7. pants

1Atveseļošanās un noturības mehānisms.

2Pamatnostādņu 2.pielikumā "Indikatīvais ietekmes

3novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem" ir

4iekļauta indikatīva informācija par rīcības virzieniem un to

5apakšuzdevumiem nepieciešamo finansējumu. Detalizētus aprēķinus,

6kas pamato nepieciešamā finansējuma apmēru atbildīgā institūcija

7iekļaus attiecīgā prioritārā pasākuma pieteikumā. Savukārt

8pamatnostādņu 3.pielikumā "Rīcības virzienu uzdevumi, to

9izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija"

10ir iekļauta informācijas par rīcības virzieniem paredzētajiem

11apakšuzdevumiem, atbildīgajām/līdzatbildīgajām institūcijām, kā

12arī plānotajiem izpildes termiņiem. Vairāki NIP pamatnostādnēs

13plānotie pasākumi tiks īstenoti esošā budžeta ietvaros, t.sk.

14mērķtiecīgāk un efektīvāk plānojot un izmantojot esošo

15finansējumu. Jautājums par NIP pamatnostādņu rīcības virzienu

16īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu tiks

17izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts

18budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidēja

19termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., 2024.gadam"

20sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts

21iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot

22valsts budžeta finansiālās iespējas.

23Ievads

24Latvijas izaugsmes tempi pēdējā desmitgadē ir augstāki nekā

25vidēji Eiropas Savienībā, tomēr, līdz ar akūtāku kvalificēta

26darbaspēka trūkumu un izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības

27partnervalstīs, ekonomiskās izaugsmes temps kļūs lēnāks. Eiropa

28patlaban piedzīvo nozīmīgu pārmaiņu laiku, ko būtiski ir

29ietekmējusi Covid-19 un tās radītās sekas. Vienlīdz tehnoloģiju

30attīstības straujie tempi, globalizācija, automatizācija,

31dekarbonizācija, jaunās un digitālās tehnoloģijas - tas viss

32ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares,

33uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku un sabiedrību kopumā.

34Latvijas tautsaimniecības globālā

35konkurētspēja un stratēģiska rīcība Covid-19 pārvarēšanai un

36ilgtspējīgas valsts labklājības vairošana.

37Ņemot vērā, ka makroekonomiskās prognozes turpmākajiem gadiem

38ir neskaidras, attiecībā uz Covid-19 izplatību pasaulē var

39īstenoties dažādi nākotnes scenāriji, valsts ilgtermiņa attīstība

40ir atkarīga arī no Covid-19 krīzes dēļ noteiktajiem

41ierobežojumiem un valsts atbalsta pasākumiem. Ir svarīgi īstenot

42pārdomātus ieguldījumus jomās, no kuru veiktspējas vistiešāk ir

43atkarīga sabiedrības drošība un veselība, kā arī Covid-19 viļņa

44seku mazināšana. Latvijai un Eiropai ir maksimāli jāizmanto

45lokalizācija kā iespēja, kas ļauj atjaunot Latvijā Eiropas daļu

46ražošanas duālā pielietojuma sektoros. Latvijai aktuāli

47koncentrēties uz lokalizāciju drošības un aizsardzības jomā, kas

48veicinātu ne tikai iekļaušanos augsta pievienotās vērības tīklos,

49bet arī drošās piegādes ķēdēs.

50Latvijas tālākās ekonomiskās izaugsmes pamata izaicinājumi ir

51ierobežota darbaspēka pieejamība, sarūkošs iedzīvotāju skaits un

52ierobežota izmēra vietējais tirgus. Šādā situācijā turpmākas

53labklājības un ekonomiskās izaugsmes modelim jānodrošina būtisks

54un ilgtspējīgs produktivitātes kāpums, kas balstās savstarpēji

55saistītos un papildinošos virzienos:

56• inovācijās, zināšanās un prasmēs balstītas vērtības

57īpatsvara palielināšanā gan kopējā ekonomikā radītajā vērtībā,

58gan katra uzņēmuma radītajā vērtībā;

59• cilvēkkapitāla palielināšanā, sekmējot jaunu prasmju un

60zināšanu apgūšanu, veicot izmaiņas izglītības sistēmā, panākot

61nākotnē darba tirgū nepieciešamu zināšanu apguvi t.sk. pieaugušo.

62Tas ietver mērķtiecīgu sabiedrības izpratnes maiņu par nākotnē

63pieprasītām un labklājību nodrošinošām zināšanām un prasmēm.

64Jānodrošina proaktīvs valsts atbalsts šādu zināšanu un prasmju

65apgūšanā. Tas ietver arī augstas kvalifikācijas speciālistu

66piesaisti no ārpuses, vietās, kur iekšējā cilvēkkapitāla

67uzlabojumi nav iespējami vai praktiski;

68• dalības uzlabošana globālajās vērtību ķēdēs. Iekšējā tirgus

69apjoma ierobežojumu pārvarēšanai, plašākam uzņēmumu skaitam

70jāiesaistās eksporta aktivitātēs. Būtiski ir jāpalielina esošo

71eksportējošo uzņēmumu eksporta apjoms un īpatsvars to

72ekonomiskajās aktivitātēs. Jānodrošina atbalsts eksportējošo

73uzņēmumu aktivitātēm globālo vērtības ķēžu izmaiņu veikšanai

74procesā uz augstākas pievienotās vērtības aktivitātēm. Rezultātā

75tiek nodrošināta ienesīgāka pozīcija un ilgtspēja globālajā

76vērtības ķēdē, t.sk. nodrošinot intelektuālā īpašuma

77aizsardzību;

78• uzņēmējdarbības institucionālās vides kvalitātes uzlabošana.

79Novērstas barjeras un šķēršļi dinamiskai uzņēmējdarbībai un

80radīta inovatīva uzņēmējdarbību atbalstoša infrastruktūra (t.sk.

81publisko pakalpojumu digitālās platformas, kuras integrētas ar

82komersantu veidotām platformām), radot inovatīvas un

83eksportorientētas uzņēmējdarbības atbalstošu nodokļu sistēmu;

84• ekonomiskā modeļa maiņa atbilst klimata izmaiņu un aprites

85ekonomikas izaicinājumiem;

86• finansējuma pieejamības uzlabošana, sekmējot produktīvā

87kapitāla veidošanos caur Eiropas līmeņa konkurētspējīgu finanšu

88un kapitāla tirgus attīstību;

89• dinamiskas ekonomiskās politikas veidošanā principiāli

90svarīgs ir uzņēmējdarbības atklājumu princips. Tam ir jābalstās

91tirgus mehānismos, valstij aktīvi līdzdarbojoties tirgus

92nepilnību identificēšanā un novēršanā.

93Līdz ar ekonomiskās modeļa maiņu nepieciešams vienots

94redzējums visām iesaistītajām pusēm, vienojoties ar kopīgo

95Nacionālo industriālo politiku (NIP) (Attēls Nr.3).

96Attēls Nr.3

97NIP

98pamatnostādņu koncepts:

99NIP pamatnostādņu izstrādes virziens

100ir:

101• Noteikt galvenos industriālās politikas uzdevumus, ņemot

102vērā esošās lokālās un globālās attīstības tendences un

103izaicinājumus, balstot to ilgtspējību veidojošā Latvijas

104tautsaimniecības veiktspējas un potenciāla novērtējumā;

105• Nodrošināt stratēģiskas ekonomiskās politikas veidošanu, ko

106raksturo tās ilgtspēja, kura tiek efektīvi realizēta cauri

107politiskiem un vēlēšanu cikliem;

108• Nodrošināt visām iesaistītajām pusēm prognozējamu

109ekonomiskās attīstības modeli, kas ilgtermiņā veido ilgtspējīgu

110uzņēmumu un iedzīvotāju ekonomiskajām aktivitātēm;

111Uzņēmējdarbības atklājuma principa integrācija un

112nostiprināšana sistēmiskas uzņēmējdarbības atbalsta politikas

113īstenošanas procesā, kā arī nodrošināt sasaisti ar citu nozaru

114rīcību un nepieciešamo darbību plānojumu.

115Uzstādījums par ekonomikas modeļa maiņu politikas plānošanas

116procesā Latvijā ir kopš 2014.gada īstenotās zinātnes un

117tehnoloģiju attīstības stratēģijas. Latvijas Viedās

118specializācijas stratēģija (RIS3) ir tautsaimniecības

119transformācijas virzienu formulējums, vērsta uz stimuliem, kas

120atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu

121veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu

122pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu

123visos uzņēmējdarbības ciklos. Tautsaimniecības transformācijas

124stratēģija ir cieši saistīta ar ekonomikas pašreizējo attīstības

125līmeni, ekonomikas līdzdalību globālās vērtību ķēdēs un

126konkurētspējas priekšrocībām (esošajām un potenciālajām). Latvija

127ir apzinājusi piecas zināšanu jomas: zināšanu ietilpīga

128bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas,

129farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un

130inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un

131komunikāciju tehnoloģijas, kurās, atbilstoši globālajām

132tendencēm un nākotnes perspektīvām, jaunu produktu un tehnoloģiju

133radīšanas, ražošanas, zināšanu pārneses un pārdošanas un papildu

134pētniecības kompetences šobrīd ir ļoti nepieciešamas un kurās

135Latvijai ir resursi un kompetence turpināt daudz aktīvāk

136iesaistīties minētajās jomās. Pētniecībai šajās jomās, inovatīvu

137tehnoloģiju un produktu izstrādei, uzņēmējdarbības atbalstam

138valsts atvēlē lielāko daļu inovāciju procesiem piešķirtā publiskā

139finansējuma. Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) koncepta

140ieviešana pētniecības un inovācijas stratēģijas tautsaimniecības

141transformācijai paredz pastāvīgu konkurētspējas priekšrocību

142atrašanu, stratēģisku prioritāšu izvēli un tādu politikas

143instrumentu veidošanu, kas maksimāli atraisa valsts uz zināšanām

144balstīto attīstības potenciālu, tādējādi sekmējot ekonomisko

145attīstību. Visās RIS3 specializācijas jomās tiks ņemti vērā arī

146vides aizsardzības un klimata jautājumi, t.sk., Eiropas Komisijas

147sagatavotais Zaļais kursa satvars. Tādejādi ne tikai tiek

148aizsargāta vide, bet stiprināta izejvielu piegādes drošība,

149veicināta konkurētspēja, inovācijas un izaugsme, kā arī radītas

150jaunas darbavietas.

151NIP pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības

152būtiskie virzieni, ņemot vērā tās pievienoto vērtību IKP

1534,6%13 apmērā un eksporta apjomu 907 miljonus EUR jeb

1545% no visa Latvijas eksporta. Tieši Latvijas tūrisma nozares

155eksportspējas stiprināšana saglabājas kā centrālais tūrisma

156politikas fokuss, uzsverot, ka konkurētspējas un kvalitātes

157celšanai ir nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus (darījumu

158un pasākumu, veselības (t.sk. medicīnas eksports), kultūras,

159dabas tūrisms) ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu

160ceļotājus un popularizētu Latviju starptautiskajā mērogā (NAP

161[359]), kā arī atjaunot esošos veselības tūrisma objektus kā

162kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā,

163lai tādejādi stiprinātu reģionus ar kvalificētu medicīnas darba

164spēku un medicīnas tūrisma eksportu visu gadu, bez nekādas

165sezonālas ietekmes. Būtiski atzīmēt, ka Nacionālā attīstības

166plānā (NAP14 ir noteikts, ka tūrisma attīstība Latvijā

167ir viena no tautsaimniecības un vides attīstības prioritātēm

168[359], pakārtojot iedzīvotāju dzīves veida uzlabošanu kā

169prioritāro attīstības spēku, un īstenojot to caur ar tūrismu

170saistītām aktivitātēm (pasākumi

171[3][300][302][323][359][367][369][384]). Pasākumi, kas tiešāk

172attiecināmi uz tūrisma nozari ir ietverti prioritātē

173"Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība" un

174prioritātē "Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai

175dzīvei". Jāatzīmē, ka tūrisma nozarei ir multiplikatīvs

176efekts, tūristu plūsmas (vietējās un starptautiskās)

177palielināšana veicinātu dažādu nozaru izaugsmi, tādēļ vairāki

178(NAP) 2021-2027 ietvertie pasākumi skar arī citu institucionālo

179iestāžu darbības jomas attiecīgi arī politikas plānošanas

180dokumentus. Bez tam tūrisma politikas veidošanu un īstenošanu

181ietekmē 2019.gadā īstenotā Administratīvi teritoriālā reforma,

182attiecīgi reģionālās politikas ietekme nozares veiksmīgai

183attīstībai ir būtiska, jo ietekmē tūrisma pārvaldības jautājumus

184(plānošanas reģioni, pašvaldības) publiskās infrastruktūras

185papildinošo lomu. Tūrisma nozarei, tāpat kā citām

186tautsaimniecības nozarēm jārēķinās arī jau notiekošajām klimata

187pārmaiņām un jāplāno gan klimatneitrāla, gan klimatnoturīga

188attīstība, lai veicinātu nozares ievainojamības un zaudējumu

189samazināšanu.

190Tūrisma nozari būtiskie ietekmējošām transporta attīstības

191jomām: sasniedzamība t.sk. aviācija (tālie tirgi, Rīgas un

192reģionālo lidlauku attīstība, ceļu infrastruktūras attīstība un

193salāgojamība ar tūrisma vajadzībām, standartizācija un

194vienveidīga pieeja ceļazīmju un informatīvo zīmju lietojamībā

195(tūrisma informācijas struktūra), sabiedriskā transporta

196pieejamība tūrisma vajadzībām, projekta Rail Baltic ietekme,

197mikromobilitātes jautājumi t.sk. velo, kā arī ūdens transporta ,

198t.sk. ostu darbība un attīstības.

199EM ir izstrādājusi NIP pamatnostādnes, balstoties uz spēkā

200esošajām NIP pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam15,

201Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēm

2022014.-2020.gadam16 un to starpnovērtējumā iekļautajiem

203secinājumiem, NAP 2021.-2027.gadam iezīmētajām prioritātēm,

204diskusijām ar nacionālās attīstības plānošanā iesaistītajām

205institūcijām, kā arī Jauno Eiropas industriālo

206stratēģiju.17

207NIP mērķi un rīcības virzieni tika apspriesti arī piecās

208reģionālajās Dizaina darbnīcās. Kopumā piecās Dizaina darbnīcās

209piedalījās 234 dalībnieki (tostarp publiskā un privātā sektora

210pārstāvji, zinātnisko institūciju un akadēmiskā sektora

211pārstāvji). Darbnīcu ietvaros tika apzinātas reģionu problēmas,

212veikta inovāciju potenciālā analīze, kopīga reģiona attīstības

213redzējuma izstrāde, prioritāšu noteikšana, kā arī rīcības plāna

214izstrāde turpmākai reģionu attīstības nodrošināšanai. Veikta

215reģionālās situācijas novērtēšana un diskutēts par labāku formātu

216izveidi ekosistēmas reģionālā attīstības priekšnosacījumu

217definēšanai, esošo nozaru produktivitātes celšanai un perspektīvo

218zināšanās un tehnoloģijās balstīto nozaru attīstībai. Darbnīcu

219laikā izvirzītās problēmas un to iespējamie risināšanas scenāriji

220bija ceļvedis stratēģijas izstrādei un politikas rīcības virzienu

221noteikšana. Tūrisma politikas plānošanā 2021.-2027.gadam tika

222nodrošināta augšupvērsta pieeja, kas nozīmē, ka sākotnēji tika

223apzināti tūrisma nozares un citu iesaistīto pušu viedokļu un

224nozares attīstības priekšlikumu apzināšanai tika ņemti vērā četru

225reģionālo un sešu tematisko fokusgrupu rezultāti. Fokusgrupās

226kopumā piedalījās 164 dalībnieki - tūrisma komersanti, reģionālo

227un profesionālo tūrisma asociāciju, plānošanas reģionu un

228pašvaldību pārstāvji, kā arī citi ieinteresēto pušu pārstāvji no

229Latvijas Pašvaldību savienības, Kultūras ministrijas, Vides

230aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, LIAA, Dabas

231aizsardzības pārvaldes u.c. institūcijām. 2019.gadā tika veikti 2

232pētījumi18 "Latvijas tūrisma piedāvājuma

233attīstības rīcības plāna izstrāde Interreg Europe programmas

234projekta BRANDTour ietvaros" un "Esošo atbalsta

235instrumentu situācijas analīze un konceptuālu priekšlikumu

236izstrāde tūrisma nozares politikas pilnveidošanai".

237Konceptuālie virzieni skatīti Ekonomikas ministrijas

238Tautsaimniecības padomes Tūrisma komitejas sēdē 2019.gada

23910.oktobrī.