7. pants

Atveseļošanās un noturības mehānisms.

Pamatnostādņu 2.pielikumā "Indikatīvais ietekmes

novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" ir

iekļauta indikatīva informācija par rīcības virzieniem un to

apakšuzdevumiem nepieciešamo finansējumu. Detalizētus aprēķinus,

kas pamato nepieciešamā finansējuma apmēru atbildīgā institūcija

iekļaus attiecīgā prioritārā pasākuma pieteikumā. Savukārt

pamatnostādņu 3.pielikumā "Rīcības virzienu uzdevumi, to

izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija"

ir iekļauta informācijas par rīcības virzieniem paredzētajiem

apakšuzdevumiem, atbildīgajām/līdzatbildīgajām institūcijām, kā

arī plānotajiem izpildes termiņiem. Vairāki NIP pamatnostādnēs

plānotie pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros, t.sk.

mērķtiecīgāk un efektīvāk plānojot un izmantojot esošo

finansējumu. Jautājums par NIP pamatnostādņu rīcības virzienu

īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tiks

izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts

budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidēja

termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., 2024.gadam"

sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts

iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot

valsts budžeta finansiālās iespējas.

Ievads

Latvijas izaugsmes tempi pēdējā desmitgadē ir augstāki nekā

vidēji Eiropas Savienībā, tomēr, līdz ar akūtāku kvalificēta

darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības

partnervalstīs, ekonomiskās izaugsmes temps kļūs lēnāks. Eiropa

patlaban piedzīvo nozīmīgu pārmaiņu laiku, ko būtiski ir

ietekmējusi Covid-19 un tās radītās sekas. Vienlīdz tehnoloģiju

attīstības straujie tempi, globalizācija, automatizācija,

dekarbonizācija, jaunās un digitālās tehnoloģijas - tas viss

ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares,

uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku un sabiedrību kopumā.

Latvijas tautsaimniecības globālā

konkurētspēja un stratēģiska rīcība Covid-19 pārvarēšanai un

ilgtspējīgas valsts labklājības vairošana.

Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem

ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var

īstenoties dažādi nākotnes scenāriji, valsts ilgtermiņa attīstība

ir atkarīga arī no Covid-19 krīzes dēļ noteiktajiem

ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem. Ir svarīgi īstenot

pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir

atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa

seku mazināšana. Latvijai un Eiropai ir maksimāli jāizmanto

lokalizācija kā iespēja, kas ļauj atjaunot Latvijā Eiropas daļu

ražošanas duālā pielietojuma sektoros. Latvijai aktuāli

koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas

veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos,

bet arī drošās piegādes ķēdēs.

Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamata izaicinājumi ir

ierobežota darbaspēka pieejamība, sarūkošs iedzīvotāju skaits un

ierobežota izmēra vietējais tirgus. Šādā situācijā turpmākas

labklājības un ekonomiskās izaugsmes modelim jānodrošina būtisks

un ilgtspējīgs produktivitātes kāpums, kas balstās savstarpēji

saistītos un papildinošos virzienos:

• inovācijās, zināšanās un prasmēs balstītas vērtības

īpatsvara palielināšanā gan kopējā ekonomikā radītajā vērtībā,

gan katra uzņēmuma radītajā vērtībā;

• cilvēkkapitāla palielināšanā, sekmējot jaunu prasmju un

zināšanu apgūšanu, veicot izmaiņas izglītības sistēmā, panākot

nākotnē darba tirgū nepieciešamu zināšanu apguvi t.sk. pieaugušo.

Tas ietver mērķtiecīgu sabiedrības izpratnes maiņu par nākotnē

pieprasītām un labklājību nodrošinošām zināšanām un prasmēm.

Jānodrošina proaktīvs valsts atbalsts šādu zināšanu un prasmju

apgūšanā. Tas ietver arī augstas kvalifikācijas speciālistu

piesaisti no ārpuses, vietās, kur iekšējā cilvēkkapitāla

uzlabojumi nav iespējami vai praktiski;

• dalības uzlabošana globālajās vērtību ķēdēs. Iekšējā tirgus

apjoma ierobežojumu pārvarēšanai, plašākam uzņēmumu skaitam

jāiesaistās eksporta aktivitātēs. Būtiski ir jāpalielina esošo

eksportējošo uzņēmumu eksporta apjoms un īpatsvars to

ekonomiskajās aktivitātēs. Jānodrošina atbalsts eksportējošo

uzņēmumu aktivitātēm globālo vērtības ķēžu izmaiņu veikšanai

procesā uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Rezultātā

tiek nodrošināta ienesīgāka pozīcija un ilgtspēja globālajā

vērtības ķēdē, t.sk. nodrošinot intelektuālā īpašuma

aizsardzību;

• uzņēmējdarbības institucionālās vides kvalitātes uzlabošana.

Novērstas barjeras un šķēršļi dinamiskai uzņēmējdarbībai un

radīta inovatīva uzņēmējdarbību atbalstoša infrastruktūra (t.sk.

publisko pakalpojumu digitālās platformas, kuras integrētas ar

komersantu veidotām platformām), radot inovatīvas un

eksportorientētas uzņēmējdarbības atbalstošu nodokļu sistēmu;

• ekonomiskā modeļa maiņa atbilst klimata izmaiņu un aprites

ekonomikas izaicinājumiem;

• finansējuma pieejamības uzlabošana, sekmējot produktīvā

kapitāla veidošanos caur Eiropas līmeņa konkurētspējīgu finanšu

un kapitāla tirgus attīstību;

• dinamiskas ekonomiskās politikas veidošanā principiāli

svarīgs ir uzņēmējdarbības atklājumu princips. Tam ir jābalstās

tirgus mehānismos, valstij aktīvi līdzdarbojoties tirgus

nepilnību identificēšanā un novēršanā.

Līdz ar ekonomiskās modeļa maiņu nepieciešams vienots

redzējums visām iesaistītajām pusēm, vienojoties ar kopīgo

Nacionālo industriālo politiku (NIP) (Attēls Nr.3).

Attēls Nr.3

NIP

pamatnostādņu koncepts:

NIP pamatnostādņu izstrādes virziens

ir:

• Noteikt galvenos industriālās politikas uzdevumus, ņemot

vērā esošās lokālās un globālās attīstības tendences un

izaicinājumus, balstot to ilgtspējību veidojošā Latvijas

tautsaimniecības veiktspējas un potenciāla novērtējumā;

• Nodrošināt stratēģiskas ekonomiskās politikas veidošanu, ko

raksturo tās ilgtspēja, kura tiek efektīvi realizēta cauri

politiskiem un vēlēšanu cikliem;

• Nodrošināt visām iesaistītajām pusēm prognozējamu

ekonomiskās attīstības modeli, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgu

uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskajām aktivitātēm;

Uzņēmējdarbības atklājuma principa integrācija un

nostiprināšana sistēmiskas uzņēmējdarbības atbalsta politikas

īstenošanas procesā, kā arī nodrošināt sasaisti ar citu nozaru

rīcību un nepieciešamo darbību plānojumu.

Uzstādījums par ekonomikas modeļa maiņu politikas plānošanas

procesā Latvijā ir kopš 2014.gada īstenotās zinātnes un

tehnoloģiju attīstības stratēģijas. Latvijas Viedās

specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības

transformācijas virzienu formulējums, vērsta uz stimuliem, kas

atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu

veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu

pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu

visos uzņēmējdarbības ciklos. Tautsaimniecības transformācijas

stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības

līmeni, ekonomikas līdzdalību globālās vērtību ķēdēs un

konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Latvija

ir apzinājusi piecas zināšanu jomas: zināšanu ietilpīga

bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas,

farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un

inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un

komunikāciju tehnoloģijas, kurās, atbilstoši globālajām

tendencēm un nākotnes perspektīvām, jaunu produktu un tehnoloģiju

radīšanas, ražošanas, zināšanu pārneses un pārdošanas un papildu

pētniecības kompetences šobrīd ir ļoti nepieciešamas un kurās

Latvijai ir resursi un kompetence turpināt daudz aktīvāk

iesaistīties minētajās jomās. Pētniecībai šajās jomās, inovatīvu

tehnoloģiju un produktu izstrādei, uzņēmējdarbības atbalstam

valsts atvēlē lielāko daļu inovāciju procesiem piešķirtā publiskā

finansējuma. Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta

ieviešana pētniecības un inovācijas stratēģijas tautsaimniecības

transformācijai paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību

atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas

instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām

balstīto attīstības potenciālu, tādējādi sekmējot ekonomisko

attīstību. Visās RIS3 specializācijas jomās tiks ņemti vērā arī

vides aizsardzības un klimata jautājumi, t.sk., Eiropas Komisijas

sagatavotais Zaļais kursa satvars. Tādejādi ne tikai tiek

aizsargāta vide, bet stiprināta izejvielu piegādes drošība,

veicināta konkurētspēja, inovācijas un izaugsme, kā arī radītas

jaunas darbavietas.

NIP pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības

būtiskie virzieni, ņemot vērā tās pievienoto vērtību IKP

4,6%13 apmērā un eksporta apjomu 907 miljonus EUR jeb

5% no visa Latvijas eksporta. Tieši Latvijas tūrisma nozares

eksportspējas stiprināšana saglabājas kā centrālais tūrisma

politikas fokuss, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes

celšanai ir nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus (darījumu

un pasākumu, veselības (t.sk. medicīnas eksports), kultūras,

dabas tūrisms) ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu

ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā (NAP

[359]), kā arī atjaunot esošos veselības tūrisma objektus kā

kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā,

lai tādejādi stiprinātu reģionus ar kvalificētu medicīnas darba

spēku un medicīnas tūrisma eksportu visu gadu, bez nekādas

sezonālas ietekmes. Būtiski atzīmēt, ka Nacionālā attīstības

plānā (NAP14 ir noteikts, ka tūrisma attīstība Latvijā

ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm

[359], pakārtojot iedzīvotāju dzīves veida uzlabošanu kā

prioritāro attīstības spēku, un īstenojot to caur ar tūrismu

saistītām aktivitātēm (pasākumi

[3][300][302][323][359][367][369][384]). Pasākumi, kas tiešāk

attiecināmi uz tūrisma nozari ir ietverti prioritātē

"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" un

prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai

dzīvei". Jāatzīmē, ka tūrisma nozarei ir multiplikatīvs

efekts, tūristu plūsmas (vietējās un starptautiskās)

palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi, tādēļ vairāki

(NAP) 2021-2027 ietvertie pasākumi skar arī citu institucionālo

iestāžu darbības jomas attiecīgi arī politikas plānošanas

dokumentus. Bez tam tūrisma politikas veidošanu un īstenošanu

ietekmē 2019.gadā īstenotā Administratīvi teritoriālā reforma,

attiecīgi reģionālās politikas ietekme nozares veiksmīgai

attīstībai ir būtiska, jo ietekmē tūrisma pārvaldības jautājumus

(plānošanas reģioni, pašvaldības) publiskās infrastruktūras

papildinošo lomu. Tūrisma nozarei, tāpat kā citām

tautsaimniecības nozarēm jārēķinās arī jau notiekošajām klimata

pārmaiņām un jāplāno gan klimatneitrāla, gan klimatnoturīga

attīstība, lai veicinātu nozares ievainojamības un zaudējumu

samazināšanu.

Tūrisma nozari būtiskie ietekmējošām transporta attīstības

jomām: sasniedzamība t.sk. aviācija (tālie tirgi, Rīgas un

reģionālo lidlauku attīstība, ceļu infrastruktūras attīstība un

salāgojamība ar tūrisma vajadzībām, standartizācija un

vienveidīga pieeja ceļazīmju un informatīvo zīmju lietojamībā

(tūrisma informācijas struktūra), sabiedriskā transporta

pieejamība tūrisma vajadzībām, projekta Rail Baltic ietekme,

mikromobilitātes jautājumi t.sk. velo, kā arī ūdens transporta ,

t.sk. ostu darbība un attīstības.

EM ir izstrādājusi NIP pamatnostādnes, balstoties uz spēkā

esošajām NIP pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam15,

Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm

2014.-2020.gadam16 un to starpnovērtējumā iekļautajiem

secinājumiem, NAP 2021.-2027.gadam iezīmētajām prioritātēm,

diskusijām ar nacionālās attīstības plānošanā iesaistītajām

institūcijām, kā arī Jauno Eiropas industriālo

stratēģiju.17

NIP mērķi un rīcības virzieni tika apspriesti arī piecās

reģionālajās Dizaina darbnīcās. Kopumā piecās Dizaina darbnīcās

piedalījās 234 dalībnieki (tostarp publiskā un privātā sektora

pārstāvji, zinātnisko institūciju un akadēmiskā sektora

pārstāvji). Darbnīcu ietvaros tika apzinātas reģionu problēmas,

veikta inovāciju potenciālā analīze, kopīga reģiona attīstības

redzējuma izstrāde, prioritāšu noteikšana, kā arī rīcības plāna

izstrāde turpmākai reģionu attīstības nodrošināšanai. Veikta

reģionālās situācijas novērtēšana un diskutēts par labāku formātu

izveidi ekosistēmas reģionālā attīstības priekšnosacījumu

definēšanai, esošo nozaru produktivitātes celšanai un perspektīvo

zināšanās un tehnoloģijās balstīto nozaru attīstībai. Darbnīcu

laikā izvirzītās problēmas un to iespējamie risināšanas scenāriji

bija ceļvedis stratēģijas izstrādei un politikas rīcības virzienu

noteikšana. Tūrisma politikas plānošanā 2021.-2027.gadam tika

nodrošināta augšupvērsta pieeja, kas nozīmē, ka sākotnēji tika

apzināti tūrisma nozares un citu iesaistīto pušu viedokļu un

nozares attīstības priekšlikumu apzināšanai tika ņemti vērā četru

reģionālo un sešu tematisko fokusgrupu rezultāti. Fokusgrupās

kopumā piedalījās 164 dalībnieki - tūrisma komersanti, reģionālo

un profesionālo tūrisma asociāciju, plānošanas reģionu un

pašvaldību pārstāvji, kā arī citi ieinteresēto pušu pārstāvji no

Latvijas Pašvaldību savienības, Kultūras ministrijas, Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LIAA, Dabas

aizsardzības pārvaldes u.c. institūcijām. 2019.gadā tika veikti 2

pētījumi18 "Latvijas tūrisma piedāvājuma

attīstības rīcības plāna izstrāde Interreg Europe programmas

projekta BRANDTour ietvaros" un "Esošo atbalsta

instrumentu situācijas analīze un konceptuālu priekšlikumu

izstrāde tūrisma nozares politikas pilnveidošanai".

Konceptuālie virzieni skatīti Ekonomikas ministrijas

Tautsaimniecības padomes Tūrisma komitejas sēdē 2019.gada

10.oktobrī.