Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" koncepcijas projektu

1Uzlabota klimata pārmaiņu

2politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos (1. rezultāts)

3PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un

4pielāgošanās tām

5Iepriekš noteiktais projekts "Klimata pārmaiņu

6politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā"

7risinās nepieciešamību uzlabot klimata pārmaiņu politikas

8plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, palielināt

9klimata pārmaiņu politikas integrāciju nozaru un reģionālajās

10politikās un aktivitātēs. Iepriekš noteiktais projekts ir

11turpinājums 2009.-2014. gada EEZ finanšu instrumenta programmas

12"Nacionālā klimata politika" projektiem, kuros tika

13noteikti pamatprincipi gan klimata pārmaiņu mazināšanai, gan

14pielāgošanās klimata pārmaiņām, tostarp būtiski uzlabota

15nacionālo ekspertu kapacitāte. Ņemot vērā sasniegto progresu,

16Latvijā ir konstatētas ļoti specifiskas problēmas un vajadzības,

17kuras var risināt tikai ar labi koordinētiem valdības procesiem.

18Lai nodrošinātu efektivitāti, šiem risinājumiem ir tieši

19jāatbilst esošās situācijas prasībām un jāiekļaujas vispārējā

20politikas plānošanas un ieviešanas sistēmā, piemērotākais

21risinājums ir saskaņotu darbību kopumu īstenošana iepriekš

22noteiktā projekta ietvaros.

23Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai

24(turpmāk - VARAM) šobrīd trūkst mehānismu, lai ietekmētu citu

25nozaru politikas un nodrošinātu, ka citu nozaru lēmumu

26pieņemšanas laikā tiek pienācīgi ņemti vērā ar klimata pārmaiņām

27saistītie aspekti. Iepriekš noteiktā projekta mērķis ir izveidot

28sistēmu, lai dažādu nozaru politikas plānošanas sistēmas saistītu

29ar klimata pārmaiņu politikas mērķiem un, kur iespējams,

30novērtētu ietekmi uz radītajām SEG emisijām un oglekļa piesaisti.

31Reģionālā/vietējā un arī valstiskā/nozaru līmenī trūkst politikas

32un sistemātisku pasākumu, lai sasniegtu klimata politikas mērķus,

33kā arī nav pieejami pietiekami dati par SEG emisijām un

34pielāgošanās klimata pārmaiņām rādītājiem. Iepriekš noteiktais

35projekts nodrošinās nepieciešamo vadlīniju, standartu, procedūru

36utt. izstrādi, lai risinātu šīs problēmas. Turklāt nacionālā

37brīdināšanas sistēma Latvijā ir nopietni novecojusi un neatbilst

38klimata pārmaiņu realitātei, tāpēc, lai nodrošinātu noturību pret

39klimata pārmaiņām, iepriekš noteiktā projekta ietvaros to

40pārskatīs un uzlabos, lai varētu pienācīgi informēt un aizsargāt

41sabiedrību no klimata pārmaiņu riskiem saistībā ar

42meteoroloģiskām parādībām.

43Klimata pārmaiņas tieši ietekmē pašvaldības, un tām ir plašas

44iespējas sekmēt SEG emisiju samazināšanu un pielāgošanos klimata

45pārmaiņām, tomēr pašvaldības ne vienmēr apzinās un var pienācīgi

46reaģēt uz klimata pārmaiņu radītajām sekām un riskiem. Iepriekš

47noteiktā projekta ietvaros plānots uzlabot novadu un pilsētu

48zināšanas par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

49Iepriekš noteiktā projekta ietvaros arī izveidos sistēmu, lai

50nodrošinātu reģionālo datu par SEG emisijām pieejamību, tādejādi

51veidojot pamatu reģionālās politikas plānošanai. Tā kā Latvijā

52novērojama nopietna krasta erozija un lai nodrošinātu atbilstošu

53piekrastes teritoriju plānošanu un rīcību piekrastes zonās,

54iepriekš noteiktā projekta ietvaros plānots atjaunot nacionālo

55krasta erozijas novērtējumu, pamatojoties uz jaunākajiem klimata

56pārmaiņu scenārijiem. Turklāt, lai uzlabotu klimata pārmaiņu

57politikas plānošanu un ieviešanu, arī nacionālie klimata pārmaiņu

58scenāriji tiks atjaunoti, ņemot vērā IPCC AR64.

1Atjaunoti nacionālie augšņu dati

2klimata pārmaiņu politikas plānošanai (2. rezultāts)

3PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un

4pielāgošanās tām

5Iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes

6resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" mērķis

7ir uzlabot nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas

8izstrādei un īstenošanai lauksaimniecībā.

9Pašlaik nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu augšņu datu

10informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm (valsts iestādēm,

11lauksaimniekiem, pētniekiem, starptautiskām organizācijām).

12Visaptverošas un atjaunotas augšņu informācijas trūkums apgrūtina

13ilgtspējīgu resursu pārvaldības lēmumu pieņemšanu, jo īpaši zemes

14apsaimniekošanas plānošanā.

15Informācija par augšņu datiem ir ļoti nozīmīga vairākās

16politikas jomās, piemēram, klimata, bioloģiskās daudzveidības,

17augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas zemes izmantošanas

18pārvaldības, pārtuksnešošanās un zemes degradācijas jomā. Aktuāla

19augšņu datubāze ir viens no galvenajiem faktoriem efektīvam

20darbam, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, kuri noteikti gan

21ES Klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam (Kopīgu centienu

22regulā, Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un

23mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā) un Parīzes nolīgumā. Atbilstoši

24UNFCCC, Kioto protokola un Parīzes nolīguma nosacījumiem,

25Latvijai jāziņo par SEG emisijām. Aktuāla un ticama informācija

26par valsts zemes resursiem ir pamats klimata politikas plānošanai

27un īstenošanai lauksaimniecībā. Bez atjauninātas augšņu

28informācijas un turpmāka monitoringa (attiecībā uz oglekļa

29piesaisti) nav iespējams efektīvi novērtēt un noteikt klimata

30pārmaiņu mazināšanas progresu zemes izmantošanas pārvaldībā.

312015. gadā Latvija pievienojās starptautiskajai Francijas

32iniciatīvai par lauksaimniecības augsnes oglekļa krājumu "4

33uz 1000". Iniciatīva ir aktualizējusi augsnes oglekļa

34krājumu jautājumu diskusijās par klimatu, tāpēc ir nepieciešama

35katrai valstij specifiska visaptveroša informācija par organiskā

36oglekļa saturu augsnē.

37Pašlaik Latvijā trūkst atjauninātas augšņu informācijas, kā

38arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmas; esošā informācija par

39augsni, ko Latvija izmanto SEG uzskaitē, ir vairāk nekā 30 gadus

40veca. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, augsnes kartēšana būtu

41jāveic vismaz reizi 20 gados, bet tehnisko un finansiālo iespēju,

42kā arī pieredzes trūkuma dēļ, augšņu kartēšana nav veikta.

43Atjaunināta informācija par augsni, augsnes oglekļa krājumu

44monitoringa sistēma un valstij raksturīgie SEG emisiju faktori

45sniegs nepieciešamo informāciju klimata pārmaiņu mazināšanas un

46pielāgošanās pasākumu plānošanai reģionālā un vietējā līmenī.

47Plānotās aktivitātes nodrošinās EEZ finanšu instrumenta

48programmas "Nacionālā klimata politika" pēctecību, kurā

49tika digitalizētas Latvijas vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tās

50veicinās sadarbību starp iesaistīto pušu institūcijām un

51nodrošinās to kapacitātes stiprināšanu.

1Samazināts piesārņoto vietu

2piesārņojuma risks (3. rezultāts)

3PJ 11 Vide un ekosistēmas

4Atklātais konkurss vēsturiski

5piesārņotu vietu sanācijai

6Šajā Programmas komponentē galvenā uzmanība ir pievērsta

7Programmas īpašajai interesei: piesārņoto teritoriju sanācijai.

8Tā kā ir nepieciešama vietējā līmenī pielāgota pieeja un metodika

9piesārņoto vietu sanācijai, projektiem būs augsts divpusējās

10sadarbības potenciāls, kas ietver pieredzes apmaiņu par sanācijas

11metodēm un pasākumiem.

12Atklātā konkursa projekta obligātie nosacījumi noteiks

13pienākumu projekta iesniedzējiem īstenot integrētus sabiedrības

14izpratnes veicināšanas pasākumus un paredzēt tiem noteiktu

15finansējuma daļu. Tiks veicināta izpratnes veicināšanas pasākumu

16ieviešana sadarbībā ar NVO. Izpratnes veicināšanas pasākumi var

17ietvert dažādas aktivitātes - gan konferences, darba seminārus

18vai seminārus, gan informatīvas kampaņas un publiskos pasākumus.

19Pasākumi var ietvert sociālu un kultūras pasākumu elementus, kā

20arī izglītojošas aktivitātes.

21Galvenais mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par sanācijas

22pasākumu ietekmi un Norvēģijas finanšu instrumenta ieguldījumu un

23lomu vides kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma riska

24samazināšanā. Tiks izstrādāti īpaši nosacījumi, lai sasniegtu

25iedzīvotājus, kuri gūs labumu no samazinātā piesārņojuma riska,

26jo ir ļoti svarīgi sasniegt faktiskos labuma guvējus un informēt

27par Norvēģijas finanšu instrumenta pozitīvo ietekmi. Turklāt

28Programmas ieviešanas metodes paredz, ka NVO ir atklātā konkursa

29projektu potenciālie partneri.

30Sanācijas projektos integrēti sabiedrības izpratnes

31veicināšanas pasākumi būs efektīvāki, nekā atsevišķi maza mēroga

32sabiedrības informētības veicināšanas projekti, jo kopumā

33piesārņojuma problēma ir zināma un atzīta sabiedrībā, bet katram

34sanācijas projektam varētu būt specifiski risinājumi un

35rezultāti. Publicitātes aktivitātes būs cieši saistītas ar

36veiktajiem sanācijas pasākumiem, aktualizējot informāciju, kas

37attiecas uz konkrētās teritorijas galvenajām problēmām un

38sasniegtajiem rezultātiem vietējo iedzīvotāju labklājībai.

39Papildu publicitātes pasākumi par Programmas sasniegumiem tiks

40iekļauti Programmas apsaimniekotāja komunikācijas plānā.

41Latvijas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir

42vairāk nekā 3500 teritoriju, daudzas no tām ir piesārņotas ar

43tādām vidi piesārņojošām vielām, kā smagie metāli, naftas

44produkti, organiskie savienojumi un citi piesārņojumi.

45Pašreizējais vides piesārņojums nepieļauj piesārņoto teritoriju

46attīstību. Sanācijas aktivitāšu mērķis ir attīrīt piesārņotās

47vietas, lai attiecīgo teritoriju būtu iespējams izmantot, kā arī

48nodrošināt zemes resursu saglabāšanu, uzlabot vides stāvokli

49piesārņotajās teritorijās un ap tām, kā arī samazināt

50piesārņojuma radīto risku cilvēkiem un videi.

51Aktivitātes būs vērstas uz vēsturiski piesārņoto teritoriju

52sanāciju ar palielinātu piesārņojuma radītās kaitīgās ietekmes

53risku uz cilvēkiem un vidi, kuru veicina klimata pārmaiņas.

54Klimata pārmaiņas ne tikai palielina risku, bet arī palielina

55pasākumu ieviešanas steidzamību problēmas mazināšanai. Sanācija

56tiks veikta saskaņā ar Latvijas likumdošanu (likums "Par

57piesārņojumu"), kas nosaka piesārņojuma definīciju, kā arī

58pienākumus un procedūras piesārņoto vietu sanācijai. Saskaņā ar

59likumu "Par piesārņojumu", sanācija ir piesārņotas

60vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka

61turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta, un attiecīgo

62teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai.

63Vēsturiskā piesārņojuma gadījumā iestādes un struktūras (vai

64institūciju tiesību un pienākumu pārņēmēji), kas ir atbildīgas

65par piesārņojuma radīšanu, nepastāv, tādēļ sanācijai ir

66jāpiesaista valsts budžeta līdzekļi.

67Valsts atbalsts

68Plānots atbalstīt vēsturiski piesārņotu vietu sanāciju, ja nav

69iespējams noteikt institūciju, kurai jāsedz sanācijas

70izmaksas.

71Valsts atbalsta noteikumi sanācijas pasākumiem jāpiemēro

72saskaņā ar ES regulas5 45. pantu "Ieguldījumu

73atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai". Ieguldījumam

74jānovērš kaitējumu videi, tostarp kaitējumu augsnes, virszemes

75ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei. Ja juridiskā vai fiziskā

76persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi, nav noteikta vai

77tai nevar likt segt attiecīgās izmaksas, persona, kura atbild par

78sanācijas vai attīrīšanas darbiem, var saņemt valsts atbalstu.

79Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100% no attiecināmajām

80izmaksām.

81Divpusējās sadarbības mērķi

82Programma stiprinās divpusējās attiecības, iekļaujot projektos

83(īpaši divos iepriekš noteiktajos projektos) pieredzes un labās

84prakses apmaiņu, kopīgus rezultātus, kas uzlabos savstarpējo

85sapratni starp donorvalsti un Latviju. Klimata pārmaiņas un vides

86problēmas ir globālas pārrobežu problēmas, tādējādi no

87savstarpējās sadarbības iegūs abas puses.

88Programmā tiks iesaistīts Donoru programmas partneris (turpmāk

89- DPP), kas ir Sadarbības komitejas loceklis - Norvēģijas Vides

90aģentūra (NEA).

91DPP ir bijis iesaistīts 2009.-2014. gada perioda EEZ finanšu

92instrumenta programmā "Nacionālā klimata politika" un

93līdzšinējā sadarbība starp DPP un programmas apsaimniekotāju ir

94bijusi veiksmīga. DPP piedalījās Norvēģijas partneru

95piesaistīšanā, aicināja Norvēģijas iestādes uz partnerības

96meklēšanas forumiem Latvijā, kā arī piedalījās projektu atlases

97komisijā novērotāja statusā, izvērtēja Divpusējās sadarbības

98fonda pieteikumus, kā arī palīdzēja organizēt pieredzes apmaiņas

99pasākumu Norvēģijā Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par

100pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. DPP dalība

101programmā nodrošinās iepriekšējās sadarbības turpināšanu, kas

102vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanas

103pasākumiem.

104DPP iesaistīsies visā 2014.-2021. gada perioda Programmas

105īstenošanā, tai skaitā Programmas sagatavošanas un īstenošanas

106posmā. DPP ir piedalījies Programmas izstrādē, Programmas

107plānošanas sanāksmēs un ieinteresēto pušu konsultācijās,

108Programmas izstrādes sanāksmē, kā arī Programmas koncepcijas

109izstrādē, sniedzot ieteikumus plānotajām Programmas aktivitātēm,

110tai skaitā plānojot sadarbību projekta līmenī. Atklātā konkursa

111projektu atlasē DPP iesaistīsies kā novērotājs, ņemot vērā tā

112pieredzi piesārņoto vietu sanācijas pasākumos.

113Sadarbību projektu līmenī veicinās ekspertu pieredzes apmaiņas

114pasākumi un apmācības par dažādiem ar Programmas jomu saistītiem

115klimata pārmaiņu un vides jautājumiem. Iepriekš noteikto projektu

116(INP) 1 "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un

117reģionālajā politikā" īstenos sadarbībā ar DPP, NEA, kas

118būs donorvalsts projekta partneris. INP 2 "Ilgtspējīgas

119augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā"

120īstenos sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu

121kā donorvalsts projekta partneri.

122Programmai Saprašanās Memorandā piešķirtos Divpusējās

123sadarbības fonda 100 000 euro, galvenokārt, izmantos, lai

124veicinātu un finansētu divpusējo sadarbību starp institūcijām

125Latvijā un donorvalstī, kā prioritāti nosakot projektu

126donorvalstu partnerības meklēšanas pasākumus un aktivitātes

127divpusējas sadarbības veicināšanai, pieredzes un labās prakses

128apmaiņu, mācību vizītes, partnerības pasākumus, apmācību vizītes

129projektu aktivitāšu dalībniekiem u.c. Par Divpusējās sadarbības

130fonda priekšlikumu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu

131atbildīga ir Sadarbības komiteja.

132Programmas apsaimniekotājs plāno pieprasīt līdzekļus no

133nacionālā līmeņa Divpusējās sadarbības fonda, pamatojoties uz

134Programmā paredzētajām aktivitātēm un darbībām. Papildu

135informācija tiks sagatavota Sadarbības komitejā

136Sadarbība ar starptautiskajām

137organizācijām

138Nav attiecināms.

139Programmas ieviešanas metodes

140Programma tiks ieviesta šādā veidā:

141Plānotais

142skaits: atklātais(-ie) konkurss(-i)/neliela apjoma grantu

143shēma(-as)/iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu

144instruments(-i)

145Plānotā summa (€)

146(katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu

147shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu

148instrumentam)

149Projekta

150piešķīruma daļa (%)

151Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā

152Partneri,

153kam ir tiesības piedalīties programmā

154Rezultāts 1

155Uzlabota klimata pārmaiņu

156politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos

1571 iepriekš noteiktais projekts

158Klimata pārmaiņu politikas

159integrācija nozaru un reģionālajā politikā

1602 182

161278

162100%

163Latvijas Republikas Vides

164aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

165Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

166Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs;

167Norvēģijas Vides aģentūra

168Rezultāts 2

169Atjaunoti nacionālie augšņu

170dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai

1711 iepriekš noteiktais projekts

172Ilgtspējīgas augsnes resursu

173pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā

1741 835 369

175100%

176Latvijas Republikas Zemkopības

177ministrija

178Latvijas Universitāte, Valsts

179mežzinātnes institūts SILAVA, Valsts augu aizsardzības

180dienests, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts

181Rezultāts 3

182Samazināts piesārņoto vietu

183piesārņojuma risks

1841 atklātais konkurss

185Ar vēsturiski piesārņotajām

186teritorijām saistīto risku samazināšana

18711 000 000

18885%

189Valsts un pašvaldību iestādes,

190ostu, speciālo ekonomisko zonu pārvaldes

191Jebkura valsts vai privāta

192organizācija, komerciāla vai nekomerciāla, kā arī

193nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas kā juridiskas

194personas Norvēģijā vai Saņēmējvalstīs

195Programmas mērķi un rādītāji

196Apraksts

197Rādītāji

198Bāzes

199līnija

200Uzdevums

201MĒRĶIS

202Mazinātas klimata pārmaiņas un samazināta

203neaizsargātība pret tām

2041. rezultāts

205Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde un

206ieviesta visos līmeņos6

207Valsts iestāžu skaits7 ar uzlabotu

208spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku

2090

21016

211Uzlabota nacionālā SEG inventarizācijas sistēma

212atbilstoši Parīzes nolīgumam %8

21350

21475

215Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā

216"Rezultātu apkopojums par ES gatavību pielāgoties

217klimata pārmaiņām" %9

21860

21980

2201.1. iznākums

221Izstrādāti papildu nacionālie

222klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki

223Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas

224un ieviešanas uzlabošanai

2250

2263

2271.2. iznākums

228Uzlabotas valsts brīdināšanas

229sistēmas

230Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits

231meteoroloģiskajām parādībām

2320

2335

2341.3. iznākums

235Integrēta klimata

236pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un

237aktivitātēs

238Normatīvo ieteikumu10 skaits klimata pārmaiņu

239mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu

240integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un

241aktivitātēs

2420

2436

244Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un

245pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un

246reģionālajās politikās un aktivitātēs

2470

248100

2491.4. iznākums

250Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas

251novēršanai

252Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju

253Nē

254Jā

255Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas

256novēršanai

257Nē

258Jā

2592. rezultāts

260Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu

261politikas plānošanai

262Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu kapacitāti

263ilgtspējīgai augsnes pārvaldībai

2640

2655

266Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par

267augsni

268Nē

269Jā

270Iesaistīto organizāciju11 skaits,

271kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm

2720

2738

2742.1. iznākums

275Uzlabota uzticamas,

276valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas

277pieejamība

278Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu

279skaitu

2800

28115000

282Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma -

283bināri

284Nē

285Jā

286Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika - bināri

287Nē

288Jā

289Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas

290veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko PAK (Pasaules

291Augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju

2920

29310

294Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības

295zemēs

296Nē

297Jā

2982.2. iznākums

299Izveidota augsnes oglekļa

300monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē

301Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits

302lauksaimniecībā izmantojamā zemē

3030

304200

3052.3. iznākums

306Uzlabota SEG emisiju aprēķina

307sistēma

308Aprēķināti SEG emisiju faktori12

3090

3103

3113.

312rezultāts

313Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks

314Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no

315samazināta piesārņojuma riska

3160

31730 000

3183.1. iznākums

319Uzlabots piesārņotās

320teritorijas vides stāvoklis

321Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija

3220

3233

324Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu

325skaits

3260

3273

3284. rezultāts (divpusējā sadarbība)

329Veicināta projektos iesaistīto Latvijas un

330Donorvalsts institūciju ciešāka sadarbība

331Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām

332saņēmējvalstī un donorvalstī

333Tiks

334izstrādāts

335≥4.5, un pieaugums pēc

336sākotnējās vērtības

337Apmierinātības līmenis ar izveidoto

338partnerību

339Tiks

340izstrādāts

341≥4.5, un pieaugums pēc

342sākotnējās vērtības

343Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras

344turpmāk pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas

345N/A

346≥50%

3474.1. iznākums

348Uzturētas

349partnerības starp saņēmējvalsts un donorvalsts

350institūcijām

351Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību

352kursu skaits

3530

3548

355Projektu skaits, kas ietver sadarbību ar donoru projekta

356partneri

3570

3582

359Piešķīruma daļa un budžets

360Attiecināmie

361programmas izdevumi

362€16 470 588

363Programmas

364piešķīruma daļa

36585.00%

366Kopējais programmas

367piešķīrums

368€14 000 000

369Programmas

370piešķīrums - EEZ piešķīrumi (€)

371€ 0.00

372Programmas

373piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€)

374€14 000 000

375Budžeta

376pozīcija

377EEZ

378piešķīrumi

379Norvēģijas

380piešķīrumi

381Kopējais

382piešķīrums

383Programmas

384piešķīruma daļa

385Attiecināmie programmas izdevumi

386PV

387Programmas administrēšanas izmaksas

388€

3891 235 000 €

3901 235 000 €

39185.00%

3921 452 941 €

393PJ13

3941. rezultāts

395€

3961 854 936 €

3971 854 936 €

39885.00%

3992 182 278 €

400PJ13

4012. rezultāts

402€

4031 560 064 €

4041 560 064 €

40585.00%

4061 835 369 €

407PJ11

4083. rezultāts

409€

4109 350 000 €

4119 350 000 €

41285.00%

41311 000 000 €

414Kopā

415€

41614 000 000 €

41714 000 000 €

41885.00%

41916 470 588 €

420I