Vairogs15. pants
Nodokļu maksātāju pienākumi
(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:
1) aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas;
2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;
3) iesniegt nodokļu administrācijai elektroniska dokumenta veidā šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos. Nodokļu maksātāji, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmanto Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Ja nodokļu deklarācijas vai informatīvās deklarācijas ir iesniegtas, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, šīm deklarācijām ir juridisks spēks arī tad, ja tās nesatur rekvizītu "paraksts";
4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus attaisnojuma dokumentus un citus darbību apliecinošus dokumentus (tajā skaitā jebkādu elektronisku vai papīra dokumentu formā esošu informāciju, kas ietekmē nodokļu aprēķinu un nomaksu) līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu prasības par saimnieciskās un finansiālās darbības norises izsekojamību, bet ne mazāks kā piecus gadus. Izpildot šo pienākumu, nodokļu maksātājs ievēro citu personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un fizisko personu datu aizsardzību;
41) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);
5) ziņot par visiem saviem ienākumiem, pamatot nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu summu atbilstību normatīvajiem aktiem par valstij un pašvaldībām pienākošos summu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību, uzrādot vai iesniedzot nodokļu administrācijas ierēdņiem (darbiniekiem) viņu pieprasītos dokumentus;
6) atļaut nodokļu administrācijas ierēdņiem likumā noteiktajā kārtībā apmeklēt tiem piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas, transportlīdzekļus un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citam nodokļu maksātājam;
7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas;
8) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);
9) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā reģistrēt nodokļus un citus maksājumus ar elektroniskajām ierīcēm un iekārtām;
10) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);
11) iesniegt nodokļu administrācijai pieprasītos dokumentus, kuri izmantoti nodokļu aprēķināšanai;
12) nodrošināt nodokļu administrācijai piekļuvi jebkurai papīra formā un elektroniski apstrādātai un glabātai ar saimniecisko darbību saistītai informācijai un datu nesējiem, kā arī citai informācijai, kas ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un samaksu, un nodrošināt iespēju nodokļu administrācijai no attiecīgā datu nesēja nolasīt nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai nepieciešamos datus, kā arī iegūt funkcionāli identisku attiecīgā datu nesēja kopiju. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniski iesniedz nodokļu administrācijai datu piekļuvei un izmantošanai nepieciešamo informāciju (piemēram, šifrēšanas atslēgu);
13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.1 panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu;
14) iesniegt nodokļu administrācijai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes vai citas valsts, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, kompetentās iestādes pieprasīto informāciju, ja iesniedzējai dalībvalstij vai citai valstij, ar kuru noslēgts un Saeimā apstiprināts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, šī informācija ir paredzami svarīga konkrēta nodokļu maksātāja nodokļu administrēšanas vajadzībām. Minēto informāciju pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma sniedz neatkarīgi no tā, vai attiecīgā informācija ir nepieciešama Latvijas Republikas nodokļu administrēšanas vajadzībām;
15) izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, līdz 1.maijam iesniegt nodokļu administrācijai informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies un neatbilst nodokļu administrācijai sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, informāciju iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā;
16) nodrošināt nodokļu administrācijas pilnvarotajam pārstāvim piekļuvi nodokļu maksātāja elektroniskā veidā apstrādātajai vai glabātajai informācijai, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem [tajā skaitā ar preču pirkuma vai pakalpojuma darījuma pasūtījumu un apstiprinājumu, ar samaksu un samaksas pakalpojumiem, ar e-saraksti, ar informāciju, kas saistīta ar interneta elementiem (interneta protokola adresi, domēniem u.tml.), un ar jebkuru citu informāciju, kas saistīta ar internetā veiktajiem nodokļu maksātāja darījumiem saimnieciskās darbības ietvaros], un iespēju nodokļu administrācijai nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanai nolasīt no attiecīgā datu nesēja nepieciešamos ar saimniecisko darbību saistītos datus. Ja dati ir aizsargāti, izmantojot paroles, šifrēšanu, kriptēšanu vai citus loģiskās aizsardzības līdzekļus, nodokļu maksātājs elektroniskā veidā iesniedz nodokļu administrācijai informāciju, kas nepieciešama datu piekļuvei un izmantošanai (piemēram, šifrēšanas atslēgu);
17) šā likuma 17. panta otrās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, kad Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis ir izņēmis preču paraugus ekspertīzes veikšanai un izņemtās preces neatbilst pavaddokumentos norādītajai precei, segt ekspertīzes izdevumus piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.
(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:
1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";
2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu darbvietā, kuru nodokļa maksātājs uzskata par galveno ienākuma gūšanas vietu (neattiecas uz mikrouzņēmuma darbinieku);
3) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);
4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;
5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā;
6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.
(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:
1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;
2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja reģistrācijas kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;
3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā;
4) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par izmaiņām to reģistrācijas datos;
5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz 1500 euro;
51) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, skaidrā naudā veiktajiem darījumiem, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 euro;
52) nodokļu maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā vienu reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informatīvo deklarāciju par fiziskās personas — Latvijas Republikas rezidenta — veiktajiem līzinga un kredīta vai arī tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 euro vai šādu iemaksu kopsumma kalendārā gada laikā pārsniedz 4320 euro. Ministru kabinets nosaka šajā punktā minētajā deklarācijā norādāmās ziņas un tās iesniegšanas kārtību;
6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;
7) pēc lēmuma pieņemšanas par komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības un citas privāto tiesību juridiskās personas likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;
8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga;
9) komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai un citai privāto tiesību juridiskajai personai deklarēt Valsts ieņēmumu dienestā ārvalstīs atvērtos pieprasījuma noguldījumu kontus, kā arī ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtos maksājumu kontus, 30 dienu laikā pēc to atvēršanas.
(4) Nodokļu maksātājiem, kuri atbilst Latvijas finanšu iestādes definīcijai, kas noteikta Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumā par starptautisko nodokļu pienākumu izpildes uzlabošanu un likuma par ārvalstu kontu nodokļu pienākumu izpildi (FATCA) ieviešanu, un uz kuriem neattiecas šajā līgumā minētie izņēmumi attiecībā uz informācijas sniegšanu, ir pienākums sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam līgumā noteiktajā apjomā. Ministru kabinets nosaka termiņus un kārtību, kādā informācija sniedzama.
(5) Darbības apturēšana Komerclikuma XIV1 sadaļā noteiktajā gadījumā neatbrīvo nodokļu maksātāju no šā panta pirmajā un trešajā daļā noteikto pienākumu pildīšanas.
(6) Interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojuma sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par izvietotajiem sludinājumiem un to izvietotājiem (sludinājumu iesniedzējiem). Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(7) Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējam un elektroniskās naudas iestādei pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt to rīcībā esošos vai glabātos datus par citu personu saimniecisko un finansiālo darbību. Piemērojot šo normu, attiecīgajam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējam un elektroniskās naudas iestādei ir pienākums sniegt informāciju, kuru tie glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(71) Kredītiestādei pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tās rīcībā esošo informāciju, neietverot maksātāju identificējošus datus, par maksājumu saņēmējam veiktajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem. Kredītiestāde, sniedzot informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumā norādīto maksājumu saņēmēju, šajā informācijā ietver maksājumu saņēmēju identificējošo informāciju, konta numuru un uz šo kontu veikto maksājumu kopējo summu par katru Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumā norādīto periodu. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(8) Mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējam un interneta vai tiešsaistes tirdzniecības vietas pakalpojumu sniedzējam, ar kura starpniecību personas piedāvā preces vai pakalpojumus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras piedāvā preces vai pakalpojumus, izmantojot tā pakalpojumus, un par minēto personu piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(81) Pasta komersantam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas ir pienākums sniegt tā rīcībā esošo informāciju par personām, kuras izmanto šā pasta komersanta pakalpojumus, un par minēto personu nosūtīto sūtījumu vērtību. Piemērojot šo normu, pasta komersantam ir pienākums sniegt informāciju, kuru tas glabā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienesta informācijas pieprasījuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.
(9) Nodokļu maksātājam — starptautiskas uzņēmumu grupas sastāvā esošai vienībai — ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams pārskats, pārskata struktūru un saturu, pārskatā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(10) Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzams ziņojums, tā struktūru un saturu, ziņojumā lietoto terminu skaidrojumu, kā arī tā sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un kārtību, kādā veic automātisko informācijas par ziņojamām pārrobežu shēmām apmaiņu starp Latvijas Republikas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai jebkuru citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets.
(11) Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties konkrētajā digitālajā platformā. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets.
(12) Iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par darījumiem ar kriptoaktīviem. Nosacījumus, kuriem iestājoties ir sniedzama informācija, iesniedzamās informācijas apjomu un kārtību, kādā informācija tiek iegūta, pārbaudīta un iesniegta Valsts ieņēmumu dienestam, pasākumus, kādi veicami automātiskās informācijas apmaiņas nodrošināšanai, kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests veic automātisko informācijas apmaiņu ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai citas valsts vai teritorijas kompetento iestādi, ar kuru Latvijas Republikas kompetentā iestāde, pamatojoties uz Latvijas Republikas noslēgto starptautisko līgumu, noslēgusi attiecīgu kompetento iestāžu līgumu, nosaka Ministru kabinets. Kriptoaktīvs šā likuma izpratnē atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulas (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 3. panta 1. punkta 5. apakšpunktā dotajam termina skaidrojumam.
20
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.1996., 04.12.1997., 22.10.1998., 14.12.2000., 09.10.2002., 28.02.2003., 01.12.2005., 26.10.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 12.06.2009., 01.12.2009., 13.10.2011., 21.06.2012., 13.12.2012., 14.03.2013., 19.09.2013., 27.02.2014., 17.12.2014., 29.01.2015., 17.09.2015., 23.11.2016., 08.06.2017. 01.11.2018., 20.02.2020., 06.07.2021., 22.12.2022., 08.06.2023., 31.10.2024., 04.09.2025. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)
15.1 pants. Nodokļu maksātāju reģistrācija
(1) Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā reģistrē komersantus un to filiāles, kooperatīvās sabiedrības, individuālos uzņēmumus, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ārvalstu komersanta filiāles, ārvalstu komersanta pārstāvniecības, ārvalstu komersanta pārstāvjus, organizāciju pārstāvniecības un pārstāvjus, Eiropas ekonomisko interešu grupas, Eiropas komercsabiedrības, Eiropas kooperatīvās sabiedrības, politiskās partijas, biedrības un nodibinājumus, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas un to iestādes arī kā nodokļu maksātājus un piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
(11) Uzņēmumu reģistrs publiskās personas un iestādes likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un citos likumos noteiktajā kārtībā ieraksta publisko personu un iestāžu sarakstā un piešķir reģistrācijas numuru, kas vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja reģistrācijas kods.
(2) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)
(3) (Izslēgta ar 26.10.2006. likumu.)
(4) Uzņēmumu reģistrs, reģistrējot:
1) komersanta filiāli, piešķir filiālei vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru;
2) ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību vai pārstāvi, piešķir filiālei vai pārstāvniecībai vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas numuru.
(5) Tās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.
(51) Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā reģistrēto nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību paziņo, par to izdarot ierakstu publiski pieejamā datubāzē (reģistrā). Ar attiecīgā ieraksta izdarīšanas datumu nodokļu maksātājs un nodokļu maksātāja struktūrvienība ir uzskatāma par reģistrētu Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par izmaiņu veikšanu nodokļu maksātāja reģistrācijas datos vai lēmumu par atteikumu reģistrēt nodokļu maksātāju vai veikt izmaiņas reģistrācijas datos paziņo šā likuma 7.2 pantā noteiktajā kārtībā.
(6) Personu, kura reģistrējama Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests reģistrē pievienotās vērtības nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji un nodokļu maksātāju struktūrvienības, kuras nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, ir reģistrējamas Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus.
(8) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā un 1.1 daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par katru no jauna reģistrēto komersantu un tā filiāli, kooperatīvo sabiedrību, ārvalstu komersanta filiāli, ārvalstu komersanta pārstāvniecību, ārvalstu komersanta pārstāvi, organizācijas pārstāvniecību vai pārstāvi, Eiropas ekonomisko interešu grupu, Eiropas komercsabiedrību, Eiropas kooperatīvo sabiedrību, politisko partiju, biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, reliģisko organizāciju un tās iestādi, publisko personu un iestādi, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā, komercreģistrā, biedrību un nodibinājumu reģistrā, sabiedrisko organizāciju reģistrā, politisko partiju reģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, publisko personu un iestāžu sarakstā un saskaņā ar starpresoru vienošanos, kas noslēgta starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru, informāciju par sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībniekiem, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas nodokļu administrācijas funkciju nodrošināšanai.
(9) Papildus šā panta astotajā daļā noteiktajai informācijai pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma Uzņēmumu reģistrs sniedz tā rīcībā esošo informāciju par reģistrētajiem komersantiem un to filiālēm, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersanta filiālēm, ārvalstu komersanta pārstāvniecībām, ārvalstu komersanta pārstāvjiem, organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, politiskajām partijām, biedrībām un nodibinājumiem, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, publisko personu un iestāžu sarakstā ierakstītajām personām.
21
(14.12.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 11.12.2008., 14.03.2013., 13.12.2012., 16.11.2017., 06.07.2021. un 22.12.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
15.2 pants. Nodokļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju
(1) Transfertcenu dokumentācija ietver globālo dokumentāciju, vietējo dokumentāciju, kontrolēto darījumu pārskatu un starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti. Šā panta noteikumi neattiecas uz starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti.
(2) Šajā pantā noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā minētais nodokļu maksātājs — rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība — globālajā dokumentācijā un vietējā dokumentācijā vai tikai vietējā dokumentācijā pamato darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) darījumos, ko tas veic ar:
1) saistītu personu, kas šā likuma izpratnē uzskatāma par saistītu ārvalstu uzņēmumu;
2) šā likuma 1. panta 18. punktā minētajām fiziskajām personām;
3) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;
4) saistītu personu — rezidentu, ja darījums, komerciālās vai finanšu attiecības pēc izpildītajām funkcijām, uzņemtajiem, kontrolētajiem vai vadītajiem riskiem vai izmantotajiem aktīviem ir ekonomiski saistītas (notiek vienas piegādes ķēdes ietvaros) ar šo personu darījumiem, komerciālajām vai finanšu attiecībām ar citu saistītu ārvalstu uzņēmumu vai šā panta otrās daļas 3. punktā noteiktajām personām.
(3) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātājs saistībā ar kontrolētiem darījumiem, ko tas veic ar šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām attiecīgajā pārskata gadā, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavo un iesniedz nodokļu administrācijai kontrolēto darījumu pārskatu, ja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 euro.
(4) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātājs saistībā ar kontrolētiem darījumiem, ko tas veic ar šā panta otrās daļas 1., 2. un 3. punktā minētajām personām attiecīgajā pārskata gadā, 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavo un, ja nodokļu administrācija pieprasa, 30 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz tai:
1) globālo dokumentāciju, ja nodokļu maksātāja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 20 000 000 euro;
2) vietējo dokumentāciju, ja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 euro.
(5) Lai nodrošinātu, ka veiktā funkcionālā un ekonomiskā analīze, kā arī piemērotā transfertcenu metodoloģija ir aktuāla, atbilstoši šā panta ceturtajai daļai sagatavoto transfertcenu dokumentāciju nodokļu maksātājs izvērtē un precizē katru gadu. Ja transfertcenu metodoloģiju ietekmējošā situācija nav būtiski mainījusies, atbilstoši šā panta ceturtās daļas 2. punktam sagatavoto transfertcenu dokumentāciju, nodokļu maksātājs izvērtē un precizē reizi trijos gados, izņemot testējamās puses un iepriekš akceptēto salīdzināmo datu finanšu rādītājus, kas ir precizējami reizi gadā.
(6) Neierobežojot nodokļu administrācijas tiesības pieprasīt transfertcenu dokumentāciju atbilstoši šā panta ceturtajai daļai, gadījumos, kad nodokļu maksātājam rodas pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju, nodokļu administrācija ir tiesīga to pieprasīt kopā ar jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama darījuma tirgus cenas (vērtības) pamatošanai, arī lai pārbaudītu nodokļu maksātāja transfertcenu korekciju riskus un konsultētu nodokļu maksātāju par iespējamiem transfertcenu korekciju riskiem, piedāvātu labprātīgi labot nodokļu deklarāciju vai aicinātu nodokļu maksātāju uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru par darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) saskaņā ar šā likuma 16.1 pantu. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai transfertcenu dokumentāciju un citu pieprasīto informāciju 90 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.
(7) Šā panta otrajā daļā minētais nodokļu maksātājs saistībā ar kontrolētiem darījumiem, ko tas veic ar šā panta otrās daļas 4. punktā minēto personu, sagatavo vietējo dokumentāciju, ja šajā pantā minēto kontrolēto darījumu summa attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 250 000 euro un vietējās dokumentācijas sagatavošanu pieprasa nodokļu administrācija. Pieprasot vietējo dokumentāciju atbilstoši šai panta daļai, nodokļu administrācija izvērtē, vai pieprasīt visas vietējās dokumentācijas vai tikai tās noteiktas daļas sagatavošanu. Šajā panta daļā noteiktajā gadījumā vietējo dokumentāciju iesniedz 90 dienu laikā pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma saņemšanas.
(8) Globālā dokumentācija ir transfertcenu dokumentācija, kas satur informāciju par visu starptautisko uzņēmumu grupu kopumā un ietver vismaz šādas sastāvdaļas:
1) starptautiskās uzņēmumu grupas organizatorisko struktūru, tajā skaitā juridisko un kapitāldaļu vai akciju īpašumtiesību struktūru, un grupas vienību ģeogrāfisko izvietojumu;
2) starptautiskās uzņēmumu grupas saimnieciskās darbības aprakstu;
3) starptautiskās uzņēmumu grupas nemateriālo īpašumu;
4) iekšējo finanšu aktivitāti starptautiskajā uzņēmumu grupā;
5) starptautiskās uzņēmumu grupas finanšu pārskatus un nodokļus.
(9) Vietējā dokumentācija ir transfertcenu dokumentācija, kas satur informāciju par nodokļu maksātāja veikto kontrolēto darījumu, un ietver vismaz šādas sastāvdaļas:
1) informāciju par nodokļu maksātāju un ar to saistīto starptautisko uzņēmumu grupu;
2) informāciju par katru būtisku kontrolēto darījumu vai darījumu kategoriju, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs;
3) finanšu informāciju.
(91) Kontrolēto darījumu pārskats ir transfertcenu dokumentācija, kas strukturētu datu formā satur informāciju par nodokļu maksātāja veiktiem kontrolētajiem darījumiem un ietver:
1) informāciju par kontrolētā darījuma veidu, virzienu, kopsummu un darījuma partneri;
2) informāciju par izmantoto tirgus cenas (vērtības) noteikšanas metodi;
3) informāciju par salīdzināmo datu avotu, darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai testējamo pusi, tirgus cenu (vērtību), izvēlēto tirgus cenas indikatoru un piemēroto tirgus cenas (vērtības) rādītāju.
(10) Ministru kabinets nosaka šā panta astotajā un devītajā daļā paredzētajā transfertcenu dokumentācijā ietveramās informācijas detalizētu saturu.
(11) Ja darījuma kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 90 000 euro, nodokļu maksātājs, sagatavojot transfertcenu dokumentāciju, jebkurā gadījumā ir tiesīgs neuzskatīt to par būtisku darījumu šā panta astotās un devītās daļas izpratnē un neiekļaut informāciju par to transfertcenu dokumentācijā.
(12) Nodokļu maksātājam ir tiesības nesagatavot vietējo dokumentāciju par darījumiem, kuriem nodokļu normatīvajos aktos ir paredzēta vienkāršota transfertcenu noteikšanas kārtība un vienkāršota transfertcenu dokumentācija. Šādā gadījumā nodokļu maksātājs 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām sagatavo un, ja nodokļu administrācija pieprasa, mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas iesniedz tai vienkāršoto transfertcenu dokumentāciju. Vienkāršotajā transfertcenu dokumentācijā ietveramo informāciju nosaka Ministru kabinets.
(13) Nodokļu maksātājs nodrošina, lai transfertcenu dokumentācija atbilstu šādiem noteikumiem:
1) transfertcenu dokumentāciju sagatavo, pamatojoties uz informāciju, kāda ir saprātīgi pieejama pārskata gada ietvaros vai, ja veic uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumus, — pamatojoties uz informāciju, kas pieejama brīdī, kad tiek veikti attiecīgie labojumi;
2) transfertcenu dokumentācija ir pieejama elektroniskā formā, kas pieļauj meklēšanas funkciju tekstā;
3) globālo dokumentāciju un vietējo dokumentāciju sagatavo latviešu vai angļu valodā. Ja globālā dokumentācija un vietējā dokumentācija ir sagatavota angļu valodā, nodokļu administrācijai ir tiesības valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai pieprasīt visas dokumentācijas vai tās daļas tulkojumu latviešu valodā un nodokļu maksātājam ir pienākums pieprasīto tulkojumu iesniegt mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas;
4) kontrolēto darījumu pārskatu sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā strukturētu datu formā.
(131) Ja transfertcenu dokumentācija Valsts ieņēmumu dienestam ir iesniegta, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, tai ir juridisks spēks arī tad, ja tā nesatur rekvizītu "paraksts".
(14) Nodokļu administrācijai ir tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz vienam procentam no kontrolētā darījuma (par kuru ir pienākums sagatavot transfertcenu dokumentāciju) summas, kas norādāma nodokļu maksātāja pārskata gada ieņēmumos vai izdevumos attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 100 000 euro, ja nodokļu maksātājs nav ievērojis šajā pantā minēto transfertcenu dokumentācijas iesniegšanas termiņu, kā arī tad, ja nodokļu maksātājs būtiski pārkāpis normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības — transfertcenu dokumentācijā nav iekļautas vairākas normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļas (nav norādīta nepieciešamā informācija) — un tādēļ, izskatot transfertcenu dokumentāciju, nav iespējams pārliecināties, vai veiktā darījuma cena (vērtība) ir noteikta atbilstoši tirgus cenai (vērtībai).
22
(25.10.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2025. un 06.11.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Sk. pārejas noteikumu 249. punktu)
15.3 pants. Nodokļu maksātāja pienākums sevi identificēt, piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā
Nodokļu maksātājs, veicot saimniecisko darbību un piedāvājot preci vai pakalpojumu internetā, papildus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma 4.panta pirmajā daļā minētajai informācijai tīmekļa vietnē, kuru izmantojot tiek veikta saimnieciskā darbība, norāda šādu informāciju:
1) saimnieciskās darbības veikšanas faktisko adresi vai vietu (tīmekļa vietne, mobilā lietotne u.tml.);
2) fiziskā persona — nodokļu maksātāja reģistrācijas koda otro daļu.
23
(23.11.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2017.)