7. pants

PROBLĒMAS NOVADU IZVEIDOŠANAS PROCESĀ UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀJUMIEM

Administratīvi teritoriālās reformas likums tika pieņemts politisku kompromisu apstākļos. Lai arī tam ir dažas nepilnības, kā, piemēram, ir pieļauta nenoteiktība apvienošanās un sadarbības formulējumos, nav noteikti jaunu teritoriju veidošanās kritēriji, tas tomēr ir devis politisku atbalstu reformai un nodrošinājis tās ievirzi. Pamatojoties uz šo likumu, ir veikta visu 26 rajonu administratīvo teritoriju izpēte, izstrādāta pagastu un pilsētu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu izstrādes metodika, notikusi pašvaldību apvienošanās, izveidojot 15 novadus, vairākas pašvaldības ir noslēgušas sadarbības līgumus. Apkopojot rajonu izpētes projektus un līdzšinējā reformas procesā gūto pieredzi, ir izstrādāts novadu izveidošanas projekts, kurā definēti apvienoto teritoriju veidošanas kritēriji un sagatavots priekšlikums vienotam Latvijas teritorijas administratīvajam iedalījumam.

Īpaši nepieciešams uzsvērt vienota - visai valsts teritorijai domāta projekta nepieciešamību. Līdzšinējā prakse, kad projekti tika izstrādāti gan atsevišķiem rajoniem, gan atsevišķiem novadiem, radīja problēmas, jo veidojās teritoriju nesaiste uz rajonu robežām. Jaunu administratīvo teritoriju veidošanai katrā gadījumā tika izvēlēti atšķirīgi kritēriji. Piedāvātais novadu veidošanas projekts nenozīmē galīgo iedalījuma variantu, tas paredz turpmākus precizējumus. Izvēloties šo projektu par pamatu, mēs nosakām vietējo pašvaldību mērogu. Tas nozīmē arī to, ka uz Latvijas teritoriju mēs skatāmies vienoti un, ja kādā valsts teritorijas daļā izdarām izmaiņas, vērtējam, kā tas iespaidos situāciju citur — vai neradīsies “baltie” plankumi, tas ir, noteiktajiem kritērijiem neatbilstošas pašvaldības.

Visas reformu aktivitātes, kas līdz šim notikušas, ir pašvaldību iniciatīva. Kopumā Latvijā ir izveidotas 19 apvienotas pašvaldības, tai skaitā 15 novadi, apvienojoties 45 vietējām pašvaldībām. Visas apvienotās pašvaldības ir saņēmušas vienreizēju dotāciju no valsts budžeta četru līdz piecu procentu apmērā no pašvaldības gada budžeta kopapjoma. Tomēr jāatzīst, ka, ņemot vērā ilgo pašvaldību apvienošanās periodu, tas nav liels apjoms un tā nav liela aktivitāte. Pasaules prakse rāda, ka pašvaldību apvienošanās ir efektīvāka, ja tās notiek pēc iespējas īsākā laika periodā. Lēnu reformu nelaime ir tā, ka reformas pretspēkiem ir iespēja mobilizēties un atrast paņēmienus, kā neitralizēt jaunievedumus, tādejādi padarot reformu nenozīmīgu. Šeit būtu lietderīgi atcerēties Jaunzēlandes finansu ministra Rodžersa Duglasa, kurš savulaik savā valstī veica sekmīgas reformas, principu: “Pamatīgas reformas ir jāveic “lielos vilcienos”, jo citādi interešu grupām ir laiks mobilizēt klientūru, kādu nogurdināt un visu padarīt “seklu”. Ātrums ir tikpat svarīgs kā princips — “nogriezt dažādu grupu privilēģijas”.

Pieņemot Administratīvi teritoriālās reformas likumu, ir noteikts, ka pašvaldību apvienošanās pabeigšanas termiņš ir 2004. gada 30. novembris. Tas ir tāpēc, lai nākošās pašvaldību vēlēšanas varētu notikt jaunajās administratīvajās teritorijās. Mums ir uzkrājusies pieredze un vēl ir pietiekoši daudz laika, lai sagatavotos un veiksmīgi pabeigtu pašvaldību apvienošanās procesu. Lai tālāk virzītos šajā procesā, ir nepieciešams precizēt pašvaldību apvienošanās procedūru apstākļos, kad tā notiek pēc vienota Latvijas teritorijas administratīvā iedalījuma projekta. Tāpēc nozīmīgi ir šajā nodaļā turpmāk apskatītie jautājumi.

7.1. Novadu robežu saskaņošanas procedūra

Pieņemot novadu veidošanas projektu par pamatu, ir jāparedz konsultācijas ar katru potenciālo novadu atsevišķi t.i. ar novadā ietilpstošām pašvaldībām. Pēc viņu viedokļu, argumentu un priekšlikumu uzklausīšanas ir jāizvērtē iespējas izdarīt izmaiņas pamatprojektā. Situāciju sarežģī tas, ka vienotā projektā, mainot viena novada robežas, neizbēgami tās būs jāmaina arī citiem. Tāpēc šo procedūru vajadzētu sākt ar novadiem, par kuriem ir mazāk šaubu, un kuros nav paredzamas būtiskas izmaiņas. Šo pasākumu rezultātā mēs iegūsim precizēto novadu izveidošanas projektu.

Raugoties no saskaņotības viedokļa, jaunu novadu veidošana (pašvaldību apvienošanās) nebūtu vēlama līdz brīdim, kamēr precizētais projekts netiek sagatavots un apstiprināts, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka jau apvienotajām pašvaldībām būs nepieciešami papildus administratīvo robežu grozīšanas pasākumi.

7.2. Precizētā novadu izveidošanas projekta apstiprināšana

Veicot novadu izveides projekta saskaņošanu ar pašvaldībām, līdzīga procedūra jāveic arī ar valsts pārvaldes institūcijām. Jāņem vērā iedzīvotāju priekšlikumi un aptaujās iegūtie rezultāti. Ir skaidrs, ka būs daudz viedokļu un pretrunīgu priekšlikumu. Bet galīgajam projektam ir jāspēj maksimāli tos visus ietvert un arī līdzsvarot. Projekta galīgā varianta apstiprināšanu būtu jāuztic Ministru kabinetam. Ņemot vērā šī procesa sarežģītību, nav izslēgts, ka šis jautājums būs jāskata vairākkārtīgi un pat jāveic grozījumi apstiprinātajā iedalījumā. Tāpēc no operativitātes viedokļa Ministru kabinets būtu piemērota institūcija šādu lēmumu pieņemšanai.

Līdz ar galīgā novadu izveides projekta apstiprināšanu būtiski samazināsies Administratīvi teritoriālās reformas padomes pienākumi, bet tie pieaugs atbildīgajam ministram. Šai brīdī Administratīvi teritoriālā reformas padome varētu arī pārtraukt savu darbību un visu atbildību par reformas tālāko norisi būtu jānodod Ministru kabinetam un atbildīgajam ministram.

7.3. Pašvaldību apvienošanā laika periodā līdz 2003. gada 31.decembrim un apvienošanās ekonomiskie stimuli

Likums paredz apvienošanos pēc pašvaldību iniciatīvas līdz 2003.gada 31.decembrim. Situācijā, kad ir izstrādāts un apstiprināts precizētais novadu izveidošanas projekts, pašvaldību apvienošanai būtu jānotiek tikai atbilstoši šim iedalījumam. Lai daudzie apvienošanās pasākumi netiktu atlikti uz beigu periodu t.i. no 01.01.2004 - 30.11.2004, ir nepieciešams veicināt pašvaldību ieinteresētību apvienoties. Veicinošie pasākumi varētu būt:

• saglabāt valsts dotāciju 5 % apmērā neatkarīgi no tā, kurā gadā notiek apvienošanās, ja vien tā notiek atbilstoši apstiprinātajam vienotam projektam,

• valsts investīciju programmās pirmkārt iekļaut tās pašvaldības, kas veic atbilstošus apvienošanās pasākumus,

• teritorijas plānošanas mērķdotācijas piešķirt tikai tām pašvaldībām, kas atbilst novadu veidošanas kritērijiem,

• apvienotajām pašvaldībām piešķirt tiesības patstāvīgi izmantot kapitāla tirgu un administrēt nodokļus,

• nodrošināt, ka pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas jaunizveidotajiem novadiem nav mazākas par kopējo dotāciju attiecīgajām pašvaldībām pirms apvienošanās,

• izlīdzināšanas aprēķinos ieviest papildus koeficientu, kas raksturo pašvaldības līdzdalību apvienošanās procesā,

• nodrošināt kompensācijas tiem darbiniekiem, kas pašvaldību apvienošanās rezultātā zaudē darbu.

7.4. Pašvaldību apvienošanās process no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim

Šis ir periods, kad pašvaldību apvienošanās pasākumi būs jāveic visā valsts teritorijā. Administratīvi teritoriālās reformas likums šo procesu praktiski nereglamentē. Pēc prognozēm tas varētu būt visintensīvākais darba periods. Tam sākoties, jābūt pietiekošai skaidrībai par tā norisi, un jābūt veiktiem visiem sagatavošanas darbiem. Tāpēc Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumos visbūtiskākie priekšlikumi ir paredzami tieši par šī perioda pasākumu norises kārtību.

Atbildīgajam ministram perioda sākumā ar rīkojumu jānosaka, kad un kur notiks jauno novadu domju pirmās sēdes, un kas vadīs sēdes līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai. Lai nenotiktu apvienošanās pasākumu novilcināšana, likumā ir jānosaka, cik ilgā laikā un kādi pasākumi ir jāveic pašvaldībām. Tie varētu būt šādi:

• mēneša laikā pēc pirmās sēdes jāsagatavo un jāapstiprina jaunizveidotā novada pašvaldības nolikums un jāievēl novada vēlēšanu komisija;

• trīs mēnešu laikā pēc nolikuma apstiprināšanas ir jāveic jauno pašvaldības pārvaldes un citu institūciju izveide un jāpārņem rajona padomes funkciju izpilde savā teritorijā.

Pēc šo uzdoto pasākumu realizācijas novada pašvaldība rīkojas līdzīgi kā līdzšinējos apvienošanās gadījumos. Bet, ja pašvaldības minētajā periodā savlaicīgi neveic iepriekš minētos divus pasākumus, likumā ir jāparedz, ka atbildīgajam ministram šai periodā ir tiesības no novada pašvaldību vadītājiem izveidot novada reformas realizācijas komiteju, kurai ir jāveic novada jauno struktūrvienību izveidošana, īpašumu, finansu līdzekļu un saistību pārņemšana, kā arī jānodrošina novada pārvaldīšana līdz jaunu novada domes deputātu ievēlēšanai. Šādā gadījumā pārējo deputātu pilnvaras līdz jaunas domes ievēlēšanai tiktu apturētas.

7.5. Novadu izveidošanas atbalsta programmas

Novadu izveidošanas projekta realizācija bez valsts atbalsta nav iespējama. Valsts ir segusi visus ar novadu izveides sagatavošanu saistītos izdevumus un tai būtu jāsedz visi tiešie papildus izdevumi, kas radīsies saistībā ar pašvaldību apvienošanos.

Veidojot jaunu administratīvo iedalījumu, vietējo pašvaldību sociālā un tehniskā infrastruktūra kļūst racionālāka. Tas ir būtisks pamats tam, lai valsts palielinātu ieguldījumus novadu pašvaldību infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Izstrādājot valsts investīciju programmas, vietējo pašvaldību attīstībai ir jāparedz fiksēta daļa no investīciju kopējā apjoma.

Valsts atbalsts varētu būt veidots kā programmas atsevišķās nozarēs. It īpaši tādas ir nepieciešamas:

• autoceļu sakārtošanā un attīstībā;

• pašvaldību informatīvās sistēmas izveidē;

• sabiedrības informēšanai;

• izglītības iestāžu tīkla pilnveidošanai;

• administratīvo teritoriju robežu aprakstu un īpašumu reģistrācijas sakārtošanai.

Valsts atbalsts varētu būt veidots arī kā vienots pašvaldību attīstības fonds, kura izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet lielumu apstiprina Saeima, pieņemot valsts ikgadējo budžetu.

7.6. Rajona pašvaldību reorganizācija

Novadu izveidošanas rezultātā vietējās pašvaldības kļūs lielākas - pieaugs to administratīvā kapacitāte un palielināsies ekonomiskās un finansiālās iespējas. Novadu pašvaldības būs spējīgas pārņemt vairākas funkcijas, ko pašreiz veic rajona padomes. Tā kā pēc pašvaldību apvienošanās procesa pabeigšanas rajona pašvaldības būs zaudējušas savu nozīmi tās reorganizējamas par liela mēroga reģionālajām pašvaldībām. Rajona pašvaldību līdzekļi, īpašumi un saistības reformas pēdējā posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim ir sadalāmas starp jaunajām vietējām pašvaldībām un reģionālajām pašvaldībām. Līdz ar rajona pašvaldību funkcijām būs iespējams nodot arī šo funkciju turpmākajiem izpildītājiem finansējumu orientējoši 16 milj. latu apmērā.

Šobrīd tiek veidotas plānošanas reģionu attīstības aģentūras, kuras laika gaitā kļūtu par reģionālo izpildinstitūciju veidošanas bāzi un tās varētu pakāpeniski pārņemt šādas rajonu pašvaldību un valsts funkcijas:

• reģionālās attīstības plānošana,

• reģionālo slimokasu organizēšana un ārstniecības iestāžu uzturēšana,

• vidējās speciālās izglītības iestāžu, speciālo skolu un reģionālo augstskolu uzturēšana,

• speciālās sociālās aprūpes iestāžu (bērnu namu, specializētu pansionātu) uzturēšana,

• reģionālo ceļu uzturēšana, ceļu tīkla attīstība un reģionālās satiksmes organizēšana,

• reģionālo vides aizsardzības projektu un pasākumu realizēšana,

• uzņēmējdarbības attīstība,

• civilās aizsardzības, ugunsdzēsības un glābšanas pasākumu veikšana,

• tiesu piesēdētāju vēlēšanu organizēšana,

• reģiona galvenās bibliotēkas, kā arī reģionālas nozīmes kultūras un sporta pasākumu organizēšana un kultūras un sporta iestāžu (ja tādas ir) uzturēšana.

Reģionālo pašvaldību jautājums šinī brīdī politiski ir neviennozīmīgs. To veidošanās un pastāvēšanas formas iegūs skaidrākas aprises pēc novadu izveides projekta realizācijas. Nododot novadiem rajonu funkcijas un īpašumus tie publisko un privāto tiesību ziņā kļūtu līdzvērtīgi republikas pilsētām un radītu priekšnosacījumus reģionu veidošanai no līdzvērtīgiem partneriem, lai kad tas arī nenotiktu.

7.7. Novadu izveidošanas projekta realizācijas prognozētās izmaksas

Novadu administratīvo robežu kartēšanas un robežu aprakstu sagatavošanas izmaksas paredzamas 600 tūkst. latu apmērā.

Izdevumi pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kas saistīti ar kompensāciju izmaksu sakarā ar štatu samazināšanu, valsts reģistru kārtošanu, izkārtņu maiņu utt. prognozējami uz 360 tūkst. latu.

Izdevumi jauno pašvaldību administratīvā centra ēkas sakārtošanai — atbilstoši jaunajām pārvaldes prasībām — orientējoši 600 tūkst. latu.

Izdevumi valsts iestādēm, kas saistīti ar valsts reģistru pārkārtošanu un iestāžu apkalpes zonu koriģēšanu, izkārtņu, zīmogu maiņu (Valsts ieņēmumu dienests, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Uzņēmumu reģistrs, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts zemes dienests, Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija, tiesu sistēma u.t.t.) — orientējošās izmaksas — 1, 9 milj. latu.

Mērķdotācijas pašvaldībām attīstības programmu izstrādei atbilstoši jaunizveidotajām teritorijām — 1,50 milj. latu.

Investīcijas lauku autoceļu ceļu attīstībai atbilstoši jaunizveidotajām administratīvajām teritorijām — vismaz 10 milj. latu gadā.

Investīcijas pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveidei 15,8 milj. latu, tajā skaitā valsts investīcijas 7,2 milj. latu.