4. pants
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc

tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu

valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 7.aprīlī.

Valsts prezidents

V.Zatlers

Rīgā 2011.gada 27.aprīlī

NOLĪGUMS,

AR KURU OTRO REIZI GROZA PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMU

STARP ĀFRIKAS, KARĪBU JŪRAS REĢIONA UN KLUSĀ OKEĀNA VALSTU GRUPAS

LOCEKĻIEM, NO VIENAS PUSES, UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS

DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES,

KAS PARAKSTĪTS KOTONŪ 2000. GADA 23. JŪNIJĀ UN

PIRMO REIZI GROZĪTS LUKSEMBURGĀ 2005. GADA 25. JŪNIJĀ

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

RUMĀNIJAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS

KARALISTES KARALIENE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības

darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk

"dalībvalstis",

un

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība" vai

"ES",

no vienas puses, un

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BURKINAFASO PREZIDENTS,

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTS,

KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KUKA SALU VALDĪBA,

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,

DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS,

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBA,

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA,

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAURU REPUBLIKAS VALDĪBA,

NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIUE VALDĪBA,

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS

KARALIENE,

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS-NEVISAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,

SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS,

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SEIŠEĻU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANU SALU KARALIENE,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

TOGO REPUBLIKAS REZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA,

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,

kuru valstis turpmāk dēvētas par "ĀKK valstīm",

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienības darbību, no vienas

puses, un Džordžtaunas Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību

jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no otras

puses,

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību

jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas

puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses,

kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi

grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (turpmāk "Kotonū

Nolīgums"),

UZSKATOT, ka Kotonū Nolīguma 95. panta 1. punktā noteikts, ka

Nolīguma darbības ilgums ir 20 gadi, sākot ar 2000. gada 1.

martu,

UZSKATOT, ka Kotonū Nolīgums pirmo reizi tika parakstīts

Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un stājās spēkā 2008. gada 1.

jūlijā,

IR NOLĒMUŠI parakstīt šo Nolīgumu, ar kuru Kotonū Nolīgumu

groza otro reizi, un tālab iecēluši par saviem

pilnvarotajiem:

VIŅA MAJESTĀTES BEĻĢU KARAĻA VĀRDĀ

Adrien THEATRE

vēstnieks Burkinafaso

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Milen LUYTSKANOV

ārlietu ministra vietnieks

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Miloslav MACHÁLEK

vēstnieks Burkinafaso

VIŅAS MAJESTĀTES DĀNIJAS KARALIENES VĀRDĀ

Ulla NÆSBY TAWIAH

Chargée d'Affaires a.i. Burkinafaso

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ulrich HOCHSCHILD

vēstnieks Burkinafaso

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Raul MÄLK

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

ĪRIJAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Kyle O'SULLIVAN

vēstnieks Nigērijā

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Theodoros N. SOTIROPOULOS

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

VIŅA MAJESTĀTES SPĀNIJAS KARAĻA VĀRDĀ

Soraya RODRÍGUEZ RAMOS

starptautiskās sadarbības valsts sekretārs

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Franois GOLDBLATT

vēstnieks Burkinafaso

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Giancarlo IZZO

vēstnieks Kotdivuārā, Burkinafaso, Libērijā, Nigērā,

Sjerraleonē

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Charalambos HADJISAVVAS

vēstnieks Lībijā

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTA VĀRDĀ

Normunds POPENS

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Rytis MARTIKONIS

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

VIŅA KARALISKĀS AUGSTĪBAS LUKSEMBURGAS LIELHERCOGA VĀRDĀ

Christian BRAUN

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Gbor IVÁN

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

MALTAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Joseph CASSAR

vēstnieks Portugāles Republikā

VIŅAS MAJESTĀTES NĪDERLANDES KARALIENES VĀRDĀ

Gerard DUIJFJES

vēstnieks Burkinafaso

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLĀ PREZIDENTA VĀRDĀ

Gerhard DOUJAK

vēstnieks Senegālas Republikā

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Jan TOMBINSKI

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Maria Ins DE CARVALHO ROSA

Portugāles Attīstības palīdzības institūta priekšsēdētāja

vietniece

RUMĀNIJAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Mihnea MOTOC

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Igor SENČAR

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ivan KORČOK

vēstnieks, pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Claus-Jerker LINDROOS

padomnieks

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBAS VĀRDĀ

Klas MARKENSTEN

Zviedrijas starptautiskās attīstības sadarbības aģentūras (Sida)

valsts direktors

VIŅAS MAJESTĀTES LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS

KARALISTES KARALIENES VĀRDĀ

Nicolas WESTCOTT

Augstais komisārs Akrā

EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ

Soraya RODRÍGUEZ RAMOS

Spānijas Karalistes starptautiskās sadarbības valsts

sekretāre

Eiropas Savienības Padomes amatā esošā priekšsēdētāja

Andris PIEBALGS

Eiropas Komisijas loceklis, kas atbild par attīstības sadarbības

jautājumiem

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ana AFONSO DIAS LOURENÇO

plānošanas ministre

VIŅAS MAJESTĀTES ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENES VĀRDĀ

Carl B.W. ROBERTS

augstais komisārs

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ

Paul FARQUHARSON

augstais komisārs

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ

Maxine McCLEAN

ārlietu un ārvalstu tirdzniecības ministrs

VIŅAS MAJESTĀTES BELIZAS KARALIENES VĀRDĀ

Audrey Joy GRANT

vēstniece

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Christine A. I. Nougbodé OUINSAVI

tirdzniecības ministre

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Phandu Tombola Chaha SKELEMANI

ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs

BURKINAFASO PREZIDENTA VĀRDĀ

Lucien Marie Nol BEMBAMBA

ekonomikas un finanšu ministrs

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Joseph NDAYIKEZA

Finanšu ministrijas biroja vadītājs

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Luc Magloire MBARGA ATANGANA

tirdzniecības ministrs

KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Maria de Jesus Veiga Miranda MASCARENHAS

vēstniece

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Abel SABONO

Chargé d'Affaires

KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Sultan CHOUZOUR

vēstnieks

KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Joas MBITSO NGEDZA

finanšu ministra vietnieks

KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Pierre MOUSSA

valsts ministrs, ekonomikas struktūras koordinators, ekonomikas,

plānošanas, zemes izmantojuma un integrācijas lietu

ministrs

KUKA SALU VALDĪBAS VĀRDĀ

Wilkie RASMUSSEN

finanšu un ekonomiskās pārvaldības ministrs

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Jean-Marie KACOU GERVAIS

ārlietu un Āfrikas integrācijas ministrs

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Mohamed MOUSSA CHEHEM

vēstnieks

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBAS VĀRDĀ

Shirley SKERRITT-ANDREW

vēstniece

DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Domingo JIMÉNEZ

valsts sekretārs un EAF valsts kredītrīkotājs

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTA VĀRDĀ

Girma Asmerom TESFAY

vēstnieks

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA

VĀRDĀ

Ahmed SHIDE

Finanšu un ekonomiskās attīstības ministrijas valsts

ministrs

FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Peceli Vuniwaqa VOCEA

vēstnieks

GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Paul BUNDUKU-LATHA

ekonomikas, tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministram

piesaistītais ministra delegāts

GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA UN VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ

Mamour A. JAGNE

vēstnieks

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Kwabena DUFFUOR

finanšu un ekonomiskās plānošanas ministrs

VIŅAS MAJESTĀTES GRENĀDAS KARALIENES VĀRDĀ

Stephen FLETCHER

vēstnieks

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Bakary FOFANA

valsts ministrs, atbildīgais par ārlietām, Āfrikas integrāciju un

franciski runājošo pasauli

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Adelino MANO QUETA

ārlietu ministrs

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Carolyn RODRIGUES-BIRKETT

Ārlietu ministre

HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Price PADY

EAF valsts kredītrīkotāja

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ

Marcia Yvette GILBERT-ROBERTS

vēstniece

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Wycliffe AMBETSA OPARANYAH

valsts plānošanas, valsts attīstības un 2030. gada plāna

ministrs

KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Karl KOCH

goda konsuls

VIŅA MAJESTĀTES LESOTO KARALISTES KARAĻA VĀRDĀ

Mamoruti A. TIHELI

vēstniece

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTES VĀRDĀ

Comfort SWENGBE

Chargé d'Affaires

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Solofo Andrianjatovo RAZAFITRIMO

Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs

MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Brave Rona NDISALE

vēstniece

MALI REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Moctar OUANE

ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrs

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

Fabian S. NIMEA

Mikronēzijas Federatīvo valstu Statistikas, budžeta, aizjūras

reģionu attīstības un līgumu pārvaldības biroja direktors

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Mohamed Abdellahi Ould OUDAÂ

Rūpniecības un kalnrūpniecības ministrs

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Arvin BOOLELL

ārlietu ministrs

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBAS VĀRDĀ

Fabian S. NIMEA

Mikronēzijas Federatīvo valstu Statistikas, budžeta, aizjūras

reģionu attīstības un līgumu pārvaldības biroja direktors

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Henrique BANZE

ārlietu un sadarbības lietu ministra vietnieks

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Hanno Burkhard RUMPF

vēstnieks

NAURU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

Karl KOCH

goda konsuls

NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Mamane MALAM ANNOU

ekonomikas un finanšu ministrs

NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Sylvester MONYE

Valsts plānošanas komisijas sekretārs

NIUE VALDĪBAS VĀRDĀ

Fabian S. NIMEA

Mikronēzijas Federatīvo valstu Statistikas, budžeta, aizjūras

reģionu attīstības un līgumu pārvaldības biroja direktors

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

Faustina REHUHER-MARUGG

kopienas un kultūras lietu ministre

VIŅAS MAJESTĀTES PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENES

VĀRDĀ

Peter Pulkiye MAGINDE

vēstnieks

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Gérard NTWARI

vēstnieks

VIŅAS MAJESTĀTES SENTKITSAS UN NEVISAS KARALIENES VĀRDĀ

Shirley SKERRITT-ANDREW

vēstniece

VIŅAS MAJESTĀTES SENTLŪSIJAS KARALIENES VĀRDĀ

Shirley SKERRITT-ANDREW

vēstniece

VIŅAS MAJESTĀTES SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENES

VĀRDĀ

Shirley SKERRITT-ANDREW

vēstniece

SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJA VĀRDĀ

Hans Joachim KEIL

asociētais tirdzniecības, rūpniecības un nodarbinātības

ministrs

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA

VĀRDĀ

Carlos Gustavo DOS ANJOS

vēstnieks

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Abdoulaye DIOP

Ekonomikas un finanšu ministrijas valsts ministrs

SEIŠELU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Vivianne FOCK TAVE

vēstniece

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Richard KONTEH

finanšu un ekonomikas attīstības ministra vietnieks

VIŅAS MAJESTĀTES ZĀLAMANA SALU KARALIENES VĀRDĀ

Steve WILLIAMS ABANA

plānošanas un palīdzības koordinācijas ministrs

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Maite NKOANA-MASHABANE

starptautisko attiecību un sadarbības ministre

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Gerhard Otmar HIWAT

vēstnieks

VIŅA MAJESTĀTES SVAZILENDAS KARALISTES KARAĻA VĀRDĀ

Joel M. NHLEKO

vēstnieks

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Simon Uforosia MLAY

vēstnieks

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Ahmat Awad SAKINE

vēstnieks

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ,

Zacarias Albano da COSTA

ārlietu ministrs

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Dede AHOEFA EKOUE

ministrs, kas piesaistīts Republikas prezidentam, atbildīgs par

plānošanu, attīstību un zemes izmantojuma plānošanu

VIŅA MAJESTĀTES TONGAS KARAĻA VĀRDĀ

Sione Ngongo KIOA

vēstnieks

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Margaret KING-ROUSSEAU

vēstniece

VIŅAS MAJESTĀTES TUVALU KARALIENES VĀRDĀ

Lotoala METIA

finanšu, ekonomikas plānošanas un rūpniecības ministre

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Fred Jocham OMACH

finanšu valsts ministrs

VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

Joe NATUMAN

ārlietu, ārējās tirdzniecības un telekomunikāciju ministrs

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA VĀRDĀ

Lwipa PUMA

tirdzniecības un rūpniecības ministra vietnieks

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ

Michael C. BIMHA

rūpniecības un tirdzniecības ministra vietnieks

KAS, savstarpēji iepazinušies ar pilnvarām un atzinuši tās par

likumīgām un spēkā esošām,

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

VIENĪGAIS

PANTS

Saskaņā ar Kotonū Nolīguma 95. pantā paredzēto procedūru

minēto Nolīgumu groza šādi.

A. PREAMBULA

1. Vienpadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem

"ATGĀDINOT Librevillas un Santodomingo valsts vadītāju un

ĀKK valdības deklarācijas (..)", aizstāj ar šādu

apsvērumu:

"ATGĀDINOT ĀKK valstu vadītāju un valdību secīgo augstākā

līmeņa sanāksmju deklarācijas;".

2. Divpadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem "UZSKATOT,

ka Tūkstošgades attīstības mērķi (..)", aizstāj ar šādu

apsvērumu:

"UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi, kas izriet

no 2000. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās Tūkstošgades

deklarācijas, jo īpaši ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana,

kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie

attīstības mērķi un principi, sniedz skaidru redzējumu un ka tiem

jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros. Atzīstot,

ka ES un ĀKK valstīm jāveic saskaņoti pasākumi, lai paātrinātu

Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;".

3. Aiz divpadsmitā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem

"UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi (..)",

iekļauj šādu apsvērumu:

"PIESAKOTIES palīdzības efektivitātes programmai, kuru

aizsāka Romā, turpināja Parīzē un turpmāk izstrādāja Akras

rīcības programmā;".

4. Trīspadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem

"PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību (..)", aizstāj ar šādu

apsvērumu:

"Pievēršot īpašu uzmanību galvenajās ANO un citās

starptautiskās konferencēs veiktajiem solījumiem un saskaņotajiem

mērķiem un atzīstot nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, lai

sasniegtu mērķus un īstenotu rīcības programmas, kas ir

izstrādātas šajos forumos;".

5. Aiz trīspadsmitā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem

"PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību (..)", iekļauj šādu

apsvērumu:

"APZINOTIES nopietno globālo vides problēmu, ko rada

klimata pārmaiņas, un patiesi noraizējušies par to, ka

visneaizsargātākie iedzīvotāji dzīvo jaunattīstības valstīs,

īpaši vismazāk attīstītās valstīs un mazo salu ĀKK valstīs, kur

ar klimatu saistītās parādības, piemēram, jūras līmeņa celšanās,

krasta erozija, plūdi, sausums un pārtuksnešošanās, apdraud to

iztikas līdzekļus un ilgtspējīgu attīstību;".

B. KOTONŪ

NOLĪGUMA PANTI

1. Nolīguma 1. pantu groza šādi:

a) trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Šos mērķus un Pušu starptautiskās saistības, tostarp

Tūkstošgades attīstības mērķus, ietver visās attīstības

stratēģijās un tiem pievēršas ar integrētu pieeju, vienlaicīgi

ņemot vērā attīstības politiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras

un vides aspektus. Partnerattiecības sniedz saskaņotu atbalsta

sistēmu katras ĀKK valsts pieņemtajām attīstības

stratēģijām.";

b) ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Stabila ekonomiska izaugsme, kas attīsta privāto

sektoru, palielina nodarbinātību un uzlabo piekļūšanu ražošanas

resursiem, ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Atbalstu sniedz indivīda

tiesību ievērošanai un pamatvajadzību apmierināšanai, sociālās

attīstības veicināšanai un attīstības rezultātu taisnīgas sadales

nosacījumiem. Veicina un atbalsta reģionālus un apakšreģionālus

integrācijas procesus, kas sekmē ĀKK valstu integrāciju pasaules

ekonomikā tirdzniecības un privāto ieguldījumu ziņā. Dalībnieku

spēju veidošana attīstībā un iestāžu sistēmas uzlabošana, kas ir

nepieciešama sociālai kohēzijai, demokrātiskas sabiedrības

pastāvēšanai un tirgus ekonomikai, kā arī aktīvas un organizētas

pilsoniskās sabiedrības izveidei, ir šīs pieejas neatņemama

sastāvdaļa. Sistemātiski ņem vērā sieviešu stāvokli un dzimumu

līdztiesības jautājumus visās jomās - politiskā, ekonomiskā un

sociālā. Katrā partnerattiecību līmenī piemēro un integrē dabas

resursu un vides, tostarp klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas

pārvaldības principus.".

2. Nolīguma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"2. pants

Pamatprincipi

ĀKK un EK sadarbībā, kuras pamatā ir juridiski saistoša

sistēma un kopīgu iestāžu esamība, tiek ņemta vērā starptautiski

saskaņota palīdzības efektivitātes programma attiecībā uz

piederību, tuvināšanu, saskaņošanu, uz rezultātiem vērstas

palīdzības pārvaldību un savstarpēju atbildību, ko īsteno,

pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

- partneru līdztiesība un attīstības stratēģiju piederība:

partnerattiecību mērķu īstenošanas nolūkā ĀKK valstis nosaka

savas ekonomikas un sabiedrības attīstības stratēģijas pilnīgi

suverēni un, pienācīgi ievērojot 9. pantā aprakstītos svarīgākos

elementus un pamatelementus; partnerattiecības veicina attiecīgo

valstu un iedzīvotāju attīstības stratēģiju piederību; ES

attīstības partneri tuvina savas programmas šīm stratēģijām,

- līdzdalība: papildus centrālai valdībai kā galvenajam

partnerim partnerattiecības ir atvērtas ĀKK parlamentiem,

vietējām iestādēm ĀKK valstīs un dažāda veida citiem

dalībniekiem, lai veicinātu visu sabiedrības slāņu, tostarp

privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju,

integrāciju politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves galvenajā

virzienā,

- dialoga galvenā loma un savstarpēju saistību un atbildības

īstenošana: Pušu saistības dialoga ietvaros ir galvenais to

partnerattiecībās un sadarbībā; Puses cieši sadarbojas, nosakot

un īstenojot nepieciešamos līdzekļu devēja tuvināšanas un

saskaņošanas procesus, lai nodrošinātu ĀKK valstīm galveno lomu

šajos procesos,

- diferencēšana un reģionalizācija: sadarbības pasākumi un

prioritātes mainās atbilstīgi partnera attīstības līmenim, tā

vajadzībām, darbības rezultātiem un ilgtermiņa attīstības

stratēģijai. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām valstīm.

Ņem vērā valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu

neaizsargātību. Īpaši tiek uzsvērta reģionālā integrācija,

tostarp kontinenta līmenī.".

3. Nolīguma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"4. pants

Vispārīga pieeja

ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus,

stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās kopā

ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā

ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku, ĀKK

valstu parlamentu un vietējo decentralizēto iestāžu ieguldījumu

papildu nozīmi un potenciālu, veicinot attīstības procesu, īpaši

valstu un reģionālā līmenī. Šajā nolūkā atbilstīgi šā Nolīguma

nosacījumiem nevalstiskos dalībniekus, ĀKK valstu parlamentus un

vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:

- informē un iesaista apspriedēs par sadarbības politikām un

stratēģijām, par sadarbības prioritātēm īpaši tajās jomās, kas uz

tiem attiecas vai tos tieši ietekmē, un par politisko

dialogu,

- sniedz atbalstu spēju veidošanai nozīmīgās jomās, lai

stiprinātu šo dalībnieku spējas, īpaši attiecībā uz organizēšanu,

pārstāvību un sarunu mehānismu izveidi, tostarp saziņas kanālu un

dialogu izveidi, un lai sekmētu stratēģiskas alianses.

Nevalstiski dalībnieki un vietējās decentralizētās iestādes

attiecīgā gadījumā:

- saņem finanšu līdzekļus saskaņā ar šā Nolīguma nosacījumiem,

lai atbalstītu vietējos attīstības procesus,

- tiek iesaistīti sadarbības projektu un programmu īstenošanā

tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai kurās šiem dalībniekiem ir

salīdzinoša priekšrocība.".

4. Nolīguma 6. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"1. Sadarbības dalībnieki būs:

a) valsts (vietējā, reģionālā un valsts līmenī), tostarp ĀKK

valstu parlamenti;

b) ĀKK reģionālās organizācijas un Āfrikas Savienība. Šajā

Nolīgumā reģionālo organizāciju vai līmeņu jēdziens ietver arī

apakšreģionālas organizācijas vai līmeņus;

c) nevalstiski dalībnieki:

- privātais sektors,

- ekonomiskie un sociālie partneri, tostarp arodbiedrību

organizācijas,

- pilsoniskā sabiedrība visos tās veidos, atbilstīgi

katras valsts iezīmēm.";

b) panta 2. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz

latviešu valodas tekstu.

5. Nolīguma 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"8. pants

Politiskais dialogs

1. Puses regulāri iesaistās visaptverošā, līdzsvarotā un dziļā

politiskā dialogā, kas noved pie abu pušu saistībām.

2. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt

savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu

darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp

dažādiem attiecību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās

jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. Dialogs veicina sarunas un

stiprina sadarbību starp Pusēm starptautiskos forumos, kā arī

veicina un atbalsta efektīvu daudzpusēju attiecību sistēmu.

Dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena

Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. un 97. pantā

paredzētās apspriežu procedūras.

3. Dialogs ietver visus šajā Nolīgumā noteiktos mērķus un

nolūkus, kā arī visus kopējas, vispārējas vai reģionālas nozīmes

jautājumus, tostarp jautājumus, kas attiecas uz reģionālo un

kontinentālo integrāciju. Ar dialogu Puses sekmē mieru, drošību

un stabilitāti un veicina stabilu un demokrātisku politisko vidi.

Tas ietver sadarbības stratēģijas, tostarp palīdzības

efektivitātes programmu, kā arī globālas un nozaru politikas,

tostarp vides, klimata pārmaiņu, dzimumu un migrācijas jomā, un

jautājumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu. Tajā tiek

aplūkota arī abu Pušu globālā un nozaru politika, kas varētu

ietekmēt sadarbības mērķu sasniegšanu attīstības jomā.

4. Dialogā, cita starpā, uzmanība tiek pievērsta konkrētiem

politiskiem jautājumiem, par kuriem ir savstarpēja interese vai

kuriem ir vispārēja nozīme šā Nolīguma mērķu sasniegšanai

saistībā ar, piemēram, ieroču tirdzniecību, pārmērīgiem

militāriem izdevumiem, narkotikām, organizēto noziedzību vai

bērnu darbu, kā arī jebkura veida diskrimināciju, piemēram,

atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās,

politiskās vai citas piederības, valstspiederības vai sociālās

izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vietas vai cita stāvokļa.

Dialogs ietver arī notikumu regulāru novērtēšanu cilvēktiesību,

demokrātisko principu, tiesiskuma un labas pārvaldības jomās.

5. Šajā dialogā nozīmīga loma ir plaši pamatotām politikām,

lai veicinātu mieru un novērstu, pārvaldītu un atrisinātu

vardarbīgus konfliktus, tāpat kā nepieciešamībai pilnīgi ievērot

miera un demokrātiskas stabilitātes mērķi, definējot sadarbības

prioritārās jomas. Šajā nolūkā dialogā pilnībā iesaistās

attiecīgās ĀKK reģionālās organizācijas un attiecīgā gadījumā

Āfrikas Savienība.

6. Dialogs notiek elastīgi. Dialogs pēc vajadzības ir formāls

vai neformāls, un tas notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās,

tostarp ĀKK valstu grupā, Apvienotajā parlamentārajā asamblejā,

attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, tostarp valsts, reģionālā,

kontinentālā vai visu ĀKK valstu līmenī.

7. Reģionālās organizācijas un pilsoniskās

sabiedrības organizāciju pārstāvji ir saistīti ar šo dialogu,

tāpat kā attiecīgā gadījumā ĀKK valstu parlamenti.

8. Ja vajadzīgs un lai izvairītos no tādu situāciju rašanās,

kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96.

pantā paredzēto apspriežu procedūru, dialogs attiecībā uz

svarīgākajiem elementiem ir sistemātisks un formāls saskaņā ar

VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.".

6. Nolīguma 9. pantu groza šādi:

a) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Laba pārvaldība, uz ko balstītas ĀKK un ES

partnerattiecības, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai

politikai un ir šā Nolīguma pamatelements. Puses vienojas, ka

tikai nopietni korupcijas gadījumi, tostarp uzpirkšana, kas noved

pie šādas korupcijas, kā minēts 97. pantā, ir šā elementa

pārkāpums.";

b) panta 4. punktā pievieno šādu daļu:

"Šajā pantā noteikto svarīgāko elementu un pamatelementu

principus piemēro vienādi ĀKK valstīm, no vienas puses, un

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, no otras

puses.".

7. Nolīguma 10. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu

ievilkumu:

"- ĀKK valstu parlamentu, attiecīgā gadījumā vietējo

decentralizēto iestāžu un aktīvas un organizētas pilsoniskās

sabiedrības un privātā sektora lielāka iesaistīšana.";

b) panta 2. punktā vārdus "tirgus

ekonomikas" aizstāj ar vārdiem "sociālas tirgus

ekonomikas".

8. Nolīguma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"11. pants

Miera nostiprināšanas politikas, konfliktu novēršana un

atrisināšana un reaģēšana uz nestabilām situācijām

1. Puses apzinās, ka bez nabadzības samazināšanas

un attīstības nebūs iespējams ilgtspējīgs miers un drošība,

savukārt bez miera un drošības nav iespējama ilgtspējīga

attīstība. Puses īsteno aktīvu, visaptverošu un integrētu miera

nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas un

iedzīvotāju drošības politiku, un risina nestabilas situācijas

partnerattiecībās. Šī politika ir balstīta uz piederības

principu, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta spēju

palielināšanai valstu, reģionālā un kontinentālā līmenī, kā arī

vardarbīgu konfliktu novēršanai agrīnā stadijā, mērķtiecīgi

risinot to pamatcēloņus, tostarp nabadzību, un atbilstoši

apvienojot visus pieejamos instrumentus.

Puses apzinās, ka ir jārisina jaunus vai plašumā ejošus

drošības draudus, piemēram,organizētā noziedzība, pirātisms un jo

īpaši cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecība. Ir jāņem vērā

arī tādu globālo problēmu ietekme kā starptautisko finanšu tirgu

satricinājumi, klimata pārmaiņas un pandēmijas.

Puses uzsver reģionālo organizāciju lielo nozīmi miera

nostiprināšanā un konfliktu novēršanā un atrisināšanā, kā arī

jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanā, Āfrikā

galvenajai atbildībai par to gulstoties uz Āfrikas Savienību.

2. Drošības un attīstības savstarpēja atkarība

nosaka tādu pasākumu kā miera nostiprināšana, konfliktu novēršana

un atrisināšana raksturu, kuri apvieno gan īstermiņa, gan

ilgtermiņa pieejas, kuras ietver kā krīžu pārvarēšanas, tā citas

- plašākas - darbības. Pasākumi jaunu vai plašumā ejošu drošības

draudu novēršanai, cita starpā, atbalsta likuma piemērošanu,

tostarp, sadarbojoties robežkontroles jomā, veicinot

starptautiskās piegādes ķēdes drošību un uzlabojot gaisa, jūras

un autotransporta aizsardzību.

Pasākumi miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un

atrisināšanas jomā īpaši vērsti uz politisku, ekonomisku, sociālu

un kultūras iespēju līdzsvarošanu starp visiem sabiedrības

slāņiem, demokrātijas likumības un pārvaldības efektivitātes

nostiprināšanu, efektīvu mehānismu izveidi grupu interešu

samierināšanai, sieviešu aktīvu iesaistīšanu, atšķirību

samazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu

aktīvai un organizētai pilsoniskai sabiedrībai. Šajā saistībā

īpaša uzmanība jāpievērš agrīnas brīdināšanas sistēmu un miera

nostiprināšanas mehānismu izstrādei, kas dotu ieguldījumu

konfliktu novēršanā.

3. Attiecīgi pasākumi, cita starpā, ietver arī

atbalstu starpniecībai, sarunām un samierināšanai, kopīgu,

ierobežotu dabas resursu efektīvai reģionālai pārvaldībai, bijušo

kaujinieku demobilizācijai un reintegrācijai sabiedrībā, bērnu

kareivju problēmas risināšanai un pret sievietēm un bērniem

vērstas vardarbības novēršanai. Tiek veikti atbilstoši pasākumi,

lai noteiktu atbildīgus militāro izdevumu un ieroču tirdzniecības

ierobežojumus, tostarp, atbalstot saskaņotu standartu un rīcības

kodeksu veicināšanu un piemērošanu, kā arī, lai cīnītos pret

darbībām, kas uzkurina konfliktu.

3.a Īpašu nozīmi piešķir cīņai pret pretkājnieku mīnām un

sprādzienbīstamām karadarbības paliekām, kā arī nelielu ieroču un

vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgas ražošanas,

pārvadāšanas, aprites un uzkrāšanas problēmas risināšanai,

tostarp, pievēršoties neatbilstīgi nodrošinātiem un slikti

pārvaldītiem krājumiem un noliktavām, kā arī to nekontrolētai

izplatīšanai.

Puses vienojas koordinēt, ievērot un pilnībā īstenot savas

attiecīgās saistības saskaņā ar visām atbilstošajām

starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, un tālab tās apņemas

sadarboties valstu, reģionālā un kontinentālā līmeni.

3.b Tāpat Puses apņemas sadarboties, lai novērstu ar algotņiem

saistītas darbības atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar visām

atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, kā arī

saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

4. Lai stratēģiski un efektīvi risinātu nestabilas situācijas,

Puses apmainās ar informāciju un veicina profilaktisku

aizsargreaģēšanu, kas saskaņotā veidā ietver diplomātiskos,

drošības un attīstības sadarbības instrumentus. Tās vienojas par

labāko veidu, kā stiprināt valstu pamatfunkciju pildīšanas spējas

un stimulēt politisko gribu veikt reformas, ievērojot piederības

principu. Nestabilās situācijās politiskajam dialogam ir īpaši

liela nozīme un to attīsta un stiprina arī turpmāk.

5. Vardarbīga konflikta gadījumos Puses veiks visus piemērotos

pasākumus, lai novērstu vardarbības pastiprināšanos, lai

ierobežotu tās teritoriālo izplatību un lai veicinātu esošo

strīdu mierīgu atrisināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam,

lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi sadarbībai tiktu izlietoti

saskaņā ar partnerattiecību principiem un mērķiem, un lai

novērstu līdzekļu novirzīšanu kara mērķiem.

6. Pēckonflikta situācijās Puses veic visus piemērotos

pasākumus, lai stabilizētu situāciju pārejas posmā un veicinātu

atgriešanos nevardarbīgā, stabilā un demokrātiskā stāvoklī. Puses

nodrošina nepieciešamo saikņu izveidi starp ārkārtas pasākumiem,

rehabilitāciju un sadarbību attīstības jomā.

7. Sekmējot miera un starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu,

Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos:

- dalīties pieredzē attiecībā uz nepieciešamo juridisko

pielāgojumu pieņemšanu, lai varētu ratificēt un īstenot

Starptautiskās krimināltiesas Romas Statūtus, un

- cīnīties pret starptautisko noziedzību saskaņā ar

starptautisko tiesību aktiem, atbilstīgi ņemot vērā Romas

Statūtus.

Puses cenšas veikt pasākumus, lai ratificētu un īstenotu Romas

Statūtus un ar tiem saistītus instrumentus.".

9. Nolīguma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"12. pants

Kopienas politikas virzienu vienotība un to ietekme uz šā

Nolīguma īstenošanu

Puses ir apņēmušās mērķtiecīgi, stratēģiski un uz partnerību

orientēti nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, tostarp

stiprinot dialogu par attīstības politikas konsekventas

īstenošanas jautājumiem. Savienība apzinās, ka Savienības

politika atšķirībā no attīstības jomas politikas var atbalstīt

ĀKK valstu attīstības prioritātes saskaņā ar šā Nolīguma mērķiem.

Balstoties uz šādu pieeju, Savienība palielinās šo politikas

virzienu saskaņotību, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.

Neskarot 96. pantu, ja Kopiena, izmantojot savas tiesības,

plāno veikt pasākumu, kas varētu ietekmēt ĀKK valstu intereses,

ciktāl tas attiecas uz šā Nolīguma mērķiem, tā laicīgi informē

ĀKK valstu grupu par saviem nodomiem. Šim nolūkam Komisija

regulāri informē ĀKK valstu grupas sekretariātu par plānotajiem

priekšlikumiem un vienlaicīgi paziņo savu priekšlikumu šiem

pasākumiem. Vajadzības gadījumā informāciju var arī pieprasīt pēc

ĀKK valstu iniciatīvas.

Pēc to pieprasījuma nekavējoties notiek apspriedes, lai pirms

galīgā lēmuma pieņemšanas varētu ņemt vērā to bažas par šo

pasākumu ietekmi.

Turklāt pēc šīm apspriedēm ĀKK valstis un ĀKK valstu grupa var

savas bažas Kopienai rakstveidā paust pēc iespējas ātrāk un

iesniegt ierosinājumus par grozījumiem, norādot veidu, kā kliedēt

to bažas.

Ja Kopiena nepiekrīt ĀKK valstu iesniegumiem, tā informē tās

pēc iespējas ātrāk, norādot iemeslus.

ĀKK valstu grupai iespēju robežās iepriekš sniedz arī

pietiekamu informāciju par šo lēmumu stāšanos spēkā.".

10. Nolīguma 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"14. pants

Kopīgās iestādes

1. Šā Nolīguma iestādes ir Ministru padome, Vēstnieku komiteja

un Apvienotā parlamentārā asambleja.

2. Kopīgas iestādes un iestādes, kuras izveidotas saskaņā ar

ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, neskarot attiecīgos esošo

vai turpmāko ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noteikumus,

cenšas nodrošināt koordināciju, saskaņotību un papildināmību, kā

arī efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu.".

11. Iekļauj šādu pantu:

"14.a pants

Valsts vai valdības vadītāju sanāksmes

Ja Puses par to kopīgi vienojas, tās rīko attiecīgas valstu

vadītāju vai valdības līmeņa sanāksmes.".

12. Nolīguma 15. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ministru padome parasti sanāk reizi gadā pēc prezidenta

iniciatīvas un tad, kad tas šķiet nepieciešams, tādā veidā un

ģeogrāfiskā sastāvā, kas atbilst apspriežamajiem jautājumiem.

Šādas sanāksmes ietvers augsta līmeņa apspriedes par jautājumiem,

kuri ir īpaši svarīgi Pusēm, papildinot darbu, kas veikts

Apvienotā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos, kā noteikts

38. pantā, kā arī ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības

komitejā, kā noteikts 83. pantā, dodot ieguldījumu ikgadējās

regulārās Ministru padomes sanāksmēs.";

b) panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Ikgadējās regulārās sanāksmēs vai rakstiskā procedūrā tā

var pieņemt lēmumus, kas Pusēm ir saistoši, kā arī

pamatrezolūcijas, ieteikumus un atzinumus. Tā ziņo katru gadu

Apvienotai parlamentārai asamblejai par šā Nolīguma īstenošanu.

Tā izskata un ņem vērā rezolūcijas un ieteikumus, ko pieņēmusi

Apvienotā parlamentārā asambleja.".

13. Nolīguma 17. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu groza šādi:

i) trešo un ceturto ievilkumu aizstāj ar šādiem

ievilkumiem:

"- apspriest jautājumus par attīstību un ĀKK un ES

partnerattiecībām, tostarp ekonomiskos partnerattiecību

nolīgumus, citus tirdzniecības līgumus, Eiropas Attīstības fonda

un valstu un reģionu stratēģijas dokumentus. Tālab Komisija šādus

stratēģijas dokumentus nosūta zināšanai Apvienotajai

parlamentārajai asamblejai,

- apspriest ikgadējo Ministru padomes ziņojumu par šā Nolīguma

īstenošanu un pieņemt rezolūcijas un sniegt ieteikumus Ministru

padomei, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.";

ii) pievieno šādu ievilkumu:

"- atbalstīt valstu parlamentu institucionālu attīstību

un spēju veidošanu atbilstīgi šā Nolīguma 33. panta 1.

punktam.";

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"3. Apvienotā parlamentārā asambleja sanāk divreiz gadā

plenārsēdē secīgi Eiropas Savienībā un kādā no ĀKK valstīm. Lai

stiprinātu reģionālo integrāciju un sekmētu sadarbību starp

valstu parlamentiem, reģionālā līmenī organizē ES un ĀKK

parlamenta deputātu sanāksmes.

Šādas sanāksmes reģionālā līmenī organizē atbilstīgi mērķiem,

kas paredzēti šā Nolīguma 14. panta 2. punktā.".

14. Nolīguma 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Sadarbība attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas

konferenču secinājumiem un uz starptautiskā līmenī saskaņotiem

mērķiem, nolūkiem un rīcības programmām un uz to kontroli kā

attīstības principu pamatu. Sadarbība attiecas arī uz

starptautiskās sadarbības mērķiem attīstības jomā un īpašu

uzmanību pievērš kvalitātes un kvantitātes progresa rādītāju

izveidei. Puses centīsies saskaņot pasākumus, lai paātrinātu

Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.".

15. Nolīguma 20. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu groza šādi:

i) ievaddaļu aizstāj ar šādiem daļu:

"1. ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķus sasniedz

ar integrētām stratēģijām, kas ietver ekonomiskus, sociālus,

kultūras, vides un institucionālus elementus, kuriem jābūt ar

vietēju piederību. Tādējādi sadarbība sniedz saskaņotu, veicinošu

atbalstu ĀKK valstu pašu attīstības stratēģijām, nodrošinot

dažādo elementu papildināmību un mijiedarbību, īpaši valstu un

reģionālā līmenī, kā arī starp šiem līmeņiem. Šajā sakarā, kā arī

saistībā ar attīstības politiku un reformu pamatvirzieniem, kurus

īsteno ĀKK valstis, ĀKK un EK sadarbības stratēģiju mērķis valstu

un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī ir:";

ii) punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

"a) panākt strauju un stabilu darbavietas radošu

ekonomisko izaugsmi, attīstīt privāto sektoru, palielināt

nodarbinātību un uzlabot piekļūšanu produktīvai ekonomiskai

darbībai un ražošanas resursiem;";

iii) iekļauj šādu apakšpunktu:

"aa) veicināt reģionālo sadarbību un

integrāciju;";

b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"2. Sistemātiski pievērš uzmanību šādu

tematisku sadaļu vai transversālu tēmu iekļaušanai visās

sadarbības jomās: cilvēktiesības, dzimumu līdztiesības jautājumi,

demokrātija, laba pārvaldība, vides ilgtspēja, klimata pārmaiņas,

infekciju un neinfkeciju slimības, institucionālā attīstība un

spēju veidošana. Šīm jomām pienākas arī Kopienas

atbalsts.".

16. Nolīguma 21. pantu groza šādi:

a) panta 1. punkta ievaddaļā vārdus " privātiem

ieguldījumiem" aizstāj ar vārdiem "

ieguldījumiem";

b) panta 3. punkta c) apakšpunktā izdara grozījumu, kurš

neattiecas uz latviešu valodas tekstu.;

c) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

"5. Atbalsts ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai

ietver darbības un iniciatīvas makro-, mezo- un mikroekonomikas

līmenī un veicina novatorisku finansēšanas mehānismu meklējumus,

tostarp attīstības finansējuma privāto un valsts avotu

apvienošanu un izmantošanu.";

d) pievieno šādu punktu:

"6. Sadarbība atbalsta uz privātā sektora

attīstību, ekonomisko izaugsmi un nabadzības izskaušanu vērstus

privātā sektora ieguldījumus pamata infrastruktūrā.".

17. Nolīguma 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta

ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu:

"b) struktūrpolitikas, kas paredzētas, lai nostiprinātu

dažādo dalībnieku, īpaši privātā sektora, nozīmi un uzlabotu vidi

pastiprinātai vietējo resursu izmantošanai, tā veicinot

uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību, kā arī:".

18. Nolīguma 23. pantu groza šādi:

"23. pants

Tautsaimniecības nozares attīstība

Sadarbība atbalsta noturīgas politikas un institucionālas

reformas un ieguldījumus, kas ir nepieciešami taisnīgai

piekļūšanai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem,

īpaši:

a) apmācības sistēmu izstrāde, kas palīdz palielināt

produktivitāti formālajā un neformālajā nozarē;

b) kapitāls, kredīts, zeme, īpaši attiecībā uz īpašuma

tiesībām un lietošanu;

c) lauku stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot ietvaru

līdzdalības decentralizētai plānošanai, resursu sadalei un

pārvaldīšanai;

d) stratēģiju izstrāde, lai palielinātu lauksaimniecisko

ražošanu un ražību ĀKK valstīs, īpaši nodrošinot nepieciešamo

finansējumu lauksaimniecības izpētei, lauksaimniecības izejvielām

un pakalpojumiem, lauku atbalsta infrastruktūrai, kā arī riska

samazināšanai un pārvaldībai. Atbalsts ietver valsts un privātus

ieguldījumus lauksaimniecībā, lauksaimniecības politikas un

stratēģijas izstrādes veicināšanu, lauksaimnieku un privātā

sektora organizāciju stiprināšanu, dabas resursu pārvaldību un

lauksaimniecības tirgu izveidi un darbību. Lauksaimnieciskās

ražošanas stratēģijas stiprina politiku, kas veicina

nodrošinātību ar pārtiku valsts un reģionālā līmenī, kā arī

reģionālo integrāciju; šajā sakarā sadarbība stiprina ĀKK

centienus palielināt savu preču eksporta konkurētspēju un

pielāgot savu preču eksporta stratēģiju mainīgajiem tirdzniecības

apstākļiem;

e) ilgtspējīga ūdens resursu attīstība, kas balstīta uz ūdens

resursu kompleksas pārvaldības principiem, nodrošinot taisnīgu un

ilgtspējīgu kopējas lietošanas ūdens resursu sadali to dažādam

izlietojumam;

f) ilgtspējīga akvakultūras un zivsaimniecības attīstība, kas

ietver gan iekšzemes zivsaimniecību, gan jūras resursus ĀKK

valstu ekonomiskajās ekskluzīvajās zonās.

g) ekonomiskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un pakalpojumi,

ieskaitot transporta, telekomunikāciju sistēmas, sakaru

pakalpojumus un informācijas sabiedrības attīstību;

h) konkurētspējīgas rūpniecības, kalnrūpniecības un

enerģētikas nozares attīstība, tajā pašā laikā veicinot privātā

sektora iesaistīšanu un attīstību;

i) tirdzniecības attīstība, ieskaitot godīgas tirdzniecības

veicināšanu;

j) uzņēmējdarbības, finanšu un banku darbības un citu

pakalpojumu nozaru attīstība;

k) tūrisma attīstība;

l) zinātniskās, tehnoloģiskās un pētniecības infrastruktūras

un pakalpojumu attīstība, ieskaitot jaunu tehnoloģiju

pastiprināšanu, nodošanu un absorbciju;

m) jaudas nostiprināšana produktīvās jomās, īpaši valsts un

privātajā sektorā;

n) tradicionālo zināšanu veicināšana;

o) uz preferenču samazināšanu vērstu īpašu pielāgošanās

stratēģiju izstrāde un īstenošana, iespējams, iepriekš a) līdz n)

apakšpunktā minētie pasākumi.".

19. Iekļauj šādu pantu:

"23.a pants

Zivsaimniecība

Apzinoties zivsaimniecības un akvakultūras lielo nozīmi ĀKK

valstīs un to pozitīvo ieguldījumu darba vietu radīšanā, ieņēmumu

nodrošināšanā, lauku un piekrastes kopienu nodrošinātībā ar

pārtiku un iztikas līdzekļiem, un tādējādi nabadzības mazināšanā,

sadarbības mērķis ir zivsaimniecības un akvakultūras nozares

turpmāka attīstība ĀKK valstīs, lai ilgtspējīgā veidā palielinātu

ar tām saistītos sociālos un ekonomiskos ieguvumus.

Ar sadarbības programmām un pasākumiem tiek atbalstīta, cita

starpā, ilgtspējīgas akvakultūras un zivsaimniecības attīstības

stratēģiju un pārvaldības plānu izstrāde un īstenošana ĀKK

valstīs un reģionos; akvakultūras un zivsaimniecības iekļaušana

valsts un reģionālajās attīstības stratēģijās; infrastruktūras un

tehniskās paraugprakses attīstība, kas nepieciešama, lai ĀKK

valstis varētu iegūt maksimāli ilgtspējīgu vērtību no savas

zivsaimniecības un lauksaimniecības; ĀKK valstu spēju veidošanu,

lai sekmīgi pārvarētu ārējās problēmas, kuras neļauj šīm valstīm

pilnībā izmantot savus zivsaimniecības resursus; kā arī

kopuzņēmumu veicināšana un attīstība, lai veiktu ieguldījumus ĀKK

valstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs. Jebkurā zvejas

nolīgumā, kas var tikt pārrunāts starp Kopienu un ĀKK valstīm,

pienācīgu uzmanību pievērš atbilstībai attīstības stratēģijām

šajā jomā.

Ja tiek panākta kopīga vienošanās, var rīkot augsta līmeņa

apspriedes, tostarp ministru līmenī, lai izstrādātu, uzlabotu

un/vai stiprinātu ĀKK un ES sadarbību, attīstot ilgtspējīgu

akvakultūru un zivsaimniecību.".

20. Nolīguma 25. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj

ar šādu apakšpunktu:

"a) uzlabot izglītību un apmācību visos līmeņos, sekmējot

terciārās augstākās izglītības atzīšanu, ieviešot kvalitātes

nodrošināšanas sistēmas izglītībai, tostarp izglītībai un

apmācībai, kuru sniedz tiešsaistē vai, izmantojot citus

neierastus veidus, un veidot tehnisko nodrošinājumu un

prasmes;

b) uzlabot veselības sistēmas, īpaši nodrošināt taisnīgu

piekļuvi vispārējiem un kvalitatīviem veselības aprūpes

pakalpojumiem, kā arī uzturu, novērst badu un nepietiekamu apgādi

ar uzturu, un nodrošināt pietiekamu pārtikas piegādi un

nodrošinātību ar to, tostarp atbalstot drošības tīklus;"

21. Nolīguma 27. pantu groza šādi:

a) Virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

"Kultūra un attīstība";

b) panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

"c) atzīt, saglabāt un veicināt kultūras mantojuma

vērtību; atbalstīt jaudas attīstīšanu šajā jomā;";

c) pievieno šādus punktus:

"e) atzīt un atbalstīt kultūras dalībnieku un kultūras

tīklu nozīmi un to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā; un

f) veicināt kultūras dimensiju izglītībā un jauniešu

līdzdalību kultūras pasākumos.".

22. Nolīguma 28., 29. un 30. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"28. pants

Vispārīga pieeja

1. ĀKK un ES sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai

sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis ir noteikušas

reģionālās sadarbības un integrācijas sakarā.

2. Atbilstīgi vispārīgiem mērķiem, kas noteikti 1. un 20.

pantā, ĀKK un ES sadarbības mērķis ir:

a) veicināt mieru un stabilitāti, kā arī novērst konfliktus un

tos atrisināt;

b) veicināt ekonomisko attīstību un ekonomisko sadarbību,

veidojot plašākus tirgus, sekmējot personu brīvu pārvietošanos,

preču, pakalpojumu, kapitāla, darbaspēka un tehnoloģiju brīvu

apriti starp ĀKK valstīm, paātrinot ĀKK valstu ekonomiku

diversifikāciju, veicinot un paplašinot ĀKK un trešo valstu

savstarpējo tirdzniecību, kā arī pakāpeniski integrējot ĀKK

valstis pasaules ekonomikā;

c) veicināt starpvalstu dimensijas ilgtspējīgas attīstības

jautājumu pārvaldību, izmantojot, cita starpā, reģionālo

sadarbības politiku koordinēšanu un saskaņošanu.

3. Saskaņā ar 58. pantā minētajiem nosacījumiem ar sadarbību

atbalsta arī starpreģionu un ĀKK iekšējo sadarbību, kas

ietver:

a) vienu vai vairākas ĀKK reģionālas organizācijas, tostarp

kontinenta līmenī;

b) Eiropas aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un attālus

reģionus;

c) valstis, kas nav ĀKK jaunattīstības valstis.