Vairogs23. pants
Nodokļa maksājuma apmēra precizēšana
(1) Nodokļu revīziju (auditu) veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, — piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot šā likuma 16.1 panta otrajā daļā minēto gadījumu. Minētais piecu gadu termiņš attiecināms arī uz nodokļu revīzijām (auditiem), kurās vienlaikus tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības un citi nodokļi, kurus ietekmē veiktie transfertcenu vai hibrīdneatbilstību precizējumi. Ja attiecībā uz konkrēto nodokli, nodokļu deklarācijas posteni, nodevu vai citu valsts noteikto maksājumu par attiecīgo taksācijas periodu ir veikta nodokļu revīzija (audits), tās atzinums ir galīgs un var tikt pārskatīts vienīgi tad, ja uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas var ietekmēt nodokļa apmēra noteikšanu.
(11) (Izslēgta ar 08.06.2023. likumu)
(2) Nodokļu administrācija papildus aprēķina nodokļus saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem, ja, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, ir pārkāpti likumi, Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi, kā arī samazina nodokļa maksājuma apmēru triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa.
(3) Nodokļu administrācija pieņem lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem ne vēlāk kā 90 dienu laikā no nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienas, izņemot gadījumus, kad nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir pagarinājusi lēmuma pieņemšanas termiņu atbilstoši šā panta 3.1 daļai.
(31) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:
1) no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai;
2) par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, ja nokavējuma fakts ir dokumentāri pierādīts un pieprasītās ziņas attiecas uz nodokļu revīzijā (auditā) pārbaudāmiem nodokļiem, nodevām vai citiem valsts noteiktajiem maksājumiem, un tās ir vai tām vajadzēja būt nodokļu maksātāja rīcībā;
3) kurā nodokļu revīzijas (audita) veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, ja prombūtnes fakts ir dokumentāri apstiprināts;
4) (izslēgts ar 25.10.2018. likumu);
5) no dienas, kurā nodokļu maksātājam ir paziņots par nodokļu revīzijas (audita) rezultātā konstatētajiem pārkāpumiem un to pamatojumu, līdz nodokļu maksātāja viedokļa saņemšanas dienai, nepārsniedzot 30 dienas;
6) no dienas, kad ir uzsākta kopīga uzraudzība, līdz dienai, kad noslēguma ziņojums paziņots kopīgās uzraudzības ietvaros pārbaudāmajai personai.
(32) Par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu neuzskata darbības, ko nodokļu administrācija šā panta 3.1 daļā minētajos laikposmos veikusi informācijas iegūšanai iestādes ietvaros, no citām iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, finanšu iestādēm un kredītiestādēm, citām fiziskajām un juridiskajām personām, tajā skaitā citu fizisko un juridisko personu nodokļu administrācijas pārbaudes veikšanu, kā arī darbības, kuras veiktas kopīgās uzraudzības ietvaros.
(4) Šā panta trešajā daļā minētie nodokļu revīzijas (audita) termiņa ierobežojumi neattiecas uz gadījumiem, kad tiek veikta nodokļu kopīga starpvalstu pārbaude vai nodokļu revīzijā (auditā) tiek pārbaudīta transfertcenas atbilstība tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, kā arī ja vienlaikus tiek pārbaudīti citi nodokļi.
(41) Nodokļu administrācija pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma, pamatojoties uz kriminālprocesa virzītāja iesniegtajiem dokumentiem un nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, veic nodokļu aprēķinu un sniedz atzinumu kriminālprocesa virzītājam par budžetam nodarīto zaudējumu [budžetā nenomaksāto nodokļu (nodevu) un valsts noteikto maksājumu] summu. Šādā kārtā sagatavots atzinums nav administratīvs akts. Uz atzinumu neattiecas šajā likumā paredzētā lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.
(5) Nodokļu kontroli veic triju gadu laikā no normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, bet, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai) vai hibrīdneatbilstības, — piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa. Nodokļu kontroli uzsāk, nosūtot paziņojumu, ar kuru nodokļu maksātāju informē par nodokļu administrācijas konstatētajām neatbilstībām. Ar minēto paziņojumu aicina nodokļu maksātāju 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas novērst nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai iesniegt pamatotu to izskaidrojumu vai papildu informāciju. Šī kārtība neattiecas uz nodokļu kontroli, kas uzsākta šā panta 5.4 daļā minētajos gadījumos.
(51) Nodokļu administrācija pabeidz nodokļu kontroli divu mēnešu laikā no tās uzsākšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ minēto termiņu nav iespējams ievērot, nodokļu kontroles termiņu var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no tās uzsākšanas dienas, par to informējot nodokļu maksātāju. Šī kārtība neattiecas uz nodokļu kontroli, kas uzsākta šā panta 5.4 daļā minētajos gadījumos.
(52) Nodokļu administrācija izbeidz nodokļu kontroli:
1) pieņemot lēmumu par nodokļu kontroles izbeigšanu, ja pārbaudes rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu (nodevu) maksājumi budžetā;
2) ar vienošanās līguma noslēgšanas dienu, ja nodokļu maksātājs ar Valsts ieņēmumu dienestu ir noslēdzis vienošanās līgumu saskaņā ar šā likuma 41. panta otro daļu. Šādā gadījumā nokavējuma naudu aprēķina šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no konkrētā nodokļa (nodevas) maksāšanas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz nodokļu kontroles uzsākšanas dienai;
3) ja nodokļu maksātājs nav novērsis nodokļu administrācijas konstatētās neatbilstības vai nav iesniedzis pamatotu to izskaidrojumu, vai nav noslēdzis vienošanās līgumu šā likuma 41. panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā, — izdodot nodokļu kontroles rēķinu, ar kuru aprēķina budžetā maksājamo vai no budžeta atmaksājamo nodokļa (nodevas) summu vai nosaka par labu budžetam piedzenamo nodokļa (nodevas) summu, kā arī aprēķina nokavējuma naudu šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā par periodu no konkrētā nodokļa (nodevas) maksāšanas termiņa iestāšanās vai pārkāpuma izdarīšanas dienas, ja maksāšanas termiņu nav iespējams noteikt, līdz nodokļu kontroles uzsākšanas dienai, vai precizē ar nodokļiem (nodevām) apliekamo objektu un uzliek soda naudu saskaņā ar šā panta 5.3 daļu;
4) pieņemot lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, ja nodokļu kontrolē konstatēto neatbilstību ietekmi uz nodokļu maksātāja nodokļu (nodevu) saistībām bez papildu pierādījumu iegūšanas nav iespējams noteikt.
(53) Ja nodokļu administrācija konstatē, ka nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīci vai iekārtu ar mainītu konstrukciju vai programmu, bet nav iespējams noteikt periodu, kurā slēpts vai samazināts ar nodokļiem un nodevām apliekamais objekts, un šā objekta apmēru, nodokļu administrācija nosaka samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu uz aprēķinu pamata, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, un piedzen soda naudu 100 procentu apmērā. Salīdzinot nodokļu maksātāja kases aparātā, hibrīda kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā reģistrēto darījumu kopsummu noteiktā periodā ar pārbaudē konstatēto, nodokļu administrācija aprēķina nereģistrēto darījumu proporciju. Samazināto ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu nosaka, attiecinot nereģistrēto darījumu proporciju uz konkrētajā kases aparātā, hibrīda kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā ierīcē vai iekārtā reģistrēto darījumu kopsummu par pēdējiem 12 mēnešiem vai īsāku laikposmu, ja nodokļu maksātājs ir uzsācis vai veic darbību nepilnu 12 mēnešu periodu, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības periodiskumu un attiecīgās iekārtas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datu bāzē (reģistrā).
(54) Ja administratīvais pārkāpums vai citas kompetentās iestādes sniegtā informācija par konstatēto pārkāpumu ietekmē nodokļu (nodevu) apmēru, nodokļu administrācija nodokļu kontroles rēķinu izdod mēneša laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas, nenosūtot nodokļu maksātājam paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu.
(55) Nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus nodokļu maksātājs samaksā 30 dienu laikā no nodokļu kontroles rēķina paziņošanas dienas. Ja minētajā termiņā nodokļu maksātājs neveic nodokļu kontroles rēķinā aprēķinātos maksājumus, nodokļu administrācija šā likuma 29. panta otrajā daļā noteikto nokavējuma naudu aprēķina ar nākamo dienu pēc maksāšanas termiņa iestāšanās.
(6) Veicot nodokļu revīziju (auditu) un nodokļu kontroli, nodokļu administrācijai ir tiesības uz aprēķinu pamata noteikt nodokļu maksājumu apmēru atbilstoši nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumam vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajām ziņām, ja ir konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
1) ir konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, kurš neatbilst nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem vai par kuru nodokļu administrācijā nav iesniegtas deklarācijas;
2) nodokļu maksātājs ir veicis darījumu, lai izvairītos no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nav identificējams kāds no darījuma dalībniekiem;
3) persona veic vai ir veikusi ar nodokļiem apliekamas darbības vai gūst ienākumus no īpašuma, bet nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs;
4) nodokļu maksātājs nav iesniedzis normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas;
5) nodokļu maksātāja pārskatos vai grāmatvedības uzskaitē sniegtās ziņas neatbilst nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai, pārbaudēs konstatētajiem faktiem vai nodokļu maksātāja rīcībā esošo vai bijušo lietu vērtībai;
6) nodokļu administrācijas rīcībā esošā informācija liecina par to, ka nodokļu maksātājs ir veicis darījumus, kuri nav atspoguļoti viņa grāmatvedības uzskaitē;
7) nodokļu maksātāja naudas līdzekļu kustība kredītiestāžu kontos neatbilst saimnieciskās darbības rādītājiem vai liecina par tādu darījumu veikšanu, kuri nav atspoguļoti nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaitē;
8) nodokļu maksātājs nav veicis grāmatvedības uzskaiti;
9) nodokļu administrācijas amatpersonām pārbaudes laikā nav pieejami nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumenti, nav iespējams pārbaudīt nodokļu maksātāja grāmatvedības uzskaites dokumentus vai nav pieejami darījumu attaisnojuma dokumenti;
10) nodokļu maksātāja rīcībā ir vai ir bijuši izejmateriāli, preces, vērtspapīri, naudas līdzekļi un citas lietas, kuru daudzums un veids liecina par iespējamo nodarbošanos ar saimniecisko darbību tādos apmēros un veidā, kas neatbilst nodokļu administrācijai iesniegtajām ziņām;
11) nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītāji būtiski atšķiras no statistikā uzrādītajiem vidējiem rādītājiem attiecīgajā saimnieciskās darbības veidā vai ir citi apstākļi [arī nodokļu administrācijas pārbaudes rezultāti vai novērošanas rezultāti], kas ļauj uzskatīt, ka nodokļu maksātāja deklarācijās vai grāmatvedības uzskaitē uzrādītie saimnieciskās darbības rādītāji neatbilst faktiskajiem rādītājiem pārbaudāmajā taksācijas periodā;
12) nodokļu maksātāja deklarētie ienākumi vai nodokļu administrācijas rīcībā esošajās deklarācijās uzrādītie nodokļu maksātāja ienākumi neatbilst nodokļu maksātāja rīcībā esošajiem vai bijušajiem naudas līdzekļiem, mantai, cita veida vērtībām vai izdevumiem un nodokļu maksātājs nevar pamatot minēto neatbilstību;
13) nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav iesniedzis šā likuma 15.2 pantā paredzētos dokumentus vai būtiski pārkāpis (šā likuma 15.2 panta četrpadsmitā daļa) normatīvajos aktos paredzētās transfertcenu dokumentācijas sagatavošanas prasības.
(7) Nodokļu administrācija, uz aprēķinu pamata nosakot nodokļu maksājumu apmēru, izmanto:
1) tiešās aprēķinu metodes, tas ir, pamatojas uz nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros norādītajiem datiem un attaisnojuma dokumentiem;
2) netiešās aprēķinu metodes, tas ir, aprēķina ar nodokļiem apliekamo objektu (ienākumu, darījumu vērtību u.tml.), pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju.
(8) Aprēķinot nodokļu maksājumu apmēru, nodokļu administrācija izmanto savā rīcībā esošo informāciju par nedeklarētiem ienākumiem, par nodokļa maksātāja darbību, pārbaudāmajā taksācijas periodā veiktajiem darījumiem, darījumiem, kuri, nosakot nodokļu maksājumu apmēru, nav ņemti vērā vai uzrādīti nepilnīgi, kā arī informāciju par kredītiestādēs esošajiem kontiem un noguldījumiem, vērtspapīru kontiem un nodokļu maksātājam piederošām kapitāla daļām kapitālsabiedrībās, apkopotiem attiecīgā saimnieciskās darbības veida sabiedrību saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem. Šī informācija bez maksas saņemama no:
1) izziņas, prokuratūras un tiesu iestādēm;
2) ārvalstu nodokļu administrācijām vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, ja attiecīgas vienošanās to paredz;
3) citām fiziskajām un juridiskajām personām (arī pēc to pārbaudēm);
4) Centrālās statistikas pārvaldes — par attiecīgā saimnieciskās darbības veida komercsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību vai citu privāto tiesību juridisko personu saimniecisko darbību raksturojošiem rādītājiem;
5) Latvijas Republikas reģistru iestādēm un citiem valsts informācijas sistēmu turētājiem (to skaitā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Valsts zemes dienesta un citiem valsts reģistriem).
(9) Ja konstatēts nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugums, nodokļu administrācija nodokļu summas aprēķinā ņem vērā starpību, kas veidojas starp faktiski konstatēto nodokļu maksātāja īpašumā esošās mantas vai kapitāla vērtības pieaugumu un nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem ienākumiem.
(10) Nodokļu administrācija ir tiesīga noteikt nodokļu maksājumu apmēru, pamatojoties uz attiecīgajā taksācijas periodā veikto novērošanu un tās rezultātā konstatētajiem nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības rādītājiem vai citu nodokļu administrēšanas procesa rezultātā iegūto informāciju vai konstatētajiem pārkāpumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.
(11) Ja taksācijas gadā novērošanas vai citu nodokļu administrēšanas procesā veikto darbību rezultātā ir atkārtoti konstatētas neatbilstības starp nodokļu maksātāja deklarācijās uzrādītajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un faktiskajiem rādītājiem, iegūtie rezultāti ir attiecināmi uz visiem taksācijas gada nodokļu maksājumiem, ņemot vērā nodokļu maksātāja darbības specifiku un periodiskumu.
(12) Saskaņā ar šā panta noteikumiem aprēķinātie nodokļu maksājumi tiek iekasēti bezstrīda kārtībā ne agrāk kā pēc 30 dienām no dienas, kad nodokļu maksātājs saņēmis nodokļu revīzijas (audita) rezultātā pieņemto lēmumu vai nodokļu kontroles rezultātā izdoto nodokļu kontroles rēķinu, ja nodokļu maksātājs nepierāda, ka nodokļu uzlikšana nav pamatota.
(13) (Izslēgta ar 11.12.2008. likumu.)
(14) Nodokļu administrācija nosaka nodokļa maksājuma apmēru, ņemot vērā nodokļu maksātāja atsevišķa darījuma vai darījumu kopuma ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.
39
(28.02.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 19.12.2006., 11.12.2008., 21.05.2009., 21.06.2012., 13.12.2012., 30.11.2015., 16.11.2017., 25.10.2018., 08.06.2023., 06.12.2023. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
23.1 pants. Nodokļu un nodevu iemaksāšana budžetā
(1) Nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksā šādus Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus (nokavējuma naudas un soda naudas):
1) iedzīvotāju ienākuma nodokli;
2) uzņēmumu ienākuma nodokli;
3) pievienotās vērtības nodokli;
4) akcīzes nodokli;
5) Muitas likuma 1. panta 4. punktā minētos muitas maksājumus;
6) dabas resursu nodokli;
7) izložu un azartspēļu nodokli;
8) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
9) elektroenerģijas nodokli;
10) mikrouzņēmumu nodokli;
11) subsidētās elektroenerģijas nodokli;
12) uzņēmējdarbības riska valsts nodevu;
121) finanšu stabilitātes nodevu;
13) valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām;
14) patentmaksu;
15) maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu;
16) maksājumus saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu un citu valstu nodokļu administrāciju iesniegtajiem pieprasījumiem par nodokļu parādu piedziņu.
(2) Šā panta pirmajā, sestajā un septītajā daļā minēto maksājumu atzīst par saņemtu valsts budžetā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu.
(3) (Izslēgta ar 23.11.2017. likumu)
(4) Persona, kas sniegusi pakalpojumu vai devusi nodrošinājumu, par kuru maksājama valsts nodeva, iepriekšējā mēnesī skaidrā naudā iekasētās valsts nodevu summas, neieskaitot tās savā norēķinu kontā, ieskaita valsts budžetā vai pašvaldības budžetā līdz nākamā mēneša 15.datumam, ja normatīvajos aktos nav noteikts īsāks termiņš.
(5) Šā likuma 8. panta 3. punktā noteikto nodokļa maksājumu, pašvaldības budžetā iemaksājamo valsts nodevas maksājumu un pašvaldību nodevas maksājumu iemaksā pašvaldības budžetā nodokļu administrācijas vai pašvaldību nodevu administrācijas norādītajos budžeta kontos un atzīst par saņemtu pašvaldības budžetā dienā, kad pašvaldības budžets ir saņēmis attiecīgi tam piekritīgo nodokļa vai nodevas maksājumu.
(6) Šā likuma 8. panta 13. un 14. punktā noteikto nodokļu maksājumu iemaksā valsts budžetā nodokļu administrācijas norādītajos budžeta kontos.
(7) Valsts nodevas (izņemot uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, finanšu stabilitātes nodevu un valsts nodevu par numerācijas lietošanas tiesībām) maksājumu iemaksā valsts budžetā attiecīgās valsts nodevas administrācijas norādītajos budžeta kontos.
(8) Vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi (izņemot Ministru kabineta noteiktos gadījumus) tiek novirzīti šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu saistību segšanai to samaksas termiņa iestāšanās dienā atbilstoši nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņam vai atbilstoši maksājuma termiņam, ja valsts budžeta maksājums noteikts ar citu dokumentu, kas nav nodokļu deklarācija.
(9) Ministru kabinets nosaka izņēmuma gadījumus šā panta astotajā daļā noteiktajai kārtībai, kādā vienotajā nodokļu kontā saņemtie maksājumi tiek novirzīti šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu saistību segšanai.
(10) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests administrē nodokļu maksātāja vienotajā nodokļu kontā ieskaitītos maksājumus, kārtību, kādā tos novirza konkrēta nodokļa, nodevas, citu valsts noteikto maksājumu un ar tiem saistīto maksājumu saistību segšanai, un maksājumu veikšanas kārtību vienotajā nodokļu kontā.
(11) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā saskaņā ar nodokļu likumiem budžetā tiek ieskaitīti kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi, kas nav maksājami vienotajā nodokļu kontā.
40
(25.11.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 31.01.2008., 16.11.2017., 23.11.2017. un 29.09.2023. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2023.)
23.2 pants. Principi preču, darbu un pakalpojumu cenas noteikšanai nodokļu aprēķināšanas vajadzībām
(1) Ja konkrēto nodokļu likumos un šajā pantā nav noteikts citādi, nodokļu aprēķināšanā par preces, darba vai pakalpojuma cenu uzskata attiecīgās lietas (darbības) cenu (vērtību) darījumā.
(2) Ja tas nav pretrunā ar konkrētā nodokļa likumu, nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), ir tiesīga pārbaudīt darījumu cenas (vērtības) noteikšanas pareizību un precizēt darījuma cenu (vērtību) šādos gadījumos:
1) darījumos starp saistītām personām;
2) maiņas (bārtera), ieskaita darījumos;
3) ja cenu novirze pārsniedz 20 procentus no cenām, kuras nodokļu maksātājs īsā laika posmā piemēro identiskām (līdzīgām) precēm;
4) eksporta un importa darījumos.
(3) Šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atbilstoši šā panta nosacījumiem darījumu vērtību nosaka, pamatojoties uz darījumu tirgus cenu (vērtību), ievērojot ierastās atlaides vai uzcenojumus darījumos starp nesaistītām personām, to skaitā arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar:
1) izmaiņām pieprasījumā atkarībā no sezonas vai citiem apstākļiem;
2) kvalitātes vai citas preču (pakalpojumu, darbu) patēriņa īpašības zudumu;
3) preču realizācijas termiņa beigām;
4) preču mārketinga politiku attiecībā uz jaunu preču (preču, kurām nav analogu tirgū) virzību vai preču virzību jaunos tirgos;
5) preču paraugu un izmēģinājuma modeļu realizāciju, lai piesaistītu patērētājus.
(4) Ja nodokļu maksātāja norādītā darījuma cena (vērtība) neatbilst tirgus cenai (vērtībai), nodokļu administrācija, veicot nodokļu revīziju (auditu), pamatojas uz darījuma tirgus cenu (vērtību) attiecīgajā laika posmā, kuru nosaka, ņemot vērā jebkuru no šādiem faktoriem:
1) cenu vai vērtību, kādu līdzīgos darījumos piemērojis pats nodokļu maksātājs, stājoties darījumu attiecībās ar citām personām;
2) cenu vai vērtību, kādu nodokļu maksātājam līdzīgos darījumos piemērojušas nesaistītas personas;
3) aprēķināto darījuma pašizmaksu (izdevumu kalkulāciju), pieskaitot tai Centrālās statistikas pārvaldes izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju, bet, ja šādas informācijas nav, — nodokļu administrācijas izveidotās informācijas bāzes attiecīgās nozares vidējo rentabilitātes rādītāju;
4) Centrālās statistikas pārvaldes noteikto vidējo līdzīgu lietu cenu vai līdzīgu darījumu vērtību;
5) pieaicināto neatkarīgo ekspertu darījuma novērtējumu.
(5) Aprēķinot nodokļu maksājumus, par tirgus cenu (vērtību) pieņem vērtību, kas veidojas pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbībā identisku (vienādu) vai — ja identisku nav — līdzīgu preču tirgū salīdzināmos ekonomiskajos apstākļos.
(6) Par identiskām (vienādām) precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm ir:
1) vienādas no visiem aspektiem, ieskaitot to fiziskās īpašības, kvalitāti un reputāciju tirgū;
2) ražotas tajā pašā valstī, neņemot vērā mazsvarīgas atšķirības (to skaitā preces iesaiņojumā vai ārējā izskatā).
(7) Par līdzīgām precēm uzskatāmas preces, kuras salīdzinājumā ar novērtējamām precēm:
1) ir līdzīgas pēc uzbūves un īpašībām;
2) spēj pildīt tos pašus uzdevumus un tirdzniecībā ir savstarpēji aizstājamas.
(8) Nosakot, vai preces ir līdzīgas, ievēro to kvalitāti, preču zīmi, reputāciju tirgū, preces izcelsmes valsti un līdzīgus faktorus. Citas personas ražotas preces ņem vērā tikai tad, ja nav līdzīgu preču, kuras būtu ražojusi tā pati persona, kas ražojusi novērtējamo preci.
(9) Nosakot preču (pakalpojumu, darbu) tirgus cenu (vērtību), ņem vērā:
1) cenas darījumos starp personām, kas nav uzskatāmas par saistītām personām. Darījumus starp saistītām personām var izmantot tirgus cenas (vērtības) noteikšanai, ja netiek ietekmēti darījumu ekonomiskie rezultāti;
2) informāciju par preces (pakalpojumu, darbu) realizācijas laikā noslēgtajiem darījumiem ar identiskām (vienādām) vai līdzīgām precēm salīdzināmos apstākļos [ņemot vērā arī preču piegādes apjomu (kvantitāti), saistību izpildes termiņus, maksājumu nosacījumus];
3) citus apstākļus, kas varētu ietekmēt darījuma ekonomiskos rezultātus.
41
(28.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)