40003520643. pants

Juridiskā adrese ir Latgales ielā 257, Rīgā,

LV-1019. Amatpersona - Zygmantaite Karolina ir valdes locekle no

07.03.2022. Dalībnieki: MAXIMA GRUPE, UAB (67 %), MAXIMA LT, UAB

(33 %).

6 Maxima ir viens no lielākajiem tirgotājiem Latvijā un

nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros

galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku (NACE

47.11).

III ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

IESTĀDĒ

3.1. Lietas ierosināšana

7 Pamatojoties uz NTPAL 4. panta otro daļu un KL 8. panta

pirmās daļas 1. punktu, KP 25.07.2024. ierosināja Lietu Nr.

TL/2.2-6/24/1 "Par Negodīgas tirdzniecības prakses

aizlieguma likuma 5. panta pirmās daļas pārkāpumu "MAXIMA

Latvija" SIA darbībās" (turpmāk - Lieta).

8 Pamatojoties uz NTPAL 4. panta pirmo daļu, KL 8. panta

pirmās daļas 2. punktu un 27. panta otro daļu, KP 23.01.2025.

nolēma1 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu Lietā

līdz 25.07.2025.

9 Pamatojoties uz NTPAL 4. panta pirmo daļu, KL 8. panta

pirmās daļas 2. punktu un 27. panta trešo daļu, 24.07.2025. KP

nolēma2 pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu Lietā

līdz 15.12.2025.

10 KP 14.08.2025. nosūtīja Maxima KP 14.08.2025. paziņojumu

Nr. 2.2-6/921 par lēmuma pieņemšanai nepieciešamo faktu

konstatēšanu un par uzaicinājumu iepazīties ar Lietā esošajiem

pierādījumiem un viedokļa izteikšanu (turpmāk - Paziņojums).

11 KP 08.09.2025. saņēma Maxima viedokli par Paziņojumu

(turpmāk - Viedoklis). Viedoklī Maxima izteica lūgumu tikt

uzklausītai mutvārdos. Ievērojot minēto un saskaņā ar KL 26.

panta septīto daļu, 09.10.2025. notika Maxima pārstāvju mutvārdu

uzklausīšana.

3.2. Lietā veiktās procesuālās

darbības

12 Lietā, pamatojoties uz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses

02.08.2024. lēmumu lietā Nr. 3-17117/20243,

07.08.2024. KP amatpersonas veica KL 9. panta piektās daļas 4.

punktā noteiktās procesuālās darbības Maxima juridiskajā

adresē.

13 KP amatpersonas veica KL 9. panta piektās daļas 1. un 3.

punktā minētās procesuālās darbības arī Maxima lauksaimniecības

un pārtikas preču piegādātāju juridiskajās adresēs4.

KP ieguva arī paskaidrojumus no Maxima lauksaimniecības un

pārtikas preču piegādātāju pārstāvjiem, pamatojoties uz KL 9.

panta piektās daļas 2. punktu.5

3.3. Lietā izmantotie galvenie

pierādījumi

14 Galvenie pierādījumi Lietā iegūti KL 9. panta piektās daļas

4. punktā noteikto procesuālo darbību laikā elektroniskā veidā un

KL 9. panta piektās daļas 1. un 3. punktā noteikto procesuālo

darbību laikā iegūtā informācija un iegūtie lauksaimniecības un

pārtikas preču piegādātāju pārstāvju paskaidrojumi.

IV NORMATĪVAIS REGULĒJUMS

15 Negodīgas tirdzniecības prakses aizliegums Latvijā ietverts

NTPAL, kas stājies spēkā 01.11.2021. Tā mērķis ir aizliegt

negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas

preču piegādes ķēdē. Regulējums pieņemts, pārņemot nacionālajos

normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par

negodīgas tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās

lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (turpmāk - Direktīva

2019/6336), kā arī pilnveidojot jau iepriekš spēkā

esošo Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma

(turpmāk - NMPAL) regulējumu tieši attiecībā uz negodīgu

tirdzniecības praksi tās pēdējā piegādes ķēdes posmā (piegādātājs

- mazumtirgotājs).7

4.1. ES tiesiskais ietvars

(Direktīva 2019/633)

16 Direktīvas 2019/633 mērķis ir ierobežot negodīgu

tirdzniecības praksi visā pārtikas piegādes ķēdē, nosakot

vienotus Eiropas Savienības (turpmāk - ES) standartus - minimālo

sarakstu ar aizliegtiem tirdzniecības prakses veidiem starp

pircēju un piegādātāju.

17 Direktīvas 2019/633 preambulas pirmajā apsvērumā skaidrots,

ka lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē pastāv

nelīdzsvarotība starp lauksaimniecības un pārtikas produktu

piegādātāju un pircēju spēju aizstāvēt savas intereses.

18 Šāds spēku samēra trūkums var veicināt negodīgu

tirdzniecības praksi, kad lielāki un ietekmīgāki tirdzniecības

partneri uzspiež tādu praksi vai līgumu nosacījumus, kuri tiem

pārdošanas darījumā ir izdevīgāki. Šāda prakse var krasi

atšķirties no labas komercprakses, būt pretrunā labticībai un

godprātībai darījumos, un viens tirdzniecības partneris to var

vienpusēji uzspiest otram.

19 Saskaņā ar Direktīvas 2019/633 3. panta 1. punkta c)

apakšpunktu negodīga tirdzniecības prakse izpaužas arī gadījumos,

kad "pircējs lauksaimniecības un pārtikas produktu

piegādes līgumā izdara vienpusējas izmaiņas, kas attiecas uz

lauksaimniecības un pārtikas produktu piedāvājuma vai piegādes

biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem,

maksājuma nosacījumiem vai cenu, vai attiecībā uz pakalpojumu

sniegšanu, ciktāl tie ir nepārprotami minēti 2.

punktā".

20 Direktīvas 2019/633 preambulas 21. apsvērumā tiek

skaidrots: "Stiprākajiem pircējiem nevajadzētu vienpusēji

mainīt līguma noteikumus, par kuriem ir vienošanās, piemēram,

izņemot no sortimenta produktus, uz kuriem attiecas piegādes

līgums. Tomēr tam nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad starp

piegādātāju un pircēju pastāv vienošanās, kas īpaši paredz, ka

pircējs var vēlākā posmā precizēt konkrētu darījuma elementu

attiecībā uz turpmākajiem pasūtījumiem. Tas varētu, piemēram,

attiekties uz pasūtīto daudzumu. Kādā noteiktā brīdī noslēgta

vienošanās ne vienmēr aptver visus darījuma aspektus starp

piegādātāju un pircēju." Papildus Direktīvas 2019/633

preambulas 22. apsvērumā rakstīts, ka "Lauksaimniecības

un pārtikas produktu piegādātājiem un pircējiem vajadzētu spēt

brīvi risināt sarunas par pārdošanas darījumiem, tostarp

cenām".

21 Direktīvas 2019/633 preambulas 9. apsvērumā norādīts, ka

piegādātāja ekonomiskā atkarība no pircēja un atšķirīgās spējas

aizstāvēt savas intereses ļauj lielākiem tirgus dalībniekiem

uzspiest negodīgu tirdzniecības praksi mazākajiem tirgus

dalībniekiem. Dinamiskai pieejai, kuras pamatā ir piegādātāja un

pircēja relatīvais lielums apgrozījuma ziņā, būtu jānodrošina

labāka aizsardzība pret negodīgu tirdzniecības praksi vājākiem

tirgus dalībniekiem. Negodīga tirdzniecības prakse jo īpaši kaitē

mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU) lauksaimniecības

un pārtikas piegādes ķēdē. Relatīvo spēju aizstāvēt savas

intereses vislabāk raksturo tirgus dalībnieku gada apgrozījums.

Lai gan tas ir tikai tuvinājums, šāds kritērijs nodrošina tirgus

dalībniekiem skaidrību attiecībā uz to tiesībām un pienākumiem

saskaņā ar Direktīvu 2019/633. Līdz ar to uzņēmuma gada

apgrozījums ir būtisks, lai vērtētu piegādātāja spēju aizsargāt

savas intereses darījumos ar pircēju.

4.2. Nacionālais regulējums

22 NTPAL 1. panta 3. un 7. punktā skaidroti subjekti, kuru

tiesiskajām attiecībām piemērojams likums. NTPAL 1. panta 7.

punktā noteikts, ka pircējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai

šādu personu apvienība neatkarīgi no vietas, kurā tā veic

saimniecisko darbību, ja tās pēdējā finanšu gada neto apgrozījums

pārsniedz 2 000 000 euro, vai ES esoša iestāde (valsts,

reģionālā vai vietējā iestāde vai vairāku šādu iestāžu apvienība,

kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem), kas pērk

lauksaimniecības un pārtikas preces. Ņemot vērā, ka Maxima pēdējā

finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 2 000 000 euro, tā

atbilst NTPAL noteiktajam Pircēja statusam.

23 Savukārt NTPAL 1. panta 3. punktā noteikts, ka

lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs ir

lauksaimniecības un pārtikas preču ražotājs vai jebkura fiziskā

vai juridiskā persona vai šādu personu apvienība, tostarp

ražotāju organizācija, piegādātāju organizācija un šādu

organizāciju apvienība, kas neatkarīgi no savas saimnieciskās

darbības vietas pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces.

24 Līdz ar to secināms, ka NTPAL ir piemērojams un attiecināms

uz Maxima rīcības novērtējumu tiesiskajās attiecībās ar personām,

kas pārdod lauksaimniecības un pārtikas preces Maxima. Kā arī

NTPAL aizsargā visu lauksaimniecības un pārtikas preču

piegādātāju tiesiskās intereses neatkarīgi no to apgrozījuma.

25 Šajā Lēmumā Maxima tiek dēvēta arī par Pircēju, savukārt

tie lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāji, kas pārdod

preces Maxima, par Piegādātājiem.

26 Saskaņā ar NTPAL 5. panta pirmo daļu pircējam ir aizliegts

veikt darbības pret piegādātājiem, kas ir pretrunā ar godīgu

tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par labticību un

godprātību darījumos. Negodīga tirdzniecības prakse var krasi

atšķirties no labas komercprakses, un viens tirdzniecības

partneris to var vienpusēji uzspiest otram, piemēram, uzspiežot

nepamatotu un nesamērīgu viena tirdzniecības partnera ekonomiskā

riska nodošanu otram vai uzspiežot vienam tirdzniecības partnerim

tiesību un pienākumu būtisku nelīdzsvarotību.

27 Papildus NTPAL 5. panta pirmajā daļā ietvertajai

ģenerālklauzulai, kas nosaka, ka pircējam ir aizliegtas darbības,

kas ir pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst

prasībām par labticību un godprātību darījumos, NTPAL 5. pants

paredz konkrētu aizliegto darbību uzskaitījumu lauksaimniecības

un pārtikas preču piegādes ķēdē.8

28 Attiecīgi šie prakses veidi, kas ir uzskaitīti NTPAL 5.

panta pirmajā daļā, pēc savas būtības ir uzskatāmi par negodīgiem

un aizliegtiem. Vienlaikus, lai izprastu, vai pircējs ir pārkāpis

NTPAL regulējumu, katra situācija ir vērtējama individuāli.

29 NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktā noteikts, ka

pircējam, sadarbojoties ar lauksaimniecības un pārtikas preču

piegādātāju, "ir aizliegts izdarīt lauksaimniecības un

pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas

attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi,

vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma

nosacījumiem vai cenu vai uz šā panta otrajā daļā minēto

pakalpojumu sniegšanu."

30 Attiecīgi NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktā ietverts

liegums pircējam veikt vienpusējus līguma grozījumus, kas

nodrošina līguma noteikumu paredzamību starp lauksaimniecības un

pārtikas preču piegādātāju un pircēju un veicina plānošanu

lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē.9

31 Līguma brīvība nav absolūta, jo pastāv pārākas vērtības,

kas būtu jāaizsargā.10 Proti, gadījumos, kad

autonomiju (līguma brīvību) apdraud tirgus nepilnības, piemēram,

monopoli, dominance un/vai informācijas asimetrija, bieži tiek

uzskatīts par nepieciešamu ieviest obligātos noteikumus un

regulatīvas intervences.11

32 Senāts atzinis, ka "[..] katrai no līguma brīvības

principa izpausmēm likumā ir noteikti ierobežojumi. Šāds

ierobežojums, piemēram, ir ietverts Darba likumā, nosakot

atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kas ierobežo darba devēja

iespēju pilnīgi brīvi izvēlēties darbinieku, ar kuru slēgt darba

līgumu. Senāta ieskatā, līguma slēgšanas brīvības ierobežojums

var arī nebūt strikti noteikts likumā, bet tas var izrietēt no

apstākļiem un būt nepieciešams, lai tiktu sakārtotas tiesiskās

attiecības, piemēram, piespiedu nomas

gadījumā."12

33 Līdz ar to secināms, ka līguma slēgšanas brīvība, kas

izriet no privātautonomijas principa, nav absolūta, jo tai

jāpastāv harmonijā ne vien ar normatīvajiem aktiem, bet arī ar

konkrētajiem apstākļiem, nodrošinot taisnīgu attiecību līdzsvaru

un vājākās puses aizsardzību. Attiecīgi tiesiskajās attiecībās

starp pircēju un piegādātāju vispirms ir piemērojamas NTPAL

normas, arī tajā noteiktie ierobežojumi, un tikai tad, ja NTPAL

normas nesniedz tiesisko attiecību noregulējumu, piemērojamas

vispārējās Civillikuma normas.13

34 Administratīvā apgabaltiesa savā 01.07.2024. spriedumā

lietā Nr. A43007118, A43-0022-24/5 norādījusi: "[..]

tiesiskais regulējums par negodīgas mazumtirdzniecības prakses

aizliegumu pats par sevi ir balstīts apsvērumos, ka

mazumtirgotājiem, jo īpaši pārtikas preču ķēdē, pastāv iepirkuma

vara un attiecīgi šīs varas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.

Lai arī likuma mērķim pretēja būtu tādu mazumtirgotāju sodīšana,

kuriem iepirkuma vara nepiemīt, tomēr Senāts nepiekrita

pieteicējām, ka padomei ikvienā gadījumā būtu jāpamato un

jāpierāda iepirkuma varas pastāvēšana. Tā kā pieteicējas ir

pārtikas preču mazumtirgotājas, tās atbilst mazumtirgotāja

statusam Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma

izpratnē. Tātad padomei pārkāpuma kvalifikācijas nolūkos nebija

īpaši jāpierāda, ka tām piemīt iepirkuma vara. Ja tiek konstatēta

objektīvi negodīga tirdzniecības komercprakse, tās cēlonis ir

tirgus dalībnieku atšķirīgās iespējas ietekmēt sadarbības un

vienošanās saturu. Turklāt pieteicēju būtiskais komercdarbības

apjoms neliek šaubīties, ka to veidotajam pieprasījumam ir

pietiekami būtiska nozīme piegādātāju saimnieciskajā darbībā.

Savukārt faktam, ka piegādātāji labprātīgi parakstījuši līgumus

un maksājuši līgumsodus, nav nozīmes, jo šāda piekrišana būtībā

ir samierināšanās ar darījumu sarunās un līguma attiecībās

spēcīgākās puses piedāvāto [..]."14

35 Tā kā NTPAL regulējums tieši izriet no Direktīva 2019/633

noteikumiem un ir arī cieši saistīts ar iepriekšējā regulējumā

(NMPAL) noteikto, īpaši attiecībā uz pēdējo piegādes ķēdes posmu

- mazumtirdzniecību, kā arī ievērojot, ka kopš NMPAL darbības

laika mazumtirdzniecības posma dalībnieku ietekme un tirgus

struktūra nav būtiski mainījusies, tad arī Administratīvās

apgabaltiesas minētais attiecināms uz mazumtirdzniecības piegādes

ķēdes posmu arī NTPAL kontekstā.

36 Attiecīgi analoģiski iepriekš minētajam Apgabaltiesas

secinājumam, nacionālais regulējums balstīts apsvērumos, ka

sevišķi pārtikas piegādes ķēdē mazumtirgotājiem piemīt iepirkuma

vara un tādējādi arī pastāv šīs varas ļaunprātīgas izmantošanas

iespējas. Turklāt, negodprātīga rīcība tiesiskajās attiecībās ar

piegādātājiem ir cēloņsakarībā ar šo iepirkuma varu. Turklāt,

Maxima būtiskais komercdarbības apjoms (apgrozījums) neliek

šaubīties, ka Maxima veidotajam pieprasījumam ir pietiekami

būtiska nozīme Piegādātāju saimnieciskajā darbībā. Papildus

norādāms, ka Latvijas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

tirgū Piegādātājiem faktiski nepastāv alternatīvs noieta kanāls

Maxima tīklam, vai arī pastāv šķēršļi iekļūšanai citos veikalu

tīklos (piemēram, sortimenta pārskatīšanas ierobežojumi, fiziskās

plaukta vietas veikalos u. c. šķēršļi). Turklāt, ja konkrētā

prece jau tiek tirgota konkurējošā mazumtirdzniecības tīklā

(alternatīvā noieta kanālā), pastāv ļoti maza iespēja, ka

konkurējošais tīkls spēs absorbēt papildus apjomu, kas būtu

līdzvērtīgs vai tuvs tam, ko Piegādātājs iepriekš realizēja

Maxima tīklā.

37 Līdz ar to tirgus realitāte pastiprina Maxima ietekmi un

varu tirgū, attiecīgi arī pastiprinot Maxima veidotā pieprasījuma

nozīmi Piegādātāju saimnieciskajā darbībā. Ņemot vērā tirgus

apstākļus un Lietā konstatētos faktus, secināms, ka Maxima veido

būtisku nozīmi Piegādātāju saimnieciskajā darbībā un ar savu

rīcību spēj to būtiski ietekmēt. Tādējādi Maxima piemīt

pietiekami liela iepirkuma vara un attiecīgi arī būtiska ietekme

tirgū.

V MAXIMA TIRGUS VARA

38 Lai gan NTPAL un šajā Lēmumā 34. rindkopā citētā tiesu

prakses atziņa paredz, ka Pircēja iepirkuma vara pārtikas preču

piegādes ķēdē tiek prezumēta un tā nav jāpierāda pārkāpuma

konstatēšanai, Lietā iegūtie pierādījumi apstiprina Maxima tirgus

varu un apzinātu šīs varas izmantošanu konkrētajos faktiskajos

tirgus apstākļos.

39 Lietā konstatēts, ka Maxima kā viens no lielākajiem

ikdienas patēriņa preču mazumtirgotājiem Latvijā ieņem ievērojami

pārāku pozīciju salīdzinājumā ar atsevišķiem Piegādātājiem.

Turklāt Maxima ir izmantojusi tai piemītošo varu, nosakot

sadarbības noteikumus, darījumu sarunu procesu, kā arī gan tiešā,

gan netiešā veidā ir ietekmējusi Piegādātāju saimniecisko

darbību. Turpmāk šajā nodaļā izvērtēts Maxima tirgus varas

raksturs un tās izmantošana tiesiskajās attiecībās ar

Piegādātājiem, balstoties uz Lietā iegūto informāciju.

40 NTPAL mērķis ir aizsargāt visus piegādātājus no pircēju

īstenotas negodprātīgas tirdzniecības prakses, neatkarīgi no

piegādātāju apgrozījuma. Attiecīgi, lai piemērotu NTPAL, nav

nozīme tam, cik liels apgrozījums ir piegādātājiem, pret kuru ir

vērsta negodprātīga tirdzniecības prakse.

41 Vienlaikus, pat pieņemot, ka tirgus dalībnieku apgrozījums

varētu būt kritērijs15, lai novērtētu tirgus

dalībnieka spēju aizstāvēt savas intereses darījumu sarunās,

secināts, ka Maxima spēja aizstāvēt savas intereses tiesiskajās

attiecībās ar Piegādātājiem ir būtiski augstāka.

42 2023. gadā Maxima apgrozījums sasniedza 1073 miljonus

euro (2024. gadā Maxima apgrozījums sasniedzis 1101,65

miljonus euro), kamēr tās Piegādātāju vidū lielākā daļa ir

uzņēmumi ar ievērojami mazāku apgrozījumu. Lietā ir identificēti

vairāki Piegādātāji, pret kuriem Maxima īstenoja negodīgu

tirdzniecības praksi, kam ir savstarpēji atšķirīgi apgrozījumi,

piemēram, (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 1]) 2023. gada

apgrozījums bija (*) [~15 miljoni] euro, savukārt (*)

(turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 2]) (*) [~240 miljoni]

euro un (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 3])

apgrozījums bija (*) [~213 000] euro.16 Maxima

apgrozījums ir vairākas reizes lielāks par katru no minētajiem

Piegādātāju apgrozījumiem.

43 Lietā konstatēts, ka Maxima īstenoja negodprātīgu

tirdzniecības praksi pret Piegādātājiem ar atšķirīgu finansiālo

apgrozījumu, proti, gan pret Piegādātājiem ar vairāku miljonu

euro apgrozījumu, gan Piegādātājiem, kuru apgrozījums

nesasniedz pat pusmiljonu. Līdz ar to Maxima izvērsa negodprātīgu

tirdzniecības praksi gan pret lieliem Piegādātājiem, kam ir

relatīvi augstāka spēja aizstāvēt savas intereses, gan pret MVU

Piegādātājiem, kam attiecīgi ir relatīvi zemāka spēja aizstāvēt

savas intereses.

44 Divpusējās līgumattiecībās šāda apgrozījumu atšķirība

kopsakarā ar ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

apstākļiem Latvijā, kuros Maxima piemīt iepirkumu vara, rada

Piegādātāju ekonomisko atkarību no Maxima, kā arī izrietoši

nelīdzsvarotas darījuma sarunu pozīcijas, kurās Maxima spēj

būtiski ietekmēt darījuma noteikumus (t. sk., netiešā veidā

ietekmējot arī Piegādātāju apgrozījumu). Turklāt, ņemot vērā

publiski pieejamos datus17, Maxima apgrozījums

pārkāpuma izpētes periodā bija būtiski lielāks nekā jebkuram

Latvijā reģistrētam pārtikas preču ražotājam, kas secināms no

publiskie pieejamiem datiem par uzņēmumiem Latvijā ar lielāko

apgrozījumu (sk. 1. attēlu).

1. attēls. Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2024.

gadā

Avots: Lursoft statistika. Statistika aktualizēta

13.08.2025 plkst. 23:10:0718.

45 Latvijas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū

Maxima ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem

Latvijā. Maxima tirgus daļa ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgū 2024. gadā bija 28 %, kas nozīmē, ka tās

tirgus vara ir ievērojama, un tās izmantošanas spēja pret

Piegādātājiem ir relatīvi augsta. Līdz ar to Piegādātāju spējas

aizstāvēt savas intereses darījumu sarunās ar Maxima ir būtiski

ierobežotas šādas tirgus nelīdzsvarotības dēļ.

46 Latvijā vairāk nekā 60 % no ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus ir koncentrēts dažu mazumtirdzniecības

tīklu19 rokās, kas ļauj šiem tīkliem noteikt to, kas

tiks un kas netiks iepirkts, kādā apjomā, kas uzkrāts un kādi būs

kvalitātes, piegādes grafiku, iepakojuma, cenas un apmaksas

noteikumi. Turklāt mazumtirgotājs, nosakot savu pārdošanas cenu

stratēģiju, var būtiski veicināt vai tieši pretēji - pasliktināt

piegādātāju pozīcijas tirgū.

47 Lietā secināts, ka būtiska nozīme tiesiskajās attiecībās ar

Piegādātājiem ir darījuma sarunu vešanai un pušu spējai aizstāvēt

savas tiesiskās intereses. Attiecīgi, ņemot vērā faktiskos

apstākļus un tirgus realitāti, Lietā konstatēts, ka sarunu

vešanas vara (bargainig power) darījumu sarunās ar

Piegādātājiem piemīt Maxima.

48 Sarunu vešanas vara jeb spēja aizstāvēt savas intereses ir

spēja vai ietekme, kādu viena darījuma puse var pielietot sarunu

procesā, lai iegūtu vēlamo iznākumu vai nosacījumus, it īpaši

gadījumos, kad otrai darījuma pusei pastāv ierobežotas

alternatīvas. Pircējs var izmantot savu sarunu vešanas varu

ļaunprātīgi dažādos veidos, piemēram, (1) cenu diktēšana -

pircējs, kuram piemīt šī pārākā vara, var mēģināt uzspiest sev

vēlamas cenas piegādātājiem/ražotājiem. Tas var ietvert prasības

pēc zemākām cenām, izmantojot savu tirgus stāvokli; (2)

izstāšanās no sarunu procesa - ja pircējs ir liels un būtisks

pircējs konkrētajā nozarē, tas var draudēt ar izstāšanos no

sarunām vai nākotnes sadarbības, ja netiek izpildīti tā prasītie

nosacījumi. Tas var likt piegādātājiem piekāpties un piekrist

neizdevīgiem nosacījumiem; vēl viens potenciāls kaitējums ir (3)

inovāciju samazināšanās, kas veidojas lielākā uzņēmuma ietekmē uz

piegādātāja spējām un stimulu ieviest jauninājumus sarunu vešanas

varas dēļ.20

49 Sarunu vešanas varas izraisītajām sekām ir daudzpusēja daba

- tā ne tikai ļauj stiprākajai pusei uzspiest vājākajam

sadarbības partnerim (Piegādātājam) sev izdevīgākus noteikumus,

bet ietekmē arī piegādātāju potenciālo peļņu un attiecīgi tiem ir

nepietiekama motivācija ieguldīt kvalitātes uzlabojumos. Tas

ilgtermiņā negatīvi ietekmē gan pircēju (mazumtirgotāju), gan

gala patērētāju, kas iegādājas preces.

50 Lielo pircēju pirktspējas izmantošana rada cenu

izkropļojumus, izmantojot tā saukto "ūdens gultas

efektu". Proti, zemākas preču iepirkuma cenas lielajiem

pircējiem izraisa augstākas iepirkuma cenas mazajiem pircējiem.

Attiecīgi pēc šāda mehānisma, kad Maxima izmanto savu tirgus

varu, lai piespiestu Piegādātāju samazināt iepirkuma cenas,

Piegādātājs, lai kompensētu negūto peļņu un saglabātu uzņēmuma

rentabilitāti, ir spiests paaugstināt cenas citiem, mazākiem

pircējiem (piemēram, neatkarīgajiem veikaliem). Rezultātā netiek

veicināta tirgus efektivitāte, bet gan tiek radīta tirgus

segmentācija, kur mazie pircēji maksā vairāk par tādām pašām

precēm.

51 Turklāt, ja Piegādātājs tiek pastāvīgi spiests strādāt ar

minimālām peļņas maržām vai pat zaudējumiem attiecībās ar

lielākajiem pircējiem, tam samazinās motivācija un resursi

ieguldīt kvalitātes uzlabojumos, jaunās tehnoloģijās, produktu

inovācijās. Ilgtermiņā tas negatīvi ietekmē ne tikai

Piegādātājus, bet arī pašu Maxima un gala patērētājus, jo

samazinās produktu daudzveidība, palēninās inovācijas,

pasliktinās kvalitāte. Attiecīgi, ja ūdens gultas efekts ir

pietiekami spēcīgs, tas izraisa galīgās cenas

pieaugumu.21

52 OECD norādījis, ka šādu varu nesamērību ir novērojušas

vairākas konkurences iestādes tieši lauksaimniecības un pārtikas

preču piegādes ķēdēs.22

53 Papildus jānorāda, ka judikatūrā skaidrots, ka sarunu

vešanas varas nelīdzsvarotība ir cieši saistīta ar baiļu faktoru

(fear factor), jo vēlāk iepriekšminētie apsvērumi var

būtiski ietekmēt to, ka, piemēram, Piegādātājs (attiecībās ar

Pircēju) pieņem sev mazāk labvēlīgus līguma nosacījumus vai

nevēršas konkurences tiesību aizsargājošā iestādē.23

Tā, piemēram, KP 09.03.2018. lēmumā konstatēts, ka vairāki

piegādātāji norādījuši KP, ka "SIA "Baltstor"

nevienu noteikumu nevar iekļaut līgumā vienpusēji, tie ir

iepriekš apspriesti ar piegādātājiem un noslēgti, abām pusēm

paužot brīvo gribu, arī Lietas materiāli nesatur norādes, ka šie

noteikumi būtu neizpildāmi [..] var norādīt uz piegādātāja vēlmi

turpināt sadarbību ar konkrēto mazumtirgotāju. Proti,

mazumtirgotājs var izmantot nesamērīgus noteikumus un nosacījumus

un savas ietekmīgākās pozīcijas dēļ neiesaistīties sarunās par

katru no tiem atsevišķi. Šādās situācijās vājākajai pusei (t. i.,

piegādātājam) var nebūt iespēju noraidīt šādus vienpusēji

noteiktus nelabvēlīgus nosacījumus, jo tai būtu bail, ka līgums

var netikt noslēgts vai, ka tā pat var tikt izstumta no

uzņēmējdarbības. Šāda acīmredzami nesamērīga nosacījuma

ietveršana sadarbības līgumā nekādā veidā nelīdzsvaro piegādātāja

un mazumtirgotāja intereses mazumtirdzniecībā. Turklāt

tirdzniecības partnerim (t. i., piegādātājam), kuram piemīt

mazāka spēja panākt izdevīgus sadarbības nosacījumus, var rasties

nevajadzīgi izdevumi un mazāki ieņēmumi par

plānotajiem".

54 Maxima sarunu vešanas varu un ietekmi tiesiskajās

attiecībās ar Piegādātājiem praksē pastiprina baiļu faktors.

Sevišķi tiem MVU, kam nav izteiktas eksporta iespējas un

orientējas uz nacionālo tirgu. Jau iepriekš praksē konstatēts, ka

Piegādātāji, baidoties, ka riskē ar sadarbības pārtraukšanu, ir

bijuši gatavi noslēgt sev neizdevīgus līgumus, tikai lai iegūtu

vai saglabātu noieta kanālu.24

55 Baiļu faktors ir būtisks šķērslis negodīgas tirdzniecības

prakses efektīvai novēršanai. Proti, Piegādātāji baidās no

negatīvām sekām, kas varētu iestāties, ja tie sniegtu uzraudzības

iestādei informāciju par Pircēju īstenotu negodīgu tirdzniecības

praksi (fear of retaliation - bailes no atriebības).

56 Papildus norādāms, ka 2024. gada Eiropas Komisijas (turpmāk

- Komisija) aptaujā25, kurā piedalījušās visas ES

dalībvalstis, tiek norādīts, ka galvenais iemesls, kādēļ

Piegādātāji nav vērsušies konkurences iestādēs, ir baiļu faktors.

Arī Latvijā īstenotās ikgadējās lauksaimniecības un pārtikas

preču piegādātāju aptaujas rezultāti26 apliecina, ka

viens no būtiskākajiem iemesliem, kas attur piegādātājus vērsties

KP ar informāciju par pircēja īstenoto negodīgo tirdzniecības

praksi, ir bailes no sadarbības pasliktināšanās ar pircējiem.

57 Baiļu faktora līmenis tiesiskajās attiecībās starp

piegādātāju un pircēju ir atkarīgs no tā, cik būtisks

piegādātājam ir konkrētais pircējs kā noieta kanāls un cik

būtisks pircējam ir konkrētā piegādātāja produkts. Proti, ja

pircējs ir nozīmīgs noieta kanāls, tad baiļu faktors ir augsts,

turpretim, ja pircējs nav būtisks noieta kanāls (vai tas ir

maznozīmīgs), baiļu faktora ietekme ir krietni zemāka vai baiļu

faktors nepastāv. Zems baiļu faktors mazina negodīgas

tirdzniecības prakses risku, jo pircējs apzinās, ka piegādātājs

negodprātīgas rīcības gadījumā var pārtraukt sadarbību. Savukārt,

ja konkrētajam produktam pircēja sortimentā ir maza nozīmes,

piegādātāja iespējamās sadarbības pārtraukšanas risks pircēju maz

ietekmē, tādēļ palielinās iespēja, ka pircējs pieļaus negodīgu

tirdzniecības praksi.

58 Vienlaikus, pat ja pircējam ir tiesības brīvi izvēlēties

preču sortimentu un tirdzniecības cenu, pastāvošie rīcības

aizliegumi NTPAL ir noteikti ar mērķi aizsargāt piegādātāju

tiesiskās un saimnieciskās intereses darījumos ar pircējiem.

Īpaši sarežģīta situācija veidojas MVU sadarbībā ar lielajām

veikalu ķēdēm, jo centralizēto iepirkumu dēļ tie faktiski konkurē

ne tikai lokāli ar Latvijas ražotājiem/piegādātājiem, bet arī ar

ārvalstu ražotājiem/piegādātājiem, kam ir plašāks noieta tirgus,

lielāki apgrozījumi, zemākas ražošanas izmaksas un citi faktori,

kas atšķiras no ražošanas izmaksām Latvijā (tajā skaitā

enerģētisko resursu izmaksas, nodokļu slogs un darba spēka

izmaksas). Papildu konkurences spiedienu uz Latvijas

piegādātājiem rada arī importētās pārtikas preces, kas nereti

patērētājiem pieejamas par zemākām cenām nekā vietējie

produkti.

59 Minēto apstākļu dēļ MVU ir ierobežotas iespējas pielāgoties

Maxima pieprasītām iepirkuma cenām un saglabāt konkurētspējīgu

pozīciju tirgū, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību,

kas vēl vairāk pastiprina baiļu faktoru attiecībās ar lielajiem

pircējiem.

60 KP Lietā cita starpā vērtēja Maxima cenu noteikšanas

stratēģiju, lai noskaidrotu Maxima rīcības motīvus un mērķi

vienpusējā iepirkuma cenu noteikšanā darījuma sarunās ar

Piegādātājiem. Maxima sevi ilgstoši pozicionē kā cenu

līderi27, kas (*). KP Lietā secināja, ka Maxima cenu

noteikšanā galvenokārt (*).

61 Uzņēmējdarbībā var izšķirt vairākas cenošanas stratēģijas,

no kurām viena ir uz konkurentu cenām balstīta cenošana. Uz

konkurentu cenām balstīta cenošana piedāvā vienkāršu un ātru

cenas noteikšanas pieeju, jo mazumtirgotājs izmanto citu

mazumtirgotāju veikto izpēti par cenām un tirgiem. Lietā

konstatēts, ka Maxima regulāri monitorē konkurentu cenas (sk.

piemēram, 100. rindkopu, kur atspoguļota Maxima darbinieku

sarakste par konkurentu rīcību, kā arī, piemēram, Pielikums Nr. 2

e-pasta vēstule Nr. 4, kurā Maxima darbinieki apspriež konkurenta

plaukta cenas). Lietā secināts, ka uz konkurentu cenām balstītā

cenošanas pieeja koncentrējas uz ārējiem faktoriem un mazāk ņem

vērā iekšējos izmaksu elementus, kuru lielāko daļu veido preču

iepirkuma izmaksas, kas atkarīgas no piegādātāju cenu politikas,

tirgus spēka un sarunu iespējām.

62 Vērtējot Maxima cenošanas stratēģiju kopsakarā ar Maxima

iekšējām un darījumu sarunām, kā arī ņemot vērā rīcību attiecībās

ar Piegādātājiem, KP secināja, ka, lai saglabātu plānoto

uzcenojumu un segtu darbības izmaksas, Maxima izmantoja savu

tirgus varu, lai panāktu sev izdevīgākas iepirkuma cenas no

Piegādātājiem. Lietā secināts, ka šādās situācijās Piegādātāji

bieži vien ir spiesti pieņemt Maxima noteikto iepirkuma preču

cenu, lai saglabātu pieeju noieta kanālam.

63 Ņemot vērā Maxima būtisko tirgus daļu, lielo iepirkuma

apjomu un ierobežotās noieta kanālu alternatīvas Piegādātājiem,

veidojas oligopsonijas varas pazīmes, kurās Piegādātājam faktiski

nav iespējas atteikt Pircēja pieprasītās un, iespējams,

nepamatoti zemās preču iepirkuma cenas, arī gadījumos, kad tās

apdraud Piegādātāju saimnieciskās darbības ilgtspēju.

VI NEGODĪGAS TIRDZNIECĪBAS PRAKSES

IZPAUSMES

64 Godīga tirdzniecības prakse atšķirībā no negodīgas

tirdzniecības prakses parasti sniedz abpusēju ieguvumu darījuma

pusēm, kas iezīmē tās labticību un godprātību. Tāpēc prakses

veidus, kas ir skaidri un nepārprotami paredzēti starp pusēm

noslēgtajos piegādes (sadarbības) līgumos vai ar tiem saistītos

turpmākos līgumos, ir jānošķir no tādiem prakses veidiem, kuri

tiek izmantoti pēc darījuma uzsākšanas un par kuriem puses

iepriekš nav vienojušās, aizliedzot tikai vienpusējas un ar

atpakaļejošu spēku piemērojamas izmaiņas skaidros un

nepārprotamos līgumu noteikumos.

65 Tie prakses veidi, kas ir uzskaitīti NTPAL 5. panta pirmajā

daļā, pēc savas būtības ir uzskatāmi par negodīgiem un uz tiem

nav attiecināma līgumslēgšanas brīvība, kas raksturīga vispārējās

civiltiesiskajās attiecībās. Civiltiesībās pastāvošais līgumu

brīvības princips vai pušu vienlīdzība līgumu slēgšanā (plašākajā

tvērumā) NTPAL tiesiskajās attiecībās tiek ierobežoti, jo NTPAL

subjekti šajās attiecībās nav vienlīdzīgi tādā mērā, kā to

imperatīvi nosaka NTPAL normas.

66 NTPAL neaizliedz pusēm veikt pārrunas par preču iepirkuma

cenu, vienlaikus Pircējam ir aizliegts savu tirgus varu

tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem izmantot negodprātīgā

veidā, t. i., izmantot savu pozīciju un ietekmi tirgū tā, lai

izdarītu netiešu vai tiešu spiedienu uz Piegādātājiem ar mērķi

panākt vienpusēji izdevīgus sadarbības noteikumus, kas nebūtu

iespējams, ja Pircējam nebūtu sarunu vešanas varas pārsvars pār

Piegādātāju. Papildus uzsverams, ka arī Direktīva 2019/633 tika

pieņemta tieši tāpēc, ka ES pastāv strukturāla nelīdzsvarotība

pārtikas piegādes ķēdē, un šī nelīdzsvarotība ļauj spēcīgākajiem

tirgus dalībniekiem uzspiest nosacījumus, kas brīva un

līdzsvarota sarunu procesa rezultātā nekad netiktu pieņemti.

67 KP Lietā konstatējusi, ka Maxima ilgstoši pārkāpusi NTPAL

5. panta pirmās daļas 1. punktu, kas aizliedz pircējam vienpusēji

mainīt līguma noteikumus, tostarp cenu. Jēdziens "vienpusēji

grozījumi" nav interpretējams šauri, tas neattiecas tikai uz

formālu līguma teksta maiņu bez piegādātāja paraksta. Tas

attiecas uz jebkuru situāciju, kurā faktiskā vienošanās par cenu

tiek panākta nevis līdzsvarotā sarunu procesā, bet gan izmantojot

strukturālo tirgus varas nelīdzsvarotību. Turklāt, pat ja formāli

Maxima un Piegādātāji "vienojas" par cenām, šī

vienošanās nav uzskatāma par brīvu, ja tā ir panākta ar ilgstošu

spiedienu, novēlotu atbilžu sniegšanu, draudiem par preču

izslēgšanu no sortimenta, bloķēšanu un citiem instrumentiem, kas

izmanto Piegādātāja ekonomisko atkarību no noieta kanāla.

68 Maxima sistemātiski izmantojusi savu tirgus un sarunu

vešanas varu, izdarot spiedienu uz dažādiem Piegādātājiem ar

mērķi noteikt sev labvēlīgas iepirkuma cenas, neņemot vērā

Piegādātāju iebildumus. Šāda rīcība ilgstošā laika periodā

ierobežoja Piegādātāju iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus par

saimnieciskās darbības attīstību un ilgtermiņa plānošanu,

tādējādi apliecinot sistemātisku negodīgas tirdzniecības prakses

piemērošanu. Lietā iegūto pierādījumu analīze un konstatēto faktu

izvērtējums sniegts turpmākajās nodaļās.

6.1. Procesuālo darbību laikā

iegūtie pierādījumi

69 Lietas izpētē KP amatpersonas īstenoja procesuālās darbības

atbilstoši KL 9. panta piektās daļas 4. punktam. Procesuālo

darbību laikā tika veikta Maxima darbinieku datoru apskate.

Datoru apskates laikā tika iegūtas Maxima e-pasta vēstuļu

sarakstes ar Piegādātājiem par preču iepirkuma cenām, tajā skaitā

sarakstes par preču iepirkuma cenu grozīšanas iemesliem un

izrietošo Maxima rīcību, kā arī Maxima darbinieku savstarpējās

e-pasta sarakstes par preču iepirkuma cenām un sadarbību ar

Piegādātājiem.

70 Lietā konstatēts, ka Maxima ar Piegādātājiem risina

sadarbības jautājumus ne tikai komunicējot e-pastā, bet arī

organizēja tikšanās28, sazvanījās telefoniski vai

izmantojot MS Teams platformu. Līdz ar to KP amatpersonas

atbilstoši KL 9. panta piektās daļas 1. un 3. punktam veica

procesuālās darbības pie Piegādātājiem, lai iegūtu papildu

informāciju par apstākļiem un ziņas par faktiem, cita starpā, arī

par Maxima rīcību un mutvārdu komunikāciju ar Piegādātājiem šādu

tikšanos vai telefonsarunu laikā. Līdz ar to KP ieguva papildu

informāciju no (*) [Piegādātājs Nr. 2], (*) (turpmāk - (*)

[Piegādātājs Nr. 4]), (*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 5]),

(*) (turpmāk - (*) [Piegādātājs Nr. 6]) un (*) [Piegādātājs Nr.

3]. Kā arī ieguva informāciju par faktiem un apstākļiem arī no

citiem Maxima Piegādātājiem.

71 Izvērtējot Lietā elektroniski iegūto informāciju, KP

konstatēja lielu apjomu e-pasta vēstuļu sarakstes, kas saturiski

atkārto Maxima komunikācijas veidu un izteiksmes līdzekļus

sadarbībā ar Piegādātājiem. Līdz ar to Lietā nav atspoguļoti

pilnīgi visi izpētē aplūkotie pierādījumi, kas tika iegūti

procesuālajās darbībās Maxima juridiskajā adresē, bet ir

atspoguļoti tie pierādījumi, kas visplašāk liecina par Maxima

rīcību ar Piegādātājiem, kad tā izdarījusi spiedienu ar mērķi

noteikt sev vienpusēji izdevīgu preču iepirkuma cenu.

6.2. Maxima vienpusēja iepirkuma

cenu noteikšana

72 Atbilstoši NTPAL, Pircējam ir aizliegts izmantot savu

sarunu vešanas varu un tirgus varu, lai panāktu vienpusēji

izdevīgus sadarbības nosacījumus, t. sk. vienpusēju grozītu preču

iepirkuma cenu. NTPAL aizliegumi ir noteikti, lai preventīvi

atturētu pircējus no aizliegtām darbībām, lai nodrošinātu

līdzsvarotas un godprātīgas tiesiskās attiecības un sodītu tos

tirgus dalībniekus, kas to pārkāpj, līdz ar to NTPAL 5. panta

pirmās daļas 1. punkta pārkāpumu Maxima veica ar savu rīcību un

pārkāpuma kvalificēšanai nav nepieciešams seku novērtējums.

73 Ņemot vērā, ka Maxima ir būtisks kanāls preču nonākšanai no

ražotāja līdz gala patērētājam mazumtirdzniecības posmā,

sadarbība ar Maxima ir nozīmīgs faktors Piegādātāju

saimnieciskajā darbībā un uzņēmējdarbības stabilitātē.

74 Maxima ietekmi uz Piegādātāju darbību un apgrozījumu nosaka

tās spēcīgā tirgus pozīcija, kuru veido liels noieta apjoms,

plaša tīkla bāze un iespēja noteikt sadarbības nosacījumus. Šāda

varas asimetrija pušu sadarbībā prasa īpašu uzraudzību un

Piegādātāju interešu aizsardzību.

75 Maxima sev piemītošo tirgus varu izmanto arī, nosakot

vispārējos sadarbības noteikumus ar Piegādātājiem, kas izpaužas

ne tikai negrozāmos standarta sadarbības līgumu noteikumos, bet

arī, piemēram, Maxima pieprasījumos samazināt iepirkuma

cenas29.

76 Attiecīgi Lietā secināts, ka Maxima rīcība un sadarbība var

atšķirties atkarībā no Maxima intereses par preci un Piegādātāja

gatavību pieņemt Maxima prasības. Līdz ar to spiediena izdarīšana

novērojama tieši tajās tiesiskajās attiecībās, kurās Piegādātāji

nepakļaujas Maxima prasībām. Tomēr KP skaidro, ka NTPAL 5. panta

pirmās daļas 1. punktā ietvertais aizliegums veikt vienpusējus

līguma grozījumus, ir uzskatāms par pārkāptu arī gadījumā, ja

šādu rīcību pircējs ir īstenojis pat vienu reizi.

77 Lietā konstatēta līdzīga Maxima rīcība spiediena izdarīšanā

arī uz citiem Piegādātājiem30, piemēram, pieprasot

zemākas preču iepirkuma cenas un/vai novilcinot iepirkuma cenu

apstiprināšanu.

78 Lietā iegūtie pierādījumi apliecina ciešu saistību starp

Maxima tirgus varu un tās īstenoto negodprātīgo rīcību. Proti, ja

Maxima nebūtu Piegādātājiem būtisks noieta kanāls un pastāvētu

alternatīvi noieta kanāli, Piegādātāji nepiekristu Maxima

izvirzītajiem iepirkuma cenu pieprasījumiem un pārorientētos uz

citu noieta kanālu. Tomēr esošās tirgus realitātes apstākļos

Maxima savu tirgus varu izmantoja pieprasot Piegādātājiem zemākas

iepirkuma cenas.

79 Piemēram, e-pasta vēstulē Maxima vienpusēji prasīja (*)

(turpmāk - (*)) [Piegādātājs Nr. 14] samazināt preču iepirkuma

cenu, norādot konkrētu sev vēlamo cenu un nosakot tikai pāris

dienu termiņu tās apstiprināšanai. Šādas prasības tika pamatotas

ar Maxima vēlmi uzlabot savu konkurētspēju tirgū (izvēloties to

veicināt, pieprasot Piegādātājam zemākas cenas, nevis, piemēram,

uzlabojot patērētāja iepirkšanās pieredzi vai samazinot pašas

Maxima peļņas maržu). Konkrētajā gadījumā 01.02.2023. e-pasta

vēstulē Piegādātājam Maxima rakstīja:

"Lai veicinātu mūsu konkurētspēju, redzam

nepieciešamību pārrunāt un uzlabot esošos nosacījumus atsevišķiem

produktiem. Lūdzu izskatiet mūsu priekšlikumus cenu uzlabojumiem

un sniedziet atbildi par jūsu iespējam līdz nedēļas

beigām."31

Tātad, Maxima sagaidīja atbildi no (*) [Piegādātājs Nr. 14] 2

dienu laikā. Vienlaikus konstatēts, ka pretēji šādai steidzamībai

gadījumos, kad Piegādātāji paši ierosina grozīt savu preču cenas

- Maxima salīdzinoši ilgstoši nesniedz atbildes un

apstiprinājumus32. Šī atšķirīgā pieeja apliecina

nelīdzsvarotās tiesiskās attiecības starp Maxima un

Piegādātājiem.

80 Kāds cits Lietā iegūtais Maxima iekšējās e-pasta vēstuļu

sarakstes piemērs apliecina tās tirgus varu un apzinātu tās

negodprātīgu izmantošanu. Proti, 08.08.2023. Maxima darbinieki

apsprieda rīcību ar (*) [Piegādātājs Nr. 1], kad Maxima neizdevās

panākt ilgstošās sarunās par patērētāju pieprasīta produkta preču

iepirkuma cenas samazināšanu, jo (*) [Piegādātājs Nr. 1] vēlējās

tā paša produkta cenu paaugstināt:

"(*), sūtu tev notikumu attīstību ar (*)

[Piegādātājs Nr. 1] … (*) [viņi] iesūta cenu palielinājumu no

01.09.2023. [ar šo pārsūtīta [Piegādātājs Nr. 1] 21.03.2023.

vēstule par DIO33 ietekmi uz cenām un MS Excel tabulas

ar jaunajām cenām]. Ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] (*)

[produktu] ir mazliet savādāk, jo neesam vēl palielinājuši cenu,

kuru viņi plānoja palielināt no 01.09.2022. (*) [viņi ] turpina

piegādes."34

81 Minētajā gadījumā [Piegādātājs Nr. 1] jau gandrīz

gadu35 ir gaidījis savu preču cenu paaugstināšanas

apstiprināšanu pēc savas ierosināšanas, vienlaikus turpinot veikt

piegādes par iepriekšējo cenu. Maxima apzināti ilgstoši

neapstiprināja iepirkuma cenas un arī savstarpējā sarakstē

atzina, ka tas noticis ilgstoši. Šāda preču iepirkuma cenu

paaugstināšanas novilcināšana ilgtermiņā rada spiedienu

Piegādātājam. Tādējādi Maxima ilgstoši izdarījusi spiedienu uz

Piegādātāju, faktiski to nostādot nelabvēlīgā pozīcijā un

novilcinot sarunas par preču iepirkuma cenu nesamērīgi ilgā

procesā.

82 Lietā konstatēts, ka sadarbības līgumos ar Piegādātājiem

Maxima nav paredzētas sankcijas par ilgstošu cenu apspriešanas

procesu. Gadījumos, kad Piegādātājs izsaka iebildumus, Maxima

atbilde parasti ir lakoniska, piemēram,

"uz doto brīdi varam turpināt sadarbību balstoties uz

patreizējo saskaņoto iepirkuma cenu. Ja, tomēr, neredzat iespēju

par patreiz sasakņoto iepirkumu cenu piegādes turpināt varam

atgriezties pie pārrunām pēc noteikta

laika"36.

Šāds Maxima piedāvājuma formulējums faktiski nozīmē, ka

Piegādātājam pastāv divas iespējas - piekrist Maxima noteiktajai

preču iepirkuma cenai vai pārtraukt piegādes un, izjūtot noieta

kanāla trūkumu, vēlāk atgriezties pie pārrunām, pieņemot Maxima

noteikto preču iepirkuma cenu. Turklāt, nenorādot pat konkrētu

termiņu, kad šādas pārrunas būtu iespējamas. Tādējādi Maxima

izmanto savu sarunu vešanas varu, vienpusēji uzspiežot sev

izdevīgus sadarbības noteikumus, tajā skaitā, vienpusēji nosakot

iepirkuma cenu.

83 Maxima atbildes sniegšanas novilcināšanu apliecina arī tās

sadarbībā ar (*) [Piegādātājs Nr. 3] konstatētie fakti. Piemēram,

31.01.2024. e-pasta vēstulē [Piegādātājs Nr. 3] rakstīja

Maxima:

"Labdien, 11.07.2023. g. (*)

[Piegādātājs Nr. 3] iesniedza pamatoto pieteikumu cenu maiņai.

Papildus skaidrojumi tika iesniegti 04.08.23, 15.08.23,

25.08.2023 un 13.11.2023. 07.12.2023 mēs saņēmām atbildi:

"Izvērtēsim jūsu cenu maiņas piedāvājumu atkārtoti un dosim

ziņu nākamās nedēļas sākumā". Diemžēl, ziņa tā arī netika

saņemta. Ar 01.03.2024 mainās (*), bet mums vēl nav atrisināta

situācija ar produkciju cenu maiņu."37

Attiecīgi Piegādātājs nebija saņēmis Maxima apstiprinājumu

iepirkuma cenu paaugstināšanai aptuveni pus gadu, turklāt, piecas

reizes sniedzis skaidrojumu Maxima par to, kāpēc preču cenu

nepieciešams paaugstināt.

84 Arī citi Maxima Piegādātāji snieguši informāciju, ka

sadarbībā ar Maxima sarunās par preču cenu paaugstināšanu ir

ilgstoši jāgaida Maxima atbildes pēc būtības un Piegādātājiem ir

jālūdz Maxima atkārtoti sniegt atbildi uz Piegādātāju

ierosinājumiem paaugstināt preču cenas38. Turklāt citi

Piegādātāji papildus norādīja39, ka ne vienmēr tiek

sniegti detalizēti paskaidrojumi par pieņemtajiem Maxima

lēmumiem, kas tiešā veidā ietekmē Piegādātājus.

85 Lietā secināts, ka Maxima, atbildot uz Piegādātāja

jautājumu par neskaidrībām sadarbības principos, skaidro, ka tā

balstās novērtējumā par preču sortimenta un preču iepirkuma cenas

konkurētspēju, ko apliecina Maxima sniegtais skaidrojums e-pasta

vēstulē Piegādātājam:

"Lēmumu par piedāvātā sortimenta un iepirkumu

cenu konkurētspēju mēs pieņemam konkrētās kategorijas kontekstā

un balstoties uz kategorijas rezultātiem. Kategorijas rezultātus

veido katrs produkts, kas atrodas mūsu regulārajā sortimentā.

Izvērtējam katra produkta apgrozījuma, peļņas un produkta

konkurētspējas rādītājus. Balstoties uz šo analīzi

pieņemam lēmumu."40

86 Attiecīgi Maxima, nosakot preču iepirkuma cenu, cita starpā

ņem vērā arī preču iepirkumu cenu konkurētspēju. Šie kritēriji

paši par sevi nav aizliegti sortimenta noteikšanā, kā arī Maxima

ir tiesības lemt par savu sortimentu, tomēr Lietā secināts, ka

Maxima argumentācija ir formāla un faktiski Piegādātājam netiek

sniegta informācija, kurš kritērijs tieši neatbilst Maxima

prasībām, jo visi minētie kritēriji ir pietiekami nekonkrēti un

plaši interpretējami, kas kontekstā ar Maxima atteikumu

apstiprināt Piegādātāja preču iepirkuma cenas paaugstināju rada

spiedienu pret Piegādātāju pieņemt Maxima prasības un pārdot

preci, gūstot mazāku peļņu vai pat ciest zaudējumus, ko apliecina

e-pasta vēstule, ko Piegādātājs adresēja Maxima (Pielikums Nr. 5

e-pasta vēstule Nr. 16):

"[..] situācijā, kad Jums tika sniegti detalizēti

paskaidrojumi par piegādes cenas palielināšanas nepieciešamības

iemesliem, sniegts paskaidrojums, ka tikai (*) palika par 0,09

eur dargāka, priekšlikums apstiprināt cenas pieaugumu 0.01 eur

apmērā izskatās, maigi izsakoties, vismaz dīvaini.[..] Un šajā

gadījumā pieprasījuma izskatīšana pusgadu laikā un atteikums

mainīt cenas (vai piekrišana palielināt cenu uz 0,01 eur) ir

apzināta darbība, kuras mērķis ir radīt piegādātājam nepieņemamus

apstākļus, kuros ražotājs ir spiests ciest zaudējumus vai

pārtraukt piegādes. [..]."

Realitātē Piegādātājs nevar pārliecināties, vai Maxima

vērtējums ir pamatots vai nav. Attiecīgi tam atliek pieņemt

Maxima prasības vai nepieņemt un zaudēt noieta kanālu. Minētājā

gadījumā Piegādātājs skaidrojis Maxima neizbēgamu izmaksu

pieaugumu, tomēr Maxima to neņēma vērā pēc būtības un balstoties

savā argumentācijā par konkurētspējīgu sortimentu un iepirkuma

cenu piedāvāja paaugstināt iepirkuma par 0,01 euro, lai

gan Maxima bija zināms, ka izmaksu pieaugums ir 0,09

euro.

87 Maxima komunikācijā ar Piegādātājiem uzsvērusi, ka aicina

tos uz abpusēji izdevīgu sadarbību, vienlaikus tas nekavē Maxima

komunikācijā ar Piegādātājiem norādīt:

"Uz doto brīdi jūsu iepirkumu cenu piedāvājumu

saskatām kā nekonkurētspējīgu un ar negatīvu

ietekmi uz mūsu finanšu rādītājiem, kam mēs nevaram

piekrist."41

Šajā gadījumā [Piegādātājs Nr. 3] pēdējos 5-7 gadus nebija

paaugstinājis savu preču cenas, bet, kad informēja Maxima par

cenu pieaugumu, Maxima ilgstoši attiecās apstiprināt preču

iepirkumu cenu paaugstinājumu, neņemot vērā, ka Piegādātājs to

pamatoja ar Piegādātāja ieskatā objektīvu ražošanas izmaksu

pieaugumu.

88 Piemēram, Lietā iegūtie pierādījumi42 apliecina,

ka (*) [Piegādātājs Nr. 3] ierosināja savu preču cenu maiņu

(paaugstināšanu) 2023. gada jūlijā, bet faktiski preču iepirkuma

cenas tika paaugstinātas tikai 2024. gada aprīlī43.

Praksē, kad 2023. gadā (*) [Piegādātājs Nr. 3] iesniedza

pieteikumu cenu maiņai, no Maxima puses nesekoja nekāda reakcija.

Attiecīgi vēlāk (*) [Piegādātājs Nr. 3] rakstīja e-pasta vēstuli

Maxima, kurā norādīja, ka trīs nedēļas nav atbildes no Maxima un

(*) [Piegādātājs Nr. 3] šajā jautājumā uzsāks konsultācijas ar

uzraudzības institūciju [domāts - KP]44. Pēc

(*) [Piegādātājs Nr. 3] norādes, ka Maxima bezdarbības gadījumā

cita starpā vērsīsies KP, Maxima tomēr reaģēja un atbildēja (*)

[Piegādātājs Nr. 3], ka nevar paaugstināt preču iepirkuma cenu,

jo (*) [Piegādātājs Nr. 3] nepiedāvā konkurētspējīgu produkciju.

Pēc tam (*) [Piegādātājs Nr. 3] 2024. gada martā aizsūtīja Maxima

jaunu cenu paaugstināšanas pieteikumu, ko Maxima beidzot

apstiprināja 2024. gada aprīlī. Jānorāda, ka Maxima apstiprināja

cenu 1 produktam tādu, kādu piedāvāja (*) [Piegādātājs Nr. 3],

bet otram produktam - Piegādātājs par 0.01 euro

zemāku45, kam (*) [Piegādātājs Nr. 3], piekāpjoties

Maxima, piekrita.

89 Papildus jānorāda, ka (*) [Piegādātājs Nr. 3] preču

iepirkuma cena bija mainīta 2017. gadā, attiecīgi, gandrīz 7

gadus Piegādātājs nebija ierosinājis preču iepirkuma cenas

grozījumus. Turklāt, līdzīgi kā citos gadījumos, kad (*)

[Piegādātājs Nr. 3] 2023. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu par

savu preču cenas paaugstināšanu, Maxima reaģēja ar pretēju

ierosinājumu. Proti, nevis apsvēra (*) [Piegādātājs Nr. 3]

priekšlikumu cenu paaugstinājumam, bet gan vienpusēji pieprasīja

vēl zemāku preču iepirkuma cenu nekā tajā brīdī spēkā

esošā46.

90 (*) [Piegādātājs Nr. 3] sarunā ar KP skaidroja, ka gandrīz

viena gada periodā, kamēr Maxima neapstiprināja preču iepirkuma

cenu celšanu, (*) [Piegādātājs Nr. 3] turpināja piegādāt preces

par iepriekšējo cenu. Maxima bija piedāvājusi izslēgt no

sortimenta47 produkciju, bet (*) [Piegādātājs Nr. 3]

nepiekrita šādam piedāvājumam, jo apzinājās, ka gadījumā, ja

produkts tiktu izslēgts no sortimenta48, atgriešanās

Maxima tīklā būtu laikietilpīgs un sarežģīts

process49. (*) [Piegādātājs Nr. 3] paskaidroja, ka

piegādes Maxima par preču iepriekšējo cenu sagādāja zaudējumus,

tomēr riskēt ar noieta kanāla zaudēšanu (*) [Piegādātājs Nr. 3]

nebija gatavs.

91 Minētie piemēri ilustrē dažādās Maxima rīcības izpausmes,

kā tā komunikācijā ar Piegādātājiem izmanto sev piemītošo tirgus

varu, vienpusēji nosakot preču iepirkuma cenu. Šāda Maxima rīcība

pret Piegādātājiem negatīvi ietekmē Piegādātāju spēju aizsargāt

savas intereses un patstāvīgi veikt savas saimnieciskās darbības

izvēles, un šāda varas negodprātīga izmantošana ir pretrunā ar

NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktu un ir aizliegta.

92 Maxima vairākos gadījumos nav ņēmusi vērā Piegādātāju

priekšlikumus pārskatīt un paaugstināt savu ražoto preču

iepirkuma cenas, lai arī Piegādātāji skaidri norādījuši izmaksu

pieauguma iemeslus50. Piegādātāju norādītie iemesli

ietvēra gan izejvielu cenu kāpumu, gan specifiskus izdevumu

palielinājumus, ko izraisīja normatīvo aktu

izmaiņas51. Piegādātāju atkārtotie mēģinājumi uzsākt

sarunas par preču cenu korekciju no Maxima puses tika ilgstoši

ignorēti.

93 Cita starpā Lietā konstatēts, ka sadarbības līgumos ar

Piegādātājiem tiek noteikts termiņš, kurā Maxima ir jāsniedz

atbilde uz Piegādātāju pieprasījumiem (parasti tās ir 14 vai 30

dienas), tomēr praksē šie termiņi netiek ievēroti (piemēram,

attiecībā uz sadarbību ar (*) [Piegādātājs Nr.

7]52).

94 Izvērtējot Piegādātāju sniegto informāciju par sadarbības

līgumu noteikumiem, Lietā konstatēts, ka sadarbības līgumos

paredzētais pienākums vienoties par cenu izmaiņām 60 dienu laikā

praksē bieži netiek ievērots. Tā vietā Maxima sistēmiski

novilcina Piegādātāju ierosinātu cenu maiņas apstiprināšanu vai

ilgstoši uztur nenoteiktību, norādot, ka cena nav pieņemama un

attiecīgi prece tiks izņemta no sortimenta. KP secinājusi, ka

Maxima rīcība negatīvi ietekmē Piegādātājus, jo ilgstošas

nenoteiktības apstākļos tiem ir apgrūtināta saimnieciskās

darbības plānošana, jo nav zināms, vai sadarbību ar noieta kanālu

varēs turpināt. Vienlaikus Maxima neizjūt tādu spiedienu kā

Piegādātāji, jo tai ir gan līdzvērtīgas preces, ar kurām

aizvietot produktu, gan var arī būt uzkrājumi. Turklāt,

finansiāli Maxima neizjūt līdzvērtīgu spiedienu kā Piegādātāji,

jo, piemēram, vienas preces trūkums neatstāj ietekmi uz Maxima

saimniecisko darbību kopumā. Maxima rīcība liecina par

stratēģisku novilcināšanas praksi un sarunu vešanas varas

izmantošanu, kurās sarunu puse ar tirgus varu apzināti pagarina

sarunu procesu, lai laika faktora ietekmē spiestu otru pusi

pieņemt tai neizdevīgus nosacījumus. Šis mehānisms īpaši efektīvi

darbojas apstākļos, kad Piegādātājiem ir būtiska nepieciešamība

pēc stabila un nepārtraukta noieta kanāla (Maxima), savukārt

Maxima ir lielāka elastība un spēja novilcināt lēmumu pieņemšanu

bez tieša kaitējuma vai nelabvēlīgām sekām sev.

95 Līdz ar to Piegādātājs ir spiests piekrist Maxima

noteiktajai, bieži vien zemākai iepirkuma cenai53, lai

nezaudētu noieta kanālu vai izvairītos no produkta izņemšanas no

sortimenta. Retāk sastopami gadījumi, kad Maxima piekāpjas,

samazinot savu plānoto peļņas maržu54 un tas

raksturīgi tiem produktiem, kas kalpo kā patērētāju

"magnēts".

96 Piegādātāji norādījuši, ka praksē nepieciešams arī sūtīt

Maxima atgādinājumus par cenu celšanas apstiprināšanu. To

apliecina, arī piemēram, (*) [Piegādātājs Nr. 6] sadarbības

pieredze ar Maxima55. Proti, kā skaidroja [Piegādātājs

Nr. 6], praksē cenu paaugstināšanas paziņojums tiek nosūtīts uz

(*) [pasts]@maxima.lv e-pastu. Šādās e-pasta vēstulēs

ierasti tiek norādīts cenu paaugstināšanas pamatojums un laiks,

kad tiek sagaidīta atbilde no Maxima. Gadījumā, ja Maxima

nesniedz atbildi, tad [Piegādātājs Nr. 6] sūta atgādinājumu.

Turklāt, piemēram, (*) [Piegādātājs Nr. 6]56 izsūta

šāda rakstura paziņojumu par cenu izmaiņām pusotru mēnesi pirms

cenu paaugstināšanas.

97 Atbilstoši sadarbības līguma noteikumiem ar (*)

[Piegādātājs Nr. 6] Maxima ir pienākums sniegt atbildi vismaz 30

dienas pirms jaunās cenas spēkā stāšanās. Sadarbības līgumos nav

noteikumi par to, kādas ir juridiskās sekas vai sankcijas, ja

Maxima šo termiņu neievēro. Tādējādi tiek radīta situācija, kurā

viena puse (Maxima) faktiski var kavēt iepirkuma cenu

apstiprināšanas procesu bez nelabvēlīgām sekām sev. Savukārt

Piegādātājs (piem., (*) [Piegādātājs Nr. 6]) šādos gadījumos

atrodas vājākā pozīcijā, jo tam nav ne juridisku, ne praktisku

instrumentu, lai ietekmētu Maxima rīkoties noteiktā termiņā vai

segt izmaksas, kas rodas no šādas Maxima rīcības. Maxima

vilcināšanās ar atbildes sniegšanu par iepirkuma cenu saskaņošanu

rada zaudējumus ražotājiem, ko norāda paši

Piegādātāji57. Attiecīgi arī šādos gadījumos Maxima

vienpusēja nosacījuma piemērošana apliecina sarunu spēku

nelīdzsvarotību.

98 Šāda prakse vērtējama kā Maxima negodprātīga rīcība NTPAL

5. panta pirmās daļas 1. punkta izpratnē, jo Maxima faktiski

novilcina vai liedz Piegādātājam realizēt cenu pārskatīšanas

tiesības. Rezultātā Piegādātāji, baidoties zaudēt būtisku noieta

kanālu, turpina piegādāt preces par iepriekšējo cenu58

(nereti ciešot zaudējumus, jo ražošanas izmaksas objektīvi

pieaugušas, vai gūstot mazāku peļņu). Savukārt daļa Piegādātāju,

kam ir alternatīvas iespējas realizēt produktu, piemēram,

izvēršot eksportu, izvēlas meklēt citus noieta kanālus un

samazina vai pārtrauc piegādes Maxima.

99 Lietā secināts, ka MVU Piegādātājiem ir ierobežota spēja

pretoties vai mainīt sadarbības nosacījumus ar Maxima. Turklāt

Piegādātāji norādījuši, ka pārorientēšanās uz citiem

mazumtirgotājiem nav vienkārši īstenojama un alternatīvu preču

izplatīšanas kanālu atrašana ir sarežģīta. Iespējamā sadarbība ar

citiem mazumtirgotājiem nav garantēta, jo konkurence par vietu

plauktā ir augsta. Tāpat jāņem vērā, ka daļai Piegādātāju

loģistikas un ražošanas kapacitāte jau ir pielāgota esošajai

sadarbībai ar Maxima, un attiecīgi strauja pārstrukturizēšanās

prasa ne tikai finansiālus, bet arī laika resursus. Līdz ar to,

pat ja Piegādātāju neapmierina sadarbība ar Maxima, tam ir

sarežģīti atrast līdzvērtīgu noieta kanālu.

100 Papildus Lietā secināts, ka Maxima iekšējā MS Teams

sarakste apliecina, ka Maxima apzinās savu tirgus varu, īpaši

attiecībās ar MVU Piegādātājiem, kuri, atrodoties Maxima tīklā,

var būtiski palielināt savas produkcijas noieta apjomu un

apgrozījumu. No sarakstes izriet, ka gadījumos, kad Piegādātājs

piedāvā labu akcijas cenu savam produktam citā mazumtirdzniecības

tīklā, bet ne Maxima tīklā, šāda rīcība tiek interpretēta kā

negatīva attieksme pret Maxima kā "tirgus

līderi". Tas cita starpā izriet no dialoga starp Maxima

darbiniekiem59:

11.06.2024.

Plkst. 08.41 (*), turpmāk - (*) [A]): (*) [Piegādātājs Nr.

1] tev piedavaja kasti ka Circle K?

Plkst. 08.41 (*), turpmāk - (*) [B]): nav

piedāvājuši

Plkst. 08.41 (*) [A]: Circle K redzeji ?

Plkst. 08.41 (*) [B]: neesmu arī redzējis CircleK

Plkst. 08.42 (*) [A]: Nu luk Circle K ir produkts 20 gb (*)

safaseti kartona kaste 21 EUR price point

Plkst. 08.42 (*) [B]: pa cik? Ok

Plkst. 08.42 (*) [A]: pa 19.99 butu izcili prakstiski un

skaidru price point (*) 20 EUR es tiekut ja viņi musm nav

piedavajusi, tas liecina par vinu attieksmi pret mums ka tirgus

lideri

Plkst. 11.33 (*) [B]: [..] Šobrīd(*) krīt, līdzīgi arī (*)

- mans vienīgais izskaidrojums ir laika apstākļi - jo mūsu

piedāvājums ir ļoti jaudīgs - neviens konkurents pat tuvu nestāv.

Arī (*) [Piegādātājs Nr. 9] komentēja, ka ļoti jaudīgi esam

iestartējuši - esot skaidrs, kur LV pirks (*) … konkurenti

šonedēļ salīdzinoši neko nedara… Mums vēl nedēļas nogalē (*)

Plkst. 11.40 (*) [A]: aga, ja es redzu, piekritu ka del

laikapstakliem, man kopuma nav bazas, nu paredzu ka LIDL

spridzinas, un rimi gan jau ari ar (*) [Piegādātājs Nr.

1]

Plkst. 11.41 (*) [B]: mīnusos neviens negrib 2 ned

laist

Plkst. 11.43 (*) [A]: nezinu vai (*) [Maxima darbinieks]

teica, bet julija meklejam promo bombu, kur gatavi esam ari

nvestet. Piemeram (*) [Piegādātājs Nr. 18, (*) [Piegādātājs Nr.

5] 0.99, uz kadiem 400k gabaliem nu kadus 50k varetu

investet

Plkst. 11.44 (*) [B]: jāpadomā, (*) [Piegādātājs Nr. 5] nav

(*)

Plkst. 11.44 (*) [A]: nu nav tik daudz zīmolu kas varetu

nostradat: (*) [Piegādātājs Nr. 18], (*) [Piegādātājs Nr. 5], (*)

[Piegādātājs Nr. 1], bet nu tam produktam jarqada hype, ta ka

visa latvija nak

101 No Maxima darbinieku savstarpējās MS Teams

sarakstes redzams, ka, viņuprāt, promo bomba efektu var

sasniegt ar trīs konkrētiem zīmoliem, tajā skaitā (*)

[Piegādātājs Nr. 1] zīmola produktu. Vienlaikus, pat tad, ja

Maxima noteiktu mērķu sasniegšanai faktiski ir vajadzīgs (*)

[Piegādātājs Nr. 1] produkts, pret šo Piegādātāju Maxima izvērsa

ilgstošu spiedienu, lai panāktu zemāku preču iepirkuma cenu, kas

aprakstīts šī Lēmuma apakšnodaļā 6.2.1. Maxima rīcība sadarbībā

ar

102 Lietā secināts, ka Piegādātājiem ir būtiski piedalīties

Maxima tirdzniecības veicināšanas pasākumos, jo tas ievērojami

palielina preču apgrozījumu. Vienlaikus Lietā konstatēts, ka

tirgvedības maksas, apjoma atlaides un atsevišķos gadījumos arī

loģistikas maksas samazina Piegādātāja faktiski saņemto cenu par

piegādāto preci zem līgumā noteiktās iepirkuma cenas. Apjoma

atlaide tiek piemērota gan regulārajai, gan akcijas cenai,

savukārt akcijas gadījumā Piegādātājs parasti iegādājas arī

tirgvedības pakalpojumu, kas palielina Piegādātāja izmaksas.

Piegādātājam nav iespējas noteikt, vai kontrolēt plaukta cenu, un

Maxima var noteikt to augstāku, samazinot noietu, vai zemāku,

veicinot apgrozījumu un vienlaikus saņemot atlaidi no

Piegādātāja.

103 Maxima, tāpat kā citiem mazumtirgotājiem, piemīt plaukta

vara (shelf space power), kad Maxima kontrolē gala

patērētāju uzmanības plūsmu, tādējādi faktiski ietekmējot

pārdošanas rezultātus. Preču izvietojums plauktos nav nejaušs,

bet gan spēcīgs pārdošanas veicinātājs. Plaukti acu līmenī var

palielināt pārdošanas apjomu līdz pat 23 %, bet izdevīgākās

vietas, piemēram, plauktu galos, veicina vēl lielāku interesi.

Plauktu telpa un precīzi izvēlēta vieta ir tikpat vērtīga kā

reklāma60.

104 Lai arī teorētiski Piegādātājam ir iespēja ieguldīt

tirgvedībā un uzlabot savu preču redzamību, tas prasa ievērojamus

resursus, kurus liela daļa MVU nevar atļauties (piemēram, lielie

importētāji var izkonkurēt vietējos MVU, jo var atļauties

regulāri pirkt papildu izvietojumus). Turklāt sadarbībā ar Maxima

Piegādātāji izjūt risku, ka jebkurā brīdī Maxima var pieprasīt

zemākas preču iepirkuma cenas. Ja Piegādātājiem jāizdara izvēle

starp tirgvedības pakalpojuma pirkšanu vai preču iepirkuma cenas

"uzlabošanu", tie izvēlas uzlabošanu, lai saglabātu

noieta kanālu.

105 Lietā KP secinājusi, ka tirgvedības veicināšana un plaukta

vietas var labvēlīgi ietekmēt Piegādātāja izredzes vienoties ar

Maxima par preču iepirkuma cenām. Piemēram, gadījumā ar (*)

[Piegādātājs Nr. 1], kad tas rakstīja 02.10.2023. e-pasta vēstulē

Maxima, cenšoties panākt abpusēju vienošanos par iepirkuma cenām

((*) [Piegādātājs Nr. 1] vēlējās paaugstināt iepirkuma cenu, bet

Maxima samazināt) rakstīja:

"[..] Tomēr (*) kategorijā

nevaram piekāpties, jo jūsu pieprasītais (*) produkcijas cenu

līmenis ir gaužām zems, kas padarītu mūsu biznesu neilgtspējīgu

šādu cenu apstiprināšanas gadījumā. [..] Citiem vārdiem sakot,

tas 2, ka esam ar mieru samazināt savu peļņas normas %, bet šī

samazinājuma radītais iztrūkums ir jākompensē ar apgrozījuma

izaugsmi. Tādēļ mūsu kompromisa piedāvājumu varam nosaukt par

"Izaugsmes stratēģijas" ieviešanu [ kas cita starpā

paredz] Mārketinga investīcijas > (*) EUR

[..]."61

Šajā kontekstā (*) [Piegādātājs Nr. 1] piedāvājumu izteica pēc

tam, kad Maxima izlēma pārtraukt visu (*) [Piegādātājs Nr. 1]

sortimentā esošo preču pasūtījumus, jo nepiekrita (*)

[Piegādātājs Nr. 1] vienas preces iepirkuma cenas

paaugstināšanai. Piedāvātais kompromiss paredzēja arī

investīcijas Maxima sniegtajos pakalpojumos, akciju plānus un

izvietojuma paplašināšanu. Papildus jānorāda, ka šajā gadījumā

Maxima rīcība, kas izpaudās visu sortimentā esošo (*)

[Piegādātājs Nr. 1] preču pasūtīšanas pārtraukšanā, kas būtībā ir

faktiska sadarbības izbeigšana (saglabājot sadarbības līgumu, jo

sadarbības līgums neparedz Maxima pienākumu veikt regulārus

pasūtījumus), tāpēc ka (*) [Piegādātājs Nr. 1] nepiekrita Maxima

vienpusēji pieprasītajai viena konkrēta populāra produkta

iepirkuma cenai, ir negodprātīga Maxima tirgus varas izmantošana,

kas ir pretrunā ar NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktam, jo

Maxima faktiski izdarīja spiedienu uz Piegādātāju, lai panāktu

sev izdevīgu vienpusēji noteiktu (*) [Piegādātājs Nr. 1] viena

produkta cenu, izvēloties atteikties no visas (*) [Piegādātājs

Nr. 1] produkcijas ((*) 17 produktiem).

106 Lietā KP secināja, ka Maxima tirgus varas izmantošana tika

demonstrēta arī atkārtotos gadījumos, kad Maxima Piegādātājiem

pieprasīja preču iepirkuma cenas samazinājumu tad, kad

Piegādātāji lūguši apstiprināt cenu pieaugumu. Piemēram,

Piegādātājs 25.07.2022. nosūtīja Maxima informāciju par plānoto

cenu pieaugumu un lūdza apstiprinājumu62, uz ko Maxima

vēlāk atbildēja, pieprasot Piegādātājam zemāku cenu par aktuālo

cenu63. Uz Piegādātāja neizpratni Maxima atbildēja, ka

zemākas cenas pieprasīšana nav kļūda aprēķinos, proti:

"Nav kļūda - šis ir mūsu puses pieprasījums iepirkuma

cenai - dotajā situācijā šai pozīcijai neiet runa par iepirkuma

cenu palielināšanu."64

107 Šāda komunikācija apliecina tendenci vienpusējai Maxima

vēlamo cenu noteikšanai, jo Maxima pauž izpratni, ka tikai tad,

kad Maxima lems par cenas paaugstinājumu, tā tiks paaugstināta

neatkarīgi no Piegādātāja ierosinājuma.

108 Vēlāk Maxima rakstīja tam pašam Piegādātājam:

"Sakarā ar to, ka piedāvājums

ir nekonkurēt spējīgs, vēlamies vienoties par jaunu iepirkuma

cenu (*). Cena, kura mums nepieciešama iekrāsota zaļā. Ja

nespēsim vienoties par iepirkuma cenu, diemžēl nāksies šo

pozīciju, ievērojot līguma nosacījumus, izslēgt no sortimenta.

Gaidām jūsu atbildi šīs nedēļas laikā.65"

109 Bet 4 mēnešus vēlāk Maxima tam pašam Piegādātājam

rakstīja:

"Šobrīd neredzam iespēju

palielināt standarta iepirkuma cenu. Situācija nav mainījusies

kopš septembra, no kura vēlējāties palielināt standarta iepirkuma

cenu (*) pozīcijai. Iespējams nepieciešama klātienes tikšanās,

lai izrunātu jautājumu."66

Proti, Maxima nepiekrita Piegādātāja cenu paaugstināšanai

neatkarīgi no cenas pieauguma iemesla, bet vadījās tikai no tā,

vai iepirkuma cena ir tai izdevīga. Maxima pieprasīja

Piegādātājam zemāku cenu, norādot, ka nepiekrišanas gadījumā

Piegādātāja preces tiks izslēgtas no sortimenta.

110 Šāda Maxima rīcība demonstrē attieksmi, ka Piegādātāju

argumenti un faktiskie apstākļi netiek ņemti vērā sarunās par

preču iepirkumu cenām. Šī sarunu vešanas varas asimetrija liecina

par strukturāli nelīdzsvarotām attiecībām, kurās vienai pusei

(Maxima) ir iespēja vienpusēji noteikt nosacījumus, izmantojot

esošo tirgus realitāti, kurā tai ir sarunu vešanas vara

tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem. Līdzvērtīgās tiesiskajās

attiecībās šāda pušu sadarbības dinamika būtu izņēmums, ne

ierasta prakse.

111 Attiecībā uz situācijām, kad puses nevienojas par preču

iepirkuma cenām Lietā secināts, ka sadarbības līgumā ir

paredzētas sekas gadījumā, ja Maxima noraida jauno cenu.

Piemēram, (*) [Piegādātājs Nr. 6] tad var pārtraukt konkrēto

preču piegādes. Proti, ja Piegādātāju neapmierina Maxima

pieprasītā iepirkuma cena vai Maxima noraida Piegādātāja

ierosināto iepirkuma cenu, Piegādātājs preces var nepiegādāt,

savukārt Maxima preces var nepasūtīt. Formāli šāda pieeja nav

aizliegta un pusēm ir rīcības brīvība, tomēr praksē šādās

nelīdzsvarotās attiecībās starp Piegādātāju un Maxima Piegādātāji

izjūt spiedienu, jo sadarbībai ar Maxima ir būtiska nozīme to

saimnieciskajai darbībai.

112 Lietā secināts, ka arī sadarbībā ar (*) [Piegādātājs Nr.

6], līdzīgi kā ar citiem Piegādātājiem, pie cenu paaugstināšanas

ierosinājuma Maxima izteikusi pretpiedāvājumu ar norādēm, ka

cenas nevarēja paaugstināt, pamatojoties uz globālām tendencēm

par izejvielu samazinājumu un (*) [Piegādātājs Nr. 6] piedāvātā

cena bijusi par augstu. Šādas stratēģijas izmantošana kopsakarā

ar apzinātu Maxima sarunu novilcināšanu tikai pastiprināja

tiesisko attiecību nelīdzsvarotību starp sadarbības pusēm, kas ir

pretrunā NTPAL mērķim - nodrošināt godprātīgas attiecības.

113 Lietā esošie pierādījumi norāda arī uz gadījumiem, kad

Maxima pēc vienošanās ar Piegādātāju par preces iepirkuma cenas

samazināšanu noteiktam laikposmam pēc šī termiņa beigām

turpinājusi preces iepirkt par samazinātu cenu67.

Proti, Piegādātājs, atsaucoties Maxima ierosinājumam samazināt

iepirkuma cenu, noteica zemāku cenu uz laiku līdz 01.04.2023.,

tomēr vēl līdz 11.01.2024. Piegādātājs bija piegādājis preci ar

pazeminātu cenu, jo 11.01.2024. rakstīja Maxima lūgumu

"atgriezt produktam ((*)) iepirkuma cenu, diemžēl tas

nav noticis jau no pagājušā gada aprīļa, kad mums bija vienošanās

par cenas samazināšanu uz laiku".

Konkrētais gadījums apliecina, ka Maxima negodprātīgi

izmantoja savu tirgus varas pozīciju ar Piegādātājiem arī

gadījumā, kad Piegādātājs ir bijis atsaucīgs Maxima aicinājumam

samazināt preču iepirkuma cenu. Maxima vairākkārt pārsniedza

vienošanās periodu, un Piegādātājam bija jālūdz Maxima atjaunot

preces sākotnējo cenu, lai gan tam bija jānotiek jau uzreiz pēc

vienošanās perioda beigām (Piegādātājs piekrita cenas

samazinājumam uz 2 nedēļām). Jānorāda, ka e-pasta vēstulē, ar

kuru puses vienojās, bija noteikts konkrēts Piegādātāja

pazeminātās cenas piemērošanas periods, nevis nosacījums, ka tā

ir spēkā, līdz Piegādātājs to atcels. Maxima šo periodu pārkāpa,

turpinot iepirkt preces par pazeminātu cenu ilgāk, nekā puses

bija vienojušās. Līdz ar to secināms, ka, lai arī Piegādātājs

bija rīkojies atbilstoši Maxima lūgumam un interesēm iepirkt

preces par zemāku cenu, faktiski tam tika radīti nelabvēlīgi

sadarbības apstākļi, jo Maxima negodprātīgi izmantoja situāciju,

un, ja vien piegādātājs pats neatgādinātu un nelūgtu Maxima

atjaunot preces iepirkuma cenu sākotnējā līmenī, Maxima turpinātu

iepirkt preces par iepriekšējo pazemināto cenu.

114 Līdzīgs gadījums konstatēts sadarbībā arī ar citu

Piegādātāju. Kad beidzās produkta atlaides periods, Piegādātājs

lūdza Maxima atjaunot sākotnējo regulāro cenu, un Maxima

paziņoja, ka cenu nevar apstiprināt, un nosūtīja iepirkumu cenu

līmeni, kuru tajā brīdī uzskatīja par pieņemamu, proti, zemāku

par Piegādātāja regulāro cenu68 Piegādātājs bija

samazinājis iepirkuma cenu, kad lūdza Maxima atjaunot iepriekšējo

cenu, Maxima Piegādātājam atbildēja, ka nevar atjaunot regulāro

cenu, kāda bija iepriekš un pieprasīja zemāku preču iepirkuma

cenu.

115 Sarunu process par iepirkuma cenas izmaiņām praksē ir

laikietilpīgs un finansiāli apgrūtinošs. Maxima, apzinoties savu

nozīmīgumu Piegādātāju apgrozījuma veidošanā, sistemātiski īsteno

spiedienu, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, savu

rīcības brīvību sortimenta izvēlē, brīvību vest sarunas par

cenām, brīvību izvēlēties sadarbības partnerus utt. Vienlaikus,

šīs minētās brīvības, ja izmanto negodprātīgā veidā ar mērķi

izmantot savu stāvokli tirgū, lai iegūtu sev vienpusēji

labvēlīgākus sadarbības nosacījumus, ir pretrunā NTPAL 5. panta

pirmās daļas 1. punktam.

116 Maxima, atbilstoši savai cenošanas politikai - piedāvāt

zemākās cenas tirgū, mērķtiecīgi veica atkārtotas darbības

ilgstošā laika periodā pret dažādiem Piegādātājiem, lai izdarītu

uz tiem spiedienu tādējādi panākot sev vienpusēji izdevīgas preču

iepirkuma cenas.

117 Papildus Lietā konstatētas pazīmes un fakti69,

ka Maxima cenu palielinājumu apstiprina tikai gadījumos, kad to

jau ir veikuši tuvākie konkurenti. Šāda pieeja atbilst paralēlai

pielāgošanai, kas ne vien ierobežo Piegādātāja rīcības brīvību,

bet arī kavē individuālu cenu pārskatīšanu, pat ja tā ir

objektīvi pamatota ar konkrēto izmaksu paaugstināšanos. Šādā

sistēmā Piegādātājs kļūst atkarīgs ne tikai no savas sarunas ar

Pircēju, bet arī no tā, kā rīkojas citi tirgus dalībnieki,

tādējādi samazinot cenu veidošanas autonomiju un palielinot cenu

uzturēšanas risku. Kopumā šāda prakse ne tikai izkropļo darījuma

sarunu līdzsvaru, bet arī rada spiedienu uz Piegādātājiem

atteikties no ekonomiski pamatotām cenām, lai saglabātu piekļuvi

tirgum, kas ir pretrunā NTPAL mērķim nodrošināt godprātīgas

attiecības pārtikas piegādes ķēdē.

118 Cita starpā jānorāda Lietā konstatētais, ka savu preču

iepirkuma cenu celšanas gadījumā Piegādātājam ir jāsniedz Maxima

detalizēts pamatojums70 par cenu celšanas iemesliem,

vienlaikus Maxima Piegādātāju argumentus nav ņēmusi vērā un

noraidījusi cenu paaugstināšanu, norādot, piemēram,

"Pateicamies par atklātību un jūsu detalizēto izmaksu

izmaiņu izklāstu iepirkuma cenu pieauguma pamatojumam. Pieņemam

to zināšanai, taču nevaram objektīvi pārbaudīt ne tajā norādīto

izmaksu īpatsvaru, ne pieauguma apmēru, tādēļ tālākus komentārus

par Jūsu aprēķinu nesniedzam. Attiecībā uz Jūsu lūgumu norādīt

ekonomisku pamatojumu pieprasītajam cenu samazinājumam norādām,

ka mūsu cenu samazinājuma pieprasījums pamatots ar publiski pieejamiem datiem par

energoresursu cenu kritumu, kā arī mūsu novērojumiem par tirgus

tendencēm attiecībā uz transporta pakalpojumu izmaksu kritumu,

iepirkuma cenu tendencēm un līmeni attiecīgajās preču

kategorijās, kā arī Jūsu produktu iepirkuma cenu konkurētspējas

rezultātiem attiecīgo preču kategorijās. Šo iemeslu dēļ,

precīzus aprēķinus nevaram Jums iesniegt, jo ziņas par citu

piegādātāju preču un pakalpojumu cenām ir konfidenciālas un to

sniegšana Jums varētu tikt uzskatīta par Konkurences likuma un

Maxima noslēgto līgumu pārkāpumu."71

Tādējādi Maxima pamatojumā norādīto informāciju faktiski neņem

vērā, kas rada šaubas šāda pamatojuma sniegšanas praktiskajai

nozīmei.

119 Kā jau iepriekš skaidrots, Lietā konstatēti gadījumi, kad

Maxima nesniedz atbildi pēc būtības Piegādātājam par cenu

paaugstināšanu pat 3-6 mēnešus vai citos gadījumos pat gadu, kā,

piemēram, tika iepriekš Lēmumā skaidrots gadījumos ar (*)

[Piegādātājs Nr. 3] un (*) [Piegādātājs Nr. 1].

120 Maxima e-pasta vēstulēs Piegādātājiem netiek skaidroti

pārbaudāmi iemesli ilgajiem cenu apstiprināšanas termiņiem vai

iebildumiem cenu paaugstināt, vai pieprasījumiem cenu samazināt

("uzlabot"). Tā vietā tiek lietotas vispārīgas frāzes,

piemēram, "netiek plānota cenu pārskatīšana",

kas nesniedz Piegādātājiem konkrētu un saimnieciskās darbības

plānošanai atbilstošu informāciju. Tādējādi šāda prakse rada

Piegādātājiem neziņu un padara sadarbību ar Maxima nestabilu,

tādā veidā pastiprinot Maxima sarunu vešanas varu tiesiskajās

attiecībās ar Piegādātājiem, jo īpaši sarunās par preču iepirkuma

cenām.

121 Lietā secināts, ka Maxima, nepiekrītot Piegādātāju

ierosinātām iepirkuma cenām, neiepērk konkrēto preci, kā arī ne

vienmēr informē par faktisku preču izņemšanu no sortimenta,

proti, iekšēji nolemj ilgstoši neveikt preču pasūtījumus. Šāda

stratēģija arī ir vērsta uz spiediena izdarīšanu pret

Piegādātāju, lai Maxima panāktu vienpusēji noteiktu preču

iepirkuma cenu apstiprināšanu.

122 Kā skaidrots iepriekš, Lietā konstatēti gadījumi, kad

Maxima uz Piegādātāja ierosinājumu celt savu preču cenas atbild

pretēji - ar preču iepirkuma cenu samazināšanas pieprasījumu,

pamatojoties vien uz sev zināmiem abstraktiem apsvērumiem, kā,

piemēram, "aktuālām tendencēm",

"konkurētspēju", "energo resursu

dārdzības samazinājumu" u. c. apsvērumiem72.

Turklāt, piemēram, e-pasta vēstulē73 Maxima

Piegādātājam skaidro:

"Atkārtoti vēlos norādīt, ka

izvērtējam jūsu produktu iepirkumu cenu piedāvājumu ņemot vērā

gan katra produkta

apgrozījuma, peļņas un konkurētspējas rādītājus atsevišķi gan arī

konkrētās kategorijas ietvarā. Vēlos uzsvērt, ka nevaram

runāt par pārdošanas cenām, kā arī konkurentu cenu politiku.

Nevienā brīdī neesam norādījuši, ka cenu izmaiņu pieprasījuma dēļ

atsakāmies sadarboties. Gluži pretēji. Esam ieinteresēti, lai

sadarbība būtu abpusēji izdevīga. Uz doto brīdi jūsu iepirkumu

cenu piedāvājumu saskatām kā nekonkurētspējīgu un ar negatīvu

ietekmi uz mūsu finanšu rādītājiem, kam mēs nevaram

piekrist. Vēlos atkārtoti norādīt, ka uz doto brīdi varam

turpināt sadarbību balstoties uz patreizējo saskaņoto iepirkuma

cenu. Ja, tomēr, neredzat iespēju par patreiz sasakņoto iepirkumu

cenu piegādes turpināt varam atgriezties pie pārrunām pēc

noteikta laika."

Kontekstā ar minēto e-pasta saraksti norādāms, ka Piegādātājs

vairākus gadus nebija paaugstinājis iepirkuma cenas. Kad tas

vērsās pie Maxima ar priekšlikumu paaugstināt savu preču

iepirkuma cenas, Maxima šo priekšlikumu noraidīja. Piegādātājs

vērsās pie Maxima ar lūgumu skaidrot, kāpēc līdzīgas kategorijas

konkurentu precēm plaukta cenas ir pieaugušas, bet viņa precēm

cenu paaugstināšana tiek atteikta. Maxima atteikumu pamatoja ar

"negatīvu ietekmi uz Maxima finanšu rādītājiem".

Piegādātājs secināja, ka šāds atteikums ir vērsts tieši pret

konkrēto Piegādātāju. Sarakstē, neņemot vērā Piegādātāja vēlmi

paaugstināt savu preču cenu un iebildumiem pret Maxima

sniegtajiem argumentiem vai to trūkumu, Maxima formāli aicināja

turpināt sadarbību par esošo cenu, pretējā gadījumā norādot, ka

sadarbība tiks pārtraukta. Tādējādi Maxima izteica Piegādātājam

ultimātu, proti, tam ir jāpiekrīt Maxima vienpusēji noteiktajai

preču iepirkuma cenai, vai sadarbība

neturpināsies74.

123 KP Lietā secinājusi, ka e-pasta vēstuļu sarakstēs (sk.

piemēram, Lēmuma 79., 85., 87., 118., 122., 152., 179. rindkopu)

minētie Maxima izmantotie sarunās par preču iepirkuma cenas

samazināšanu, ir nenoteikti, nepietiekami definēti un tie nav

pārbaudāmi Piegādātājiem, jo Maxima nesniedz pietiekamus datus,

kas ļautu pārliecināties par šo kritēriju pamatotību. KP

secināja, ka Maxima sniegtie skaidrojumi ir selektīvi un

neatspoguļo pilnu izmaksu struktūras kontekstu. Turklāt, Maxima

kritēriji netiek piemēroti līdzsvaroti, jo realitātē Piegādātāji,

nesaņemot Maxima apstiprinājumu, ir spiesti arvien detalizētāk

pamatot savu ierosinājumu cenu paaugstināšanai. Attiecīgi Maxima

faktiski neveido dialogu ar Piegādātājiem, bet lieto formālas

nenoteiktas frāzes kā attaisnojumu sistemātiskam spiedienam, lai

panāktu sev vēlamo preču iepirkuma cenu.

124 KP paskaidro, ka, lai arī Maxima nav aizliegts vērtēt

Piegādātāju piedāvātos produktus un iepirkuma cenas, tomēr NTPAL

5. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpums cita starpā izriet no

rīcības, kā šī vērtēšana tiek veikta un kādas sekas no tās rodas.

Lietā secināts, ka gadījumos, kad vērtēšana balstīta uz

nenoteiktiem, nepārbaudāmiem kritērijiem un notiek informācijas

asimetrijas apstākļos un ir saistīta ar sistemātisku spiedienu,

tad sarunu rezultāts vairs neatbilst brīvu tirdzniecības partneru

sarunu procesam, bet gan faktiski kļūst par vienpusēja cenu

noteikšanu, izmantojot varas nelīdzsvarotību.

125 Šāda prakse ir NTPAL regulējuma priekšmets. Likuma mērķis

nav noteikt vai regulēt cenas, bet nodrošināt, lai to veidošanās

process notiek godprātīgā, līdzsvarotā procesā, kurā stiprākā

puse neizmanto savu tirgus varu negodprātīgā veidā. Maxima

izmantotie nenoteiktie kritēriji kopā ar sistemātisko spiedienu

uz Piegādātājiem rada situāciju, kurā cenu noteikšana kļūst

vienpusēja, tādēļ tā vērtējama kā negodīgas tirdzniecības prakses

īstenošana, nevis kā likumīga komerciālā vērtēšana.

126 KP secinājusi, ka, piemēram, Maxima atsauce uz aktuālām

vai tirgus tendencēm75 faktiski ir universāla atsauce,

jo netiek sniegti konkrēti pārbaudāmi dati. Proti, lai noteiktu

tendenci, ir nepieciešami precīzi un salīdzināmi dati no

uzticamiem avotiem. Atsaucoties, piemēram, uz transporta

pakalpojumu izmaksu kritumu, Maxima izmanto vispārīgu un

subjektīvu interpretāciju, kas nav pārbaudāma un rada

nelīdzsvarotību starp tiesisko attiecību pusēm, uzdodot savu

vienpusējo gribu par objektīvu tirgus faktu.

127 Maxima skaidrojums Piegādātājiem, ka tā nevar sniegt

precīzus aprēķinus, neattaisno informācijas pilnīgu nesniegšanu

Piegādātājiem, jo praksē Maxima ir iespēja sniegt vidējos

rādītājus, piemēram, vidējās kategorijas cenas vai procentuālo

starpību, neizpaužot komerciāli sensitīvu informāciju.

Līdzvērtīgās un brīvās sarunās puses meklē risinājumus abpusēji

izdevīgai vienošanās panākšanai, savukārt šajā gadījumā Maxima

nosaka sev izdevīgus kritērijus, pastiprinot nelīdzsvarotību.

128 Attiecībā uz Maxima atsaucēm par produkta vai cenas

konkurētspēju KP secinājusi, ka pirmšķietami šāds kritērijs šķiet

loģisks un saprātīgs, tomēr, analizējot Maxima rīcību kopsakarā

ar šo kritēriju norādāms, ka Maxima praksē to reducējusi līdz

zemākās cenas principam tirgū, kas atbilst Maxima cenu

noteikšanas stratēģijai. Tomēr no ekonomiskā skatu punkta

produkta konkurētspēja ietver arī kvalitāti, zīmola vērtību,

izcelsmi, produkta diferenciāciju, inovācijas, klientu lojalitāti

u. c. Turklāt, piemēram, nacionālo ražotāju produkti var būt

dārgāki, bet tie var piedāvāt pievienoto vērtību, piemēram,

svaigumu, mazāku oglekļa pēdu un atbalstu vietējai

ekonomikai.

129 Maxima ir tiesības izvēlēties Piegādātājus un noraidīt to

piedāvājumus, ja tie nav komerciāli pieņemami, ievērojot līgumā

noteikto kārtību. Tomēr NTPAL ierobežo šādu tiesību īstenošanu,

tajā skaitā, liedzot izmantot pircējam konkurētspējas argumentu

vai citus instrumentus kā līdzekli vienpusēju sev vajadzīgo cenu

samazinājumu panākšanai, piemēram, draudot ar sortimenta

izslēgšanu.

130 Lietā secināts, ka Maxima atsauce uz energoresursu cenu

dinamiku nav pietiekami pamatots arguments iepirkumu cenu

samazināšanai. Lai gan energoresursu cenas pēc 2022. gada

augstākā punkta ir samazinājušās, tās joprojām ir būtiski

augstākas nekā pirms krīzes līmenī 2021. gadā. Līdz ar to

apgalvojums par "energoresursu dārdzības samazinājumu"

ir relatīvs, proti, salīdzinājumā ar krīzes punktu cenas ir

kritušās, bet salīdzinājumā ar vidējo tirgus līmeni tās joprojām

ir paaugstinātas.

131 Turklāt, pat ja elektroenerģijas biržas cena samazinās,

ražotāja faktiskās izmaksas var būt augstākas, piemēram,

subsīdiju neesības vai tīkla pakalpojumu maksas pieauguma dēļ.

Energoresursi ir tikai viena no daudzām izmaksu komponentēm

līdzās izejvielām, darbaspēkam, loģistikai, iepakojuma

materiāliem u. c. Tādēļ vienas komponentes kritums automātiski

nenozīmē kopējo izmaksu kritumu. Kā piemēru šādai pieejai KP

norāda, ka Maxima selektīvi izmanto energoresursu cenu

izmaiņas76 akcentējot tikai tos faktorus, kas

konkrētajā brīdī atbalsta tās pozīciju. Kad 2022. gadā

energoresursu cenas bija augstas un piegādātāji lūdza cenu

paaugstinājumu, Maxima norādīja, ka jāvērtē arī citi izmaksu

faktori. Savukārt, kad 2023. gadā cenas kritās, šis arguments

tika izmantots kā galvenais pamatojums prasībām samazināt

iepirkuma cenas. Šādos apstākļos Maxima vispārējais pamatojums

par energoresursu cenu kritumu neņem vērā ražotāju faktiskās

izmaksas un nav uzskatāms par objektīvu pamatojumu iepirkumu cenu

samazināšanai, bet gan izmantots kā instruments spiediena

izdarīšanā pret Piegādātājiem.

132 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP paskaidro, ka Maxima

nenoteiktie un nepārbaudāmie vērtēšanas kritēriji paši par sevi

neveido NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punkta pārkāpumu, bet

pārkāpums izpaužas tajā, kā tie tiek izmantoti. No Lietā

esošajiem pierādījumiem nepārprotami izriet, ka šie kritēriji

netiek izmantoti kā argumenti konstruktīvā dialogā, bet gan kā

attaisnojums spiedienam - kad Piegādātājs iesniedz pieprasījumu

cenu paaugstināšanai, Maxima to noraida, atsaucoties, piemēram,

uz "tirgus tendencēm" vai "konkurētspēju",

ilgstoši neatbild pēc būtības, un, ja Piegādātājs nepiekrīt

samazināt cenu vai pieņemt Maxima pieprasīto ("vajadzīgo

cenu"), seko draudi ("brīdinājumi") par sortimenta

izslēgšanu, preču bloķēšanu vai visu preču pasūtīšanas

pārtraukšana.

133 KP secinājusi, ka šāda rīcība nav izolēti gadījumi, kļūdas

vai nejaušas pušu nesaprašanās situācijas, bet gan sistemātiska

prakse, ar ko saskārušies vairāki Piegādātāji. To raksturo

atkārtota vilcināšanās atbilžu sniegšanā, vispārīgas atsauces no

Maxima uz nenoteiktiem kritērijiem, dažādu spiediena instrumentu

uzmantošana.

134 Šī konsekvence attiecībās ar Piegādātājiem, kas nepiekrīt

Maxima pieprasītai cenai, liecina, par Maxima iekšēji akceptētu

un īstenotu pieeju attiecībās ar Piegādātājiem. Turklāt no Maxima

iekšējās komunikācijas77, kas tika iegūta procesuālo

darbību laikā, redzams, ka uzņēmums apzināti izmanto savu tirgus

varu, līdz ar to KP secinājusi, ka prakse nav nejaušība, bet gan

apzināta Maxima stratēģija.

135 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP secinājusi, ka šī

sistemātiskā Maxima prakse liecina, ka "tendences",

"konkurētspēja" un "energoresursu cenu

kritums" u. c. kritēriji nav objektīvi vērtēšanas kritēriji,

bet gan formāls pamatojums spiediena izdarīšanai. Šādi nenoteikti

kritēriji kopsakarā ar sistemātisku spiedienu tika izmantoti kā

instrumenti lai Maxima vienpusēji panāktu sev vēlamās preču

iepirkuma cenas pārkāpjot NTPAL 5. panta pirmās daļas 1.

punktu.

6.2.1. Maxima rīcība sadarbībā ar

(*) [Piegādātājs Nr. 1]

136 Turpmākās apakšnodaļās 6.2.1. Maxima rīcība sadarbībā ar

(*) [Piegādātājs Nr. 1] un 6.2.2. Maxima rīcība sadarbībā ar (*)

[Piegādātājs Nr. 2] atspoguļotas un vērtētas Maxima rīcības

izpausmes ar tiem Piegādātājiem, ar kuriem Lietā iegūta

visplašākā informācija par pušu sadarbību, lai iespējami

objektīvi veiktu Maxima rīcības izvērtējumu. Šajā gadījumā

būtiski, ka Maxima ilgstošā komunikācijā izdarīja spiedienu uz

Piegādātājiem, ko apliecina izsekojama e-pasta vēstuļu sarakstes

dinamika un saturs78.

137 Viens no Piegādātājiem, kura sadarbība ar Maxima ilgst

vairāk nekā desmit gadus, ir (*) [Piegādātājs Nr. 1]. Maxima

vairākkārt ir īstenojusi rīcību, kuras raksturs liecina par

sistemātisku spiediena izdarīšanu pret (*) [Piegādātājs Nr. 1] ar

mērķi vienpusēji noteikt sev izdevīgas preču iepirkuma cenas.

Izteikti šāda rīcība vērsta saistībā ar produktu, kas bijis

patērētāju pieprasīts un līdz ar to Maxima interesējošs produkts

- (*).

138 Lietā analizēta Maxima komunikācija ar (*) [Piegādātājs

Nr. 1] e-pasta vēstuļu sarakstēs ilgstošā laika periodā no

e-pasta vēstules 25.07.2022., kad (*) [Piegādātājs Nr. 1]

rakstveidā informēja Maxima par cenu izmaiņām, kas plānotas no

01.09.2022.79 un 31.08.2022., atkārtoti e-pasta

vēstulē80 lūdzot Maxima sniegt atbildi par cenu

izmaiņām. Neņemot vērā (*) [Piegādātājs Nr. 1] ierosinājumu,

Maxima 07.09.2022. pieprasīja zemāku cenu tam pašam

produktam81, kam (*) [Piegādātājs Nr. 1] vēlējās

paaugstināt cenu. Jānorāda, ka šī komunikācija no Piegādātāja

ierosinājuma paaugstināt preces iepirkuma cenu līdz cenas

apstiprināšanai un preču pasūtīšanai par jaunajām cenām kopumā

ilga 447 dienas82.

139 Lietā konstatēts, ka sarunā ar Maxima (*) [Piegādātājs Nr.

1] norādīja, ka Maxima pieprasījums iepirkuma cenai ir zemāks

nekā (*) [Piegādātājs Nr. 1] piedāvātais, Maxima atbildēja, ka

pieprasītā cena

"nav kļūda, [..] šis ir mūsu puses pieprasījums

iepirkuma cenai - dotajā situācijā šai pozīcijai neiet runa par

iepirkuma cenu palielināšanu [..] jo šobrīd jūsu piedāvātās

cenas un nosacījumi

kļūst nekonkurētspējīgi".

Līdz ar to Maxima demonstrēja vēlmi vienpusēji noteikt (*)

[Piegādātājs Nr. 1] produkta cenu, neatkarīgi no tā, ka (*)

[Piegādātājs Nr. 1] savam produktam vēlējas paaugstināt cenu.

140 07.10.2022. Maxima atkārtoti pieprasīja tādu pašu

iepirkuma cenu produktam, iekļaujot brīdinājumu, ka pastāv risks,

ka preci izslēgs no sortimenta, ja nespēs vienoties, norādot:

"Sakarā ar to, ka piedāvājums ir nekonkurēt

spējīgs, vēlamies vienoties par jaunu iepirkuma cenu (*).

Cena, kura mums nepieciešama iekrāsota zaļā [tabula]. Ja nespēsim

vienoties par iepirkuma cenu, diemžēl nāksies šo pozīciju,

ievērojot līguma nosacījumus, izslēgt no sortimenta. Gaidām jūsu

atbildi šīs nedēļas laikā."83

Tomēr no e-pasta vēstuļu sarakstes secināms, ka puses nespēja

vienoties (un Maxima arī neizslēdza preci no sortimenta, līdz ar

to tas vērtējams kā brīdinājums Piegādātājam par iespējamām

sekām, ja nepiekritīs Maxima noteiktajai cenai), jo 07.02.2023.

un 09.02.2023. (*) [Piegādātājs Nr. 1], vēlreiz adresējot e-pasta

vēstuli Maxima, lūdza sniegt atbildi par (*) [Piegādātājs Nr. 1]

piedāvātajām preču cenām84

141 Tomēr turpinot sarunas par preču cenu paaugstināšanu (*)

[Piegādātājs Nr. 1] 14.04.2023. nosūtīja Maxima e-pasta vēstuli,

informējot:

"saistībā ar to, ka neesam

spējuši vienoties par iepirkuma cenu izmaiņām (*) piegādes līguma

R501-23.12.2016., 4.2. punktā norādītajā laikā, (*) no savas

puses informē, ka ar 2023. gada 12. maiju tiks uz laiku

pārtraukta tā piegāde "Maxima Latvija", kamēr nebūs

panākta vienošanās par cenu izmaiņām, par kurām informējām 2022.

gada 25. jūlijā. Vēlamies, lai abas puses darītu maksimāli

iespējamo pēc iespējas īsākā laikā, lai līguma darbība uz

attiecīgo preci netiktu pārtraukta."85

142 Vienlaikus, neatkarīgi no Maxima rīcības sarunās ar (*)

[Piegādātājs Nr. 1] par (*) cenu 01.06.2023. Maxima lūdza (*)

[Piegādātājs Nr. 1] piedalīties akcijā ar (*) [produktu

"X"] un aicināja izteikt piedāvājumu. Nākamajā dienā

(*) [Piegādātājs Nr. 1] lūdza Maxima izteikt iespējami precīzu

iepirkuma prognozi plānotajai akcijai un 07.06.2023. Maxima

e-pasta vēstulē rakstīja, ka apstiprina akcijā (*) [Piegādātājs

Nr. 1] citu produktu, plānojot (*) uz periodu, bet norādīja, ka

Maxima nav iekšējs oficiāls apstiprinājums. Pēc vairākiem (*)

[Piegādātājs Nr. 1] lūgumiem86 Maxima 26.06.2023.

atbildēja, ka

"[..] mums noteikti ir

apstiprinājums, vienīgi prognoze var nebūt vēl šodien. Plānoti

tika (*).".

Jānorāda, ka (*) [Piegādātājs Nr. 1] īpaši uzsvēra Maxima, ka

pirms (*) [Piegādātājs Nr. 1] var nosaukt akcijas preču iepirkuma

cenu, (*) [Piegādātājs Nr. 1] izvērtējot, vai vispār var akcijai

nepieciešamo apjomu saražot, jo tas atkarīgs no ražošanas jaudām

un papildus iepirkumu iespējām87

143 Vienlaikus, kamēr Maxima no vienas puses vēlas vienoties

ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] par izdevīgu akcijas piedāvājumu, jo

tas ir interesējis patērētājus iepriekšējos periodos, tikmēr

sarunās par cita produkta iepirkuma cenu (*) [Piegādātājs Nr. 1]

joprojām nav saņēmis apstiprinājumu.

144 Šajos apstākļos Lietā konstatēts, ka (*) [Piegādātājs Nr.

1] jau 21.03.2023. bija informējis Maxima par iepirkuma cenu

izmaiņām, sākot no 01.09.2023. Kā pamatojumu iepirkuma cenu

izmaiņām (*) [Piegādātājs Nr. 1] norādīja Depozīta

apsaimniekošanas maksas izmaiņas, kas ir papildu (*) euro

par stikla iepakojumu un (*) euro par PET iepakojumu. Ja

cenu izmaiņas, par kurām (*) [Piegādātājs Nr. 1] informēja Maxima

2022. gadā bija saistītas ar ražošanas, transporta u. c. saistīto

izmaksu kāpumu/inflāciju, tad 2023. gadā tās bija saistītas ar

neizbēgamu izmaksu kāpumu, kas, (*) [Piegādātājs Nr. 1] ieskatā,

ir pielīdzināms akcīzes kāpumam. Arī šajā gadījumā Maxima

nepiekrita iepirkuma cenu izmaiņām. Tā kā vienošanās par cenu

izmaiņām netika noslēgta, (*) [Piegādātājs Nr. 1] līgumā

noteiktajā kārtībā informēja Maxima, ka no 29.06.2023. pārtrauks

produkta (*) piegādi Maxima.

145 Secīgi konstatēts, ka Maxima, reaģējot uz (*) [Piegādātājs

Nr. 1] lēmumu par (*) piegādes pārtraukšanu, 05.07.2023.

iesniedza atkārtotu pieprasījumu samazināt cenas visai (*)

[Piegādātājs Nr. 1] produkcijai, kā arī informēja par vienpusēju

cita produkta (*) akcijas atcelšanu88, kas neatbilda

preču piegādes līguma nosacījumiem, jo puses par akciju jau bija

vienojušās, kā skaidrots 142. rindkopā, un (*) [Piegādātājs Nr.

1] jau bija sācis gatavoties (*) akcijas [produkta "X"]

ražošanai89.

146 Lietā konstatēts, ka minētais gadījums ar akcijas

vienpusēju atcelšanu (*) [Piegādātājs Nr. 1] (*) [produktam

"X"] bija viena no Maxima rīcības izpausmēm, lai

izdarītu spiedienu uz (*) [Piegādātājs Nr. 1]. Proti, sākotnēji

Maxima piedāvāja 2023. gada jūlijā atkārtot (*)

"superakciju", kāda tika veikta jau iepriekš

2022. gada jūlijā, kuras laikā pie attiecīgās pārdošanas akcijas

plaukta cenas ((*) euro) tika pārdoti (*) un 2023. gada

maijā (*), attiecīgi 2023. gada jūlijā prognozējot apjomu

(*).

147 Izpētē noskaidrots, ka Maxima vienpusēji atcelto akciju

[produktam "X"] tomēr īstenoja, tikai pēc (*)

[Piegādātājs Nr. 1] norādes uz līguma noteikumu pārkāpumu akcijas

atcelšanas gadījumā. Līdz ar to Maxima atsauca paziņojumu par

akcijas atcelšanu, saglabājot prognozēto akcijas apjomu (*).

Turklāt, organizējot akciju, (*) [Piegādātājs Nr. 1] vairākkārt

uzsvēra Maxima, ka šim konkrētajam [produktam "X"]

nepieciešamas pēc iespējas precīzākas prognozes, jo derīguma

termiņš ir tikai (*) un plānotais akcijas apjoms aptuveni 200

reizes pārsniedz ikdienas pārdošanas apjomu. Pēc apstiprinājuma

un sniegtās prognozes saņemšanas (*) [Piegādātājs Nr. 1] veica

papildu iepirkumu un sāka ražošanas procesu, lai spētu nodrošināt

prognozētos apjomus, nepārkāpjot līgumsaistības. Proti, (*)

[Piegādātājs Nr. 1] bija svarīgi, lai akcija norisinās tā, kā

bija plānots.

148 (*) [Piegādātājs Nr. 1] paskaidroja KP, ka pēc sarunām ar

Maxima par to, ka atbilstoši sadarbības līguma noteikumiem Maxima

ir jāiepērk iepriekš apstiprinātais produkts akcijas periodam,

tomēr, akcijai faktiski sākoties, tika konstatēts, ka plaukta

cena bija palielināta uz (*) euro un bija par 0,20

euro augstāka (iepriekšējo akciju preces cena bija ((*)

euro), līdz ar to (*) [Piegādātājs Nr. 1] nebija iespējams

realizēt preci Maxima prognozētajā apjomā tā, kā iepriekšējās

akcijās. Akcijas periodā tika pārdoti tikai (*) mazāk nekā puse

no prognozētā daudzuma, līdz ar to atlikums saražotajai precei

bija jātirgo citos noieta kanālos, lai izvairītos no zaudējumiem.

Tādējādi Maxima, izmantojot savu rīcības brīvību plaukta cenu

noteikšanā, netiešā veidā negatīvi ietekmēja pārdoto preču

daudzumu akcijas periodā.

149 Papildus Lietā konstatēts, ka dalība akcijās (*)

[Piegādātājs Nr. 1] produkcijai no Maxima puses netika

apstiprinātas no 2023. gada jūlija visai (*) [Piegādātājs Nr. 1]

produkcijai, jo pēc 05.07.2023. (precīzi tāda paša satura teksts

24.07.2023. e-pasta vēstulē nosūtīts arī (*) [Piegādātājs Nr. 2])

regulāro cenu samazināšanas vienpusēja pieprasījuma e-pasta

vēstulē no (*) [A], pieprasītās regulārās iepirkumu cenas

faktiski bija zemākas nekā (*) [Piegādātājs Nr. 1] piedāvātās

akcijas cenas, līdz ar to (*) [Piegādātājs Nr. 1] šādām Maxima

vienpusēji pieprasītām cenām nevarēja piekrist.

150 Šo notikumu kontekstā (*) [Piegādātājs Nr. 1] turpināja

komunikāciju e-pasta vēstulēs ar Maxima par iepirkuma cenu

celšanu un pamatojumu.

151 Turpmāk atspoguļotais e-pasta vēstuļu saturs raksturo

Maxima spiediena izdarīšanu pret Piegādātāju, kad tas ierosinājis

preču iepirkuma cenu celšanu un Maxima tendencei noraidīt

Piegādātāju argumentus par preču cenu pieauguma pamatotību.

152 Maxima 18.08.2023. e-pasta vēstulē (*) [Piegādātājs Nr. 1]

skaidroja:

"Esam saņēmuši Jūsu

08.08.2023. vēstuli Nr. (*)-23-2.2/23 Par 2023. gada 21. marta

preču cenu izmaiņu priekšlikumu, kurā jūs norādiet, ka neesat

saņēmuši Maxima atbildi uz Jūsu 21.03.2023. priekšlikumu par cenu

paaugstināšanu no 01.09.2023., ka novērtējat Maxima rīcību kā

ļaunprātīgu, jo Maxima novēloti vedot ilgstošas, neargumentētas

diskusijas par preču cenu izmaiņām, kā arī, ka gaidāt

uzaicinājumu uz atkārtotu tikšanos kopīga risinājuma rašanai.

Attiecībā uz atbildi uz Jūsu 21.03.2023. cenu paaugstināšanas

priekšlikumu, vairākkārt mutvārdu komunikācijā esam norādījuši,

ka nepiekrītam ierosinātajai cenu pacelšanai. Kā jau pārrunu

laikā norādījām, sadzirdam Jūsu argumentus par DIO izmaksu

kāpumu, taču DIO izmaksas nav vienīgais faktors, kas

ietekmē preces cenu. Savukārt, mēs tirgū novērojam citu izmaksu

kritumu, kas arī būtiski ietekmē produktu cenu, un šādos

apstākļos cenas pieaugumam nevaram piekrist. Lai viestu skaidrību

šajā jautājumā, norādām, ka Maxima nav pieņemams Jūsu

21.03.2023. cenu paaugstināšanas priekšlikums iepriekšminēto

argumentu dēļ. Maxima, ierosinot cenu samazinājumu

05.07.2023., uzsāka

jaunu pārrunu procesu par iepirkuma cenu samazinājumu.

Mūsu ieskatā iepirkuma cenu samazinājums Jūsu produktiem ir

pamatots ar transporta

un energoresursu izmaksu kritumu tirgū attiecībā pret pagājušā

gada attiecīgu periodu, kā arī produktu konkurētspējas

rezultātiem attiecīgo preču kategoriju kontekstā.

Apliecinām no savas puses, ka esam gatavi strādāt pie risinājuma,

diskutēt un vienoties par abpusēji pieņemamām iepirkuma cenām

Jūsu produktiem. Augstu novērtējam Jūsu izteikto gatavību tikties

un pārrunāt ekonomiskiem apstākļiem saprātīgu vienošanos.

Piedāvājam šādus, pie mums birojā, tikšanās laikus un datumus:

[..]."

153 Attiecīgi 28.08.2023. (*) [Piegādātājs Nr. 1] e-pasta

vēstulē atbildēja:

"Atsaucoties uz jūsu

argumentāciju saistībā ar citiem faktoriem, kas ietekmē preces

cenu, esam veikuši detalizētu izmaksu aprēķinu, kas uzskatāmi

norāda mūsu izmaksu izmaiņas pēdējā gada laikā. Lūgums iepazīties

ar izmaksu izmaiņu aprēķinu (skatīt tabulu zemāk), kas norāda,

ka, kopš mūsu cenu pacelšanu priekšlikuma iesniegšanas līdz šī

gada jūlija beigām, mūsu ražošanas izmaksas ir pieaugušas par (*)

%. Tādēļ uzskatām, ka mūsu 2023. gada 21. martā sniegtais

priekšlikums par cenu paaugstināšanu no 2023. gada 1. septembra

saistībā ar DIO apsaimniekošanas maksu kāpumu vēl joprojām ir

adekvāts un ekonomiski pamatots. Kā minējāt, jūsu ieskatā

iepirkuma cenu samazinājums mūsu produktiem ir pamatots ar

transporta un energoresursu izmaksu kritumu tirgū, tomēr mūsu

aprēķini norāda, ka, piemēram, elektroenerģijas izmaksas nav

kritušas, bet pat kāpušas, dēļ tā, ka kopš šī gada aprīļa vairs

nav Valsts kompensāciju elektroenerģijas tīkla pakalpojuma un

obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksai.

Savukārt ar transporta pakalpojuma

sniedzēju ir noslēgta izdevīga ilgtermiņa vienošanās, kura

palikusi nemainīga, jo degvielas izmaksas nav vienīgais izmaksu

veicinošais faktors. Lai turpmākās sarunas būtu jēgpilnākas,

lūdzam arī jums sagatavot ekonomisku pamatojumu ar aprēķiniem, uz

kuriem balstīts jūsu pieprasītais cenu samazinājums (*)

[Piegādātājs Nr. 1] produkcijai. Atvainojamies, diemžēl Jūsu

piedāvātajos datumos un laikos mēs nevarējām pie jums ierasties.

Lūgums rast iespēju tikties, piedāvājot tikšanās laikus sākot ar

2023. gada 5. septembri."

154 Maxima secīgi sniedza atbildi 19.09.2023.:

"Pateicamies par atklātību un

jūsu detalizēto izmaksu izmaiņu izklāstu iepirkuma cenu pieauguma

pamatojumam. Pieņemam to zināšanai, taču nevaram objektīvi pārbaudīt ne tajā

norādīto izmaksu īpatsvaru, ne pieauguma apmēru, tādēļ

tālākus komentārus par Jūsu aprēķinu nesniedzam. Attiecībā uz

Jūsu lūgumu norādīt ekonomisku pamatojumu pieprasītajam cenu

samazinājumam norādām, ka mūsu cenu samazinājuma pieprasījums

pamatots ar publiski pieejamiem datiem par energoresursu cenu

kritumu, kā arī mūsu novērojumiem par tirgus tendencēm attiecībā

uz transporta pakalpojumu izmaksu kritumu, iepirkuma cenu

tendencēm un līmeni attiecīgajās preču kategorijās, kā arī Jūsu

produktu iepirkuma cenu konkurētspējas rezultātiem attiecīgo

preču kategorijās. Šo iemeslu dēļ, precīzus aprēķinus

nevaram Jums iesniegt, jo ziņas par citu piegādātāju preču un

pakalpojumu cenām ir konfidenciālas un to sniegšana Jums varētu

tikt uzskatīta par Konkurences likuma un Maxima noslēgto līgumu

pārkāpumu. Esam sadzirdējuši Jūsu argumentus un atkārtoti

izvērtējām Jūsu produktu konkurētspējas rezultātus attiecīgo

preču kategoriju kontekstā; saskatām iespēju kompromisa

risinājumam attiecībā uz Jūsu produktu iepirkuma cenām, kuru

pievienojam pielikumā šim e-pastam. Aicinām Jūs izskatīt to un

sniegt atgriezenisko saiti! Atkārtoti vēlamies apliecināt, ka

esam ieinteresēti sadarbībā un atvērti turpmākām pārrunām.

Gaidīsim no Jums atgriezenisko saiti par iepirkumu cenu

piedāvājumu pielikumā."

155 02.10.2023. Maxima nosūtīja e-pasta vēstuli90

(*) [Piegādātājs Nr. 1]:

"Diemžēl nākas secināt, ka neesam spējuši panākt

vienošanos par iepirkuma cenām atbilstoši 2023. gada 5. jūlija

Maxima cenu pārskatīšanas piedāvājumam. Kā jau brīdinājām 2023.

gada 8. augusta e-pastā, ja vienošanos par kompromisa piedāvājumu

nepanāksim piegādes līgumā noteiktā termiņā, tad atbilstoši

piegādes līguma 4.2. punkta noteikumiem attiecībā uz precēm, par kurām nav tikusi panākta

vienošanās par cenu izmaiņām, preču pasūtīšana tiks

pārtraukta. Informējam, ka no 2023. gada 03. oktobra

Maxima pārtrauc preču

pasūtīšanu attiecībā uz e-pasta pielikumā uzskaitītajām

precēm91. Izsakām nožēlu, ka jāpieņem šāds

lēmums, taču, lai saglabātu Maxima konkurētspēju, nevaram

turpināt iepirkumus uz līdzšinējiem noteikumiem. Tāpat vēlamies

uzsvērt, ka esam ieinteresēti Jūsu preču tirdzniecībā Maxima

veikalos pie abpusēji izdevīgiem nosacījumiem."

156 Pēc tam, kad sarunas starp (*) [Piegādātājs Nr. 1] un

Maxima par iepirkuma cenām noslēdzās bez vienošanās, nepanākot

nedz (*) [Piegādātājs Nr. 1] piedāvāto cenu pieaugumu, nedz

Maxima prasīto samazinājumu, Maxima no 03.10.2023. pārtrauca

sadarbības līguma izpildi attiecībā uz visu (*) [Piegādātājs Nr.

1] sortimentu, tai skaitā arī tiem produktiem, par kuriem bija

panākts kompromiss un apstiprinātas jaunās cenas. Jānorāda, ka

vēl 08.08.2023. gada e-pasta vēstulē92 Maxima (*)

[Piegādātājs Nr. 1] rakstīja:

"[..] Līguma darbība attiecībā

uz tām precēm, par kurām nav tikusi panākta vienošanās par cenu

izmaiņām, būs uz laiku pārtraukta, proti, jauni pasūtījumi netiks

veikti [..]."

Tādējādi Maxima skaidri demonstrēja (*) [Piegādātājs Nr. 1]

savu nostāju, ka tiks apstiprinātas tikai Maxima vienpusēji

noteiktās cenas, pretējā gadījumā sadarbība neturpināsies.

Turklāt no pušu sadarbības neizriet, ka produkti ir savstarpēji

saistīti un viena produkta cenas neapstiprināšana neatceļ citu

produktu iepriekš apstiprinātas cenas.

157 Līdz ar to Maxima rīcība, pārtraucot visas (*)

[Piegādātājs Nr. 1] produkcijas pasūtīšanu (visi 17 produkti,

pretēji tam, ko Maxima rakstīja 08.08.2023. e-pasta vēstulē)

tāpēc, ka (*) [Piegādātājs Nr. 1] nepiekrita Maxima vienpusēji

noteiktai viena populāra produkta iepirkuma cenai, NTPAL

kontekstā vērtējama kā draudu īstenošana par nepakļaušanos Maxima

spiedienam. Šāda Maxima rīcība kopsakarā ar skaidrotajiem

apstākļiem ir negodprātīga vienpusēji izdevīgu cenu uzspiešana

par Piegādātāja precēm.

158 Lietā konstatēts, ka (*) [Piegādātājs Nr. 1] tomēr vēlējās

saglabāt būtisko noieta kanālu Maxima tīklā, un pāris stundas

vēlāk, kad (*) [Piegādātājs Nr. 1] saņēma Maxima vēstuli par

sadarbības pārtraukšanu visai produkcijai, (*) [Piegādātājs Nr.

1] piedāvāja kompromisa variantus, tajā skaitā Maxima papildu

mārketinga investīcijas ar aicinājumu vienoties par akciju plānu

turpmākam periodam ar mērķi veicināt apgrozījumu93.

Attiecīgā (*) [Piegādātājs Nr. 1] reakcija uz Maxima spiedienu,

pārtraucot visu preču pasūtīšanu apliecina, ka noieta kanāls ir

būtisks un nozīmīgs (*) [Piegādātājs Nr. 1] saimnieciskajai

darbībai. Līdz ar to Maxima izdarītā spiediena rezultātā (*)

[Piegādātājs Nr. 1] piekāpās Maxima, vienojās un 14.11.2023. (*)

[Piegādātājs Nr. 1] saņēma Maxima pasūtījumu.

159 Vienlaicīgi norādāms, ka Maxima nav pienākuma turpināt

sadarbību ar visiem Piegādātājiem, tomēr, ņemot vērā Maxima

atrašanos varas pozīcijā attiecībā pret Piegādātājiem un tai

piemītošo tirgus varu, šādās situācijās tai ir īpaši rūpīgi

jāizvērtē sava rīcība, lai tā nebūtu pretrunā godprātības un

labticības principiem.

160 Secināms, ka Maxima negodprātīgi izmantoja piegāžu

pārtraukšanu kā spiediena instrumentu, lai panāktu sev

izdevīgākus sadarbības nosacījumus ar Piegādātāju, vienpusēji

noteiktu iepirkuma cenu un papildus tam arī mārketinga

investīcijas no Piegādātāja. Šajā gadījumā piegāžu atjaunošana

kļuva iespējama tikai pēc tam, kad Piegādātājs spiediena

rezultātā piekāpās un papildus spēja vienoties par citiem

sadarbības jautājumiem (grafiki, akciju skaits, dalība akcijās,

regulārās akcijas, veikalu skaits, paplašinājumi veikalos), jo

Piegādātājam bija svarīgi celt apgrozījumu tīklā. Jānorāda, ka

(*) [Piegādātājs Nr. 1] 2023. gadā veica papildu apjoma

atlaides94 maksājumus (*) euro apmērā (10,2 %

no pārdotā apjoma).

161 Līdz ar to no iepriekš izklāstītā izriet, ka Maxima

konsekventi uzstāja uz sev izdevīgo cenu līmeni un neatkarīgi no

(*) [Piegādātājs Nr. 1] argumentiem un pamatojumiem pieprasīja

pazemināt preču iepirkuma cenas, tādējādi faktiski vienpusēji

nosakot preču iepirkuma cenas. Pārdošanas dati un Maxima vēlme

organizēt akcijas ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] produkciju

apliecina, ka (*) [Piegādātājs Nr. 1] produkcija Maxima tīklā ir

patērētāju pieprasīta. Secināms, ka Maxima uzspieda sev vēlamo,

vienpusēji noteikto iepirkuma cenu, neņemot vērā, ka faktiski

nepastāvēja problēmas ar preces popularitāti, pieprasījumu vai

kvalitāti.

162 Maxima tiesiskajās attiecībās ar (*) [Piegādātājs Nr. 1]

cita starpā vēršama uzmanība uz Maxima 05.07.2023. e-pasta

vēstuli95, ko saņēma gan (*) [Piegādātājs Nr. 1]

(saturiski vienādu e-pasta vēstuli no Maxima saņēma arī (*)

[Piegādātājs Nr. 2] un (*) [Piegādātājs Nr. 6]). Kad (*)

[Piegādātājs Nr. 1] rosināja pamatot Maxima argumentus ar

faktiskiem aprēķiniem, Maxima aizbildinājās ar konfidenciālas

informācijas neizpaušanas pienākumu. Šī situācija raksturo

klasisku informācijas asimetrijas gadījumu, kur viena sadarbības

puse (Maxima) izmanto savu sarunu vešanas pārākumu informācijas

un datu pieejamībā, lai pastiprinātu savu ietekmi pārrunās.

163 Tā kā Piegādātājiem nav pieejas informācijai par to, kā

Maxima maina uzcenojumus, plaukta cenu līmeni vai preces

izvietojumu tirdzniecības zālē, rodas situācija, kurā tirgus

signāli var tikt izkropļoti. Piegādātājs var kļūdaini pieņemt, ka

prece nav pieprasīta, nezinot, vai tās noiets tika mākslīgi

mazināts. Mākslīgi radīta pieprasījuma ietekmēšana atbilst

stratēģiskās manipulācijas teorētiskajam modelim, kur pircējs

kontrolē redzamību un informācijas plūsmu, lai pamatotu cenu

samazinājuma nepieciešamību.

164 Uzņēmējdarbībā puses neizpauž komercnoslēpumu, proti,

Piegādātāji nav informēti par to, cik daudz produkcijas atrodas

konkrētā brīdī Maxima tirdzniecības zālē, cik tiek glabāts

noliktavās, vai kāds tieši ir tās aprites ātrums. Tas nozīmē, ka

Piegādātāji nevar precīzi novērtēt patiesos pārdošanas rezultātus

un nevar izvērtēt, vai Maxima pieprasītais cenu samazinājums ir

pamatots. Turklāt, ne sadarbības līgumos, ne normatīvajos aktos

Maxima nav noteikts pienākums sniegt šādu detalizētu pārdošanas

informāciju Piegādātājiem un nav arī paredzētas sankcijas par

neprecīzas, nepilnīgas vai maldinošas informācijas sniegšanu,

tāpat arī Piegādātājiem nav tiesības pieprasīt šāda satura

informāciju no Maxima.

165 Vienlaikus Maxima, cenšoties panākt vienpusēji izdevīgu

iepirkuma cenu, brīvi manipulē ar savā rīcībā esošo, salīdzinoši

plašo, informāciju, piemēram, bloķējot96 preces vai

apzināti negatīvi ietekmējot akciju norisi, vai sarunās ar

Piegādātājiem par cenu. Šādi Maxima rada apstākļus, kuros tiek

pamatots pieprasījums Piegādātājiem samazināt iepirkuma cenas vai

tiek īstenota to pakāpeniska izspiešana no mazumtirdzniecības

tīkla, norādot, ka tikai cenu samazināšana var nodrošināt

produktu konkurētspēju.97

166 Ņemot vērā minēto, secināms, ka Maxima vairākkārt

izmantojusi savu sarunu vešanas varu, lai panāktu (*)

[Piegādātājs Nr. 1] piekrišanu zemākām preču iepirkuma cenām,

draudot ar produkta izņemšanu no sortimenta, ignorējot (*)

[Piegādātājs Nr. 1] ekonomiskos aprēķinus un izmaksu izmaiņas.

Maxima rīcībā izpaudās ne tikai vienpusēja cenu noteikšana,

izdarot spiedienu uz Piegādātāju, bet arī draudu izteikšana ar

nelabvēlīgām sekām pušu savstarpējās sadarbības apstākļiem.

167 Maxima regulāri izmantoja savu piekļuvi detalizētai tirgus

informācijai, bet vienlaikus liedza Piegādātājam pārbaudīt vai

saprast pamatojumu Maxima cenu samazināšanas prasībām.

Aizbildināšanās ar konfidencialitāti, neizpaužot faktiskos datu,

liecina par to, ka Maxima mērķtiecīgi uzturēja pārrunu

nevienlīdzību, kas deformēja sadarbības attiecības. Tā ir

negodīgas tirdzniecības stratēģija, kas balstīta uz pārākumu

informācijas pieejamībā.

168 Papildus vērā ņemams, ka Maxima, kontrolējot produkta

izvietojumu, akciju nosacījumus un plaukta cenu (piemēram, (*)

[produktam "X"]), faktiski manipulēja ar patērētāju

pieprasījumu, padarot preci it kā mazāk pieprasītu, lai radītu

iespaidu, ka (*) [Piegādātājs Nr. 1] produkta cena ir

nekonkurētspējīga. Šāda manipulatīva pieprasījuma ietekmēšana un

pārdošanas apjoma mākslīga samazināšana atbilst saturiski slēptas

negodīgas tirdzniecības prakses formai.

169 Vienpusēja jau apstiprinātas akcijas atcelšana pēc tam,

kad (*) [Piegādātājs Nr. 1] uzsāka ražošanu un veica

investīcijas, radīja finansiālus zaudējumus un ir pretrunā ar

godprātības principiem pušu sadarbībā. Šāds mehānisms, ja tiek

izmantots kā līdzeklis spiediena pastiprināšanai uz cenām, ir

negodīga un ekonomiski destruktīva rīcība.

170 Ņemot vērā iepriekš minēto, Lietā secināts, ka Maxima

tiesiskajās attiecībās ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] ir rīkojusies

sistemātiski un negodprātīgi, vienpusēji nosakot sev vēlamās

preču iepirkuma cenas.

6.2.2. Maxima rīcība sadarbībā ar

(*) [Piegādātājs Nr. 2]

171 (*) [Piegādātājs Nr. 2] procesuālajās darbībās sniedza

paskaidrojumus un informāciju par sadarbību ar Maxima. (*)

[Piegādātājs Nr. 2] norādīja, ka no saražotā apjoma Latvijas

ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgum Maxima tiek

piegādāti apmēram (*) %. Šo apjomu neviens cits no Latvijas

mazumtirgotājiem nevarētu aizvietot.

172 Lietā konstatēts, ka (*) [Piegādātājs Nr. 2] ar Maxima

sadarbojas kopš "pašiem pirmsākumiem", taču

sadarbības vēsturē bijis sadarbības pārtraukums aptuveni vienu

gadu, jo puses nespēja vienoties par preču iepirkuma cenām.

Šobrīd starp pusēm noslēgts sadarbības līgums, kas ir spēkā kopš

2008. gada. (*) [Piegādātājs Nr. 2] skaidroja, ka sadarbības

līgums ir vienpersoniski (Maxima) sagatavots. Proti, sadarbības

noteikumi ar Maxima tiek izteikti vienpersoniski un (*)

[Piegādātājs Nr. 2] priekšlikumu netika ņemti

vērā.98

173 Līdzīgi kā ar citiem Piegādātājiem, savstarpējā

komunikācija ar Maxima notiek ne tikai izmantojot e-pastu, bet

arī izmantojot zvanus MS Teams platformā. Sazvanīšanās

parasti notiek tad, kad nepieciešama ātrāka jautājuma

atrisināšana vai cita informācijas apmaiņa. (*) [Piegādātājs Nr.

2], cita starpā, paskaidroja, ka reiz kāda MS Teams zvana

laikā Maxima darbinieks demonstrējis (*) [Piegādātājs Nr. 2]

pārstāvim MS Excel tabulas, kurās redzami Maxima aprēķini,

tajā skaitā peļņas maržas plānotie, jeb Maxima

"vajadzīgie" procenti.

174 Lietā cita starpā konstatēta vēstuļu sarakste99

starp Maxima un (*) [Piegādātājs Nr. 2] no 2021. gada aprīļa

(NTPAL stājās spēkā 01.11.2021.,vienlaikus šie fakti apstiprina,

ka Maxima negodprātīgā rīcība ir bijusi ilgstoša, proti, arī

pirms NTPAL spēkā stāšanās), kurā Maxima darbinieks apstiprina

(*) [Piegādātājs Nr. 2] preču iepirkuma cenu vienā e-pasta

vēstulē 16.04.2021., tad sekojusi telefona saruna par Maxima

vēlmi iepirkuma cenu tomēr samazināt, ko (*) [Piegādātājs Nr. 2]

noraidījis, un attiecīgi 22.04.2021. Maxima rakstīja (*)

[Piegādātājs Nr. 2]:

"Diemžēl pie esošās tirgus situācijas vairs nevaram

vienoties par zemāk norādītajām iepirkumu cenām. Rīt izveidosim

produktu bloķēšanas rīkojumu, kurš stāsies spēkā ar šo sestdienu,

24.04.2021. Līdz tam laikam lūdzam produktus piegādāt par šobrīd

esošajām iepirkumu cenām vai nepiegādāt. Zemāk esošās iepirkuma

cenas nav tikušas apstiprinātas no mūsu iepirkumu vadības puses,

tāpēc tās nav stājušās spēkā."

Tādējādi Maxima pat apstiprinātas preču iepirkuma cenas

vienpusēji atcēla un bloķēja preces, nepanākot sev vēlamo

cenu.

175 Maxima tendence vienpusēji pieprasīt cenas parādās arī

komunikācijā ar (*) [Piegādātājs Nr. 2], proti, 12.05.2022.

Maxima e-pasta vēstulē100 rakstīja (*) [Piegādātājs

Nr. 2]:

"[..] Es piekrītu, ka nav

īstais laiks, lai diskutētu, bet ņemot vērā visus faktorus, mēs

nevaram piedāvāt neko citu kā manis sūtītās cenas."

Proti, Maxima, tāpat kā sadarbībā ar citiem Piegādātājiem,

šādi pasaka, ka Piegādātājam ir jāpiekrīt Maxima noteiktajām

cenām.

176 (*) [Piegādātājs Nr. 2] cita starpā sniedza paskaidrojumus

Lietā par gadījumu, kad Maxima pieprasīja (*) [Piegādātājs Nr. 2]

samazināt preču iepirkuma cenu, vienlaikus palielinot savu

uzcenojumu, kas faktiski nozīmē, ka ietaupījums netika nodots

patērētājam. (*) [Piegādātājs Nr. 2] izteica Maxima iebildumus

par šādu Maxima rīcību101 rakstot vēstulē

aicinājumu:

"Tāpat atgādinām, ka šī gada aprīlī samazinājām

iepirkuma cenu (*) [Piegādātājs Nr. 2] ražotajiem (*) produktiem,

tomēr līdz pat šim brīdim neesam novērojuši mazumtirdzniecības

cenas samazinājumu šiem produktiem Jūsu veikalos. Aicinām izvērtēt iespēju vismaz

daļēji pazemināt veikalu plaukta cenas, lai mūsu cenu

samazinājums sasniegtu gala patērētājus."

Uz šādu (*) [Piegādātājs Nr. 2] komentāru Maxima

atbildēja:

"Varam apliecināt, ka Maxima no savas puses pieliek

visas pūles, lai nodrošinātu patērētājiem zemākas cenas pirmās

nepieciešamības precēm. Tomēr paturot prātā konkurences tiesību

regulējumu, vēlos vērst uzmanību, ka lēmumus par Maxima

mazumtirdzniecības cenu veidošanos, tostarp cenu izmaiņas, mēs

pieņemam pastāvīgi bez informācijas apmaiņas vai saskaņojuma ar

piegādātājiem."

177 Proti, Maxima pēc būtības nepaskaidroja, kāpēc

patērētājiem netika nodots potenciālais ieguvums no (*)

[Piegādātājs Nr. 2] preču iepirkuma cenu samazināšanas.

Konstatēts, ka šajā gadījumā nebija runa par plaukta cenu

saskaņošanu vai informācijas apmaiņu, bet gan godīgu cenu pārnesi

patērētājiem. Godīgas tirdzniecības pamatprincipi paredz, ka cena

tiek noteikta, ņemot vērā tirgus samērīgumu un patērētāja

intereses. Pretējā gadījumā tiek veidota peļņas maksimizācija uz

sadarbības partnera rēķina, radot mākslīgu cenu pārnesi un

mazinot patērētāja uzticību. Attiecīgi šāda Maxima rīcība nav

vērtējama kā godprātīga ne pret Piegādātājiem, ne arī pret

patērētājiem, sevišķi, ņemot vērā faktiskos apstākļus, kad Maxima

atkārtoti pieprasa Piegādātājiem iepirkuma cenu

samazinājumus.

178 (*) [Piegādātājs Nr. 2] KP skaidroja, ka (*), lai

sadarbība varētu turpināties.

179 Līdzīgi kā sadarbībā ar citiem Piegādātājiem arī sarunās

ar (*) [Piegādātājs Nr. 2] Maxima nav ņēmusi vērā (*)

[Piegādātājs Nr. 2] norādītos pamatojumus vai paskaidrojumus par

preču cenām. Praksē bijis gadījums par (*) cenu, kad pēc Maxima

cenu samazināšanas pieprasījuma e-pasta vēstules

14.07.2023.102 (*) [Piegādātājs Nr. 2] 01.08.2023.

e-pasta vēstulē skaidrojis:

"[..] Pašlaik nevaram

pārskatīt cenas arī (*) produktiem. Galvenajās (*) sortimenta

pozīcijās strādājam ar augstas kvalitātes Eiropas izcelsmes (*),

kuriem cena tiks pārskatīta tikai līdz ar jauno (*)

[..]."

Uz to Maxima 10.08.2023. cita starpā

atbildēja103:

"Esam sadzirdējuši Jūsu

norādītos argumentus par (*) un (*) produktu izejvielu cenu

neparedzamību ilgam laika nogrieznim, taču, lai gan ir

skaidrs, ka produktu

izejvielas izmaksas ir būtiska cenas sastāvdaļa, tanī pat laikā

tā nav vienīgā produkta cenas veidojošā komponente. Savukārt,

energoresursu un transporta izmaksu komponentēm pēc mūsu rīcībā

esošās informācijas ir vērojama lejup slīdoša

tendence."

180 Attiecīgi Maxima kā Pircējs apšaubīja Piegādātāja

(ražotāja) argumentu un savu vienpusējo cenu pieprasījumu par

Piegādātāja ražotajām precēm pamatoja ar savā rīcībā esošu

informāciju par enerģētisko resursu un transporta izmaksu

lejupslīdi, lai gan faktiski arī tās izmaksu komponentes (*)

[Piegādātājs Nr. 2] produktu ražošanai Maxima nevar būt zināmas,

ja vien nav pārkāpti komercnoslēpuma aprites noteikumi.

181 Turklāt Maxima citos gadījumos pati Piegādātājiem kā

argumentu cenas pārskatīšanai norāda, ka noteiktu cenu

pārskatīšana notiek, iestājoties konkrētiem apstākļiem, vai

noteiktos periodos (piemēram, sortimenta pārskatīšana) un uzskata

to par pietiekamu, kamēr līdzīgs arguments no Piegādātāja puses,

Maxima ieskatā, nav pietiekams, un Maxima uzskata, ka var to

apstrīdēt. Šajā gadījumā loģiski, ka (*) cena top zināma

ražotājam tad, kad tiek ievākta (*). Maxima spiediens par cenas

pazemināšanu, jo ražošanā ir arī citas komponentes, ne tikai

pašas izejvielas, faktiski demonstrē Maxima negodprātīgo

attieksmi pret Piegādātāju. Proti, Maxima mērķis ir panākt

iespējami zemas cenas, neatkarīgi no tā, kādi ir objektīvie

apstākļi, iespējams pat tad, ja Piegādātājs ir spiests strādāt,

nosedzot tikai ražošanas pašizmaksas, negūstot peļņu vai gūstot

samazinātu peļņu (kamēr Maxima visos gadījumos paredz savu peļņu,

ja vien, piemēram, nav kāds patērētāju piesaistes projekts, kur

peļņa tiek samazināta uz noteiktu laiku, arī lai

dempingotu cenas).

182 Līdzīgi kā sadarbībā ar citiem Piegādātājiem arī ilgstoša

neatbildēšana pēc būtības uz (*) [Piegādātājs Nr. 2] ierosinājumu

paaugstināt preču cenu ir raksturīga sadarbībā ar Maxima.

183 Piemēram, gadījumā, kad (*) [Piegādātājs Nr. 2]

27.01.2022. nosūtīja informāciju par cenu paaugstināšanu

(*)104, secīgi 07.03.2022. (*) [Piegādātājs Nr. 2]

atgādināja Maxima par cenu apstiprināšanu105. Papildus

(*) [Piegādātājs Nr. 2] lūdza bloķēt produktu izejvielu

nesaņemšanas dēļ un lūdza nepiemērot sodu par nepiegādēm. Maxima

atbildēja (*) [Piegādātājs Nr. 2] 07.03.2022., ka nevar

apstiprināt jaunās cenas106. Vienīgais, ko Maxima

varēja piedāvāt - preces izņemšanu no sortimenta. Tātad no

janvāra beigām, līdz marta sākumam (*) [Piegādātājs Nr. 2]

nesaņēma atbildi par cenu paaugstināšanu, bet Maxima noreaģēja

tikai tad, kad (*) [Piegādātājs Nr. 2] lūdza bloķēt produktu

izejvielu trūkuma dēļ.

184 Tāpat Maxima raksturīgās negodprātīgās darbības izvērstas

pret (*) [Piegādātājs Nr. 2] arī laikā no 11.05.2022. (*)

[Piegādātājs Nr. 2] pārstāvis sūtīja e-pasta vēstuli Maxima

"Par cenu maiņu", ar ko (*) [Piegādātājs Nr. 2]

iesūtīja cenu izmaiņas: "Mums vajag finalizēt cenu maiņu

- (*), (*), (*). Mēs joprojām šos produktus Jums

nevedam." Bet no Maxima puses sekoja

"tirgošanās" un tika sūtītas atpakaļ citas, Maxima

vienpusēji noteiktas preču iepirkuma cenas, kuras Maxima varēja

apstiprināt, savukārt (*) [Piegādātājs Nr. 2] nevarēja

pieņemt.107 Izejvielu cenas būtiski palielinājās, un

(*) [Piegādātājs Nr. 2] bija spiets palielināt cenas, bet nespēja

vienoties ar Maxima. Attiecīgi (*) [Piegādātājs Nr. 2] nekas cits

neatlika, kā izteikt priekšlikumu bloķēt preces.

185 Lietā konstatēts, ka (*) [Piegādātājs Nr. 2] dokumentēti

gadījumi108, kad, nesaņemot vēlamo iepirkuma cenu,

Maxima atteikusies apstiprināt cenas vai izņēmusi produktus no

sortimenta, piemēram, (*) neiepirka vairākus mēnešus.

186 (*) [Piegādātājs Nr. 2] Lietā sniedza informāciju, ka,

piemēram, e-pasta vēstulē 17.01.2022. Maxima neapstiprināja cenu

maiņu, pēc tam izslēdza preci no sortimenta. Faktiski četrus

mēnešus netika iepirkti (*), jo bija izņemti no sortimenta.

Maxima cenu (*) iepakojumam apstiprināja, bet abus produktus (*)

neapstiprināja un neiepirka sešus mēnešus. Pēc otras cenu maiņas

25.03.2022. (*) divus mēnešus neiepirka vispār (iespējams bija

krājumos). Šāda Maxima stratēģija nav pamatota ar tirgus

apstākļiem, bet darbojas kā kontroles mehānisms sarunās ar

Piegādātāju par iepirkuma cenu. Kad Maxima vienpusēji piedāvāja

iepirkuma cenu bez zināšanām par Piegādātāja izmaksām, tika

ignorēti caurspīdīgas cenu veidošanas principi, un tas

padziļināja informācijas asimetriju, kas pēc būtības mazina

Piegādātāja spēju argumentēti aizstāvēt savu pozīciju.

187 Fakts, ka Maxima vairākas nedēļas nesniedza atbildes uz

(*) [Piegādātājs Nr. 2] vēstulēm par cenu izmaiņām vai izejvielu

piegādes pārtraukumu, līdzīgi kā sadarbībā ar citiem

Piegādātājiem, apliecina Maxima apzinātu stratēģisku

vilcināšanos, kur Maxima kā sadarbības puse ar tirgus varu

izvairās no lēmuma pieņemšanas, lai palielinātu spiedienu uz (*)

[Piegādātājs Nr. 2], kurš ir vairāk atkarīgs no lēmuma rezultāta.

Stratēģiskā vilcināšanās nostiprina Maxima kontroli pār tirgu,

īpaši attiecībās ar Piegādātājiem, kuriem sadarbībā ar Maxima

pastāv augsta atkarības pakāpe.

188 Papildus Maxima rīcībai vienpusējā cenu noteikšanā, (*)

[Piegādātājs Nr. 2] sniedza informāciju par citiem apstākļiem,

kas, (*) [Piegādātājs Nr. 2] ieskatā, apliecina Maxima vēlmi

demonstrēt Piegādātājiem savu pārākumu tiesiskajās attiecībās.

Proti, 13.07.2023. (*) [Piegādātājs Nr. 2] (*) publiskajā telpā

izteicās par mazumtirgotāju uzcenojumiem. Kad tika publiskota

preses relīze, ka neviens no ražotājiem nav samazinājis cenu, (*)

[Piegādātājs Nr. 2] arī norādīja, ka divas reizes ir samazinājuši

cenas savai produkcijai, bet tirgotāju plauktos nav redzētas

izmaiņas. Attiecīgi 14.07.2023. tika saņemta e-pasta vēstule no

Maxima, kurā, pamatojoties ar pašreizējām tendencēm, pielikumā

pievienojuši savu redzējumu par iepirkumu cenām, tādējādi

samazinot visam sortimentam cenas, un Maxima sagaidīja, ka (*)

[Piegādātājs Nr. 2] izskatīs cenu samazinājumu divu nedēļu

laikā109. Kā jau iepriekš skaidrots, (*) [Piegādātājs

Nr. 2] atbildes vēstulē norādīja, ka jau bija samazinātas cenas

atsevišķiem produktiem, bet gala cenu Maxima tā arī nebija

samazinājusi, uz ko Maxima sniedza atbildi, ka paši pastāvīgi

noteiks cenu (plauktā)110.

189 Atbilstoši NTPAL mērķim sadarbība starp Piegādātāju un

pircēju (Maxima) pamatā jābūt godprātīgai, līdzsvarotai.

Situācijās, kur Maxima vienpersoniski nosaka būtiskus līguma

noteikumus vai izsaka draudus par komerciāliem pretpasākumiem,

Piegādātājam neparedzot faktisku iespēju ietekmēt lēmumus, var

tikt apdraudēts līgumattiecību godīgums. Vienpusēja rīcība bez

caurskatāmības un objektīva pamatojuma ir pretrunā NTPAL būtībai,

jo grauj Piegādātāja tiesības uz taisnīgu attieksmi un

līdzvērtīgu sadarbību.

190 Maxima pieeja, pieprasot samazināt cenu bez izpratnes par

ražotāja izmaksām (piemēram, (*) un (*) gadījumi), ir vienpusēja,

necaurskatāma un izmanto tirgus realitāti negodprātīgi. Šāda

pieeja negatīvi ietekmē Piegādātāja cenu politiku un novērš

iespēju veidot cenu sadarbības ceļā.

191 No konkrētiem piemēriem ((*)) secināms, ka produkti tiek

izņemti no sortimenta, ja (*) [Piegādātājs Nr. 2] nepiekrīt

Maxima pieprasītajai cenai pat gadījumā, kad Piegādātājs pamato

cenu izmaiņas ar objektīviem tirgus iemesliem (piemēram,

izejvielu trūkums, cenu kāpums).

192 Papildus Lietā konstatētais, ka Maxima, pieprasot

samazināt iepirkuma cenu, vienlaikus palielina savu uzcenojumu un

peļņu, bet iepirkuma cenas samazinājuma ieguvums netiek novirzīts

patērētājiem, faktiski grauj konkurences principus un uzticību

tirgum, jo tiek izmantots mazumtirgotāja stāvoklis tirgū, lai

uzlabotu savus finanšu rādītājus uz Piegādātāju partnera rēķina.

Turklāt Maxima atteikšanās samazināt plaukta cenas, neskatoties

uz Piegādātāja cenu samazinājumiem, apliecina Maxima pārākumu

plaukta cenas kontrolē. Tajā pašā laikā Maxima šādus Piegādātāja

cenu samazinājumus izmanto publiskajā telpā, lai prasītu tālākus

samazinājumus. Šāda Maxima rīcība pastiprina informācijas

asimetriju un ļauj manipulēt ar patiesajiem tirgus signāliem, kas

ierobežo Piegādātāja spēju racionāli pārvaldīt savu

uzņēmējdarbību.

193 Jānorāda, ka Maxima vairākkārtējā izvairīšanās atbildēt uz

cenu maiņas priekšlikumiem vai kritiskām piegādes situācijām rada

mākslīgu nenoteiktību un palielina ekonomisko spiedienu uz

Piegādātāju. Tā vērtējama kā stratēģiska taktika, kas grauj

līdzvērtīgu sadarbību un faktiski bloķē Piegādātāja iespējas

plānot ražošanu.

194 Izvērtējot Lietas apstākļus, KP secināja, ka Maxima savu

tirgus varu ilgstoši izmantojusi negodprātīgā veidā sadarbībā ar

Piegādātājiem, nosakot preču iepirkuma cenas vienpusēji. Maxima

izdarījusi ilgstošu un sistemātisku spiedienu uz Piegādātājiem,

gan novilcinot atbildes sniegšanu pēc būtības, gan ilgstoši

iebilstot Piegādātāju pamatotiem ierosinājumiem paaugstināt preču

cenu, gan neņemot vērā Piegādātāju cenu paaugstināšanas

nepieciešamības pamatojumus, kā arī manipulējusi ar informāciju

sarunās ar Piegādātājiem par iepirkumu cenām. Maxima, nepanākot

Piegādātāja piekrišanu savai vienpusēji noteiktai cenai, noteica

Piegādātājiem ultimātus, ka nepiekrišanas gadījumā sadarbība

netiks turpināta, atcēlusi jau apstiprinātu preču dalību jau

apstiprinātā akcijā vai neapstiprināja dalībai akcijās, ilgstoši

neveica preču pasūtījumus. Šāda Maxima rīcība kopsakarā ir

pretrunā ar godīgas tirdzniecības principiem, un ar savu rīcību

tā ir pārkāpusi NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktu.

VII TIRGUS DALĪBNIEKA VIEDOKLIS

195 Pamatojoties uz KL 26. panta septīto daļu, Maxima sniedza

Viedokli par Paziņojumu. KP izvērtēja Viedoklī minētos argumentus

un šajā nodaļā par tiem sniedz savu vērtējumu. Papildus KP

norāda, ka KP nav pienākuma ietvert un atspēkot visus Maxima

sniegtos argumentus pilnā apjomā. Lēmumā ir norādīti tikai tie

argumenti, kuriem ir nozīme Lietā, proti, argumentus, kas ir

būtiski un kas spēj ietekmēt attiecīgo tiesisko situāciju. Līdz

ar to KP nesniedz savu vērtējumu par visiem Viedoklī ietvertajiem

argumentiem.

196 Maxima norādījusi, ka KP būtu jāņem vērā Direktīva

2019/633 mērķis, tādējādi NTPAL tvērumā ietilpst vien tādas

negodīgas tirdzniecības prakses, kuru pamatā ir pušu

nelīdzsvarotība attiecībā uz spēju aizstāvēt savas

intereses.

197 KP Lēmuma 22. - 24. rindkopā skaidrots, ka pircējam, kas

atbilst NTPAL 1 panta 7. punkta kritērijiem, ir aizliegts veikt

NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punkta aizliegumu pret jebkuru

piegādātāju, neatkarīgi no tā spējām aizstāvēt savas

intereses.

198 Maxima ieskatā, Lietā vērtētajās situācijās ar Maxima

Piegādātājiem nav konstatējama Piegādātāju ekonomiskā atkarība no

Maxima vai pušu ekonomisko pozīciju nelīdzsvarotība.

199 KP paskaidro, ka atbilstoši NTPAL regulējumam, Direktīvas

2019/633 mērķim un preambulā norādītajiem apsvērumiem piegādātāji

pārtikas piegādes ķēdē atrodas nelīdzsvarotās tiesiskajās

attiecībās ar pircējiem, kas ir izskaidrots šī Lēmuma V nodaļā,

un kopsakarā ar V nodaļā aprakstīto Maxima piemītošo tirgus varu

KP nav šaubas, ka Maxima piemīt ievērojama tirgus vara attiecībās

ar Piegādātājiem, kas rada būtisku ietekmi Piegādātāju

saimnieciskajai darbībai.

200 KP nepamatoti iejaucas Maxima cenu stratēģijas

noteikšanā un sarunu procesā ar piegādātājiem, kā arī KP prasība

sniegt skaidrojumus par plaukta cenu politiku ir pretrunā ar

konkurences tiesībām un nepamatoti ierobežo Maxima autonomiju

noteikt savas cenas (privātautonomijas principa

pārkāpums).

201 Lēmuma 30.-33. rindkopā skaidrots, ka gan Direktīva

2019/633, gan NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punkts ietver

liegumu pircējam vienpusēji grozīt cenas, tādējādi aizsargājot

piegādātāju un iestājoties par to, ka cena tiek noteikta brīvu

sarunu procesā. Vienpusēji veikti līguma grozījumi ir negodīgi

pēc savas būtības, un uz tiem nevar attiecināt līgumslēgšanas

brīvības principu. Tieši pretēji, vienpusēji uzspiesta līguma

nosacījumu grozīšana (turklāt, par būtisku līguma sastāvdaļu -

cenu) ir diametrāli pretēji līgumslēgšanas brīvības būtībai kā

tādai. Par tiesisku un aizsargājamu līgumslēgšanas brīvību var

būt runa, kamēr tiek ievērotas pušu tiesiskās intereses un

tiesības. Papildus norādāms, ka NTPAL 5. panta pirmās daļas 1.

punkts neparedz iestādes tiesības kontrolēt tirdzniecības

partneru panākto vienošanos par cenu, iepirkuma cenas noteikšanu

vai pircēja absolūtu pienākumu iegādāties konkrētas preces par

konkrētām cenām vai citus ar cenu noteikšanu saistītus

pienākumus. Attiecīgi Lēmuma 2. rindkopā ir norādīts, ka KP

vērtēja Maxima rīcību tiesiskajās attiecībās ar Piegādātājiem un

negodprātīgas prakses īstenošanu vienpusēji grozot līgumu

nosacījumus, kā rezultātā de facto vienpusēji nosakot

preču iepirkuma cenas. Tas, ka līguma būtisko sastāvdaļu klāstā

ietilpst arī cena, nozīmē, ka arī vienpusēja līguma nosacījumu

grozīšana par cenu veido NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punkta

pārkāpuma sastāvu (kas expressis verbis izriet no minētās

normas teksta). Tātad fakts, ka konstatētais pārkāpums attiecas

uz cenas nosacījumu vienpusēju grozīšanu, nenozīmē, ka KP soda

Maxima par tās cenu politiku kā tādu vai cenšas iejaukties tās

līgumslēgšanas brīvībā vai nepamatoti ierobežot tās

privātautonomiju.

202 Maxima uzskata, ka (*) [Piegādātājs Nr. 2] ir iejaucies

Maxima plaukta cenu noteikšanā, aicinot vismaz daļēji ieguvumu no

samazinātās cenas nodot patērētājiem. Maxima uzskata, ka arī

skaidrojuma sniegšana Piegādātājam par to, kāpēc netika

patērētājiem nodots potenciālais ieguvums, ir tiešā pretrunā ar

konkurences tiesībām, jo pastāv tālākpārdošanas cenas noteikšanas

aizliegums.

203 KP paskaidro, ka atbilstoši Lēmuma 188. rindkopā

aprakstītajam, (*) [Piegādātājs Nr. 2], atbildot uz jaunu Maxima

pieprasījumu samazināt preču iepirkuma cenas, norādīja, ka jau

aptuveni 2 mēnešus iepriekš bija samazinājis iepirkuma cenas.

Vienlaikus Piegādātājs uzsvēra, ka šī cenu samazināšana nav

atspoguļojusies mazumtirdzniecības plaukta cenas patērētājiem.

Tāpēc brīdī, kad Maxima atkārtoti pieprasīja pazemināt

produkcijas cenas, (*) [Piegādātājs Nr. 2] aicināja Maxima

izvērtēt vismaz daļēju ietaupījuma nodošanu patērētājiem.

204 Attiecīgi, konkrētā situācija nenorāda uz Piegādātāja

mēģinājumu noteikt tālākpārdošanas cenu, bet gan atspoguļo tā

neizpratni par Maxima rīcību, proti, gadījumos, kad Piegādātājs

samazina iepirkuma cenu, plaukta cenā šis ieguvums

neatspoguļojas, attiecīgi ļaujot Maxima gūt papildu peļņu uz

Piegādātāja rēķina. Šāda situācija nav vērtējama kā aizliegta

vienošanās vai tālākpārdošanas cenas noteikšana, bet gan

atspoguļo Maxima pieeju, izmantojot savu tirgus varu - pieprasīt

no Piegādātājiem zemāku cenu, vienlaikus nenodrošinot, ka no šāda

samazinājuma iegūst gala patērētājs, it īpaši, ja pati Maxima

pamato iepirkuma cenu samazināšanu ar nepieciešamību nodrošināt

produkta konkurētspēju (padarīt to lētāku gala patērētājiem).

Šāda pieeja negatīvi ietekmē Piegādātāja apgrozījumu, īpaši

apstākļos, kad augstā inflācija būtiski ietekmē pārtikas preču

patēriņu.

205 Papildus KP paskaidro, ka saskaņā KL 11. pantu, aizliegtas

un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas ir tirgus dalībnieku

vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā. Proti, Ministru

kabineta noteikumu Nr. 797 "Noteikumi par atsevišķu

vertikālo vienošanos nepakļaušanu Konkurences likuma 11. panta

pirmajā daļā noteiktajam vienošanās aizliegumam" 8.1.

punktā noteikts, ka ir aizliegtas tādas vertikālās vienošanās, ja

vienošanās mērķis ir ierobežot pircēja iespēju noteikt pārdošanas

cenu. Tomēr norma arī paredz, ka piegādātājs ir tiesīgs noteikt

maksimālo vai ieteicamo pārdošanas cenu ar nosacījumu, ka

vienošanās dalībnieki šādi slēptā veidā ar savu faktisko rīcību

neievieš noteiktu vai minimālo pārdošanas cenu.

206 Secināms, ka piegādātājs nedrīkst noteikt tālākpārdošanas

cenu, bet drīkst noteikt maksimālo vai ieteicamo pārdošanas cenu

ar nosacījumu, ka vienošanās dalībnieki šādi slēptā veidā ar savu

faktisko rīcību neievieš noteiktu (fiksētu) vai minimālo

pārdošanas cenu. Līdz ar to, pat pastāvot tādam gadījumam, kad

kāds no piegādātājiem būtu faktiski ieteicis tālākpārdošanas

cenu, proti, plaukta cenu, vai tās "griestus",

izpildoties iepriekš norādītajiem apsvērumiem, arī šāda rīcība

netiktu uzskatīta par aizliegtu vienošanos.

207 Maxima iebilst, ka KP balsta savu Lēmums uz e-pasta

saraksti, kas notika vēl pirms NTPAL spēkā stāšanās 01.11.2021.,

līdz ar to šāda veida pierādījums ir Lietā nepieļaujams un

neattiecināms.

208 Pirmkārt, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

(turpmāk - APL) 59. panta pirmo teikumu, pēc administratīvās

lietas ierosināšanas, iestāde iegūst informāciju, kas saskaņā ar

normatīvajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecīgo

lēmumu. Šīs sarakstes iekļaušana Lietā ir nepieciešama un

pieļaujama saskaņā ar APL 152. pantu, lai norādītu uz to, ka

NTPAL 5. panta pirmās daļas 1. punktā ietvertais pārkāpums bija

Maxima ierastā prakse kā pirms, tā pēc NTPAL spēkā stāšanās.

Proti, pirms NTPAL spēkā stāšanās attiecīgo tiesību tvērumu

regulēja NMPAL, kurā nebija iekļauts aizliegums pircējam veikt

vienpusējus līguma grozījumus. Attiecīgi, Maxima šādu praksi

piekopa, un KP par to nepiemēro atbildību. Tomēr pēc NTPAL

stāšanās spēkā, proti, ar 01.11.2021., šāda prakse kļuva

aizliegta. Līdz ar to šīs sarakstes novērtējums ir tiešā

korelācijā ar pārkāpuma perioda noteikšanu, vienlaikus

nepasliktinot Maxima stāvokli un nepiemērojot NTPAL regulējumu

retrospektīvi.

209 Otrkārt, kā jau iepriekš norādīts, pierādījums ir

attiecināms, ja tam ir nozīme lietā. Attiecīgajā gadījumā Lēmums

ietvertā e-pasta sarakstē ir saruna starp Maxima un (*)

[Piegādātājs Nr. 2], kurā Maxima pieprasa samazināt cenu

produktam. Līdz ar to šis pierādījums ir attiecināms, jo attiecas

uz Lietas izpētes priekšmetu.

210 Maxima ieskatā, KP pamato NTPAL 5. panta pirmās daļas

1. punkta pārkāpumu ar Piegādātāju vienpusēji sniegtajiem

skaidrojumiem par pušu sadarbības saturu, pārrunu procesu un

konkrētu izolētu gadījumu faktiskajiem apstākļiem.

211 Saskaņā ar APL 151. pantu pierādījums ir attiecināms, ja

tam ir nozīme lietā. Savukārt saskaņā ar APL 152. panta pirmo

daļu - ir pieļaujami tikai likumā noteiktie pierādīšanas

līdzekļi. APL 20. nodaļā ir uzskaitīti visi pierādīšanas

līdzekļi, kā, piemēram, paskaidrojumi un rakstveida pierādījumi.

Saskaņā ar 161. panta pirmo daļu: "Administratīvā procesa

dalībnieka paskaidrojumi, kas satur ziņas par faktiem, uz kuriem

pamatoti viņa prasījumi vai iebildumi, atzīstami par

pierādījumiem, ja tos apstiprina citi pārbaudīti un novērtēti

pierādījumi." Savukārt APL 167. pantā rakstīts, ka

"Rakstveida pierādījumi ir ziņas par faktiem, kuriem ir

nozīme lietā, un šīs ziņas ar burtu, ciparu un citu rakstveida

zīmju vai tehnisku līdzekļu palīdzību ierakstītas dokumentos,

citos rakstos, kā arī attiecīgās ierakstu sistēmās (audio,

kompaktdiski, digitālie videodiski vai citi datu

nesēji)."

212 Lēmuma 14. rindkopā ir norādīts, ka galvenie pierādījumi

Lietā, uz kuriem balstīti KP secinājumi ir: (1) KL 9. panta

piektās daļas 4. punktā noteikto procesuālo darbību laikā

elektroniskā veidā iegūtā informācija jeb rakstveida pierādījumi

(atbilstoši APL 167. pantam), kā arī (2) KL 9. panta piektās

daļas 1. un 3. punktā noteikto procesuālo darbību laikā iegūtā

informācija un iegūtie lauksaimniecības un pārtikas preču

piegādātāju skaidrojumi jeb paskaidrojumi (atbilstoši APL 161.

pantam).

213 Senāts 17.06.2022. sprieduma lietas A420542512,

SKA-317/2022, tēzē atzinis, ka "[..] pierādījumu

vērtējumam jābūt visaptverošam un pilnīgam, pierādījumiem jābūt

novērtētiem savstarpējā kopsakarā, ņemot vērā faktu, kas izriet

no viena pierādījuma, ietekmi uz faktiem, kas izriet no cita

pierādījuma, tiesa nedrīkst selektīvi raudzīties uz pierādījumiem

un izvēlēties tikai tos pierādījumus, kas apstiprina tiesas

priekšstatu par lietas faktiskajiem apstākļiem. Pierādījumu

vērtējumam jābūt saskanīgam un loģiskam, un tam ir jāveido

skaidrs un viennozīmīgs priekšstats par lietas faktiskajiem

apstākļiem". Līdz ar to secināms, ka KL 9. panta piektās

daļas 1. un 3. punktā noteikto procesuālo darbību laikā iegūtie

lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju skaidrojumi jeb

paskaidrojumi ir lietā pieļaujams pierādīšanas līdzeklis. Kā arī

atbilstoši judikatūrai ir būtiski aplūkot visus lietā iegūtos

pierādījumus kopsakarīgi, izvairoties no selektīvas pieejas.

Proti, iegūtie paskaidrojumi ir aplūkojami kopā ar Lēmumā

ietvertajiem citiem pierādījumiem, piemēram, e-pasta sarakstēm.

Ir tikai pamatoti un loģiski pārkāpuma novērtējumā izmantot pašu

Piegādātāju sniegtos paskaidrojumus par izveidojušos situāciju.

Turklāt, KP ir sniegusi Maxima iespēju izteikties par KP

iegūtajiem pierādījumiem, tostarp, procesuālajās darbībās

iegūtajiem e-pastiem un Piegādātāju paskaidrojumiem, lai tā

varētu sniegt savu vērtējumu. Tātad KP novērtējums nevis satur

vienpusēji pierādījumu novērtējumu, bet gan visu iesaistīto pušu

viedokļu uzklausīšanu un iegūtās informācijas kopanalīzi.

214 Maxima norāda, ka Lietā nav analizēta Maxima iekšējā

darbība attiecībā uz Piegādātāju iepirkuma cenu paaugstināšanas

pieprasījumu izvērtēšanu. Maxima pārkāpuma periodā saņēma ļoti

lielu pieprasījumu apjomu no Piegādātājiem.

215 KP skaidro, ka Lietā tika vērtēta un pārbaudīta Maxima

rīcība sadarbībā ar Piegādātājiem. Lai novērtētu Maxima rīcību un

konstatētu, ka Maxima faktiski ilgstoši nav sniegusi

Piegādātājiem atbildes uz ierosinājumiem paaugstināt preču

iepirkuma cenas, vai lai konstatētu, ka Maxima izvērsusi

ilgstošas diskusijas kavējot apstiprināšanu un/vai cenšoties

panākt sev vienpusēji izdevīgas cenas, KP nebija jāvērtē Maxima

iekšējā darbība attiecībā uz Piegādātāju pieprasījumu apstrādes

kārtību vai saņemtajiem pieprasījumu apjomiem. Proti, pat ja

Maxima saņem būtisku apjomu ar Piegādātāju pieprasījumiem, tas

neattaisno negodprātīgas tirdzniecības prakses īstenošanu. Proti,

pat liels pieprasījumu apjoms nav attaisnojums vienpusējai līgumu

nosacījumu grozīšanai.

216 Ja Maxima objektīvi nespēja apstrādāt pieprasījumus, tā

varēja, piemēram, palielināt resursus, automatizēt procesus vai

proaktīvi informēt Piegādātājus par kavēšanos. Tā vietā Maxima

turpināja iepirkt preces par "vecajām" cenām, negūstot

izmaksu pieaugumu. Attiecīgi veidojās selektīva kavēšanās, kur

Maxima saviem cenu samazināšanas pieprasījumiem noteica

apstiprināšanas termiņu 2 nedēļas. Vienlaikus Piegādātāju cenu

paaugstināšanas pieprasījumiem Maxima apstiprinājumu nedeva pat

līdz gadam. Šī asimetrija apliecina apzinātu Maxima stratēģiju.

Turklāt, sadarbības līgumu noteikumi faktiski netika ievēroti.

Proti, līgumos paredzēti termiņi (14 - 30 dienas), bet praksē tie

netika ievēroti gadījumos, kad Maxima nepiekrita iepirkuma cenas

paaugstināšanai. Turklāt, līgumos nav paredzētas sankcijas tādiem

gadījumiem, kad Maxima darbības vai bezdarbības dēļ puses nespēj

vienoties par preču iepirkuma cenu, tādējādi pastiprinot pušu

nelīdzsvarotību.

217 Lietā ir virkne ar citu Piegādātāju sniegtajiem

paskaidrojumiem, kas ir diametrāli pretēji KP konstatētajam par

Maxima rīcības sistemātiskumu.

218 Lietā analizēta Maxima prakse, kas ir vērtējama kā

negodprātīga, un KP ir skaidri pierādījusi un pamatojusi savus

apgalvojumus un secinājumus ar pierādījumiem, kāpēc tieši

konkrētā sadarbība ir vērtējama kā negodprātīga rīcība.

219 KP nenoliedz, ka pastāv gadījumi, kad Maxima sadarbībā ar

Piegādātājiem rīkojas arī godprātīgi, ko apliecina Lietā esošā

informācija uz ko atsaucas arī Maxima. Vienlaikus, KP norāda, ka,

pat ja no 10 gadījumiem 5 gadījumi būtu vērtējami kā godprātīga

prakse, tas neatceļ to, ka 5 gadījumi īstenoti negodprātīgi.

220 Lietā vērtētie gadījumi ir attiecināmi uz vienu konkrētu

Maxima sistemātiski īstenotu negodprātīgas rīcības izpausmi pret

dažādiem Piegādātājiem, nosakot iepirkuma cenu vienpusēji. Proti,

pārkāpums atkārtoti ir izpaudies vairākkārt pret dažādiem

Piegādātājiem un ir vērtējams kā Maxima sistemātiska pieeja

negodprātīgai sadarbībai ar tiem Piegādātājiem, kas nepakļaujas

Maxima spiedienam vienoties par Maxima vajadzīgo preču iepirkuma

cenu.

221 Maxima skaidro, ka komunikācijā ar (*) [Piegādātājs Nr.

1] sarunu vešanas procesā par konkrētās preces iepirkuma cenu ir

bijušas būtiski atšķirīgas izejas pozīcijas, kas ietekmēja sarunu

procesa ilgumu, bet to KP nav vērtējusi vispār.

222 KP skaidro, ka pretēji Maxima paustajai uztverei, Lietā

tieši ir plaši analizētas Maxima un (*) Piegādātāja Nr. 1]

e-pasta sarakste, kurā skaidri atklājas abu pušu būtiski

atšķirīgās pozīcijas, kā arī Maxima vienpusēja rīcība: cenu

noteikšana, atteikšanās piekrist cenu paaugstināšanai, atcelšana

no apstiprinātas akcijas un preču izslēgšana no sortimenta. KP

paskaidro, ka (*) [Piegādātāja Nr. 1] atrodas ekonomiski vājākās

pozīcijās ne tikai tāpēc, ka apgrozījums salīdzinoši ar Maxima

apgrozījumu ir mazāks, bet arī tāpēc, ka, piemēram, Maxima tirgo

vairākus līdzīgas kategorijas (*) produktus un Maxima pastāv

vairākas alternatīvas produktu iepirkumiem. Vienlaikus (*)

[Piegādātāja Nr. 1] nepastāv līdzvērtīga skaita alternatīvu

noieta kanālu. Šāds spēku samērīguma trūkums gan nenozīmē, ka

Maxima nevar aizstāvēt savas komerciālās intereses, taču tas

neattaisno sistemātisku spiediena izdarīšanu uz Piegādātāju, lai

Maxima panāktu vienpusēji izdevīgas preču iepirkuma cenas.

223 Papildus Maxima norāda, ka iepirkuma cena (*)

[Piegādātājs Nr. 1] precei nav bijusi konkurētspējīga, salīdzinot

ar citām salīdzināmām precēm, ko apliecina preces rentabilitāte

Maxima tīklā.

224 KP Lietā nav vērtējusi konkrētu preču konkurētspēju vai

rentabilitāti, jo NTPAL regulējuma kontekstā tam nav nozīme.

Tāpat KP nav Lietā apgalvojusi, ka Maxima ir aizliegts prasīt

zemāku preču iepirkuma cenu. Lietā tika vērtēta Maxima rīcība

kopumā sadarbībā ar Piegādātājiem. Tajā skaitā analizēti

gadījumi, kad Maxima nepiekrīt Piegādātāju ierosinājumiem, un

gadījumi, kad Maxima pati pieprasa preču iepirkuma cenu

samazinājumus. KP paskaidro, ka Maxima ir rīcības brīvība

attiecībā gan uz preču sortimentu, gan preču plaukta cenu,

vienlaikus, Maxima ir saistoši NTPAL noteiktie aizliegumi, pat ja

prece, Maxima ieskatā, nav rentabla vai konkurētspējīga.

225 (*) [Piegādātājs Nr. 1] strādā ar ievērojamu peļņu un

var atļauties pieprasīt sev izdevīgu cenu.

226 KP paskaidro, ka Maxima apsvērumam par Piegādātāja peļņu

nav nozīme NTPAL aizlieguma kontekstā. Turklāt, pat ja šim

apsvērumam būtu nozīme Lietā, tad, salīdzinot Maxima peļņu un (*)

[Piegādātājs Nr. 1] peļņu absolūtos skaitļos, Maxima peļņa 2024.

gadā ir vairāk nekā 18 reizes lielāka kā Piegādātāja peļņa

(Piegādātāja peļņa 2024. gadā bija 2,77 miljoni euro,

savukārt Maxima peļņa bija 50,7 miljoni euro pēc nodokļu

nomaksas). Attiecībā uz Piegādātāja atļaušanos sev pieprasīt

izdevīgāku cenu, KP paskaidro, ka jebkura saimnieciska darbība ir

ar mērķi gūt peļņu un tās ir Piegādātāju tiesības un atbilst

uzņēmējdarbības pamatprincipiem.

227 Pārējās (*) [Piegādātājs Nr. 1] preces Maxima

sortimentā ir maznozīmīgas un patērētājiem neinteresantas. Maxima

bija objektīvs pamats lūgt samazināt konkrētās preces iepirkuma

cenu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu, pieprasījumam atbilstošu

plaukta cenu. Viedoklī skaidrots, ka gadījumā, ja Maxima nepanāk

vienošanos par iepirkuma cenu precēm, kas veido būtiskāko daļu no

kopējā attiecīgā piegādātāja preču apgrozījuma, Maxima var

pieņemt lēmumu sadarbību ar konkrēto piegādātāju pārtraukt vispār

un attiecīgi Maxima Viedoklī apstiprina, ka pārtrauca preču

pasūtīšanu attiecībā uz pielikumā uzskaitītajām precēm, tostarp

attiecībā uz produktiem, par kuriem vienošanās ar (*)

[Piegādātājs Nr. 1] tika panākta. Maxima Viedoklī norāda, ka no

(*) [Piegādātājs Nr. 1] puses apstiprināto cenu izmaiņu kopumā 6

(*) [Piegādātājs Nr. 1] piedāvāto preču vienībām apmērs no visa

(*) [Piegādātājs Nr. 1] piedāvāto preču vienību kopskaita Maxima

tīklā (kopumā 17 preču vienības) veidoja tikai (*) %. Proti,

konkrētās preces, par kuru iepirkuma cenām Maxima panāca

vienošanos ar (*) [Piegādātājs Nr. 1] Maxima sortimentā bija

ekonomiski maznozīmīgas. Tādēļ sadarbības pārtraukšana attiecībā

uz šīm precēm pati par sevi nevar tikt uzskatīta par negatīvu

seku piemērošanu (*) [Piegādātājs Nr. 1], jo nevienai no pusēm

nav racionāli turpināt sadarbību tikai par dažiem produktiem, kas

neveido būtisku apgrozījumu.

228 KP ieskatā, šāds Maxima skaidrojums faktiski nozīmē, ka

preču iepirkumu procesā atsevišķas preces ir sasaistītas, proti,

gadījumos, kad Maxima nepanāk sev vēlamo cenu par būtiskām

precēm, Maxima var pārtraukt pasūtīt arī citas Piegādātāja

preces. Šajā gadījumā tas attiecas uz visu (*) [Piegādātājs Nr.

1] produkciju, jo Maxima sortimentā tās preces, par kuru cenu

bija iespējams vienoties, veidoja maznozīmīgu daļu. KP uzsver, ka

(*) [Piegādātājs Nr. 1] šāda pieeja nav maznozīmīga, jo jebkurš

noieta kanāls ir nepieciešams uzņēmuma darbības nodrošināšanai,

tajā skaitā arī citu produktu realizācijai. To apliecina arī (*)

[Piegādātājs Nr. 1] vēlme rast un piedāvāt risinājumus sadarbības

turpināšanai, jo turpināja preču piegādes vairāk nekā gadu, pat

tad, kad Maxima ilgstoši neapstiprināja jauno cenu.

229 KP ieskatā, šādi Maxima apsvērumi un rīcība apliecina

Maxima ekonomisko pārsvaru attiecībās ar (*) [Piegādātājs Nr. 1].

Turklāt tas demonstrē Maxima nostāju - ja Piegādātājs nepiekāpjas

Maxima noteiktai iepirkuma cenai pat vienai precei, tad Maxima

var faktiski pārtraukt sadarbību par visām precēm, jo pārējās

preces veido Maxima maznozīmīgu apgrozījumu. Praktiski tas

nozīmē, ka Maxima nevis pielāgojas tirgus dinamikai, bet izmanto

savu pozīciju, lai noteiktu iepirkuma cenas pēc saviem

apsvērumiem, Piegādātājam atstājot ierobežotu rīcības

brīvību.

230 Maxima ieskatā, Piegādātāja sniegtie argumenti

iepirkuma cenu palielinājuma pamatojumam absolūti lielākajā daļā

gadījumu nav objektīvi pārbaudāmi. Maxima ir tiesības tos

apšaubīt un nepiekrist piedāvātajam cenas palielinājumam, ja,

Maxima ieskatā, tā nevarēs par konkrēto cenu iepirkto preci

veiksmīgi realizēt, un šādu tiesību izmantošana nevar tikt

uzskatīta par sarunu vešanas varas izmantošanu.

231 KP secināja, ka Maxima savu sarunu vešanas varu izmanto

dažādos veidos, tajā skaitā arī ilgstošos un komplicētos sarunu

procesos ar Piegādātājiem par preču iepirkuma cenām. Šajos

procesos abas puses apmainās ar plašiem un detalizētiem vai

vispārējiem apgalvojumiem par cenu grozīšanas nepieciešamību,

kuru pamatotību objektīvi pārbaudīt ir grūti, ja vien puses

neapmainās ar komercnoslēpumu saturošu informāciju vai neveic

viena otras saimnieciskās darbības auditus. KP Lietā neapstrīd

Maxima tiesības vērtēt un apšaubīt Piegādātāju argumentus, bet

gan norāda uz nelīdzsvarotību, nesamērīgumu šādu argumentu

pieprasīšanā un apstrīdēšanā. Proti, Maxima savus cenu

samazināšanas pieprasījumus pamato ar vispārējiem apgalvojumiem

un novērojumiem, kamēr Piegādātāji, cenšoties gūt Maxima cenu

apstiprinājumu, sniedz detalizētus skaidrojumus un pamatojumus,

nereti daloties ar komerciāli jūtīgu informāciju, ko citos tirgus

apstākļos nesniegtu, ja neizjustu spiedienu no Maxima.

232 Maxima uzskata, ka informācijas asimetrija galvenokārt

pastāv tieši Maxima pusē vai vismaz ir abpusēja. Maxima nav

objektīvu iespēju pārliecināties par Piegādātāja informācijas

pamatotību.

233 KP paskaidro, ka Lietā konstatēts, ka Maxima, papildus

savai komercdarbības informācijai par patērēju paradumiem, ir arī

pieejama salīdzinoši plaša informācija no visiem Piegādātājiem

gan par ražošanas izmaksu komponentēm, gan force majeure

apstākļiem, gan informācija par publiski pieejamām konkurentu

cenām, gan vispār pieejama informācija. Turpretī Piegādātājiem

nav tik plašs pieejamās informācijas klāsts. Līdz ar to šis

Maxima apgalvojums ir aplams.

234 Maxima uzskata, ka tai ir pienākums vērtēt Piegādātāju

saimnieciskās darbības efektivitāti, lai Piegādātājs neīstenotu

stratēģisku vēlmi palielināt savu peļņu Maxima tīklā. Nepiekrītot

Piegādātāju ierosinātai iepirkuma cenas paaugstināšanai, Maxima

motivē efektivizēt savu darbību, lai nepieļautu Piegādātāja

(ražotāja) neefektivitātes pārnesi uz patērētājiem augstāku

plauktu cenu veidā.

235 KP paskaidro, ka Maxima Viedoklī pauž fundamentālu pieeju,

kas, kaut arī virspusēji šķiet ekonomiski racionāla, faktiski

pārkāpj negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma regulējuma

pamatbūtību. Maxima apgalvo, ka tai ir tiesības un pat it kā

pienākums novērtēt Piegādātāju "efektivitāti" un

atteikt cenu paaugstinājumus gadījumos, kad Piegādātājs tiek

uzskatīts par "neefektīvu". Šis arguments neņem vērā

strukturālo varas nelīdzsvarotību starp lielu mazumtirgotāju ar

28 % tirgus daļu un atsevišķiem Piegādātājiem, kā arī pārvērtē

Maxima spēju un tiesības veikt šādu novērtējumu. Turklāt, šāda

argumentācija ir vērtējama kontekstā ar pašas Maxima šajā Lietā

izteiktajiem pārmetumiem par it kā esošu privātautonomijas

principa pārkāpšanu no KP puses, proti, Maxima uzskata, ka pati

var noteikt, cik vajag/nevajag "efektivizēties"

neatkarīgiem tirgus dalībniekiem - Piegādātājiem.

236 Atbilstoši Konkurences tiesību un tirgus ekonomikas

pamatprincipiem efektivitātes izvērtēšana notiek tirgū caur

konkurences mehānismu, nevis viena tirgus dalībnieka subjektīvā

vērtējumā. Ja Piegādātājs patiešām ir strukturāli neefektīvs, tas

izpaudīsies konkurences procesā. Proti, tas zaudēs tirgus daļu

efektīvākiem konkurentiem, kļūs izmaksu ziņā nekonkurētspējīgs,

un galu galā tas vai nu optimizēs savu darbību, vai aizies no

tirgus. Šādu situāciju var uzskatīt par dabisku tirgus

pašregulācijas procesu.

237 Tomēr Viedoklī paustā Maxima pieeja būtiski atšķiras no šī

tirgus mehānisma. Maxima faktiski piešķir sev tiesības vienpusēji

noteikt, kādam jābūt "efektīvam" Piegādātājam un

uzspiest šo savu standartu Piegādātājiem par iepirkuma cenu

samazināšanu.

238 Vienlaikus Maxima šādu Piegādātāju efektivitātes vērtējumu

veic, balstoties uz informāciju, kuru pati atzīst par nepilnīgu

un nepārbaudāmu, tādēļ KP nav skaidrs, uz kāda pamata tiek

apgalvots, ka tās prasība samazināt cenas ir pamatota ar

Piegādātāja neefektivitāti.

239 Šāds arguments ir maldinošs, jo rada iespaidu, ka Maxima

rīcībā nav citu likumīgu alternatīvu, izņemot cenu spiediena

izdarīšanu, lai gan faktiski tā var, piemēram, samazināt savu

peļņas maržu, pārskatīt sadarbības nosacījumus vai meklēt citus

piegādātājus, tādējādi ievērojot abpusējas intereses un

godprātīgas tirdzniecības principus. KP Lietā konstatējusi, ka

faktiskā Maxima prakse liecina, ka "patērētāju

interešu" arguments ir drīzāk retorisks, nevis faktisks

arguments. Proti, Lēmumā aprakstītais gadījums ar (*)

[Piegādātājs Nr. 2], kad Piegādātājs samazināja iepirkuma cenu

produktiem, Maxima nesamazināja mazumtirdzniecības cenas, bet

attiecīgi palielināja savu peļņas maržu. Ja Maxima patiesi

rīkotos patērētāju interesēs, tā konsekventi atspoguļotu preču

iepirkuma cenu samazinājumus arī plaukta cenās. Līdz ar to

secināms, ka Maxima faktiskā motivācija ir peļņas maksimizācija,

nevis efektivitātes veicināšana vai patērētāju labklājība. Taču

Lietas kontekstā nav juridiskas nozīmes Maxima motivācijai kā

tādai, jo aizliegta ir pati rīcība - vienpusēji izdarot/panākot

līguma nosacījumu grozīšanu.

240 No juridiskās perspektīvas NTPAL 5. panta konstrukcija ir

skaidri noteikta. Proti, pircējam ir aizliegtas darbības, kas ir

pretrunā ar godīgu tirdzniecības praksi un neatbilst prasībām par

labticību un godprātību darījumos. Kā jau iepriekš Lēmumā

norādīts, Administratīvā apgabaltiesa savā 01.07.2024. spriedumā

lietā Nr. A43007118, A43-0022-24/5 skaidrojusi, ka

mazumtirgotājiem, jo īpaši pārtikas preču ķēdē, pastāv iepirkuma

vara un ka, ja tiek konstatēta objektīvi negodīga tirdzniecības

komercprakse, tās cēlonis ir tirgus dalībnieku atšķirīgās

iespējas ietekmēt sadarbības un vienošanās saturu. Tiesa

norādījusi, ka faktam, ka piegādātāji labprātīgi parakstījuši

līgumus un maksājuši līgumsodus, nav nozīmes, jo šāda piekrišana

būtībā ir samierināšanās ar darījumu sarunās un līguma attiecībās

spēcīgākās puses piedāvāto.

241 Šis tiesu prakses secinājums ir fundamentāli svarīgs, jo,

pat ja Piegādātājs formāli piekrīt zemākām cenām, šī piekrišana

NTPAL kontekstā nav uzskatāma par brīvas gribas izpausmi, ja tā

ir panākta, izmantojot strukturālo varas nelīdzsvarotību. Tātad,

pat ja Maxima subjektīvi uzskata, ka Piegādātājs ir neefektīvs un

tās prasītās cenas ir objektīvi pamatotas, tā nedrīkst izmantot

savu tirgus varu, lai vienpusēji uzspiestu šīs cenas.

VIII TIESISKO PIENĀKUMU

VĒRTĒJUMS

242 KP Paziņojuma VII nodaļā ietvēra sadaļu par tiesiskajiem

pienākumiem, kas sastāvēja no trīs tiesisko pienākumu blokiem: 1)

Maxima tiesiskās attiecības ar Piegādātājiem, kas sastāvēja no 6

apakšpunktiem; 2) Cenu priekšlikumu un vienošanās par tiem forma;

3) Kontaktpersonas ieviešanas nepieciešamības (turpmāk -

Paziņojuma redakcija). Maxima neizteica iebildumus par trīs

Paziņojuma redakcijas tiesiskajiem pienākumiem, proti, par 1.1.,

1.3., 2. punktā ietvertajiem tiesiskajiem pienākumiem. Savukārt

par pārējiem Paziņojuma redakcijas tiesiskajiem pienākumiem

Maxima izteica iebildumus.

243 KP nepiekrīt Maxima Viedoklī izteiktajam Paziņojuma

redakcijas tiesisko pienākumu 1.2. punkta saturam. Savukārt KP

piekritusi izteikt vienu tiesisko pienākumu, proti, 1.4. punktu,

tādā redakcijā, kā to piedāvāja Maxima Viedoklī.

244 Papildus Lēmumā, KP piekrītot Maxima, nav ietvērusi

Paziņojuma redakcijas tiesisko pienākumu 3. punktā ietverto

tiesisko pienākumu. Kā arī 1.5. un 1.6. punktu KP ir redakcionāli

koriģējusi daļēji piekrītot Maxima Viedoklī piedāvātajai

redakcijai.

245 KP Paziņojuma redakcijas tiesisko pienākumu 1.2. punkts

izteikts šādā redakcijā:

"1.2. vienoties ar Piegādātājiem līgumos paredzot

abpusēji skaidrus, samērīgus un līdzsvarotus termiņus preču

iepirkumu cenu apspriešanas procesa posmiem. Ja Maxima ierosina

preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu apstiprināšanas

termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā noteikto, ja

vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš."

246 Maxima norāda, ka, lai tā varētu izpildīt KP noteikto

tiesisko pienākumu, tas ir formulējams pienākuma veidā Maxima, un

tā praktiskā izpilde no Maxima puses nevar būt atkarīga no

piegādātāju rīcības. KP piedāvātā tiesiskā pienākuma redakcija

šobrīd nesamērīgi uzliek Maxima par pienākumu līgumos ar

piegādātājiem paredzēt noteikumus (termiņus) preču iepirkuma cenu

apspriešanas posmiem, par kuriem panākamā vienošanās nav atkarīga

no Maxima, bet gan no piegādātāju piekrišanas iekļaut šādus

noteikumus sadarbības līgumā ar Maxima. Turklāt, KP formulētā

tiesiskā pienākuma izpilde praktiski nozīmētu to, ka Maxima būtu

jāpārslēdz vai jāgroza visi ar piegādātājiem noslēgtie līgumi,

kas ne vien aizņemtu ievērojamu laiku, bet arīdzan, iespējams,

būtu pat praktiski neiespējami. Ievērojot iepriekš norādīto,

Maxima ierosina šo punktu izteikt šādā redakcijā:

"1.2. Maxima ir pienākums

noteikt un piemērot abpusēji skaidrus, samērīgus un līdzsvarotus

termiņus preču iepirkuma cenu apspriešanas posmiem. Ja Maxima

ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu

apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā

noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas

iepriekš."

247 KP nepiekrīt Maxima 1.2. punkta redakcijai, jo tā

neparedz, ka Maxima būtu jāvienojas ar Piegādātājiem, attiecīgi

vēl vairāk norādot uz esošo problemātiku praksē, kurā Maxima

nevēlas vienoties ar Piegādātājiem, vienpusēji nosakot sev

izdevīgus nosacījums. Ievērojot, ka viens no labas komercprakses

principiem ir līgumu noteikumu pārredzamība, izrietoši aizliegums

vienpusēji izdarīt grozījumus līgumā nodrošina šā līguma

pārredzamību un veicina plānošanu lauksaimniecības un pārtikas

preču piegādes ķēdē. Līdz ar to Maxima apzinās, ka vienoties ar

Piegādātājiem par skaidriem, samērīgiem un līdzsvarotiem

termiņus, būtu laba komercprakse, tomēr Pircējs jau norāda uz

savu nostāju, ka tas nav gatavs pat uzsākt sarunas un mēģināt

vienoties ar Piegādātājiem. Attiecīgi, ņemot vērā esošo

problemātiku un pārkāpuma raksturu, ir nepieciešams pārskatīt un

noteikt abpusēji skaidrus, samērīgus un līdzsvarotus termiņus

preču iepirkumu cenu apspriešanas procesa posmiem. Gadījumā, ja

šīs vienošanās laikā Piegādātājiem un Maxima jau noslēgto līgumu

ietvertie punkti par termiņu ir abpusēji pieņemami, tie var

palikt spēkā. Papildus, ņemot vērā Maxima norādīto, ka līgumu

grozījumu veikšanai nepieciešams laiks, KP izsaka tiesisko

pienākumu 1.2. punktu šādā redakcijā:

"uzsākt sarunas un piedāvāt Piegādātājiem vienoties

par līgumos paredzētu abpusēji skaidru, samērīgu un līdzsvarotu

preču iepirkuma cenu apspriešanas termiņu noteikšanu. Ja Maxima

ierosina preču iepirkuma cenu grozījumus, jauno cenu

apstiprināšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par sadarbības līgumā

noteikto, ja vien puses par to rakstveidā nevienojas iepriekš.

Gadījumā, ja 6 mēnešu laikā vienošanās netiek panākta, spēkā

paliek esošie sadarbības līguma noteikumi, ievērojot, ka Maxima

šos noteikumus nevar interpretēt vai piemērot tādā veidā, kas

ļautu vienpusēji noteikt sev izdevīgus terminus."

248 Paziņojuma redakcijas tiesisko pienākumu 1.4. punkts

izteikts šādā redakcijā:

"nepieprasīt zemākas preču iepirkuma cenas par

aktuālajām preču iepirkuma cenām, kad Piegādātājs ir izteicis

priekšlikumu cenu paaugstināšanai, to objektīvi pamatojot

(izejvielu cenas, loģistikas izmaksas u. c.). Proti, gadījumos,

kad Piegādātājs vēršas ar objektīvi pamatotu priekšlikumu

paaugstināt savu preču cenu, nav pieļaujami, ka Maxima sniedzot

atbildi pēc būtības, pieprasa tām pašām precēm noteikt vēl zemāku

iepirkuma cenu par esošo."

249 Maxima norāda, ka tā pēc būtības var piekrist KP

formulējumam šim tiesiskajam pienākumam (nepieprasīt iepirkuma

cenas samazināšanu, atbildot uz piegādātāja pieprasījumu

iepirkuma cenu paaugstināšanai). Tomēr Maxima ierosina izslēgt

vārdus "to objektīvi pamatojot", jo absolūti

lielākajā daļā gadījumu, kuros Piegādātāji pieprasa cenu

paaugstinājumu, Maxima nav iespēju pārliecināties par Piegādātāja

pamatojuma objektivitāti vai sniegto datu atbilstību faktiskajai

Piegādātāja situācijai. Līdz ar to pienākuma izpildes kontroles

nodrošināšanai Maxima iekšēji nošķirtu atbildēšanu uz Piegādātāja

cenu paaugstināšanas pieprasījumiem, neatkarīgi no to objektīvās

pamatotības, no Maxima ierosinājumiem iepirkuma cenu

samazināt.

250 KP piekrīt un nosaka, ka jebkurā gadījumā, kad Piegādātājs

izteicis cenu paaugstināšanas priekšlikumu, uz to Maxima nedrīkst

atbildēt ar zemāku preču iepirkuma cenu pieprasīšanu. Attiecīgi

1.4. punkts tiek izteikts šādā redakcijā:

"nepieprasīt zemākas preču iepirkuma cenas par

aktuālajām preču iepirkuma cenām, kad Piegādātājs ir izteicis

priekšlikumu cenu paaugstināšanai. Proti, gadījumos, kad

Piegādātājs vēršas ar priekšlikumu paaugstināt savu preču cenu,

nav pieļaujami, ka Maxima, sniedzot atbildi pēc būtības, pieprasa

tām pašām precēm noteikt vēl zemāku iepirkuma cenu par

esošo."

251 Paziņojuma redakcijas tiesisko pienākumu 1.5. punkts

izteikts šādā redakcijā:

"lai veicinātu sarunu vešanas varas līdzsvarotību, kā

arī nodrošinātu savstarpēji efektīvu, caurskatāmu un izsekojamu

darījuma sarunu norisi, Piegādātājiem ir jābūt informētiem par

pietiekami skaidriem Maxima argumentiem sarunās par preču

iepirkuma cenu. Ierosinājumi grozīt Piegādātāju preču iepirkuma

cenu jāpamato ar konkrētiem un pārbaudāmiem, abpusēji saprotamiem

datiem (piemēram, publiski pieejamām izejvielu tirgus cenām;

enerģētisko resursu cenu tendencēm; salīdzinājumiem ar līdzīgām

precēm). Noraidot Maxima ierosinājumu samazināt preču iepirkuma

cenas, Piegādātājs nedrīkst ciest nelabvēlīgas sekas tiešā vai

netiešā veidā, kas ir līdzvērtīgas sodošai

attieksmei."

252 Paziņojuma redakcijas tiesisko pienākumu 1.6. punkts

izteikts šādā redakcijā:

"neizmantot preču bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta,

ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču

neapstiprināšanu/atcelšanu no dalības akcijā vai citas darbības

kā spiediena izdarīšanas instrumentu preču iepirkuma cenu

samazinājuma panākšanai."

253 Maxima norāda, ka 1.5. un 1.6. punkts faktiski aptver

divus jautājumus. Pirmkārt, Maxima pienākumu sniegt Piegādātājam

pārbaudāmus datus, pamatojot preču cenas samazināšanas

pieprasījumu - šāds pienākums praktiski nav izpildāms. Turklāt

jāņem vērā, ka Maxima atrodas salīdzināmā situācijā ar

Piegādātājiem, kad tie pieprasa cenu paaugstinājumu - arī Maxima

nav iespējas pārbaudīt Piegādātāju sniegto datu pamatotību un

objektivitāti. Otrkārt, Maxima tiek uzlikts pienākums nepiemērot

nelabvēlīgas sekas (preču bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta,

ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču

neapstiprināšanu/atcelšanu no dalības akcijā) kā spiediena

izdarīšanas instrumentu preču iepirkuma cenu samazinājuma

panākšanai. Šajā sakarā Maxima norāda, ka tai ir tiesības

neiepirkt preces, kuru cena Maxima nav pieņemama - šīs Maxima

tiesības NTPAL nekādā veidā neierobežo. Līdz ar to, ja Maxima

līgumā noteiktajā kārtībā pārstāj iepirkt preces, par kuru cenu

nav panākta vienošanās, tas nevar tikt uzskatīts par

"spiediena izdarīšanu" vai "nelabvēlīgām

sekām, kas līdzvērtīgas sodošai attieksmei". Vienlaikus,

Maxima piekrīt, ka negatīvas sekas nevar tikt piemērotas precēm,

par kurām ir spēkā esošas vienošanās par iepirkuma cenu. Ņemot

vērā minēto, Maxima ierosina 1.5. un 1.6. punktus apvienot vienā,

izsakot to šādā redakcijā:

"1.5. Ja par kādu sortimenta vienību nav panākta

vienošanās par cenu, neveikt sodoša rakstura darbības attiecībā

uz piegādātāja citām precēm (bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta,

ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču

neapstiprināšanu/atcelšanu no dalības akcijā). Šaubu novēršanai,

Maxima drīkst pārtraukt sadarbību līgumā noteiktajā kārtībā

attiecībā uz precēm, kurām tā ierosinājusi cenas samazināšanu un

pārrunu rezultātā nav panākta abpusēji pieņemama vienošanās par

iepirkuma cenu."

254 KP daļēji piekrīt un tiesisko pienākumu 1.5. punkts

izteikts šādā redakcijā:

"ja par kādu sortimenta vienību nav panākta vienošanās

par cenu, neveikt sodoša rakstura darbības attiecībā uz

piegādātāja citām precēm (bloķēšanu, izslēgšanu no sortimenta,

ilgstošu preču nepasūtīšanu, kā arī preču

neapstiprināšanu/atcelšanu no dalības akcijā)."

IX ATBILDĪBA

9.1. Tiesiskie pienākumi

255 NTPAL 8. panta pirmā daļa nosaka, ka, ja KP pircēja vai

nepārtikas preču mazumtirgotāja darbībā konstatē NTPAL 5. vai 6.

panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu,

tiesiskā pienākuma uzlikšanu, naudas sodu vai brīdinājumu.

Tiesiskā pienākuma uzlikšana ir vērsta uz tirgus dalībnieka, kas

nav ievērojis NTPAL noteikto, negodīgas tirdzniecības prakses

seku novēršanu un pārkāpuma pārtraukšanas veidu, tostarp

pārkāpuma turpmāku nepieļaušanu, lai nodrošinātu NTPAL mērķi -

aizliegt negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un

pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču

mazumtirgotāju iepirkuma varas izmantošanu pret piegādātājiem.

Izvērtējot Lietā konstatētos faktiskos apstākļus, KP secina, ka

ir pamatoti noteikt šādus tiesiskos pienākumus Maxima: