Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" koncepcijas projektu 3. pants

Samazināts piesārņoto vietu

piesārņojuma risks (3. rezultāts)

PJ 11 Vide un ekosistēmas

Atklātais konkurss vēsturiski

piesārņotu vietu sanācijai

Šajā Programmas komponentē galvenā uzmanība ir pievērsta

Programmas īpašajai interesei: piesārņoto teritoriju sanācijai.

Tā kā ir nepieciešama vietējā līmenī pielāgota pieeja un metodika

piesārņoto vietu sanācijai, projektiem būs augsts divpusējās

sadarbības potenciāls, kas ietver pieredzes apmaiņu par sanācijas

metodēm un pasākumiem.

Atklātā konkursa projekta obligātie nosacījumi noteiks

pienākumu projekta iesniedzējiem īstenot integrētus sabiedrības

izpratnes veicināšanas pasākumus un paredzēt tiem noteiktu

finansējuma daļu. Tiks veicināta izpratnes veicināšanas pasākumu

ieviešana sadarbībā ar NVO. Izpratnes veicināšanas pasākumi var

ietvert dažādas aktivitātes - gan konferences, darba seminārus

vai seminārus, gan informatīvas kampaņas un publiskos pasākumus.

Pasākumi var ietvert sociālu un kultūras pasākumu elementus, kā

arī izglītojošas aktivitātes.

Galvenais mērķis ir informēt plašāku sabiedrību par sanācijas

pasākumu ietekmi un Norvēģijas finanšu instrumenta ieguldījumu un

lomu vides kvalitātes uzlabošanā un piesārņojuma riska

samazināšanā. Tiks izstrādāti īpaši nosacījumi, lai sasniegtu

iedzīvotājus, kuri gūs labumu no samazinātā piesārņojuma riska,

jo ir ļoti svarīgi sasniegt faktiskos labuma guvējus un informēt

par Norvēģijas finanšu instrumenta pozitīvo ietekmi. Turklāt

Programmas ieviešanas metodes paredz, ka NVO ir atklātā konkursa

projektu potenciālie partneri.

Sanācijas projektos integrēti sabiedrības izpratnes

veicināšanas pasākumi būs efektīvāki, nekā atsevišķi maza mēroga

sabiedrības informētības veicināšanas projekti, jo kopumā

piesārņojuma problēma ir zināma un atzīta sabiedrībā, bet katram

sanācijas projektam varētu būt specifiski risinājumi un

rezultāti. Publicitātes aktivitātes būs cieši saistītas ar

veiktajiem sanācijas pasākumiem, aktualizējot informāciju, kas

attiecas uz konkrētās teritorijas galvenajām problēmām un

sasniegtajiem rezultātiem vietējo iedzīvotāju labklājībai.

Papildu publicitātes pasākumi par Programmas sasniegumiem tiks

iekļauti Programmas apsaimniekotāja komunikācijas plānā.

Latvijas Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistrā ir

vairāk nekā 3500 teritoriju, daudzas no tām ir piesārņotas ar

tādām vidi piesārņojošām vielām, kā smagie metāli, naftas

produkti, organiskie savienojumi un citi piesārņojumi.

Pašreizējais vides piesārņojums nepieļauj piesārņoto teritoriju

attīstību. Sanācijas aktivitāšu mērķis ir attīrīt piesārņotās

vietas, lai attiecīgo teritoriju būtu iespējams izmantot, kā arī

nodrošināt zemes resursu saglabāšanu, uzlabot vides stāvokli

piesārņotajās teritorijās un ap tām, kā arī samazināt

piesārņojuma radīto risku cilvēkiem un videi.

Aktivitātes būs vērstas uz vēsturiski piesārņoto teritoriju

sanāciju ar palielinātu piesārņojuma radītās kaitīgās ietekmes

risku uz cilvēkiem un vidi, kuru veicina klimata pārmaiņas.

Klimata pārmaiņas ne tikai palielina risku, bet arī palielina

pasākumu ieviešanas steidzamību problēmas mazināšanai. Sanācija

tiks veikta saskaņā ar Latvijas likumdošanu (likums "Par

piesārņojumu"), kas nosaka piesārņojuma definīciju, kā arī

pienākumus un procedūras piesārņoto vietu sanācijai. Saskaņā ar

likumu "Par piesārņojumu", sanācija ir piesārņotas

vietas attīrīšana un atveseļošana vismaz līdz tādai pakāpei, ka

turpmāk cilvēku veselība vai vide netiek apdraudēta, un attiecīgo

teritoriju iespējams izmantot noteiktai saimnieciskai darbībai.

Vēsturiskā piesārņojuma gadījumā iestādes un struktūras (vai

institūciju tiesību un pienākumu pārņēmēji), kas ir atbildīgas

par piesārņojuma radīšanu, nepastāv, tādēļ sanācijai ir

jāpiesaista valsts budžeta līdzekļi.

Valsts atbalsts

Plānots atbalstīt vēsturiski piesārņotu vietu sanāciju, ja nav

iespējams noteikt institūciju, kurai jāsedz sanācijas

izmaksas.

Valsts atbalsta noteikumi sanācijas pasākumiem jāpiemēro

saskaņā ar ES regulas5 45. pantu "Ieguldījumu

atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai". Ieguldījumam

jānovērš kaitējumu videi, tostarp kaitējumu augsnes, virszemes

ūdeņu vai pazemes ūdeņu kvalitātei. Ja juridiskā vai fiziskā

persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi, nav noteikta vai

tai nevar likt segt attiecīgās izmaksas, persona, kura atbild par

sanācijas vai attīrīšanas darbiem, var saņemt valsts atbalstu.

Atbalsta intensitāte nepārsniedz 100% no attiecināmajām

izmaksām.

Divpusējās sadarbības mērķi

Programma stiprinās divpusējās attiecības, iekļaujot projektos

(īpaši divos iepriekš noteiktajos projektos) pieredzes un labās

prakses apmaiņu, kopīgus rezultātus, kas uzlabos savstarpējo

sapratni starp donorvalsti un Latviju. Klimata pārmaiņas un vides

problēmas ir globālas pārrobežu problēmas, tādējādi no

savstarpējās sadarbības iegūs abas puses.

Programmā tiks iesaistīts Donoru programmas partneris (turpmāk

- DPP), kas ir Sadarbības komitejas loceklis - Norvēģijas Vides

aģentūra (NEA).

DPP ir bijis iesaistīts 2009.-2014. gada perioda EEZ finanšu

instrumenta programmā "Nacionālā klimata politika" un

līdzšinējā sadarbība starp DPP un programmas apsaimniekotāju ir

bijusi veiksmīga. DPP piedalījās Norvēģijas partneru

piesaistīšanā, aicināja Norvēģijas iestādes uz partnerības

meklēšanas forumiem Latvijā, kā arī piedalījās projektu atlases

komisijā novērotāja statusā, izvērtēja Divpusējās sadarbības

fonda pieteikumus, kā arī palīdzēja organizēt pieredzes apmaiņas

pasākumu Norvēģijā Latvijas pašvaldību pārstāvjiem par

pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem jautājumiem. DPP dalība

programmā nodrošinās iepriekšējās sadarbības turpināšanu, kas

vērsta uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanas

pasākumiem.

DPP iesaistīsies visā 2014.-2021. gada perioda Programmas

īstenošanā, tai skaitā Programmas sagatavošanas un īstenošanas

posmā. DPP ir piedalījies Programmas izstrādē, Programmas

plānošanas sanāksmēs un ieinteresēto pušu konsultācijās,

Programmas izstrādes sanāksmē, kā arī Programmas koncepcijas

izstrādē, sniedzot ieteikumus plānotajām Programmas aktivitātēm,

tai skaitā plānojot sadarbību projekta līmenī. Atklātā konkursa

projektu atlasē DPP iesaistīsies kā novērotājs, ņemot vērā tā

pieredzi piesārņoto vietu sanācijas pasākumos.

Sadarbību projektu līmenī veicinās ekspertu pieredzes apmaiņas

pasākumi un apmācības par dažādiem ar Programmas jomu saistītiem

klimata pārmaiņu un vides jautājumiem. Iepriekš noteikto projektu

(INP) 1 "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un

reģionālajā politikā" īstenos sadarbībā ar DPP, NEA, kas

būs donorvalsts projekta partneris. INP 2 "Ilgtspējīgas

augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā"

īstenos sadarbībā ar Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūtu

kā donorvalsts projekta partneri.

Programmai Saprašanās Memorandā piešķirtos Divpusējās

sadarbības fonda 100 000 euro, galvenokārt, izmantos, lai

veicinātu un finansētu divpusējo sadarbību starp institūcijām

Latvijā un donorvalstī, kā prioritāti nosakot projektu

donorvalstu partnerības meklēšanas pasākumus un aktivitātes

divpusējas sadarbības veicināšanai, pieredzes un labās prakses

apmaiņu, mācību vizītes, partnerības pasākumus, apmācību vizītes

projektu aktivitāšu dalībniekiem u.c. Par Divpusējās sadarbības

fonda priekšlikumu apstiprināšanu un finansējuma piešķiršanu

atbildīga ir Sadarbības komiteja.

Programmas apsaimniekotājs plāno pieprasīt līdzekļus no

nacionālā līmeņa Divpusējās sadarbības fonda, pamatojoties uz

Programmā paredzētajām aktivitātēm un darbībām. Papildu

informācija tiks sagatavota Sadarbības komitejā

Sadarbība ar starptautiskajām

organizācijām

Nav attiecināms.

Programmas ieviešanas metodes

Programma tiks ieviesta šādā veidā:

Plānotais

skaits: atklātais(-ie) konkurss(-i)/neliela apjoma grantu

shēma(-as)/iepriekš noteiktais(-ie) projekts(-i)/finanšu

instruments(-i)

Plānotā summa (€)

(katram atklātajam konkursam, katrai neliela apjoma grantu

shēmai, iepriekš noteiktajiem projektiem, finanšu

instrumentam)

Projekta

piešķīruma daļa (%)

Pretendenti, kam ir tiesības piedalīties programmā

Partneri,

kam ir tiesības piedalīties programmā

Rezultāts 1

Uzlabota klimata pārmaiņu

politikas izstrāde un ieviesta visos līmeņos

1 iepriekš noteiktais projekts

Klimata pārmaiņu politikas

integrācija nozaru un reģionālajā politikā

2 182

278

100%

Latvijas Republikas Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs;

Norvēģijas Vides aģentūra

Rezultāts 2

Atjaunoti nacionālie augšņu

dati klimata pārmaiņu politikas plānošanai

1 iepriekš noteiktais projekts

Ilgtspējīgas augsnes resursu

pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā

1 835 369

100%

Latvijas Republikas Zemkopības

ministrija

Latvijas Universitāte, Valsts

mežzinātnes institūts SILAVA, Valsts augu aizsardzības

dienests, Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts

Rezultāts 3

Samazināts piesārņoto vietu

piesārņojuma risks

1 atklātais konkurss

Ar vēsturiski piesārņotajām

teritorijām saistīto risku samazināšana

11 000 000

85%

Valsts un pašvaldību iestādes,

ostu, speciālo ekonomisko zonu pārvaldes

Jebkura valsts vai privāta

organizācija, komerciāla vai nekomerciāla, kā arī

nevalstiskās organizācijas, kas reģistrētas kā juridiskas

personas Norvēģijā vai Saņēmējvalstīs

Programmas mērķi un rādītāji

Apraksts

Rādītāji

Bāzes

līnija

Uzdevums

MĒRĶIS

Mazinātas klimata pārmaiņas un samazināta

neaizsargātība pret tām

1. rezultāts

Uzlabota klimata pārmaiņu politikas izstrāde un

ieviesta visos līmeņos6

Valsts iestāžu skaits7 ar uzlabotu

spēju izstrādāt un piemērot klimata pārmaiņu politiku

Uzlabota nacionālā SEG inventarizācijas sistēma

atbilstoši Parīzes nolīgumam %8

Kopējais pozitīvais novērtējums ziņojumā

"Rezultātu apkopojums par ES gatavību pielāgoties

klimata pārmaiņām" %9

1.1. iznākums

Izstrādāti papildu nacionālie

klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīki

Izstrādāto rīku skaits klimata pārmaiņu politikas plānošanas

un ieviešanas uzlabošanai

1.2. iznākums

Uzlabotas valsts brīdināšanas

sistēmas

Izstrādāto jauno meteoroloģisko brīdinājuma kritēriju skaits

meteoroloģiskajām parādībām

1.3. iznākums

Integrēta klimata

pārmaiņu politika nozaru un reģionālajās politikās un

aktivitātēs

Normatīvo ieteikumu10 skaits klimata pārmaiņu

mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu

integrēšanai nozaru un reģionālā līmeņa politikās un

aktivitātēs

Apmācīto ekspertu skaits klimata pārmaiņu mazināšanas un

pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanai nozaru un

reģionālajās politikās un aktivitātēs

100

1.4. iznākums

Uzlabota kompetenču bāze krasta erozijas

novēršanai

Atjaunots nacionālais novērtējums par krasta eroziju

Nē

Jā

Izstrādāts iespējamo risinājumu kopums krasta erozijas

novēršanai

Nē

Jā

2. rezultāts

Atjaunoti nacionālie augšņu dati klimata pārmaiņu

politikas plānošanai

Valsts iestāžu skaits ar uzlabotu kapacitāti

ilgtspējīgai augsnes pārvaldībai

Uzlabota ar klimatu saistītā informācija par

augsni

Nē

Jā

Iesaistīto organizāciju11 skaits,

kuras gūs labumu no uzlabotās augšņu datubāzes un kartēm

2.1. iznākums

Uzlabota uzticamas,

valstij raksturīgas lauksaimniecības augšņu informācijas

pieejamība

Vēsturiskā augšņu datubāze papildināta ar augšņu profila datu

skaitu

15000

Atjaunota nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma -

bināri

Nē

Jā

Izstrādāta augšņu kartogrāfijas metodika - bināri

Nē

Jā

Apmācīto ekspertu skaits augsnes apraksta un kartēšanas

veikšanai saskaņā ar valsts un starptautisko PAK (Pasaules

Augšņu klasifikators) augšņu klasifikāciju

Izstrādāta kūdras augšņu izplatības karte lauksaimniecības

zemēs

Nē

Jā

2.2. iznākums

Izveidota augsnes oglekļa

monitoringa sistēma lauksaimniecības zemē

Izveidoto augsnes oglekļa monitoringa vietu skaits

lauksaimniecībā izmantojamā zemē

200

2.3. iznākums

Uzlabota SEG emisiju aprēķina

sistēma

Aprēķināti SEG emisiju faktori12

rezultāts

Samazināts piesārņoto vietu piesārņojuma risks

Iedzīvotāju skaits, kas gūst labumu no

samazināta piesārņojuma riska

30 000

3.1. iznākums

Uzlabots piesārņotās

teritorijas vides stāvoklis

Teritoriju skaits, kurās veikta sanācija

Īstenoto sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņu

skaits

4. rezultāts (divpusējā sadarbība)

Veicināta projektos iesaistīto Latvijas un

Donorvalsts institūciju ciešāka sadarbība

Uzticības līmenis starp sadarbības institūcijām

saņēmējvalstī un donorvalstī

Tiks

izstrādāts

≥4.5, un pieaugums pēc

sākotnējās vērtības

Apmierinātības līmenis ar izveidoto

partnerību

Tiks

izstrādāts

≥4.5, un pieaugums pēc

sākotnējās vērtības

Sadarbībā iesaistītās organizācijas, kuras

turpmāk pielieto divpusējā sadarbībā iegūtās zināšanas

N/A

≥50%

4.1. iznākums

Uzturētas

partnerības starp saņēmējvalsts un donorvalsts

institūcijām

Donorvalsts un saņēmējvalsts iestāžu kopīgi organizēto mācību

kursu skaits

Projektu skaits, kas ietver sadarbību ar donoru projekta

partneri

Piešķīruma daļa un budžets

Attiecināmie

programmas izdevumi

€16 470 588

Programmas

piešķīruma daļa

85.00%

Kopējais programmas

piešķīrums

€14 000 000

Programmas

piešķīrums - EEZ piešķīrumi (€)

€ 0.00

Programmas

piešķīrums - Norvēģijas piešķīrumi (€)

€14 000 000

Budžeta

pozīcija

EEZ

piešķīrumi

Norvēģijas

piešķīrumi

Kopējais

piešķīrums

Programmas

piešķīruma daļa

Attiecināmie programmas izdevumi

Programmas administrēšanas izmaksas

€

1 235 000 €

85.00%

1 452 941 €

PJ13

1. rezultāts

€

1 854 936 €

85.00%

2 182 278 €

PJ13

2. rezultāts

€

1 560 064 €

85.00%

1 835 369 €

PJ11

3. rezultāts

€

9 350 000 €

85.00%

11 000 000 €

Kopā

€

14 000 000 €

85.00%

16 470 588 €

pielikums

Iepriekš noteiktais projekts

Projekta nosaukums:

Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā

politikā

Projekta iesniedzējs:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Projekta partneris(-i):

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde;

Latvijas Vides, ģeoloģijas un

meteoroloģijas centrs

Donoru projekta partneris (-i):

Norvēģijas Vides aģentūra

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

€ 2 182

278

Projekta piešķīruma daļa:

100%

Projekta piešķīruma summa*:

€ 2 182

278

Plānotais ilgums:

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta.

36 mēneši

Iepriekš noteiktā projekta aktivitāšu mērķis ir dažādu

instrumentu izstrāde un ieviešana, lai ietekmētu politiku un

pasākumus citās nozarēs un visos valsts pārvaldības līmeņos, lai

tādējādi nodrošinātu, ka klimata pārmaiņu politika tiek

integrēta, izstrādāta un piemērota konsekventi un visaptverošā

līmenī.

Iepriekš noteiktais projekts nodrošinās pēctecību EEZ finanšu

instrumenta programmas "Nacionālā klimata politika"

projektiem "Nacionālās sistēmas pilnveidošana

siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām,

pasākumiem un prognozēm" un "Priekšlikumu izstrāde

Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai,

identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata

pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu

novērtējumu. "

Plānotās aktivitātes:

1) Papildu klimata pārmaiņu politikas plānošanas rīku

izstrāde, tai skaitā:

a. reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēma, lai veicinātu

reģionālo klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu;

b. elektroniska datu bāze par ozona slāni noārdošām vielām un

F-gāzēm;

c. atjaunināti Latvijas klimata pārmaiņu scenāriji 2100.

gadam;

d. uzlabota nacionālās brīdināšanas sistēma saistībā ar

meteoroloģiskām parādībām;

e. atjaunināts Latvijas krasta erozijas novērtējums, ņemot

vērā klimata pārmaiņu scenārijus.

2) Klimata pārmaiņu politikas integrēšana nozaru un

reģionālajās politikās un aktivitātēs:

a. pašreizējās prakses novērtējums un ieteikumu izstrāde, lai

integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās aspektus

tādās nozarēs kā finanses, apdrošināšana, ēku, ceļu un dzelzceļu

būvniecībai, teritorijas izmantošanas plānošana/pārplānošana;

b. studiju kursa izstrāde un ieviešana novadu pašvaldībām un

pilsētām par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata

pārmaiņām jautājumiem.

Plānotie rezultāti:

1) izstrādāta reģionālo datu vākšanas un ziņošanas sistēma,

lai uzlabotu klimata pārmaiņu politikas plānošanu un ieviešanu

reģionālā līmenī;

2) Izstrādāta elektroniska datubāze par ozona slāni noārdošām

vielām un F-gāzēm, lai uzlabotu ziņošanu un politikas

plānošanu;

3) atjaunoti un uzlaboti Latvijas klimata pārmaiņu scenāriji

līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību

padomes piekto izvērtēšanas ziņojumu (AR5), lai nodrošinātu

politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm;

4) uzlabota nacionālā brīdināšanas sistēma, tostarp

aktualizēti pašreizējie un izstrādāti vismaz pieci jauni

brīdinājumi par meteoroloģiskām parādībām;

5) jaunāko datu par Latvijas krasta eroziju iegūšana, lai

pielāgotu piekrastes izmantošanas plānošanu, kā arī izstrādāti

piemēroti risinājumi, lai novērstu krasta eroziju, ņemot vērā

klimata pārmaiņu scenārijus;

6) izstrādāti jauni normatīvi ieteikumi, lai integrētu

pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektus vismaz 6 nozaru un

reģionālajās politikās;

7) vismaz 100 eksperti apmācīti par integrētiem klimata

pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem

nozaru un reģionālajās politikās un aktivitātēs.

VARAM ir atbildīgā iestāde par klimata pārmaiņu politikas

plānošanu un tās ieviešanas koordinēšanu. Kā projekta īstenotājs,

VARAM koordinēs iepriekš noteiktā projekta īstenošanu un visu

plānoto aktivitāšu īstenošanu. VARAM organizēs nozaru normatīvo

ieteikumu izstrādi, lai integrētu klimata pārmaiņu mazināšanas un

pielāgošanās tām aspektus nozaru un reģionālajās politikās,

saistītās nozaru ekspertu un pašvaldību pārstāvju apmācības,

atjauninātā nacionālā novērtējuma par krasta eroziju un piemērotu

risinājumu izstrādi, SEG inventarizācijas sistēmas uzlabošanu

u.c. aktivitātes.

Lai nodrošinātu reģionālā līmeņa klimata politikas plānošanu

un ieviešanu, VARAM sadarbībā ar projekta partneri Latvijas

Republikas Centrālās statistikas pārvaldi izstrādās reģionālo

datu vākšanas/aprēķināšanas sistēmu. Sadarbībā ar projekta

partneri Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centru plānots veikt elektroniskās datubāzes izstrādi par

F-gāzēm, klimata pārmaiņu scenāriju Latvijai līdz 2100. gadam

atjaunošanu, nacionālās brīdināšanas sistēmas uzlabošanu, ņemot

vērā meteoroloģiskās parādības. Kā donorvalsts projekta partneris

Norvēģijas Vides aģentūra plāno dalīties ar savu pieredzi

iepriekš minētajās aktivitātēs, tostarp sniegt ieguldījumu

ieteikumu izstrādāšanai, lai integrētu klimata pārmaiņu

mazināšanas un pielāgošanās tām aspektus nozaru un reģionālajās

politikās un aktivitātēs.

Iepriekš noteiktā projekta tiešās mērķa grupas ir pašvaldības,

valsts iestādes un sabiedrība. Pašvaldības gūs labumu no

palielinātas kapacitātes, atbalsta pieejamības (ieskaitot datus)

un instrumentiem klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām

pasākumu plānošanai. Tāpat arī, valsts iestādes iegūs uzlabotas

zināšanas un prasmes, atbalsta un instrumentu pieejamību klimata

pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās tām politikas plānošanai,

bet sabiedrība gūs labumu no efektīvākas politikas plānošanas un

ieviešanas, ieskaitot uzlabotu drošību. Labuma guvēji no

programmā īstenotajām aktivitātēm ir pilsoniskā sabiedrība,

tostarp NVO, kuras gūs labumu no uzlabotas klimata pārmaiņu

politikas, brīdinājuma sistēmas un vides apstākļu uzlabošanās

ilgtermiņā.

Iepriekš noteiktais projekts

Projekta nosaukums:

Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana

lauksaimniecībā

Projekta iesniedzējs:

Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

Projekta partneris (-s):

Latvijas Universitāte, Valsts augu aizsardzības dienests,

Valsts mežzinātnes institūts SILAVA

Donoru projekta partneris (-i):

Norvēģijas Bioekonomikas pētījumu institūts

Kopējās maksimālās attiecināmās projekta izmaksas:

€ 1 835 369

Projekta piešķīruma daļa:

100 %

Projekta piešķīruma summa*:

€ 1 835 369

Plānotais ilgums:

* Maksimālais finansējums no programmas budžeta.

36 mēneši

Iepriekš noteiktā projekta īstenošana palīdzēs īstenot

elastīgu lauksaimniecības un citu zemes izmantošanas veidu

pārvaldības praksi, lai palielinātu lauksaimnieciskās ražošanas

produktivitāti, nodrošinātu ilgtspējīgu zemes resursu izmantošanu

un palīdzētu saglabāt ekosistēmas, kas stiprina spējas

pielāgoties klimata pārmaiņām, ekstremāliem laika apstākļiem,

sausumam, plūdiem un citām katastrofām un, kas pakāpeniski uzlabo

zemes un augsnes kvalitāti. Turklāt projekts palīdzēs sasniegt

starptautiskos un Eiropas klimata pārmaiņu mērķus un ziņošanas

prasības.

Iepriekš noteiktajā projektā plānots atjaunināt valsts augsnes

datus, kurus izmantos klimata pārmaiņu politikā. Projekta

īstenošana uzlabos ar klimatu saistītu informāciju par augsni, kā

arī valsts iestāžu kapacitāti ilgtspējīgā augsnes pārvaldībā.

Projekta īstenošana balstīsies uz 2009.-2014. gada perioda EEZ

finanšu instrumenta programmas "Nacionālā klimata

politika" projekta "Nacionālās sistēmas pilnveidošana

siltumnīcefekta gāzu inventarizācijai un ziņošanai par politikām,

pasākumiem un prognozēm" pētījumu "Ilgtspējīgas zemes

resursu pārvaldības veicināšana, izveidojot digitālu augšņu

datubāzi", kura ietvaros tika digitalizētas Latvijas

vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tiks stiprināta sadarbība starp

iesaistītajām institūcijām un nodrošināta to kapacitātes

stiprināšana.

Plānotās aktivitātes:

1) uzticamas, valstij specifiskas augšņu informācijas

uzlabošana lauksaimniecības zemē:

a. vēsturiskās augšņu datubāzes pilnveide;

b. nacionālas augsnes klasifikācijas sistēmas izstrāde;

c. augsnes kartēšanas metodikas izstrāde;

d. kūdras augsnes izplatības kartēšana.

2) nacionālās augsnes oglekļa monitoringa sistēmas

izveide;

3) SEG emisiju aprēķināšanas sistēmas uzlabošana.

Plānotie rezultāti:

1) vēsturiskā augšņu datubāze un digitālā augšņu karte

atjaunināta, pievienojot 15 000 augsnes profilu datus;

2) nacionālā augšņu klasifikācijas sistēma ir atjaunināta un

saskaņota ar starptautisko PAK klasifikāciju;

3) izstrādāta augšņu kartēšanas metodoloģija:

a. 10 cilvēki ir apmācīti veikt augšņu aprakstu un kartēšanu

saskaņā ar nacionālo un starptautisko PAK augšņu

klasifikāciju;

4) novērtēta kūdras augsnes izplatība lauksaimniecības

zemē:

a. izstrādāta karte par kūdras augšņu izplatību

lauksaimniecības zemē;

5) ierīkotas 200 augsnes oglekļa monitoringa vietas

lauksaimniecības zemē;

6) izstrādāti trīs SEG emisiju faktori nosusinātām

organiskajām augsnēm lauksaimniecības zemēs;

7) projekta starpposma un noslēguma īstenošanas ziņojumi;

8) Norvēģijas un Latvijas ekspertu pieredzes apmaiņas

vizītes.

Projektu nepieciešams īstenot kā iepriekš noteikto projektu,

jo plānotās aktivitātes - augšņu kartēšana un augšņu informācijas

regulāra atjaunošana ir Zemes pārvaldības likumā noteiktās valsts

funkcijas. Zemkopības ministrija ir atbildīga par šo funkciju

īstenošanu lauksaimniecības zemes resursu politikas jomā

(Zemkopības ministrijas nolikums).

Īss izvēlēto projekta partneru pamatojums

Latvijas

Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte ir

vadošā augsnes zinātnes un izglītības iestāde Latvijā. Tā ir

vienīgā zinātniskā institūcija, kurā izstrādāts un uzturēts karšu

serveris, kas satur dažādus ģeotelpiskos datus (ģeoloģisko,

augsnes, topogrāfisko, ortofoto utt.) digitālā formātā par

Latviju, kas ir nepieciešami veiksmīgai projekta īstenošanai.

Universitāte būs atbildīga par: vēsturiskās augšņu datubāzes

pilnveidi, nacionālās augšņu klasifikācijas sistēmas

atjaunināšanu, augšņu kartēšanas metodikas izstrādi un kūdras

augsnes izplatības kartēšanu.

Valsts mežzinātnes

institūts SILAVA ir atbildīgs par valsts SEG emisiju

uzskaiti zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un

mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā. Projekta ietvaros SILAVA

uzlabos SEG emisiju aprēķināšanas sistēmu, izstrādājot SEG

emisiju faktorus nosusinātām organiskajām augsnēm

lauksaimniecības zemēs.

Valsts augu

aizsardzības dienests (VAAD) uztur Latvijas augšņu

agroķīmiskās izpētes datubāzi. VAAD sadarbībā ar SILAVA izveidos

augšņu oglekļa monitoringa sistēmu lauksaimniecības zemēm, šajā

aspektā integrējot nacionālā meža monitoringa (veic SILAVA) un

augsnes agroķīmiskā monitoringa sistēmas (veic VAAD).

Norvēģijas

Bioekonomikas pētījumu institūts (NIBIO) kā viens no

galvenajiem projekta partneriem ir strādājis pie augsnes

apsekojumiem kopš 1980. gadiem, kad Norvēģijā sākās augsnes

apsekojums ar pašreizējo intensitāti. Latvijas augsnes zinātnieki

jau ilgu laiku darba grupās sadarbojas ar NIBIO saistībā ar PAK

(starptautisks augsnes klasifikācijas sistēmas standarts)

ieviešanu, un sadarbība ir veiksmīga un izdevīga. NIBIO augšņu

apsekojumos izmantotās metodes ir ļoti līdzīgas tām, kuras

plānots ieviest Latvijā, kā arī vairāku gadu laikā Norvēģijā

izmantotie starptautiskās augsnes klasifikācijas pielāgojumi

sniegs Latvijai vērtīgu pieredzi, kas nepieciešama, lai izveidotu

metodoloģiju un augsnes izpētes sistēmu. Daudzu gadu laikā NIBIO

augsnes apsekojumu nodaļa ir guvusi plašu pieredzi ne tikai datu

vākšanā, bet arī izstrādājot dažādiem lietotājiem noderīgu

informāciju.

Paredzams, ka NIBIO izpildīs šādus uzdevumus projektā:

1) projekta sākuma posmā NIBIO eksperti ieradīsies pieredzes

apmaiņas vizītē Latvijā;

2) NIBIO organizēs Latvijas ekspertu pieredzes apmaiņas vizīti

Norvēģijā ar mērķi gūt praktisku pieredzi augsnes kartēšanā;

3) sagatavos projekta starpposma pārskata izvērtējumu;

4) sagatavos projekta gala ieviešanas pārskata

izvērtējumu.

Projekta mērķa grupas ir publiskais (valsts iestādes,

pašvaldības, zinātniskie institūti) un privātais sektors

(lauksaimnieki un citi uzņēmēji), kuri izmantos atjauninātu

informāciju par augšņu datiem un rādītājiem, lai izstrādātu

ilgtspējīgus zemes resursu pārvaldības risinājumus (piemēram,

mēslošanas līdzekļu efektīvākai izmantošanai), precīzākam SEG

emisiju aprēķinam un mērķtiecīgākai zemes izmantošanas

plānošanai. Atjaunināta informācija par augsni būs pieejama ES un

starptautiskām iestādēm, kuras to varēs izmantot dažādiem datu

apkopojumiem.

https://unfccc.int/sites/default/files/english_paris_agreement.pdf

2 https://eeagrants.org/layout/set/bluebook

3 Emisijas, uz kurām neattiecas ES emisiju

tirdzniecības sistēma, piemēram, transports un lauksaimniecība.

Emisijas, kas nav ETS, veido 80% no visām emisijām

4 Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC)

sestais novērtējuma ziņojums (AR6)

5 Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regula (ES) Nr.

651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par

saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.

pantu

6 Ietver valsts, reģionālo, vietējo līmeni un

dažādas nozares

7 Nacionālās un vietējās iestādes

8 Pozitīvs rezultāts = papildus iebildumu

samazinājums (%) 2016. gadā iesniegtajā Ziņojumā par Latvijas

ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju

(https://unfccc.int/sites/default/files/resource/docs/2017/arr/lva.pdf)

(bāzes līnija) salīdzinājumā ar jaunāko Ziņojumu par Latvijas

ikgadējo siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (uzdevums)

9 Pozitīvs rezultāts = 'Piemērots'/'Jā' vai

'Virzībā' Rezultātu apkopojumā par gatavību pielāgoties klimata

pārmaiņām

https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/consultations/docs/0035/lv_en.pdf

10 Obligāto prasību noteiks katrai nozarei

11 Iesaistītās organizācijas ietver valsts iestādes,

sektora ieinteresētās organizācijas, pašvaldības/ pašvaldību

asociācijas un zinātniskās institūcijas.

12 Nacionālie emisiju faktori CO2,

CH4 un tiešajām N2O emisijām / piesaistēm

nosusinātās organiskajās augsnēs (nosusinātā aramzemē, dziļi

nosusinātos zālājos, barības vielām bagātās augsnēs). Metode:

slēgtas kameras metode gāzes paraugu savākšanai. Gāzes paraugu

ņemšana reizi mēnesī 5 atkārtojumos no katras pētījuma vietas

24 mēnešu pētījuma periodā. Gāzu saturu paraugos nosaka ar gāzu

hromatogrāfijas sistēmu.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards