16. pants
Nodokļu maksātāju tiesības

(1) Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;

2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;

3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

4) iepazīties ar pārbaudes aktiem (pārskatiem) un revīzijas (audita) lietas materiāliem, kuri attiecas uz pašu konkrēto nodokļu maksātāju, izņemot pārbaudes aktos (pārskatos) un revīzijas (audita) lietas materiālos esošo informāciju, kas saskaņā ar likumu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju;

5) apstrīdēt un pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

6) iesniegt nodevu administrācijai iesniegumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, savukārt nodokļu administrācijai — nodokļu deklarācijas labojumu vai precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem vai nodokļu deklarācijas posteņiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu revīzija (audits) vai šā likuma 23. panta 5.2 un 5.4 daļā noteiktajos gadījumos nav izdots nodokļu kontroles rēķins, vai šā likuma 41. pantā noteiktajā kārtībā nav noslēgts vienošanās līgums, vai nodokļu kontrole izbeigta atbilstoši šā likuma 23. panta 5.2 daļas 1. punktam. Ja deklarācijas labojums vai precizējums izriet no transfertcenas atbilstības tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības vai arī tas saistīts ar nodokli, kuru ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi, nodokļu maksātājs, izmantojot šajā punktā noteiktās tiesības, ir tiesīgs deklarācijas labojumu vai precizējumu iesniegt piecu gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas termiņa. Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu par termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;

7) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);

8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

10) pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Nodokļu maksātāja — fiziskās personas — nāves gadījumā minētās tiesības pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās;

101) pieprasīt budžeta kontā, kurā ieskaitāmi nodokļu maksājumi, nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad summa ir iemaksāta. Nodokļu maksātāja — fiziskās personas — nāves gadījumā minētās tiesības pāriet uz mantinieku, kurš var pieprasīt nepareizi iemaksātās summas atmaksāšanu triju gadu laikā no mantojuma atklāšanās;

11) pieprasīt pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad ir izsniegts tās personas rakstveida atzinums, kura sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, vai stājies spēkā tiesas vai tiesneša nolēmums par valsts nodevas atmaksāšanu;

12) pieprasīt nepareizi iemaksātās (maksājums veikts, bet attiecīgā darbība iestādē nav veikta vai pakalpojums nav sniegts, vai maksājums iemaksāts nepareizā valsts budžeta kontā) valsts nodevas atmaksāšanu vai novirzīšanu kārtējo nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no dienas, kad valsts nodeva ir iemaksāta;

13) iesniegt (ne biežāk kā vienu reizi mēnesī) Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu par kontu, kurā nodokļu maksātājam tiek ieskaitīta darba samaksa, tai pielīdzinātie maksājumi vai citi maksājumi, uz kuriem attiecināmi piedziņas vēršanas ierobežojumi;

14) apvienot akcīzes preču noliktavu ar muitas noliktavu vai preču pagaidu uzglabāšanas vietu, vai brīvo zonu, izveidojot apvienoto noliktavu, lai tajā veiktu darbības ar akcīzes precēm, kas pakļautas atliktā akcīzes nodokļa maksāšanai, un darbības ar precēm, kas atrodas muitas uzraudzībā. Apvienoto noliktavu var izveidot nodokļu maksātāji, kuriem ir speciālā atļauja (licence) akcīzes preču (alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu, vai naftas produktu) noliktavas turētāja darbībai vai atļauja muitas noliktavas darbībai, vai atļauja preču pagaidu uzglabāšanas vietas darbībai, vai piešķirts brīvās zonas statuss.

15) fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, — iesniegt nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas ar Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) palīdzību. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis (darbinieks) sniedz visu nepieciešamo palīdzību, lai nodokļu maksātājam būtu nodrošināta iespēja iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu deklarācijas un informatīvās deklarācijas elektroniska dokumenta veidā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektronisko deklarēšanas sistēmu;

16) fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, —deaktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu, par to iesniedzot iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestam. Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums tiek deaktivizēts ar iesnieguma izskatīšanas dienu. Fiziskajai personai, kura neveic saimniecisko darbību un kurai Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojums ir deaktivizēts, ir tiesības atkārtoti aktivizēt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojumu saskaņā ar kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz elektroniskos dokumentus. Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietojuma statusa maiņa nav pieļaujama biežāk kā reizi 24 stundās;

17) saņemt Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā informāciju par individuālajiem nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests izmantojis, nosakot nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu;

18) Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājam — atteikties saņemt administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātāja oficiālās elektroniskās adreses kontā vai atteikties saņemt informatīvu paziņojumu par administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informāciju nodokļu maksātāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādītajā elektroniskā pasta adresē;

19) fiziskajām personām — pilnvarot citu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāju pilnvarotāja vārdā iesniegt un saņemt dokumentus un informāciju, izmantojot pilnvarotāja Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāja kontu. Ja pilnvarotājs šajā punktā norādīto pilnvaru ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tai ir juridisks spēks arī tad, ja tā nesatur rekvizītu "paraksts" un nav notariāli apliecināta.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) prasības un kritērijus, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātāji iegūst šā panta pirmās daļas 14. punktā minētās tiesības izveidot apvienoto noliktavu;

2) kārtību, kādā iesniedzams un izskatāms nodokļu maksātāja iesniegums apvienotās noliktavas statusa piešķiršanai;

3) apvienotās noliktavas statusa apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas nosacījumus un kārtību.

24

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2002., 28.02.2003., 26.10.2006., 13.12.2012., 17.09.2015., 23.11.2016., 08.06.2017., 16.11.2017., 25.10.2018., 01.11.2018., 06.07.2021., 08.06.2023., 08.06.2023. un 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.)

16.1 pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu

(1) Šā likuma 15.2 pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar saistītu ārvalstu uzņēmumu, ir tiesīgs ierosināt noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz 1 430 000 euro gadā.

(11) Nodokļu administrācija saskaņā ar šā likuma 15.2 panta sesto daļu vai pēc nodokļu maksātāja iniciatīvas par kontrolētiem darījumiem, kuru vērtība attiecīgajā pārskata gadā pārsniedz 1 430 000 euro, var ierosināt uzsākt iepriekšējas vienošanās procedūru par darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) par iepriekšējiem pārskata gadiem, ja nav iestājies šā likuma 23. panta pirmajā daļā noteiktais nodokļu revīzijas (audita) veikšanas noilgums.

(2) Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību).

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, kā arī maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nedrīkst pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas.

25

(21.06.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 25.10.2018. un 08.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2023.)