Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

1Atveseļošanās un noturības mehānisms.

2Pamatnostādņu 2.pielikumā "Indikatīvais ietekmes

3novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" ir

4iekļauta indikatīva informācija par rīcības virzieniem un to

5apakšuzdevumiem nepieciešamo finansējumu. Detalizētus aprēķinus,

6kas pamato nepieciešamā finansējuma apmēru atbildīgā institūcija

7iekļaus attiecīgā prioritārā pasākuma pieteikumā. Savukārt

8pamatnostādņu 3.pielikumā "Rīcības virzienu uzdevumi, to

9izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija"

10ir iekļauta informācijas par rīcības virzieniem paredzētajiem

11apakšuzdevumiem, atbildīgajām/līdzatbildīgajām institūcijām, kā

12arī plānotajiem izpildes termiņiem. Vairāki NIP pamatnostādnēs

13plānotie pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros, t.sk.

14mērķtiecīgāk un efektīvāk plānojot un izmantojot esošo

15finansējumu. Jautājums par NIP pamatnostādņu rīcības virzienu

16īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tiks

17izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts

18budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidēja

19termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., 2024.gadam"

20sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts

21iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot

22valsts budžeta finansiālās iespējas.

23Ievads

24Latvijas izaugsmes tempi pēdējā desmitgadē ir augstāki nekā

25vidēji Eiropas Savienībā, tomēr, līdz ar akūtāku kvalificēta

26darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības

27partnervalstīs, ekonomiskās izaugsmes temps kļūs lēnāks. Eiropa

28patlaban piedzīvo nozīmīgu pārmaiņu laiku, ko būtiski ir

29ietekmējusi Covid-19 un tās radītās sekas. Vienlīdz tehnoloģiju

30attīstības straujie tempi, globalizācija, automatizācija,

31dekarbonizācija, jaunās un digitālās tehnoloģijas - tas viss

32ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares,

33uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku un sabiedrību kopumā.

34Latvijas tautsaimniecības globālā

35konkurētspēja un stratēģiska rīcība Covid-19 pārvarēšanai un

36ilgtspējīgas valsts labklājības vairošana.

37Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem

38ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var

39īstenoties dažādi nākotnes scenāriji, valsts ilgtermiņa attīstība

40ir atkarīga arī no Covid-19 krīzes dēļ noteiktajiem

41ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem. Ir svarīgi īstenot

42pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir

43atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa

44seku mazināšana. Latvijai un Eiropai ir maksimāli jāizmanto

45lokalizācija kā iespēja, kas ļauj atjaunot Latvijā Eiropas daļu

46ražošanas duālā pielietojuma sektoros. Latvijai aktuāli

47koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas

48veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos,

49bet arī drošās piegādes ķēdēs.

50Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamata izaicinājumi ir

51ierobežota darbaspēka pieejamība, sarūkošs iedzīvotāju skaits un

52ierobežota izmēra vietējais tirgus. Šādā situācijā turpmākas

53labklājības un ekonomiskās izaugsmes modelim jānodrošina būtisks

54un ilgtspējīgs produktivitātes kāpums, kas balstās savstarpēji

55saistītos un papildinošos virzienos:

56• inovācijās, zināšanās un prasmēs balstītas vērtības

57īpatsvara palielināšanā gan kopējā ekonomikā radītajā vērtībā,

58gan katra uzņēmuma radītajā vērtībā;

59• cilvēkkapitāla palielināšanā, sekmējot jaunu prasmju un

60zināšanu apgūšanu, veicot izmaiņas izglītības sistēmā, panākot

61nākotnē darba tirgū nepieciešamu zināšanu apguvi t.sk. pieaugušo.

62Tas ietver mērķtiecīgu sabiedrības izpratnes maiņu par nākotnē

63pieprasītām un labklājību nodrošinošām zināšanām un prasmēm.

64Jānodrošina proaktīvs valsts atbalsts šādu zināšanu un prasmju

65apgūšanā. Tas ietver arī augstas kvalifikācijas speciālistu

66piesaisti no ārpuses, vietās, kur iekšējā cilvēkkapitāla

67uzlabojumi nav iespējami vai praktiski;

68• dalības uzlabošana globālajās vērtību ķēdēs. Iekšējā tirgus

69apjoma ierobežojumu pārvarēšanai, plašākam uzņēmumu skaitam

70jāiesaistās eksporta aktivitātēs. Būtiski ir jāpalielina esošo

71eksportējošo uzņēmumu eksporta apjoms un īpatsvars to

72ekonomiskajās aktivitātēs. Jānodrošina atbalsts eksportējošo

73uzņēmumu aktivitātēm globālo vērtības ķēžu izmaiņu veikšanai

74procesā uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Rezultātā

75tiek nodrošināta ienesīgāka pozīcija un ilgtspēja globālajā

76vērtības ķēdē, t.sk. nodrošinot intelektuālā īpašuma

77aizsardzību;

78• uzņēmējdarbības institucionālās vides kvalitātes uzlabošana.

79Novērstas barjeras un šķēršļi dinamiskai uzņēmējdarbībai un

80radīta inovatīva uzņēmējdarbību atbalstoša infrastruktūra (t.sk.

81publisko pakalpojumu digitālās platformas, kuras integrētas ar

82komersantu veidotām platformām), radot inovatīvas un

83eksportorientētas uzņēmējdarbības atbalstošu nodokļu sistēmu;

84• ekonomiskā modeļa maiņa atbilst klimata izmaiņu un aprites

85ekonomikas izaicinājumiem;

86• finansējuma pieejamības uzlabošana, sekmējot produktīvā

87kapitāla veidošanos caur Eiropas līmeņa konkurētspējīgu finanšu

88un kapitāla tirgus attīstību;

89• dinamiskas ekonomiskās politikas veidošanā principiāli

90svarīgs ir uzņēmējdarbības atklājumu princips. Tam ir jābalstās

91tirgus mehānismos, valstij aktīvi līdzdarbojoties tirgus

92nepilnību identificēšanā un novēršanā.

93Līdz ar ekonomiskās modeļa maiņu nepieciešams vienots

94redzējums visām iesaistītajām pusēm, vienojoties ar kopīgo

95Nacionālo industriālo politiku (NIP) (Attēls Nr.3).

96Attēls Nr.3

97NIP

98pamatnostādņu koncepts:

99NIP pamatnostādņu izstrādes virziens

100ir:

101• Noteikt galvenos industriālās politikas uzdevumus, ņemot

102vērā esošās lokālās un globālās attīstības tendences un

103izaicinājumus, balstot to ilgtspējību veidojošā Latvijas

104tautsaimniecības veiktspējas un potenciāla novērtējumā;

105• Nodrošināt stratēģiskas ekonomiskās politikas veidošanu, ko

106raksturo tās ilgtspēja, kura tiek efektīvi realizēta cauri

107politiskiem un vēlēšanu cikliem;

108• Nodrošināt visām iesaistītajām pusēm prognozējamu

109ekonomiskās attīstības modeli, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgu

110uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskajām aktivitātēm;

111Uzņēmējdarbības atklājuma principa integrācija un

112nostiprināšana sistēmiskas uzņēmējdarbības atbalsta politikas

113īstenošanas procesā, kā arī nodrošināt sasaisti ar citu nozaru

114rīcību un nepieciešamo darbību plānojumu.

115Uzstādījums par ekonomikas modeļa maiņu politikas plānošanas

116procesā Latvijā ir kopš 2014.gada īstenotās zinātnes un

117tehnoloģiju attīstības stratēģijas. Latvijas Viedās

118specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības

119transformācijas virzienu formulējums, vērsta uz stimuliem, kas

120atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu

121veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu

122pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu

123visos uzņēmējdarbības ciklos. Tautsaimniecības transformācijas

124stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības

125līmeni, ekonomikas līdzdalību globālās vērtību ķēdēs un

126konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Latvija

127ir apzinājusi piecas zināšanu jomas: zināšanu ietilpīga

128bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas,

129farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un

130inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un

131komunikāciju tehnoloģijas, kurās, atbilstoši globālajām

132tendencēm un nākotnes perspektīvām, jaunu produktu un tehnoloģiju

133radīšanas, ražošanas, zināšanu pārneses un pārdošanas un papildu

134pētniecības kompetences šobrīd ir ļoti nepieciešamas un kurās

135Latvijai ir resursi un kompetence turpināt daudz aktīvāk

136iesaistīties minētajās jomās. Pētniecībai šajās jomās, inovatīvu

137tehnoloģiju un produktu izstrādei, uzņēmējdarbības atbalstam

138valsts atvēlē lielāko daļu inovāciju procesiem piešķirtā publiskā

139finansējuma. Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta

140ieviešana pētniecības un inovācijas stratēģijas tautsaimniecības

141transformācijai paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību

142atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas

143instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām

144balstīto attīstības potenciālu, tādējādi sekmējot ekonomisko

145attīstību. Visās RIS3 specializācijas jomās tiks ņemti vērā arī

146vides aizsardzības un klimata jautājumi, t.sk., Eiropas Komisijas

147sagatavotais Zaļais kursa satvars. Tādejādi ne tikai tiek

148aizsargāta vide, bet stiprināta izejvielu piegādes drošība,

149veicināta konkurētspēja, inovācijas un izaugsme, kā arī radītas

150jaunas darbavietas.

151NIP pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības

152būtiskie virzieni, ņemot vērā tās pievienoto vērtību IKP

1534,6%13 apmērā un eksporta apjomu 907 miljonus EUR jeb

1545% no visa Latvijas eksporta. Tieši Latvijas tūrisma nozares

155eksportspējas stiprināšana saglabājas kā centrālais tūrisma

156politikas fokuss, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes

157celšanai ir nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus (darījumu

158un pasākumu, veselības (t.sk. medicīnas eksports), kultūras,

159dabas tūrisms) ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu

160ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā (NAP

161[359]), kā arī atjaunot esošos veselības tūrisma objektus kā

162kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā,

163lai tādejādi stiprinātu reģionus ar kvalificētu medicīnas darba

164spēku un medicīnas tūrisma eksportu visu gadu, bez nekādas

165sezonālas ietekmes. Būtiski atzīmēt, ka Nacionālā attīstības

166plānā (NAP14 ir noteikts, ka tūrisma attīstība Latvijā

167ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm

168[359], pakārtojot iedzīvotāju dzīves veida uzlabošanu kā

169prioritāro attīstības spēku, un īstenojot to caur ar tūrismu

170saistītām aktivitātēm (pasākumi

171[3][300][302][323][359][367][369][384]). Pasākumi, kas tiešāk

172attiecināmi uz tūrisma nozari ir ietverti prioritātē

173"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" un

174prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai

175dzīvei". Jāatzīmē, ka tūrisma nozarei ir multiplikatīvs

176efekts, tūristu plūsmas (vietējās un starptautiskās)

177palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi, tādēļ vairāki

178(NAP) 2021-2027 ietvertie pasākumi skar arī citu institucionālo

179iestāžu darbības jomas attiecīgi arī politikas plānošanas

180dokumentus. Bez tam tūrisma politikas veidošanu un īstenošanu

181ietekmē 2019.gadā īstenotā Administratīvi teritoriālā reforma,

182attiecīgi reģionālās politikas ietekme nozares veiksmīgai

183attīstībai ir būtiska, jo ietekmē tūrisma pārvaldības jautājumus

184(plānošanas reģioni, pašvaldības) publiskās infrastruktūras

185papildinošo lomu. Tūrisma nozarei, tāpat kā citām

186tautsaimniecības nozarēm jārēķinās arī jau notiekošajām klimata

187pārmaiņām un jāplāno gan klimatneitrāla, gan klimatnoturīga

188attīstība, lai veicinātu nozares ievainojamības un zaudējumu

189samazināšanu.

190Tūrisma nozari būtiskie ietekmējošām transporta attīstības

191jomām: sasniedzamība t.sk. aviācija (tālie tirgi, Rīgas un

192reģionālo lidlauku attīstība, ceļu infrastruktūras attīstība un

193salāgojamība ar tūrisma vajadzībām, standartizācija un

194vienveidīga pieeja ceļazīmju un informatīvo zīmju lietojamībā

195(tūrisma informācijas struktūra), sabiedriskā transporta

196pieejamība tūrisma vajadzībām, projekta Rail Baltic ietekme,

197mikromobilitātes jautājumi t.sk. velo, kā arī ūdens transporta ,

198t.sk. ostu darbība un attīstības.

199EM ir izstrādājusi NIP pamatnostādnes, balstoties uz spēkā

200esošajām NIP pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam15,

201Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm

2022014.-2020.gadam16 un to starpnovērtējumā iekļautajiem

203secinājumiem, NAP 2021.-2027.gadam iezīmētajām prioritātēm,

204diskusijām ar nacionālās attīstības plānošanā iesaistītajām

205institūcijām, kā arī Jauno Eiropas industriālo

206stratēģiju.17

207NIP mērķi un rīcības virzieni tika apspriesti arī piecās

208reģionālajās Dizaina darbnīcās. Kopumā piecās Dizaina darbnīcās

209piedalījās 234 dalībnieki (tostarp publiskā un privātā sektora

210pārstāvji, zinātnisko institūciju un akadēmiskā sektora

211pārstāvji). Darbnīcu ietvaros tika apzinātas reģionu problēmas,

212veikta inovāciju potenciālā analīze, kopīga reģiona attīstības

213redzējuma izstrāde, prioritāšu noteikšana, kā arī rīcības plāna

214izstrāde turpmākai reģionu attīstības nodrošināšanai. Veikta

215reģionālās situācijas novērtēšana un diskutēts par labāku formātu

216izveidi ekosistēmas reģionālā attīstības priekšnosacījumu

217definēšanai, esošo nozaru produktivitātes celšanai un perspektīvo

218zināšanās un tehnoloģijās balstīto nozaru attīstībai. Darbnīcu

219laikā izvirzītās problēmas un to iespējamie risināšanas scenāriji

220bija ceļvedis stratēģijas izstrādei un politikas rīcības virzienu

221noteikšana. Tūrisma politikas plānošanā 2021.-2027.gadam tika

222nodrošināta augšupvērsta pieeja, kas nozīmē, ka sākotnēji tika

223apzināti tūrisma nozares un citu iesaistīto pušu viedokļu un

224nozares attīstības priekšlikumu apzināšanai tika ņemti vērā četru

225reģionālo un sešu tematisko fokusgrupu rezultāti. Fokusgrupās

226kopumā piedalījās 164 dalībnieki - tūrisma komersanti, reģionālo

227un profesionālo tūrisma asociāciju, plānošanas reģionu un

228pašvaldību pārstāvji, kā arī citi ieinteresēto pušu pārstāvji no

229Latvijas Pašvaldību savienības, Kultūras ministrijas, Vides

230aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LIAA, Dabas

231aizsardzības pārvaldes u.c. institūcijām. 2019.gadā tika veikti 2

232pētījumi18 "Latvijas tūrisma piedāvājuma

233attīstības rīcības plāna izstrāde Interreg Europe programmas

234projekta BRANDTour ietvaros" un "Esošo atbalsta

235instrumentu situācijas analīze un konceptuālu priekšlikumu

236izstrāde tūrisma nozares politikas pilnveidošanai".

237Konceptuālie virzieni skatīti Ekonomikas ministrijas

238Tautsaimniecības padomes Tūrisma komitejas sēdē 2019.gada

23910.oktobrī.

1Veicina iekļaušanos globālajā tirdzniecībā, nodrošinot

2uzlabotu piekļuvi eksporta tirgiem, eksportspēju un iekļaušanos

3globālajās piegāžu ķēdēs;

1Pielieto jaunas tehnoloģijas, sekmē tehnoloģiju pārnesi un

2inovācijas;

1Vairo cilvēkkapitālu un jaunas prasmes, uzlabo vadības

2mehānismus;

1Padara sīvāku konkurenci, piespiežot uzlabot

2produktivitāti, samazināt cenas un efektīvāk pārdalīt

3resursus;

1Dod sociālus un vides uzlabojumus, jo ievieš labu praksi un

2atbildīgas uzņēmējdarbības principus.

3Latvijas mērķis ir piesaistīt, palīdzēt nodibināt un paturēt

4savā valstī ārvalstu investorus. Prioritātes tiek noteiktas, lai

5paaugstinātu varbūtību, ka piesaiste būs veiksmīga, tā sniegs

6unikālus labumus. Nosakot prioritātes, ir jāņem vērā specifiski

7sektori, tirgi un investori, kuriem pievērst pastiprinātu

8uzmanību un nosakot kritērijus potenciālo investoru

9identificēšanai. Tāpat būtiska ir investīciju piesaistes

10stratēģijas elastība atkarībā no izmaiņām tirgus pieprasījumā un

11jaunām (tehnoloģiskām) iespējām. Vienlaikus ir jāņem vērā

12investīciju projekta pozitīva vai negatīva ietekme uz citām

13nozarēm, nosakot konkrētus prioritāros sektorus. Būtiski ir arī

14vides un sociālie aspekti un konsekvence stratēģijas īstenošanā.

15Latvijas valsts pārvaldei būtu nepieciešams nodrošināt

16konsekventu nodokļu un finanšu atbalsta mehānismu politiku, kas

17ir balstīta uzņēmējdarbības vides datos un objektīvos apsvērumos,

18lai nodrošinātu nacionālā līmeņa ekonomikas pakāpenisku

19kvalitātes un pārredzamības uzlabošanu, kas arī sekmētu investoru

20uzticību ilgtermiņā.

21Lai nodrošinātu augstākminēto ir svarīgi definēt potenciālo

22ārvalstu investīciju kvalitātes novērtēšanas kritērijus, lai

23noteiktu investoru dzīvotspēju un atbilstību Latvijas sabiedrības

24interesēm, attīstības plānošanas dokumentiem un likumdošanas

25prasībām. Minēto kritēriju pamatuzdevums ir definēt prioritārās

26investoru mērķa grupas, gan savlaicīgi identificēt iespējamos

27investīciju riskus.

28Ievērojot augstāk minēto potenciālo investoru investīciju

29projekti/ieguldījumi tiek vērtēti pēc kritērijiem:

30- Ieguldījumi Inovācijās;

31- Preču un pakalpojumu eksportu;

32- Ieguldījumiem infrastruktūrā;

33- Noieta tirgu un pārdošanas kanālu attīstības potenciālu;

34- Ietekme uz Latvijas ārējās tirdzniecības bilanci;

35- Produkta/pakalpojumu vieta Globālās piegādes ķēdēs.

36Vienlaikus projektiem būtu jāveicina vietējo resursu un

37izejvielu pārstrāde, augstāku tehnoloģisko līmeņu attīstība,

38preču un pakalpojumu pievienotā vērtībā.

39Lai nodrošinātu projekta atbilstību Latvijas sabiedrības

40interesēm un plānotajai attīstībai, investīciju projektu

41kvalitāte un risku analizē ir veicama šādos aspektos:

42- Uzņēmuma finanšu stāvoklis;

43- Uzņēmuma īpašnieku reputācija;

44- Vai projekts skar ES investīciju izvērtēšanas mehānismā

45minētos sektorus;

46- Vai projekts skar Nacionālās drošības likumā noteiktos

47sektorus;

48- Projekta ietekme uz vidi un klimatu, veselību un

49sabiedrību;

50- Valsts atbalsta nepieciešamība projekta īstenošanai.

51Primārie nacionālie izaicinājumi ĀTI piesaistē ir saistīti

52ar:

53Viens no priekšnosacījumiem investīciju piesaistē ir stabila

54un investoriem labvēlīga uzņēmējdarbības vide.

55Var tikt identificēti vairāki faktori, kas kavē ārvalstu tiešo

56investīciju ieplūdi Latvijā - izglītības un zinātnes kvalitāte un

57darbaspēka pieejamība, veselības aprūpes un sociālās aizsardzības

58kvalitāte, finanšu pakalpojumu pieejamība un procedūru ilgums,

59digitalizācijas līmenis, energoresursu izmaksas, atbalsta

60instrumentu konkurētspēja salīdzinājumā ar citām lokācijas

61vietām, administratīvais slogs nepieciešamo publisko pakalpojumu

62saņemšanā.

63Attiecībā uz būtiskākajiem faktoriem un kavēkļiem ar ko

64sastopas investori jānorāda:

65• Kvalificēta darba spēka pieejamība prioritārajos sektoros

66(vispārēja IT kompetence, valodu zināšanas, finanšu pratība,

67profesionālās prasmes tehniskajās nozarēs, īpaši automatizācija,

68robotizācija, sarežģītu viedo tehnoloģiju vadīšana un

69programmēšana u.tml.);

70• TUA atļauju izsniegšanas process;

71• Vienveidīgas normu piemērošanas process attiecībā uz

72dokumentu īstuma pārbaudi (IeM, PMLP, Konsulārais dienests)

73pārceļot darbiniekus (un ģimenes locekļus) uzņēmuma ietvaros un

74piesaistot darbiniekus no valstīm, kas nav EU;

75• TUA atļauju pagarināšana uzņēmumu vadītajiem un to ģimenes

76locekļiem;

77• Vienkārša atbalsta instrumentu pieejamība Granta veidā par

78darba vietu radīšanu prioritārajos sektoros (līdzīgi kā Lietuvā

79un Polijā);

80• Vienas pieturas kontaktpunkta (platformas) pieejamība

81attiecībā uz PMLP, NVA un Konsulārā dienesta pakalpojumiem

82formalitāšu kārtošanai attiecībā uz TUA;

83• Izglītības sistēmas spēja un kapacitāte nodrošināt

84kompetenču un prasmju kopumu kas ir un kas nākotnē tiks

85pieprasīts darba tirgū;

86• Brīvo ražošanas/industriālo telpu pieejamība SEZ un

87Brīvostās;

88• Reputācijas risku novēršana (sankciju saraksti un nozaru

89karteļi);

90• Darba spēka mobilitātes risinājumi starp pašvaldībām;

91• Attīstības teritoriju pieejamība ar atbilstošu zonējumu;

92• Bankas konta atvēršanas procedūru ilgums (2-7 mēneši);

93• PVN atmaksa un nodokļu režīmu atbilstība atsevišķu sektoru

94biznesa modelim (piemēram, kokrūpniecība);

95• Uzņēmumu gatavības līmenis AML risku un savu sadarbības

96partneru novērtēšanai, pieejamu rīku neesamība;

97• Būvvalžu kapacitātē pašvaldībās un pieņemto lēmumu

98kvalitāte/procedūru ilgums;

99• Ceļu infrastruktūras plānošanas process.

100Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

1014.3.1. Atbalsts digitālo risinājumu, automatizācijas,

102modernizācijas, jauno dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanai,

103investīciju programmas ražošanas procesu automatizācijai;

1044.3.2. Produktivitāti paaugstinošu darbību atbalstīšana

105privātajā sektorā, atjaunojamo energoresursu, augsto

106tehnoloģiju pielietošanai tautsaimniecības nozarēs, veicināt

107efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa

108samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecību, pārejot uz

109tīru aprites ekonomiku (Eiropas Zaļais kurss74),

110izstrādāt klimatam draudzīgas ieguves tehnoloģijas;

1114.3.3. Sekmēt labvēlīgas ĀTI politikas veidošanu,

112piesaistot augstas pievienotas vērtībās privātās investīcijas,

113tai skaitā pilnveidojot nodokļu politiku, īpaši nekustamo īpašumu

114un nodarbinātības jautājumos; sekmējot banku sektora

115pārredzamību;

1164.3.4. Atbalsts starptautisko biznesa pakalpojumu centriem

117Latvijā (apmācību nodrošināšana, infrastruktūras attīstība,

118konsultatīvs atbalsts ārvalstu investoriem juridisko personu

119darbības un nodokļu jautājumos);

1204.3.5. Veicināt uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar

121investoriem un sadarbību ar Latvijas pētniecības un

122attīstības institūcijām;

1234.3.6. Latvijas industriālo ēku fonda attīstība,

124Infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam.

125Komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras

126attīstīšana, dodot iespēju ātrāk attīstīties uzņēmumiem, ļaujot

127ieguldīt savu kapitālu ražošanas tehnoloģijās un biznesa

128attīstībā;

1294.3.7. Stiprināt LIAA proaktīvo investīciju piesaistes

130kapacitāti, kā arī Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības

131ārvalstīs, nepieciešamības gadījumā iesaistot plašo Latvijas Goda

132konsulu tīklu ārvalstīs;

1334.3.8. Veidot nacionālas nozīmes tūrisma

134infrastruktūru, nodrošinot straujāku tūrisma plūsmu

135atgriešanos pēc Covid-19 krīzes situācijā;

1364.3.9. Finansējums klasteru programmu pilnvērtīgai

137turpināšanai - iespēja klasteriem/ asociācijām/ uzņēmumu

138apvienībām pastāvīgi plānot un dinamiski, atbilstoši tirgus

139situācijai īstenot kopīgas eksporta veicināšanas aktivitātes,

140sekmēt zināšanu kapitāla veidošanos caur atšķirīgu zināšanu un

141pieredzes pārnesi, kā arī sekmēt dinamisku vērtību ķēžu

142veidošanos, kas ļauj uzņēmumiem pārvarēt atsevišķa uzņēmuma

143ierobežojumus mērogā un aktivitāšu tvērumā.

144Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas

145uzņēmējdarbības vides investīciju absorbcijas līmeni un finanšu

146apstrādes kvalitāti, nodrošinot tās pārredzamību, kā arī

147investoru interešu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā arī

148aizstāvēšanu. Tiks sekmēta labvēlīga ĀTI piesaistes politika,

149pilnveidoti sadarbības modeļi ar ārvalstu investoriem,

150pakāpeniski virzot investīciju plūsmu uz produktivitāti

151paaugstinošajām darbībām privātajā sektorā un pāreju uz augsto

152tehnoloģiju pielietošanu tautsaimniecības nozarēs, kas

153nodrošinātu veiksmīgu dalību globālajās vērtību ķēdēs. Tā pat

154tiks stiprināta LIAA kapacitāte proaktīvo investīciju piesaistei,

155pilnveidotas un vienkāršotas Grantu un finanšu instrumentu

156programmas uzņēmējdarbības kapacitātes uzlabošanai un veicināta

157kapitāla tirgus (t.sk. "zaļo" finansēšanas instrumentu)

158attīstīšana un finansējuma pieejamība, nodrošināts kvalitatīvs

159ārvalstu investoru konsultatīvais atbalsts.

1604.4. RĪCĪBAS VIRZIENS:

161INOVĀCIJAS

162Latvijas konkurētspējas priekšrocības pamatā veidojamas,

163balstoties uz inovāciju ieviešanu, modernu un digitālu

164tehnoloģiju izmantošanu un produktivitātes paaugstināšanu. Prasme

165radīt un arī pielietot dažāda veida inovācijas jeb jaunus vai

166būtiski uzlabotus produktus un procesus var nodrošināt

167nepieciešamo grūdienu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Turklāt

168sinerģija starp privāto sektoru (uzņēmējiem), publisko sektoru

169jeb valsts institūcijām un akadēmisko sektoru jeb pētniecības

170organizācijām ir būtisks priekšnoteikums stratēģisku inovāciju

171attīstībai uzņēmumā, piemēram, jaunu produktu, tehnoloģiju,

172pakalpojumu un biznesa modeļu attīstīšanai, kā arī esošo

173risinājumu pilnveidei un sadarbības veicināšanai. Tas nozīmē arī

174ciešāku sadarbību starp pētniecības un industriju nozaru

175infrastruktūras attīstīšanai un pieejamības nodrošināšanai.

176Kopējā inovācijas ekosistēmā būtiska loma ir jaunuzņēmumiem,

177kas nodrošina inovatīvu biznesa ideju ieplūdi un veicina

178straujāku ekonomiskās paradigmas maiņu uz zināšanu ekonomiku.

179Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, lai veicinātu inovatīva

180produkta attīstīšanu un pētniecību, šobrīd paredz iespēju

181jaunuzņēmumiem saņemt šādas atbalsta programmas:

182a) atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai par darba

183ņēmēju, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa

184atvieglojumus,

185b) atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju

186piesaistei.

18703.10.2019. ir parakstīts sadarbības memorands ar 3

188jaunuzņēmumu pārstāvošajām organizācijām - Latvijas jaunuzņēmumu

189asociācija "Startin.lv", Latvijas Privātā un riska

190kapitāla asociācija un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls, kas nosaka

191nozares attīstības prioritātes.75 Balstoties uz

192noslēgto memorandu 05.11.2019. ar MK rīkojumu Nr.538 minētajām

193organizācijām piešķirts finansējums, lai nodrošinātu jaunuzņēmumu

194ekosistēmas attīstību veicinošu aktivitāšu īstenošanu ar NVO

195starpniecību, t.sk., stiprinot nevalstiskā sektora lomu un

196kapacitāti, kā arī palielinot tā pienesumu jaunuzņēmumu

197ekosistēmai Latvijā kopumā. Kā rezultātā ir uzlabota ekosistēmas

198organizāciju un asociāciju sadarbība, rīkojot regulāras tikšanās

199ar jaunuzņēmumu ekosistēmas dalībniekiem, uzturēta jaunuzņēmumu

200datubāze, uzlaboti jaunuzņēmumu darbību regulējošie normatīvie

201akti, organizēta izstrādāto valsts atbalsta programmu pilnveide

202un popularizēšana, veicināta ārvalstu investoru interese par

203Latvijas jaunuzņēmumiem un popularizēti Latvijas jaunuzņēmumu

204veiksmes stāsti. Tāpēc inovācijas ekosistēmā nepieciešams

205turpināt stiprināt sadarbību ar jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem un

206tos pārstāvošajām organizācijām, tādā veidā nodrošinot

207jaunuzņēmumu plašāku iesaisti Latvijas inovācijas potenciāla

208palielināšanā un valsts tautsaimniecības izaugsmē kopumā. Plašs

209atbalsts starptautiskai rūpnieciskā īpašuma tiesību

210nostiprināšanai Latvijas uzņēmumiem, tai skaitā rūpnieciskā

211īpašuma tiesību nostiprināšanas profesionālajiem pakalpojumiem,

212kā patentu meklēšana, pieteikumu sagatavošana, patentu maksājumi,

213arī situācijās, kad sākotnējie patenti tiek pieteikti

214jurisdikcijās ārpus Latvijas vai ārpus Eiropas Savienības

215(Parīzes vienošanās ietvaros). Sakārtota rūpnieciskā īpašumu

216tiesību aizsardzības tiesiskā vide un konsekventa nacionālā

217industriālā politika attiecībā uz RIS3 jomu attīstību, ņemot vērā

218jomas uzņēmēju vajadzības un rekomendācijas, ir priekšnoteikums

219inovāciju attīstīšanai.

220Augstskolās ir izveidotas efektīvas inovāciju ekosistēmas,

221kuras ir būtiskās absolventu uzņēmējprasmu attīstībā. Uzsākta

222Studentu Inovāciju grantu programma, vairākus gadus veiksmīgi

223darbojas augstskolu inkubatori un starptaugstskolu inkubātors -

224Zaļo Tehnoloģiju inkubators, kas specializējās tehnoloģiski

225ietilpīgu uzņēmumu attīstībā. RTU izveidota Dizaina fabrika, kas

226ir daļa no Alto universitātes globālā tīkla. RSU un RTU

227sadarbojās ar Eiropas Inovāciju Institūtu - EIT

228https://eit.europa.eu to pārstāvot vairākas kopienās: Heath-KIC,

229Climate- KIC, Raw Material-KIC, Food-KIC.

230Būtiska loma inovācijas kapacitātes stiprināšanā ir arī spējai

231piesaistīt finanšu kapitālu, augsti kvalificētu darbaspēku

232(talantu piesaisti) un nodrošināt kvalitatīvu sadarbību ar

233pētniecības organizācijām. Cieša sadarbība starp uzņēmējiem un

234pētniecības organizācijām sniedz iespēju veikt kopīgus

235pētniecības un attīstības darbus, kas var rezultēties jaunos vai

236būtiski uzlabotos produktos vai pakalpojumos ar augstu

237komercializācijas potenciālu un tirgus pieprasījumu. Līdz ar to,

238nepieciešams turpināt attīstīt cilvēkkapitāla, t.sk. P&A

239cilvēkkapitāla, kapacitāti, P&I infrastruktūras koplietošanu,

240stiprinot digitālās un IKT prasmes, lai attīstītu zināšanu un

241tehnoloģiski ietilpīgākus produktus un pakalpojumus un celtu

242produktivitātes līmeni.

243Vienlaikus statistikas dati liecina, ka inovāciju un darba

244produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no citām

245valstīm.76 Uzņēmumu biznesa modeļi nav pietiekami

246orientēti uz inovāciju attīstīšanu, uzņēmumu vadītājiem joprojām

247ir nepietiekamas zināšanas par dažādu inovāciju daudzveidīgajām

248iespējām, inovāciju stratēģisko vadīšanu uzņēmumu konkurētspējas

249priekšrocību radīšanā un inovāciju aizsargāšanas paņēmieniem, kā

250arī uzņēmumi nepietiekami pārzina to rīcībā esošās materiālās un

251nemateriālās vērtības, piemēram, pieejamo zinātību, intelektuālo

252īpašumu un tehnoloģisko potenciālu, kas var kļūt par pamatu

253dažādu stratēģisku inovāciju attīstīšanai. Vienlaikus ir

254jāstiprina informācijas apmaiņa starp iesaistītajām personām un

255jāveido izpratne par klasteru iniciatīvu sniegtajām iespējām.

256Kopumā valsts intervence veidojama pilna cikla inovāciju

257atbalstam ar mērķi samazināt laiku, kas nepieciešams inovāciju

258ienākšanai tirgū. Tas nozīmē gan atbalstu jauno izstrāžu pilota

259projektiem, kas nodrošinātu straujāku šo izstrādņu

260komercializāciju un ienākšanu tirgū, gan atbalstu uzņēmumiem

261specializēto ražošanas aktīvu iegādei jaunu, inovatīvu produktu

262ražošanai. Vienlaikus vērtējamas esošo inovāciju atbalsta formu

263pilnveidošanas iespējas, lai nodrošinātu finansiāli ietilpīgāku

264uzņēmumu inovāciju projektu īstenošanu, piemēram, paplašinot

265inovāciju vaučeru atbalstu.

266NIP pamatnostādņu īstenošanas kontekstā būtisks ir arī

267Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam

268(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra

269rīkojumu Nr.587)77 noteiktais viedo pašvaldību

270ekosistēmas koncepts, kura mērķis ir radīt vidi pilsētās un to

271funkcionālajās teritorijās viedo risinājumu (produktu jaunu

272pakalpojumu sniegšanai vai esošu pakalpojumu uzlabošanai, tai

273skaitā ar eksporta potenciālu) attīstībai, izveidojot

274starpsektorālu un starpinstitucionālu koordinācijas mehānismu,

275kas ilgtermiņā veicina visu iesaistīto un ieinteresēto dalībnieku

276līdzatbildīgu sadarbību inovatīvu risinājumu attīstīšanā. Līdz ar

277to, lai sekmētu inovāciju attīstību un zināšanu pārnesi arī

278reģionos, iecerēts, ka katrā plānošanas reģionā pilotveidā tiks

279ieviests jauna veida pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes

280risinājumi (piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā

281preču pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc

282pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās

283realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās

284medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana

285tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību

286administrācijas darbā u.tml. VARAM viedo pašvaldību kontekstā

287plāno īstenot atbalsta pasākumus šādos virzienos: 1)

288uzņēmējdarbības un inovācijas attīstībai nepieciešamās vides

289radīšana, kas iekļauj arī testa vietu izveidi un cita starpā

290paredz plānošanas reģionu būtisku lomu inovācijas veicināšanā; 2)

291publisko pakalpojumu efektivitātes un pieejamības uzlabošanā,

292neaprobežojoties tikai ar enerģētiku un mobilitāti, bet atbalstot

293viedos risinājumus arī tādās pašvaldību kompetences jomās kā

294komunālie pakalpojumi un teritorijas labiekārtošana; tūrisms;

295izglītība un kultūra; veselības aprūpe, veselīgs dzīvesveids un

296sociālā aprūpe; sabiedriskā kārtība (t.sk. drošība);

297energoefektivitāte, vispārējā pārvalde, t.sk., sabiedrības

298iesaiste; 3) reģionālās inovācijas un zināšanu platformas

299izveidei un darbībai, paredzot plānošanas reģionu un pašvaldību

300būtisku lomu inovācijas veicināšanā, gan izveidojot nepieciešamo

301ekosistēmu (regulāru sadarbību starp publisko pārvaldi, privāto

302un akadēmisko sektoru, citām iesaistītajām pusēm) un

303infrastruktūru, sniedzot atbalstu inovatīvu produktu testēšanā un

304turpmākā virzībā tirgū, cita starpā sniedzot ieguldījumu arī

305mācību satura pilnveidošanā, lai nodrošinātu reģiona

306ekonomiskajai specializācijai un uzņēmēju vajadzībām atbilstošu

307speciālistu piesaisti. Sadarbības veicināšana starp publisko,

308privāto un akadēmisko sektoru, stabila biznesa ideju autoru,

309jauno uzņēmēju, valsts uzņēmumu sadarbības sistēma, klasteru

310pieejas attīstība, tīklošanās iespēju radīšana, patstāvīga

311uzņēmēju un plašākas sabiedrības informētība un, iesaiste dažādu

312valsts lēmumu pieņemšanā, atbalsts tehnoloģiskajām un

313netehnoloģiskajām inovācijām, kā arī Latvijas tēla stiprināšana

314starptautiskajā biznesa vidē ir instrumenti, kā panākt inovatīvu

315ideju un aktivitāšu iedzīvināšanu uzņēmējdarbības vidē.

316Covid-19 krīzes kontekstā ir identificēta nepieciešamība

317nodrošināt publiskā atbalsta instrumentus gan lietišķo pētījumu

318īstenošanai, gan uzņēmumu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā,

319tādējādi nodrošinot straujāku krīzes un pēckrīzes vajadzībām

320atbilstošu jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstīšanu

321un ieviešanu. Vienlaikus, nepieciešams turpināt arī fundamentālo

322un lietišķo pētniecību, kas rada pamatu zināšanu un tehnoloģiju

323pārnesei uz uzņēmējdarbības sektoru, inovatīvu risinājumu un

324jaunu produktu komercializācijai un nodrošina ekonomisko

325attīstību ilgtermiņā.

326Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

3274.4.1. Paplašināt esošos, sevi pierādījušos atbalsta

328mehānismus, lai tie nodrošinātu atbalsta instrumentu

329sinerģiju un savstarpējo papildinātību, kā arī sabalansētu

330finansējuma struktūru visā pētniecības un inovācijas ciklā,

331samērojot pētniecībai, komercializācijai un inovāciju ieviešanai

332tirgū pieejamo finansējumu;

3334.4.2. Veicināt publiskā sektora vēlmi investēt inovatīvu

334risinājumu ieviešanā, izmantojot publiskā iepirkuma iespējas.

335Jaunu un inovatīvu risinājumu attīstīšana pakalpojumu

336nodrošināšanai pašvaldībās - viedās pašvaldības (kompleksi

337risinājumi, kombinējot ieguldījumus infrastruktūrā ar IKT, videi

338un klimatam draudzīgiem risinājumiem);

3394.4.3. Veicināt inovācijas aktivitātes valsts

340kapitālsabiedrībās, tai skaitā, stiprinot valsts un

341pašvaldību institūciju un publisko personu kapitālsabiedrību

342pētniecības un attīstības stratēģisko plānošanas un analītikas

343kapacitāti, veicinot līderību pētījumu pasūtīšanā un

344eksportspējīgu produktu vai pakalpojumu ieviešanā;

3454.4.4. Veicināt valsts lielo uzņēmumu inovāciju

346ekosistēmu, kurā iesaistās attiecīgās sfēras nozares, lai

347radītu iespēju lielajām valsts kapitālsabiedrībām, sadarbībā ar

348nozaru uzņēmumiem, piedalīties inovatīvu produktu un pakalpojumu

349radīšanā un testēšanā produkcijas vidē atbilstošajās nozarēs;

3504.4.5. Sekmēt digitālo transformāciju un tehnoloģiski

351ietilpīgu risinājumu, tai skaitā mākslīgā intelekta

352risinājumu ieviešanu privātajā un publiskajā sektorā;

3534.4.6. Sekmēt privātā un publiskā sektora investīcijas

354pētniecībā, attīstībā un inovācijās, atbalstot fundamentālo

355un lietišķo pētījumu veikšanu, atbalstot zināšanu un tehnoloģiju

356pārnesi, kā arī tehnoloģisko un netehnoloģisko inovāciju

357attīstīšanu un ieviešanu dažādos inovācijas attīstības

358posmos;

3594.4.7. Sekmēt finanšu instrumentu izmantošanu inovatīvu

360un tehnoloģiski ietilpīgu risinājumu ieviešanā. Jaunu finanšu

361instrumentu nodrošināšana komersantiem inovāciju attīstībai un

362veicināšanai, tai skaitā atbalsts produktivitātes celšanai

363reģionos;

3644.4.8. Nodrošināt atbalstu jaunuzņēmumu ekosistēmas

365attīstībai;

3664.4.9. Nodrošināt kvalitatīvu tiesisko un konsultatīvo

367bāzi un atbalstu uzņēmumiem īpaši intelektuālā īpašuma

368tiesību aizsardzības jomā, patentu aizsardzībā;

3694.4.10. Turpināt uzņēmumu vadītus lietišķos pētījumus

370(Kompetenču centri), kas nodrošinātu arī turpmāku investīciju

371piesaisti nozarēs ar augstu pievienoto vērtību un lielu nozīmi

372Latvijas ekonomikas konkurētspējas un transformācijas

373nodrošināšanai, tai skaitā īstenojot pilna cikla inovāciju

374principu;

3754.4.11. Veicināt inovācijas ekosistēmas attīstību

376augstskolās, veidojot atbalsta programmas uzņēmēj prasmju

377attīstībai, biznesa inkubātorus un koprades telpas. Jāpaplašina

378sadarbība ar EIT;

3794.4.12. Nodrošināt tiesiskā regulējuma izveidi

380pilotteritoriju, jeb inovāciju zonu ierīkošanai, kur strādā

381atvieglots inovatīvu risinājumu un tehnoloģiju testēšanas

382saskaņošanas process, tādā veidā paātrinot viedās mobilitātes

383risinājumu komercializāciju, ceļot vietējo uzņēmumu kapacitāti

384eksportspējīgu risinājumu radīšanā, kā arī radot pievilcīgu vidi

385ārvalstu tehnoloģiju inovāciju uzņēmumiem.

386Atbalsta rezultātā plānots paaugstināt Latvijas uzņēmumu

387konkurētspēju, veicinot produktu un pakalpojumu ar augstu

388pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, tādējādi ceļot

389Latvijas komersantu produktivitāti, valsts ekonomisko izaugsmi un

390sabiedrības labklājību. Plānots kāpināt publisko un privāto

391investīciju ieguldīšanu inovāciju izstrādē un ieviešanā,

392nodrošinot investīciju pieejamību visā pētniecības un inovācijas

393ciklā, kā arī stiprināt sadarbību starp pētniecības

394organizācijām, komersantiem t.sk. jaunuzņēmumiem un valsts

395kapitāldaļu uzņēmumiem un publisko sektoru konkurētspējīgu

396produktu, pakalpojumu un procesu radīšanā. Tiks veicināta

397komersantu izpratne par nepieciešamību ieguldīt pētniecībā un

398inovācijā, kā arī savā darbības jomā meklēt inovāciju iespējas un

399tās īstenot, tostarp informējot plašāku sabiedrību par inovāciju

400un globālo vērtību ķēžu sniegtajam iespējām un lomu ekonomikas

401izaugsmei.

4024.5. RĪCĪBAS VIRZIENS: FINANŠU

403PIEEJAMĪBA

404Kapitāla tirgus Latvijā ir salīdzinoši ierobežots, ES

405struktūrfondu atbalsta programmas un tajās pieejamie finanšu

406līdzekļi uzņēmējdarbības veicināšanai ir ierobežoti gan to

407pieejamības nosacījumu, gan apjoma ziņā. Savukārt, banku

408kreditēšanas politika ir vairāk orientēta uz uzņēmumiem ar

409stabiliem finanšu rādītājiem un pozīciju tirgū. Uzņēmumiem ir

410grūtības iegūt ilgtermiņa finansējumu gadījumos, kad pašu

411kapitāls (dalībnieku līdzdalība) vai nodrošinājums nav pietiekams

412kredītresursu piesaistei nepieciešamajā apjomā. Tā rezultātā

413veidojas izteikts finanšu līdzekļu trūkums darbībai iekšējā

414tirgū, uzņēmumu izaugsmei, attīstībai un eksporta veikšanai.

415Galvenie izaicinājumi ar ko uzņēmējiem ir jāsaskaras:

416‒ Likviditāte un apgrozāmo līdzekļu nepietiekamība;

417‒ Nekonkurētspējīgas banku procentu likmes un termiņi;

418‒ Nepietiekams finansējums inovācijas un digitalizācijas

419projektu realizācijai;

420‒ Nepietiekams finansējums inovatīvu biznesa modeļu

421finansēšanai;

422‒ Vāji attīstīts riska kapitāla un kapitāla tirgus;

423‒ Pieaugoši starptautiskās tirdzniecības riski.

424Jāatzīmē, ka pieeja apgrozāmajam un investīciju kapitāla

425finansējumam ir nozīmīgs faktors gan mazo un vidējo komersantu

426uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai,

427uzņēmējdarbības uzsācējiem un inovatīviem, strauji augošiem

428uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem. Ņemot vērā apsvērumus un

429identificētos šķēršļus, kas saitīti ar finansējuma trūkumu, jo

430īpaši apgrozāmiem līdzekļiem un salīdzinoši ilgstošu naudas

431apriti, ir nepieciešams veidot valsts stimulus finanšu

432pieejamības veicināšanai. Vienlaikus ir nepieciešams turpināt

433valsts atbalsta instrumentu pieejamību, lai novērstu Covid-19

434radītās sekas, kā rezultāta lielai daļai uzņēmumu rentabilitātes

435rādītāji ir vēl vairāk pasliktinājušies, kā arī stimulētu lielu

436investīciju projektu ražošanas izvietošanai Latvijai attīstību,

437tādējādi veicinot saistīto uzņēmumu ekosistēmu izveidošanos, kas

438primāri notiek ap lieliem uzņēmumiem.

439Būtiski ir nodrošināt finansējuma pieejamību uzņēmējdarbības

440attīstībai, produktivitātes un eksportspējas celšanai, risinot

441tirgū pastāvošās nepilnības finanšu pieejamības jomā,

442stabilizējot tautsaimniecību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos un

443nodrošinot ekonomikas pārorientēšanos un izaugsmi turpmākajos

444gados. Īstermiņa un vidēja termiņa lielākais izaicinājums

445uzņēmumiem ir likviditāte un apgrozāmo līdzekļu pietiekamība,

446kurus radījusi nepietiekoša darījumu un finanšu plūsma, kas

447mazina iespējas segt saistības pret kreditoriem, tai skaitā

448finanšu institūcijām kā ar eksportu saistīto risku pārvaldība,

449vienlaicīgi nezaudējot starptautisko konkurētspēju. Lai

450nodrošinātu ekonomikas pārorientēšanos, nepieciešams atbalstīt

451uzņēmumu produktivitātes celšanu un digitalizāciju caur jaunu

452tehnoloģiju ieviešanu, tostarp veicinot ilgtspējīgas un videi

453draudzīgas ražošanas attīstību. Pēc Covid-19 seku mazināšanai

454primārie sasniedzamie rādītāji ir atbalsta pasākumi lielajiem

455komersantiem finanšu instrumentu veidā (garantijas un aizdevumi),

456turpmākajās darbības jāattīsta trīs līmeņu finansēšanas sistēma:

457krājaizdevumu sabiedrības mikro uzņēmumiem, banku kredīti vidējam

458līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem (pašu

459kapitāla investīciju fonda (pamatkapitāla un kvazikapitāla

460ieguldījumi) izveide un finanšu instrumenta ALTUM aizdevuma

461vidējiem un lielajiem uzņēmumiem ar garu atmaksas termiņu

462īstenošana. Turpmākās izaugsmes nodrošināšanai, svarīgi ir

463aktivizēt riska kapitāla fondu investīcijām kapitālā, ieviešot

464finanšu instrumentu ar Granta elementu ražošanas procesu

465pilnveidei un paplašināšanai, tai skaitā digitalizācijai,

466izveidojot aizdevumu un garantiju programmu produktivitātes

467kāpināšanai un uzņēmumu attīstībai īstenojot programmu - atbalsts

468uzņēmumu digitālajai transformācijai.

469Galvenie uzdevumi rīcības virziena īstenošanai:

4704.5.1. Finanšu pieejamības veicināšana uzņēmumu darbības

471saglabāšanai (jaunu produktu izstrādei, produktu testēšanai

472un sertifikācijas programmām, investīciju programmas

473automatizācijai un robotizācijai, ražošanas infrastruktūras

474attīstīšanai enerģētikas politikas stiprināšana, jeb

475energoefektivitātes programmu veicināšana);

4764.5.2. Finanšu instrumentu attīstība, kreditēšanas

477paplašināšanā (esošo finanšu instrumentu pilnveide ietverot

478tajos Granta elementu, kas finanšu instrumentu padara klientam

479pieejamāku, atbalsta pasākumu veicināšana finanšu instrumentu

480veidā gan lielajiem, gan mazajiem un vidējiem uzņēmumiem

481(garantijas un aizdevumi));

4824.5.3. Kapitāla tirgus atbalsta pasākumu izstrāde

483(atbalsts mazo, vidējo un lielo uzņēmumu finansējuma piesaistei

484kapitāla tirgos), kapitāla tirgus akseleratora fonda (Baltijas

485IPO fonda izveide);

4864.5.4. Finanšu pieejamība dalībai horizontālajās ES

487programmās (Horizon Europe, Innosup, COSME, EIT

488u.c. programmās).

489Atbalsta rezultātā plānots novērst tirgus nepilnības,

490nodrošināt atbalstu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem gan

491apgrozāmiem līdzekļiem gan investīcijām, kā arī ieguldījumiem

492kapitālā, stabilizēt uzņēmumu finansiālo stāvokli, vienlīdz

493nodrošinot papildus finansējumu likviditātes atbalstam. Sniegs

494plašākas iespējas finansējumam augstas pievienotās vērtības

495uzņēmumu attīstībai, produktivitātes kāpināšanai esošajos

496apstrādes rūpniecības uzņēmumos un inovatīvu, eksportspējīgu

497produktu attīstībai. Palīdzēs novērst Covid-19 radītās sekas,

498paaugstinot uzņēmumu rentabilitātes rādītājus, kas likumsakarīgi

499radīs labvēlīgākus apstākļus un veicinās kredītiestāžu vēlmi

500finansēt uzņēmumos izlīdzinot plaisu, kas radusies krīzes

501periodā. NIP pamatnostādņu projekts izstrādāts pamatojoties uz

502Nacionālās attīstības plānā 2021.-2027.gadam78

503iekļautajiem mērķiem un izaicinājumiem, kā arī citiem Latvijas

504attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī ES politikas plānošanas

505dokumentiem, kas aprakstīti NIP pamatnostādņu 5.sadaļā.

5065.

507Informācija par politikas mērķu sasaisti ar nacionālo attīstības

508plānu, latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un citiem

509latvijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī es politikas

510plānošanas dokumentiem

511NIP pamatnostādnēm ir sasaiste ar vairākiem politikas

512plānošanas dokumentiem un tajos izvirzītajām prioritātēm (skat.

5132.tabulu).

5142.tabula

515Pamatnostādnēs

516minēto uzdevumu sasaiste ar citiem politikas plānošanas

517dokumentiem

518Nr.p.k.

519Dokumenta

520nosaukums

521Sasaiste ar

522Nacionālo Industriālo politiku

1RĪCĪBAS

2VIRZIENS: INFRASTRUKTŪRA

3Mērķis: Veicināt uz datiem balstītu

4inovatīvu viedās mobilitātes risinājumu izstrādi un ieviešanu

5klimatneitrālas mobilitātes sistēmas attīstībai

6Pašvaldībās.

71.1.

8Izveidot Rīgā un Pierīgā

9Mobilitātes punktus starp publiskā, privātā, koplietošanas un

10mikromobilitātes transporta veidiem ar ieviestas pārraudzības

11sitēmu, nodrošināt viena kontaktpunkta izveidi industrijas un

12zinātnisko institūciju viedās mobilitās pētniecības un

13attīstības inovatīvu risinājumu projektu izvērtēšanai un

14potenciālai realizēšanai, saskaņā ar skaidri noteiktām

15vadlīnijām.

162027

171.1.1.

18Izstrādāt priekšlikumus, ņemot

19vērā ārvalstu labās prakses piemērus, Rīgas un Pierīgas

20Mobilitātes punktu pienesuma pilnveidošanai, industrijas un

21zinātnisko institūciju pieprasījuma apmierināšanai.

222021

231.1.2.

24Nodrošinot ekosistēmas

25dalībnieku iesaistes iespējas, izstrādāt datu ievākšanas

26metodes īstenošanas priekšizpēti mobilitātes punktos,

27pamatojot datu pienesumu. Pētījums tiks izmantots kā pamats

28tālākai datu ieguves infrastruktūras veidošanai

29pašvaldībās.

302021

311.1.3.

32Balstoties uz 1.1.3. punkta

33pētījumu, realizēt ekosistēmu iesaistošus pasākumus

34(hakatoni, dizaina darbnīcas, kā arī esošā risinājumu

35piedāvājuma izvērtējumu) datu ieguves sistēmu izstrādē un

36implementēšanā.

372021

381.1.4.

39Nodrošināt automatizētu datu

40ieguves sistēmu - pārvietošanās datu analīze (izmantojot jau

41esošās tehnoloģijas un papildinot ar jaunām)

422023

431.1.5.

44Nodrošinat aktuālās informācijas

45pieejamību saistībā ar mobilitātes punktu izveidi Rīgā un

46Pierīgā, atrašanās vieta, plānotais rezultāts, u.c. saistoša

47informācija.

48Ikgadēji

491.2.

50Izveidot efektīvu un darbspējīgu

51sistēmu viedās mobilitātes attīstībai pašvaldībās, kas

52nodrošina viena kontaktpunkta izveidi industrijas un

53zinātnisko institūciju viedās mobilitātes inovatīvu

54risinājumu projektu izvērtēšānai.

552027

561.2.1.

57Īstenot sabiedrības un

58ieinteresēto pušu iesaistošu pasākumu (dizaina domāšanas

59darbnīcas, hakatoni, u.t.t.) attīstības plānu, tā daļu,

60pilnveidošanai, ar mērķi integrēt viedās pilsētas risinājumus

61un veicināt resursefektivitāti.

622021

631.2.2.

64Apkopot un sniegt informāciju

65par mobilitātes infrastruktūras izvērtēšanas datu ieguves

66sistēmu kapacitāti pašvaldībā, saistošām problēmām un

67pilnveides plāniem.

682021

691.2.3.

70Veidot ekosistēmas dalībnieku,

71u.c. industrijas, zinātnisko institūciju, iekļaujošus

72pasākumus esošo kapacitāšu izvērtēšanai un datu ieguves

73sistēmas pilnveidošanai, balstoties uz reālu iesaistīto pušu

74pieprasījumu un pienesuma izvērtējumu.

752021

761.2.4.

77Nodrošinat informācijas apriti

78par klimatneitrālas viedas mobilitātes attīstību Pašvaldībā,

79t.i. - plānotie infrastruktūras attīstības projekti,

80sabiedrības iekļaujoši pasākumi, mērķi un plānotais

81pienesums.

82Ikgadēji

831.2.5.

84Nodrošināt sabiedrības projektu

85pieteikumu saņemšanu pašvaldībā viedas mobilitātes

86attīstībai, nodrošināt to izvērtējumu un atgriezeniskās

87saites sniegšanu.

88Ikgadēji

89Mērķis: Veicināt pilsētu

90pārvaldības un pakalpojumu sniegšanas caurredzamību un to

91uzlabošanu (resursu optimizāciju).

921.3.

93Veicināt sabiedrības brīvpieejas

94piekļuvi Valsts institūciju, Pašvaldību un Pašvaldību

95kapitālsabiedrību datu kopām.

962027

971.3.1.

98Īstenot Informatīvus pasākumus

99par atvērto datu nozīmi, pienesumu, glabāšanu,

100tālākizmantošanu un kvalitāti valsts pārvaldes institūciju

101darbinieku un sabiedrības informēšanai.

1022021

1031.3.2.

104Ņemot vērā sabiedrības

105pieprasījumu pēc datiem, kā arī informāciju par labās prakses

106piemēriem ārvalstīs, veikt sākotnēju izvērtējumu par

107pašvaldību un to kapitālsabiedrību rīcībā esošajiem datiem,

108atbilstoši kritērijiem: "atvērts pēc noklusējuma",

109anonimizējami dati, nepublicējami dati. Izstrādāt

110rekomendācijas centralizētai pašvaldību datu publicēšanai,

111iekļaujot tālākās darbības un uzdevumus datu atvēršanai

1122021

1131.3.3.

114Veikt regulāru valsts pārvaldes

115iestāžu rīcībā esošo datu izvērtēšanu atbilstoši kritērijiem:

116"atvērts pēc noklusējuma", anonimizējami dati,

117nepublicējami dati, izveidot iestāžu datu publicēšanas

118grafiku, iekļaujot aprēķinus par nepieciešamo finansējumu to

119datu atvēršanai, kuru izsniegšana šobrīd ir maksas

120pakalpojums.

121Ikgadēji

1221.4.

123Veicināt viedu risinājumu

124piemērošanu pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību

125sniegto pakalpojumu kvalitātes un pieejamības

126uzlabošanā.

1272027

1281.4.1.

129Identificēt primāri

130digitalizējamo Pašvaldību un Pašvaldību kapitālsabiedrību

131pakalpojumu klāstu, balstoties uz ekosistēmu iekļaujošu

132informācijas apriti par esošo pieprasījumu un pievienotās

133vērtības potenciālu esošo pakalpojumu digitalizācijā.

1342021

1351.4.2.

136Īstenot ekosistēmu iekļaujošus pasākumus (hakatoni,

137dizaina domāšanas darbnīcas, u.c.) viedu risinājumu izstrādes

138stimulēšanai publisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības

139uzlabošanai (uzdevums saistīts ar 5.1.1.uzdevumu).

140Ikgadēji

1411.4.3.

142Īstenot informatīvus pasākumus

143par digitāli pieejamiem pašvaldību un pašvaldību

144kapitālsabiedrību pakalpojumiem ar mērķi saņemt atgriezenisko

145saiti par to darbību un pilnveides potenciālu.

146Ikgadēji

1471.5.

148Nodrošināt infrastruktūras

149pieejamību P&A aktivitāšu veikšanai, t.sk. zinātnisko

150rezultātu/ tehnoloģiju/ risinājumu integrēšanai

151(uzstādīšanai), testēšanai un validēšanai reālā

152pilsētvidē.

1532027

1541.5.1.

155Izstrādāt esošā procesa analīzi

156inovatīvu viedās mobilitātes attīstību veicinošu risinājumu,

157piemēram, datu ieguves sistēmas, uzstadīšanai pilsētvidē,

158iekļaujot soļus, kas jāveic uzņēmējam vai pētniecības

159organizācijai, lai saņemtu saskaņojumu minēto viedo

160risinājumu uzstādīšanai, atbilstoši nacionālajam un

161starptautiski noteiktam tiesiskam regulējumam.

1622021

1631.5.2.

164Saskaņā ar Latvijas

165pilotteritorijas izveides vadlīnijām, izveidot

166pilotteritoriju pilsētvidē inovatīvu viedās mobilitātes

167risinājumu veicināšanai (uzdevums saistīts ar 2.1.1.

168punktu)

1692021

1701.5.3.

171Izstrādāt jaunu procesuālo

172rīcības karti uzņēmumiem un pētniecības organizācijam, par

173infrastruktūras izmantošanu inovatīvu risinājumu uzstādīšanai

174un integrācijai pilotteritorijās (saistīts ar 1.5.1. un

1751.5.2.punktu), iekļaujot to esošajos teritorijas plānošanas

176dokumentos.

1772021

1781.5.4.

179Izstrādāt jaunu procesuālo

180rīcības karti uzņēmumiem un pētniecības organizācijam, par

181infrastruktūras izmantošanu inovatīvu risinājumu uzstādīšanai

182un integrācijai pilsētvidē ārpus pilotteritorijām (saistīts

183ar 1.5.1.punktu), iekļaujot to esošajos teritorijas

184plānošanas dokumentos.

1852022

1861.5.5.

187Izveidot viena kontaktpunkta

188platformu konsultatīvu pakalpojumu sniegšanai ieinteresētām

189personām par viedas mobilitās inovatīvu risinājumu

190integrēšanu, testēšanu pilsētvidē un pilotteritorijās.

1912022

1921.5.6.

193Nodrošināt aktuālās informācijas

194pieejamību par Pilsētu un valsts plānotiem mobilitātes

195infrastruktūras attīstības plāniem, t.sk. plānotās

196investīcijas, sabiedrības iekļaujoši pasākumi, u.c.

197Ikgadēji

198RĪCĪBAS VIRZIENS: TIESISKAIS

199REGULĒJUMS

200Mērķis: Veicināt inovatīvu viedas

201mobilitātes risinājumu izstrādes, testēšanas un ieviešanas

202iespējas pilsētvidē.

2032.1.

204Izstrādāt uz Industrijas,

205Zinātnisko institūciju un Pašvaldību pieprasījuma bāzes,

206Viedās mobilitātes risinājumu veicinošu valsts normatīvo

207regulējumu.

2082027

2092.1.1.

210Izstrādāt pilotteritoriju

211struktūras un nepieciešamā valsts atbalsta piedāvājumu, tai

212skaitā piedāvājumu pārvaldības mehānismam un izvērtēt

213potenciālo pienesumu inovatīvu viedās mobilitātes risinājumu

214veicināšanai.

2152021

2162.1.2.

217Izstrādāt vienotu

218pilotteritoriju regulējumu autonomi vadāmām tehnoloģijām

219(sauszesmes transporta līdzekļiem, ūdens transporta

220līdzekļiem, gaisa transporta līdzekļiem).

2212022

2222.1.4.

223Veikt izstrādātās

224pilotteritorijas struktūras atbilstības izvērtējumu viedās

225mobilitātes inovatīvu tehnoloģiju iespējām un tās pienesumu

226pašvaldību ar mobilitāti saistošo problēmu risināšanai.

227Ikgadēji

2282.2.

229Inovāciju iepirkuma izpratnes

230veicinašana un likumiskie uzlabojumi

2312.2.1.

232Informēt potenciālos inovāciju

233iepirkuma pasūtītājus un piegādātājus par inovācijas

234iepirkuma veidiem un tā praktiskās piemērošanas

235iespējām.

2362021

2372.2.2.

238Izstrādāt un izplatīt

239informatīvo materiālu par inovācijas iepirkuma praktiskās

240piemērošanas procesiem

2412021

2422.2.3.

243Veikt pētījumu par inovācijas

244iepirkuma atbalsta instrumenta izveidi(finanšu,

245konsultatīva)

2462021

2472.2.4.

248Analizējot inovatīvā iepirkuma procesus izvērtēt

249normatīvos aktus inovācijas jomā

2502021

251RĪCĪBAS VIRZIENS:

252CILVĒKRESURSI

253Mērķis: Veicināt augsti

254kvalificētu speciālistu sagatavošanu viedās pilsētas jomās,

255t.sk.pilnveidojot studiju programmas RIS3 specializācijas

256jomu pētniecības un industrijas inovācijas kapacitātes

257attīstīšanai

2583.1.

259Palielināt bakalaura un maģistra

260studiju absolventu skaitu un īpatsvaru studiju programmās,

261kas saistītas ar viedās pilsētas tehnoloģiju ekosistēmas

262attīstību (*studiju programmu tematisko grupu griezumā, skat.

263SP Tematiskās Grupas).

2642027

2653.1.1.

266Veikt esošās situācijas analīzi

267un izstrādāt rekomendācijas studijas priekšlaicīgi

268pārtraukušo studentu skaita samazināšanai Viedās pilsētas

269tematisko novirzienu programmās.

2702021

2713.1.2.

272Izveidot sadarbības modeli

273industrijas un publiskā sektora pārstāvju iesaistei studiju

274programmu veidošanā un īstenošanā, t.sk. izveidojot jaunus

275studiju moduļus IKT/viedās pilsētas jomas attīstīšanai

276nepieciešamo prasmju apguvei un paredzot studiju praksi

277uzņēmumos

2782021

2793.1.3.

280Nodrošināt studiju prakses

281vietas uzņēmumos un pašvaldībās, saistoši Viedās pilsētas

282tematisko novirzienu studiju programmu saturam un

283nepieciešamo prasmju apguvei.

284Ikgadēji

2853.1.4.

286Organizēt vismaz 4 ārvalstu

287ekspertu vadītas nodarbības/ lekcijas/ prezentācijas, par

288viedās pilsētas jomu attīstību

289Ikgadēji

2903.2.

291Paaugstināt doktorantu un jauno

292zinātnieku skaitu un nodarbinātību industrijā

2932027

2943.2.1.

295Izstrādāt uzņēmumu P&A

296stratēģijas, kas paredz zinātniskā personāla darba vietu

297izveidi

2982022

2993.2.2.

300Nodrošināt atbalstu doktorantu

301un jauno zinātnieku iesaistei industrijai aktuālas

302pētniecības aktivitātēs

303sākot ar 2023

3043.2.3.

305Izveidot sadarbības mehānismu

306industrijas un publiskā sektora pārstāvju iesaistei

307doktorantūras studiju un pētniecības procesa īstenošanā

3082023

3093.3.

310STEM jomu popularizēšana skolēnu

311vidū

3122027

3133.3.1.

314Veidot perspektīvo vispārējās un

315profesionālās izglītības skolu sarakstu pēc labāko rezultātu

316principa (balstoties uz STEM skolotāju pietiekamības un

317mainības, skolēnu dalība olimpiādēs, mācības uzsākušo un

318absolventu skaita

3192021

3203.3.2.

321Atjaunot informāciju par nozares

322attīstību un karjeras iespējām plašsaziņas līdzekļos,

323ieskaitot sociālos tīklus un blogu (arī video) vietnes

3242021

3253.3.3.

326Nodrošināt izglītības,

327pētniecības un inovācijas infrastruktūru pieejamību viedās

328pilsētas un viedās mobilitātes jomas attīstībai un

329popularizēšanai

3302021

3313.3.4.

332Organizēt vieslekcijas 10

333labākajās skolās, profesionālajās skolās, skolēnu nometnēs ar

334zinātnes un tehnoloģiju profilu ar mērķi popularizēt nozari

335un informēt par darba iespējām nozares industrijas

336uzņēmumos

3372022

3383.3.5.

339Veikt labāko 10 skolu skolotāju

340profesionālās kvalifikācijas pilnveidi pie ekosistēmas

341industrijas pārstāvjiem

3422022

3433.3.6.

344Nodrošināt atbalstu vismaz

345vienai skolēnu zinātnisko darbu grupai gadā (10 skolēnu

346grupas vadība)

3472023

3483.3.7.

349Nodrošināt vismaz 10 prakses

350vietas skolēniem.

351Ikgadēji

3523.3.8.

353Nodrošināt informatīvus

354materiālus par prakses un nodarbinātības iespējām izglītības

355iestādēs.s

356Ikgadēji

3573.4.

358Nodrošināt pārkvalifikācijas un

359mūžizglītības iespējas viedās pilsētas jomās

3602027

3613.4.1.

362Nodrošināt Ekosistēmas biedru

363iespēju iesaistīties Nozaru ekspertu padomēs.

3642021

3653.4.2.

366Nodrošināt informatīvo un

367konsultatīvo atbalstu attiecībā uz pārkvalifikācijas un

368mūžizglītības iespējām.

3692021

3703.4.3.

371Nodrošināt izglītības,

372pētniecības un inovācijas, t.sk. reģionos pieejamo,

373infrastruktūru koplietošanu mūžizglītības aktivitāšu

374īstenošanai viedās pilsētas un viedās mobilitātes jomas

375attīstībai.

3762021

3773.4.4.

378Izveidot mācību programmas vai

379studiju moduļus IKT/viedās pilsētas jomas attīstīšanai

380nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. paredzot un nodrošinot

381mācību un studiju praksi uzņēmumos.

3822023

383Mērķis: Sekmēt mērķtiecīgu

384ārvalstu talantu piesaisti Latvijā

3853.5.

386Izveidot mehānismu mērķtiecīgai

387ārvalstu talantu piesaistei un attīstības iespēju

388nodrošināšanai

3892027

3903.5.1.

391Esošās situācijas analīze -

392sagatavots ziņojums, kurā ir apkopota informācija par aktuālo

393situāciju un pieprasījumu, kā arī šā brīža ierobežojumiem,

394kas attiecas uz ārvalstu talantu integrēšanu Latvijas darba

395tirgū. Šis ziņojums tiks izmantots kā viens no pamatiem

396tālāko rīcību noteikšanā.

3972021

3983.5.2.

399Izstrādāt skaidri saprotamu

400procedūru macību vai darba atļaujas iegūšanai Latvijā

401ārzemniekiem, nodrošinot informācijas piekļuvi digitalizētā

402veidā.

4032021

4043.5.3.

405Veicināt studiju programmu

406pieejamību angļu valodā Viedās pilsētas tematiskajās

407programmās.

4082022

4093.5.4.

410Veicināt ārvalstu studentu

411integrāciju Latvijas darba tirgū, ņemot vērā 3.5.1. punktā

412veiktās analīzes rezultātus

4132023

414RĪCĪBAS VIRZIENS: FINANŠU

415KAPITĀLS

416Mērķis: Nodrošināt finanšu

417atbalsta iespējas inovatīvu viedās pilsētas risinājumu

418attīstīšanai, kā arī ārējo investīciju piesaistei.

4194.1.

420Veicināt valsts atbalsta

421mehānismu pilnveidi inovatīvu viedās mobilitātes risinājumu

422realizēšanai.

4232027

4244.1.1.

425Izstrādāt sadarbībā ar

426ekosistēmas dalībniekiem, pūļa finansējuma sistēmas

427piedāvājumu un nodrošināt tās ieviešanu viedās mobilitātes

428risinājumu īstenošanai.

4292022

4304.1.2.

431Izstrādāt ALTUM tipa finanšu

432atbalsta instrumentu inovatīvu viedās mobilitātes risinājumu

433veicināšanai.

4342023

4354.2.

436Veicināt valsts un Pašvaldību

437atbalstu viedās mobilitātes inovatīvu projektu

438realizēšanai.

4392027

4404.2.1.

441Esošās situācijas novērtējums -

442sagatavots nodevums, kurā ir apkopota informācija par aktuālo

443situāciju un pieprasījumu , kā arī tendencēm nākotnē, kas

444attiecas uz industrijas pieprasījumu. Šis nodevums tiks

445izmantots kā viens no pamatiem akselerācijas un inkubācijas

446programmu specifikas izstrādē.

447*Par formātu kā nonāk līdz rezultātam vienojas vērtību ķēdes

448pārstāvji (darbnīca; intervijas; ārpkalpojums; darba grupa,

449šo aktivitāšu apvienojums vai cits formāts).

4502021

4514.2.2.

452Izstrādāt piedāvājumu Viedās

453mobilitātes inkubācijas programmas izveidei un nodrošināt tās

454ieviešanu.

4552022

456RĪCĪBAS VIRZIENS: PĒTNIECĪBA UN

457ATTĪSTĪBA

458Mērķis: Veicināt pētniecības un

459inovācijas projektu attīstīšanu sadarbībā industriju un

460publisko sektoru

4615.1.

462Nodrošināt Valsts un Pašvaldību

463īstenotu pasākumu (darbnīcas, hakatoni, u.c.) veidošanu

464pastāvošo mobilitātes problēmu identificēšānai un Viedās

465mobilitātes inovatīvu risinājumu radīšanai.

4662027

4675.1.1.

468Organizēt regulārus hakatonus

469industrijas, valsts un publiskās pārvaldes institūciju

470definētu problēmsituāciju risināšanai viedās pilsētas un

471viedās mobilitātes jomās

472Ikgadēji

4735.2.

474Pašvaldību pakalpojumu inovācijas

475- reģionālās inovācijas un zināšanu platformas izveide un

476darbības nodrošināšana

4772023

4785.2.1.

479Iesaistīto pušu

480identificēšana (privātais sektors, akadēmiskā un pētniecības

481kopiena, izglītības iestādes, pilsoniskās sabiedrības grupas,

482publiskās pārvaldes iestādes), kompetenču, vajadzību un mērķu

483apzināšana, iesaiste un atbildību sadalīšana.

4842023

4855.2.2.

486Nepieciešamo atbalsta

487instrumentu un pasākumu identificēšana un izveide.

4882023

4895.2.3.

490Atbalsts pilotprojektu

491īstenošanai, tai skaitā mobilitātes jomā

4922023

4935.2.4.

494Veiksmīgo projektu tālāka

495virzība tirgū, tai skaitā veicot mārketinga aktivitātes,

496piedaloties starptautiskās izstādēs, meklējot sadarbības

497partnerus ārpus reģiona un valsts robežām, sekmējot uzņēmumu

498un pētniecības sektora organizāciju sadarbību klasteru

499ietvaros, reģionos esošo klasteru atbalstu, attīstību un

500internacionalizāciju, cita starpā iesaistoties starptautiskos

501inovācijas tīklos un konsorcijos u.c.

5022029

5035.2.5.

504Kvalificētu speciālistu

505nodrošināšana /piesaiste reģionos, izmantojot reģionālo

506izglītības iestāžu potenciālu, nodrošinot nepieciešamās

507kompetences un prasmes.

5082029

5095.3.

510Nodrošināt atbilstošu valsts

511atbalstu Ekosistēmas dalībnieku pieteikumu sagatavošanai un

512projektu virzībai Eiropas Savienības finanšu atbalsta

513programmās (Apvārsnis Eiropa, Interreg, u.c.), saistoši

514Viedās mobilitātes jomai.

5152027

5165.3.1.

517Atbalstīt virs kvalitātes

518sliekšņa novērtētus projektu pieteikumus Eiropas Savienības

519programmās (Apvārsnis Eiropa, Interreg, u.c.)

5202021

5215.3.2.

522Nodrošināt informatīvo un

523konsultatīvo atbalstu projektu pieteikumu sagatavošanai, kā

524arī projektu partneru meklēšanai un dalībai uzsaukumu

525kontaktbiržās.

526Ikgadēji

527NR.P.K.

528UZDEVUMI

529IZPILDES TERMIŅŠ

530RĪCĪBAS VIRZIENS: CILVĒKKAPITĀLA

531ATTĪSTĪBA

5321

533Sagatavot starpnozaru

534speciālistus un izveidot starpnozaru speciālistu grupu

535veidošanas praksi

5361.1.

537Sagatavoti studenti medicīnas, bioloģijas un IKT

538studiju programmās ar starpnozaru specializāciju medicīnā,

539bioloģijā un IKT.

5402027

5411.1.-

54280% speciālistu (sagatavoto studentu) sākuši

543strādāt ar precīzijas medicīnu vai biotehnoloģijām

544saistītajās nozarēs Latvijā.

5452027

5461.1.1.

547Izveidotas jaunas studiju

548programmas, kas sagatavo studentus ar starpnozaru

549specializāciju medicīnā, bioloģijā un IKT.

5502025

5511.1.2.

552Izveidoti jauni moduļi

553esošajām studiju programmām, kas sagatavo studentus ar

554starpnozaru specializāciju medicīnā, bioloģijā un IKT.

555/C daļas kurss 2.kredītpunktu apjomā ar fokusu uz

556precīzijas medicīnu/

5572023

5581.1.3.

559Nozaru ekspertu padomes

560izveide.

561*Nepieciešamības gadījumā

5622022

5631.1.4.

564Esošās situācijas novētējums

565- sagatavots nodevums, kurā ir apkopota informācija par

566aktuālo situāciju un pieprasījumu, kā arī tendencēm nākotnē,

567kas attiecas uz saistīto studiju saturu un potenciālo

568programmu. Šis nodevums tiks izmantots kā viens no pamatiem

569studiju kursa izstrādē.

570*Par formātu kā nonāk līdz rezultātam vienojas vērtību

571ķēdes pārstāvji (darbnīca; intervijas; ārpkalpojums; darba

572grupa, šo aktivitāšu apvienojums vai formāts).

5732021

5741.2.

575Katrā medicīnas, bioloģijas un IKT studiju programmā

576ir iekļauti mācību kursi vismaz 2 kredītpunktu apjomā,

577kas sniedz padziļinātas zināšanas par lielo datu apstrādes

578metodēm, mākslīgo intelektu, precīzijas medicīnas un

579biotehnoloģiju risinājumiem, kā arī komandzinātnes

580(starpdiciplinārās pētniecības) metodēm.

5812027

5821.2.1.

5831.1. punkta un izrietošo

584apakšpunktu īstenošana ļaus sasniegt mērķi

585N/A

5861.3.

587X skaits (tiks precizēts rīcības plāna

588ieviešanas procesā) doktoranti savu doktora disertāciju ir

589izstrādājuši par precīzijas medicīnas tēmu

5902025

5911.3.1.

592X skaits (tiks

593precizēts rīcības plāna ieviešanas procesā)

594industrijas pārstāvji uzsāk sadarbību ar doktorantiem

595doktora disertācijas izstrādē

5962022

5971.4.

598Izveidoti jauni moduļi esošajās studiju programmām

599un sagatavoti X skaits studentu tiesību zinātnes, un

600ekonomikas studiju programmās ar precīzijas medicīnas

601specializāciju.

6022025

6031.4.1.

6041.1. punkta un izrietošo

605apakšpunktu īstenošana ļaus sasniegt mērķi

606N/A

1Kultūras ministrija

217,400,000

30

40

50

60

72,900,000

82,900,000

92,900,000

102,900,000

112,900,000

122,900,000

13Eiropas Savienības politiku

14instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

15līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**

1617,400,000

170

180

190

200

212,900,000

222,900,000

232,900,000

242,900,000

252,900,000

262,900,000

271.UZDEVUMS: 4.3.1. Atbalsts

28digitālo risinājumu, automatizācijas, modernizācijas, jauno

29dekarbonizācijas tehnoloģiju ieviešanai

30Finansējums kopā

31108,750,000

320

330

340

350

3618,125,000

3718,125,000

3818,125,000

3918,125,000

4018,125,000

4118,125,000

42Vidēja termiņa budžeta ietvara

43likums, kopā

44108,750,000

450

460

470

480

4918,125,000

5018,125,000

5118,125,000

5218,125,000

5318,125,000

5418,125,000

55tajā skaitā*:

56Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

57ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

58pasākumu īstenošana**

59108,750,000

600

610

620

630

6418,125,000

6518,125,000

6618,125,000

6718,125,000

6818,125,000

6918,125,000

70Informatīvi

71Sadalījumā pa budžeta

72resoriem

7321.Vides aizsardzības un

74reģionālās attīstības ministrija

75108,750,000

760

770

780

790

8018,125,000

8118,125,000

8218,125,000

8318,125,000

8418,125,000

8518,125,000

86Eiropas Savienības politiku

87instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

88līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**

89108,750,000

900

910

920

930

9418,125,000

9518,125,000

9618,125,000

9718,125,000

9818,125,000

9918,125,000

1004.3.1.1. IKT risinājumu un

101pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam

102sektoram

103108,750,000

1040

1050

1060

1070

10818,125,000

10918,125,000

11018,125,000

11118,125,000

11218,125,000

11318,125,000

11421.Vides aizsardzības un

115reģionālās attīstības ministrija

116108,750,000

1170

1180

1190

1200

12118,125,000

12218,125,000

12318,125,000

12418,125,000

12518,125,000

12618,125,000

127Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

128ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

129pasākumu īstenošana**

130108,750,000

1310

1320

1330

1340

13518,125,000

13618,125,000

13718,125,000

13818,125,000

13918,125,000

14018,125,000

1412.UZDEVUMS: 4.3.2. Produktivitāti

142paaugstinošu darbību atbalstīšana privātajā sektorā,

143atjaunojamo energoresursu, augsto tehnoloģiju pielietošanai

144tautsaimniecības nozarēs

145Finansējums kopā

146299,140,000

1470

1480

1490

1500

15149,856,667

15249,856,667

15349,856,667

15449,856,667

15549,856,667

15649,856,667

157Vidēja termiņa budžeta ietvara

158likums, kopā

159299,140,000

1600

1610

1620

1630

16449,856,667

16549,856,667

16649,856,667

16749,856,667

16849,856,667

16949,856,667

170tajā skaitā*:

171Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

172ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

173pasākumu īstenošana**

174299,140,000

1750

1760

1770

1780

17949,856,667

18049,856,667

18149,856,667

18249,856,667

18349,856,667

18449,856,667

185Informatīvi

186Sadalījumā pa budžeta

187resoriem

18812.Ekonomikas ministrija

189251,290,000

1900

1910

1920

1930

19441,881,667

19541,881,667

19641,881,667

19741,881,667

19841,881,667

19941,881,667

200Eiropas Savienības politiku

201instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

202līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**

203251,290,000

2040

2050

2060

2070

20841,881,667

20941,881,667

21041,881,667

21141,881,667

21241,881,667

21341,881,667

21421.Vides aizsardzības un

215reģionālās attīstības ministrija

21647,850,000

2170

2180

2190

2200

2217,975,000

2227,975,000

2237,975,000

2247,975,000

2257,975,000

2267,975,000

227Eiropas Savienības politiku

228instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

229līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**

23047,850,000

2310

2320

2330

2340

2357,975,000

2367,975,000

2377,975,000

2387,975,000

2397,975,000

2407,975,000

2414.3.2.1. AER izmantošanas

242elektroenerģijas ražošanā veicināšana****

24323,490,000

2440

2450

2460

2470

2483,915,000

2493,915,000

2503,915,000

2513,915,000

2523,915,000

2533,915,000

25412.Ekonomikas ministrija

25523,490,000

2560

2570

2580

2590

2603,915,000

2613,915,000

2623,915,000

2633,915,000

2643,915,000

2653,915,000

266Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

267ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

268pasākumu īstenošana**

26923,490,000

2700

2710

2720

2730

2743,915,000

2753,915,000

2763,915,000

2773,915,000

2783,915,000

2793,915,000

2804.3.2.2. AER izmantošana un

281energoefektivitātes paaugstināšana lokālajā un individuālajā

282siltumapgādē un aukstumapgādē****

28356,550,000

2840

2850

2860

2870

2889,425,000

2899,425,000

2909,425,000

2919,425,000

2929,425,000

2939,425,000

29412.Ekonomikas ministrija

29556,550,000

2960

2970

2980

2990

3009,425,000

3019,425,000

3029,425,000

3039,425,000

3049,425,000

3059,425,000

306Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

307ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

308pasākumu īstenošana**

30956,550,000

3100

3110

3120

3130

3149,425,000

3159,425,000

3169,425,000

3179,425,000

3189,425,000

3199,425,000

3204.3.2.3. Biometāna ražošanas un

321izmantošanas veicināšana.

32221,750,000

3230

3240

3250

3260

3273,625,000

3283,625,000

3293,625,000

3303,625,000

3313,625,000

3323,625,000

33312.Ekonomikas ministrija

33421,750,000

3350

3360

3370

3380

3393,625,000

3403,625,000

3413,625,000

3423,625,000

3433,625,000

3443,625,000

345Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

346ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

347pasākumu īstenošana**

34821,750,000

3490

3500

3510

3520

3533,625,000

3543,625,000

3553,625,000

3563,625,000

3573,625,000

3583,625,000

3594.3.2.4. Enerģētiskās drošības un

360neatkarības palielināšana un virzība uz pilnīgu enerģijas

361tirgu integrāciju.

36250,000,000

3630

3640

3650

3660

3678,333,333

3688,333,333

3698,333,333

3708,333,333

3718,333,333

3728,333,333

37312.Ekonomikas ministrija

37450,000,000

3750

3760

3770

3780

3798,333,333

3808,333,333

3818,333,333

3828,333,333

3838,333,333

3848,333,333

385Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

386ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

387pasākumu īstenošana**

38850,000,000

3890

3900

3910

3920

3938,333,333

3948,333,333

3958,333,333

3968,333,333

3978,333,333

3988,333,333

3994.3.2.5. Enerģētiskās drošības un

400neatkarības palielināšana un virzība uz pilnīgu enerģijas

401tirgu integrāciju.

40299,500,000

4030

4040

4050

4060

40716,583,333

40816,583,333

40916,583,333

41016,583,333

41116,583,333

41216,583,333

41312.Ekonomikas ministrija

41499,500,000

4150

4160

4170

4180

41916,583,333

42016,583,333

42116,583,333

42216,583,333

42316,583,333

42416,583,333

425Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

426ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

427pasākumu īstenošana**

42899,500,000

4290

4300

4310

4320

43316,583,333

43416,583,333

43516,583,333

43616,583,333

43716,583,333

43816,583,333

4394.3.2.6. Aprites ekonomikas

440principu ieviešana ražošanā un pakalpojumos un inovatīvu uz

441aprites principiem balstītu biznesa modeļu attīstība

44247,850,000

4430

4440

4450

4460

4477,975,000

4487,975,000

4497,975,000

4507,975,000

4517,975,000

4527,975,000

45321.Vides aizsardzības un

454reģionālās attīstības ministrija

45547,850,000

4560

4570

4580

4590

4607,975,000

4617,975,000

4627,975,000

4637,975,000

4647,975,000

4657,975,000

466Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

467ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

468pasākumu īstenošana**

46947,850,000

4700

4710

4720

4730

4747,975,000

4757,975,000

4767,975,000

4777,975,000

4787,975,000

4797,975,000

4803.UZDEVUMS: 4.3.3. Sekmēt

481labvēlīgas ĀTI politikas veidošanu

482Finansējums kopā

48310,000,000

4840

4850

4860

4870

4881,666,667

4891,666,667

4901,666,667

4911,666,667

4921,666,667

4931,666,667

494Vidēja termiņa budžeta ietvara

495likums, kopā

49610,000,000

4970

4980

4990

5000

5011,666,667

5021,666,667

5031,666,667

5041,666,667

5051,666,667

5061,666,667

507tajā skaitā*:

508valsts pamatfunkciju īstenošana

50910,000,000

5100

5110

5120

5130

5141,666,667

5151,666,667

5161,666,667

5171,666,667

5181,666,667

5191,666,667

520Informatīvi

521Sadalījumā pa budžeta

522resoriem

52312.Ekonomikas ministrija

52410,000,000

5250

5260

5270

5280

5291,666,667

5301,666,667

5311,666,667

5321,666,667

5331,666,667

5341,666,667

535valsts pamatfunkciju

536īstenošana

53710,000,000

5380

5390

5400

5410

5421,666,667

5431,666,667

5441,666,667

5451,666,667

5461,666,667

5471,666,667

5484.3.3.1. Atbalsts ĀTI projektu

549īstenošanai viedās specializācijas jomās.

55010,000,000

5510

5520

5530

5540

5551,666,667

5561,666,667

5571,666,667

5581,666,667

5591,666,667

5601,666,667

56112.Ekonomikas ministrija

56210,000,000

5630

5640

5650

5660

5671,666,667

5681,666,667

5691,666,667

5701,666,667

5711,666,667

5721,666,667

573valsts pamatfunkciju īstenošana

57410,000,000

5750

5760

5770

5781,666,667

5791,666,667

5801,666,667

5811,666,667

5821,666,667

5831,666,667

5844.UZDEVUMS: 4.3.4. Atbalsts

585starptautisko biznesa pakalpojumu centriem Latvijā

586Finansējums kopā

5870

5880

5890

5900

5910

5920

5930

5940

5950

5960

5970

598Vidēja termiņa budžeta ietvara

599likums, kopā

6000

6010

6020

6030

6040

6050

6060

6070

6080

6090

6100

611tajā skaitā*:

612valsts pamatfunkciju īstenošana

6130

6140

6150

6160

6170

6180

6190

6200

6210

6220

6230

624Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

625ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

626pasākumu īstenošana**

6270

6280

6290

6300

6310

6320

6330

6340

6350

6360

6370

638Informatīvi

639Sadalījumā pa budžeta

640resoriem

1Labklājības ministrija

20

30

40

50

60

70

80

90

100

110

120

135.UZDEVUMS: 4.3.5. Veicināt

14uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar investoriem un

15sadarbību ar Latvijas pētniecības un attīstības

16institūcijām

17Finansējums kopā

18169,650,000

190

200

210

220

2328,275,000

2428,275,000

2528,275,000

2628,275,000

2728,275,000

2828,275,000

29Vidēja termiņa budžeta ietvara

30likums, kopā

31169,650,000

320

330

340

350

3628,275,000

3728,275,000

3828,275,000

3928,275,000

4028,275,000

4128,275,000

42tajā skaitā*:

43Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

44ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

45pasākumu īstenošana**

46169,650,000

470

480

490

500

5128,275,000

5228,275,000

5328,275,000

5428,275,000

5528,275,000

5628,275,000

57Informatīvi

58Sadalījumā pa budžeta

59resoriem

6021.Vides aizsardzības un

61reģionālās attīstības ministrija

62169,650,000

630

640

650

660

6728,275,000

6828,275,000

6928,275,000

7028,275,000

7128,275,000

7228,275,000

73Eiropas Savienības politiku

74instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

75līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**

76169,650,000

770

780

790

800

8128,275,000

8228,275,000

8328,275,000

8428,275,000

8528,275,000

8628,275,000

874.3.5.1. Infrastruktūra

88uzņēmējdarbības atbalstam

89156,600,000

900

910

920

930

9426,100,000

9526,100,000

9626,100,000

9726,100,000

9826,100,000

9926,100,000

10021.Vides aizsardzības un

101reģionālās attīstības ministrija

102156,600,000

1030

1040

1050

1060

10726,100,000

10826,100,000

10926,100,000

11026,100,000

11126,100,000

11226,100,000

113Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

114ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

115pasākumu īstenošana**

116156,600,000

1170

1180

1190

1200

12126,100,000

12226,100,000

12326,100,000

12426,100,000

12526,100,000

12626,100,000

1274.3.5.2. Digitālās

128transformācijas pārvaldība un Digitālo prasmju

129attīstīšana

13013,050,000

1310

1320

1330

1340

1352,175,000

1362,175,000

1372,175,000

1382,175,000

1392,175,000

1402,175,000

14121.Vides aizsardzības un

142reģionālās attīstības ministrija

14313,050,000

1440

1450

1460

1470

1482,175,000

1492,175,000

1502,175,000

1512,175,000

1522,175,000

1532,175,000

154Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

155ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

156pasākumu īstenošana**

15713,050,000

1580

1590

1600

1610

1622,175,000

1632,175,000

1642,175,000

1652,175,000

1662,175,000

1672,175,000

1684.3.5.3. Īstenot papildus

169atbalsta pasākumus pašvaldībām lielu un stratēģiski nozīmīgu

170investīciju piesaistē

1710

1720

1730

1740

1750

1760

1770

1780

1790

1800

1810

18221.Vides aizsardzības un

183reģionālās attīstības ministrija

1840

1850

1860

1870

1880

1890

1900

1910

1920

1930

1940

1956.UZDEVUMS: 4.3.6. Latvijas

196industriālo ēku fonda attīstība

197Finansējums kopā

19831,071,429

1990

2000

2010

2020

2035,178,572

2045,178,572

2055,178,572

2065,178,572

2075,178,572

2085,178,572

209Vidēja termiņa budžeta ietvara

210likums, kopā

21131,071,429

2120

2130

2140

2150

2165,178,572

2175,178,572

2185,178,572

2195,178,572

2205,178,572

2215,178,572

222tajā skaitā*:

223Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

224ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

225pasākumu īstenošana**

22631,071,429

2270

2280

2290

2300

2315,178,572

2325,178,572

2335,178,572

2345,178,572

2355,178,572

2365,178,572

237Informatīvi

238Sadalījumā pa budžeta

239resoriem

24021.Vides aizsardzības un

241reģionālās attīstības ministrija

24231,071,429

2430

2440

2450

2460

2475,178,572

2485,178,572

2495,178,572

2505,178,572

2515,178,572

2525,178,572

253Eiropas Savienības politiku

254instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības

255līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana**

25631,071,429

2570

2580

2590

2600

2615,178,572

2625,178,572

2635,178,572

2645,178,572

2655,178,572

2665,178,572

2674.3.6.1. Pašvaldību ēku un

268specializēto ēku energoefektivitātes paaugstināšana

26931,071,429

2700

2710

2720

2730

2745,178,572

2755,178,572

2765,178,572

2775,178,572

2785,178,572

2795,178,572

28021.Vides aizsardzības un

281reģionālās attīstības ministrija

28231,071,429

2830

2840

2850

2860

2875,178,572

2885,178,572

2895,178,572

2905,178,572

2915,178,572

2925,178,572

293Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

294ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

295pasākumu īstenošana**

29631,071,429

2970

2980

2990

3000

3015,178,572

3025,178,572

3035,178,572

3045,178,572

3055,178,572

3065,178,572

3077.UZDEVUMS: 4.3.7. Stiprināt LIAA

308proaktīvo investīciju piesaistes kapacitāti

309Finansējums kopā

3102,000,000

3110

3120

3130

3140

315333,333

316333,333

317333,333

318333,333

319333,333

320333,333

321Vidēja termiņa budžeta ietvara

322likums, kopā

3232,000,000

3240

3250

3260

3270

328333,333

329333,333

330333,333

331333,333

332333,333

333333,333

334tajā skaitā*:

335Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

336ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

337pasākumu īstenošana**

3382,000,000

3390

3400

3410

3420

343333,333

344333,333

345333,333

346333,333

347333,333

348333,333

349Informatīvi

350Sadalījumā pa budžeta

351resoriem

1Pārresoru koordinācijas

2centrs

30

40

50

60

70

80

90

100

110

120

130

145.UZDEVUMS: 4.4.5. Sekmēt

15digitālo transformāciju un tehnoloģiski ietilpīgu

16risinājumu

17Finansējums kopā

180

190

200

210

220

230

240

250

260

270

280

29Vidēja termiņa budžeta ietvara

30likums, kopā

310

320

330

340

350

360

370

380

390

400

410

42tajā skaitā*:

43valsts pamatfunkciju īstenošana

440

450

460

470

480

490

500

510

520

530

540

55Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

56ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

57pasākumu īstenošana**

580

590

600

610

620

630

640

650

660

670

680

69Informatīvi

70Sadalījumā pa budžeta

71resoriem

7221.Vides aizsardzības un

73reģionālās attīstības ministrija

740

750

760

770

780

790

800

810

820

830

840

8512.Ekonomikas ministrija

860

870

880

890

900

910

920

930

940

950

960

974.4.5.1. Veicināt sabiedrības

98brīvpieejas piekļuvi valsts institūciju, valsts

99kapitālsabiedrību, pašvaldību un pašvaldību kapitālsabiedrību

100datu kopām

1010

1020

1030

1040

1050

1060

1070

1080

1090

1100

1110

11221.Vides aizsardzības un

113reģionālās attīstības ministrija

1140

1150

1160

1170

1180

1190

1200

1210

1220

1230

1240

1254.4.5.2. 5000 ekonomiski aktīvo

126uzņēmumu kopas monitorēšanas sistēmas izstrādāšana un

127ieviešana precīzākai produktivitātes izmaiņu

128novērtēšanai

1290

1300

1310

1320

1330

1340

1350

1360

1370

1380

1390

14012.Ekonomikas ministrija

1410

1420

1430

1440

1450

1460

1470

1480

1490

1500

1510

1526.UZDEVUMS: 4.4.6. Sekmēt privātā

153un publiskā sektora investīcijas pētniecībā, attīstībā un

154inovācijās

155Finansējums kopā

156631,191,347

1570

1580

1590

1600

161105,198,558

162105,198,558

163105,198,558

164105,198,558

165105,198,558

166105,198,558

167Vidēja termiņa budžeta ietvara

168likums, kopā

169631,191,347

1700

1710

1720

1730

174105,198,558

175105,198,558

176105,198,558

177105,198,558

178105,198,558

179105,198,558

180tajā skaitā*:

181valsts pamatfunkciju īstenošana

182147,500,000

1830

1840

1850

1860

18724,583,333

18824,583,333

18924,583,333

19024,583,333

19124,583,333

19224,583,333

193Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

194ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

195pasākumu īstenošana**

196483,691,347

1970

1980

1990

2000

20180,615,225

20280,615,225

20380,615,225

20480,615,225

20580,615,225

20680,615,225

207Informatīvi

208Sadalījumā pa budžeta

209resoriem

1Zemkopības ministrija

2310,397,257

30

40

50

60

751,732,876

851,732,876

951,732,876

1051,732,876

1151,732,876

1251,732,876

13Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās

14ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un

15pasākumu īstenošana**

16310,397,257

170

180

190

200

2151,732,876

2251,732,876

2351,732,876

2451,732,876

2551,732,876

2651,732,876

274.4.6.8. Stiprināt augstākās

28izglītības, tai skaitā kultūrizglītības, institūcijas kā

29zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus

30gudrai izaugsmei

3149,590,000

320

330

340

350

368,265,000

378,265,000

388,265,000

398,265,000

408,265,000

418,265,000

1Tieslietu ministrija (Patentu

2valde)

30

40

50

60

70

80

90

100

110

120