2. pants

Atjaunoti nacionālie augšņu dati

klimata pārmaiņu politikas plānošanai (2. rezultāts)

PJ 13 Klimata pārmaiņu mazināšana un

pielāgošanās tām

Iepriekš noteiktā projekta "Ilgtspējīgas augsnes

resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā" mērķis

ir uzlabot nacionālos augsnes datus klimata pārmaiņu politikas

izstrādei un īstenošanai lauksaimniecībā.

Pašlaik nav iespējams nodrošināt kvalitatīvu augšņu datu

informāciju dažādām ieinteresētajām pusēm (valsts iestādēm,

lauksaimniekiem, pētniekiem, starptautiskām organizācijām).

Visaptverošas un atjaunotas augšņu informācijas trūkums apgrūtina

ilgtspējīgu resursu pārvaldības lēmumu pieņemšanu, jo īpaši zemes

apsaimniekošanas plānošanā.

Informācija par augšņu datiem ir ļoti nozīmīga vairākās

politikas jomās, piemēram, klimata, bioloģiskās daudzveidības,

augsnes aizsardzības, ilgtspējīgas zemes izmantošanas

pārvaldības, pārtuksnešošanās un zemes degradācijas jomā. Aktuāla

augšņu datubāze ir viens no galvenajiem faktoriem efektīvam

darbam, lai sasniegtu klimata politikas mērķus, kuri noteikti gan

ES Klimata un enerģētikas satvarā 2030. gadam (Kopīgu centienu

regulā, Zemes izmantošanas, Zemes izmantošanas maiņas un

mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā) un Parīzes nolīgumā. Atbilstoši

UNFCCC, Kioto protokola un Parīzes nolīguma nosacījumiem,

Latvijai jāziņo par SEG emisijām. Aktuāla un ticama informācija

par valsts zemes resursiem ir pamats klimata politikas plānošanai

un īstenošanai lauksaimniecībā. Bez atjauninātas augšņu

informācijas un turpmāka monitoringa (attiecībā uz oglekļa

piesaisti) nav iespējams efektīvi novērtēt un noteikt klimata

pārmaiņu mazināšanas progresu zemes izmantošanas pārvaldībā.

2015. gadā Latvija pievienojās starptautiskajai Francijas

iniciatīvai par lauksaimniecības augsnes oglekļa krājumu "4

uz 1000". Iniciatīva ir aktualizējusi augsnes oglekļa

krājumu jautājumu diskusijās par klimatu, tāpēc ir nepieciešama

katrai valstij specifiska visaptveroša informācija par organiskā

oglekļa saturu augsnē.

Pašlaik Latvijā trūkst atjauninātas augšņu informācijas, kā

arī augsnes oglekļa monitoringa sistēmas; esošā informācija par

augsni, ko Latvija izmanto SEG uzskaitē, ir vairāk nekā 30 gadus

veca. Saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu, augsnes kartēšana būtu

jāveic vismaz reizi 20 gados, bet tehnisko un finansiālo iespēju,

kā arī pieredzes trūkuma dēļ, augšņu kartēšana nav veikta.

Atjaunināta informācija par augsni, augsnes oglekļa krājumu

monitoringa sistēma un valstij raksturīgie SEG emisiju faktori

sniegs nepieciešamo informāciju klimata pārmaiņu mazināšanas un

pielāgošanās pasākumu plānošanai reģionālā un vietējā līmenī.

Plānotās aktivitātes nodrošinās EEZ finanšu instrumenta

programmas "Nacionālā klimata politika" pēctecību, kurā

tika digitalizētas Latvijas vēsturiskās augšņu kartes, kā arī tās

veicinās sadarbību starp iesaistīto pušu institūcijām un

nodrošinās to kapacitātes stiprināšanu.