2. pants

1Atjaunoti nacionālie augšņu dati

2klimata pārmaiņu politikas plānošanai (2. rezultāts)

3PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un

4pielāgošanās tām

5Iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes

6resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" mērķis

7ir uzlabot nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas

8izstrādei un īstenošanai lauksaimniecībā.

9Pašlaik nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu augšņu datu

10informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm (valsts iestādēm,

11lauksaimniekiem, pētniekiem, starptautiskām organizācijām).

12Visaptverošas un atjaunotas augšņu informācijas trūkums apgrūtina

13ilgtspējīgu resursu pārvaldības lēmumu pieņemšanu, jo īpaši zemes

14apsaimniekošanas plānošanā.

15Informācija par augšņu datiem ir ļoti nozīmīga vairākās

16politikas jomās, piemēram, klimata, bioloģiskās daudzveidības,

17augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas zemes izmantošanas

18pārvaldības, pārtuksnešošanās un zemes degradācijas jomā. Aktuāla

19augšņu datubāze ir viens no galvenajiem faktoriem efektīvam

20darbam, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, kuri noteikti gan

21ES Klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam (Kopīgu centienu

22regulā, Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un

23mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā) un Parīzes nolīgumā. Atbilstoši

24UNFCCC, Kioto protokola un Parīzes nolīguma nosacījumiem,

25Latvijai jāziņo par SEG emisijām. Aktuāla un ticama informācija

26par valsts zemes resursiem ir pamats klimata politikas plānošanai

27un īstenošanai lauksaimniecībā. Bez atjauninātas augšņu

28informācijas un turpmāka monitoringa (attiecībā uz oglekļa

29piesaisti) nav iespējams efektīvi novērtēt un noteikt klimata

30pārmaiņu mazināšanas progresu zemes izmantošanas pārvaldībā.

312015. gadā Latvija pievienojās starptautiskajai Francijas

32iniciatīvai par lauksaimniecības augsnes oglekļa krājumu "4

33uz 1000". Iniciatīva ir aktualizējusi augsnes oglekļa

34krājumu jautājumu diskusijās par klimatu, tāpēc ir nepieciešama

35katrai valstij specifiska visaptveroša informācija par organiskā

36oglekļa saturu augsnē.

37Pašlaik Latvijā trūkst atjauninātas augšņu informācijas, kā

38arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmas; esošā informācija par

39augsni, ko Latvija izmanto SEG uzskaitē, ir vairāk nekā 30 gadus

40veca. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, augsnes kartēšana būtu

41jāveic vismaz reizi 20 gados, bet tehnisko un finansiālo iespēju,

42kā arī pieredzes trūkuma dēļ, augšņu kartēšana nav veikta.

43Atjaunināta informācija par augsni, augsnes oglekļa krājumu

44monitoringa sistēma un valstij raksturīgie SEG emisiju faktori

45sniegs nepieciešamo informāciju klimata pārmaiņu mazināšanas un

46pielāgošanās pasākumu plānošanai reģionālā un vietējā līmenī.

47Plānotās aktivitātes nodrošinās EEZ finanšu instrumenta

48programmas "Nacionālā klimata politika" pēctecību, kurā

49tika digitalizētas Latvijas vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tās

50veicinās sadarbību starp iesaistīto pušu institūcijām un

51nodrošinās to kapacitātes stiprināšanu.