Par Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonu 2000.gada 23.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā

2010.gada 22.jūnijā Vagadugu

1parakstītais Nolīgums, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību

2nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna

3valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un

4tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonu 2000.gada

523.jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005.gada 25.jūnijā

6(turpmāk - Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un

7apstiprināts.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc

1tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu

2valodā.

3Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 7.aprīlī.

1ĀKK un ES sadarbība reģionālās sadarbības un integrācijas

2atbalstam

31. Stabilitātes, miera uzturēšanas un konfliktu novēršanas

4jomā sadarbība atbalsta:

5a) reģionālā politiskā dialoga veicināšanu un attīstību

6konflikta novēršanas un atrisināšanas, cilvēktiesību un

7demokratizācijas jomā; apmaiņas, sakaru veidošanas jomā un

8mobilitātes veicināšanā starp dažādiem attīstības dalībniekiem,

9īpaši pilsoniskā sabiedrībā;

10b) reģionālo iniciatīvu un politiku veicināšanu ar drošību

11saistītos jautājumos, tostarp ieroču kontroli, vēršanos pret

12narkotikām, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu

13legalizāciju, uzpirkšanu un korupciju.

142. Reģionālās ekonomikas integrācijas jomā sadarbība

15atbalsta:

16a) vismazāk attīstīto ĀKK valstu līdzdalības veicināšanu

17reģionālo tirgu izveidē un no tiem gūto labumu sadalē;

18b) nozaru ekonomiskās reformas politiku īstenošanu reģionālā

19līmenī;

20c) tirdzniecības un maksājumu liberalizāciju;

21d) ārvalstu un iekšzemes pārrobežu ieguldījumu un citu

22reģionālu ekonomiskas integrācijas iniciatīvu veicināšanu;

23e) reģionālas integrācijas tīro pārejas izmaksu ietekmes uz

24budžeta ieņēmumiem un maksājumu bilanci mazināšanu; un

25f) infrastruktūru, īpaši transporta un komunikāciju

26infrastruktūru, kā arī to drošību un ar tiem saistītos

27pakalpojumus, tostarp reģionālo iespēju attīstību informācijas un

28komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

293. Reģionālo politiku ilgtspējīgas attīstības jomā sadarbība

30atbalsta ĀKK reģionu prioritātes un īpaši:

31a) vides un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp

32ūdens un enerģijas resursu pārvaldību, un risinājumus atbilstīgi

33klimata pārmaiņām;

34b) nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecību;

35c) veselības aizsardzību, izglītību un apmācību;

36d) pētniecību un tehnoloģijas attīstību; un

37e) reģionālās iniciatīvas attiecībā uz sagatavotību

38katastrofām un to seku mazināšanu, kā arī atjaunošanas darbus pēc

39katastrofām.

1Spēju veidošana ĀKK valstu reģionālās sadarbības un

2integrācijas atbalstam

3Lai sasniegtu reģionālo politiku efektivitāti un iedarbīgumu,

4sadarbība attīsta un nostiprina

5a) to reģionālo integrācijas iestāžu un organizāciju spējas,

6ko izveidojušas ĀKK valstis un kur ĀKK valstis piedalās, un kas

7veicina reģionālo sadarbību un integrāciju;

8b) valstu valdību un parlamentu spējas reģionālās integrācijas

9jautājumos; un

10c) nevalstisko dalībnieku, tostarp privātā sektora,

11spējas.".

1223. Iekļauj šādu pantu:

13"31.a pants

14HIV/AIDS

15Sadarbība atbalsta ĀKK valstu centienus visās nozarēs

16izstrādāt un stiprināt politiku un programmas, kuru mērķis ir

17risināt HIV/AIDS pandēmijas problēmu un aizkavēt tās attīstību.

18Tā atbalsta ĀKK valstu centienus palielināt vispārēju pieejamību

19HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, HIV/AIDS slimnieku aprūpei un

20atbalstam un tās īpašs mērķis ir:

21a) ar HIV/AIDS jomu saistītu vispārēju daudznozaru stratēģiju

22un plānu izstrādes un īstenošanas atbalstīšana, nosakot to kā

23prioritāti valstu un reģionālās attīstības plānos;

24b) visu atbilstošo attīstības nozaru ietveršana valstu

25reakcijā uz HIV/AIDS un visu līmeņu ieinteresēto personu plašas

26iesaistes nodrošināšana;

27c) pamatojoties uz valstu veselības aprūpes sistēmu

28stiprināšanu un cilvēkresursu nepietiekamības jautājuma veselības

29aprūpes jomā risināšanu, nodrošināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS

30profilaksei, ārstēšanai un slimnieku aprūpei, kā arī citiem

31veselības aprūpes pakalpojumiem, un nodrošināt to efektīvu

32integrāciju;

33d) dzimumu nevienlīdzības, uz dzimumu nevienlīdzību balstītas

34vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas jautājumu risināšana,

35kas ir HIV/AIDS pandēmijas veicinoši apstākļi; tādu pasākumu

36veicināšana, kas nodrošinātu sieviešu un meiteņu tiesības,

37efektīvu, uz dzimumu orientētu HIV/AIDS programmu un pakalpojumu

38izstrādi sievietēm un meitenēm, tostarp tādu, kas saistīti ar

39seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām; un atbalstītu

40sieviešu pilnīgu līdzdalību plānošanā un lēmumu pieņemšanā

41saistībā ar HIV/AIDS stratēģijām un programmām;

42e) atbalstošas tiesiskas un politiskas sistēmas izstrāde un

43tādu represīvu tiesību aktu, politikas, prakšu, stigmatizācijas

44un diskriminācijas atcelšana, kuri grauj cilvēktiesības,

45palielina neaizsargātību pret HIV/AIDS un kavē piekļuvi efektīvai

46HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, slimnieku aprūpei un atbalstam,

47tostarp zālēm, medicīnas precēm un pakalpojumiem cilvēkiem,

48kuriem ir HIV/AIDS, kā arī riska grupas iedzīvotājiem;

49f) piekļuves paplašināšana uz pierādījumiem balstītai,

50vispārējai HIV/AIDS profilaksei, kas cīnās ar vietējiem epidēmiju

51veicinošiem apstākļiem, kā arī sieviešu, jaunu cilvēku un riska

52grupas iedzīvotāju īpašo vajadzību labāka nodrošināšana; un

53g) vispārējas un uzticamas piekļuves nodrošināšana drošām,

54augstas kvalitātes zālēm par pieejamu cenu, kā arī medicīnas

55precēm, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības

56precēm."

5724. Iekļauj šādu pantu:

58"32.a pants

59Klimata pārmaiņas

60Puses apzinās, ka klimata pārmaiņas ir nopietna globāla vides

61problēma un apdraud Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu,

62kādēļ ir vajadzīgs prognozējams un savlaicīgi sniegts

63finansiālais atbalsts. Šo iemeslu dēļ, kā arī atbilstīgi 32.

64pantam un īpaši tā 2. punkta a) apakšpunktam sadarbība:

65a) atzīst ĀKK valstu un īpaši mazo salu un zemu virs jūras

66līmeņa esošo ĀKK valstu neaizsargātību pret tādām klimata

67pārmaiņu radītām parādībām kā krasta erozija, cikloni, applūšana

68un vides apstākļu izraisīta pārvietošanās; un īpaši vismazāk

69attīstīto ĀKK valstu un tādu ĀKK valstu, kurām ir tikai sauszemes

70robežas, neaizsargātību pret plūdiem, sausumu, atmežošanu un

71pārtuksnešošanos;

72b) stiprina un atbalsta politikas virzienus un programmas, kas

73mazina klimata pārmaiņu sekas un draudus, kā arī pielāgojas tiem,

74tostarp ar institucionālas attīstības un spēju veidošanas

75palīdzību;

76c) palielina ĀKK valstu spējas attīstīt pasaules oglekļa tirgu

77un piedalīties tajā; un

78d) pievērš uzmanību šādiem pasākumiem:

79i) integrēt klimata pārmaiņas attīstības stratēģijās un

80nabadzības mazināšanas pasākumos;

81ii) uzlabot klimata pārmaiņu politisko profilu sadarbībai

82attīstības jomā, tostarp izmantojot atbilstošu politisku

83dialogu;

84iii) palīdzēt ĀKK valstīm, lai tās pielāgotos klimata

85pārmaiņām atbilstošās nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, ūdens

86resursu pārvaldība un infrastruktūra, tostarp nododot un

87pielāgojot atbilstošas un videi nekaitīgas tehnoloģijas;

88iv) veicināt katastrofu riska mazināšanu, parādot, ka pieaug

89ar klimata pārmaiņām saistīto katastrofu skaits;

90v) sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu klimata pārmaiņu

91mazināšanas pasākumiem ĀKK valstīs saskaņā ar šo valstu mērķiem

92nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp

93atmežošanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanā

94un emisiju samazināšanā lauksaimniecības nozarē;

95vi) uzlabot laika apstāļu un klimata informācijas,

96prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas; un

97vii) veicināt atjaunojamus energoresursu avotus un zemas

98oglekļa emisijas tehnoloģijas, kas uzlabo ilgtspējīgu

99attīstību.".

10025. Nolīguma 33. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar

101šādu apakšpunktu:

102"c) valsts finanšu vadības uzlabošanai un stiprināšanai,

103lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un palielinātu ieņēmumus no

104nodokļiem ĀKK valstīs, vienlaikus pilnībā ievērojot ĀKK valstu

105suverenitāti šajā jomā.

106Pasākumi var ietvert:

107i) spēju palielināšanu vietējo ieņēmumu pārvaldībā, tostarp

108veidojot efektīvu, iedarbīgu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu;

109ii) līdzdalības veicināšanu starptautiskās nodokļu sadarbības

110struktūrās un procesos, lai sekmētu turpmāku starptautisko

111standartu attīstību un to efektīvu ievērošanu;

112iii) ar nodokļu jautājumiem saistītās starptautiskās labākās

113prakses ieviešanas atbalstīšanu, tostarp pārredzamības un

114informācijas apmaiņas principa atbalstīšanu tajās ĀKK valstīs,

115kas apņēmušās tos ievērot;".

11626. Nolīguma 34. panta 2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādu

117punktu:

118"2. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais

119mērķis ir dot iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties

120starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek

121pievērsta nepieciešamībai, lai ĀKK valstis aktīvi piedalītos

122daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Ņemot vērā ĀKK valstu

123pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā

124sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju ĀKK valstīm

125pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakāpeniski pielāgoties

126starptautiskās tirdzniecības jauniem apstākļiem, tādējādi

127veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku. Šajā sakarā

128īpaša uzmanība jāpievērš daudzu ĀKK valstu neaizsargātībai, ko

129izraisa to atkarība no precēm vai dažiem svarīgiem produktiem,

130tostarp agrorūpnieciskiem produktiem ar pievienoto vērtību, kā

131arī preferenču samazināšanās risks.

1323. Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības

133mērķis, izmantojot I sadaļā noteiktās valstu un reģionālās

134attīstības stratēģijas, ir palielināt ĀKK valstu ražošanas,

135piegādes un tirdzniecības spējas, kā arī to spēju piesaistīt

136ieguldījumus. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības

137dinamiku starp Pusēm, nostiprināt ĀKK valstu tirdzniecības un

138ieguldījumu politiku, samazināt atkarību no precēm, veicināt

139turpmāku ekonomiku diversifikāciju un uzlabot ĀKK valstu spējas

140risināt visus ar tirdzniecību saistītos jautājumus.

1414. Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi

142ievērojot Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) noteikumus,

143tostarp īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu

144savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus. Tā

145pievēršas arī preferenču samazināšanās sekām, pilnīgi ievērojot

146daudzpusējas saistības.".

14727. Nolīguma 35. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu

148punktu:

149"1. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz

150patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā

151balstās arī uz visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo ĀKK

152un EK konvenciju priekšrocības un sasniegumus.

1532. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība pamatojas uz ĀKK

154valstu reģionālās integrācijas iniciatīvām. Sadarbība, kas

155atbalsta reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I

156sadaļā, un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir savstarpēji

157pastiprinošas. Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība risina

158jautājumus saistība ar piedāvājuma un pieprasījuma

159ierobežojumiem, īpaši infrastruktūras, ekonomikas

160diversifikācijas un tirdzniecības attīstības pasākumu savstarpējo

161savienojamību kā līdzekli, lai palielinātu ĀKK valstu

162konkurētspēju. Tādēļ pienācīgu nozīmi piešķir atbilstošiem

163pasākumiem ĀKK valstu un reģionu attīstības stratēģijās, kuras

164atbalsta Kopiena, īpaši sniedzot atbalstu

165tirdzniecībai.".

16628. Nolīguma 36. un 37. pantu aizstāj ar šādu

167pantu:

168"36. pants

169Kārtība

1701. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses

171vienojas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu

172jaunu, ar PTO saderīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu

173noslēgšanu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp

174tām un palielinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās

175jomās.

1762. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kā attīstības

177instrumentu mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un

178pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā

179izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp

180jaunattīstības valstīm potenciālu.

1813. Puses vienojas, ka šos jaunos tirdzniecības pasākumus

182ievieš pakāpeniski.

1Procedūras

21. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu laikā

3atbilstīgi I sadaļas noteikumiem un 35. pantam nodrošina spēju

4veidošanu ĀKK valstu valsts un privātajā sektorā, tostarp

5pasākumus konkurētspējas palielināšanai, reģionālo organizāciju

6stiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas iniciatīvu

7atbalstam, attiecīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās

8reformas palīdzību, kā arī infrastruktūras modernizēšanai un

9attīstīšanai un ieguldījumu veicināšanai.

102. Puses regulāri pārskatīs sarunu gaitu, kā paredzēts 38.

11pantā.

123. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunas notiks ar tām

13ĀKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām sarunas veikt

14piemērotā līmenī un saskaņā ar procedūrām, par kurām ĀKK valstu

15grupa vienojusies, un ar nolūku atbalstīt reģionālās integrācijas

16procesus ĀKK valstīs.

174.

18Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu mērķis ir izveidot

19grafiku, saskaņā ar kuru pakāpeniski tiks likvidēti Pušu

20savstarpējās tirdzniecības šķēršļi atbilstīgi attiecīgajiem PTO

21noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija

22balstās uz acquis, un tās mērķis ir uzlabot ĀKK valstu

23pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā, pārskatot izcelsmes

24noteikumus. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības

25pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz ĀKK valstīm, un to spēju

26sakārtot un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam.

27Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgākas, nosakot pietiekamu

28pārejas laika ilgumu, gala produktu segumu, ņemot vērā jutīgus

29sektorus un asimetrijas pakāpi attiecībā uz grafiku tarifu

30likvidēšanai, vienlaicīgi saglabājot atbilstību tobrīd spēkā

31esošajiem PTO noteikumiem.

325. Puses cieši sadarbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā,

33lai paskaidrotu un pamatotu panāktās vienošanās, īpaši attiecībā

34uz pieejamās elastības pakāpi.

356. Puses turpina apspriest, kā vienkāršot un pārskatīt

36izcelsmes noteikumus, tostarp kumulācijas noteikumus, kas

37attiecas uz to eksportu.

387. Tiklīdz ĀKK valstis ir noslēgušas ekonomisko

39partnerattiecību nolīgumu, tās ĀKK valstis, kas nav šāda nolīguma

40Puses, var tam pievienoties jebkurā laikā.

418. Ņemot vērā ĀKK un ES sadarbību, kura atbalsta ĀKK reģionālo

42sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35.

43pantu, Puses pievērš īpašu uzmanību tām vajadzībām, kas rodas,

44īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Piemēro

45principus, kas noteikti šā Nolīguma IV pielikuma 1. pantā. Šajā

46nolūkā Puses vienojas izmantot esošos vai jaunus reģionālos

47finansēšanas mehānismus, ar kuru starpniecību varētu izsniegt

48līdzekļus no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas vai citus

49papildu līdzekļus.".

5029. Iekļauj šādu pantu:

51"37.a pants

52Citi tirdzniecības pasākumi

531. Saistībā ar pašreizējām tirdzniecības politikas tendencēm,

54kuru mērķis ir panākt lielāku tirdzniecības liberalizāciju, ES un

55ĀKK valstis var piedalīties sarunās par šādiem nolīgumiem un tos

56ieviest, kā rezultātā tiek panākta lielāka daudzpusējas un

57divpusējas tirdzniecības liberalizācija. Šādas liberalizācijas

58rezultātā var tikt panākta ĀKK valstīm piešķirto preferenču

59samazināšana un tikt ietekmēta gan to konkurētspēja ES tirgū, gan

60tie attīstības pasākumi, kurus ES ir apņēmusies atbalstīt.

612. Atbilstīgi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķiem

62ES cenšas veikt pasākumus, lai pārvarētu iespējamo negatīvo

63liberalizācijas ietekmi un uzturētu būtisku preferenciālu ĀKK

64valstu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai tik ilgi, cik

65iespējams, kā arī nodrošināt, ka jebkurš preferences

66samazinājums, no kura nevar izvairīties, tiek ieviests

67pakāpeniski, iespējami ilgā laika posmā.".

6830. Nolīguma 38. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

69"2. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos apspriež

70jebkuru ar tirdzniecību saistītu jautājumu, kas attiecas uz visām

71ĀKK valstīm, un regulāri uzrauga sarunas un ekonomisko

72partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Tā pievērš īpašu uzmanību

73pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda

74plašāku liberalizācijas iniciatīvu ietekmi uz ĀKK un EK

75tirdzniecību un ĀKK ekonomiku attīstību. Tā ziņo un izstrādā

76atbilstošus ieteikumus Ministru padomei, tostarp par jebkādiem

77atbalsta pasākumiem, lai palielinātu ieguvumus no ĀKK un EK

78tirdzniecības režīma.".

7931. Iekļauj šādu pantu:

80"38.a pants

81Apspriešanās

821. Ja jauni pasākumi vai pasākumi, kas noteikti Kopienas

83pieņemtās programmās normatīvo aktu tuvināšanai, lai veicinātu

84tirdzniecību, iespējams, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu

85intereses, Kopiena pirms šo pasākumu pieņemšanas informē ĀKK

86valstu grupas sekretariātu un attiecīgās ĀKK valstis.

872. Lai Kopiena varētu ievērot attiecīgās ĀKK valstu grupas

88intereses, pēc šīs ĀKK valstu grupas pieprasījuma rīko apspriedes

89saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, lai panāktu pieņemamu

90risinājumu.

913. Ja esošie Kopienas noteikumi, kas pieņemti, lai veicinātu

92tirdzniecību, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses vai

93ja šo noteikumu interpretācija atsaucas uz šīm interesēm, kā arī

94piemērošanu vai administrēšanu, pēc attiecīgo ĀKK valstu

95pieprasījuma organizē apspriedes saskaņā ar 12. panta

96noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinājumu.

974. Lai atrastu pieņemamu risinājumu, Puses var arī ierosināt

98izskatīt Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos

99jebkuras citas ar tirdzniecību saistītas problēmas, kas varētu

100rasties dalībvalstu veikto vai paredzēto pasākumu rezultātā.

1015. Puses informē cita citu par šādiem pasākumiem, lai

102nodrošinātu efektīvas apspriedes.

1036. Puses vienojas, ka apspriežu rīkošana ekonomisko

104partnerattiecību nolīgumu iestādēs un informācijas sniegšana ar

105to starpniecību par jautājumiem, kas attiecas uz šādiem

106nolīgumiem, arī tiek uzskatīta par atbilstošu šā panta un šā

107Nolīguma 12. panta noteikumiem, ja visas iespējami skartās ĀKK

108valstis ir parakstījušas to ekonomisko partnerattiecību nolīgumu,

109par kuru tika rīkota apspriede vai sniegta

110informācija.".

11132. Nolīguma 41. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

112"5. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot

113valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

114un saskaņā ar 35. pantu, nostiprināt to jaudu pakalpojumu

115sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojumiem, kas

116saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finanšu,

117tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves

118pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi

119palielinātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un

120apjomu.".

12133. Nolīguma 42. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

122"4. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot

123valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

124un saskaņā ar 35. pantu, izveidot un veicināt rentablus un

125efektīvus jūras transporta pakalpojumus ĀKK valstīs, lai

126palielinātu ĀKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos

127reisos.".

12834. Nolīguma 43. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

129"5. Puses vienojas arī paātrināt savu sadarbību starp tām

130informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas

131sabiedrībā. Šī sadarbība, izmantojot valsts un reģionālās

132attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35.

133pantu, ir īpaši vērsta uz sakaru sistēmu plašāku papildināmību un

134saskaņošanu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī un to

135pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.".

13635. Nolīguma 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

137"2. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot

138valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

139un saskaņā ar 35. pantu, stiprināt to spējas darboties visās ar

140tirdzniecību saistītās jomās, tostarp vajadzības gadījumā uzlabot

141un atbalstīt iestāžu sistēmu.".

14236. Nolīguma 45. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

143"3. Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā,

144lai formulētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar

145atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski

146nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu

147efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā jo īpaši, izmantojot valsts

148un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un

149saskaņā ar 35. pantu, ietver palīdzību atbilstīga tiesiskā

150regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši

151atsaucoties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo

152situāciju.".

15337. Nolīguma 46. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

154"6. Puses turklāt vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā.

155Pēc pieprasījuma, ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem,

156izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā

157noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, sadarbība, cita

158starpā, tiek attiecināta arī uz šādām jomām: normatīvo aktu

159sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un

160īstenošanai, šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas no tiesību

161subjektu puses un šo tiesību pārkāpšanas no konkurentu puses

162novēršana, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide

163un nostiprināšana, tostarp atbalsts reģionālām intelektuālā

164īpašuma organizācijām, kas iesaistītas īstenošanā un aizsardzībā,

165tostarp personāla apmācībā.".

16638. Nolīguma 47. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu

167daļu:

168"2. Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā,

169izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā

170noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis ir veicināt

171saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:".

17239. Nolīguma 48. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

173"3. Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, izmantojot

174valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā

175un saskaņā ar 35. pantu, lai pastiprinātu ĀKK valstu publiskā un

176privātā sektora jaudu šajā nozarē.".

17740. Nolīguma 49. pantu groza šādi:

178a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

179"1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt

180starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu

181noturīgu un pienācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar

182starptautiskajām konvencijām un vienošanām šajā jomā un,

183pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās

184vienojas, ka ĀKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem

185vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā, tostarp attiecībā uz

18632.a panta noteikumiem.";

187b) pievieno šādu punktu:

188"3. Puses vienojas, ka vides pasākumus nedrīkst izmantot

189protekcionisma nolūkā.".

19041. Nolīguma 50. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

191"3. Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot

192protekcionisma nolūkā.".

19342. Nolīguma 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

194"2. Sadarbības, izmantojot valsts un reģionālās

195attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35.

196pantu, mērķis jo īpaši ir institucionālo un tehnisko spēju

197uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide

198savstarpējai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas

199un pieredzes apmaiņa par produktu un produktu drošības

200pēcpārdošanas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana,

201kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un

202pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un

203sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu

204pārstāvjiem, patērētāju politiku un sistēmu savietojamības

205uzlabošana, tiesību aktu realizēšanas paziņošana un sadarbības

206veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības

207prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu

208tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī

209ir aizliegta.

21043. Nolīguma 56. panta 1. punktu aizstāj ar šādu

211punktu:

212"1. Attīstības finansēšanas sadarbību

213īsteno, pamatojoties uz un saskaņā ar attīstības mērķiem,

214stratēģijām un prioritātēm, kuras ĀKK valstis noteikušas valstu,

215reģionālā un ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tiek ņemtas vērā to

216attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to

217konkrētais potenciāls. Vadoties no starptautiski atzītas

218palīdzības efektivitātes programmas, sadarbība pamatojas uz

219piederību, tuvināšanu, līdzekļu devēju koordinēšanu un

220saskaņošanu, realizējot vadību, kas vērsta uz attīstības

221rezultātiem un savstarpēju atbildību. Sadarbība īpaši:

222a) veicina vietējo piederību visos attīstības procesa

223līmeņos;

224b) atspoguļo partnerattiecības, kas balstītas uz savstarpējām

225tiesībām un pienākumiem;

226c) uzsver ar ievērojami atvieglotiem noteikumiem un pastāvīgi

227piešķirto līdzekļu plūsmu prognozējamības un drošības nozīmi;

228d) ir elastīga un piemērota situācijai katrā ĀKK valstī, kā

229arī pielāgota attiecīgā projekta vai programmas konkrētajam

230veidam; un

231e) nodrošina efektivitāti, koordināciju un

232konsekvenci.".

23344. Nolīguma 58. pantu groza šādi:

234a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu

235apakšpunktu:

236"b) reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurās viena vai

237vairākas ĀKK valstis ir dalībnieces, tostarp Āfrikas Savienība

238vai citas iestādes, kurās darbojas valstis, kas nav ĀKK valstis,

239un ko šīs ĀKK valstis ir pilnvarojušas; un";

240b) panta 2. punktu groza šādi:

241i) punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

242"d) ĀKK vai Kopienas finanšu starpniekiem,

243kas sniedz, veicina un finansē privātus vai valsts ieguldījumus

244ĀKK valstīs;";

245ii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

246"f) attīstības valstīm, kuras nepieder ĀKK grupai, ja tās

247piedalās kopīgā iniciatīvā vai reģionālā organizācijā kopā ar ĀKK

248valstīm ‑ saskaņā ar šā Nolīguma IV pielikuma 6.

249pantu.".

25045. Nolīguma 60. pantu groza šādi:

251a) panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

252"c) ārējo krīžu, tostarp eksporta ieņēmumu

253nestabilitātes, nelabvēlīgās īstermiņa ietekmes uz sociāli

254ekonomiskajām reformām un politiku mazināšanai;";

255b) panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

256"g) humānai un neatliekamai palīdzībai, ieskaitot

257palīdzību bēgļiem un pārvietotām personām; pasākumiem, kas saista

258īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar ilgtermiņa attīstību

259krīzes un pēc krīzes situācijās; un sagatavotībai

260katastrofām.".

26146. Nolīguma 61. pantu groza šādi:

262a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

263"2. Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas

264vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja:

265a) ir labi definētas, pret nabadzību vērstas, valsts vai

266nozares attīstības stratēģijas, vai arī tās jau tiek

267īstenotas;

268b) ir labi definēta, uz stabilitāti vērsta, makroekonomikas

269politika, ko noteikusi pati valsts un ko pozitīvi novērtējuši tās

270galvenie līdzekļu devēji, tostarp attiecīgos gadījumos

271starptautiskās finanšu iestādes, vai arī tā jau tiek īstenota;

272un

273c) valsts finanšu vadība ir pietiekami pārredzama, atbildīga

274un efektīva.

275Kopiena pievienojas katras ĀKK valsts sistēmām un procedūrām,

276uzrauga budžeta atbalstu ar partnervalsti un atbalsta

277partnervalstu centienus stiprināt vietējo atbildību, parlamentāro

278uzraudzību, revīzijas spējas un informācijas pieejamību

279sabiedrībai.";

280b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

281"5. Saskaņā ar Nolīgumu finansējumu, kas

282šajā Nolīgumā piešķirts atbilstīgi sadarbības daudzgadu finanšu

283shēmai, Eiropas Investīciju bankas (turpmāk "Banka")

284līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, citus līdzekļus no Eiropas

285Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un

286citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu

287sasniegšanu.".

28847. Nolīguma 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

289"1. Lai samazinātu ĀKK valstu parādu slogu

290un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot

291līdzekļus, kas paredzēti saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu

292shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, lai veicinātu parāda atvieglojuma

293iniciatīvas, kas ĀKK valstu labā apstiprinātas starptautiskā

294līmenī. Turklāt Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā

295starptautiski saskaņotu parāda atvieglojuma iniciatīvu atbalstam

296var piesaistīt citus Kopienas līdzekļus.".

29748. Nolīguma 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu

298punktu:

299"1. Sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim

300Nolīgumam paredz atbalstu makroekonomikas un nozares reformām,

301kuras īsteno ĀKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai

302pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski

303izturama. Atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā

304starp Kopienu un attiecīgo ĀKK valsti par reformas pasākumiem,

305kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī,

306un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. Iespējamā

307apmērā kopīgo novērtējumu piemēro valsts īpašajiem pasākumiem un

308atbalstu uzrauga, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem. Ātra

309izmaksāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.".

31049. Nolīguma 4. daļas II sadaļas 3. nodaļas

311virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

312"3. NODAĻA

313Atbalsts ārējo krīžu gadījumā".

31450. Nolīguma 68. pantu aizstāj ar šādu pantu:

315"68. pants

3161. Puses atzīst, ka makroekonomiska

317nestabilitāte, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, var nelabvēlīgi

318ietekmēt ĀKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību

319izpildi. Tāpēc saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu

320atbilstīgi šim Nolīgumam tiek izveidota papildu atbalsta sistēma,

321lai mazinātu īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas ārējo krīžu

322rezultātā, tostarp ietekmi uz eksporta ieņēmumiem.

3232. Šā atbalsta mērķis ir, samazinoties

324ieņēmumiem, aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas,

325kuras varētu tik negatīvi ietekmētas, un novērst šādu krīžu

326īstermiņa negatīvās sekas.

3273. Līdzekļu sadalē tiek ņemta vērā ĀKK valstu

328ekonomiku ārkārtīgi lielā atkarība no eksporta, īpaši no

329lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Šajā sakarā vismazāk

330attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kurām ir tikai sauszemes

331robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas

332konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu.

3334. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar konkrētu

334atbalsta mehānisma kārtību, kā noteikts II pielikumā par

335finansējuma noteikumiem.

3365. Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām

337apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas ĀKK valstīm, kuras cenšas

338aizsargāt sevi pret ārējo krīžu īstermiņa sekām.".

33951. Nolīguma 4. daļas II sadaļas 6. nodaļas

340virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

341"6. NODAĻA

342Humānā, neatliekamā palīdzība un palīdzība pēc ārkārtas

343situācijas".

34452. Nolīguma 72. pantu aizstāj ar šādu pantu:

345"72. pants

346Vispārējie principi

3471. Humāno, neatliekamo palīdzība un palīdzību pēc

348ārkārtas situācijas sniedz krīzes situācijās. Humānās un

349neatliekamās palīdzības mērķis ir glābt un nosargāt dzīvību,

350novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, kad rodas tāda

351nepieciešamība. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir

352rehabilitācija un īstermiņa palīdzības saistīšana ar ilgāka

353termiņa programmām attīstības jomā.

3542. Krīzes situācija, tostarp ilgtermiņa strukturāla

355nestabilitāte vai trauslums, ir situācija, kas rada draudus

356likumībai un kārtībai vai personu aizsardzībai un drošībai,

357draudot pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt situāciju

358valstī. Krīzes situācija var rasties arī dabas katastrofu,

359cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kara un citu konfliktu

360vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgām sekām rezultātā, kas, cita

361starpā, saistīti ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju,

362piekļuvi enerģijas un dabas resursiem vai galēju nabadzību.

3633. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas

364situācijas sniedz tik ilgi, cik nepieciešams, lai apmierinātu

365vajadzības, kuras upuriem rodas šādu situāciju rezultātā,

366tādējādi sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

3674. Humāno palīdzību sniedz tikai atbilstīgi krīzē cietušo

368vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starptautisku tiesību aktu

369principiem cilvēktiesību jomā, ievērojot cilvēcīguma,

370neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus. Jo īpaši

371nav pieļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes,

372reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības

373dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to

374aizsardzība, kā arī humānās palīdzības sniedzēju un iekārtu

375drošība.

3765. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas

377situācijas finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas

378atbilstīgi šim Nolīgumam, ja šādu palīdzību nevar finansēt no ES

379budžeta. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas

380situācijas īsteno papildus dalībvalstu centieniem un, koordinējot

381tos saskaņā ar atbalsta efektivitātes paraugpraksi.".

38253. Iekļauj šādu pantu:

383"72.a pants

384Mērķis

3851. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis

386ir

387a) aizsargāt cilvēku dzīvības krīzes situācijās un tūlīt pēc

388krīzēm;

389b) ar visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt humānās

390palīdzības finansēšanu un sniegšanu, kā arī tās paredzēto

391saņēmēju tiešu piekļūšanu šai palīdzībai;

392c) veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai cietušie

393varētu baudīt minimālo sociāli ekonomisko integrāciju, un pēc

394iespējas ātrāk radīt apstākļus attīstības atsākšanai,

395pamatojoties uz attiecīgo ĀKK valstu un reģionu noteiktajiem

396ilgtermiņa mērķiem;

397d) apmierināt vajadzības, kas rodas cilvēku (bēgļu, pārvietoto

398personu un personu, kas atgriežas) pārvietošanas rezultātā pēc

399dabas vai cilvēka radītām katastrofām, lai tik ilgi, cik tas ir

400nepieciešams, apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu

401vajadzības (neatkarīgi no tā, kur personas atrodas) un

402atvieglinātu rīcību viņu brīvprātīgu repatriāciju un

403reintegrāciju izcelsmes valstī; un

404e) palīdzēt ĀKK valstij vai reģionam izveidot īstermiņa

405katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismus, ieskaitot tos,

406kas paredzēti prognozēšanai un agrīnai brīdināšanai, lai

407samazinātu katastrofu sekas.

4082. Palīdzību var piešķirt ĀKK valstīm vai

409reģioniem, kuri uzņem bēgļus vai personas, kas atgriežas, lai

410apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā

411palīdzība.

4123. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir

413fiziska un sociāla rehabilitācija atbilstīgi krīzes sekām, un to

414var veikt, lai sasaistītu īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju

415ar atbilstošām ilgāka termiņa attīstības programmām, kuras

416finansē no valstu, reģionālām iniciatīvu programmām vai iekšējas

417ĀKK programmas. Šādām darbībām jāatvieglo pāreja no ārkārtas

418posma uz attīstības posmu, veicinot skarto iedzīvotāju grupu

419sociāli ekonomisko reintegrāciju, pēc iespējas likvidējot krīzes

420cēloņus un nostiprinot pašvaldību iestāžu un valsts iestāžu

421nozīmi ilgtspējīgas attīstības politikas formulēšanā attiecīgajai

422ĀKK valstij.

4234. Attiecīgā gadījumā īstermiņa katastrofu novēršanas un

424sagatavotības mehānismi, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā,

425tiks koordinēti ar citiem esošajiem katastrofu novēršanas un

426sagatavotības mehānismiem.

427Valsts, reģionālā un visu ĀKK valstu katastrofu riska

428samazināšanas un pārvaldības mehānismu attīstība un stiprināšana

429palīdz ĀKK valstīm stiprināt spēju pretoties katastrofu ietekmei.

430Visus saistītos pasākumus var veikt sadarbībā ar reģionālām un

431starptautiskām organizācijām un programmām, kuras jau guvušas

432panākumus katastrofu riska samazināšanā.".

43354. Nolīguma 73. pantu aizstāj ar šādu pantu:

434"73. pants

435Īstenošana

4361. Palīdzības darbības veic pēc krīzes situācijas skartās ĀKK

437valsts vai reģiona pieprasījuma, pēc Komisijas iniciatīvas, vai

438pēc starptautisku organizāciju, vietēju vai starptautisku

439nevalstisku organizāciju ieteikuma.

4402. Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru

441rīcību, kas ir vajadzīga, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības,

442kur nepieciešama palīdzība. Šādu palīdzību pārvalda un īsteno

443saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj ātras, elastīgas un

444efektīvas darbības.

4453. Uzsverot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās palīdzības

446attīstības raksturu, pēc attiecīgās valsts vai reģiona

447pieprasījuma palīdzību var izmantot tikai kopā ar indikatīvo

448programmu.".

44955. Nolīguma 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar

450šādu apakšpunktu:

451"d) aizdevumi no Bankas pašu resursiem un ieguldījumu

452mehānisma, kuru noteikumi paredzēti šā Nolīguma II pielikumā.

453Šādus aizdevumus var izmantot arī, lai finansētu valsts

454ieguldījumus pamata infrastruktūrā.".

45556. Nolīguma 95. panta 3. punkta pirmo daļu aiztāj ar šādu

456daļu:

457"3. Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK

458valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12

459mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu

460pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu

461grozījumus Nolīgumā. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse

462pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi

463mēneši laika, kurā pieprasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz

464citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kas bija sākotnējā

465pieprasījuma priekšmets.".

46657. Nolīguma 100. panta otro daļu aiztāj ar šādu daļu:

467"Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros angļu,

468bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu,

469latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku,

470slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi

471teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes

472Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi

473nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts

474valdībai.".

475C. PIELIKUMI

4761. Nolīguma II pielikumu, kā tas grozīts ar Apvienotās padomes

477Lēmumu Nr. 1/2009 (2009. gada 29. maijs)1, groza šādi:

478a) pielikuma 1. pantu aiztāj ar šādu pantu:

479"1. pants

4801. Finansējuma noteikumi attiecībā uz ieguldījumu mehānisma

481(mehānisms) darbību, aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas

482(Banka) pašu resursiem un speciālajām operācijām ir tādi, kā

483noteikts šajā nodaļā. Šos resursus var novirzīt tiesīgiem

484uzņēmumiem tieši vai netieši caur tiesīgiem ieguldījumu fondiem

485un/vai finanšu starpniekiem.

4862. Līdzekļi procentu likmju subsīdijām saskaņā ar šo pielikumu

487būs pieejami no Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā minēto

488procentu subsīdiju piešķīruma.

4893. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā

490aizdevumus. Procentu likmes subsīdijas summu, ko aprēķina to

491vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu

492subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts Ib pielikuma 2. panta c)

493apakšpunktā, un maksā tieši EIB. Līdz 10 % no piešķīruma procentu

494likmju subsīdijām var izmantot, lai atbalstītu ar projektu

495saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.

4964. Šie noteikumi neskar noteikumus, ko var piemērot ĀKK

497valstīm, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi

498saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu

499(HIPC) iniciatīvu vai citiem starptautiski atzītiem parādu

500ilgtspējības principiem. Attiecīgi, ja saskaņā ar šādiem

501principiem vajadzīga aizdevuma procentu likmes samazināšana

502vairāk nekā par 3 %, kā atļauts saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 4.

503pantu, banka ar piemērotu līdzfinansējumu kopā ar citiem līdzekļu

504devējiem mēģina samazināt līdzekļu vidējās izmaksas. Ja tiks

505uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var

506samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim,

507kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jebkuriem citiem starptautiski

508atzītiem parādu ilgtspējības principiem.";

509b) pielikuma 2. panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādu

510punktu:

511"7. Parastie aizdevumi valstīs, uz kurām neattiecas

512ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar HIPC vai citiem

513starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem, var

514pagarināt ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem šādos

515gadījumos:

516a) infrastruktūras projektiem, kas ir priekšnosacījums privātā

517sektora attīstībai vismazāk attīstītās valstīs, pēckonflikta

518valstīs un valstīs, kuras pārcietušas dabas katastrofu. Šādos

519gadījumos aizdevuma procentu likmi samazina ne vairāk kā par 3

520%;

521b) projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā

522ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem

523sociāliem vai ar vidi saistītiem ieguvumiem. Šādos gadījumos

524aizdevumiem var piemērot procentu likmes subsīdiju, kuras apjomu

525un veidu nosaka, ņemot vērā konkrētas projekta iezīmes. Tomēr

526procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %;

527Aizdevuma galīgā procentu likme, kas atbilst a) vai b)

528apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no

529atsauces likmes.

5308. Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos

531izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot procentu subsīdiju

532piešķīrumu, kas minēts šā Nolīguma Ib pielikuma 2. punkta c)

533apakšpunktā.";

534c) pielikuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

535"2. Aizdevumus no Bankas pašu resursiem

536piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem:

537a) atsauces procentu likme ir likme, ko banka piemēro

538aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem valūtas ziņā un

539atmaksas perioda sākumu līguma noslēgšanas dienā vai izmaksas

540dienā;

541b) tomēr valstīm, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma

542noteikumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski

543atzītiem parādu ilgtspējības principiem:

544i) principā valsts sektora projektiem var piešķirt procentu

545likmes subsīdiju līdz pat 3 % apjomā;

546ii) privātā sektora projektiem, kas ietilpst 2. panta 7.

547punkta b) apakšpunktā noteiktajās kategorijās, var piešķirt

548procentu likmes subsīdijas ar tādiem pašiem noteikumiem, kā

549noteikts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā.

550Visos šādos gadījumos galīgā procentu likme nevar būt mazāka

551par 50 % no atsauces likmes;

552c) Banka no pašu resursiem piešķirto aizdevumu atmaksas

553periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomisko un finansiālo

554raksturojumu. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko

555nosaka, pamatojoties uz projekta izveides periodu.".

5562. Nolīguma III pielikumu groza šādi:

557a) pielikuma 1. panta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu

558apakšpunktu:

559"a) nostiprināt un palielināt Uzņēmuma attīstības centra

560(UAC) nozīmi, lai privātajam sektoram sniegtu nepieciešamo

561atbalstu privātā sektora attīstības pasākumu veicināšanā ĀKK

562valstīs un reģionos; un

563b) nostiprināt un palielināt Lauksaimniecības un lauku

564sadarbības tehniskā centra (CTA) nozīmi ĀKK institucionālo

565spēju attīstībā, īpaši saistībā ar informācijas pārvaldību, lai

566uzlabotu piekļuvi tehnoloģijām nolūkā palielināt lauksaimniecības

567ražību, tirdzniecības apjomu, nodrošinātību ar pārtiku un lauku

568attīstību.";

569b) pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

570"2. pants

571UAC

5721. UAC sekmē uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātā sektora

573attīstību, un atbalsta privātā sektora attīstības stratēģiju

574īstenošanu ĀKK valstīs, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, tostarp

575konsultācijas, ĀKK uzņēmumiem un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī

576atbalsta kopīgas iniciatīvas, kuras izstrādājusi Kopiena un ĀKK

577valstu uzņēmēji. Šajā sakarā tiek pienācīgi ņemtas vērā tās

578vajadzības, kas rodas, īstenojot ekonomiskos partnerattiecību

579nolīgumus.

5802. UAC mērķis ir palīdzēt privātiem ĀKK uzņēmumiem kļūt

581konkurētspējīgākiem visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši

582tas:

583a) veicina un sekmē uzņēmumu sadarbību un partnerattiecības

584starp ĀKK un ES uzņēmumiem;

585b) palīdz attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus,

586izmantojot atbalstu spēju veidošanai privātā sektora

587organizācijās vai atbalstu tehnisko, profesionālo, vadības,

588tirdzniecības un apmācības palīgpakalpojumu sniedzējiem;

589c) palīdz veicināt ar ieguldījumiem saistītus pasākumus,

590piemēram, organizācijas ieguldījumu veicināšanai, ieguldījumu

591konferenču rīkošanai, mācību programmu, stratēģijas semināru un

592ieguldījumu veicināšanas pasākumu kontrolei;

593d) atbalsta iniciatīvas, kas veicina jauninājumus un

594tehnoloģiju, zinātības un paraugprakses nodošanu visos

595uzņēmējdarbības pārvaldības aspektos;

596e) informē ĀKK privāto sektoru par Nolīguma noteikumiem;

597un

598f) sniedz informāciju Eiropas uzņēmumiem un privātā sektora

599organizācijām par uzņēmējdarbības iespējām un kārtību ĀKK

600valstīs.

6013. UAC sniedz ieguldījumu arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā

602valsts un reģionālā līmenī, lai mudinātu uzņēmumus izmantot

603attīstību reģionālajos integrācijas procesos un tirgus atvēršanu.

604Tas ietver:

605a) palīdzību uzņēmumiem esošo un jaunu kvalitātes un citu

606standartu izpildē, kuri ieviesti reģionālās integrācijas

607attīstības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanas

608rezultātā;

609b) tādas informācijas izplatīšanu vietējā ĀKK privātajā

610sektorā, kas saistīta ar ārējos tirgos pieprasītu produktu

611kvalitāti un standartiem;

612c) reģionālo un valsts uzņēmējdarbības reformu veicināšanu,

613tostarp, veicinot dialogu starp privāto sektoru un valsts

614iestādēm; un

615d) valsts un/vai reģionālos pakalpojumus sniedzošu starpnieku

616nozīmes un funkciju palielināšanu.

6174. UAC darbība pamatojas uz koordinācijas, papildināmības un

618pievienotās vērtības jēdzieniem attiecībā uz jebkurām privātā

619sektora attīstības iniciatīvām, ko veic valsts vai privātas

620institūcijas. Tā pasākumi atbilst valsts un reģionālām attīstības

621stratēģijām, kā noteikts šā Nolīguma 3. daļā. UAC savu uzdevumu

622veikšanā darbojas selektīvi un nodrošina finansiālu ilgtspēju.

623Tas nodrošina atbilstošu uzdevumu sadali starp savu galveno

624biroju un reģionālajiem birojiem.

6255. UAC veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

6266. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā

627Nolīguma noslēgšanas tā:

628a) izstrādā centra statūtus;

629b) ieceļ valdes locekļus;

630c) pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un

631d) uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu.

6327. Valde saskaņā ar centra statūtiem:

633a) izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības

634noteikumus;

635b) uzrauga tā darbu;

636c) pieņem centra programmu un budžetu;

637d) iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un

638novērtējumus;

639e) veic jebkurus citus uzdevumus, kas noteikti statūtos.

6408. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas

641paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz sadarbību attīstības

642finansēšanā.";

643c) pielikuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

644"3. pants

645CTA

6461. CTA uzdevums ir nostiprināt ĀKK lauksaimniecības un lauku

647attīstības organizāciju politikas un institucionālo spēju

648attīstību un informācijas un komunikācijas vadības jaudu. Tā

649palīdz šīm organizācijām formulēt un īstenot politikas un

650programmas, lai samazinātu nabadzību, veicinātu noturīgu pārtikas

651drošību, saglabātu dabas resursu bāzi un tādējādi veicinātu

652pašpaļāvību uz ĀKK lauku un lauksaimniecības attīstību.

6532. CTA:

654a) attīsta un sniedz informācijas pakalpojumus un nodrošina

655labāku piekļūšanu pētniecībai, apmācībai un inovācijām

656lauksaimniecības un lauku attīstības un paplašināšanas jomā, lai

657veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, un

658b) attīsta un pastiprina ĀKK jaudu, lai:

659i) uzlabotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un

660stratēģiju formulēšanu un vadību valsts un reģionālā līmenī,

661ieskaitot uzlabotu jaudu datu ievākšanai, politikas pētniecībai,

662analīzei un formulēšanai;

663ii) uzlabotu informācijas un komunikācijas vadību, īpaši

664Valsts lauksaimniecības stratēģijas ietvaros;

665iii) veicinātu efektīvu iestāžu iekšējo informācijas un

666komunikācijas vadību (IKV) darbības rezultātu uzraudzībai, kā arī

667konsorcijus ar reģionāliem un starptautiskiem partneriem;

668iv) veicinātu decentralizētu IKV vietējā un nacionālā

669līmenī;

670v) nostiprinātu pasākumus ar reģionālu sadarbību un

671vi) izveidotu pieejas politikas ietekmes novērtēšanai uz

672lauksaimniecības un lauku attīstību.

6733. Centrs atbalsta reģionālus pasākumus un tīklus un

674pakāpeniski sadala spēju attīstības programmas ar atbilstošām ĀKK

675organizācijām. Šim nolūkam centrs atbalsta decentralizētus

676reģionālus informācijas tīklus. Šie tīkli tiek veidoti

677pakāpeniski un efektīvi.

6784. CTA veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

6795. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā

680Nolīguma noslēgšanas tā

681a) izstrādā centra statūtus;

682b) ieceļ valdes locekļus;

683c) pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un

684d) uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu.

6856. Valde saskaņā ar centra statūtiem

686a) izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības

687noteikumus;

688b) uzrauga tā darbu;

689c) pieņem centra programmu un budžetu;

690d) iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un

691novērtējumus;

692e) veic jebkurus citus uzdevumus, ko tai paredz centra

693statūti.

6947. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas

695paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo

696sadarbību.".

6973. Nolīguma IV pielikumu, kā tas grozīts ar ĀKK un EK Ministru

698padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris)2, groza šādi:

699a) pielikuma 1., 2. un 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

700"1. pants

701Pasākumus, kurus finansē no dotācijām saskaņā ar šo Nolīgumu,

702plāno sadarbības daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda

703sākumā.

704Plānošanu balsta uz piederības, tuvināšanas, līdzekļu devēju

705koordinēšanas un saskaņošanas, uz rezultātiem vērstas vadības un

706savstarpējas atbildības principiem.

707Tāpēc plānošana nozīmē:

708a) valsts, reģionālo vai ĀKK iekšējo stratēģijas dokumentu

709(SD) sagatavošanu un izstrādi, pamatojoties uz pašu vidēja

710termiņa attīstības mērķiem un stratēģijām un ņemot vērā tādus

711principus kā kopīga plānošana un darba dalīšana starp līdzekļu

712devējiem, kas ļauj iespēju robežās šo procesu vadību nodot

713partnervalstij vai reģionam;

714b) skaidru norādi no Kopienas par indikatīvo plānoto finanšu

715piešķīrumu, no kura valsts, reģions vai ĀKK iekšējā sadarbība var

716gūt labumu laika posmā, uz kuru attiecas sadarbības daudzgadu

717finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam, kā arī jebkuru citu

718būtisku informāciju, tostarp par iespējamo rezervi neparedzētām

719vajadzībām;

720c) stratēģijas dokumentu īstenošanas indikatīvās programmas

721sagatavošanu un pieņemšanu, ņemot vērā citu līdzekļu devēju

722saistības un īpaši ES dalībvalstu saistības; un

723d) pārbaudes procesu, kas aptver stratēģijas dokumentus,

724indikatīvo programmu un tai piešķirto līdzekļu apjomu.