Vairogs24. pants
Nodokļu samaksas termiņu pagarināšana un nodokļu parādu kapitalizācija
(1) Nodokļu administrācijai, kura atbilstoši šā likuma 20.pantam administrē konkrētos nodokļus, uz nodokļu maksātāja motivēta rakstveida iesnieguma pamata ir tiesības:
1) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, nodokļu maksājumu samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Nodokļu administrācija rakstveidā vienojas ar nodokļu maksātāju par parāda samaksas grafiku. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;
2) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);
3) sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu, nokavējuma naudu un soda naudas samaksu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz trīs dienas pirms maksājumu samaksas termiņa iestāšanās. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Ja atliekamās vai sadalāmās summas apmērs vienā nodokļu veidā pārsniedz 14 300 euro, nodokļu administrācijai attiecībā uz šo nodokli ir tiesības pieprasīt nodrošinājumu ar nodokļu maksātājam piederošo mantu vai kredītiestādes izsniegto galvojumu;
4) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā;
5) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu);
6) sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz pieciem gadiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par ienākumu, kas gūts aizdevuma (kredīta) saistību samazināšanas vai dzēšanas rezultātā. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar gada ienākumu deklarāciju;
7) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu [piedzenama saskaņā ar Komisijas 2011.gada 18.novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1189/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību, kā īstenot atsevišķus noteikumus Padomes direktīvā 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (turpmāk — Īstenošanas regula (ES) Nr. 1189/2011), II pielikumā noteikto vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī (turpmāk — vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī)], skaitot no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēmis Eiropas Savienības dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējas iestādes palīdzības pieprasījumu par piedziņu;
8) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam ar Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu piedzenamās ārvalsts nodokļu prasījuma summas samaksu. Šajā gadījumā termiņš skaitāms no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu;
9) (zaudējis spēku ar 09.08.2016. Sk. Pārejas noteikumu 162. punktu);
10) (izslēgts ar 04.09.2025. likumu);
11) sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no precizētās deklarācijas iesniegšanas dienas, to nodokļu maksājumu samaksu, kuri ir izveidojušies deklarācijas precizēšanas rezultātā, tiem nodokļu maksātājiem, kas veic precizējumus nodokļu deklarācijās vai iesniedz iesniegumu ar lūgumu labot muitas deklarāciju, pirms saņēmuši nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu vai paziņojumu par nodokļu kontroles uzsākšanu. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu nodokļu administrācijai iesniedz kopā ar precizēto deklarāciju vai kopā ar iesniegumu, kurā lūdz labot muitas deklarāciju.
(11) Nodokļu administrācija, izskatot šā panta pirmās daļas 1., 3. un 11.punktā, kā arī 1.4 un 1.7 daļā minēto iesniegumu, izvērtē nodokļu maksātāja faktisko finansiālo stāvokli, kā arī ņem vērā šādus faktorus:
1) vai nodokļu maksātājs ievēro konkrēto nodokli regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu kārtējo maksājumu samaksas termiņus;
2) vai nodokļu maksātājam ar nodokļu administrācijas lēmumu agrāk ir piešķirti nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi un vai nodokļu maksātājs ir ievērojis tajos noteikto nodokļu maksājumu samaksas kārtību;
3) vai nodokļu maksātājs ievēro nodokļu jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņus;
4) vai nodokļu maksātājs sadarbojas ar nodokļu administrāciju;
5) vai pēdējās nodokļu revīzijas (audita) laikā nodokļu maksātājam nav konstatēti pārkāpumi.
(12) Ja nodokļu maksātājs neievēro lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos samaksas termiņus vai neveic pilnā apmērā kārtējos nodokļu maksājumus nodokļu likumos noteiktajos termiņos, vai noteiktajos termiņos neveic nokavētos nodokļu maksājumus, attiecībā uz kuriem pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, nodokļu administrācijai ir tiesības atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu. Ja nodokļu administrācija ir atcēlusi lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, nesamaksātajai pamatparāda daļai par visu kavējuma periodu tiek aprēķināta nokavējuma nauda šā likuma 29. pantā noteiktajā kārtībā un nokavētie nodokļu maksājumi tiek piedzīti bezstrīda kārtībā.
(13) Nodokļu maksātājs attiecībā uz valsts budžetā un pašvaldību budžetos ieskaitāmajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņi ir pagarināti saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu un kuri iepriekšējā pagarinājuma laikā ir samaksāti ne mazāk kā 80 procentu apmērā, var lūgt nodokļu administrācijai atkārtoti šo maksājumu samaksu sadalīt termiņos līdz sešiem mēnešiem, ievērojot šādus nosacījumus:
1) nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos līdz sešiem mēnešiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nokavētie nodokļi tiks samaksāti termiņā, kāds tiks noteikts nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotai sadalīšanai termiņos līdz sešiem mēnešiem;
2) saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;
3) nodokļu maksātājs, izņemot personu, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, līdz iesnieguma iesniegšanas dienai nav izsniedzis privātpersonām, arī savas komercsabiedrības akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai aizdevumus, kas nav atmaksāti;
4) nodokļu parāds ir saistīts ar vienu no šādiem apstākļiem:
a) nodokļu maksātāja debitoru (pircēju un pasūtītāju) parādu summa ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu,
b) nodokļu maksātāja krājumu vērtība ir vienāda ar to nokavēto nodokļu maksājumu summu, attiecībā uz kuru iesniegts iesniegums, vai arī pārsniedz šo nokavēto nodokļu maksājumu summu un attiecīgie krājumi ir izveidojušies nodokļu maksātāja realizācijas apjoma samazināšanās dēļ,
c) nodokļu maksātājs noteiktajā termiņā nav saņēmis vai saņēmis daļēju samaksu par valsts un pašvaldību pasūtījumu izpildi,
d) budžeta finansētām institūcijām, kā arī valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos pakalpojumus, piešķirtā finansējuma vai no valsts budžeta apmaksāto pakalpojumu apjoma samazinājums pārskata gadā, kurā izveidojies nodokļu parāds, pārsniedz 30 procentus salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
(14) Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu par nokavēto nodokļu maksājumu atkārtotu sadalīšanu termiņos līdz sešiem mēnešiem un citus dokumentus, kas apliecina nodokļu maksātāja atbilstību šā panta 1.3 daļas nosacījumiem, iesniedz nodokļu administrācijai, pirms beidzies nokavētā maksājuma samaksas termiņš. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
(15) (Zaudējusi spēku ar 09.08.2016. Sk. Pārejas noteikumu 162. punktu)
(16) (Izslēgta ar 04.09.2025. likumu)
(17) Ja nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir ilgstoša nelabvēlīga iedarbība uz nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un tās ietekmē vai var ietekmēt Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu izpildi, nodokļu maksātājam ir tiesības lūgt Valsts ieņēmumu dienestu atkārtoti piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar šā panta pirmo daļu vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteikti īpašie atbalsta mehānismi nodokļu maksātājiem krīzes situācijas pārvarēšanai. Nodokļu maksātājs motivētu iesniegumu un citus dokumentus, kas apliecina tā atbilstību šīs daļas 1., 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, pirms beidzies sākotnēji piešķirtais nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņš. Juridiskās personas, kas sastāda gada pārskatu, pievieno bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas, ja nodokļu maksātājs atbilst šādiem nosacījumiem:
1) nodokļu maksātājs sniedz pierādījumus par to, ka atkārtota nokavēto nodokļu maksājumu sadalīšana termiņos saskaņā ar šīs daļas noteikumiem stabilizēs viņa finansiālo stāvokli un nodokļu maksātājs ievēros lēmumā par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu noteiktos termiņus;
2) saistību izpilde attiecībā uz nokavēto nodokļu samaksu var izraisīt nodokļu maksātāja maksātnespēju;
3) nodokļu maksātāja finansiālais stāvoklis liecina par atkārtota nodokļu samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamību.
(2) Attiecībā uz nodokļiem, kuri pilnā apmērā tiek ieskaitīti pašvaldību budžetā, lēmumu par samaksas termiņa pagarināšanu pieņem attiecīgā pašvaldība.
(3) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)
(4) (Izslēgta ar 25.11.1999. likumu)
(5) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu)
(6) Nokavēto nodokļu maksājumi (izņemot nokavētos šā likuma 23.1 panta pirmajā daļā noteiktos nodokļu maksājumus) veicami, maksājot proporcionāli pamatparādu un nokavējuma naudu.
(7) Šā panta pirmās daļas 1., 3., 7., 8. un 11.punktā (izņemot gadījumu, kad palīdzības pieprasījums par piedziņu ir pamatots ar noslēgtu un Saeimā apstiprinātu starptautisko līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu), kā arī 1.3 un 1.7 daļā minētajos termiņa pagarināšanas (atlikšanas, sadalīšanas) gadījumos tiek aprēķināta nokavējuma nauda vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29.panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā, izņemot šā likuma 29.pantā paredzētos gadījumus. Ja, pagarinājuma termiņam beidzoties, nodokļu maksātājs nokavētos maksājumus nav pilnā apmērā samaksājis vai samaksas termiņus pagarinājis šajā pantā noteiktajā kārtībā, nokavējuma nauda par parāda nesamaksāto daļu visā kavējuma periodā tiek aprēķināta vispārējā kārtībā un parāds tiek piedzīts bezstrīda kārtībā.
(8) Nokavēto nodokļu samaksas termiņu pagarinājums (atlikšana, sadalīšana) neatbrīvo maksātāju no pienākuma veikt kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.
(9) Šā panta 1.3 un 1.7 daļā paredzētos atvieglojumus nedrīkst piemērot nodokļu maksātājiem, kuri neveic kārtējos nodokļu maksājumus pilnā apmērā un nodokļu likumos noteiktajos termiņos.
(91) Nodokļu administrācija šā panta pirmās daļas 1. un 11.punktā paredzēto termiņa pagarinājumu vienā nodokļu un citu budžetā ieskaitāmo maksājumu veidā vienam un tam pašam nodokļu maksātājam kalendārā gada laikā ir tiesīga piešķirt ne vairāk kā četras reizes.
(92) Valsts ieņēmumu dienests šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tā administrētajiem nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas maksājumiem ir tiesīgs piešķirt un atteikt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Šāds automatizēti pieņemts lēmums ir derīgs bez Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas paraksta. Lēmumā norāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, un ietver informāciju par to, kā nodokļu maksātājs var saņemt skaidrojumu par lēmuma automatizēto pieņemšanu. Ar automatizēti pieņemtu lēmumu juridiskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos, savukārt fiziskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos vai maksājumos reizi divos mēnešos. Ja konstatēts kāds no šā panta 1.2 daļā minētajiem apstākļiem, Valsts ieņēmumu dienests, pirms tas atceļ automatizēti pieņemtu lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, par to informē nodokļu maksātāju. Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļvietnē informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu, tostarp par nodokļu maksātāja novērtējuma kritērijiem, un lēmuma tiesiskajām un faktiskajām sekām.
(10) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā kapitalizē valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādus, vienlaikus norakstot nokavējuma un soda naudu:
1) privatizējamām kapitālsabiedrībām vai to daļām;
2) privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
(11) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot kapitalizētos valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu parādus, iemaksājami valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā tā, kā to nosaka konkrēto nodokļu likumi par šo nodokļu kārtējo maksājumu ieskaitīšanu valsts pamatbudžetā un speciālajā budžetā.
(12) Valsts īpašuma atsavināšanu veicošā institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādus privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
(13) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi valsts pamatbudžetā speciāli šim mērķim norādītā kontā. Minētie līdzekļi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā tiek sadalīti pašvaldībām un valsts budžetam.
(14) Pašvaldības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā var kapitalizēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparādu privatizētām kapitālsabiedrībām, kurām nekustamā īpašuma nodokļa parāds bija izveidojies līdz privatizācijai un līdz šim brīdim no maksātāja neatkarīgu apstākļu dēļ nav samaksāts.
(15) Ieņēmumi, kas gūti, realizējot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pamatparāda kapitalizācijas rezultātā iegūtās kapitāla daļas (akcijas), ieskaitāmi attiecīgās pašvaldības budžetā.
(16) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu)
(17) (Izslēgta ar 09.10.2002. likumu)
42
(06.06.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.1998., 25.11.1999., 10.05.2001., 20.12.2001., 09.10.2002., 09.10.2003., 31.03.2004., 26.10.2006., 08.11.2007., 31.01.2008., 08.05.2008.,11.12.2008., 01.12.2009., 13.10.2011., 15.03.2012., 19.09.2013., 18.09.2014., 23.10.2014., 11.06.2015., 23.11.2016., 16.11.2017., 23.11.2017., 16.06.2022., 08.06.2023. un 04.09.2025. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2025.)
24.1 pants. Kārtība, kādā nodokļu administrācija nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesā sniedz rakstveida piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai
(1) Ja nodokļu maksātājam tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai nepieciešams saņemt nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanu, nodokļu administrācija lemj par nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazināšanu vai nodokļu prasījuma samaksas sadalīšanu termiņos, termiņa pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku, kā arī par kārtējo nodokļu maksājumu summu sadalīšanu termiņos, termiņu pagarināšanu vai termiņa atlikšanu uz laiku.
(2) Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna saturu un saskaņošanas kārtību nosaka Maksātnespējas likums.
(3) Lemjot par rakstveida piekrišanas izsniegšanu šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā, nodokļu administrācija ņem vērā nodokļu parāda rašanās iemeslu un apmēru, kā arī vērtē nodokļu prasījuma apmēra vai tā daļas samazinājuma vai nodokļu prasījuma, vai kārtējo nodokļu maksājumu summas samaksas sadalīšanas termiņos, termiņa pagarināšanas vai termiņa atlikšanas uz laiku lietderību, samērīgumu, nodokļu maksātāja tiesiskās intereses, kā arī sabiedrības intereses kopumā.
(4) (Izslēgta ar 17.12.2014. likumu)
43
(11.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 19.09.2013., 17.12.2014. un 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)
24.2 pants. Nodokļu maksātāja iesniedzamā informācija nodokļu administrācijas rakstveida piekrišanas saņemšanai tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna īstenošanai vai tā grozīšanai
44
(Izslēgts ar 24.10.2024. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2024.)