22. pants
Konfidencialitāte

(1) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam), ja šā panta otrajā daļā nav noteikts citādi, aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot:

1) informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādiem, kas izveidojušies nodokļu revīzijas (audita) vai nodokļu kontroles rezultātā vai nodokļu maksājumu kavējuma dēļ, norādot nodokļa parāda lielumu, nodokļu maksātāja nosaukumu vai vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

2) informāciju par fizisko personu — saimnieciskās darbības veicēju, kas nav reģistrēts komercreģistrā, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

3) šā likuma 18. panta pirmās daļas 8., 8.1, 8.2, 12., 14., 19., 22., 28., 29., 30., 34., 35. un 36. punktā, 25. panta ceturtajā daļā, 34.1 panta astotajā daļā un 61. panta divpadsmitajā daļā noteiktajos gadījumos;

4) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);

5) lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi — informāciju par nodokļu maksātāja amatpersonu, kura iekļauta riska personu sarakstā, pamatojoties uz šā likuma 1. panta 31. punkta "c" apakšpunktā minēto kritēriju, norādot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu;

6) informāciju par nodokļu maksātāja darījuma partnera (juridiskās personas) nodokļu riskiem, ja nodokļu maksātājs pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir norādījis darījuma partneri (juridisko personu), kura darbībā atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta veiktajam personas datu izvērtējumam nodokļu ieņēmumu riska jomā ir konstatēti fakti, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un ir pamats sniegt minēto informāciju. Šajā gadījumā tiek paziņots arī darījuma partnerim, ka informācija par to ir izpausta konkrētajam nodokļu maksātājam;

7) gadījumos, kad nodokļu maksātājs publiski izplatījis nepatiesas ziņas par nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai citiem nodokļu maksātāja tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, — nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājam veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai piemērotajiem tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, ciktāl tā attiecas uz lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis ziņas. Minētā informācija apstrādājama žurnālistikas vajadzībām un tikai tādā apmērā, ciktāl tas nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par konkrēto situāciju.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas šādos gadījumos:

1) valsts ieņēmumu nodrošināšanai, kā arī pārraudzības funkciju veikšanai — Finanšu ministrijai;

2) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumu un izdevumu, kā arī valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļauto Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanas un rīcības ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu kontrolei;

3) nodokļu administrēšanas funkciju izpildei — citai nodokļu administrācijai, Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām iestādēm un saskaņā ar starptautisko līgumu noteikumiem ārvalstu kompetentajām iestādēm;

4) normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildes nodrošināšanai— pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, kā arī zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiesai, prokuratūrai un citām tiesībaizsardzības iestādēm;

5) citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt;

6) (izslēgts ar 19.12.2006. likumu);

7) šā likuma 22.1 panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā — kredītinformācijas birojam.

(21) Nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegts izpaust nodokļu maksātājam nodokļu administrācijas izveidoto nodokļu maksātāja personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, ja tā izpaušana var ierobežot nodokļu administrācijas normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju par nodokļu maksātāja nodokļu parādu, ja šis parāds ir noteikts, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem vai nodokļu kontroles rezultātā izdoto nodokļu kontroles rēķinu, izpauž pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā, un tā darbība nav apturēta.

(4) (Izslēgta ar 16.11.2017. likumu)

(5) Informācijas saņemšana šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktajā gadījumā notiek saskaņā ar valsts pārvaldē noteiktajiem sadarbības pamatnoteikumiem vai, ja informācijas apmaiņa notiek starp padotības iestādēm, — saskaņā ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, norādot sniedzamās informācijas apjomu, izsniegšanas, izmantošanas un apstrādes kārtību saskaņā ar informācijas pieprasītāja iesniegto pamatojumu.

(6) Šā panta noteikumus par informācijas konfidencialitāti ievēro šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas un minēto iestāžu amatpersonas (darbinieki), kā arī sabiedrības pārstāvji, kuri ir iekļauti vai pieaicināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izveidotajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs. Šajā pantā noteikto informācijas konfidencialitāti personai ir pienākums ievērot arī pēc darbības pārtraukšanas minētajās darba grupās un konsultatīvajās padomēs, kā arī pēc amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas.

(7) Persona, kas izpaudusi konfidenciālo informāciju par nodokļu maksātāju, tiek saukta pie likumos noteiktās atbildības.

33

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2001., 12.12.2002., 28.02.2003., 09.10.2003., 31.03.2004., 16.12.2004., 01.12.2005., 14.09.2006., 19.12.2006., 31.01.2008., 11.12.2008., 15.03.2012., 13.12.2012., 17.09.2015., 16.11.2017., 28.07.2017., 13.11.2019., 06.07.2021., 08.06.2023., 08.06.2023. un 03.04.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2025.)

22.1 pants. Informācijas par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu sniegšana kredītinformācijas birojam

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir atļauts sniegt tā rīcībā esošo informāciju par fiziskās personas ienākumiem un apgādībā esošo personu skaitu kredītinformācijas birojam nodošanai, nemainot tās saturu, kredītinformācijas lietotājam — kapitālsabiedrībai (tās filiālei), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — šīs fiziskās personas kā iespējamā vai esošā kredītinformācijas lietotāja klienta kredītspējas vērtēšanai vai sava kredītriska pārvaldībai. Informācija sniedzama atbilstoši kredītinformācijas biroja iesniegtam pamatotam pieprasījumam un tajā norādītajā apjomā, kas nedrīkst pārsniegt saskaņā ar šo likumu izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto apjomu.

(2) Ja ir konstatēts, ka Datu valsts inspekcija pieņēmusi lēmumu par kredītinformācijas birojam izsniegtās licences apturēšanu vai anulēšanu, Valsts ieņēmumu dienests šā panta pirmajā daļā noteiktās informācijas sniegšanu aptur vai pārtrauc ar nākamo dienu pēc attiecīgā lēmuma publicēšanas Datu valsts inspekcijas tīmekļa vietnē līdz licences atjaunošanas dienai.

(3) Kredītinformācijas birojam kā pārzinim ir šādi papildu pienākumi:

1) pieprasīt un saņemt informāciju pēc kredītinformācijas lietotāja — kapitālsabiedrības (tās filiāles), kas Latvijas Republikā ir tiesīga veikt personu kreditēšanu vai ir saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai, — pieprasījuma;

2) veikt pieprasījumu tikai gadījumā, ja kredītinformācijas lietotājam pastāv kāds no Kredītinformācijas biroju likuma 18.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem informācijas saņemšanai;

3) nodot saņemto informāciju attiecīgajam kredītinformācijas lietotājam, nemainot tās saturu;

4) apstrādāt personas datus atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā;

5) uzskaitīt un saglabāt informāciju par katru:

a) informācijas pieprasījumu kredītinformācijas birojam, ko veicis kredītinformācijas lietotājs,

b) informācijas pieprasījumu, ko kredītinformācijas birojs veicis Valsts ieņēmumu dienestam,

c) gadījumu, kad informācija saņemta no Valsts ieņēmumu dienesta,

d) gadījumu, kad saņemtā informācija nodota kredītinformācijas lietotājam;

6) (izslēgts ar 06.07.2021. likumu);

7) (izslēgts ar 06.07.2021 likumu).

34

(17.09.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.07.2021. un 22.06.2023. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2023. Grozījums panta nosaukumā un pirmajā daļā par to papildināšanu pēc vārda "ienākumiem" ar vārdiem "un apgādībā esošo personu skaitu" stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 240. punktu)

22.2 pants. Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citiem darījumiem

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjekta (turpmāk — subjekts) pienākums, konstatējot aizdomīgu darījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma izpratnē, ir nekavējoties ziņot arī Valsts ieņēmumu dienestam par tādu personas, kuras rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika, aizdomīgu darījumu, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma valsts ieņēmumu jomā rezultātā. Subjekts ziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

(11) Subjektam ir pienākums Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam sliekšņa deklarāciju, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests saņemtos ziņojumus un sliekšņa deklarācijas izmanto, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus, kuru rezultātā samazināts budžetā iemaksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs un par kuriem atbildība paredzēta šajā likumā vai konkrēto nodokļu likumos.

(3) (Izslēgta ar 04.12.2024. likumu)

(4) Aizdomīgus darījumus konstatē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā kārtībā izveidoto iekšējās kontroles sistēmu.

(5) Subjekts šā panta pirmajā daļā noteiktajos ziņojumos par aizdomīgiem darījumiem ietver informāciju atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām, kas noteiktas attiecībā uz ziņojuma par aizdomīgu darījumu saturu.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami šā panta pirmajā daļā noteiktie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtību un gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama sliekšņa deklarācija.

(7) Informāciju par aizdomīgiem darījumiem un citu šajā pantā minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienests glabā piecus gadus.

(8) Subjektam nav atļauts informēt personu (klientu), patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ir sniegtas ziņas par personu (klientu) vai tās darījumu (darījumiem) šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu šai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam, tā amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt personas, par kurām ir sniegts ziņojums un sliekšņa deklarācija, un citas personas par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir sniegts šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņojums un 1.1 daļā noteiktā sliekšņa deklarācija.

(11) Subjektam, pildot šā panta prasības, piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem paredzētos tiesiskās aizsardzības mehānismus, to skaitā atbrīvošanu no atbildības.

35

(30.11.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2016., 30.05.2019., 20.02.2020., 16.06.2021. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

22.3 pants. Informācijas sniegšana Valsts ieņēmumu dienestam par fiziskās personas konta apgrozījumu un skaidras naudas iemaksām

(1) Lai veicinātu nodokļu maksātāju labprātīgu nodokļu nomaksu, kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1. februārim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par klientiem — fiziskajām personām, kas ir Latvijas Republikas rezidenti, — kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu (tajā skaitā slēgto pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu) iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 15 000 euro vai vairāk, kā arī kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros ir 7000 euro vai vairāk.

(11) Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs klienta pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējā apgrozījumā neietver summas klienta darījumiem, kas veikti starp klienta kontiem (tajā skaitā slēgtajiem kontiem) vienas kredītiestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja ietvaros. Šis nosacījums nav attiecināms uz summām tiem klienta darījumiem, kas veikti no klienta pieprasījuma noguldījuma konta vai maksājumu konta uz klienta darījuma kontu vai no klienta darījuma konta uz klienta pieprasījuma noguldījuma kontu vai maksājumu kontu.

(12) Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, sniedzot informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai par klientiem, kuru pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 euro vai vairāk, tajā norāda šādas ziņas:

1) klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo atlikuma summu iepriekšējā kalendāra gada pēdējās dienas beigās;

3) pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo debeta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā;

4) pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu kopējo kredīta apgrozījuma summu iepriekšējā gadā.

(13) Informācija par pieprasījuma noguldījuma kontu un maksājumu kontu atlikumiem un to apgrozījumu sniedzama euro. Ja darījumi pieprasījuma noguldījuma kontos un maksājumu kontos veikti ārvalsts valūtā, veikto darījumu summas pārrēķina no attiecīgās ārvalsts valūtas uz euro pēc Eiropas Centrālās bankas publicētā euro atsauces kursa, kurš ir spēkā kalendāra gada pēdējās dienas sākumā.

(14) Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs, sniedzot informāciju atbilstoši šā panta pirmajai daļai par klientiem, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidrās naudas kopējā summa ir 7000 euro vai vairāk, tajā norāda:

1) klienta vārdu, uzvārdu un personas kodu;

2) maksājumu kontā ieskaitītās skaidrās naudas kopējo summu euro iepriekšējā gadā.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama šā panta pirmajā daļā minētā informācija.

(3) No kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemto informāciju par fizisko personu Valsts ieņēmumu dienests glabā piecus gadus.

(4) Valsts ieņēmumu dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus un nodrošina šajā pantā noteiktajā kārtībā saņemtās informācijas aizsardzību, lai novērstu neatļautu piekļūšanu šai informācijai, kā arī novērstu neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu.

36

(28.07.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2018., 06.07.2021. un 04.12.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2025.)

22.4 pants. Datu aizsardzība starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas jomā

(1) Valsts ieņēmumu dienests ir starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas procesā apstrādāto fizisko personu datu pārzinis.

(2) Šā panta izpratnē datu aizsardzības pārkāpums ir drošības pārkāpums, kurš radies tīšas nelikumīgas rīcības, nolaidības vai nejaušības dēļ un kura rezultātā tiek iznīcināta, pazaudēta, mainīta informācija, vai jebkurš gadījums, kas saistīts ar neatbilstīgu vai neatļautu piekļuvi informācijai, tās izpaušanu vai izmantošanu, tostarp ar personas datiem, kas pārsūtīti, uzglabāti vai citādi apstrādāti. Datu aizsardzības pārkāpums var attiekties uz datu konfidencialitāti, pieejamību un integritāti.

(3) Ja ir konstatēts datu aizsardzības pārkāpums, Valsts ieņēmumu dienests:

1) nekavējoties informē Eiropas Komisiju par konstatēto datu aizsardzības pārkāpumu un tā novēršanai veiktajiem pasākumiem;

2) veic pārbaudi par datu aizsardzības pārkāpumu, aptur un novērš šo pārkāpumu;

3) ja datu aizsardzības pārkāpumu nevar nekavējoties apturēt un novērst, rakstveidā informē Eiropas Komisiju par nepieciešamību apturēt piekļuvi starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas sistēmai;

4) informē Eiropas Komisiju par datu aizsardzības pārkāpuma novēršanu.

(4) Valsts ieņēmumu dienests var apturēt informācijas apmaiņu ar to dalībvalsti, kurā noticis datu aizsardzības pārkāpums, par to rakstveidā informējot Eiropas Komisiju un Finanšu ministriju.

(5) Nodokļu maksātājs ir to fizisko personu datu pārzinis, ar kuriem saistībā tas veic datu apstrādi, sagatavojot un sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam informāciju starptautiskās automātiskās informācijas apmaiņas mērķiem.

(6) Šā panta piektajā daļā minētais nodokļu maksātājs informē katru attiecīgo fizisko personu, ka informācija par to tiks apstrādāta un nosūtīta Valsts ieņēmumu dienestam, lai izpildītu ar starptautisko automātisko informācijas apmaiņu saistītos pienākumus, kā arī savlaicīgi pirms ziņošanas pienākuma izpildes sniedz katrai attiecīgajai fiziskajai personai visu to informāciju, ko tai ir tiesības saņemt no datu pārziņa, lai šī persona varētu īstenot savas tiesības uz datu aizsardzību.

37

(22.12.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2023.)

22.5 pants. Ar pārrobežu maksājumiem saistītās informācijas izmantošana Valsts ieņēmumu dienestā

Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests Pievienotās vērtības nodokļa likuma 147. panta otrajā daļā minētajā gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēju sniegto informāciju var izmantot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei.

38

(03.04.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2025.)