1Samazināts piesārņoto vietu
2piesārņojuma risks (3. rezultāts)
3PJ 11 Vide un ekosistēmas
4Atklātais konkurss vēsturiski
5piesārņotu vietu sanācijai
6Šajā Programmas komponentē galvenā uzmanība ir pievērsta
7Programmas īpašajai interesei: piesārņoto teritoriju sanācijai.
8Tā kā ir nepieciešama vietējā līmenī pielāgota pieeja un metodika
9piesārņoto vietu sanācijai, projektiem būs augsts divpusējās
10sadarbības potenciāls, kas ietver pieredzes apmaiņu par sanācijas
11metodēm un pasākumiem.
12Atklātā konkursa projekta obligātie nosacījumi noteiks
13pienākumu projekta iesniedzējiem īstenot integrētus sabiedrības
14izpratnes veicināšanas pasākumus un paredzēt tiem noteiktu
15finansējuma daļu. Tiks veicināta izpratnes veicināšanas pasākumu
16ieviešana sadarbībā ar NVO. Izpratnes veicināšanas pasākumi var
17ietvert dažādas aktivitātes - gan konferences, darba seminārus
18vai seminārus, gan informatīvas kampaņas un publiskos pasākumus.
19Pasākumi var ietvert sociālu un kultūras pasākumu elementus, kā
20arī izglītojošas aktivitātes.
21Galvenais mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par sanācijas
22pasākumu ietekmi un Norvēģijas finanšu instrumenta ieguldījumu un
23lomu vides kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma riska
24samazināšanā. Tiks izstrādāti īpaši nosacījumi, lai sasniegtu
25iedzīvotājus, kuri gūs labumu no samazinātā piesārņojuma riska,
26jo ir ļoti svarīgi sasniegt faktiskos labuma guvējus un informēt
27par Norvēģijas finanšu instrumenta pozitīvo ietekmi. Turklāt
28Programmas ieviešanas metodes paredz, ka NVO ir atklātā konkursa
29projektu potenciālie partneri.
30Sanācijas projektos integrēti sabiedrības izpratnes
31veicināšanas pasākumi būs efektīvāki, nekā atsevišķi maza mēroga
32sabiedrības informētības veicināšanas projekti, jo kopumā
33piesārņojuma problēma ir zināma un atzīta sabiedrībā, bet katram
34sanācijas projektam varētu būt specifiski risinājumi un
35rezultāti. Publicitātes aktivitātes būs cieši saistītas ar
36veiktajiem sanācijas pasākumiem, aktualizējot informāciju, kas
37attiecas uz konkrētās teritorijas galvenajām problēmām un
38sasniegtajiem rezultātiem vietējo iedzīvotāju labklājībai.
39Papildu publicitātes pasākumi par Programmas sasniegumiem tiks
40iekļauti Programmas apsaimniekotāja komunikācijas plānā.
41Latvijas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir
42vairāk nekā 3500 teritoriju, daudzas no tām ir piesārņotas ar
43tādām vidi piesārņojošām vielām, kā smagie metāli, naftas
44produkti, organiskie savienojumi un citi piesārņojumi.
45Pašreizējais vides piesārņojums nepieļauj piesārņoto teritoriju
46attīstību. Sanācijas aktivitāšu mērķis ir attīrīt piesārņotās
47vietas, lai attiecīgo teritoriju būtu iespējams izmantot, kā arī
48nodrošināt zemes resursu saglabāšanu, uzlabot vides stāvokli
49piesārņotajās teritorijās un ap tām, kā arī samazināt
50piesārņojuma radīto risku cilvēkiem un videi.
51Aktivitātes būs vērstas uz vēsturiski piesārņoto teritoriju
52sanāciju ar palielinātu piesārņojuma radītās kaitīgās ietekmes
53risku uz cilvēkiem un vidi, kuru veicina klimata pārmaiņas.
54Klimata pārmaiņas ne tikai palielina risku, bet arī palielina
55pasākumu ieviešanas steidzamību problēmas mazināšanai. Sanācija
56tiks veikta saskaņā ar Latvijas likumdošanu (likums "Par
57piesārņojumu"), kas nosaka piesārņojuma definīciju, kā arī
58pienākumus un procedūras piesārņoto vietu sanācijai. Saskaņā ar
59likumu "Par piesārņojumu", sanācija ir piesārņotas
60vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka
61turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta, un attiecīgo
62teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai.
63Vēsturiskā piesārņojuma gadījumā iestādes un struktūras (vai
64institūciju tiesību un pienākumu pārņēmēji), kas ir atbildīgas
65par piesārņojuma radīšanu, nepastāv, tādēļ sanācijai ir
66jāpiesaista valsts budžeta līdzekļi.
67Valsts atbalsts
68Plānots atbalstīt vēsturiski piesārņotu vietu sanāciju, ja nav
69iespējams noteikt institūciju, kurai jāsedz sanācijas
70izmaksas.
71Valsts atbalsta noteikumi sanācijas pasākumiem jāpiemēro
72saskaņā ar ES regulas5 45. pantu "Ieguldījumu
73atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai". Ieguldījumam
74jānovērš kaitējumu videi, tostarp kaitējumu augsnes, virszemes
75ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei. Ja juridiskā vai fiziskā
76persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi, nav noteikta vai
77tai nevar likt segt attiecīgās izmaksas, persona, kura atbild par
78sanācijas vai attīrīšanas darbiem, var saņemt valsts atbalstu.
79Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100% no attiecināmajām
80izmaksām.
81Divpusējās sadarbības mērķi
82Programma stiprinās divpusējās attiecības, iekļaujot projektos
83(īpaši divos iepriekš noteiktajos projektos) pieredzes un labās
84prakses apmaiņu, kopīgus rezultātus, kas uzlabos savstarpējo
85sapratni starp donorvalsti un Latviju. Klimata pārmaiņas un vides
86problēmas ir globālas pārrobežu problēmas, tādējādi no
87savstarpējās sadarbības iegūs abas puses.
88Programmā tiks iesaistīts Donoru programmas partneris (turpmāk
89- DPP), kas ir Sadarbības komitejas loceklis - Norvēģijas Vides
90aģentūra (NEA).
91DPP ir bijis iesaistīts 2009.-2014. gada perioda EEZ finanšu
92instrumenta programmā "Nacionālā klimata politika" un
93līdzšinējā sadarbība starp DPP un programmas apsaimniekotāju ir
94bijusi veiksmīga. DPP piedalījās Norvēģijas partneru
95piesaistīšanā, aicināja Norvēģijas iestādes uz partnerības
96meklēšanas forumiem Latvijā, kā arī piedalījās projektu atlases
97komisijā novērotāja statusā, izvērtēja Divpusējās sadarbības
98fonda pieteikumus, kā arī palīdzēja organizēt pieredzes apmaiņas
99pasākumu Norvēģijā Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par
100pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. DPP dalība
101programmā nodrošinās iepriekšējās sadarbības turpināšanu, kas
102vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanas
103pasākumiem.
104DPP iesaistīsies visā 2014.-2021. gada perioda Programmas
105īstenošanā, tai skaitā Programmas sagatavošanas un īstenošanas
106posmā. DPP ir piedalījies Programmas izstrādē, Programmas
107plānošanas sanāksmēs un ieinteresēto pušu konsultācijās,
108Programmas izstrādes sanāksmē, kā arī Programmas koncepcijas
109izstrādē, sniedzot ieteikumus plānotajām Programmas aktivitātēm,
110tai skaitā plānojot sadarbību projekta līmenī. Atklātā konkursa
111projektu atlasē DPP iesaistīsies kā novērotājs, ņemot vērā tā
112pieredzi piesārņoto vietu sanācijas pasākumos.
113Sadarbību projektu līmenī veicinās ekspertu pieredzes apmaiņas
114pasākumi un apmācības par dažādiem ar Programmas jomu saistītiem
115klimata pārmaiņu un vides jautājumiem. Iepriekš noteikto projektu
116(INP) 1 "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un
117reģionālajā politikā" īstenos sadarbībā ar DPP, NEA, kas
118būs donorvalsts projekta partneris. INP 2 "Ilgtspējīgas
119augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā"
120īstenos sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu
121kā donorvalsts projekta partneri.
122Programmai Saprašanās Memorandā piešķirtos Divpusējās
123sadarbības fonda 100 000 euro, galvenokārt, izmantos, lai
124veicinātu un finansētu divpusējo sadarbību starp institūcijām
125Latvijā un donorvalstī, kā prioritāti nosakot projektu
126donorvalstu partnerības meklēšanas pasākumus un aktivitātes
127divpusējas sadarbības veicināšanai, pieredzes un labās prakses
128apmaiņu, mācību vizītes, partnerības pasākumus, apmācību vizītes
129projektu aktivitāšu dalībniekiem u.c. Par Divpusējās sadarbības
130fonda priekšlikumu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu
131atbildīga ir Sadarbības komiteja.
132Programmas apsaimniekotājs plāno pieprasīt līdzekļus no
133nacionālā līmeņa Divpusējās sadarbības fonda, pamatojoties uz
134Programmā paredzētajām aktivitātēm un darbībām. Papildu
135informācija tiks sagatavota Sadarbības komitejā
136Sadarbība ar starptautiskajām
137organizācijām
138Nav attiecināms.
139Programmas ieviešanas metodes
140Programma tiks ieviesta šādā veidā:
141Plānotais
142skaits: atklātais(-ie) konkurss(-i)/neliela apjoma grantu
143shēma(-as)/iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu
144instruments(-i)
145Plānotā summa (€)
146(katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu
147shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu
148instrumentam)
149Projekta
150piešķīruma daļa (%)
151Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā
152Partneri,
153kam ir tiesības piedalīties programmā
154Rezultāts 1
155Uzlabota klimata pārmaiņu
156politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos
1571 iepriekš noteiktais projekts
158Klimata pārmaiņu politikas
159integrācija nozaru un reģionālajā politikā
1602 182
161278
162100%
163Latvijas Republikas Vides
164aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
165Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;
166Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs;
167Norvēģijas Vides aģentūra
168Rezultāts 2
169Atjaunoti nacionālie augšņu
170dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai
1711 iepriekš noteiktais projekts
172Ilgtspējīgas augsnes resursu
173pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā
1741 835 369
175100%
176Latvijas Republikas Zemkopības
177ministrija
178Latvijas Universitāte, Valsts
179mežzinātnes institūts SILAVA, Valsts augu aizsardzības
180dienests, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts
181Rezultāts 3
182Samazināts piesārņoto vietu
183piesārņojuma risks
1841 atklātais konkurss
185Ar vēsturiski piesārņotajām
186teritorijām saistīto risku samazināšana
18711 000 000
18885%
189Valsts un pašvaldību iestādes,
190ostu, speciālo ekonomisko zonu pārvaldes
191Jebkura valsts vai privāta
192organizācija, komerciāla vai nekomerciāla, kā arī
193nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas kā juridiskas
194personas Norvēģijā vai Saņēmējvalstīs
195Programmas mērķi un rādītāji
196Apraksts
197Rādītāji
198Bāzes
199līnija
200Uzdevums
201MĒRĶIS
202Mazinātas klimata pārmaiņas un samazināta
203neaizsargātība pret tām
2041. rezultāts
205Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde un
206ieviesta visos līmeņos6
207Valsts iestāžu skaits7 ar uzlabotu
208spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku
2090
21016
211Uzlabota nacionālā SEG inventarizācijas sistēma
212atbilstoši Parīzes nolīgumam %8
21350
21475
215Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā
216"Rezultātu apkopojums par ES gatavību pielāgoties
217klimata pārmaiņām" %9
21860
21980
2201.1. iznākums
221Izstrādāti papildu nacionālie
222klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki
223Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas
224un ieviešanas uzlabošanai
2250
2263
2271.2. iznākums
228Uzlabotas valsts brīdināšanas
229sistēmas
230Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits
231meteoroloģiskajām parādībām
2320
2335
2341.3. iznākums
235Integrēta klimata
236pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un
237aktivitātēs
238Normatīvo ieteikumu10 skaits klimata pārmaiņu
239mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu
240integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un
241aktivitātēs
2420
2436
244Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un
245pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un
246reģionālajās politikās un aktivitātēs
2470
248100
2491.4. iznākums
250Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas
251novēršanai
252Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju
253Nē
254Jā
255Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas
256novēršanai
257Nē
258Jā
2592. rezultāts
260Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu
261politikas plānošanai
262Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu kapacitāti
263ilgtspējīgai augsnes pārvaldībai
2640
2655
266Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par
267augsni
268Nē
269Jā
270Iesaistīto organizāciju11 skaits,
271kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm
2720
2738
2742.1. iznākums
275Uzlabota uzticamas,
276valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas
277pieejamība
278Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu
279skaitu
2800
28115000
282Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma -
283bināri
284Nē
285Jā
286Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika - bināri
287Nē
288Jā
289Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas
290veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko PAK (Pasaules
291Augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju
2920
29310
294Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības
295zemēs
296Nē
297Jā
2982.2. iznākums
299Izveidota augsnes oglekļa
300monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē
301Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits
302lauksaimniecībā izmantojamā zemē
3030
304200
3052.3. iznākums
306Uzlabota SEG emisiju aprēķina
307sistēma
308Aprēķināti SEG emisiju faktori12
3090
3103
3113.
312rezultāts
313Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks
314Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no
315samazināta piesārņojuma riska
3160
31730 000
3183.1. iznākums
319Uzlabots piesārņotās
320teritorijas vides stāvoklis
321Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija
3220
3233
324Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu
325skaits
3260
3273
3284. rezultāts (divpusējā sadarbība)
329Veicināta projektos iesaistīto Latvijas un
330Donorvalsts institūciju ciešāka sadarbība
331Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām
332saņēmējvalstī un donorvalstī
333Tiks
334izstrādāts
335≥4.5, un pieaugums pēc
336sākotnējās vērtības
337Apmierinātības līmenis ar izveidoto
338partnerību
339Tiks
340izstrādāts
341≥4.5, un pieaugums pēc
342sākotnējās vērtības
343Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras
344turpmāk pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas
345N/A
346≥50%
3474.1. iznākums
348Uzturētas
349partnerības starp saņēmējvalsts un donorvalsts
350institūcijām
351Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību
352kursu skaits
3530
3548
355Projektu skaits, kas ietver sadarbību ar donoru projekta
356partneri
3570
3582
359Piešķīruma daļa un budžets
360Attiecināmie
361programmas izdevumi
362€16 470 588
363Programmas
364piešķīruma daļa
36585.00%
366Kopējais programmas
367piešķīrums
368€14 000 000
369Programmas
370piešķīrums - EEZ piešķīrumi (€)
371€ 0.00
372Programmas
373piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€)
374€14 000 000
375Budžeta
376pozīcija
377EEZ
378piešķīrumi
379Norvēģijas
380piešķīrumi
381Kopējais
382piešķīrums
383Programmas
384piešķīruma daļa
385Attiecināmie programmas izdevumi
386PV
387Programmas administrēšanas izmaksas
388€
3891 235 000 €
3901 235 000 €
39185.00%
3921 452 941 €
393PJ13
3941. rezultāts
395€
3961 854 936 €
3971 854 936 €
39885.00%
3992 182 278 €
400PJ13
4012. rezultāts
402€
4031 560 064 €
4041 560 064 €
40585.00%
4061 835 369 €
407PJ11
4083. rezultāts
409€
4109 350 000 €
4119 350 000 €
41285.00%
41311 000 000 €
414Kopā
415€
41614 000 000 €
41714 000 000 €
41885.00%
41916 470 588 €
420I
Sakārto faktus pirms sarunas ar iestādi vai juristu
Īpašuma un zemesgrāmatu pantos vērtība ir precīzā atsaucē, dokumentu ķēdē un lēmumu datumos. Vairogs var kalpot kā lietas mape šai pārbaudei.