1. pants

Ievads

EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbilst

Programmu jomām, kas apstiprinātas attiecīgās valsts Saprašanās

memorandā. Programmu iesniegumi tiek pieņemti, ja tos ir

iesniegusi iestāde, ko ir apstiprinājusi Finanšu instrumentu

komiteja vai Norvēģijas Ārlietu ministrija no vienas puses un

vadošā iestāde no otras puses.

Programmas iesniegumu paraksta iesniegumu iesniedzošās

iestādes pilnvarots pārstāvis. Turklāt katru iesnieguma lappusi

un katru iesnieguma Pielikumu lappusi paraksta tas pats

pārstāvis. Iesniegumu paraksta arī vadošā iestāde un kāds no

Programmas īstenošanā iesaistītajiem Programmas partneriem.

Programmas iesniegums nedrīkst būt garāks par 30 lappusēm, bez

Pielikumiem un Statistikas pielikuma.

Statistikas pielikums sastāv no Excel tabulas, kas ieviesta

iesniegumu iesniegšanai, jo uz internetu bāzēts risinājums būs

pieejams tikai 2011.gada otrajā pusgadā. Statistikas pielikuma

mērķis ir veicināt noteiktu datu ielādēšanu, kas nepieciešami

programmas vadībai izvērtēšanas un ieviešanas laikā. Lūdzam

nemainīt Statistikas pielikuma formātu un iestatījumus, jo

izmaiņu dēļ nebūs iespējama datu pārsūtīšana un tā rezultātā var

tikt lūgts atkārtoti iesniegt iesniegumu atbilstošā formātā.

Organizācija, kas iesniedz Programmas iesniegumu, ir atbildīga

par to, lai identisks teksts un skaitļi tiktu atspoguļoti tad,

kad Programmas iesnieguma veidlapā un Statistikas pielikumā ir

jānorāda līdzīgi dati.

Pārliecinieties, vai Programmas iesniegums ir sagatavots

pienācīgā angļu valodā. Iesniegumi , kuri būs sagatavoti angļu

valodā, kas var izraisīt pārpratumus, tiks atdoti atpakaļ

labojumu veikšanai.

Parakstot un iesniedzot Programmas iesniegumu, Programmas

apsaimniekotājs piekrīt, ka FIB var publicēt iesnieguma

kopsavilkumu savā tīmekļa vietnē un ka iesniegums var tikt

atklāts saskaņā ar EEZ EBTA valstu Informācijas atklātības

likumiem.

Par jebkurām tehniskām problēmām un kļūdām Statistikas

pielikumā ir jāziņo nekavējoties FIB, nosūtot e-pastu uz:

reporting@efta.int.

2.

Juridiskais ietvars

Programmas iesniegums atbilst EEZ līguma 38.b protokolam par

EEZ Finanšu instrumentu, Noteikumiem par EEZ finanšu instrumenta

ieviešanu 2009. - 2014. gadā vai Noteikumiem par Norvēģijas

finanšu instrumenta ieviešanu 2009. - 2014. gadā un Saprašanās

memorandam starp Donorvalstīm un Saņēmējvalsti.

Detalizētu informāciju par katru Programmas iesnieguma sadaļas

aizpildīšanu var atrast Programmas apsaimniekotāja rokasgrāmatas

(PAR) trešajā sadaļā. Virsraksti Programmas iesniegumā atbilst

virsrakstiem PAR.

3.

Programmas iesniegums

3.1.

Kopsavilkums

Šajā sadaļā tiek sniegts Programmas

iesnieguma kopsavilkums.

Programmas "Inovācijas "zaļās" ražošanas

jomā" (turpmāk tekstā - Programma, 1.Pielikums (Saīsinājumu

saraksts)) vispārējais mērķis - palielināta "zaļo"

komersantu konkurētspēja, tostarp nekaitīguma veicināšana

esošajās nozarēs, "zaļās" inovācijas un

"zaļā" uzņēmējdarbība.

Programmas iesniegumu ir sagatavojis programmas

apsaimniekotājs - Ekonomikas ministrija (turpmāk tekstā - EM)

sadarbībā ar donorvalsts programmas partneri (turpmāk tekstā -

DPP) (Norvēģijas Inovāciju aģentūra). EM ieviesīs Programmu

sadarbībā ar valsts aģentūru "Latvijas Investīciju un

attīstības aģentūra" (turpmāk tekstā - LIAA) un Norvēģijas

Inovāciju aģentūru. Savas konsultācijas papildus Programmas

izstrādes posmā savas konsultācijas ir sniegusi arī Norvēģijas

Valsts industriālās attīstības korporācijas (turpmāk tekstā -

SIVA).

Programmas iesniegumā ir noteiktas Programmas jomas Nr. 21

"Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā"

ieviešanas prasības un nosacījumi. Papildus Programmas iesniegumā

ir iekļauta stratēģija, saskaņā ar kuru ir noteiktas galvenās

Programmas prioritātes un metodes kā sasniegt plānotos Programmas

rezultātus.

Programmas vispārējā mērķa sasniegšanai Programmas ietvaros ir

paredzēts viens iepriekš noteikts projekts "Tehnoloģiju

inkubators" (turpmāk tekstā - iepriekš noteikts projekts),

neliela apjoma grantu shēma paredzamajam rezultātam

"Palielināta "zaļo" darba vietu radīšana un

uzņēmējdarbība" (turpmāk tekstā - neliela apjoma grantu

shēma) un atklātais projektu iesniegumu atlases konkurss

paredzamā rezultāta "Eiropas ekonomikas

"zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" ietvaros

(turpmāk tekstā - atklātais konkurss).

Kopējais Programmas ietvaros pieejamais finansējums ir 7 961

364 lati (EUR 11 328 000).

Programmas specifiskais mērķis ir izveidot Tehnoloģiju

inkubatoru, kas kalpotu kā savienojošs mehānisms starp

"zaļo" nozaru komersantiem un tirgu. Iepriekš noteiktā

projekta iesniedzējs būs Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās

universitātes un SIVA izveidota institūcija. Papildu Tehnoloģiju

inkubatorā iesaistīs nozaru un uzņēmējdarbības ekspertus, lai

nodrošinātu kvalitatīvu projekta īstenošanu. Tehnoloģiju

inkubatora izveide novērsīs pašreizējās tirgus nepilnības, proti,

inovatīvu ideju, produktu un tehnoloģiju trūkumu, kā arī veicinās

zinātnisko institūciju un agrīnās stadijas inovatīvo komersantu

savstarpējo sadarbību pētniecības un attīstības (P&A)

jomā.

Neliela apjoma grantu shēmas ietvaros atbalstu grantu un

kuponu veidā varēs saņemt fiziskas personas ar mērķi uzsākt

saimniecisko darbību, kā arī komersanti tehnoloģiju intensīvās

nozarēs1,

kuru darbība ir saistīta ar "zaļajām" inovācijām.

Atklātā konkursa ietvaros finansējumu varēs saņemt komersanti

tehnoloģiju intensīvās nozarēs, kuru darbība ir saistīta ar

"zaļajām" inovācijām.

Neliela apjoma grantu shēmas un Atklāta konkursa ietvaros daļu

no Programmas apsaimniekotāja funkcijām īstenos LIAA.

Donorvalsts partnerības projekti būs daļa no Programmas.

Papildu punktus vērtēšanas kritērijos saņems tie projekti, kas

tiks ieviesti sadarbībā ar Norvēģijas institūcijām. Bez tam,

viens no Tehnoloģiju inkubatora apsaimniekotājiem būs SIVA.

Partnerības veicināšanai Programmas ietvaros ir paredzēti finanšu

līdzekļi 206 624 lati (294 000 EUR), kas tiks izmantoti, lai

organizētu vizītes uz Norvēģiju un Latviju, darba grupas utt.

Programmas ietvaros sasniegto rezultātu izvērtēšanai svarīgi

ir noteikt, cik lielā mērā tā ir veicinājusi abu plānoto

rezultātu sasniegšanu: "Eiropas ekonomikas

"zaļošanas" biznesa iespēju realizācija" un

"Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un

uzņēmējdarbība". Atklātā konkursa mērķis ir sasniegt

rezultātu "Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa

iespēju realizācija", savukārt neliela apjoma grantu shēmas

un iepriekš noteiktā projekta mērķis ir sasniegt rezultātu

"Palielināta "zaļo" darbavietu radīšana un

uzņēmējdarbība".

EM, LIAA un Norvēģijas Inovāciju aģentūra nodrošinās

publicitātes pasākumus. Informācija par Programmu būs pieejama

arī EM un LIAA tīmekļa vietnē, kā arī atsevišķā Eiropas

Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu tīmekļa

vietnē, kuru administrē Vadošā iestāde (Finanšu Ministrija,

turpmāk tekstā - VI). Norvēģijā Programmas atpazīstamību palīdzēs

veicināt Norvēģijas Inovāciju aģentūra un SIVA.

3.2.

Pamatinformācija

Tiek sniegta pamatinformācija par

Programmu, lai programmu varētu atpazīt.

· Programmas nosaukums: Inovācijas "zaļās"

ražošanas jomā

· Programmas joma (atsauce uz SM): Inovācijas

"zaļās" ražošanas jomā

· Programmas apsaimniekotāja nosaukums: Latvijas

Republikas Ekonomikas ministrija

· Programmas partnera nosaukums un izcelsmes valsts (ja

tāds ir): Norvēģijas Inovāciju aģentūra (Norvēģija).

3.3. Programmas

svarīgums

Aprakstīt, kā plānotā Programma

atbilst:

· vispārīgiem EEZ Finanšu instrumenta vai Norvēģijas

Finanšu instrumenta mērķiem

Programmas iesniegumā ir noteikts, ka Programmas ietvaros tiks

atbalstīta zināšanu ietilpīgu komersantu izveide un jau esošu

komersantu tālākās attīstības veicināšana. Atbalsts šādiem

komersantiem veicinās jaunu "zaļo" darba vietu radīšanu

un esošo saglabāšanu un veidotu pamatu stabilai un ilgtspējīgai

"zaļo" nozaru attīstībai Latvijā. Ņemot vērā

iepriekšminēto, Programma labvēlīgi ietekmēs ekonomisko un

sociālo atšķirību mazināšanos Eiropas Ekonomikas zonā.

Programmas ietvaros tiks stiprināta sadarbība ar Norvēģiju, jo

Programmas ieviešana notiks partnerībā ar Norvēģijas Inovāciju

aģentūru. Kā DPP Norvēģijas Inovāciju aģentūra nodrošinās savu

pieredzi un zināšanas, kas gūtas, ieviešot līdzīgas programmas,

un palīdzēs veicināt Programmas atpazīstamību Norvēģijā. Nozīmīga

loma projektā ir paredzēta SIVA, kam jau ir pieredze tehnoloģiju

inkubatoru izveidē, un tā ir līdzīgu projektu jau ieviesusi Ogrē

(Latvijā). Turklāt Norvēģijas un Latvijas pārstāvju apmaiņas

braucieni, semināri stiprinās sadarbību starp komersantiem, kam

piemīt būtiska nozīme Norvēģijas un Latvijas divpusējo attiecību

veicināšanā.

· attiecīgās programmas kopējam mērķim, un

Programma ir paredzēta, lai uzlabotu situāciju Latvijas

tehnoloģiju intensīvajās nozarēs, motivējot un iedrošinot

cilvēkus iesaistīties uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar

"zaļo" nozaru attīstību un veicinot jau esošo

komersantu tālāku attīstību. Programmas ietvaros izveidos

Tehnoloģiju inkubatoru, kas nodrošinās atbalstu komersantiem,

kuri specializējas tehnoloģiju intensīvajās nozarēs un kuru

mērķis ir efektīvi izmantot materiālu un enerģijas resursus.

Komersantiem būs jāpierāda ne tikai pārliecinošs biznesa

izaugsmes potenciāls, bet to iesniegtajam projektam būs jābūt

tieši orientētam, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz vidi. Šādi

paši nosacījumi attieksies arī uz fiziskām personām ar mērķi

uzsākt saimniecisko darbību. Bez tam zinātnisko institūciju

dalība Programmā nodrošinās būtisku intelektuālo kapacitāti, kas,

potenciāli, varētu radīt būtiskus uzlabojumus inovācijās

"zaļo" tehnoloģiju jomā. Programmas ieviešanas gaitā ir

paredzēts izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un

tehnoloģijas, kas labvēlīgi ietekmēs "zaļās" ražošanas

nozares attīstību.

· tiesību aktiem un valsts prioritātēm

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir

noteikts - lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju

starptautiskajos tirgos, Latvijas ekonomikai ir jābalstās uz

tehnoloģiski izciliem lieliem, vidējiem un maziem komersantiem,

kas spēj elastīgi pielāgoties globālām un nacionālām

tautsaimniecības izmaiņām. Tas apstiprina nepieciešamību veicināt

jaunu augstas pievienotās vērtības komersantu dibināšanu un

nepieciešamību atbalstīt pāreju uz augstas pievienotās vērtības

produktu ražošanu esošajos komersantos. Šādas prioritātes ir

uzsvērtas arī "Latvijas nacionālā reformu

programma "ES 2020" stratēģijas

īstenošanai" (EM, apstiprināts 2010.gada

16.novembrī)- kur ir minēts, ka, lai veicinātu konkurētspēju,

Latvijai ir jāsniedz papildus atbalsts jaunu produktu un

tehnoloģiju ražošanai un jāatbalsta ieguldījumu veikšana

pamatlīdzekļos. Finansējuma nepieciešamība ir uzsvērta arī

"Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas

programma 2007. - 2013.gadam" (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406). Minētajā programmā

ir noteikts - lai Latvijā veidotu ilgtspējīgu ekonomiku, ir

jānodrošina labvēlīgi nosacījumi jaunu komersantu dibināšanai,

jāpaaugstina to konkurētspēja un jāsamazina sociālās atšķirības.

Tas ir sasniedzams, nodrošinot pieeju finansējumam un paaugstinot

komersantu inovatīvo kapacitāti, attīstot labvēlīgu

institucionālo vidi un uzlabojot sadarbību starp privāto un

zinātnes sektoru. Turklāt būtiska uzmanība ir jāvelta

industriālajai attīstībai, jo joprojām ir nepieciešams

paaugstināt jaunu tehnoloģiju un zināšanu pārneses apgūšanas

līmeņus. Programmas īstenošana tiešā veidā atbilst augstāk

minētajām valsts prioritātēm.

Dažādu tirgus nepilnību dēļ ir nepieciešams sniegt lielāku

atbalstu inovāciju vadības kritiskajiem posmiem, piemēram,

uzņēmējdarbības un tehnoloģijas ideju un produktu attīstībai.

Jaunu, konkurētspējīgu komersantu izveide ne tikai paaugstinās

iekšējo konkurenci, bet arī veicinās straujāku zināšanu

pielietošanu komersantos. Turklāt, masveida radošums un

inovācijas ir viens no "Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas Latvija 2030" mērķiem.

Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus koksnes ražošanas

nozarē, ķīmijas nozarē, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

nozarē, elektronisko un optisko produktu nozarē, kā arī metāla un

mašīnbūves nozarēs. Šīs nozares ir atzītas kā vienas no

prioritārajām Latvijas nozarēm informatīvajā ziņojumā "Par

ekonomikas atveseļošanas politikas virzieniem vidēja termiņa

periodā" (EM, apstiprināts 2009.gada 10.novembrī). Šajā

ziņojumā eksperti no Latvijas Bankas un EM minētās nozares atzina

par nozarēm ar augstāko pievienoto vērtību, lielāko starpnozaru

ietekmi un lielāko sagaidāmo izaugsmes potenciālu. Turklāt,

minētājām nozarēm Latvijā piemīt ilglaicīgas tradīcijas ar

ievērojamu intelektuālo kapitālu.

Ilgtspējīga izaugsme2 ir viena no ES 2020

stratēģijas prioritātēm. Šīs stratēģijas mērķis ir stiprināt

Eiropas vadošās pozīcijas jaunu "zaļo" tehnoloģiju un

ražošanas metožu attīstībā.

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas

Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

"Inovācija ilgtspējīgai nākotnei - Ekoinovācijas rīcības

plāns (turpmāk tekstā - Eco-AP)3ir vērsts uz konkrētiem

šķēršļiem, risināmajiem uzdevumiem un iespējām sasniegt vides

mērķus ar inovāciju palīdzību. Eco-AP tiešais mērķis ir samazināt

slodzi uz vidi un novērst plaisu starp inovācijām un tirgu. Tāpat

Eco-AP papildina citas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvas.

Šai ziņā būtiska ir pamatiniciatīva "Resursu ziņā efektīva

Eiropa"4, kas uzsver tādu jaunu

produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu attīstības nozīmi, kuri

samazinātu izejvielu apjomus, atkritumu veidošanu, optimizētu

ražošanas procesu utt. Šāda orientācija veicinātu tehnoloģiju

inovācijas, palielinātu nodarbinātību strauji augošajā

"zaļo" nozaru sektorā, atvērtu jaunus eksporta tirgus

un nodrošinātu patērētājiem jaunus un ilgtspējīgus produktus.

Virzīšanās uz "zaļāku" ekonomiku ir uzsvērta arī

nacionālajos stratēģiskajos dokumentos. Viena no "Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijas Latvija 2030" sadaļām ir

veltīta tēmai "Inovatīva un ekoloģiski efektīva

ekonomika". Tāpat stratēģiskajā dokumentā ir minēts, ka

Latvijas priekšrocība ir "zaļā ekonomika" un tamdēļ ir

būtiski to saglabāt un saudzīgi izturēties pret dabas resursiem.

Turklāt Nacionālajā attīstības plānā 2007.-2013. gadam ir

noteikts, ka uzņēmējdarbība, kas pamatā nav atkarīga no dabas un

enerģijas resursiem, radītu mazāku piesārņojumu un uzlabotu

tehnoloģiskos risinājumus.

Ņemot vērā iepriekšminēto, var uzskatīt, ka Programma būs

būtiska mehānisma daļa, lai veicinātu "zaļo" inovāciju

attīstību, zināšanu komercializāciju un tehnoloģiju pārnesi

Latvijā.

3.4. Programmas

motivācija un pamatojums

3.4.1.

Izaicinājumu un nepieciešamību analīze

Definēt un aprakstīt izaicinājumus

un nepieciešamības Saņēmējvalstī saistībā ar Programmas jomu,

tostarp aprakstīt ietekmi uz tiešo mērķa grupu / Programmas mērķa

iestādi.

Latvijā pastāv šādas uzņēmējdarbības attīstības problēmas:

· Neliels skaits jaundibinātu augsto un vidējo tehnoloģiju

intensīvo komersantu;

· Jauniem augsta riska komersantiem trūkst sēklas

finansējuma;

· Latvijā nav izveidots tehnoloģiju inkubators strauji

augošiem komersantiem.

Ventspilī un Valmierā atrodas inkubatori, kuri ir

specializējušies tehnoloģiju attīstīšanā un pašlaik turpina

aktīvu darbību. Taču, Rīgā, kā vietā kur notiek vislielākā

komerciālā aktivitāte, ir izteikta nepieciešamība pēc šāda veida

inkubatora. Šobrīd Rīgā ir tikai viens inkubators, kas ir

izveidots ar Eiropas Savienības (turpmāk tekstā - ES) fondu

atbalstu - "Creative Andrejsala",

kura mērķis ir jaundibinātus komersantus radošo industriju

jomā. Arī Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes

ministrijas rīkotajā diskusijā, kuras rezultātā tika sagatavots

informatīvais ziņojums "Par nepieciešamo atbalstu jaunu

eksportspējīgu produktu radīšanai sadarbībā ar Latvijas

zinātniekiem" (Izglītības un zinātnes ministrija,

apstiprināts 2010.gada 1.jūnijā), zinātnieki, uzņēmēji un augstas

dažādu ministriju amatpersonas atzina, ka Latvijā trūkst

Tehnoloģiju inkubatoru.

Kā vienu no pastāvošo biznesa inkubatoru nepilnībām var minēt

pirms-inkubācijas finansējuma trūkumu. Komersantam pirms tas tiek

uzņemts inkubatorā ir jābūt atbilstoši izveidotai juridiskajai

struktūrai un izstrādātam biznesa plānam. Šo problēmu būtu

iespējams atrisināt ar pirms-inkubācijas atbalsta palīdzību.

Pirms-inkubācijas atbalsts sniedz iespēju novērtēt biznesa

potenciālu un izstrādāt pilnīgu biznesa plānu. Apzinoties savas

stiprās puses un iespēju robežas, jaundibinātie komersanti var

palielināt savas izdzīvošanas iespējas. Nepieciešamās

informācijas iegūšana jaunam komersantam var būt laikietilpīga un

sarežģīta, tādēļ pirms-inkubācijas atbalsts ir tik nozīmīgs.

Kā cits trūkums, no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem

atbalstītajai "Biznesa inkubatoru" programmai, ir

biznesa inkubatora operatora nevēlēšanās inkubatorā uzņemt augsta

riska komersantus (proti, komersantus, kuru nākotnes attīstības

perspektīvas ir neskaidras un tās ietekmē virkne faktoru), lai

gan veiksmes gadījumā šie komersanti būtu ar augstu izaugsmes

potenciālu. "Biznesa inkubatoru" programmas ietvaros

dzīvotspējas rādītājam jābūt ne mazākam par 95 % trešajā gadā, 90

% ceturtajā gadā un 85 % piektajā gadā no komersanta

dibināšanas. Šīs prasības dēļ inkubatoru

operatori ir atturīgi uzņemt augsta riska biznesa projektus.

Saskaņā ar "Latvijas preču un

pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju

piesaistes pamatnostādnes 2010.-2016. gadam" (EM,

apstiprināts ar Ministru kabineta 2009.gada 19.jūnija rīkojumu

Nr.413), nozaru komersanti ir sadrumstaloti un reti sadarbojas,

kas savukārt, mazina to spēju piedalīties lielākos iepirkumos. Šo

situāciju var uzlabot Programmas īstenošana, ņemot vērā, ka viens

no tās mērķiem ir sadarbības veicināšana.

Komersantiem bieži trūkst izpratnes par inovāciju lomu

komercdarbības attīstībā. Turklāt, nepietiekama pieejamība

finanšu resursiem un jo īpaši sēklas un riska kapitāla trūkums

komersantos kavē inovāciju procesus. Šo faktoru ietekme tiks

mazināta, izveidojot Tehnoloģiju inkubatoru. Tehnoloģiju

inkubators sniegs atbalstu daudzsološākajiem komersantiem grantu

un kuponu veidā, lai tie saņemtu konsultācijas un nepieciešamo

pakalpojumus, nodrošinot to ideju attīstību tādā mērā, lai tie

varētu pretendēt uz riska kapitāla finansējumu. Līdzīgas

nepilnības pastāv arī Norvēģijā, kur lielu daļu sēklas kapitāla

nodrošina valsts iestādes, lai novērstu līdzīgus šķēršļus.

Pasaules Uzņēmēju padomes par ilgtspējīgu attīstību ziņojumā

Vīzija 20505

tika aprakstītas turpmākās tendences līdz 2050. gadam. Piemēram,

paredzams, ka tiks piedāvāts pilnīgs produktu un pakalpojumu

klāsts, balstoties uz augstu ilgmūžību, zemu ūdens patēriņu, kā

arī zemu enerģētisko vērtību un materiālu sastāvu. Šāda pāreja

nenotiks vienā mirklī, un tai ir nepieciešami ievērojami

ieguldījumi. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir šādas pārejas

nodrošināšana ražošanas nozarēs, lai samazinātu izmantoto

CO2 izmešu un izmantoto resursu daudzumu, vienlaikus

saglabājot darba vietas un ieguldot pilnīgi jaunās nodarbinātības

iespējās. Tas īpaši attiecas uz jaunattīstības valstīm un valstīm

ar strauji augošu ekonomiku, kas šobrīd aktīvi iegulda

tradicionālajā ražošanas infrastruktūrā. Uzlabota resursu

efektivitāte un nodalīšana gan valsts, gan ražošanas nozares

līmenī sniedz konkurētspējīgas priekšrocības un ilgtspējīgas

nākotnes iespējas. Tas vēlreiz apstiprina Programmas nozīmi

nepārtrauktas Latvijas attīstības nodrošināšanā.

Programmas mērķa grupas un

ieguvumi:

· Zinātniskās institūcijas, kas ir ieinteresētas atbalstīt uz

zinātni un tehnoloģijām balstītu ideju komercializācijas

procesu;

· Tehnoloģiju inkubators, kas ieinteresēts sasniegt tā mērķus

un izveidot ilgtspējīgu platformu jaundibinātiem

komersantiem;

· Riska kapitāla ieguldītāji, kuri ir ieinteresēti

dzīvotspējīgu investīcijās;

· Citas reģionālās ieinteresētās personas (t. i. reģionālās

iestādes, reģionālie inovāciju centri, citi privātā kapitāla

veidi), kuras mērķis ir palielināt ekonomisko aktivitāti

reģionā;

· Komersanti, kas ieinteresēti paplašināt vai modernizēt savu

darbību;

· Kredītiestādes, kas ieinteresētas iegūt stabilus

klientus;

· Nozares pārstāvošās iestādes, kuras ir ieinteresētas savu

nozaru stiprināšanā;

· Fiziskās personas ar mērķi uzsākt saimniecisko darbību, tai

skaitā bezdarbnieki, kuri ir ieinteresēt palielināt savas darba

iespējas.

Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ir divas

lielākās universitātes Latvijā. Latvijas Universitātei ir

pieredze "zaļo" tehnoloģiju jomās - bioloģija, ķīmija,

ģeoloģija, zemes zinātnes un datorzinātnes. Rīgas Tehniskajai

universitātei ir pieredze "zaļo" tehnoloģiju jomās -

atkritumu apsaimniekošana, "zaļā" enerģija, ūdens

attīrīšana, progresīvo tehnoloģiju mājas, ķīmija un

datorzinātnes. Ventspils augstskolai ir cieša sadarbība ar

Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Biznesa inkubatoru.

Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam un Biznesa inkubatoram ir

pieredze kosmosa tehnoloģiju izpētē, elektronikā un optikā.

Programmai atbilst arī Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina

nodaļa, kurā šobrīd studē 140 funkcionālā dizaina vides mākslas

un metāla dizaina studenti.

Aprakstīt, kam trūkst finansējums,

esošo papildu finansējumu un iepriekšējo pieredzi ar

finansējumu.

Pašreizējā pieredze ir pierādījusi, ka tikai nedaudzi riska

kapitāla ieguldītāji ir gatavi iesaistīties agrīnā komersantu

finansēšanas posmā, ņemot vērā augsto risku, sākotnēji negatīvos

finanšu atguves rādītājus, kā arī nepietiekamas zināšanas

tehnoloģiju jomā. Tehnoloģiju inkubatora izveide ļaus palielināt

riska kapitāla ieguldītājiem dzīvotspējīgu projektu skaitu.

Programmas uzdevums ir kļūt par daļu no pilnībā funkcionējošas

inovāciju sistēmas, kur komersanti dažādos to attīstības posmos

tiek nodrošināti ar nepieciešamo kompetenci un finanšu

resursiem.

Dokumentā "Dalībvalstu konkurētspējas veicināšana un

politika: Konkurētspējas nostiprināšana, 2011"6 minēts, ka Latvijas

kredītiestādes bieži ir atturīgas veikt investīcijas

"zaļo" investīciju projektos. Tas nozīmē, ka

nepieciešams ievērojams ārējais atbalsts, lai nodrošinātu

"zaļo" nozaru projektu īstenošanu.

Saskaņā ar ziņojumā "Uzņēmējdarbības Globālais

Monitorings / Latvijas ziņojums 2009" sniegto informāciju,

Latvijas komersanti plaši izmanto neformālo kapitālu (piem.,

draugu, radinieku un kolēģu sniegtais finansējums). Tas nozīmē,

ka Latvijas sabiedrība ir plaši ieinteresēta atbalstīt

uzņēmējdarbību. Lai gan tas daļēji atbilst patiesībai, ziņojums

ļauj secināt arī to, ka komersanti nevar vai nevēlas atrast

nepieciešamo finansējumu no formāliem avotiem (piem., bankām,

kapitāla tirgiem, riska kapitāla ieguldītājiem), kas sniegtu

komersantiem iespēju saņemt lielāku finansējumu, kā arī iegūt

nepieciešamo pieredzi un kompetenci. Tāpat ziņojumā ir minēts, ka

bankām bieži vien ir nepietiekamas zināšanas un izpratne par

konkrētām nozarēm un uzņēmējdarbību, tā samazinot atbalstīto

biznesa projektu skaitu. Tādējādi pieaug Tehnoloģiju inkubatora

operatora nozīme, jo tas nodrošinātu kompetenci, kas nepieciešama

objektīvu lēmumu pieņemšanai par projektu dzīvotspēju un sniegtu

zināšanas un pieredzi projektu komercializācijai. Vienlaikus šāda

Tehnoloģiju inkubatora operatora ekspertīze palīdzētu bankām

pieņemt labvēlīgus lēmumus.

Programma papildina Eiropas Reģionālās attīstības fondu

(turpmāk tekstā - ERAF), kas atbalsta komersantus, taču ERAF

mērķauditorija nedaudz atšķiras. Latvija ar ERAF atbalstu ir

izveidojusi sistēmu, kas ietver dažādus atbalsta pasākumus ar

mērķi nodrošināt finansējumu komersantiem dažādos to darbības

attīstības posmos. Lai mazinātu plaisu starp zinātni un inovatīvu

ideju komercializāciju, ir uzsākta Kompetences centru programma.

Arī atbalsta pasākumi jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai

ražošanā, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai ir nozīmīga

inovāciju sistēmas daļa. Tomēr jāņem vērā, ka ES fondu

2007.-2013. gada finanšu plānošanas periods tuvojas noslēgumam,

tādēļ papildu finansējuma avoti kļuvuši vēl nozīmīgāki.

Šobrīd Latvijā tiek īstenota "Biznesa inkubatoru"

programma, kuras ietvaros tiks noslēgti līgumi par 10 inkubatoru

izveidi visā Latvijas teritorijā (ieskaitot Radošo industriju

Biznesa inkubatoru Rīgā). Papildus atsevišķiem inkubatoriem ir

izveidotas filiāles reģionos. Kopējais Biznesa inkubatoru

programmas budžets ir 20 208 601 lati (EUR 28 754 248), no kuriem

17 179 419 lati (EUR 24 444 109) ir ERAF finansējums un 3 029 182

lati (EUR 4 310 137) ir valsts finansējums. Biznesa inkubatoru

operatori tika izvēlēti publiskā iepirkuma ietvaros. Vērtēšanas

komisijā piedalījās EM, LIAA, Kultūras ministrijas, VI un

plānošanas reģionu pārstāvji. "Biznesa inkubatoru"

programmai tika piemērota iepirkuma procedūra, un kopumā tika

izvēlēti astoņi biznesa inkubatoru operatori. Biznesa inkubatorā

tiek uzņemti komersanti no ļoti dažādām nozarēm, ne tikai

"zaļo" tehnoloģiju jomā kā tas būs Tehnoloģiju

inkubatora gadījumā. Turklāt "Biznesa inkubatoru"

aktivitāte nav vērsta uz zinātnisko institūciju iesaisti.

Lai būtu iespējams sasniegt Programmas mērķi ir nepieciešams

iesaistīt zinātniskās institūcijas, kā arī Norvēģijas partnerus.

Tas norāda, ka Tehnoloģiju inkubatora projekts ir jānosaka par

iepriekš noteiktu projektu, kuru izvēlētos ierobežotas projektu

iesniegumu atlases ietvaros. To apstiprina arī pasaules pieredze

pirms-inkubācijas atbalsta sniegšanā tehnoloģiju intensīviem

komersantiem, ko parasti īsteno ciešā sadarbībā ar zinātniskajām

institūcijām. Tāpat ierobežota projektu iesniegumu atlases

procedūra ļauj jau tagad uzsākt sadarbību un sagatavoties

Programmas īstenošanai, kas ir būtiski ņemot vērā laika

ierobežojumus.

Lēmums par komersantu apstiprināšanu "Biznesa

inkubatoru" programmā tiek pieņemts pēc biznesa inkubatora

operatora izvērtējuma - biznesa potenciāla pārbaude, atbilstības

kritērijiem, de minimis kritērijam, komersanta statusa

atbilstības jauna komersanta statusam. "Biznesa

inkubatoru" programma joprojām darbojas, un tās ietvaros

komersanti var pieteikties atbalsta saņemšanai. Programma tiks

īstenota līdz 2014. gada beigām. Biznesa inkubators sniedz

komersantiem ekspertu padomus un dažādus pakalpojumus atbilstoši

to vajadzībām. Ja nepieciešams, biznesa inkubators var iepirkt

dažādus papildus pakalpojumus. Komersantam, kas pievienojas

biznesa inkubatoram, ja tas ir jaunāks par vienu gadu, pirmajā

gadā atbalsta intensitāte - 85%, otrajā gadā - 60%, trešajā gadā

- 40% un ceturtajā gadā - 10%. Gadījumos, ja komersants ir vecāks

par vienu gadu, pirmajā gadā saņemtā atbalsta intensitāte

nepārsniedz 80%, otrajā gadā - 55%, trešajā gadā - 35% un

ceturtajā gadā - 10%. LIAA pienākumi ir uzraudzīt programmas

īstenošanu, pārbaudīt biznesa inkubatoru operatoru iesniegtos

maksājumu pieprasījumus, un izvērtēt programmas ietvaros

sasniegtos rezultātus. EM izvērtē kopējo programmas ietvaros

sasniegto un seko līdz finanšu progresam programmas ietvaros.

Šobrīd sēklas kapitāla finansēšanu Latvijā nodrošina

Imprimatur Capital Seed Fund. Kopējais sēklas kapitālam

pieejamais finansējums sasniedz 2 108 412 latus (3 000 000 EUR),

nepārsniedzot 70 280 latu (100 000 EUR) vienam projektam. Līdz

šim maksimālais finansējums 70 280 latu (100 000 EUR) apmērā ir

piešķirts 7 projektiem. Veicot investīcijas Imprimatur Capital

Seed Fund pārstāvji arī piedalās komersanta lēmumu pieņemšanas

procesā un sniedz savu pieredzi un zināšanas, lai veicinātu

komersantu turpmāko attīstību. Imprimatur Capital Seed Fund

pārziņā ir arī uzsākšanas kapitāla fonds, kura kopējais apjoms

sasniedz 12 228 789 latus (17 400 000 EUR), nepārsniedzot 281 121

latus (400 000 EUR) vienam projektam.

ES līmenī 2007.-2013. gada finanšu plānošanas periodā atbalsts

ir paredzēts pētniecībai un eko-inovatīvu tehnoloģiju projektu

demonstrēšanai un šo produktu iekļūšanai tirgū ar šādu programmu

atbalstu:

· Septītā pamatprogramma pētniecības un

tehnoloģiju attīstībai (FP7), Konkurētspējas un inovāciju

ietvarprogramma (CIP), Eko-inovāciju pirmreizējas izmantošanas

vai ieviešanas tirgū projekti;

· Eiropas Eko-inovāciju platforma;

· Programmas LIFE+ vides daļa.

ES ir nākusi pretī "zaļajai" uzņēmējdarbībai,

ieviešot LiMaS projektu7, kura ietvaros ir

izstrādāts tīmekļa rīks, lai veicinātu eko-inovācijas mazajiem un

vidējiem komersantiem. Tā mērķis ir palīdzēt komersantiem radīt

videi draudzīgus produktus. Tāpat LiMaS projekts palīdz

komersantiem pārvarēt kompetences trūkumu saistībā ar vides

produktu attīstību, produkta izstrādes procesa laikā izskaidrojot

vides jautājumus.

3.4.2. Ar

Programmas jomu saistītas valsts un privātās iestādes

Aprakstīt dažādus Saņēmējvalsts

valsts pārvaldes un/vai reģionālo un vietējo iestāžu un/vai

privātā sektora un/vai nevalstiskās sektora aspektus saistībā ar

šo Programmu.

Programma attiecas uz zinātniskajām institūcijām,

nevalstiskajām organizācijām, vietējā un valsts līmeņa publiskā

sektora iestādēm. Tāpat būtiska loma ir privātā sektora personām

un esošajiem komersantiem ar veiksmīgu pieredzi tehnoloģiski

intensīvu biznesa ideju komercializācijā.

Nozīmīga loma būs zinātniskajām institūcijām, kas nodrošinās

inkubatora dalībniekus ar izpētes pakalpojumiem. Tāpat ir

sagaidāms, ka no zinātnisko institūciju vidus Programmā varētu

piedalīties zinātnieki, kas šādā veidā varētu komercializēt savas

biznesa idejas. Būtiskas Programmai ir vietējās pašvaldības, jo

tās tieši ietekmē uzņēmējdarbības vidi un nodrošina komersantiem

nepieciešamo infrastruktūru, licences un atļaujas. Piemēram,

Rīgas pilsētas dome ir noteikusi atbalstu komersantiem, jaunu

investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu kā vienu no savas

darbības galvenajām prioritātēm. Lai sasniegtu šos mērķus, Rīgas

pilsētas domē darbojas Investīciju un uzņēmējdarbības

veicināšanas padome. Piemēram, Rīgas pilsētas dome ir uzsākusi

projektu "Duka"8, kura mērķis ir

risināt neizmantoto komercīpašumu jautājumus, vienlaikus veicinot

uzņēmējdarbību. Papildus, Rīgas pilsētas dome sadarbībā ar

Swedbank īsteno grantu programmu "Atspēriens", kuras

ietvaros jaundibinātie komersanti var saņemt līdz 6 000 lati (4

217 EUR) patentēšanai, interneta tīmekļa vietnes izstrādei,

darbinieku apmācībām, grāmatvedības pakalpojumiem un citām

vajadzībām.

Lielākās nevalstiskās organizācijas Latvijā, kas apvieno

dažādu nozaru komersantus ir Latvijas Tirdzniecības un

rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija. Abas

šīs organizācijas ir EM sociālie partneri, un tās ietekmē

uzņēmējdarbības vidi Latvijā cieši sadarbojoties ar publiskā

sektora iestādēm un pārstāvot komersantu intereses. Savukārt

nozaru asociāciju dalība ir būtiska, jo tās nodrošina komersantus

ar potenciālo partneru kontaktiem, kā arī sniedz atbalstu citās

komersantam nepieciešamajās jomās.

Paredzēts, ka privātā sektora fiziskās personas varēs

iesaistīties Tehnoloģiju inkubatora vadībā vai arī tikt

piesaistītas kā padomdevēji specifiskos gadījumos.

Latvijā ir vairākas nozares ar ilglaicīgām tradīcijām un

starptautiski atzītiem sasniegumiem, piemēram, koksnes ražošanas

nozare, ķīmijas nozare, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

nozares, elektronisko un optisko produktu ražošanas nozare, kā

arī metāla un mašīnbūves nozares, kurās ir biznesa profesionāļi

ar nepieciešamo pieredzi veiksmīgai produktu komercializācijai.

Tāpat Latvijā ir ilglaicīgas tradīcijas un starptautiski atzīti

sasniegumi dizaina nozarē.

Nozīmīga loma būs arī riska kapitāla institūcijām. Šobrīd

darbojas divas riska kapitāla institūcijas, daļu no Eiropas

Savienības fondu līdzekļiem:

· BaltCap ir privāts kapitāla investors Baltijas valstīs.

BaltCap nodrošina pamatkapitālu uz izaugsmi orientētiem Baltijas

komersantiem. Kopš 1995. gada BaltCap ir ieguldījis finansējumu

47 dažādos komersantus un pabeidzis 26 ieguldījumu projektus.

2010. gadā BaltCap uzsāka BaltCap Latvija Riska kapitāla fondu un

Lietuvas MVU fondu.

· Imprimatur ir starptautisks investīciju komersants, kas

vērsts uz augstas izaugsmes iespēju komercializāciju, kuras

piedāvā universitātes, pētniecības institūti un citas

iestādes.

Nozīmīgu lomu Programmā spēlē banku sektors. Četras lielākās

kredītiestādes Latvijā ir Swedbank, SEB banka, Nordea Finland Plc

un DNB banka, kopā veidojot 50.5 % no Latvijas banku tirgus

daļas. Tiek plānots, ka kāda no šīm bankām varētu iesaistīties

Programmas īstenošanā.

Programmas īstenošana ir saistīta ar Latvijas Republikas VI,

Kultūras ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm, tā kā šīs

institūcijas ir iesaistītas Programmas saskaņošanā, pirms tās

iesniegšanas Ministru kabinetā.

3.4.3.

Dažas no šīm institūcijām tiks iesaistītas Tehnoloģiju inkubatora

darbībā. Ar programmas jomu saistītie likumi un noteikumi

Uzskaitīt ES un valsts likumus un

noteikumus, kas attiecas uz Programmas jomu, un aprakstīt to, kā

Programma atbilst šiem likumiem un noteikumiem.

Komisijas 2008.gada 6.augusta Regula (EK) Nr. 800/2008,

kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo

tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88.pantu (vispārējā grupu

atbrīvojuma regula) (turpmāk - Komisijas Regula Nr.

800/2008);

Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris)

par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam

(turpmāk - Komisijas Regula Nr. 1998/2006);

Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2007. -

2013.gadam;

Darba likums -

šis likumus regulē darba tiesiskās attiecības;

Darba aizsardzības likums - šī likuma mērķis ir

nodrošināt, uzlabot darbinieku drošību un veselības aizsardzību

darba vietā, nosakot darba devēju, darba ņēmēju un to pārstāvju,

kā arī valsts iestāžu pienākumus, tiesības un savstarpējās

attiecības saistībā ar darba aizsardzību;

Maksātnespējas likums - šī likuma mērķis ir mudināt

finanšu grūtībās nonākušus parādniekus, ievērot un izpildīt

pienākumus un, ja iespējams, atjaunot maksātspēju, piemērojot

likumā noteiktos principus un likumīgos risinājumus.

Muitas likums - likuma mērķis ir noteikt Latvijas

nacionālās kompetences jautājumus muitas lietās;

Komerclikums - likums nosaka komersanta un

komercdarbības definīciju, kārtību, kādā notiek reģistrācijas

Komercreģistrā, kā arī komersanta tiesisko statusu;

Gada pārskata likums - likums attiecas uz Latvijā

reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, Eiropas

ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvām sabiedrībām un

Latvijā reģistrētām Eiropas komercsabiedrībām;

Komercdarbības atbalsta kontroles likums -

likuma mērķis ir noteikt Latvijas nacionālās kompetences

jautājumus komercdarbības atbalsta kontroles jomā. Likums nosaka

pieļaujamos atbalsta mērķus, atbalstāmās izmaksas un maksimāli

pieļaujamo atbalsta intensitāti, kā arī komercdarbībai sniegtā

atbalsta nacionālās kontroles procedūras, lai mazinātu atbalsta

negatīvo ietekmi uz konkurenci un nepieļautu iespēju gūt

ekonomiskas priekšrocības, saņemot nelikumīgu atbalstu;

Likums par nodokļiem un

nodevām - likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un

reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu

un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu un nodevu

administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī nodokļu

un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrī dē šanas un

pārsūdzēšanas kārtību;

Preču un pakalpojumu drošuma likums - likuma mērķis ir

panākt drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā

arī videi nekaitīgu preču ražošanu, laišanu apgrozībā un

pakalpojumu sniegšanu;

Konkurences likums - likuma mērķis ir aizsargāt,

saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci

visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot

tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci

regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības

vainīgās personas;

Civilprocesa likums - likums regulē attiecības starp

fiziskām vai juridiskām personām;

Administratīvā procesa likums - likums nodrošina

demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi

cilvēktiesību, ievērošanu konkrētās publiski tiesiskajās

attiecībās starp valsti un privātpersonu un nodrošina tiesību

normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu publiski

tiesiskajās attiecībās.

Norvēģijas Finanšu Instrumenta

2009.-2014. gadam vadības dokumenti:

Saprašanās memorands par Norvēģijas finanšu instrumenta

ieviešanu 2009.-2014.gadā, kas apstiprināts ar Ministru Kabineta

2011. gada 29. marta noteikumiem Nr. 252 "Par Latvijas

Republikas un Norvēģijas Karalistes saprašanās memorandu par

Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.-2014.gadā" un

parakstīts starp Latviju un Norvēģiju 2011.gada 28.aprīlī.

Likums:

Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas

finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda vadības likums -

nosaka vispārīgos nosacījumus abu finanšu instrumentu ieviešanai

un vadībā iesaistītajām institūcijām;

· Lai detalizētāk noteiktu programmu ieviešanas procedūras un

finanšu instrumenta vadībā iesaistīto institūciju funkcijas ir

plānots izstrādāt šādus Ministru kabineta noteikumus (pašlaik ir

izstrādes stadijā - indikatīvi varētu tikt apstiprināti 2012.gada

augustā), kas noteiks:

- Procedūras EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu

2009.-2014.gada periodaieviešanai, uzraudzībai un izvērtēšanai

(izstrādā VI);

- Procedūras par ziņošanu par programmas īstenošanā

konstatētajām neatbilstībām vai aizdomām par neatbilstībām un

neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu EEZ/Norvēģijas finanšu

instrumentu 2009.-2014.gada perioda ietvaros (izstrādā VI);

- Procedūras par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu

2009.-2014.gada perioda ietvaros Audita iestādes funkciju izpildi

(izstrādā Audita iestāde);

- Noteikumi par EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu

2009.-2014.gada perioda uzraudzības komitejas nolikumu (izstrādā

VI).

· Programmas Noteikumi tiks izstrādāti pēc Programmas

iesnieguma apstiprināšanas.

Projektu īstenošana atbilstoši attiecīgajiem ES un valsts

tiesību aktiem tiks nodrošināta, piemērojot projektu atlases

procedūru, pārbaudot starpposma ziņojumus un veicot pārbaudes uz

vietas.

Informāciju par attiecīgo ES līmeņu prioritātēm skatīt 3.3.

sadaļas "Programmas svarīgums" punktā "Tiesību

akti un valsts prioritātes" un 3.4.1. sadaļā

"Izaicinājumu un nepieciešamību analīze".

3.4.4.

Valsts atbalsts un publiskie iepirkumi

Aprakstīt, kā likumi un noteikumi

valsts atbalsta jomā ir attiecināmi uz Programmu un kā tiek

risināti šādi jautājumi (piemēram, valsts atbalsta shēmas, grupu

atbrīvojumi, paziņojumi, vadlīniju izmantošana). Norādīt

nepieciešamās atsauces.

Programma sastāv no trim daļām - iepriekš noteiktā projekta,

neliela apjoma grantu shēmas un Atklātā konkursa. Papildus

atsevišķi ir izveidots bilaterālais fonds.