāšu kārtošanai attiecībā uz TUA;

• Izglītības sistēmas spēja un kapacitāte nodrošināt

kompetenču un prasmju kopumu kas ir un kas nākotnē tiks

pieprasīts darba tirgū;

• Brīvo ražošanas/industriālo telpu pieejamība SEZ un

Brīvostās;

• Reputācijas risku novēršana (sankciju saraksti un nozaru

karteļi);

• Darba spēka mobilitātes risinājumi starp pašvaldībām;

• Attīstības teritoriju pieejamība ar atbilstošu zonējumu;

• Bankas konta atvēršanas procedūru ilgums (2-7 mēneši);

• PVN atmaksa un nodokļu režīmu atbilstība atsevišķu sektoru

biznesa modelim (piemēram, kokrūpniecība);

• Uzņēmumu gatavības līmenis AML risku un savu sadarbības

partneru novērtēšanai, pieejamu rīku neesamība;

• Būvvalžu kapacitātē pašvaldībās un pieņemto lēmumu

kvalitāte/procedūru ilgums;

• Ceļu infrastruktūras plānošanas process.

Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

4.3.1. Atbalsts digitālo risinājumu, automatizācijas,

modernizācijas, jauno dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanai,

investīciju programmas ražošanas procesu automatizācijai;

4.3.2. Produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana

privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu, augsto

tehnoloģiju pielietošanai tautsaimniecības nozarēs, veicināt

efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa

samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecību, pārejot uz

tīru aprites ekonomiku (Eiropas Zaļais kurss74),

izstrādāt klimatam draudzīgas ieguves tehnoloģijas;

4.3.3. Sekmēt labvēlīgas ĀTI politikas veidošanu,

piesaistot augstas pievienotas vērtībās privātās investīcijas,

tai skaitā pilnveidojot nodokļu politiku, īpaši nekustamo īpašumu

un nodarbinātības jautājumos; sekmējot banku sektora

pārredzamību;

4.3.4. Atbalsts starptautisko biznesa pakalpojumu centriem

Latvijā (apmācību nodrošināšana, infrastruktūras attīstība,

konsultatīvs atbalsts ārvalstu investoriem juridisko personu

darbības un nodokļu jautājumos);

4.3.5. Veicināt uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar

investoriem un sadarbību ar Latvijas pētniecības un

attīstības institūcijām;

4.3.6. Latvijas industriālo ēku fonda attīstība,

Infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam.

Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras

attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot

ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa

attīstībā;

4.3.7. Stiprināt LIAA proaktīvo investīciju piesaistes

kapacitāti, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības

ārvalstīs, nepieciešamības gadījumā iesaistot plašo Latvijas Goda

konsulu tīklu ārvalstīs;

4.3.8. Veidot nacionālas nozīmes tūrisma

infrastruktūru, nodrošinot straujāku tūrisma plūsmu

atgriešanos pēc Covid-19 krīzes situācijā;

4.3.9. Finansējums klasteru programmu pilnvērtīgai

turpināšanai - iespēja klasteriem/ asociācijām/ uzņēmumu

apvienībām pastāvīgi plānot un dinamiski, atbilstoši tirgus

situācijai īstenot kopīgas eksporta veicināšanas aktivitātes,

sekmēt zināšanu kapitāla veidošanos caur atšķirīgu zināšanu un

pieredzes pārnesi, kā arī sekmēt dinamisku vērtību ķēžu

veidošanos, kas ļauj uzņēmumiem pārvarēt atsevišķa uzņēmuma

ierobežojumus mērogā un aktivitāšu tvērumā.

Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas

uzņēmējdarbības vides investīciju absorbcijas līmeni un finanšu

apstrādes kvalitāti, nodrošinot tās pārredzamību, kā arī

investoru interešu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā arī

aizstāvēšanu. Tiks sekmēta labvēlīga ĀTI piesaistes politika,

pilnveidoti sadarbības modeļi ar ārvalstu investoriem,

pakāpeniski virzot investīciju plūsmu uz produktivitāti

paaugstinošajām darbībām privātajā sektorā un pāreju uz augsto

tehnoloģiju pielietošanu tautsaimniecības nozarēs, kas

nodrošinātu veiksmīgu dalību globālajās vērtību ķēdēs. Tā pat

tiks stiprināta LIAA kapacitāte proaktīvo investīciju piesaistei,

pilnveidotas un vienkāršotas Grantu un finanšu instrumentu

programmas uzņēmējdarbības kapacitātes uzlabošanai un veicināta

kapitāla tirgus (t.sk. "zaļo" finansēšanas instrumentu)

attīstīšana un finansējuma pieejamība, nodrošināts kvalitatīvs

ārvalstu investoru konsultatīvais atbalsts.

4.4. RĪCĪBAS VIRZIENS:

INOVĀCIJAS

Latvijas konkurētspējas priekšrocības pamatā veidojamas,

balstoties uz inovāciju ieviešanu, modernu un digitālu

tehnoloģiju izmantošanu un produktivitātes paaugstināšanu. Prasme

radīt un arī pielietot dažāda veida inovācijas jeb jaunus vai

būtiski uzlabotus produktus un procesus var nodrošināt

nepieciešamo grūdienu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Turklāt

sinerģija starp privāto sektoru (uzņēmējiem), publisko sektoru

jeb valsts institūcijām un akadēmisko sektoru jeb pētniecības

organizācijām ir būtisks priekšnoteikums stratēģisku inovāciju

attīstībai uzņēmumā, piemēram, jaunu produktu, tehnoloģiju,

pakalpojumu un biznesa modeļu attīstīšanai, kā arī esošo

risinājumu pilnveidei un sadarbības veicināšanai. Tas nozīmē arī

ciešāku sadarbību starp pētniecības un industriju nozaru

infrastruktūras attīstīšanai un pieejamības nodrošināšanai.

Kopējā inovācijas ekosistēmā būtiska loma ir jaunuzņēmumiem,

kas nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina

straujāku ekonomiskās paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku.

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai veicinātu inovatīva

produkta attīstīšanu un pētniecību, šobrīd paredz iespēju

jaunuzņēmumiem saņemt šādas atbalsta programmas:

a) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai par darba

ņēmēju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa

atvieglojumus,

b) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju

piesaistei.

03.10.2019. ir parakstīts sadarbības memorands ar 3

jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām - Latvijas jaunuzņēmumu

asociācija "Startin.lv", Latvijas Privātā un riska

kapitāla asociācija un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls, kas nosaka

nozares attīstības prioritātes.75 Balstoties uz

noslēgto memorandu 05.11.2019. ar MK rīkojumu Nr.538 minētajām

organizācijām piešķirts finansējums, lai nodrošinātu jaunuzņēmumu

ekosistēmas attīstību veicinošu aktivitāšu īstenošanu ar NVO

starpniecību, t.sk., stiprinot nevalstiskā sektora lomu un

kapacitāti, kā arī palielinot tā pienesumu jaunuzņēmumu

ekosistēmai Latvijā kopumā. Kā rezultātā ir uzlabota ekosistēmas

organizāciju un asociāciju sadarbība, rīkojot regulāras tikšanās

ar jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībniekiem, uzturēta jaunuzņēmumu

datubāze, uzlaboti jaunuzņēmumu darbību regulējošie normatīvie

akti, organizēta izstrādāto valsts atbalsta programmu pilnveide

un popularizēšana, veicināta ārvalstu investoru interese par

Latvijas jaunuzņēmumiem un popularizēti Latvijas jaunuzņēmumu

veiksmes stāsti. Tāpēc inovācijas ekosistēmā nepieciešams

turpināt stiprināt sadarbību ar jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem un

tos pārstāvošajām organizācijām, tādā veidā nodrošinot

jaunuzņēmumu plašāku iesaisti Latvijas inovācijas potenciāla

palielināšanā un valsts tautsaimniecības izaugsmē kopumā. Plašs

atbalsts starptautiskai rūpnieciskā īpašuma tiesību

nostiprināšanai Latvijas uzņēmumiem, tai skaitā rūpnieciskā

īpašuma tiesību nostiprināšanas profesionālajiem pakalpojumiem,

kā patentu meklēšana, pieteikumu sagatavošana, patentu maksājumi,

arī situācijās, kad sākotnējie patenti tiek pieteikti

jurisdikcijās ārpus Latvijas vai ārpus Eiropas Savienības

(Parīzes vienošanās ietvaros). Sakārtota rūpnieciskā īpašumu

tiesību aizsardzības tiesiskā vide un konsekventa nacionālā

industriālā politika attiecībā uz RIS3 jomu attīstību, ņemot vērā

jomas uzņēmēju vajadzības un rekomendācijas, ir priekšnoteikums

inovāciju attīstīšanai.

Augstskolās ir izveidotas efektīvas inovāciju ekosistēmas,

kuras ir būtiskās absolventu uzņēmējprasmu attīstībā. Uzsākta

Studentu Inovāciju grantu programma, vairākus gadus veiksmīgi

darbojas augstskolu inkubatori un starptaugstskolu inkubātors -

Zaļo Tehnoloģiju inkubators, kas specializējās tehnoloģiski

ietilpīgu uzņēmumu attīstībā. RTU izveidota Dizaina fabrika, kas

ir daļa no Alto universitātes globālā tīkla. RSU un RTU

sadarbojās ar Eiropas Inovāciju Institūtu - EIT

https://eit.europa.eu to pārstāvot vairākas kopienās: Heath-KIC,

Climate- KIC, Raw Material-KIC, Food-KIC.

Būtiska loma inovācijas kapacitātes stiprināšanā ir arī spējai

piesaistīt finanšu kapitālu, augsti kvalificētu darbaspēku

(talantu piesaisti) un nodrošināt kvalitatīvu sadarbību ar

pētniecības organizācijām. Cieša sadarbība starp uzņēmējiem un

pētniecības organizācijām sniedz iespēju veikt kopīgus

pētniecības un attīstības darbus, kas var rezultēties jaunos vai

būtiski uzlabotos produktos vai pakalpojumos ar augstu

komercializācijas potenciālu un tirgus pieprasījumu. Līdz ar to,

nepieciešams turpināt attīstīt cilvēkkapitāla, t.sk. P&A

cilvēkkapitāla, kapacitāti, P&I infrastruktūras koplietošanu,

stiprinot digitālās un IKT prasmes, lai attīstītu zināšanu un

tehnoloģiski ietilpīgākus produktus un pakalpojumus un celtu

produktivitātes līmeni.

Vienlaikus statistikas dati liecina, ka inovāciju un darba

produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no citām

valstīm.76 Uzņēmumu biznesa modeļi nav pietiekami

orientēti uz inovāciju attīstīšanu, uzņēmumu vadītājiem joprojām

ir nepietiekamas zināšanas par dažādu inovāciju daudzveidīgajām

iespējām, inovāciju stratēģisko vadīšanu uzņēmumu konkurētspējas

priekšrocību radīšanā un inovāciju aizsargāšanas paņēmieniem, kā

arī uzņēmumi nepietiekami pārzina to rīcībā esošās materiālās un

nemateriālās vērtības, piemēram, pieejamo zinātību, intelektuālo

īpašumu un tehnoloģisko potenciālu, kas var kļūt par pamatu

dažādu stratēģisku inovāciju attīstīšanai. Vienlaikus ir

jāstiprina informācijas apmaiņa starp iesaistītajām personām un

jāveido izpratne par klasteru iniciatīvu sniegtajām iespējām.

Kopumā valsts intervence veidojama pilna cikla inovāciju

atbalstam ar mērķi samazināt laiku, kas nepieciešams inovāciju

ienākšanai tirgū. Tas nozīmē gan atbalstu jauno izstrāžu pilota

projektiem, kas nodrošinātu straujāku šo izstrādņu

komercializāciju un ienākšanu tirgū, gan atbalstu uzņēmumiem

specializēto ražošanas aktīvu iegādei jaunu, inovatīvu produktu

ražošanai. Vienlaikus vērtējamas esošo inovāciju atbalsta formu

pilnveidošanas iespējas, lai nodrošinātu finansiāli ietilpīgāku

uzņēmumu inovāciju projektu īstenošanu, piemēram, paplašinot

inovāciju vaučeru atbalstu.

NIP pamatnostādņu īstenošanas kontekstā būtisks ir arī

Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra

rīkojumu Nr.587)77 noteiktais viedo pašvaldību

ekosistēmas koncepts, kura mērķis ir radīt vidi pilsētās un to

funkcionālajās teritorijās viedo risinājumu (produktu jaunu

pakalpojumu sniegšanai vai esošu pakalpojumu uzlabošanai, tai

skaitā ar eksporta potenciālu) attīstībai, izveidojot

starpsektorālu un starpinstitucionālu koordinācijas mehānismu,

kas ilgtermiņā veicina visu iesaistīto un ieinteresēto dalībnieku

līdzatbildīgu sadarbību inovatīvu risinājumu attīstīšanā. Līdz ar

to, lai sekmētu inovāciju attīstību un zināšanu pārnesi arī

reģionos, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks

ieviests jauna veida pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes

risinājumi (piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā

preču pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc

pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās

realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās

medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana

tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību

administrācijas darbā u.tml. VARAM viedo pašvaldību kontekstā

plāno īstenot atbalsta pasākumus šādos virzienos: 1)

uzņēmējdarbības un inovācijas attīstībai nepieciešamās vides

radīšana, kas iekļauj arī testa vietu izveidi un cita starpā

paredz plānošanas reģionu būtisku lomu inovācijas veicināšanā; 2)

publisko pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošanā,

neaprobežojoties tikai ar enerģētiku un mobilitāti, bet atbalstot

viedos risinājumus arī tādās pašvaldību kompetences jomās kā

komunālie pakalpojumi un teritorijas labiekārtošana; tūrisms;

izglītība un kultūra; veselības aprūpe, veselīgs dzīvesveids un

sociālā aprūpe; sabiedriskā kārtība (t.sk. drošība);

energoefektivitāte, vispārējā pārvalde, t.sk., sabiedrības

iesaiste; 3) reģionālās inovācijas un zināšanu platformas

izveidei un darbībai, paredzot plānošanas reģionu un pašvaldību

būtisku lomu inovācijas veicināšanā, gan izveidojot nepieciešamo

ekosistēmu (regulāru sadarbību starp publisko pārvaldi, privāto

un akadēmisko sektoru, citām iesaistītajām pusēm) un

infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīvu produktu testēšanā un

turpmākā virzībā tirgū, cita starpā sniedzot ieguldījumu arī

mācību satura pilnveidošanā, lai nodrošinātu reģiona

ekonomiskajai specializācijai un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu

speciālistu piesaisti. Sadarbības veicināšana starp publisko,

privāto un akadēmisko sektoru, stabila biznesa ideju autoru,

jauno uzņēmēju, valsts uzņēmumu sadarbības sistēma, klasteru

pieejas attīstība, tīklošanās iespēju radīšana, patstāvīga

uzņēmēju un plašākas sabiedrības informētība un, iesaiste dažādu

valsts lēmumu pieņemšanā, atbalsts tehnoloģiskajām un

netehnoloģiskajām inovācijām, kā arī Latvijas tēla stiprināšana

starptautiskajā biznesa vidē ir instrumenti, kā panākt inovatīvu

ideju un aktivitāšu iedzīvināšanu uzņēmējdarbības vidē.

Covid-19 krīzes kontekstā ir identificēta nepieciešamība

nodrošināt publiskā atbalsta instrumentus gan lietišķo pētījumu

īstenošanai, gan uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā,

tādējādi nodrošinot straujāku krīzes un pēckrīzes vajadzībām

atbilstošu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanu

un ieviešanu. Vienlaikus, nepieciešams turpināt arī fundamentālo

un lietišķo pētniecību, kas rada pamatu zināšanu un tehnoloģiju

pārnesei uz uzņēmējdarbības sektoru, inovatīvu risinājumu un

jaunu produktu komercializācijai un nodrošina ekonomisko

attīstību ilgtermiņā.

Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

4.4.1. Paplašināt esošos, sevi pierādījušos atbalsta

mehānismus, lai tie nodrošinātu atbalsta instrumentu

sinerģiju un savstarpējo papildinātību, kā arī sabalansētu

finansējuma struktūru visā pētniecības un inovācijas ciklā,

samērojot pētniecībai, komercializācijai un inovāciju ieviešanai

tirgū pieejamo finansējumu;

4.4.2. Veicināt publiskā sektora vēlmi investēt inovatīvu

risinājumu ieviešanā, izmantojot publiskā iepirkuma iespējas.

Jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšana pakalpojumu

nodrošināšanai pašvaldībās - viedās pašvaldības (kompleksi

risinājumi, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi

un klimatam draudzīgiem risinājumiem);

4.4.3. Veicināt inovācijas aktivitātes valsts

kapitālsabiedrībās, tai skaitā, stiprinot valsts un

pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību

pētniecības un attīstības stratēģisko plānošanas un analītikas

kapacitāti, veicinot līderību pētījumu pasūtīšanā un

eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu ieviešanā;

4.4.4. Veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju

ekosistēmu, kurā iesaistās attiecīgās sfēras nozares, lai

radītu iespēju lielajām valsts kapitālsabiedrībām, sadarbībā ar

nozaru uzņēmumiem, piedalīties inovatīvu produktu un pakalpojumu

radīšanā un testēšanā produkcijas vidē atbilstošajās nozarēs;

4.4.5. Sekmēt digitālo transformāciju un tehnoloģiski

ietilpīgu risinājumu, tai skaitā mākslīgā intelekta

risinājumu ieviešanu privātajā un publiskajā sektorā;

4.4.6. Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas

pētniecībā, attīstībā un inovācijās, atbalstot fundamentālo

un lietišķo pētījumu veikšanu, atbalstot zināšanu un tehnoloģiju

pārnesi, kā arī tehnoloģisko un netehnoloģisko inovāciju

attīstīšanu un ieviešanu dažādos inovācijas attīstības

posmos;

4.4.7. Sekmēt finanšu instrumentu izmantošanu inovatīvu

un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu ieviešanā. Jaunu finanšu

instrumentu nodrošināšana komersantiem inovāciju attīstībai un

veicināšanai, tai skaitā atbalsts produktivitātes celšanai

reģionos;

4.4.8. Nodrošināt atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas

attīstībai;

4.4.9. Nodrošināt kvalitatīvu tiesisko un konsultatīvo

bāzi un atbalstu uzņēmumiem īpaši intelektuālā īpašuma

tiesību aizsardzības jomā, patentu aizsardzībā;

4.4.10. Turpināt uzņēmumu vadītus lietišķos pētījumus

(Kompetenču centri), kas nodrošinātu arī turpmāku investīciju

piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un lielu nozīmi

Latvijas ekonomikas konkurētspējas un transformācijas

nodrošināšanai, tai skaitā īstenojot pilna cikla inovāciju

principu;

4.4.11. Veicināt inovācijas ekosistēmas attīstību

augstskolās, veidojot atbalsta programmas uzņēmēj prasmju

attīstībai, biznesa inkubātorus un koprades telpas. Jāpaplašina

sadarbība ar EIT;

4.4.12. Nodrošināt tiesiskā regulējuma izveidi

pilotteritoriju, jeb inovāciju zonu ierīkošanai, kur strādā

atvieglots inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju testēšanas

saskaņošanas process, tādā veidā paātrinot viedās mobilitātes

risinājumu komercializāciju, ceļot vietējo uzņēmumu kapacitāti

eksportspējīgu risinājumu radīšanā, kā arī radot pievilcīgu vidi

ārvalstu tehnoloģiju inovāciju uzņēmumiem.

Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas uzņēmumu

konkurētspēju, veicinot produktu un pakalpojumu ar augstu

pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, tādējādi ceļot

Latvijas komersantu produktivitāti, valsts ekonomisko izaugsmi un

sabiedrības labklājību. Plānots kāpināt publisko un privāto

investīciju ieguldīšanu inovāciju izstrādē un ieviešanā,

nodrošinot investīciju pieejamību visā pētniecības un inovācijas

ciklā, kā arī stiprināt sadarbību starp pētniecības

organizācijām, komersantiem t.sk. jaunuzņēmumiem un valsts

kapitāldaļu uzņēmumiem un publisko sektoru konkurētspējīgu

produktu, pakalpojumu un procesu radīšanā. Tiks veicināta

komersantu izpratne par nepieciešamību ieguldīt pētniecībā un

inovācijā, kā arī savā darbības jomā meklēt inovāciju iespējas un

tās īstenot, tostarp informējot plašāku sabiedrību par inovāciju

un globālo vērtību ķēžu sniegtajam iespējām un lomu ekonomikas

izaugsmei.

4.5. RĪCĪBAS VIRZIENS: FINANŠU

PIEEJAMĪBA

Kapitāla tirgus Latvijā ir salīdzinoši ierobežots, ES

struktūrfondu atbalsta programmas un tajās pieejamie finanšu

līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai ir ierobežoti gan to

pieejamības nosacījumu, gan apjoma ziņā. Savukārt, banku

kreditēšanas politika ir vairāk orientēta uz uzņēmumiem ar

stabiliem finanšu rādītājiem un pozīciju tirgū. Uzņēmumiem ir

grūtības iegūt ilgtermiņa finansējumu gadījumos, kad pašu

kapitāls (dalībnieku līdzdalība) vai nodrošinājums nav pietiekams

kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā. Tā rezultātā

veidojas izteikts finanšu līdzekļu trūkums darbībai iekšējā

tirgū, uzņēmumu izaugsmei, attīstībai un eksporta veikšanai.

Galvenie izaicinājumi ar ko uzņēmējiem ir jāsaskaras:

‒ Likviditāte un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība;

‒ Nekonkurētspējīgas banku procentu likmes un termiņi;

‒ Nepietiekams finansējums inovācijas un digitalizācijas

projektu realizācijai;

‒ Nepietiekams finansējums inovatīvu biznesa modeļu

finansēšanai;

‒ Vāji attīstīts riska kapitāla un kapitāla tirgus;

‒ Pieaugoši starptautiskās tirdzniecības riski.

Jāatzīmē, ka pieeja apgrozāmajam un investīciju kapitāla

finansējumam ir nozīmīgs faktors gan mazo un vidējo komersantu

uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai,

uzņēmējdarbības uzsācējiem un inovatīviem, strauji augošiem

uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem. Ņemot vērā apsvērumus un

identificētos šķēršļus, kas saitīti ar finansējuma trūkumu, jo

īpaši apgrozāmiem līdzekļiem un salīdzinoši ilgstošu naudas

apriti, ir nepieciešams veidot valsts stimulus finanšu

pieejamības veicināšanai. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt

valsts atbalsta instrumentu pieejamību, lai novērstu Covid-19

radītās sekas, kā rezultāta lielai daļai uzņēmumu rentabilitātes

rādītāji ir vēl vairāk pasliktinājušies, kā arī stimulētu lielu

investīciju projektu ražošanas izvietošanai Latvijai attīstību,

tādējādi veicinot saistīto uzņēmumu ekosistēmu izveidošanos, kas

primāri notiek ap lieliem uzņēmumiem.

Būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības

attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot

tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā,

stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un

nodrošinot ekonomikas pārorientēšanos un izaugsmi turpmākajos

gados. Īstermiņa un vidēja termiņa lielākais izaicinājums

uzņēmumiem ir likviditāte un apgrozāmo līdzekļu pietiekamība,

kurus radījusi nepietiekoša darījumu un finanšu plūsma, kas

mazina iespējas segt saistības pret kreditoriem, tai skaitā

finanšu institūcijām kā ar eksportu saistīto risku pārvaldība,

vienlaicīgi nezaudējot starptautisko konkurētspēju. Lai

nodrošinātu ekonomikas pārorientēšanos, nepieciešams atbalstīt

uzņēmumu produktivitātes celšanu un digitalizāciju caur jaunu

tehnoloģiju ieviešanu, tostarp veicinot ilgtspējīgas un videi

draudzīgas ražošanas attīstību. Pēc Covid-19 seku mazināšanai

primārie sasniedzamie rādītāji ir atbalsta pasākumi lielajiem

komersantiem finanšu instrumentu veidā (garantijas un aizdevumi),

turpmākajās darbības jāattīsta trīs līmeņu finansēšanas sistēma:

krājaizdevumu sabiedrības mikro uzņēmumiem, banku kredīti vidējam

līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem (pašu

kapitāla investīciju fonda (pamatkapitāla un kvazikapitāla

ieguldījumi) izveide un finanšu instrumenta ALTUM aizdevuma

vidējiem un lielajiem uzņēmumiem ar garu atmaksas termiņu

īstenošana. Turpmākās izaugsmes nodrošināšanai, svarīgi ir

aktivizēt riska kapitāla fondu investīcijām kapitālā, ieviešot

finanšu instrumentu ar Granta elementu ražošanas procesu

pilnveidei un paplašināšanai, tai skaitā digitalizācijai,

izveidojot aizdevumu un garantiju programmu produktivitātes

kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai īstenojot programmu - atbalsts

uzņēmumu digitālajai transformācijai.

Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

4.5.1. Finanšu pieejamības veicināšana uzņēmumu darbības

saglabāšanai (jaunu produktu izstrādei, produktu testēšanai

un sertifikācijas programmām, investīciju programmas

automatizācijai un robotizācijai, ražošanas infrastruktūras

attīstīšanai enerģētikas politikas stiprināšana, jeb

energoefektivitātes programmu veicināšana);

4.5.2. Finanšu instrumentu attīstība, kreditēšanas

paplašināšanā (esošo finanšu instrumentu pilnveide ietverot

tajos Granta elementu, kas finanšu instrumentu padara klientam

pieejamāku, atbalsta pasākumu veicināšana finanšu instrumentu

veidā gan lielajiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

(garantijas un aizdevumi));

4.5.3. Kapitāla tirgus atbalsta pasākumu izstrāde

(atbalsts mazo, vidējo un lielo uzņēmumu finansējuma piesaistei

kapitāla tirgos), kapitāla tirgus akseleratora fonda (Baltijas

IPO fonda izveide);

4.5.4. Finanšu pieejamība dalībai horizontālajās ES

programmās (Horizon Europe, Innosup, COSME, EIT

u.c. programmās).

Atbalsta rezultātā plānots novērst tirgus nepilnības,

nodrošināt atbalstu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem gan

apgrozāmiem līdzekļiem gan investīcijām, kā arī ieguldījumiem

kapitālā, stabilizēt uzņēmumu finansiālo stāvokli, vienlīdz

nodrošinot papildus finansējumu likviditātes atbalstam. Sniegs

plašākas iespējas finansējumam augstas pievienotās vērtības

uzņēmumu attīstībai, produktivitātes kāpināšanai esošajos

apstrādes rūpniecības uzņēmumos un inovatīvu, eksportspējīgu

produktu attīstībai. Palīdzēs novērst Covid-19 radītās sekas,

paaugstinot uzņēmumu rentabilitātes rādītājus, kas likumsakarīgi

radīs labvēlīgākus apstākļus un veicinās kredītiestāžu vēlmi

finansēt uzņēmumos izlīdzinot plaisu, kas radusies krīzes

periodā. NIP pamatnostādņu projekts izstrādāts pamatojoties uz

Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam78

iekļautajiem mērķiem un izaicinājumiem, kā arī citiem Latvijas

attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas

dokumentiem, kas aprakstīti NIP pamatnostādņu 5.sadaļā.

Informācija par politikas mērķu sasaisti ar nacionālo attīstības

plānu, latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem

latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī es politikas

plānošanas dokumentiem

NIP pamatnostādnēm ir sasaiste ar vairākiem politikas

plānošanas dokumentiem un tajos izvirzītajām prioritātēm (skat.

2.tabulu).

2.tabula

Pamatnostādnēs

minēto uzdevumu sasaiste ar citiem politikas plānošanas

dokumentiem

Nr.p.k.

Dokumenta

nosaukums

Sasaiste ar

Nacionālo Industriālo politiku

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija

līdz 2030.gadam79 (apstiprināta ar Latvijas

Republikas 2010.gada 10.jūnija lēmumu)

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija ir hierarhiski

augstākais valsts attīstības plānošanas dokuments, kurā

izvirzītie valsts ilgtermiņa attīstības mērķi, prioritātes

un telpiskās attīstības perspektīva tiek īstenota,

realizējot pakārtotas nozaru un teritoriju attīstības

politikas.

Inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes

kapitāls, ilgtermiņa ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas

maiņa izglītībā, inovatīva pārvaldība un sabiedrības

līdzdalība ir tās prioritātes, kuras ir saistāmas ar NIP

pamatnostādnēm.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns

2021.-2027.gadam80

NAP 2021.-2027.gadam ir galvenais valsts vidēja termiņa

attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir izstrādāts,

īstenojot Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz

2030.gadam (Latvija2030) un ANO Ilgtspējīgas attīstības

mērķus, lai nākamajos septiņos gados ikviens Latvijas

iedzīvotājs un Latvijas sabiedrība kopumā panāktu dzīves

kvalitātes uzlabošanos.

NAP nosaka vidēja termiņa attīstības virzienu un

prioritātes, kā arī iezīmē veicamos valsts atbalsta un

investīciju pasākumus.

NAP izvirzītās prioritātes:

1. "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā

labklājība";

2. "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju

attīstība";

3. "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi

cilvēki";

4. "Zināšanas un prasmes personības un valsts

izaugsmei";

5. "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai

dzīvei";

6. "Vienota, droša un atvērta sabiedrība".

NIP pamatnostādņu rīcības virzieni, uzdevumi un

apakšuzdevumi ir cieši saistīti ar NAP prioritātēm un

kopumā balstīti uz vienota mērķa sasniegšanu. Detalizētāka

informācija par no NAP izrietošajiem rīcības virzieniem,

uzdevumiem un tiem paredzēto finansējumu atspoguļota NIP

pamatnostādņu 2.pielikumā "Indikatīvais ietekmes

novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" un NIP

pamatnostādņu 3.pielikumā "Rīcības virzienu uzdevumi,

to izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā

institūcija".

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu

plāns 2019.-2022.gadam81 (MK 22.05.2019. rīkojums

Nr.247)

Kā būtiskākais valdības instruments uzņēmējdarbības vides

pilnveidošanai un administratīvo šķēršļu mazināšanai ir

ikgadējais Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns

(UVPPP), kurā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar normatīvo

aktu uzlikto prasību atvieglošanu uzņēmējdarbības veikšanai

Doing Business jomās - uzņēmējdarbības uzsākšana,

būvniecība, nekustamo īpašumu reģistrācija, investoru

tiesību aizsardzība, nodokļu maksāšana, pārrobežu

tirdzniecība, līgumu izpilde un uzņēmējdarbības izbeigšana.

UVPPP mērķis cieši ir saistīts ar NIP pamatnostādņu

rīcības virzienu "Uzņēmējdarbības vide", to

mērķis ir radīt maksimāli pievilcīgu vidi uzņēmējiem,

veidojot pieejamus saprotamus pakalpojumus, mazināt

administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī veicināt uzņēmēju

konkurētspēju un produktivitāti.

"Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam"82 (Ministru kabineta

26.11.2019. rīkojums Nr.587)

Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu

reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un

sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo

un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju

specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un

kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Lai sasniegtu

iepriekšminēto mērķi, ir izvirzīti divi apakšmērķi:

A. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos:

• Vietas sagatavošana uzņēmējam un to

produktivitāte;

• Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos;

• Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide

un darbība;

• u.c.

B. Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos:

• Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši

demogrāfijas izaicinājumiem, tai skaitā viedu risinājumu

piemērošana pakalpojumu sniegšanā un efektivitātes

uzlabošanā;

• Sasniedzamība un dzīves vide reģionos;

• Plānošanas reģionu un pašvaldību administrācijas darba

efektivitāte;

• u.c.

Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs

izvirzītajiem mērķiem reģionālās nevienlīdzības

mazināšanai, dzīves līmeņa uzlabošanai, kā arī industriālās

un teritoriālās vides sakārtošanai Latvijā. Reģionālās

politikas ietekme tūrisma nozares veiksmīgai attīstībai ir

būtiska un ietekmē gan tūrisma pārvaldības jautājumus, gan

publiskās infrastruktūras papildinošo lomu uzņēmējdarbības

veicināšanā un tūrisma produktu veidošanā, kā arī skar

patreiz globāli būtisko klimata pārmaiņu ietekmi tieši uz

dabas resursiem, kas ir liela daļā no Latvijas tūrisma

piedāvājuma. Reģionālās politikas pamatnostādnes pastiprina

piekrastes teritorijas svarīgumu tūrisma attīstībā

Latvijā.

Informatīvā ziņojuma "Latvijas

Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga

enerģētika sabiedrībai"83 projekts (izskatīts

Ministru kabineta komitejas 11.03.2013 sēdē, protokols Nr.10,

1.§)

Ilgtermiņa enerģētikas politika Stratēģijas

2030 ietvaros tiek plānota, balstoties uz aktualizētām valsts

ekonomikas attīstības prognozēm, tostarp demogrāfijas, IKP un

nozaru attīstības tendencēm laika periodam līdz 2030. gadam,

kā arī ņemot vērā Latvijai saistošo ES ietvaru, īpaši

atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un emisiju

kontekstā. Enerģētikas jautājumi tiek skatīti visu NIP

pamatnostādņu griezumā. Globālā līmenī tiek būtiski sagaidīta

pāreja uz viedu zaļās enerģijas ražošanu un patēriņu.

Latvijas Bioekonomikas stratēģija 2030

(LIBRA)84

LIBRA ir ilgtermiņa stratēģija vienam no Latvijas

prioritārajiem ekonomikas attīstības virzieniem

"Viedās specializācijas stratēģijā" (RIS3

virziens "Zināšanu ietilpīga bioekonomika"). Šajā

stratēģijā ir iezīmēti bioekonomikas attīstības mērķi,

virzieni un konceptuālie pasākumi.

Latvijas Bioekonomikas stratēģija 230 ir cieši saistīta

ar NIP pamatnostādņu 3.sadaļu "Viedās specializācijas

stratēģija" aprakstīto.

Progresa ziņojums par Latvijas nacionālās

reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas

kontekstā īstenošanu85 (atbalstīts Ministru

kabineta 2019.gada 15.aprīļa sēdē - Ministru kabineta

ārkārtas sēdes protokols Nr.19, 2.§)

Progresa ziņojums nosaka Latvijas investīciju vajadzības

2021.-2027.gadam. Progresa ziņojums paredz šādu politikas

virzienu - "Konkurētspējas veicināšana" un tā

rīcības virzienus:

- Uzņēmējdarbības vide un valsts pārvaldes

modernizācija. Efektīvas un ekonomiskākas valsts pārvaldes

izveide;

- Produktīvo investīciju un eksporta veicināšana.

Finansējuma pieejamības sekmēšana komercdarbības uzsākšanai

un attīstībai, sniedzot aizdevumus un riska investīcijas,

aizdevuma un eksporta garantijām;

- Inovācijas, pētniecība un attīstības. Finansējuma

pieejamības veicināšana un ieguldījumi pētniecībā un

attīstībā;

- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Elektronisko sakaru vienlīdzīga pieejamība visā Latvijas

teritorijā, paaugstinot IKT ieguldījumu visu

tautsaimniecības nozaru izaugsmē un inovācijā;

- Transporta un vides infrastruktūra. Konkurētspējīga,

ilgtspējīga, komodāla transporta sistēmas izveide un

attīstība, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti.

Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs

izvirzītajiem mērķiem uzņēmējdarbības konkurētspējas

veicināšanas jautājumos.

Latvijas stratēģija klimatneitralitātes

sasniegšanai līdz 2050.gadam86

Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz

2050.gadam ir vīzijas dokuments, ietvardokuments politikas

plānotājiem. Kā viens no Latvijas oglekļa mazietilpīgas

attīstības virzieniem minēta arī pētniecība un inovācijas

oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās. Pētniecības un

inovāciju attīstība sniegs būtisku ieguldījumu Stratēģijas

īstenošanā.

Stratēģija sniedz vīziju, saskaņā ar kuru

(6.1.nodaļa):

• oglekļa mazietilpīgas attīstības (OMA) principi ir

integrēti visos valsts finansētajos pētījumos;

• pētniecības un inovācijas attīstībai, jaunu un

uzlabotu tehnoloģiju un procesu izstrādei tiek sekmīgi

piesaistītas investīcijas;

• sasniegts augsts pētniecības rezultātu

komercializācijas un konkurētspējas līmenis;

• uzlabojumi resursu efektivitātē sniedz iespēju

izaugsmei caur eko-inovācijām un "zaļajām"

darbavietām;

• ir labi attīstīts pētniecības cilvēkkapitāls,

infrastruktūras koplietošanas un sadarbības kultūra;

• radīta plaša, ērti pieejama un praktiski izmantojamu

zināšanu bāze, kas sekmē SEG emisiju samazināšanu un CO2

emisiju piesaistes nodrošināšanu.

Sabiedrības dzīves aspektos arvien pieaugošu lomu ieņem

procesu digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, kā arī

saasinās globālo klimata pārmaiņu radītā ietekme, kas ņemot

vērā ES un Latvijas izvirzīto mērķi sasniegt

klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, prasa visas

tautsaimniecības pārstrukturēšanos. Latvijas stratēģijas

klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam jautājumi

tiek caurvīti arī NIP pamatnostādnēs. Visās RIS3

specializācijas jomās tiks ņemti vērā arī vides

aizsardzības un klimata jautājumi, t.sk., Eiropas Komisijas

sagatavotais Zaļais kursa satvars.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns

2021.-2030.gadam87

Plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un

drošā veidā veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības

attīstību.

Plānā ir iekļauti visu Enerģētikas savienības dimensiju

mērķi un to sasniegšanai nepieciešamās rīcībpolitikas un

pasākumi.

Plāna ilgtermiņa mērķis ir, uzlabojot enerģētisko

drošību un sabiedrības labklājību, ilgtspējīgā,

konkurētspējīgā, izmaksu efektīvā, drošā un uz tirgus

principiem balstītā veidā veicināt klimatneitrālas

tautsaimniecības attīstību.

Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs

izvirzītajiem izaicinājumiem: veicināt resursu efektīvu

izmantošanu, nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un

neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un

vienlaicīgu pāreju uz ilgtspēju, atjaunojamu un inovatīvu

resursu izmantošanu, nodrošinot vienlīdzīgu pieeju

energoresursiem visām sabiedrības grupām, stimulēt tādas

pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina

ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata

pārmaiņu mazināšanu.

10.

Informatīvais ziņojums "Par mākslīgā

intelekta risinājumu attīstību"88 (izskatīts

Ministru kabineta 04.02.2020. sēdē, protokols Nr.5,

33.§)

Informatīvais ziņojums nosaka turpmāko politiku attiecībā

uz mākslīgā intelekta izmantošanu valsts pārvaldē,

izmantošanas veicināšanu privātajā sektorā, pētniecību,

sabiedrības informēšanu, regulējumu.

Digitālās transformācijas (digitalizācija,

automatizācija, robotizācija, mākslīgais intelekts u.c.)

sekmēšana uzņēmējdarbībā, t.sk. apstrādes rūpniecībā ir arī

NIP pamatnostādņu viens no galvenajiem izaicinājumiem.

11.

Informatīvais ziņojums "Latvijas

atvērto datu stratēģija"89 (apstiprināts

Ministru kabinetā 2019.gada 20.augustā)

Informatīvajā ziņojumā tiek aprakstīta atvērto datu

situācija Latvijā 2019.gada sākumā, izskaidrota atvērto

datu stratēģijas ieviešanas principu izveide, aprakstīti

datu publicēšanas ieguvumi un izaicinājumi, starptautiskās

novitātes atvērto datu jomā un tos ietekmējošie faktori, kā

arī aprakstīti datu stratēģijas ieviešanas principi un

katram ieviešanas principam noteikti sasniedzamie

rezultāti. Viens no stratēģijas mērķiem ir veicināt

Latvijas valsts pārvaldes iestādes to rīcībā esošos datus

padarīt atkalizmantojamus, ja vien piekļuve tiem nav

ierobežota ar nacionālajiem vai starptautiskajiem tiesību

aktiem vai līgumiem, tajā skaitā ierobežotas pieejamības

vai valsts noslēpuma objektus saturošus datus vai

informāciju. Stratēģijā ir identificēti konkrēti uzdevumi

valsts pārvaldes iestādēm turpmākajiem trīs gadiem.

Īstenojot šos uzdevumus, Latvija virzīsies datos balstītas

sabiedrības virzienā. Lai Atvērto datu politikas plānošana

un tās ieviešana, kā arī lai publiskās pārvaldes un

iesaistīto nozares partneru sadarbība būtu efektīva, visām

ieinteresētajām pusēm jābūt vienādam redzējumam, un

jāvienojas par konkrētiem kopējiem mērķiem un termiņiem, kā

arī jāsaskaņo prioritātes.

NIP pamatnostādnēs analizēti jautājumi par valsts

sniegto pakalpojumu atvērtību, savus pakalpojumus aprakstot

caur dažādām dzīves situācijām.

12.

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un

inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (izstrādes

procesā)90

Pamatnostādnes nosaka zinātnes nozares

politikas stratēģiskos mērķus un iezīmē rīcības virzienus,

galvenās reformas un investīcijas P&A sistēmas

attīstīšanai. ZTAI politikas mērķis ir sekmēt gudras,

radošas, tehnoloģiski attīstītas un inovatīvas sabiedrības

attīstību Latvijā. ZTAI politika paredz pasākumus, kas

nodrošina P&A cilvēkkapitāla, zināšanu, prasmju,

kompetenču un tehnoloģiju ilgtspējīgu attīstību; pētniecības

izcilības paaugstināšanu, starptautiskās sadarbības un

inovācijas kapacitātes stiprināšanu, zināšanu un tehnoloģiju

pārnesi un pētniecības sociālās un ekonomiskās vērtības

paaugstināšanu. tādējādi veicinot kvalitatīvas izglītības un

prasmju ieguvi, sociālās un ekonomiskās labklājības un

drošības paaugstināšanos, dzīves kvalitātes uzlabošanos un

pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Īpaša sasaiste ar NIP

pamatnostādnēm veidojas attiecībā uz savstarpēji salāgotas

zināšanu un tehnoloģiju pārneses sistēmas attīstīšanu, lai

sekmētu sekmīgu augstskolās un zinātniskajās institūcijās

radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesi uzņēmējdarbības

sektorā inovāciju un augstākas pievienotas vērtības produktu

radīšanai, t.sk. Viedās specializācijas stratēģijas

īstenošanas kontekstā.

13.

Izglītības un prasmju attīstības

Pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (izstrādes

procesā)91

Pamatnostādņu mērķis: noteikt vienotu valsts politiku un

stratēģiju izglītībā, aptverot visus izglītības veidus un

pakāpes - vispārējo izglītību, profesionālo un pieaugušo

izglītību un augstāko izglītību, fokusējoties uz

kvalitātes, efektivitātes, pieejamības un sadarbības

aspektiem. Izglītības attīstības virsmērķis

2021.-2027.gadam ir nodrošināt kvalitatīvas izglītības

iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem, lai veicinātu viņu

potenciāla attīstību un īstenošanu visa mūža garumā un lai

veidotu viņu spēju mainīties un atbildīgi vadīt pastāvīgās

pārmaiņas sabiedrībā un tautsaimniecībā.

(tiks precizēts atbilstoši

plāna aktuālajai versijai)

Minētās pamatnostādnes ir cieši saistītas ar NIP

pamatnostādņu 4.sadaļā "Politikas rīcības virzieni un

uzdevumi" izvirzīto rīcības virzienu - Cilvēkkapitāla

kapacitātes stiprināšana, jeb konkurētspējīgas un

ilgtspējīgas ekonomiskas izaugsmei atbilstošs darbaspēks,

tai skaitā STEM veicināšana skolās, ārpusskolas interešu

izglītībā, augstākajā izglītībā, mūžizglītības

iedzīvināšana uzņēmējos un sabiedrībā kopumā.

14.

Sociālās aizsardzības un darba tirgus

politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam

Pamatnostādņu mērķis: sekmēt iedzīvotāju sociālo

iekļaušanu, mazinot ienākumu nevienlīdzību un nabadzību,

attīstot pieejamu un individuālajām vajadzībām atbilstošu

sociālo pakalpojumu un juridiskā atbalsta sistēmu, kā arī

veicinot augstu un iekļaujošu nodarbinātību un kvalitatīvu

darba vidi.

Rīcības virzieni: (1) Ilgtspējīga, stabila un adekvāta

sociālā aizsardzība, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko

neatkarību; (2) Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu

sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot

neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un

darba tirgū; (3) Iekļaujošs darba tirgus un kvalitatīvas

darba vietas, atbalstot ilgtermiņa līdzdalību darba tirgū;

(4) Attīstīta valsts nodrošinātā juridiskā atbalsta

sistēma, paplašinot mazāk aizsargāto personu piekļuvi tiesu

sistēmai.

(tiks precizēts atbilstoši

plāna aktuālajai versijai)

Izvirzītie mērķi ir cieši saistīti ar NIP pamatnostādnēs

izvirzītajiem mērķiem reģionālās nevienlīdzības

mazināšanai, dzīves līmeņa uzlabošanai, kā arī industriālās

un teritoriālās sociālās vides sakārtošanai Latvijā.

15.

Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

Pamatnostādņu projekts ir saistīts arī ar Sabiedrības

veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam, jo sabiedrības

veselība (iedzīvotāju dzīvesveids, veselības stāvoklis un

saslimstība un mirstība) arī būtiski ietekmē darba tirgus

cilvēkkapitāla nodrošinājumu, un Latvijas ekonomiskā

attīstība nav iedomājama bez veseliem un darbspējīgiem

iedzīvotājiem. Ļoti negatīvi darbaspēka pieejamību Latvijā

ietekmē priekšlaicīga iedzīvotāju mirstība. Piemēram,

priekšlaicīgi (0-64 gadu vecumā) 2018.gadā Latvijā miruši

6554 iedzīvotāji, no tiem, 0-4 gadu vecumā 104, 15-49 gadu

vecumā 1824 cilvēki. Sabiedrības veselības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam risinās šo problēmu, nosakot rīcības

virzienus un uzdevumus gan veselīga un aktīva dzīvesveida

paradumu nostiprināšanai sabiedrībā, uz personu vērstas un

integrētas veselības aprūpes attīstīšanai, gan veselības

aprūpes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes

uzlabošanai.

(tiks precizēts atbilstoši

plāna aktuālajai versijai)

Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir cieši saistītas

ar NIP pamatnostādņu 4.sadaļā "Politikas rīcības

virzieni un uzdevumi" izvirzīto rīcības virzienu -

Cilvēkkapitāla kapacitātes stiprināšana jeb vides

pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem, kā arī personām ar

kustību traucējumiem (tostarp atbalsts mājokļu

pielāgošanai), sociālo mājokļu pieejamībai u.c.; un rīcības

virzienu "Inovācijas", kas tostarp paredz

pasākumus Biomedicīnas ekosistēmas un stratēģiju Precīzijas

medicīnas vērtību ķēžu attīstību, kuru attīstībai ir

nepieciešama veselības un medicīnas datu atvēršana

pētniecībai un inovācijām.

16.

Eiropas Komisijas paziņojums - Jauna Eiropas

industriālā stratēģija - (turpmāk -

Stratēģija)92

Stratēģija sniedz informāciju par rūpniecības nozares

nozīmi tautsaimniecībā, informāciju par to, ko vēlamies

sasniegt šajā nozarē līdz 2030.gadam un vēlākā laikā.

Stratēģija iezīmē galvenās tendences, kas aptvertas un

analizētas arī NIP pamatnostādnēs:

- Jāveido padziļināts un digitālāks vienotais

tirgus;

- Jāiestājas par visā pasaulē vienlīdzīgiem konkurences

apstākļiem;

- Jāatbalsta rūpniecība virzībā uz

klimatneitralitāti;

- Jāveido pilnīgāka aprites ekonomika;

- Rūpniecība jāiedvesmo inovēt;

- Kvalifikācijas paaugstināšana un

pārkvalificēšanās;

- Investīcijas un pārkārtošanās finansēšana.

Šī stratēģija liek pamatu industriālajai rīcībpolitikai,

kas atbalstīs divējo pārkārtošanos, padarīs ES rūpniecību

konkurētspējīgāku pasaules mērogā un palielinās Eiropas

stratēģisko autonomiju. Stratēģijas mērķi cieši saistīti ar

izaicinājumiem, rīcības virzieniem un uzdevumiem, kas

analizēti un iekļauti NIP pamatnostādnēs.

17.

"Rīcības plāns pārejai uz aprites

ekonomiku 2020.-2027.gadam" (VSS-1081; TA-1108

(02.07.2020.))93

Plāna mērķis ir izveidot rīcībpolitikas ietvaru tādas

darbības vides nodrošināšanā, kas veicinātu valsts pāreju

uz aprites ekonomiku, vienlaikus sniedzot pienesumu Eiropas

zaļā kursa īstenošanā un globālo ilgtspējīgas attīstības

mērķu sasniegšanā. Plāns nosaka galvenos rīcības virzienus

un pasākumus aprites ekonomikas ieviešanai:

1) Pāreja no atkritumu apsaimniekošanas uz resursu

apsaimniekošanu;

2) Resursu produktivitātes uzlabošana visās

tautsaimniecības nozarēs, veicinot pētniecības un

inovācijas attīstību;

3) Priekšnoteikumu veidošana preču otrreizējai

izmantošanai;

4) Pārejas no preču pirkšanas uz pakalpojumiem

veicināšana;

5) Materiālu, procesu un atkritumu pārvaldības

uzlabošana prioritārajās nozarēs;

6) Pašvaldību lomas stiprināšana aprites ekonomikas

principu ieviešanā;

7) Sabiedrības iesaiste, informēšana un izglītošana.

Rīcības plāna projektam ir cieša saistība ar NIP

pamatnostādnēm, jo Latvijas ekonomikas ilgtspējas

nodrošināšanā un inovāciju radīšanā, tiecoties uz ekonomiku

ar mazām oglekļa dioksīda emisijām, būtiski ņemt vērā arī

noteiktos Latvijas vides aizsardzības un klimata mērķus,

īpašu uzmanību pievēršot aprites ekonomikas un klimata

jautājumu integrācijai un attīstībai gan uzņēmējdarbībā,

gan zinātnē.

18.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam94

Prioritārais mērķis izvirzīts Ilgtspējīga un

sabiedrībai pieejama kultūra, un kā galvenos darbības

virzienus nosakot: kultūras pakalpojumu pieejamību,

sabiedrības līdzdalību kultūras procesos, kultūras

daudzveidības stiprināšanu, kultūrizglītība. Kultūras nozīme

tūrisma nozarē ir būtiska un daudzveidīga, tās lielākā

ietekme ir uz vietējā tūrisma attīstību (veicinot nacionālās

identitātes veidošanos un stiprināšanos, teritoriālās

attīstības veicinošs faktors bagātinot tūrisma kopējo

piedāvājumu), savukārt, starptautiskās nozīmes kultūras

resursi veicina tūrisma eksporta attīstību (kultūras produktu

patēriņš un ārējo attiecību veidošana). Latvijas spēcīgie

kultūras nesēji jeb "kultūras personības" veido

vienu no nozīmīgām Latvijas tēla šķautnēm, veicinot plašāku

atpazīstamību inteliģences un izglītotas sabiedrības daļā.

Tikpat nozīmīga ir ekonomiskā pienesumu veidojošās radošo

industriju izpausmes.

19.

Sporta politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

Mērķis ir palielināt Latvijas iedzīvotāju

īpatsvaru, kas nodarbojas ar fiziskām vai sportiskām

aktivitātēm. Kā potenciāli iespējamajos rīcības virzienus var

minēt sporta nozares finansēšanas sistēmas pilnveidi, sporta

infrastruktūras attīstības stratēģiskos virzienus,

sabiedrības iesaisti fiziskajās vai sportiskajās aktivitātēs,

jaunatnes sporta attīstību un ar to saistīto sporta

speciālistu kvalifikāciju, fizisko aktivitāšu lomu un

kvalitāti dažādās izglītības pakāpēs. Pamatnostādņu sasaiste

ar tūrisma politiku ir potenciālā sporta tūrisma attīstība un

tā komercializācijā nacionālā mērogā, tostarp daudz efektīvāk

izmantojot sporta infrastruktūru, kā arī starptautisko

pasākumu organizēšana kā tūrisma, valsts tēla atpazīstamības

veicināšanas un investīciju piesaistes instruments.

20.

Transporta attīstības pamatnostādnes

2021.-2027. gadam95

Transporta politikas mērķis ir veidot integrētu transporta

sistēmu, kas nodrošina efektīvu, ilgtspējīgu, drošu un

gudru cilvēku un kravu mobilitāti, tādējādi veicinot valsts

ekonomisko izaugsmi, nodrošinot uzņēmējdarbības vides

pieejamību un dodot ieguldījumu pārejā uz zema emisiju

līmeņa sabiedrību. Noteikti šādi sasniedzamie politikas

rezultāti:

• Uzlabotas mobilitātes iespējas;

• Samazinātas SEG emisijas transportā un uzlabota vides

kvalitāte;

• Nodrošināta konkurētspējīga transporta un loģistikas

infrastruktūra un pakalpojumi;

• Paaugstināta transporta drošība un drošums;

• Sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares

profesionāļu sagatavošana.

Pamatnostādnēm ir cieša saistība ar tūrisma nozares

attīstību pamata un papildinošas infrastruktūras

veidošanā.

21.

Mikromobilitātes attīstības plāns

2021.-2024.gada

Plāna mērķis ir pilnveidot mobilitātes

iespējas, pilsētvides publiskās satiksmes telpas optimālu

izmantošanu visiem satiksmes dalībniekiem, veicinātu

mijsatiksmes sistēmu izveidi un videi draudzīgu

transportlīdzekļu izmantošanu kā arī, lai turpinātu

velosatiksmes attīstības plānā 2018.-2020.gadam

noteikto.

22.

Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģija

2018.-2023.gadam96

Nosaka veidu, kā tiek īstenoti tūrisma

politikas uzdevumi, plānojot tūrisma mārketinga pasākumus, kā

arī koordinējot tūrisma nozares īstenotās aktivitātes

prioritārajos tūrisma tirgos. Stratēģijas mērķis ir panākt

pārdomātu, saskaņotu un spilgtu Latvijas tūrisma jomas

komunikāciju un tūrisma produktu konkurētspējas palielināšanu

ārvalstīs un vietējā tirgū, veicinot valsts tēla

atpazīstamību, ilgtspējīgu tūrisma attīstību un efektīvu

līdzekļu pielietojumu. Tūrisma attīstību nosaka arī citi

zemāka līmeņa plānošanas dokumenti - stratēģijas, plāni, kas

aptver gan reģionālo tūrisma asociāciju, gan Latvijas

plānošanas reģionu, gan Vietējo rīcības grupu un atsevišķu

lielo pilsētu attīstības stratēģijas tūrismā. Plānošanas

perioda 2021.-2027.gadam uzdevums ir panākt ciešāku sasaisti

starp augstākā līmeņa plānošanas dokumentiem, panākot

sinhronizētu rezultivitāti izpildē.

23.

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta

attīstības plāns 2019.-2023. gadam

Veselības aprūpes pakalpojumu eksporta

attīstības plāns ir sagatavots pamatojoties uz Informatīvo

ziņojumu par veselības tūrisma attīstības veicināšanas

iespējām, kurā apkopoti rīcības virzieni un veicamie

pasākumi. Veselības (galvenokārt, medicīnas) tūrisms ir

noteikts kā viens no prioritāriem veidiem arī periodā

2021.-2027., attiecīgi daļa no Veselības aprūpes pakalpojumu

eksporta attīstības plānā 2019.-2023.gadam attiecināmi. Plāns

nodrošina dažādu sabiedrības grupu viedokļu pārstāvniecību un

tajā ir noteikti šādi rīcības virzieni 1) Darbības ilgtspējas

nodrošināšana; 2) Stratēģisko valstu mērķa tirgu definēšana;

3) Latvijas tēla, kā veselības aprūpes pakalpojumu

eksportētājvalsts, izveide.

24.

Digitālās transformācijas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

Digitālās transformācijas pamatnostādņu mērķis ir attīstīt

vienotus digitālus risinājumus un ieviest jaunus efektīvus,

sabiedrībai pieejamus pakalpojumus un infrastruktūru

atbilstoši pasaules informācijas sabiedrības mērķiem un ES

digitālā vienotā tirgus attīstības tendencēm.

Latvijas digitālā transformācija ir stratēģija virzībai

uz tādu sabiedrību, kas balsta savu labklājību digitālo

tehnoloģiju iespēju efektīvā izmantošanā un radošā

attīstībā.

Digitālās transformācijas pamatnostādnēm ir cieša

saistība ar NIP pamatnostādnēm, jo digitālais aspekts

caurvijas visiem NIP pamatnostādņu rīcības virzieniem un

uzdevumiem:

- visa sabiedrība izprot, orientējas un paļaujas uz

digitālo iespēju telpu;

- uzticamība un drošība digitālajā telpā;

- ir pieejamas tehnoloģijas;

- tautsaimniecības, t.sk. valsts pārvaldes

digitalizācijas transformācija;

- inovatīvi risinājumi izmantojot jaunākos IKT

sasniegumus un tos attīstot.

(tiks precizēts atbilstoši

plāna aktuālajai versijai)

25.

Mājokļu pieejamības pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

Mājokļu pieejamības pamatnostādņu mērķis ir noteikt

risinājumus ilgtermiņā pieejama mājokļa nodrošināšanā

Latvijas iedzīvotājiem, paredzot, ka tiek sniegts atbalsts

personu grupām mājokļu pieejamības nodrošināšanai; esošais

dzīvojamais fonds līdz 2050.gadam atbilst mūsdienu

energoefektivitātes, būvniecības un labiekārtotības

standartiem; pastāv stabila jauna dzīvojamā fonda

attīstība, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību gan mājokļiem

uz tirgus nosacījumiem, gan sociāli mazaizsargātām

iedzīvotāju grupām.

Mājokļu pieejamības jautājumi ir analizēti arī NIP

pamatnostādņu 4.sadaļā pie rīcības virziena

"Cilvēkkapitāls".

26.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns

2021.-2027.gadam97

Atkritumu apsaimniekošanas nozare ir viena no svarīgākajām

vides aizsardzības nozarēm valstī. Savukārt atkritumu

apsaimniekošanas sistēma ir viens no būtiskākajiem

virzieniem ES un Latvijas likumdošanā vides aizsardzības un

resursu labas pārvaldības un apsaimniekošanas jomā.

Atkritumu apsaimniekošanas sistēmas vadība ietver sevī

institucionālos, tehniskos, juridiskos un finanšu

jautājumus. Plānā ir ietverta informācija par rīcības

virzieniem VARAM kompetencē esošajiem uzdevumiem atkritumu

apsaimniekošanas jomā ES finanšu plānošanas periodam

2021.-2028.gadam.

Samazināts ražošanas procesā radītais atkritumu apjoms,

nodrošināta ilgāka resursu un produktu izmantošana,

veicināta resursu pārstrāde un atjaunošana, kā arī

stiprināta izejvielu piegāžu drošība ir arī NIP

pamatnostādņu vieni no galvenajiem rīcības virzieniem

stimulējot tālāko tautsaimniecības attīstību valstī.

27.

Platjoslas elektronisko sakaru tīklu

attīstības plāns 2021.-2027.gadam

Platjoslas sakari atvieglo e-pakalpojumu attīstību

valdības, skolu, tirdzniecības, veselības aprūpes un

uzņēmējdarbības vajadzībām, nodrošinot ātrdarbīgu internetu

Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts pārvaldes

iestādēm.

Latvijā starp pilsētu un lauku teritorijām pastāv

ievērojama digitālā plaisa attiecībā uz pārklājumu un

izmantošanu, lai gan valsts gūst salīdzinoši labus

rezultātus kopējās platjoslas savienojamības ziņā.

Bez kvalitatīvu sakaru un e-pakalpojumu attīstības

digitalizācijas procesi mūsdienās ir praktiski neiespējami.

Svarīgi ir uzlabot ne tikai augstas kvalitātes veiktspējas

tīklu attīstību, bet uzlabot arī kiberdrošību un fizisko

drošību.

28.

Vides politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam

Pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem iespēju

dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, īstenojot uz ilgtspējīgu

attīstību veiktas darbības, saglabājot vides kvalitāti un

bioloģisko daudzveidību, nodrošinot dabas resursu

ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī sabiedrības līdzdalību

lēmumu pieņemšanā un informētību par vides stāvokli.

(tiks precizēts atbilstoši

plāna aktuālajai versijai)

Pamatnostādnes ir cieši saistītas ar NIP pamatnostādņu

projektu, tautsaimniecības virzībai uz klimatneitralitāti,

vienlaikus kāpinot labklājības līmeni, Latvijas iedzīvotāju

un visu ekonomiski aktīvo cilvēku spējai aprobēt

mūsdienīgus tehnoloģiju risinājumus, kas saistīti ar darba

ražīguma celšanu visās industrijās.

29.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām

plāns laika posmam līdz 2030.gadam

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam

līdz 2030.gadam ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa attīstības

plānošanas dokuments, kura mērķis ir mazināt Latvijas

cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un

dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un

veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu.

Tautsaimniecības nozarēm ir svarīgi rēķināties ar klimata

pārmaiņām, attīstoties ne tikai klimatneitralitātes, bet

arī klimatnoturīguma virzienā. Plānā paredzētā virsmērķa

sasniegšanai izvirzīti pieci stratēģiskie mērķi, kas nosaka

klimata pārmaiņu negatīvo ietekmju mazināšanu uz cilvēkiem,

tautsaimniecību, infrastruktūru, apbūvi un dabu, kā arī

klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu un

nepieciešamību pēc papildus zināšanām un informācijas

klimata pārmaiņu ietekmju un pielāgošanās jautājumos.

Katram no pieciem stratēģiskajiem mērķiem definēti rīcības

virzieni - kopumā 14 (četrpadsmit), plānā kopā vairāk nekā

80 pasākumi.

Plāna stratēģiskais mērķis Nr.2: Tautsaimniecība spēja

pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un

izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas. Stratēģiskajā

mērķī ir ietverti šādi rīcības virzieni:

• RV 2.1. Visaptveroša tautsaimniecības nozaru

stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un

ekstrēmiem.

• RV 2.2. Tautsaimniecībai nozīmīgu resursu

mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā

pasargāšana no klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm.

• RV 2.3. Tūrisma nozares pielāgošanās klimata pārmaiņām

nodrošināšana.

Plānam ir saistība ar NIP pamatnostādnēm, ņemot vērā ES

un Latvijas izvirzīto mērķi sasniegt klimatneitralitāti

līdz 2050.gadam.

Teritoriālā perspektīva

Teritoriālo perspektīvu plāno, ņemot vērā: 1) politikas

sasniegtos rezultātus dažādās teritorijās (ja īstenotā politika

kādā teritorijā ir mazāk efektīva, jāveido papildu vai atšķirīgi

pasākumi); 2) teritoriju atšķirīgo specifiku un problemātiku

(piemēram, Latgalē mazāks iedzīvotāju īpatsvars ir gatavs uzsākt

uzņēmējdarbību, tāpēc nepieciešami papildu stimuli); 3)

reģionālās politikas mērķteritoriju specifiskās iezīmes un

attīstības potenciālu (piemēram, kultūras, tūrisma un kūrortu

attīstības iespējas Rīgas metropoles areālā); 4) perspektīvo

apdzīvojuma struktūru (starptautiskas, nacionālas un reģionālas

nozīmes attīstības centri kā darbavietu un pakalpojumu centri,

kam nepieciešams nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un

cilvēkresursu kapacitāti); 5) reģionālās un vietējās attīstības

prioritātes (piemēram, ceļi, kas nodrošina iedzīvotājiem

darbavietu un pakalpojumu sasniedzamību).

NIP pamatnostādnes un to politikas rīcības virzieni un

uzdevumi primāri attiecināmi uz visu Latvijas Republikas

teritoriju. Latvijā pastāv lielas reģionālās atšķirības

uzņēmējdarbības aktivitātēs, iedzīvotāju ienākumu līmeņa,

nodarbinātības un produktivitātes rādītājos. Tas liecina par

reģionu sociālā, ekonomiskā un zinātniskā potenciāla nepietiekamu

izmantošanu. Esošās reģionālās disproporcijas ir nozīmīgs

šķērslis Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei.

Pateicoties iedzīvotāju lielākam blīvumam, infrastruktūras

pieejamībai u.tml. Rīgā ir koncentrēti relatīvi vairāk, nekā

citos reģionos, ekonomiski aktīvie uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas

dod lielāku pievienotās vērtības pienesumu. Turklāt Latvijā

vēsturiski ir attīstījušās industriālās zonas republikas pilsētās

un bijušajos rajonu centros - šobrīd starptautiskas (Rīga,

Liepāja, Daugavpils, Ventspils), nacionālas (Jelgava, Jēkabpils,

Rēzekne, Valmiera, Jūrmala) un reģionālas nozīmes attīstības

centros (Kuldīga, Talsi, Tukums, Saldus, Dobele, Bauska, Ogre,

Aizkraukle, Sigulda, Cēsis, Limbaži, Smiltene, Alūksne, Gulbene,

Balvi, Preiļi, Līvāni, Ludza, Krāslava, Madona, Valka). Šajās

zonās koncentrējas liela daļa pilsētās esošo ražotāju, tāpēc

būtiski ir nodrošināt teritorijas ar augstu ražošanas

koncentrāciju ar atbilstošu publisko infrastruktūru (ceļiem,

komunikācijām u.c.). Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var

sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā. Vienlaikus šajos

centros ir vērojama arī pakalpojumu koncentrācija (izglītība,

veselība u.c.), kas ir būtiski, lai nodrošinātu kvalificēta darba

spēka esamību. Pasaules tendences rāda, ka lielāku izaugsmes

potenciālu un labākus rezultātus uzrāda pilsētreģioni, kur to

attīstības centros esošais potenciāls (iedzīvotāju skaits,

infrastruktūra, izglītības iespējas) un mērķtiecīgs darbs privāto

investīciju piesaistei, var nodrošināt teritorijas ekonomisko

pašpietiekamību. Ņemot vērā RIS3 lomu sociālās un ekonomiskās

transformācijas īstenošanā, aktivitātes P&A sistēmas

attīstībai sniedz tiešu un pastarpinātu ieguldījumu reģionu

inovācijas kapacitātes, uzņēmējdarbības produktivitātes un

efektivitātes paaugstināšanā un līdzsvarotas reģionālās

attīstības veicināšanā. NIP pamatnostādņu plānotie pasākumi

primāri paredz P&A kapacitātes koncentrēšanu tajās

zinātniskajās institūcijās, kurās jau ir attīstīta augstas

kvalitātes pētniecība un inovācijas infrastruktūra un resursi.

Vienlaikus ir nepieciešama mērķfokusētāka reģionālo augstskolu

specializāciju definēšana reģionu attīstības vajadzību

nodrošināšanai gan attiecībā uz zināšanu un prasmju attīstību un

augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, gan radīto zināšanu

un tehnoloģiju pārnesi un pētniecības un inovācijas

infrastruktūru koplietošanu starp augstskolām un zinātniskajiem

institūtiem kā reģiona zināšanu centriem, reģiona uzņēmumiem un

publisko sektoru, kā arī starpreģionāli.

Būtiska ietekme uz teritoriālo attīstību ir šādiem EM

apakšuzdevumiem:

• Nr.4.1.4.2. "Atbalsts ilgtspējīgu, zemu būvniecības un

ekpluatācijas izmaksu mājokļiem primāri teritorijās ar jaunu

darba vietu potenciālu";

• Nr.4.1.4.8. "Mājokļu īres tirgus funkcionēšanas

uzlabošana, izveidojot efektīvu īres tirgus tiesisko regulējumu

un nodokļu/nodevu piemērošanu un aktualizējot dzīvokļu tiesību

regulējumu pārvaldīšanas, īpašumtiesību un būvniecības

jomā";

• Nr.4.2.1.9.1. "Atbalsts Digitālo centru izveidei

Latvijā";

• Nr.4.2.2.6.4. "Latvijas potenciālo komersantu

motivācija un to inovācijas kapacitātes stiprināšana, komersantu

inkubēšanas procesa nodrošināšana, biznesa inkubatoru attīstība,

un komersantu internacionalizācijas kapacitātes

attīstība";

• Nr.4.4.6.4. "Veicināt valsts un pašvaldību atbalstu

viedās mobilitātes inovatīvu projektu realizēšanai";

• Nr.4.5.2.2. "Jaunu finanšu instrumentu nodrošināšana

komersantiem inovāciju attīstībai un veicināšanai, tai skaitā

atbalsts produktivitātes celšanai reģionos".

Šo apakšuzdevumu īstenošanā iespējams varētu tikt piemēroti

teritoriāli kritēriji, tādejādi veicinot nepieciešamo speciālistu

nodrošināšanu reģionos atbilstoši darba tirgus prasībām un

reģionu ekonomiskajai specializācijai, nodrošinot uzņēmējdarbības

un inovācijas attīstībai nepieciešamo priekšnosacījumu radīšanu

reģionos, tai skaitā nepieciešamās infrastruktūras izveidi un

atbalstu uzņēmējiem, kā arī mājokļu pieejamību. Tādejādi

mērķtiecīgāk un kompleksāk tiks veicināta ekonomiskā izaugsme

reģionos, mazinot būtiskās reģionālās atšķirība. Par

teritoriāliem kritērijiem var kalpot:

(1) reģionālas kvotas, lielāku atbalsta apjomu paredzot

reģioniem ar zemākiem attīstības rādītājiem (kā rādītāju

izmantojot piemēram, IKP, bezdarba līmeni, uzņēmējdarbības

aktivitāti vai citu atbilstošu rādītāju);

(2) specifiski projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji,

paredzot lielāku punktu skaitu projektiem, kas tiek īstenoti

reģionos ar zemākiem attīstības rādītājiem;

(3) atbalsta sniegšana, balstoties uz reģionu un pašvaldību

attīstības plānošanas dokumentiem, kas atspoguļo teritorijas

ekonomisko specializāciju, izaugsmes mērķus un attīstības

virzienus, nodrošinot dažādu atbalsta pasākumu papildinātību,

tādējādi sniedzot kompleksu atbalstu teritorijas attīstībai.

Ievērojot teritoriālo pieeju, tiks īstenoti arī šādi VARAM

kompetencē esošie apakšuzdevumi:

Nr.4.3.5.1. "Infrastruktūra uzņēmējdarbības

atbalstam, t.sk. industriālo zonu izveidei";

Nr.4.3.6.1. "Pašvaldību ēku un specializēto

ēku energoefektivitātes paaugstināšana",

Nr.4.3.8.1. "Pašvaldību publiskās ārtelpas

attīstība tūrisma veicināšanai, publisko pakalpojumu uzlabošana,

attīstot alternatīvus pakalpojumu modeļus un infrastruktūru,

pašvaldību pakalpojumu ēku energoefektivitāti, kā arī publiskās

ārtelpas kvalitāti".

Šo apakšuzdevumu īstenošanā tiks piemērots reģionālais

finansējuma sadalījums, lielāku atbalstu piešķirot reģioniem ar

zemākiem IKP rādītājiem.

Ietekme uz teritoriālo attīstību ir arī citiem nozaru

ministriju apakšuzdevumiem, kas atspoguļoti NIP 2./3.pielikumos,

tajā skaitā, šādiem apakšuzdevumiem:

• Nr.4.1.1.2. "Atbalsts pieaugušo (tostarp bezdarba

riskam pakļautajām personām) individuālajās vajadzībās balstītai

pieaugušo izglītībai" (IZM kompetence);

• Nr.4.1.1.3. "Interešu izglītības pieejamības

paplašināšana sociālās atstumtības riskam pakļautiem

izglītojamajiem" (IZM kompetence);

• Nr.4.1.2.1. "Cilvēkresursu attīstība un ekselences

stiprināšana. Prasmju un zināšanu attīstība - augstskolu

pasniedzēju zināšanu un prasmju attīstība/ ekselencei (IT skolai

u.c.), digitalizācijas un vispārējo prasmju stiprināšana

komersantiem" (IZM kompetence);

• Nr.4.1.3.2. "Tautsaimniecības izaugsmei atbilstoša

profesionālā izglītība" (IZM kompetence);

• Nr.4.1.6.1. "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai

pieaugušo izglītībai" (IZM kompetence);

• Nr.4.3.8.2. "Reģionālās kultūras infrastruktūras

attīstība kultūras pakalpojumu pieejamības uzlabošana" (KM

kompetence);

• 4.4.6.7. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecībā un

pārstrādē, un ražotāju sadarbības veicināšana" (ZM

kompetence).

Reģionālie aspekti vairāk analizēti VARAM izstrādātajās

pamatnostādnēs "Reģionālās politikas pamatnostādnes

2021.-2027.gadam"98.

1 https://innovation.lv/inovacija/

2 OSLO Manual. Guidelines for collecting and

interpreting innovation data. 3rd Edition. OECD 2005

3 OSLO Manual. Guidelines for collecting and

interpreting innovation data. 3rd Edition. OECD 2005

http://winpartners.lv/biznesa-apmacibas/lean-vadibas-principi/

http://documents1.worldbank.org/curated/pt/965511468194956837/pdf/104230-BRI-Policy-1.pdf

6 Konstantins Benkovskis, Jaan Masso, Olegs

Tkacevs, Priit Vahter, and Naomitsu Yashiro. 'Export and

Productivity in Global Value Chains: Comparative Evidence from

Latvia and Estonia'. OECD Economics Department Working Papers.

Paris: OECD, 15 December 2017.

https://doi.org/10.1787/cd5710c4-en

7 https://www.vestnesis.lv/op/2020/127.1

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487682&mode=mk&date=2020-05-26

https://www.consilium.europa.eu/lv/press/press-releases/2018/12/04/digital-europe-programme-council-agrees-its-position/

https://www.sargs.lv/lv/tema/eiropas-aizsardzibas-fonds

https://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_BRI(2020)646180

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_582

13 2019.gadā

https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalais-attistibas-plans

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/nacionala_industriala_politika/

https://likumi.lv/ta/id/267332-par-latvijas-turisma-attistibas-pamatnostadnem-2014-2020-gadam

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0102&from=LV

18 Ekonomikas ministrijas veiktie pētījumi

tūrisma jomā:

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/turisms/statistika_un_petijumi/ekonomikas_ministrijas_petijumi_turisma_joma/

https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/petijumi/p_3-2018_lv.pdf

https://www.weforum.org/reports/the-travel-tourism-competitiveness-report-2019

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487682&mode=mk&date=2020-05-26

22 EK. Brisele, 26.02.2020. Komisijas dienestu

darba dokuments. 2020.gada ziņojums par Latviju.

https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf

https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2050_en

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/open-innovation-open-science-open-world-vision-europe

26https://www.digitaleurope.org/policies/strongerdigitaleurope/

https://www.clustercollaboration.eu/sites/default/files/eu_initiatives/industry_2030_report_0.pd

https://www.clustercollaboration.eu/sites/default/files/eu_initiatives/industry_2030_report_0.pdf

28 I.Šteinbuka (zin. red.). Produktivitātes

celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi = Raising

Productivity: Trends and Future Challenges.

https://www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Monografijas/Produktivitates_celsana/Produktivitate.pdf

29 Republic of Latvia : 2016 Article IV

Consultation-Press Release; Staff Report; and Statement by the

Executive Director for the Republic of Latvia. June 16, 2016.

https://www.imf.org/en/Publications/CR/Issues/2016/12/31/Republic-of-Latvia-2016-Article-IV-Consultation-Press-Release-Staff-Report-and-Statement-by-43983

30 Allocative efficiency in labour and product

markets. EC DG ECFIN Brussels, 25/05/2018

31 Benkovskis, K. (2015) "Misallocation of

resources in Latvia: did anything change during the

crisis?", Latvijas Banka Working Paper No.5/2015.

32 World Trade Organization. 'Global Value Chain

Development Report 2019: Technological Innovation, Supply Chain

Trade, and Workers in a Globalized World'. Geneva: World Trade

Organization, 2019.

http://documents.worldbank.org/curated/en/384161555079173489/Global-Value-Chain-Development-Report-2019-Technological-Innovation-Supply-Chain-Trade-and-Workers-in-a-Globalized-World.

33 OECD Economic Surveys: Latvia, September 2017,

pp. 67

34 Detalizētākā produktivitātes analīzes ir

pieejama OECD Economic Surveys: Latvia 2019

https://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia_25222988

35 OECD Taxonomy of Economic Activities Based on

R&D Intensity. High R&D intensive activities (2-digit

definition): Basic pharmaceutical products and pharmaceutical

preparations; Computer, electronic and optical products;

Scientific research and development. Medium-high R&D

intensive activities (2-digit definition): Chemicals and

chemical products; Electrical equipment; Machinery and

equipment n.e.c; Transport equipment; .Publishing activities;

IT and other information services; .Scientific research and

development.

https://stats.oecd.org/DownloadFiles.aspx?HideTopMenu=yes&DatasetCode=STANI4_2016&lang=en

36 EK 2020.gada ziņojums par Latviju.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020SC0513&from=EN

https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/news/european-enterprise-survey-use-technologies-based-artificial-intelligence

38 EK. Briselē, 26.02.2020. Komisijas dienestu

darba dokuments. 2020.gada ziņojums par Latviju.

https://ec.europa.eu/digital-single-market/desi

40 EK. Briselē, 26.02.2020. Komisijas dienestu

darba dokuments. 2020. gada ziņojums par Latviju.

41 EM Informatīvais ziņojums par darba tirgus

vidēja un ilgtermiņa prognozēm (2020):

https://www.em.gov.lv/lv/ekonomikas_attistiba/darba_tirgus/videja_un_ilgtermina_darba_tirgus_prognozes/

https://s3platform.jrc.ec.europa.eu/entrepreneurial-discovery-edp

https://www.oecd.org/innovation/inno/smart-specialisation.pdf

45 Viedās specializācijas stratēģijas

monitorings. Otrais ziņojums.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055&mode=mk&date=2020-03-10

46 EC report. Gundars Kuļikovskis. July, 2019.

Upgrading opportunities in global value chains for the Baltic

states. GVC upgrading as part of Smart Specialization Strategy

for 2021-2027.

47 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40479571

48 EK. Briselē, 26.02.2020. Komisijas dienestu

darba dokuments. 2020.gada ziņojums par Latviju.

49 Viedās specializācijas stratēģijas

monitorings. Otrais ziņojums.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055&mode=mk&date=2020-03-10

http://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2020-03-10#19

https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/sense/app/a976d168-2023-41d8-acec-e77640154726/sheet/0c8af38b-b73c-4da2-ba41-73ea34ab7ac4/state/analysis/select/Country/Latvia

https://webgate.ec.europa.eu/dashboard/sense/app/e02e4fad-3333-421f-a12a-874ac2d9f0db/sheet/941d3afe-da24-4c2e-99eb-b7fcbd8529ee/state/analysis

http://viaa.gov.lv/library/files/original/Apvarsnis_2020_vidusposma_izvertejums.pdf

https://ec.europa.eu/info/funding-tenders/opportunities/portal/screen/support/ncp

https://www.izm.gov.lv/lv/sabiedribas-lidzdaliba/sabiedriskajai-apspriesanai-nodotie-normativo-aktu-projekti/3711-informativais-zinojums-viedas-specializacijas-strategijas-monitorings-otrais-zinojums

https://www.izm.gov.lv/images/IZMunEM_Zin_RIS3_110220.251_3.docx

57 Viedās specializācijas stratēģijas

monitorings. Otrais ziņojums.

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40479055&mode=mk&date=2020-03-10

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40487682&mode=mk&date=2020-05-26

59 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40479571

60 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487682

61 https://www.tehnobuss.lv/

https://izm.gov.lv/images/IAP2027_projekta_versija_apspriesana_16072020.pdf

https://www.izm.gov.lv/images/1_ZTAIP2027_priek%C5%A1likuma_dokuments_uz_16_07.pdf

(izstrādes procesā)

http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/Klimata_parmainas/?doc=17340

65 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487682

66 Viedās imigrācijas politika ir viens no

īstermiņa pasākumiem darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai.

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-digitalas-transformacijas-pamatnostadnes-2021-2027-gadam-digitalo-speju-paatrinajums-nakotnes-sabiedribai-un-ekonomikai

https://en.wikipedia.org/wiki/Top-down_and_bottom-up_design

69 Specifiskāki digitalizācijas jautājumi tiks

skatīti un analizēti VARAM "Digitālās transformācijas

pamatnostādnes 2021. - 2027.gadam" (izstrādes

procesā).

70 Šis atbalsts tiks īstenots, organizējot

atklātu konkursu katra plānošanas reģiona pašvaldību

starpā.

https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam'

72 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40487682

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/LV/ip_19_6691

https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

https://em.gov.lv/lv/jaunumi/25894-nemiro-jaunuznemumu-izaugsmes-sekmesanai-svarigi-stiprinat-publiska-un-nevalstiska-sektora-sadarbibu

76 OECD Economic Surveys: Latvia, OECD 2019.

http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2019-OECD-economic-survey-overview.pdf

https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana-latvija/nacionalais-attistibas-plans

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_7.pdf

https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027galaredakcija.pdf

https://likumi.lv/ta/id/307037-par-uznemejdarbibas-vides-pilnveidosanas-pasakumu-planu-2019-2022-gadam

https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

83 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40263360

https://www.llu.lv/sites/default/files/2018-07/Bioeconomy_Strategy_Latvia_LV.pdf

https://www.em.gov.lv/lv/eiropas_savieniba/strategija__eiropa_2020_/latvijas_nacionala_reformu_programma/

https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40480261

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40475479

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40472319

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40492546

https://www.izm.gov.lv/images/IAP2027_projekta_versija_apspriesana_16072020.pdf

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52020DC0102&from=LV

93 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40479571

94 Tūrisma politikas attīstības plāna izstrādes

laikā 2020.gada februārī tika uzsākts darbs pie Kultūrpolitikas

pamatnostādnēm 2021-2027.gadam.

95 Tūrisma politikas attīstības plāna izstrādes

laikā 2020.gada februārī tika uzsākts darbs pie Transporta

attīstības pamatnostādnēm 2021-2027.gadam.

https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/turisms/dokumenti/politikas_planosanas_dokumenti/

https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/atkritumu-apsaimniekosanas-valsts-plans-2021-2028gadam-1-un-2-nodala

https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

Ekonomikas ministrs J.

Vitenbergs

1. pielikums

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.

gadam

Ekosistēmu stratēģija

NR.P.K.

UZDEVUMI

IZPILDES TERMIŅŠ