1511. pants
), un atbilstoši Civillikuma 1587.pantam tieši

līdzējiem ir pienākums izpildīt ar līgumu nolīgto. Līdz ar to

iepriekšējais dabasgāzes piegādes līgums nedrīkst ietekmēt jaunos

lietotājus, tostarp uzlikt tiem pienākumus vai radīt tiesiskās

sekas.

88 Līdzīgi par parādu samaksas nodrošināšanu no iepriekšējā

lietotāja un parādu veidošanās priekšnoteikumu novēršanu ir

atbildīga arī LG. Ja LG nebūtu iespējas nodrošināt parāda samaksu

no jaunā lietotāja, proti, LG nebūtu dominējošā stāvoklī un

jaunie lietotāji nebūtu atkarīgi no LG un varētu pirkt dabasgāzi

no citiem piegādātājiem, tad, kā jebkurš cits tirgus dalībnieks

konkurence apstākļos, LG rūpīgāk vērtētu savu sadarbības partneru

un klientu (lietotāju) finansiālās iespējas maksāt par dabasgāzes

piegādi, jo pastāvētu risks nesaņemt samaksu par piegādāto

dabasgāzi. LG būtu savlaicīgi un patstāvīgi jāvēršas pret

nemaksātājiem, kā arī LG nestu atbildību par savu noslēgto līgumu

pienācīgu izpildi un parādu neatgūšanas risku, kuru ņem vērā

jebkurš tirgus dalībnieks, kurš darbojas konkurences

apstākļos.

89 KP vienlaicīgi secina, ka, atsakot slēgt dabasgāzes

piegādes līgumus ar jaunajiem lietotājiem, LG atsakās no ienākumu

gūšanas, ko sniegtu dabasgāzes tirdzniecība jaunajiem

lietotājiem. Proti, LG neuzsāk sadarbību ar jaunajiem

lietotājiem, kuri vēlas saņemt dabasgāzi un maksāt par patērēto

dabasgāzi. KP ieskatā, šāda rīcība nav samērīga parādu atgūšanas

nodrošināšanai, jo nonāk pretrunā ar pašas LG finansiālajām

interesēm, ciešot zaudējumus neiegūtās samaksas par jaunajiem

lietotājiem nepiegādāto dabasgāzi dēļ.

90 Parādu atgūšanas prakses uzspiešanas fakts izpaužas arī,

slēdzot cesijas līgumus, ar kuru LG cedē iepriekšējā lietotāja

parādu jaunajam lietotājam apmaiņā pret iespēju noslēgt jaunu

dabasgāzes piegādes līgumu. Cedēšana liek jaunajam lietotājam

samaksāt iepriekšējā lietotājā parādu un liek uzņemties risku un

izmaksas par samaksātā parāda atgūšanu no iepriekšējā lietotāja.

Tādējādi LG, uzspiežot cesijas līguma noslēgšanu, pārliek uz

jaunajiem lietotājiem parāda atgūšanas risku un nepamatoti liek

uzņemties saistības, kuras nav objektīvi nepieciešamas dabasgāzes

piegādes līguma noslēgšanai.

91 LG, piemērojot parādu atgūšanas praksi, nodrošina

iepriekšējā lietotāja parāda samaksu, atsakot jaunajam lietotājam

dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu. Iepriekšējo parādu

atgūšanas nodrošināšana no jaunajiem lietotājiem KP ieskatā

neizriet no Regulatoru likuma 24.panta pirmās daļas, Dabasgāzes

piegādes noteikumiem vai Civillikuma regulējuma. Turklāt

iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanu LG var veikt un tai jāveic

patstāvīgi, neiesaistot un nepadarot no tā atkarīgus jaunos

lietotājus. Tādēļ parādu atgūšanas prakse, nodrošinot parādu

samaksu no jaunā lietotāja, pārkāpj normatīvo regulējumu un

pārsniedz apjomu, kas objektīvi nepieciešams parādu atgūšanas

mērķa sasniegšanai. Šādos apstākļos KP konstatē, ka parādu

atgūšanas prakses piemērošana nav samērīga parādu atgūšanas mērķa

sasniegšanai.

92 Vienlaicīgi noraidāms LG atbildē uz Paziņojumu paustais, ka

parādu atgūšanas prakses samērīgums vērtējams atbilstoši tās

nepieciešamībai atgūt parādus, nevis dabasgāzes piegādes līguma

noslēgšanai. KP lietā vērtē parādu atgūšanas prakses piemērošanu

pret jauniem lietotājiem, nevis pret esošiem lietotājiem. Līdz ar

to parādu atgūšanas prakses samērīguma pārbaude izdarāma,

iepriekšējo lietotāju parādu samaksas nodrošināšanai pretstatot

jauno lietotāju tiesības noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu.

3.6. Parādu atgūšanas prakses ietekme uz patērētājiem un

komersantiem

93 KP konstatēja, ka parādu atgūšanas prakse piemērota

attiecībā pret patērētājiem (fiziskām personām). Parādu atgūšanas

prakses piemērošanā daļā pret patērētājiem ietekme uz konkurenci

nav jākonstatē, jo patērētāju tiesiskās intereses ar

ekspluatējošu praksi tiek aizskartas tieši (lēmuma 58.rindkopa).

Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas

arī uz gadījumiem, kad netiek konstatēta ietekme uz konkurenci,

ja tieši tiek skartas patērētāju intereses37. No

pārkāpuma konstatēšanas viedokļa ir pietiekami, ka dominējošā

stāvoklī esošs tirgus dalībnieks izmanto savu stāvokli ar tādām

metodēm, kuras tas brīvas konkurences apstākļos neizmantotu un

kuru izmantošanu raksturo objektīvā attaisnojuma trūkums.

Pienākums atturēties no šādas rīcības izriet no dominējošā

stāvoklī esoša uzņēmuma īpašās atbildības noteikt un piemērot

taisnīgus tirdzniecības noteikumus. Līdz ar to nav obligāti katrā

gadījumā konstatēt ļaunprātīgas izmantošanas ietekmi uz

konkurenci. Pārkāpums izpaužas pašā ļaunprātīgas izmantošanas

faktā, jo ir darbība, kas vērsta pret brīvu konkurenci.

94 Vienlaicīgi KP konstatē, ka parādu atgūšanas prakse

negatīvi ietekmē komersantu konkurenci. Pirmkārt, LG nepiegādājot

dabasgāzi vai klientiem pārņemot un sedzot trešo personu

parādsaistības pret LG, komersanti tiek nostādīti konkurences

ziņā sliktākā situācijā nekā to konkurenti, jo, ņemot vērā, ka LG

ir neatņemams darījumu partneris objektiem ar izbūvētu dabasgāzes

apgādes infrastruktūru, uzņēmumiem ir kavēta saimnieciskā darbība

vai jānovirza naudas līdzekļi izmaksām, kuras konkurences

apstākļos dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū uzņēmumiem nebūtu

jāsedz, jo uzņēmumiem būtu iespējams izvēlēties citu darījumu

partneri. Radušās izmaksas dabasgāzes neesamības vai papildus

maksājumu par citu personu parādiem gadījumā palielina

saimnieciskās darbības izmaksas, tādējādi nostādot uzņēmumus

konkurences ziņā sliktākā situācijā nekā to konkurenti. Lai segtu

radušās papildu izmaksas, uzņēmumiem var nākties piesaistīt

ārējos finanšu līdzekļus, kas ir dārgāki, pasliktina uzņēmumu

finanšu rādītājus, samazina iespēju piesaistīt ārējo finansējumu

citiem mērķiem un rezultātā var radīt vēl lielāku konkurētspējas

samazinājumu. Turklāt LG pāradu atgūšanas prakse var radīt

uzņēmumiem papildu saistības, piemēram, soda naudas par

savlaicīgu saistību neizpildi, kas ne tikai tiešā veidā

uzņēmumiem rada zaudējumus, bet var izpausties arī uzņēmuma

reputācijas zudumā. Otrkārt, LG klienti, dabasgāzes neesamības

dēļ vai nespēdami segt LG īstenotās parādu atgūšanas prakses

rezultātā radušās papildus izmaksas, var tikt izspiesti no

konkrētā tirgus, kurā darbojas uzņēmums, jo konkrētos gadījumos

dabasgāzes apgāde ir tieši saistīta ar uzņēmumu spēju sniegt

pakalpojumus vai ražot preces, līdz ar to, atsakot uzņēmumiem

dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes apgādi,

uzņēmumi zaudē spēju veikt saimniecisko darbību vai saimnieciskās

darbības veikšana tiek kavēta.

3.7. Parādu atgūšanas prakses piemērošana dažādiem

lietotājiem:

95 KP konstatēja, ka parādu atgūšanas prakses universāla

piemērošana ir netaisnīgs tirdzniecības noteikums KL 13.panta

pirmās daļas 4.punkta ietvaros, jo LG nodrošina iepriekšējo

lietotāju parādu samaksu, atsakot jaunajiem lietotājiem

dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzi piegādi.

Vienlaicīgi KP konstatē, ka izņēmuma gadījumos jaunajam

lietotājam var pastāvēt līdzatbildība par iepriekšējā lietotāja

parāda samaksu, kā tas skaidrots šajā apakšnodaļā. Tādējādi

praksē var pastāvēt izņēmuma gadījumi, kad iepriekšējā lietotāja

parāda sasaistīšana ar dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu ar

jaunu lietotāju var būt pamatota.

96 KP izvērtē dažādas jauna dabasgāzes piegādes līguma

noslēgšanas situācijas, atkarībā no iepriekšējā un jaunā

lietotāja savstarpējām tiesiskām attiecībām, ņemot vērā Euro

metal, OTTO, citu iesniedzēju iesniegumus, publiskās

konsultācijas ietvaros apkopoto informāciju un LG sniegto

informāciju, tajā skaitā mutiskās uzklausīšanas laikā LG

norādītās situācijas.

3.7.1. jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka

parādu

97 Atbilstoši lēmuma 3.4. un 3.5.apakšpunktā konstatētajam

parādu atgūšanas prakses piemērošana jaunajam īpašniekam par

iepriekšējā īpašnieka parādiem ir netaisnīga. Minēto vērtējumu

nemaina arī fakts, ja jaunais īpašnieks ir iepriekšējā īpašnieka

hipotekārā aizdevuma izsniedzējs. Aizdevuma izsniegšana nerada

pamatu jaunā lietotāja līdzatbildībai par iepriekšējā lietotāja

(LG un hipotekārā aizdevēja parādnieka) parādiem.

98 Atbildē uz Paziņojumu LG ir norādījusi, ka "LG atgūst

vidēji 1% no kreditoru prasījumos norādītās parāda summas,

minētie dati uzskatāmi ilustrē, kā LG dēļ tiesiskā regulējumā

neesošajiem tiesību aizsardzības mehānismiem, pēdējā pusotra gada

laikā ir spiesta ciest zaudējumus gandrīz Ls 200 000 apmērā tikai

dēļ iestājušajiem maksātnespējas gadījumiem." No LG norādītā

saprotams, ka tās ieskatā parādu atgūšanas prakse ir attaisnojama

pret īpašniekiem, kuri īpašumtiesības ieguvuši izsolē lietotāja

maksātnespējas gadījumos.

99 KP norāda, ka LG nav nostādāma priviliģētā statusā

attiecībā pret citiem kreditoriem parādu atgūšanā. LG jāizmanto

tādus pašus parādu piedziņas līdzekļus, kādi pieejami citiem

kreditoriem. Turklāt LG primāri ir jānodrošina klientu parādu

samazināšana pirms maksātnespējas iestāšanās, piemērojot

normatīvajos aktos noteiktos instrumentus (dabasgāzes atslēgšana,

prasība tiesā u.c.), lai parādi neveidotos ievērojamā apjomā.

Gadījumos, kad fiziskai vai juridiskai personai par saistību

neizpildi vai maksātnespējas rezultātā tiek atsavināts

gazificētais objekts, LG ir tiesības vērsties pie maksātnespējas

administratora un pieteikt kreditora prasījumu parādsaistību

apjomā. Lai gan LG ir pieteikusi kreditora prasības

maksātnespējas procesu ietvaros, LG nav pieteikusi kreditora

prasības visos gadījumos.

100 Kreditoru tiesību aizsardzības mehānismi maksātnespējas

procesā ir risināmi ar normatīvajiem aktiem, nevis ar

ekspluatējošu rīcību, kas nav pieļaujama dominējošam uzņēmumam.

KP nesaskata apstākļus, kādēļ LG rīcība būtu attaisnojama

iepretim citiem tirgus dalībniekiem, kuri arī sastopas ar LG

norādīto situāciju maksātnespējas gadījumos kā kreditori.

101 Šādos apstākļos KP secina, ka parādu atgūšanas prakses

piemērošana pret Euro metal ir bijusi netaisnīga KL 13.panta

pirmās daļas 4.punkta izpratnē.

102 Vienlaicīgi KP secina, ka praksē var pastāvēt izņēmuma

gadījumi, kad LG atteikums dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai

jaunajam īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka parādu nebūtu

vērtējams kā netaisnīgs. Atbildē uz Paziņojumu LG ir norādījusi,

ka vienā no Publiskās konsultācijas ietvaros apkopotajiem

gadījumiem LG atteikusi, jo jaunais lietotājs bija uzskatāms par

vienu tirgus dalībnieku ar parādnieku (jaunajam dabasgāzes

piegādes līguma slēdzējam un parādniekam ir tie paši dalībnieki

un amatpersonas), un tādējādi novērsusi krāpniecisku rīcību, lai

izvairītos no saistību izpildes par iepriekš sniegtajiem

pakalpojumiem 11 000 LVL apmērā.

103 KP ieskatā, izņēmumā gadījumā LG var atteikt dabasgāzes

piegādes līguma pārslēgšanu starp vairākām juridiskām personām

viena tirgus dalībnieka ietvaros, ja tādējādi LG faktiski novērš

viena tirgus dalībnieka ļaunprātīgu izvairīšanos no parādu

samaksas. Līdzīgi LG būtu pamatoti atteikt arī gadījumā, ja

gazificētā objekta īpašumtiesību maiņa notiek starp fiziskām

personām vienas mājsaimniecības ietvaros (iepriekšējam un

jaunajam lietotājam gazificētajā objektā ir deklarētā

dzīvesvieta).

3.7.2. īpašniekam par īrnieka parādu

104 Dabasgāzes piegādes noteikumu 76.punkts attiecībā uz

dabasgāzes lietošanu mājsaimniecībās nosaka, ja mājsaimniecības

lietotājs ir gazificētā objekta īrnieks, par šo noteikumu

36.punktā minēto prasību ievērošanu ir atbildīgs gan lietotājs,

gan objekta īpašnieks. Dabasgāzes piegādes noteikumu

36.5.apakšpunkts paredz lietotāja pienākumu līgumā noteiktajā

kārtībā reģistrēt datus par izlietotās dabasgāzes daudzumu un

ziņot sistēmas operatoram, kā arī izdarīt maksājumus līgumā

noteiktajos termiņos un apmērā. Tādējādi īpašnieks ir atbildīgs

par to, lai īrnieks līgumā noteiktajā termiņā veic maksājumus par

patērēto dabasgāzi. Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra

noteikumu Nr.999 "Kārtība, kādā dzīvojamās telpas īrnieks un

izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem,

kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu" (Noteikumi

Nr.999) 1. un 2.punkts paredz izīrētājam un īrniekam tiesības

izvēlēties veidu, kādā dzīvojamās telpas īrnieks norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.

Tāpat, Noteikumu Nr.999 6.punktā ir noteikts, ka

"izīrētājam ir tiesības ne biežāk kā reizi mēnesī

rakstiski pieprasīt no īrnieka, kurš ar pakalpojumu sniedzēju

norēķinās patstāvīgi, informāciju par veiktajiem maksājumiem.

Īrniekam ir pienākums septiņu dienu laikā sniegt rakstisku

atbildi, ja nepieciešams, iesniedzot maksājumus apliecinošu

dokumentu kopijas".

105 Izvērtējot minētās normatīvo aktu normas, KP secina, ka

tajās paredzētais izņēmums nav pretrunā ar KL 13.panta pirmajā

daļā noteikto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

aizliegumu. Līdz ar to parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā

netaisnīga pret īpašnieku par tā īrnieka parādu. Ņemot vērā

minēto, KP nesaskata, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana

OTTO gadījumā bija netaisnīga, ņemot vērā OTTO iesniegumā minētos

faktiskos apstākļus. Vienlaicīgi KP secina, ka īpašniekam nav

jācieš, ja parāds pastāv iepriekšējam īrniekam, kurš bijis tikai

iepriekšējo īpašnieku īrnieks. Kā izriet no lēmuma

3.7.1.apkšpunkta un Dabasgāzes piegādes noteikumu 76.punkta,

īpašnieks atbild tikai par sevi un saviem īrniekiem.

3.7.3. īpašniekam par nomnieka parādu

106 Īpašnieka atbildība par tam piederošā gazificētā objekta

lietotāju parādiem sakarā ar lietotāju noslēgtiem dabasgāzes

piegādes līgumiem nav absolūta. Kā konstatēts lēmuma

3.7.2.apakšpunktā, īpašnieks ir līdzatbildīgs par sava īrnieka

parādu. Tomēr tas ir izņēmuma gadījums. Citos gadījumos,

piemēram, ja lietotājs ir nomnieks, kas izmanto gazificēto

objektu savas saimnieciskās darbības veikšanai, īpašnieka

līdzatbildības princips neizplatās. Arī Dabasgāzes piegādes

noteikumi neparedz gazificētā objekta īpašnieka līdzatbildību par

nomniekam piegādāto dabasgāzi un šajā aspektā Dabasgāzes piegādes

noteikumi nav pretrunā un saskan ar KL 13.panta pirmajā daļā

noteikto aizliegumu dominējošā stāvoklī esošajam tirgus

dalībniekam piemērot netaisnīgus darījuma noteikumus.

107 Ņemot vērā minēto, KP secina, ka parādu atgūšanas prakses

piemērošana īpašniekam par nomnieka parādu ir netaisnīga KL

13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē.

3.7.4. īrniekam par īpašnieka vai iepriekšējā īrnieka

parādu

108 Situācija, kad mainās gazificētā objekta īrnieks, bet

paliek tas pats īpašnieks, tiek vērtēta pēc 3.7.2.punktā

nostiprinātā principa, bet ir uzskatāma par izņēmumu, jo

dabasgāzes piegāde gazificētajā objektā joprojām saistīta ar

īpašnieku, kurš ir līdzatbildīgs par tā īrnieka patērētās

dabasgāzes apmaksu. Tādēļ parādu atgūšanas prakse nav vērtējama

kā netaisnīga pret īrnieku, ja parāds pastāv iepriekšējam

īrniekam. Proti, lai gan no dabasgāzes piegādi regulējošo

normatīvo aktu viedokļa īrniekam nav jācieš dabasgāzes atslēgums

(tam nav parāds), īrniekam ir iespēja salīdzinoši vienkārši

pārslēgties uz citu telpu īri, tajā pašā laikā īpašniekam būtu

jānodrošina iepriekšējā īrnieka parāda apmaksu, ja tas vēlas

izīrēt gazificēto objektu un gūt ienākumus (veikt saimniecisku

darbību). Lai īpašnieks būtu motivēts kontrolēt īrnieka

dabasgāzes apmaksu, un novērstu gadījumus, kuros īpašnieks cenšas

izvairīties no īrnieka parāda samaksas nodrošināšanas, parādu

atgūšanas prakses piemērošana pret jauno īrnieku, kurš slēdz ar

LG līgumu par dabasgāzes piegādi, nav vērtējama kā

netaisnīga.

109 Tāpat parādu atgūšanas prakses piemērošana pret īrnieku

nav vērtējama kā netaisnīga, ja parāds pastāv īpašniekam, proti,

lai īpašnieks būtu motivēts nomaksāt savu parādu, un novērstu

gadījumus, kuros īpašnieks cenšas izvairīties no sava parāda

nomaksas, līgumu slēdzot jaunajam īrniekam, nevis īpašniekam.

110 Vienlaicīgi KP secina, ka jaunajam īrniekam, kurš vēlas

noslēgt līgumu ar LG, nav jācieš, ja parāds pastāv iepriekšējam

īpašniekam vai iepriekšējam īrniekam, kurš bijis tikai

iepriekšējo īpašnieku īrnieks. Tā kā minētajā gadījumā esošais

īpašnieks nav atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka parādu un nav

līdzatbildīgs, jo tam nav bijusi iespēja ietekmēt iepriekšējā

īpašnieka īrnieka saņemtās dabasgāzes apmaksu, parādu atgūšanas

prakses piemērošana jaunajam īrniekam šādos apstākļos ir

netaisnīga. Pat ja īrniekam pastāv iespēja īrēt telpas no cita

īpašnieka, parādu atgūšanas prakses piemērošana īrniekam būtiski

kavē esošo īpašnieku iespējas izīrēt gazificēto objektu un gūt

ienākumus (veikt saimniecisko darbību) jo tas neatbild par

iepriekšējā īpašnieka rīcību, tai skaitā pret tā īrnieku.

111 Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakses piemērošana

īrniekam par iepriekšējā īpašnieka vai iepriekšējā īpašnieka

īrnieka parādu ir netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta

izpratnē, savukārt par esošā īpašnieka vai tā iepriekšējā īrnieka

parādu, nav vērtējama kā netaisnīga.

3.7.5. nomniekam par īpašnieka vai iepriekšējā nomnieka

parādu

112 Īpašnieks, iznomājot gazificēto objektu, veic saimniecisko

darbību, tādēļ īpašniekam būtu jānomaksā savi parādi, ja tas

vēlas iznomāt gazificēto objektu (veikt saimniecisko darbību).

Tādējādi KP secina, ka īpašnieka saimnieciskās darbības

ierobežojums, dabasgāzes atslēgums nomniekam, nav netaisnīgs, ja

īpašniekam ir parādsaistības par dabasgāzi. Līdz ar to KP secina,

ka parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā netaisnīga pret

nomnieku, ja parāds pastāv gazificētā objekta īpašniekam.

113 Vienlaicīgi KP secina, ka jaunajam nomniekam nav jācieš,

ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam, jo esošais īpašnieks

nav atbildīgs par iepriekšējā īpašnieka parādu un var brīvi

iznomāt gazificēto objektu jebkuram nomniekam.

114 Ņemot vērā, ka īpašniekam nav jāatbild par nomnieka

parādu, arī jaunajam nomniekam par to nav jāatbild, tādēļ parādu

atgūšanas prakses piemērošana pret nomnieku par iepriekšējā

nomnieka parādu ir netaisnīga.

115 Pat ja nomniekam pastāv iespēja nomāt telpas no cita

īpašnieka, parādu atgūšanas prakses piemērošana nomniekam būtiski

kavē esošo īpašnieku iznomāt gazificēto objektu un gūt ienākumus

(veikt saimniecisko darbību), kā arī nomniekam uzsākt

saimniecisko darbību.

116 Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakses piemērošana

nomniekam par iepriekšējā īpašnieka vai iepriekšējā īpašnieka

nomnieka parādu ir netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas 4.punkta

izpratnē, savukārt nomniekam par esošā īpašnieka parādu nav

vērtējama kā netaisnīga.

3.7.6. pārvaldniekam

117 Atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta

pirmajai daļai pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, ciktāl tās

neregulē šis likums, piemērojami Civillikuma noteikumi par

pilnvarojuma līgumu. Līdz ar to pārvaldnieks ir īpašnieka

pilnvarotā persona, kas rīkojas īpašnieka vārdā. Tādējādi KP

secina, ka pienākums noslēgt līgumu un piegādāt dabasgāzi ar

pārvaldnieku apspriežams pēc tādiem pašiem noteikumiem kā

īpašniekam.

118 Ņemot vērā minēto, parādu atgūšanas prakses piemērošana

pret pārvaldnieku nav netaisnīga KL 13.panta pirmās daļas

4.punkta izpratnē gadījumos, kuros parāds pastāv īpašniekam

(pilnvarotājam) vai lietotājam, par kura parāda apmaksu ir

līdzatbildīgs esošais īpašnieks. Tajā skaitā, ņemot vērā

īpašnieka atbildību par tā īrnieka parādiem (skatīt lēmuma

3.7.2.apakšpunktu), parādu atgūšanas prakse pret pārvaldnieku nav

vērtējama kā netaisnīga gadījumos, kuros parāds pastāv īpašnieka

(pilnvarotāja) īrniekam.

3.7.7. Secinājumi

119 Izvērtējot lietā konstatētos gadījumus un lēmuma 3.4 un

3.5.apakšpunktā norādīto, KP secina, ka atbilstoši KL 13.panta

pirmās daļas 4.punktam LG nepamatoti piemēroja parādu atgūšanas

praksi pret (i) jauno īpašnieku, ja pastāv iepriekšējā īpašnieka

parāds, izņemot ja dabasgāzes piegādes līgums tiek pārslēgts

viena tirgus dalībnieka vai vienas mājsaimniecības ietvaros; (ii)

jauno īpašnieku, ja parāds pastāv īrniekam, kurš ir bijis tikai

iepriekšējā īpašnieka īrnieks; (iii) īpašnieku, ja parāds pastāv

nomniekam; (iv) īrnieku, ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam

vai īrniekam, kurš ir bijis tikai iepriekšējā īpašnieka īrnieks;

(v) nomnieku, ja parāds pastāv iepriekšējam īpašniekam vai

iepriekšējā vai esošā īpašnieka nomniekam.

120 Savukārt parādu atgūšanas prakse pret pārvaldnieku,

īrnieku vai nomnieku gadījumos, kuros esošajam īpašniekam ir

parāds, un pret īpašnieku, tā pārvaldnieku vai īrnieku gadījumos,

kuros esošais īpašnieks ir līdzatbildīgs par īrnieka parāda

apmaksu, parādu atgūšanas prakse nav vērtējama kā netaisnīga.

121 Vienlaicīgi KP vērš uzmanību, ka, ņemot vērā LG ievērojamo

klientu skaitu, praksē var pastāvēt citi izņēmuma gadījumi, kuros

parādu atgūšanas prakses piemērošana nav vērtējama kā netaisnīga.

Konkrētās lietas ietvaros KP sniedza vērtējumu izplatītākajām

lietā konstatētajām faktiskajām situācijām. Lēmuma mērķis nav un

tas nav arī KP pienākums sniegt izsmeļošu risinājumu visām

iespējamām situācijām jauna dabasgāzes piegādes līguma

noslēgšanai ar jaunu lietotāju, ja gazificētajā objektā pastāv

iepriekšējā lietotāja parāds. Faktisko apstākļu novērtēšana

pārkāpuma novēršanai un KL 13.panta pirmajā daļā noteikto

aizliegumu ievērošanai ir jebkura dominējošā stāvoklī esoša

tirgus dalībnieka patstāvīgs pienākums.

3.8. LG viedokļa izvērtējums

122 KP sniedz savu vērtējumu par lietā paustajiem LG

apsvērumiem, tajā skaitā LG 20.12.2012 vēstulē Nr.01-7/622 un LG

atbildē uz Paziņojumu un LG vēstulēm (lēmuma 21.rindkopa).

3.8.1. KP kompetence

123 LG uzskata, ka konsekventi ir piemērojusi Regulatoru

likumā un citos nozares normatīvajos aktos ietvertās tiesību

normas atbilstoši Regulatora pieņemtajiem lēmumiem un veiktajai

tiesību normu iztulkošanai. KP nav tiesīga patstāvīgi vērtēt

regulējamās nozares uzraugošās iestādes pieņemto lēmumu un

sniegto atbilžu tiesiskumu, jo tiktu būtiski aizskarta LG

tiesiskā paļāvība un tas nonāktu pretrunā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 10.panta pirmo daļu, kas noteic valsts pārvaldes

pienākumu darboties normatīvajos aktos noteiktās kompetences

ietvaros. LG arī pauž viedokli, ka KL 13.panta pirmās daļa ir

vispārēja tiesību norma attiecībā pret Regulatoru likumu, kas ir

speciālā tiesību norma. Tāpat atbilstoši Starptautisko

konkurences iestāžu tīkla secinājumiem, konkurences tiesību

uzraugošās iestādes nevar izvērtēt regulētā sektorā darbojušos

komersantu rīcību, ja tā izpilda regulējošās nozares tiesisko

regulējumu.

124 KP nepiekrīt, ka Regulatoram ir ekskluzīvas tiesības

vērtēt parādu atgūšanas praksi. KP ir centrālā valsts pārvaldes

iestāde, kas atbild par KL interpretāciju un piemērošanu.

Apstāklis, ka uz LG attiecas arī Regulatoru likums, neatceļ KL

piemērošanu un neierobežo KP iespējas vērsties pret regulētā

sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja ekspluatējošu rīcību. Līdzīgi

rīcības saskaņošana, konkrētajā lietā nepareiza saskaņošana

(lēmuma 125.-126.rindkopas38), ar Regulatoru likumu

nepadara praksi automātiski atbilstošu KL un neizslēdz KL

piemērošanu.

125 KP ieskatā, dabasgāzes mazumtirdzniecības nozares

speciālais regulējums neparedz un nekad nav paredzējis LG

tiesības nodrošināt iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanu,

atsakot jaunajiem lietotājiem noslēgt dabasgāzes piegādes līgumus

un atjaunot dabasgāzes piegādi. Kā LG skaidroja atbildē uz

Paziņojumu39, parādu atgūšanas prakses piemērošana

bija saistīta ar (i) 2008. - 2009.gadā Latvijā piedzīvoto

ekonomisko krīzi un maksātspējas mazināšanos, (ii) LG novēroja

dabasgāzes lietotāju parādu pieaugumu, (iii) pastāvošie parādu

piedziņas līdzekļi nesniedza LG efektīvu parādu pieauguma

apturēšanas risinājumu, (iv) LG bija izvēle no vienas puses

turpināt atjaunot dabasgāzes padevi pēc visiem jauno īpašnieku

lūgumiem, vai no otras puses sasaistīt parādu ar nekustamo

īpašumu, (v) LG ieskatā visatbildīgākais un efektīvākais

risinājums, kas kopumā vismazāk un vissamērīgāk ietekmēja

dabasgāzes lietotāju intereses, bija dabasgāzes piegādes

nodrošināšana tikai gadījumos, kad par iepriekš gazificētajā

objektā piegādāto dabasgāzi ir veikti norēķini. LG skaidrojums

liecina, ka LG patstāvīgi izšķīrās par parādu atgūšanas prakses

piemērošanu. Tādējādi arguments, ka LG bija spiesta izpildīt

spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas noveda pie konkurences

tiesību pārkāpuma, nav pamatots.

126 Turklāt tikai normatīvais regulējums, kas tieši izslēdz

dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka jebkādu rīcības

brīvību, var ierobežot konkurences noteikumu piemērošanu. Tomēr,

ja nozares speciālais regulējums neparedz konkrētu rīcību, t.i.,

nekavē dominējošā stāvoklī esošā tirgus dalībnieka rīcības

brīvību ievērot konkurences noteikumus, tad konkurences noteikumi

ir piemērojami (EST spriedums lietā C-359/95P Landbroke

Racing, 34.rindkopa).

127 Attiecīgi arī nozares speciālais regulējums, kas mudina

vai atvieglo tirgus dalībnieka spēju patstāvīgi izdarīt

pārkāpumu, neatbrīvo šo tirgus dalībnieku no konkurences

noteikumu ievērošanas (EST spriedums lietā 40/73 Suiker Unie,

36.-73.rindkopas; EST spriedums lietā C-198/01 CIF,

56.rindkopa). Konkurences noteikumi attiecas arī uz

regulējuma neskaidras interpretācijas ļaunprātīgu

izmantošanu.40 Tāpat konkurences noteikumi attiecas uz

gadījumu, kad nacionālais regulators pieļauj tirgus dalībnieka

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (EST spriedums

C-280/08 P Deutsche Telekom, 84.rindkopa). KP ieskatā,

nozares speciālais regulējums neļāva un nemudināja LG izdarīt

pārkāpumu un tā interpretāciju nevar uzskatīt par neskaidru, pie

tam arī Regulators ne vienmēr akceptējis LG parādu atgūšanas

prakses piemērošanu jaunajiem lietotājiem. Ņemot vērā minēto un

to, ka parādu atgūšanas prakses piemērošana ir LG patstāvīgi

veikta rīcība, KP nav ierobežota vērtēt parādu atgūšanas praksi

atbilstoši KL.

128 Apstāklis, ka KP atsevišķos gadījumos norādīja

privātpersonām uz iespēju vērsties ar sūdzību Regulatorā,

neietekmē KP kompetenci un neizslēdz KL piemērošanu. Ir izšķirami

izolēti gadījumi, kad tiek ietekmētas tikai atsevišķu

privātpersonu intereses, no sistemātiskas prakses, kad ietekmēto

skaits sasniedzis plašu apmēru un netaisnīgā prakse pieņem tirgu

ekspluatējošu raksturu. Katrā gadījumā KP piemīt plaša diskrētā

vara attiecībā uz KL piemērošanu, pieņemot lēmumu pārsūtīt

privātpersonu iesniegumus, norādot uz citu institūciju iespēju

atrisināt konkrēto tiesisko strīdu, ierosināt pārkāpuma lietu,

atzīt pārkāpumu par mazsvarīgu vai arī pieņemt lēmumu par

pārkāpuma konstatēšanu. Apstāklis, ka KP nav uzsākusi lietas

izmeklēšanu pēc pirmā iesnieguma saņemšanas, nekavē uzsākt lietas

izmeklēšanu vēlāk, pārskatot to pašu iesniegumu vai saņemot

līdzīga satura iesniegumu. Nekavējoša lietas izmeklēšanas

neuzsākšana nevar tikt uzskatīta par konkludentu piekrišanu

dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcībai. KL

ievērošana ir jebkura tirgus dalībnieka pienākums neatkarīgi no

izmeklēšanas lietas ierosināšanas brīža vai pirms lietas

ierosināšanas saņemto sūdzību skaita.

129 Salīdzinot ar sākotnēji saņemtajiem atsevišķiem

iesniegumiem (lēmuma 130.rindkopa), konkrētās pārkāpuma lietas

ietvaros KP veica publisko konsultāciju un LG sniedza

apstiprinājumu parādu atgūšanas prakses universālai piemērošanai

(lēmuma 65.rindkopa), kas kopumā ietekmē LG klientu lielo skaitu

(lēmuma 23.rindkopa). Tas, savukārt, liecina par parādu atgūšanas

prakses sistemātiskumu un tirgu ekspluatējošo raksturu, kas ir

pamats vērsties KL ietvaros pret LG parādu atgūšanas praksi.

3.8.2. LG tiesiskā paļāvība

130 Atbildē uz Paziņojumu un 05.09.2013. vēstulē Nr.01-7/3497

LG norāda uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu. LG radās

tiesiskā paļāvība par parādu atgūšanas prakses tiesiskumu no

konkurences tiesību aspekta, kas liedz KP konstatēt pārkāpumu

parādu atgūšanas prakses piemērošanā. LG pamato savu tiesisko

paļāvību ar KP 12.05.2011. vēstuli Nr.1121 ('vēstule Nr.1121'),

21.06.2011. vēstuli Nr.1569 ('vēstule Nr.1569') un 27.06.2011.

vēstuli Nr.1590 ('vēstule Nr.1590'). LG uzskata, ka KP nevar

mainīt parādu atgūšanas prakses piemērošanu par periodu līdz

Paziņojuma sastādīšanai.41 LG atzīst iespēju mainīt

parādu atgūšanas prakses piemērošanu attiecībā uz

nākotni.42 LG pamato tiesiskās paļāvības principa

pārkāpumu ar Ģenerāladvokātes viedokli EST lietā C-681/11

Schenker. Pēc KP lūguma precīzu laiku, kad tai kļuva

zināmas vēstules, LG neidentificē, norādot vienīgi, ka vēstules

Nr.1121 kopiju tā saņēma no Patērētāju tiesību aizsardzības

centra, iespējams, 2011.gada maija beigās vai jūnija pirmajās

nedēļās.

131 EST Schenker lietā nosprieda, ka persona nevar

atsaukties uz tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, ja

kompetentā iestāde šai personai nav devusi precīzu, beznosacījumu

un saskaņotu solījumu.43 KP konstatē, ka neviena no

vēstulēm nav adresēta LG. Vēstulē Nr.1121 sniegts skaidrojums

Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Vēstule Nr.1569 ir

adresēta Ekonomikas ministrijai ar ierosinājumu izvērtēt iespēju

grozīt normatīvo regulējumu. Savukārt vēstule Nr.1590 ir atbilde

fiziskai personai. Līdz ar to secināms, ka KP nav devusi LG

solījumu sakarā ar parādu atgūšanas prakses atbilstību KL un nav

piešķīrusi tiesības, kuru izmantošana būtu

aizsargājama44. Atbilstoši Senāta judikatūrai,

vērtējot tiesiskās paļāvības principu, konkrētajā gadījumā

nepastāv "kaut kas, uz ko [LG] varēja

paļauties"45.

132 Turklāt, tikai solījums vai informācija, kura ir precīza,

bez nosacījumiem un saskaņota un kuru pauž kompetentā iestāde,

var būt par pamatu adresāta tiesiskai paļāvībai46. KP

secina, ka nevienā no vēstulēm nav noteikts konkrētais tirgus,

nav sniegts dominējošā stāvokļa izvērtējums un nav sniegts

precīzs parādu atgūšanas prakses novērtējums. Vēstulē Nr.1121,

balstoties uz Regulatora atzinumu, ka LG rīcība nav pretrunā ar

energoapgādi regulējošiem normatīvajiem aktiem, Patērētāju

tiesību aizsardzības centram vienīgi pausts pieļāvums, ka LG

darbībās, iespējams, nav konstatējams KL pārkāpums. Savukārt

vēstulēs Nr.1569 un Nr.1590 norādīts, ka: (i) LG ļaunprātīgi

interpretē Dabasgāzes piegādes noteikumu 85. un 86.punktu, jo

pārtrauc un neatjauno dabasgāzes piegādi jaunajam lietotājam,

ignorējot faktu, ka tam nav parādsaistības pret LG; (ii) LG

rīkojās pretēji labai ticībai un uzspiež pienākumu jaunajam

lietotājam segt iepriekšējā lietotāja parādu. Turklāt KP vēstulēs

pauda pārliecību, ka (iii) dabasgāzes piegādātājam būtu nosakāms

pienākums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu ar jaunu lietotāju,

izņemot, ja jaunajam lietotājam ir neizpildītas līgumsaistības

pret dabasgāzes piegādātāju. Tādēļ vēstulē Nr.1569 un Nr.1590

norādītais tieši pretēji apliecina, ka KP neatbalsta parādu

pieprasīšanu jaunajam lietotājam. Līdz ar to norādītās vēstules

nesniedz precīzu, beznosacījuma vai saskaņotu solījumu vai

informāciju veidā, kā to uztver LG.

133 Tāpat jāņem vērā, ka KP ir koleģiāla institūcija (KL

5.panta pirmā daļa) un vienīgi padomē pieņemtie lēmumi atbilstoši

KL 8.panta pirmajai daļai var būt par pamatu privātpersonas

paļāvības vērtēšanai. Ārpus minētajiem lēmumiem KP var vienīgi

saistīt Administratīvā procesa likuma ('APL') 9.nodaļas kārtībā

sniegtā uzziņa par personas tiesībām. LG norādītās vēstules nav

ne padomes lēmums, ne padomes uzziņa.

134 KP arī konstatē, ka LG uzsāka piemērot parādu atgūšanas

praksi vēl pirms norādītājām vēstulēm47. Lietā esošie

pierādījumi apliecina, ka LG piemēroja parādu atgūšanas praksi

kopš 30.10.200948. Turklāt pēc KP lūguma LG nevarēja

precīzi norādīt laiku, kad tai kļuva zināma kāda no vēstulēm,

kuras datētas 2011.gada maijā-jūnijā. Tas nozīmē, ka LG rīkojās -

pārkāpa KL 13.panta pirmo daļu - patstāvīgi, nevis atbilstoši

kādai no KP vēstulēm.49 Arī sniedzot skaidrojumu KP

par parādu atgūšanas prakses atbilstību konkurences tiesību

normām50, LG savā atbildē 20.02.2012. Nr.01-7/622 nav

minējusi nevienu no vēstulēm51, kas vismaz atbildes uz

Paziņojumu kontekstā ir viens no svarīgākajiem LG subjektīvas

attieksmes raksturojošiem argumentiem parādu atgūšanas prakses

tiesiskuma vērtējumam konkurences tiesību ietvaros. Līdz ar to,

atbilstoši Senāta judikatūrai vērtējot, vai attiecīgā persona

tiešām ir paļāvusies uz iestādes solījumu52, KP

secina, ka LG nav un faktiski nevarēja paļauties uz jebkuru no

norādītajām vēstulēm.

135 Tāpat jāņem vērā, ka, ierosinot pārkāpuma lietu par KL

13.panta pirmās daļas pārkāpumu, LG vairs nevar paļauties uz

savas rīcības atbilstību konkurences noteikumiem. Ierosinot

pārkāpuma lietu, KP pauž nepārprotamu iestādes attieksmi par KL

13.panta pirmās daļas iespējamo attiecināšanu uz strīdus praksi.

Arī atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796

23.1.1.apakšpunktam atbildība par konkurences tiesību pārkāpumu

var tikt mīkstināta, ja tirgus dalībnieks pārtrauc pārkāpumu,

tiklīdz saņēmis no KP informāciju par iespējamo KL 13.panta

pārkāpumu. No lietas materiāliem izriet, ka arī pēc pārkāpuma

lietas ierosināšanas LG turpināja piemērot parādu atgūšanas

praksi. KP saņēma informāciju par parādu atgūšanas prakses

piemērošanu arī pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas53,

tajā skaitā LG turpināja piemērot parādu atgūšanas praksi pret

Euro metal54. Tādējādi parādu atgūšanas prakses

piemērošanas fakts vairs nevar būt saistīts ar LG tiesisko

paļāvību, bet gan ar konkurences noteikumu klaju ignorēšanu.

136 Ņemot vērā minēto un to, ka konkurences tiesību

aizsardzība, saglabāšana un attīstība ir aizsargājama sabiedrības

interese atbilstoši Satversmes 1.pantam55, KP

vienlaicīgi secina, ka LG subjektīvā attieksme par parādu

atgūšanas prakses tiesiskumu, pamatojoties uz apgalvoto tiesisko

paļāvību, konkrētajā gadījumā nav aizsargājama un ir

noraidāma.

3.8.3. Publiskās konsultācijas rezultātu izmantošana

137 Paziņojumā LG secina, ka publiskajā konsultācijā iegūtie

rezultāti ir bijuši vieni no būtiskākajiem pierādījumiem, lai

konstatētu LG rīcības prettiesiskumu, un norāda, ka iepriekš

minētie rezultāti ir nepieļaujami pierādījumi, jo tie nav bijuši

balstīti uz jebkādu objektīvu KP analīzi, bet atspoguļo

nepārbaudītu informācijas daudzumu. LG norāda, ka viedokļa

iesniegšanas termiņš ir pārāk īss, lai LG pārbaudītu visus

gadījumus.

138 KP norāda, ka lietas izpētes gaitā tā ir veikusi ne tikai

publisko konsultāciju, bet arī saņēmusi ievērojamu skaitu

iesniegumus, ko KP vērtē kopsakarā, tai skaitā, ievērojot LG

sniegto informāciju par to, ka LG parādu atgūšanas praksi piemēro

visos lietotāju maiņas gadījumos no 2009.gada (LG 20.02.2012

vēstule Nr.01-7/622). Papildus publiskā konsultācija ļāva KP

apzināt dažādas situācijas, kurās LG īstenojusi parādu atgūšanas

praksi, tādējādi nodrošinot objektīvu LG rīcības tiesiskuma

izvērtēšanu.

139 Vienlaicīgi KP norāda, ka publiskās konsultācijas ietvaros

apkopotām ziņām nav obligāti jāatspoguļo visi gadījumi, kad

parādu atgūšanas prakses piemērošana būtu uzskatāma par

netaisnīgu atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas 4.punktam. KL

neparedz KP rīcību pēc obligāta iesniedzēja

iesnieguma56. Proti, KP var patstāvīgi veikt

dominējošā stāvoklī esoša tirgus dalībnieka rīcības izvērtējumu,

tajā skaita, kā tas konstatēts konkrētajā lietā - LG parādu

atgūšanas prakses universālu piemērošanu.

140 LG arguments par to, ka tai nav bijis pietiekami laika,

lai pārbaudītu visus konstatētos gadījumus nav pamatots un ir

noraidāms. KP nosūtīja Paziņojumu LG 23.04.2013., savukārt vēl

13.05.2013. vēstulē Nr.802 aicināja LG iesniegt informāciju līdz

20.05.2013. Tādēļ LG bija pietiekams laiks, lai konstatētu

gadījumus, kuri tās ieskatā neliecina par ļaunprātīgu dominējošā

stāvokļa izmantošanu.

3.8.4. Vienlīdzības principa ievērošana

141 LG Paziņojumā norāda, ka KP pārkāpj vienlīdzības principu,

jo LG rīcība šajā lietā un izmeklētā rīcība SIA "Sabiedrība

Mārupe" lietā ir kvalificēta atšķirīgi un vērtēta saskaņā ar

atšķirīgām tiesību normām. Saskaņā ar APL 6.pantā nostiprināto un

no Satversmes izrietošā vienlīdzības principa salīdzināmas

situācijas iestādei ir jāvērtē saskaņā ar vienu un to pašu

tiesisko pamatu.

142 KP norāda, ka lieta ierosināta kopumā par KL 13.panta

pirmās daļas pārkāpumu un KL 13.panta pirmās daļas punktos

minētās darbības uzskaitītas piemērveidā. LG bija informēta par

pārkāpuma būtību un tas, pēc kāda pirmās daļas punkta KP skata

konkrēto lietu, neietekmē nedz pārkāpuma būtību, nedz atbildību.

Tādējādi, KP noraida LG argumentu par vienlīdzības principa

neievērošanu lietā.

3.8.5. Ekonomiskā labuma gūšana

143 Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka parādu atgūšanas

prakse nedod tai nekādu ekonomisku labumu, jo tā ietver tikai

tādas naudas summas (parāda) apmaksāšanu, kas LG pienākas saskaņā

ar likumu par jau piegādāto dabasgāzi.

144 KP norāda, ka LG, izmantojot tirgus varu un atgūstot

iepriekšējo lietotāju parādus, ietaupa finanšu līdzekļus uz jauno

lietotāju rēķina, ko citādi LG būtu jāiegulda parādu piedziņai,

tai skaitā tiesas un ārpustiesas ceļā. Līdz ar to LG pārliek uz

jauniem lietotājiem parādu atgūšanas izmaksas un nepamatoti

nodrošina iepriekšējo lietotāju parādu atgūšana. Tādējādi LG ir

guvusi un turpina gūt labumu no parādu atgūšanas prakses

piemērošanas.

3.8.6. LG rīcība nevairo patērētāju un sabiedrības

labklājību

145 Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka parādu atgūšanas

prakse ir attaisnojama, jo tā ir leģitīma LG interešu

aizsardzība. Prakse vairo patērētāju un sabiedrības labklājību.

Šāds vērtējums balstās uz "ekonomikas efektivitātes

kritērijiem, un tam ir jābūt saskaņotam ar patērētāju

interesēm." Proti, ir jānosaka, vai "ieguvumi

tādas efektivitātes ziņā, kura sniedz labumu patērētājiem, varētu

līdzsvarot vai pārsniegt" attiecīgās darbības negatīvo

efektu. Prakse rada vismaz divus efektivitātes ieguvumus:

samazināts parādu apjoms un samazināti parādu piedziņas izdevumi.

Parādu atgūšanas prakse ir obligāts priekšnoteikums šiem diviem

efektivitātes ieguvumiem, jo nepastāv lētāks alternatīvs veids,

kā samazināt parādu apjomu vai parādu piedziņas izdevumus.

Līdzīgi arī 03.07.2013. LG Mutiskās uzklausīšanas laikā LG

norāda, ka tās rīcība rada divējādus efektivitātes ieguvumus -

dinamisko efektivitātes ieguvumu, kas nozīmē, ka samazinās parādu

apjoms, un statisko efektivitātes ieguvumu, kas nozīmē, ka

samazinās parādu piedziņas izmaksas.

146 LG norāda, ka tās rīcības radītie iespējamie efektivitātes

ieguvumi atsver jebkuru varbūtējo negatīvo ietekmi uz konkurenci

un patērētāja labklājību attiecīgajos tirgos. LG ieskatā tās

rīcība nerada absolūti nekādu negatīvu ietekmi uz konkurenci,

līdz ar to tā automātiski rada tikai pozitīvu efektu. LG rīcība

arī nerada negatīvu ietekmi uz patērētāju labklājību - gluži

otrādi, tā rada efektu, ka par parādu faktiski norēķinās

parādnieks un nevis visi LG klienti, no kuriem lielākā daļa ir

patērētāji.

147 LG norāda, ka arī tiesību un ekonomikas literatūrā ir

analizēts un atzīts, ka gadījumos, kad iepriekšējam aktīvu

īpašniekam un šo aktīvu pircējam ir vienāda (simetriska)

informācija par atbildību, kas ir saistīta ar šiem aktīviem, ir

ekonomiski efektīvi uzlikt pienākumu īpašuma pircējam nest

atbildību par pārdevēja rīcību: "Tā kā P [pārdevēja -

iepriekšējā aktīvu īpašnieka] vadībai un jebkuram pircējam […] ir

tā pati informācija un tāds pats novērtējums par atbildības

iespējamību, pircējs samazinās cenu, ko viņš ir gatavs piedāvāt,

par summu, kas ir tieši vienāda ar summu, kuru P [iepriekšējā

aktīvu īpašnieka] vadība pārdošanas brīdī paredz ietaupīt no tā,

ka tā būs atbrīvota no iespējamās atbildības." Tiesību

un ekonomikas zinātnē ir skaidri pamatots, ka efektivitātes

ieguvumu dēļ aktīvu jaunajam īpašniekam būtu jābūt atbildīgam par

iepriekšējā īpašnieka saistībām, jo "pārņēmēja atbildīgas

jēga ir nevis likt pārņēmējam [aktīvu jaunajam īpašniekam] segt

izmaksas par priekšgājēja [aktīvu iepriekšējā īpašnieka]

defektīgajiem produktiem, bet būt par instrumentu, kas nodrošina,

ka priekšgājējs sedz izmaksas". Līdz ar to atbildības

uzlikšana pircējam mudina pārdevēju samazināt savu atbildību, kas

šajā lietā ir parādnieka - iepriekšējā objekta īpašnieka, parāds

LG. Ir atzīts, ka atbildības uzlikšana pircējam nerada negatīvu

ietekmi uz konkrēto tirgu, kurā tiek pārdots konkrētais aktīvs.

Tādējādi "no tiesībpolitikas skatupunkta nepastāv iemeslu

S [pircēju] atbrīvot no atbildības vairāk nekā P [iepriekšējo

aktīvu īpašnieku]. Sabiedrības uzstādījums, ka ir saprātīgi

padarīt atbildīgu P [iepriekšējo aktīvu īpašnieku], nozīmē, ka ir

līdzvērtīga jēga padarīt atbildīgu arī S [šo aktīvu

pircēju]." LG norāda, ka tādējādi no kopējā sabiedrības

un patērētāju labklājības viedokļa LG rīcība ir visoptimālākais

iespējamais risinājums un ir pilnībā attaisnojama.

148 LG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka, tikai atsakot

dabasgāzes piegādi gadījumos, kad par iepriekš saņemtajiem

pakalpojumiem nav veikti norēķini, tā ir vienīgā iespēja esošajos

apstākļos (pēcapmaksas pienākums un tehniskas grūtības pārtraukt

pakalpojuma piegādi) radītos zaudējumus neiekļaut tarifā un

sekojoši neattiecināt uz visiem dabasgāzes lietotājiem, it īpaši

tiem, kas nav ne tieši, ne netieši saistīti ar gazificēto

objektu. Proti, pastāvot lielai iespējai parādus par piegādāto

dabasgāzi neatgūt, LG var rasties būtiski zaudējumi, kurus tai

nav nedz pienākums, nedz arī iespējas subsidēt šobrīd noteiktā

tarifa ietvaros. Savukārt 03.07.2013. LG Mutiskās uzklausīšanas

laikā LG norāda, ka parādu atgūšanas prakses aizliegšana

palielinātu tarifus, respektīvi pirmajā lietotāju grupā, kas

patērē dabasgāzi līdz 0,5 tūkst.m3 gadā tarifs

pieaugtu par 80%, bet otrajā grupā, kas patērē no 0,5 līdz 25

tūkst.m3 gadā, tarifs pieaugtu par 33%.

149 KP norāda, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam ir

iespēja piedzīt parādus civiltiesiskā ceļā, tādējādi tā intereses

ir aizsargātas. Pastāvot sabiedriskā pakalpojuma sniedzēja

interešu aizsardzībai, dominējoša uzņēmuma prasība jaunajam

īpašniekam segt citas personas parādu, lai ar to noslēgtu līgumu,

nav savienojama ar dominējošam uzņēmumam pieļaujamu rīcību.

150 KP norāda, ka parādu atgūšanas prakses piemērošanas

samērību ar LG mērķi samazināt parādu apjomu, kā arī ietekmi uz

konkurenci KP izvērtē lēmuma 3.5.apakšpunktā. Attiecībā uz parādu

apjoma samazināšanos no lietotāju maksāšanas disciplīnas

viedokļa, iespējams izdarīt arī pretēju secinājumu, ka parādu

atgūšanas prakses pieļaušana palielina lietotāju parādu apjomu,

jo lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais

īpašnieks, netiek motivēti maksāt par pakalpojumu, un, parādu

piedzīšanu sasaistot ar īpašnieka maiņu, LG netiek motivēta

laicīgi veikt parādu piedziņu.

151 KP norāda, ņemot vērā, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu

jaunam lietotājam nav jāatbild par iepriekšējā lietotāja parādu,

iepriekšējam nekustamā īpašuma (gazificētā objekta) īpašniekam un

tā pircējam nav vienāda (simetriska) informācija par atbildību,

tādējādi nav pamata uzskatīt, ka visos gadījumos parādi ietekmē

īpašuma cenu. Vienlaicīgi secināms, ka nekustamā īpašuma cenu

pārdevējs vai pircējs nevar ietekmēt, ja īpašums tiek pirkts

izsolē. Atbilstoši LG sniegtajai informācijai LG parādu atgūšanas

praksi piemēro visos gadījumos. Turklāt, pat ja pircējs un

pārdevējs ir vienojušies par pirkuma maksas samazinājumu, LG nav

pamata iejaukties pircēja un pārdevēja līgumiskajās attiecībās.

LG var prasīt parāda apmaksu no pārdevēja, un pēc tam pārdevējs

var risināt strīdu ar pircēju, ja pirkuma maksa ir tikusi

samazināta.

152 KP norāda, ka no Dabasgāzes piegādes noteikumu 41.punkta

izriet, ka LG ir tiesīga noteikt lietotājiem priekšapmaksu, tādēļ

nav pamatoti norādīt, ka LG ir pienākums nodrošināt

pēcapmaksu.

153 KP norāda, ka atbilstoši Regulatora 27.02.2008. lēmumam

Nr.58 "Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas

metodika" tarifu aprēķināšanas metodika neparedz LG debitoru

parādu iekļaušanu dabasgāzes tirdzniecības tarifā. Tādēļ nav

pamatoti norādīt, ka parādu apjoms ietekmē tarifu un ka parādu

atgūšanas prakses aizliegšana palielinātu tarifu.

154 KP norāda, ka saskaņā ar Dabasgāzes piegādes noteikumu

86.punktu mājsaimniecības lietotājam dabasgāzes padevi atjauno

piecu darbdienu laikā pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir

pilnībā samaksājis par patērēto dabasgāzi un nokavējuma

procentus, kā arī sedzis sistēmas operatora aprēķinātos

dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus.

Tādējādi secināms, ka dabasgāzes padeves pārtraukšanas un

atjaunošanas izdevumus LG var pieprasīt atsevišķi no tarifa. Līdz

ar to nav pamatoti norādīt, ka dabasgāzes padeves pārtraukšanas

un atjaunošanas izdevumi ietekmē tarifu un ka parādu atgūšanas

prakses aizliegšana palielinātu tarifu.

155 KP lietā aplūkotie gadījumi skar nelielu daļu LG debitoru

parādu apjomu un parādnieku skaitu, proti, gazificētā objekta

iepriekšējos lietotājus un to parādu apjomu īpašumtiesību un

valdījuma maiņas gadījumos. Iepriekšminēto apliecina arī LG,

atbildē uz Paziņojumu norādot, ka "LG Rīcība attiecās tikai

uz pavisam nelielu daļu no objektiem, kuriem LG piegādā

dabasgāzi, turklāt minētie objekti veido ļoti mazu daļu no LG

kopējā apgrozījuma". Kā norādīts 4.tabulā, LG noslēgto

cesijas līgumu skaits 2009.gadā veidoja 0,03% no kopējā

parādnieku skaita, 2010.gadā attiecīgi - 0,17%, bet 2011.gadā -

0,28% un to apjoms veidoja 0,7% no kopējā parādsaistību apjoma

2009.gadā, 2,25% - 2010.gadā un 2,01% - 2011.gadā, kas ir neliela

parādnieku un parāda apjoma daļa. Tā kā lietā aplūkoto parādu

skaits un apjoms pret visu parādnieku skaitu un parāda apjomu ir

neliels, tad secināms, ka parādu piedziņas izdevumu pieaugums arī

būtu neliels.

156 KP secina, ka parādu piedziņa var palielināt LG izdevumus,

tomēr komersanta parādu piedziņas izdevumi ir uzskatāmi par

pašsaprotamiem komercdarbībā un tie uzskatāmi par ekonomiski

pamatotiem, lai arī parādu piedziņas izdevumi attiecas uz visiem

lietotājiem. Svarīgi uzsvērt, ka parādu piedziņas izdevumi LG

rodas par parādu atgūšanu no lietotājiem gan pirms, gan pēc

īpašumtiesību un valdījuma maiņas, gan arī no lietotājiem, kuri

pastāvīgi ir gazificēto objektu īpašnieki un valdītāji,

nemainoties īpašuma un valdījuma tiesībām. KP nesaskata

apstākļus, kādēļ parādu piedziņas izdevumu samazināšana ar parādu

atgūšanas prakses piemērošanu būtu attaisnojama iepretim parādu

piedziņas izdevumiem gadījumos, kuros nenotiek lietotāju maiņa un

kuri veido lielāko parāda apjomu (skatīt 4.tabulu). LG būtu

jāveic efektīva parādu piedziņa, lai samazinātu parādu apjomu gan

LG, gan visu lietotāju interesēs. Atbrīvojot LG no parādu

piedziņas un pieļaujot, ka LG ir tiesīga sagaidīt lielāku parāda

apjomu (atbilstoši parādu atgūšanas praksei LG pārtrauc

dabasgāzes padevi tajos gazificētajos objektos, kuros dabasgāzes

padeves pārtraukšana ir samērojams līdzeklis ar parādsaistību

apjomu un raksturu (lēmuma 188.rindkopa)) vai sagaidīt īpašuma un

valdījuma tiesību maiņu, parādu apjoms pieaugtu pretēji LG un

lietotāju interesēm.

3.8.7. Tiesības saņemt nepārtrauktus sabiedriskos

pakalpojumus

157 LG norāda, ka, izvērtējot, vai pakalpojuma pieprasījums ir

pamatots un neaizskar citu pakalpojuma saņēmēju intereses saņemt

kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu, ir

nepieciešams sistēmiski piemērot Regulatoru likuma 1.pantu, kā

arī Enerģētikas likuma 3.pantu un Eiropas Enerģētikas Hartu, no

kā izriet sabiedrisko pakalpojumu virsmērķis - nodrošināt visiem

pakalpojuma saņēmējiem tiesības saņemt nepārtrauktus, efektīvus,

drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kuru tarifi

(cenas) atbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un garantē

ieguldīto investīciju aizsardzību.

158 KP norāda, ka atbilstoši lēmuma 3.5.apakšpunktam parādu

atgūšana kopumā aizsargā LG komerciālās intereses un saskan ar

mērķi nodrošināt dabasgāzes piegādi. Tomēr LG piemēro parādu

atgūšanas praksi apjomā, kas pārsniedz objektīvo nepieciešamību

mērķa sasniegšanai, t.i., nepamatoti nodrošinot iepriekšējā

lietotāja parādu, atsakot dabasgāzes piegādi jaunajam lietotājam.

Turklāt, atsakoties no ienākumiem no jauniem lietotājiem, LG

ierobežo savas finansiālās iespējas un apgrūtina savu spēju

nodrošināt citiem lietotājiem nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu

dabasgāzes piegādi par ekonomiski pamatotām izmaksām atbilstošu

tarifu (cenu). Pienākums segt parādus nav samērīgs ar

monopoluzņēmuma izvēli atvieglot savu parādu atgūšanu.

3.8.8. Dabasgāzes pieslēguma pieprasījuma pamatotība

159 LG norāda, ka atbilstoši Regulatoru likuma 24.panta

pirmajai daļai, kas nosaka, ka sabiedrisko pakalpojumu, t.sk.

dabasgāzes apgādes pakalpojuma sniedzējiem ir noteikts pienākums

sniegt pakalpojumu tikai tādos apstākļos, ja izteiktais

pakalpojuma pieprasījums ir pamatots un neaizskar pakalpojuma

sniedzēja finansiālās vai tehniskās iespējas, likumdevējs ir

ex ante noteicis, ka objektīvs šķērslis dabasgāzes padeves

atjaunošanai ir nevis lietotāja maiņa gazificētajā objektā, bet

gan pats parāda esamības fakts.

160 KP norāda, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam LG ir

tiesīga nepieslēgt dabasgāzi tikai lietotājam, kurš ir parādā,

nevis lietotājam, kuram nav parādu pret LG, un parāds pastāv

iepriekšējam lietotājam. Arī Regulatoru likuma 24.panta pirmā

daļa nedod LG tiesības nepieslēgt dabasgāzi jaunajam lietotājam.

Tā kā objekti, kuros ir iepriekšējo lietotāju parādi par

dabasgāzes piegādi, ir gazificēti objekti, LG nav jāveic

finansiāli ieguldījumi to gazificēšanai. Līdz ar to likumdevējs

nav noteicis, ka iepriekšējo lietotāju parādu esamība ir

objektīvs šķērslis dabasgāzes piegādei un jauna dabasgāzes

piegādes līguma noslēgšanai ar jauno lietotāju (lēmuma

77.-79.rindkopas).

3.8.9. Iepriekšējā lietotāja līguma laušana

161 Vairāku KP rīcībā esošo patērētāju iesniegumu pielikumos

"Par dabasgāzes piegādes līgumu" LG līguma noslēgšanas

atteikumu pamato, ka joprojām ir spēkā starp LG un lietotāju

noslēgtais līgums, LG ir izpildījusi savu kā sabiedrisko

pakalpojumu sniedzēja pienākumu nodrošināt dabasgāzes padevi, un

atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu

regulatoriem" tiesību normām LG nav pienākums noslēgt vēl

vienu līgumu par dabasgāzes piegādi gazificētajā objektā. Minētā

nostāja nepārtraukt noslēgto līgumu ir arī pamatota ar

Enerģētikas likuma 42.1panta pirmo prim daļu, tādējādi

nosakot, ka LG objektīvi attaisnojamos apstākļos - ja pastāv

parādsaistības par saņemto dabasgāzi - nav pienākuma vienpusēji

pārtraukt jau noslēgto līgumu, pat ja iepriekšējais dabasgāzes

lietotājs ir zaudējis īpašuma, valdījuma vai lietošanas

tiesības.

162 KP norāda, ka Enerģētikas likuma 42.1panta

pirmā prim daļa, Regulatoru likums un Dabasgāzes piegādes

noteikumi neuzliek LG pienākumu, bet arī neaizliedz LG pārtraukt

līgumu ar iepriekšējo īpašnieku, tādējādi atkāpšanos no

iepriekšējā līguma par dabasgāzes piegādi un jauna līguma

noslēgšana ir atkarīga no LG gribas. LG gribas realizācija nevar

negatīvi ietekmēt jauno lietotāju tiesības saņemt dabasgāzes

pakalpojumu. Enerģētikas likuma 42.1panta pirmā prim

daļa paredz energoapgādes komersantam tiesības vienpusēji

atkāpties no līguma un pārtraukt dabasgāzes piegādi dabasgāzes

lietotājam, ja tas vairs nav gazificētā objekta īpašnieks vai

īrnieks/nomnieks. Paredzot tiesības atkāpties no līguma un

pārtraukt dabasgāzes piegādi, energoapgādes komersantam ir dota

rīcības brīvība pārtraukt vai nepārtraukt līgumu par dabasgāzes

piegādi un dabasgāzes padevi. Attiecībā uz konkrētiem gadījumiem

LG izmanto minētās tiesību normas interpretācijas iespēju, lai

attaisnotu nevēlēšanos pārtraukt līgumu, tulkojot to tādējādi, ka

tai nav pienākumu pārtraukt līgumu ar iepriekšējo gazificētā

objekta īpašnieku vai īrnieku/nomnieku. LG rīcība ir neloģiska,

jo faktiski ir zināms, ka parādniekam vairs nav īpašuma vai

valdījuma tiesības uz konkrēto gazificēto objektu un ir skaidri

zināms, ka tas vairs nepatērēs dabasgāzi konkrētajā nekustamajā

īpašumā un ka faktiski iepriekšējais dabasgāzes lietotājs jau ir

atkāpies no līguma. LG, interpretējot šo tiesību normu kopsakarā

ar Dabasgāzes piegādes noteikumu 85. un 86.punktu, nepamatoti

atsakās noslēgt līgumu ar potenciālo lietotāju un faktiski

piespiež jauno lietotāju samaksāt iepriekšējo lietotāju parādus.

Dabasgāzes piegādes noteikumu 85.punkts paredz, ka sistēmas

operatoram ir tiesības pārtraukt dabasgāzes padevi lietotājam, ja

tas noteiktajā termiņā nav norēķinājies par patērēto dabasgāzi,

savukārt šo noteikumu 86.punkts nosaka, ka dabasgāzes padevi

atjauno pēc tam, kad mājsaimniecības lietotājs ir pilnībā

samaksājis par patērēto dabasgāzi. Lai arī parāda gadījumā

Dabasgāzes piegādes noteikumu 85. un 86.punkts piešķir LG

tiesības pārtraukt un pienākumu atjaunot dabasgāzes piegādi

attiecībā uz vienu un to pašu mājsaimniecības lietotāju, LG

nepamatoti interpretē un piemēro minētās tiesību normas vienādi

gan tādos gadījumos, kad dabasgāzes lietotājs nav mainījies, gan

gadījumos, kad dabasgāzes lietotājs ir mainījies, t.i., parāda

gadījumā atslēdz dabasgāzes padevi un atjauno tikai pēc tam, kad

jaunais gazificētā objekta īpašnieks vai īrnieks/nomnieks ir

pilnībā samaksājis par nekustamajā īpašumā patērēto dabasgāzi,

neatkarīgi no tā, kas ir bijis dabasgāzes lietotājs. Tomēr šāda

tiesību normu interpretācija gadījumos, kad pastāv parāds, bet

lietotājs ir mainījies, nav pamatota, jo jaunajam īpašniekam nav

jācieš dabasgāzes padeves pārtraukšanas sekas.

3.8.10. Pienākums pārliecināties par iepriekšējā lietotāja

parādsaistībām

163 LG norāda, ka pirms gazificētā objekta iegādes jaunajam

lietotājam ir iespēja pārliecināties, vai par gazificētajā

objektā saņemto dabasgāzi ir veikti norēķini un nepastāv

juridiski šķēršļi dabasgāzes padeves nodrošināšanai. Saskaņā ar

Dabasgāzes piegādes noteikumu 41. un 85.punktu LG ir tiesības

pārtraukt dabasgāzes padevi, ja nav veikti norēķini par saņemto

dabasgāzi. Tāpat LG uzsver, ka pretējā gadījumā (noslēdzot

līgumus ar jaunajiem dabasgāzes lietotājiem gazificētajos

objektos, kuros ir izveidojies parāds par dabasgāzes piegādi)

izveidotos situācija, kad netiktu sasniegts Dabasgāzes piegādes

noteikumu 85.punktā un Regulatoru likuma 22.panta piektās daļas

mērķis - stimulēt pakalpojuma saņēmējus pēc iespējas ātrāk veikt

samaksu par sniegto pakalpojumu un pārtraukt dabasgāzes padevi

līdz pilnīgai saistību izpildei, kā arī tiktu veicināta dažādu

simulatīvu un fiktīvu juridisku konstrukciju realizēšana, lai

varētu nemaksāt par saņemto dabasgāzi.

164 KP norāda, jaunajiem lietotājam nav pienākums pārbaudīt

iepriekšējā lietotāja parādsaistības pret LG, jo šīs

parādsaistības izriet no līgumiskajām attiecībām starp

iepriekšējo dabasgāzes lietotāju un pakalpojuma sniedzēju (LG).

Minētais, citastarp, ir pamatots ar Dabasgāzes piegādes noteikumu

3.punktu, kas nosaka, ka "Dabasgāzi lietotājam piegādā

saskaņā ar šiem noteikumiem un sistēmas operatora un lietotāja

noslēgto līgumu par dabasgāzes piegādi". Pamatojoties uz

iepriekš minēto, ir secināms, ka parādsaistības par piegādāto

dabasgāzi izriet no līguma, kurš ir saistošs tikai

līgumslēdzējpusēm. Līdz ar to jaunajam gazificētā objekta

ieguvējiem nav pamata uzskatīt, ka iepriekšējā lietotāja parāda

par dabasgāzes piegādi esamība varētu būt šķērslis, lai pilnā

apmērā spētu realizēt savas īpašuma vai valdījuma tiesības

attiecībā uz gazificēto objektu, kā arī nav pamata uzskatīt, ka

parāds tiktu izvērtēts kā risks un būtu notikušas izmaiņas

ieguvēja rīcībā. Ņemot vērā normatīvo regulējumu, LG nav pamata

piemērot ekspluatējošu praksi, lai tādā veidā samazinātu parādu

apjomu. Lietotāju ļaunprātīgu rīcību, lai saņemtu dabasgāzes

piegādi, ir vērtēta lēmuma 102. un 103.rindkopā.

3.8.11. Uz lietu gulstoša nasta vai apgrūtinājums

165 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 ir atsaukusies uz

Civillikuma 1613.pantu, kurā ir noteikts, ka

"atsavinātājs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas

nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam

bijuši zināmi, vai vismaz pievēršot visparastāko uzmanību,

nevarētu palikt viņam apslēpti". LG atsaucas arī uz

Civillikuma 864.pantu, kas nosaka, ka "visas uz lietu

gulstošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas

īpašniekam".

166 KP norāda, ka Civillikuma 1613.pants neregulē saistības

starp LG un jauno īpašnieku, bet gan starp nekustamā īpašuma

pircēju un pārdevēju, nosakot, ka nenozīmīgu trūkumu dēļ pircējam

nav tiesību nepildīt ar līgumu uzņemtās saistības pret pārdevēju.

No minētās tiesību normas neizriet, ka LG būtu tiesības neslēgt

līgumu ar jauno īpašnieku, ja tas pirms nekustamā īpašuma iegādes

nav pārliecinājies, vai par nekustamajā īpašumā patērēto

dabasgāzi ir veikti norēķini. Jaunais lietotājs nav atbildīgs par

iepriekš izveidojušos parādu. Iepriekšējā lietotāja parāds nav

uzskatāms par nekustamā īpašuma trūkumu Civillikuma 1613.panta

izpratnē, jo šis parāds nav uz nekustamo īpašumu guloša nasta vai

apgrūtinājums. Proti, parādsaistības ir izveidojušās uz

iepriekšējā dabasgāzes piegādes līguma pamata un par to izpildi

ir atbildīgas šī līguma slēdzējpuses.

167 KP arī norāda, ka Civillikuma 1081.pantā ir noteikts, ka

"Ja īpašnieka rīcība par nekustamu īpašumu aprobežota ar

tiesas lēmumu vai ar līguma vai testamenta noteikumu, tad šis

aizliegums ir spēkā pret trešām personām tikai tad, kad tas

ierakstīts zemes grāmatās", bet Civillikuma 928.pantā ir

noteikts, ka "Kaut gan īpašums var kā pēc privātas

gribas, tā arī pēc likuma būt dažādi aprobežots, tomēr visi šādi

aprobežojumi iztulkojami to šaurākā nozīmē, un šaubu gadījumā

arvien pieņemams, īpašums ir neaprobežots". Līdz ar to

ir secināms, ka saistības, kas izriet no divu pušu līgumiskajām

attiecībām, nav saistošas trešajām personām, ja vien tās apzināti

nav uzņēmušās no līguma izrietošās saistības. Minētais citastarp

ir pamatots ar Civillikuma 1402.pantu, kurā ir noteikts, ka

saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no

neatļautas darbības, vai pēc likuma. Konkrētajā gadījumā starp LG

un jauno gazificētā objekta īpašnieku nav noslēgts līgums, t.i.,

to starpā nav noticis tiesisks darījums. Līdz ar to ir secināms,

ka iepriekšējā lietotāja parāda esamība nevar objektīvi attaisnot

atteikumu noslēgt līgumu un piegādāt dabasgāzi jaunajam

lietotājam.

3.8.12. Pienākums atlīdzināt nepieciešamos izdevumus

168 Lietā esošajās LG vēstulēs potenciālajiem dabasgāzes

lietotājiem LG atsaucas uz Civillikuma 865.pantu, kas nosaka, ka

"Kādai lietai taisītie izdevumi ir vai nu nepieciešami,

ar kuriem pašu tās būtību uztur vai aizsargā no pilnīgas bojā

ejas, sabrukuma vai izpostījuma (..)", kā arī

Civillikuma 866.pantu, kas, savukārt, nosaka, ka

"nepieciešamie izdevumi atlīdzināmi katram, kas tos

taisījis, izņemot personu, kas lietu dabūjusi noziedzīgā

ceļā".

169 KP norāda, ka konkrētās izpētes lietas ietvaros

parādsaistības par sabiedriskajiem pakalpojumiem nav uzskatāmas

par nepieciešamajiem izdevumiem, jo parādsaistības izriet no

līgumiskajām attiecībām starp LG un dabasgāzes lietotājiem, kuri

ir faktiskie labuma guvēji no dabasgāzes apgādes pakalpojuma

izmantošanas gazificētajā objektā, kā arī, ja nav lauzts līgums

ar iepriekšējo dabasgāzes lietotāju, bet gazificētajā objektā ir

nodrošināta dabasgāzes apgāde, nav uzskatāms, ka LG savas

iniciatīvas un brīvas gribas vadīta būtu nodrošinājusi dabasgāzes

pakalpojumu gazificētajā objektā, bet gan pildījusi no līguma

izrietošās saistības pret lietotāju. Līdz ar to ir uzskatāms, ka

LG nav taisījusi nekāda veida izdevumus jauno dabasgāzes

lietotāju interesēs, lai gazificēto objektu pasargātu no pilnīgas

bojā ejas, sabrukuma vai izpostījuma, un jaunie dabasgāzes

lietotāji negūst labumu no dabasgāzes apgādes pakalpojumu

izmantošanas.

170 Dabasgāzes piegādes līgums tiek noslēgts ar dabasgāzes

lietotāju, nevis nekustamo īpašumu (gazificēto objektu). Minētais

citastarp it pamatots ar Regulatoru likuma 4.panta otro daļu,

kurā ir noteikts, ka "sabiedrisko pakalpojumu lietotāji

ir fiziskās vai juridiskās personas (..)" un Dabasgāzes

piegādes noteikumu 3.punktu, kas nosaka, ka "dabasgāzi

lietotājam piegādā saskaņā ar (..) sistēmas operatora un noslēgto

līgumu par dabasgāzes piegādi". Arī no Dabasgāzes

piegādes noteikumu 69.punkta izriet mērķis nodalīt iepriekšējā un

potenciālā dabasgāzes lietotāja atbildību par samaksu par

izlietoto dabasgāzi. Proti, "ja lietotājs dabasgāzes

iekārtu vai aparatūru ir nodevis citai personai un par to nav

informējis sistēmas operatoru, lietotājs ir atbildīgs par

saņemtās dabasgāzes samaksu līdz dienai, kad noslēgts līgums ar

jauno lietotāju". Rīkojoties pretēji minētajiem

principiem (neslēdzot līgumu par dabasgāzes piegādi un pārtraucot

dabasgāzes padevi), LG jaunajiem lietotājiem faktiski uzliek

atbildību par iepriekšējā lietotāja parādiem, jo jaunajiem

lietotājam ir jācieš sekas (dabasgāzes atslēgumu, dabasgāzes

piegādes pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumus, parāda samaksu

un piedziņu), kas izriet no cita līguma, noslēgta starp LG un

iepriekšējo lietotāju. Ņemot vērā minēto, LG atsaukšanās uz

Civillikuma 865. un 866.pantu nav pamatota un neattaisno parādu

atgūšanas prakses piemērošanu.

3.8.13. LESD 106.panta, regulu Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011

piemērošana

171 LG norāda, ka jāņem vērā LESD 106.pants, Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulās Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011

ietvertais regulējums. LG norāda, ka dabasgāzes apgāde ir

pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. LG ir pienākums

atbilstoši izsniegtajai licencei un Regulatoru likumam sniegt

sabiedrisko pakalpojumu. Līdz ar to šāda pakalpojuma sniegšanā

konkurences noteikumi nav piemērojami, ja tie kavē uzticēto

uzdevumu veikšanu.

172 KP nesaskata regulu Nr. 713/2009 un Nr. 1227/2011 vai to

atsevišķu pantu, kurus LG arī nav konkretizējusi, piemērošanu

pārkāpuma lietā dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū vai attiecībā

uz parādu atgūšanas praksi. Regula Nr. 713/2009 nodibina aģentūru

sadarbības koordinēšanai starp ES dalībvalstu enerģētikas sektora

regulatoriem. Savukārt regula Nr. 1227/2001 regulē dabasgāzes

vairumtirdzniecību, nevis mazumtirdzniecību - tirgu, kurā KP

izmeklē parādu atgūšanas prakses piemērošanu.

173 Vienlaicīgi LG vispārīgi atsaucas uz LESD 106.panta

piemērošanu. Līdz ar to KP ir ierobežotas iespējas izvērtēt LG

viedokli. Pārbaudot lietas materiālus, KP nenonāk pie secinājuma,

ka dabasgāzes mazumtirdzniecība ir pakalpojums ar vispārēju

tautsaimniecisku nozīmi. Tāpat no lietas materiāliem neizriet, ka

Latvijas valsts ir definējusi dabasgāzes mazumtirdzniecību kā

pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Līdzīgi, EST

judikatūra neliecina, ka dabasgāzes mazumtirdzniecība būtu

atzīstama par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Tādējādi KP secina, ka LG atsaukšanās uz LESD 106.pantu arī ir

nepamatota, jo (i) dabasgāzes mazumtirdzniecība nav definējama kā

pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi; (ii) LESD

106.panta otrā daļa neattaisno ekspluatējošu praksi; (iii) parādu

atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums

dabasgāzes mazumtirdzniecībai.

(i) Dabasgāzes mazumtirdzniecība nav definējama kā pakalpojums

ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi

174 Atbilstoši LESD 106.panta pirmajai daļai ES dalībvalstīm

nav aizliegts piešķirt ekskluzīvas tiesības tirgus dalībniekiem,

tādējādi radot monopolstāvokli. Vienlaicīgi monopolstāvoklis var

radīt šķēršļus brīvai preču kustībai, jo ekskluzīvo tiesību

darbības teritorijā citi tirgus dalībnieki nevar brīvi pārdot

savas preces un sniegt pakalpojumus. Ekskluzīvās tiesības var

izslēgt arī konkurenci, jo monopolists ir vienīgais tirgus

dalībnieks, kas darbojas tiesību rezervētajā teritorijā.

Ekskluzīvo tiesību ieguvējs var nonākt priviliģētā stāvoklī

attiecībā pret citiem tirgus dalībniekiem, kas var pārkāpt

diskriminācijas aizliegumu. Tādējādi dalībvalstīm, piešķirot

ekskluzīvas tiesības, ir liegts ieviest vai uzturēt spēkā

noteikumus, kas ir pretrunā ES dibināšanas līgumiem, it īpaši

noteikumus, kas nonāktu pretrunā brīvai preču kustībai vai brīvai

konkurencei (EST spriedums lietā C-159/94 Commission v France,

44.-47.rindkopas).

175 Tieši šo apsvērumu kontekstā saskaņā ar LESD 106.panta

otro daļu ir vērtējami tirgus dalībnieka, kuram noteikts

pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku

nozīmi, rīcības pieļaujamie izņēmuma gadījumi (EST spriedums

lietā C-159/94 Commission v France, 48.rindkopa). Proti,

izņēmumu ir pamatoti piemērot, ja, nepastāvot ekskluzīvām

tiesībām, tirgus dalībnieks nevarētu sniegt uzticēto pakalpojumu

vai ekskluzīvo tiesību darbība nepieciešama, lai pakalpojuma

sniegšana būtu ekonomiski pamatota (EST spriedums lietā

C-437/09 AG2R, 76.rindkopa un citētā judikatūra; EST spriedums

lietā C-320/91 Corbeau 14., 16.rindkopa).

176 Pretēji LG viedoklim, dabasgāzes mazumtirdzniecība -

tirgus, kurā tiek piemērota parādu atgūšanas prakse - nav

uzskatāma par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

No Regulatoru likuma 24.panta pirmās daļas izriet vispārējs

pienākums nodrošināt jebkuram licences saņēmējam pienākumu sniegt

pakalpojumus. Pirmkārt, šāds vispārīgs pienākums attiecināms uz

visiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Arī citās enerģētikas

nozarēs tirgus dalībniekiem tiek izsniegta tāda paša formulējuma

licences. Šāds vispārējs pienākums nekonstituē pakalpojumu ar

vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Otrkārt, pienākums sniegt

sabiedrisko pakalpojumu nav absolūts, bet ierobežots. Uz to

norāda arī LG 19.10.2011 vēstulē Nr.20-4-314/12161P, ka

atbilstoši Regulatoru likuma 24.panta pirmajai daļai LG pienākums

nodrošināt dabasgāzes piegādi nav absolūts. Proti, ja pakalpojuma

sniedzēja finansiālās un objektu vai infrastruktūras tehniskās

iespējas to pieļauj. Līdz ar to LG nav uzlikts universāls

pienākums piegādāt dabasgāzi jebkuram patērētājam Latvijas

teritorijā.

177 Vērtējot arī dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus

atvēršanu atbilstoši direktīvai Nr.2003/55/EK un Regulatora

vērtējumam, Latvijas dabasgāzes tirgus ir izolēts no Eiropas

dabasgāzes apgādes sistēmas starpsavienojuma trūkuma dēļ. Līdz ar

to faktiskā tirgus situācija izslēdz konkurenci dabasgāzes

mazumtirdzniecības tirgū. Tādējādi konkrētajā gadījumā no

konkurences viedokļa Latvijas tirgu nav nepieciešams tiesiski

izolēt ar ekskluzīvo tiesību piešķiršanu, tādējādi nodrošināt

pakalpojuma sniegšanu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

178 Vienlaicīgi direktīva Nr. 2003/55/EK uzstāj, ka dabasgāzes

tirgus ir atverams konkurencei. Šādos apstākļos nav pieļaujams,

ka dalībvalstis rezervētu dabasgāzes mazumtirdzniecību savā

teritorijā, piešķirot ekskluzīvās tiesības vienam tirgus

dalībniekam. Šāda tirgus pasargāšana nonāktu pretrunā ar ES

iekšējā tirgus izvedi dabasgāzes tirdzniecībai.

(ii) LESD 106.panta otrā daļa neattaisno ekspluatējošu

praksi

179 Kā minēts iepriekš, LESD 106.panta otrās daļas mērķis ir

norobežot tirgu no konkurences, piešķirot ekskluzīvas tiesības

pakalpojuma sniegšanai. Piemēram, monopolstāvoklis ļauj izolēti

no konkurences darboties tirgū un vērsties pret citiem tirgus

dalībniekiem, kuru paralēla darbība nav savietojama ar

pakalpojuma sniegšanu vai arī padara paša pakalpojuma sniegšanu

par neiespējamu ekonomiski pamatotos apstākļos. Tā, pastāvot

ekskluzīvām tiesībām, pakalpojuma sniegšana ļauj līdzsvarot mazāk

pelnošos segmentus ar pelnošiem segmentiem. Ekskluzīvo tiesību

ieguvēja konkurenti noteikti koncentrētos tieši peļņu nesošos

tirgus segmentos un izkonkurētu ekskluzīvo tiesību ieguvēju,

kuram paliktu vienīgi pienākums sniegt pakalpojumu zaudējumus

nesošos tirgus segmentos. (EST spriedums lietā C-320/91

Corbeau, 17.-18.rindkopas).

180 Tādējādi LESD 106.panta otrā daļa var attaisnot vienīgi

izslēdzošas prakses piemērošanu. Proti, nepieļaujot vai

ierobežojot iespējamo konkurentu darbību konkrētajā tirgū, lai

nodrošinātu pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi

sniegšanu. LG parādu atgūšanas prakse ir ekspluatējoša prakse.

Proti, prakse, kas ļauj ekspluatēt dominējošā stāvoklī esošā

tirgus dalībnieka pakalpojuma pircējus, uzspiežot netaisnīgus

tirdzniecības noteikumus. Ņemot vērā minēto, nav pamatoti

atsaukties uz LESD 106.panta otro daļu, lai attaisnotu

ekspluatējošas prakses piemērošanu.

(iii) Parādu atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences

ierobežojums dabasgāzes mazumtirdzniecībai

181 KP iepriekš norādīja, ka dabasgāzes mazumtirdzniecība

konkrētajā gadījumā nav definējama kā pakalpojums ar vispārēju

tautsaimniecisku nozīmi. Tomēr, pat ja uz dabasgāzes

mazumtirdzniecību attiektos LESD 106.panta otrās daļas izņēmums,

konkurences ierobežošana būtu attaisnojama tikai tik tālu, cik tā

kavē pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama, lai nodrošinātu

pakalpojuma sniegšanu (EST spriedums lietā C-1/12 OTOC,

106.rindkopa). Parādu atgūšanas prakses piemērošana,

ekspluatējot lietotājus, pārsniedz konkurences ierobežojumu, kāds

nepieciešams dabasgāzes mazumtirdzniecības pakalpojuma

nodrošināšanai.

182 Lietā konstatēts, ka LG piemēro pret dabasgāzes

lietotājiem parādu atgūšanas praksi, kas ir ekspluatējoša prakse.

Šādai praksei nav saistības ar konkurences līmeņa ierobežošanu,

konkurentu izslēgšanu no tirgus vai tirgus noslēgšanu. Proti, LG

ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijas teritorijā un citi

potenciālie dabasgāzes piegādātāji Latvijā nedarbojas un

pārredzamā nākotnē nedarbosies. Dabasgāzes mazumtirdzniecības

pakalpojuma sniegšanai LG ir atvēlēts viss Latvijas tirgus bez

jebkādām tiesiskām vai faktiskām iespējam citiem konkurentiem

iejaukties un sākt konkurēt un tādējādi apdraudēt LG tirgus

pozīciju un iespēju sniegt dabasgāzes mazumtirdzniecības

pakalpojumu lietotājiem Latvijā.

183 Neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieka dominējošais

stāvoklis izriet no tiesiskā regulējuma, piemēram, piešķirot

ekskluzīvas tiesības, vai tirgus faktiskās situācijas, dominējošā

tirgus dalībnieka klientu, konkurentu vai patērētāju

ekspluatācija nav pieļaujama. Ja šāda prakse tiek konstatēta, tā

vienīgi liecina par ļaunprātīgu tirgus varas izmantošanu nevis

par objektīvu nepieciešamību dabasgāzes pakalpojumu sniegšanas

nodrošināšanai. Kā lietā tika konstatēts, LG nodrošina

iepriekšējo lietotāju parādu samaksu, atsakot jaunajiem

lietotājiem jauna dabasgāzes līguma noslēgšanu. Šāda prakse

pārkāpj Regulatoru likumu, Dabasgāzes piegādes noteikumus un

Civillikuma regulējumu. Līdz ar to nav pieļaujams, ka jauno

lietotāju pieprasījums noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu kalpotu

kā nodrošinājums iepriekšējo lietotāju parādu atgūšanai.

Iepriekšējo lietotāju parādu piedziņa LG ir jāveic patstāvīgi,

bez jauno lietotājus iesaistīšanas vai tiesību ierobežošanas.

184 Šādos apstākļos KP secina, ka parādu atgūšanas prakse

pārkāpj konkurences ierobežošanas apjomu, kāds nepieciešams

dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanai un dabasgāzes

mazumtirdzniecības nodrošināšanai. Ņemot vērā minēto, parādu

atgūšanas prakse nav nepieciešamais konkurences ierobežojums un

tās piemērošana nav attaisnojama LESD 106.panta otrās daļas

izpratnē.

3.8.14. LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumi un ieguldījumu

aizsardzība

185 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 norāda, ka tā savā

darbā ievēro LG akciju pirkuma-pārdevuma līgumos LG noteiktos

pienākumus. (*) Atbildē uz Paziņojumu LG norāda, ka atbilstoši

20.04.1993. līguma starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo

Republiku par ieguldījumu veicināšanu un to abpusēju aizsardzību

2.pantam, kurš aizsargā pret patvaļīgu un diskriminējošu pasākumu

veikšanu, ietekmējot ieguldījumu pārvaldīšanu, pielietošanu,

izmantošanu.

186 KP norāda, ka tās lēmums nav patvaļīgs, bet balstīts uz KL

un tā piemērošanu atbilstoši Latvijas tiesu un EST judikatūrai,

kas skaidro konkurences tiesību nozīmi un piemērošanu ES

dalībvalsts tiesību sistēmā. Lēmums piemēro KL, ievērojot

vienlīdzības principu, nediskriminējot LG nekādā veidā attiecībā

pret jebkuru citu dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku.

Sekojot LG argumentācijai, būtu jānonāk pie pretēja secinājuma,

ka KL attiecībā uz ekspluatējošo parādu atgūšanas praksi nav

piemērojams, LG atrodas ārpus KL un ārpus dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma ievērošanas pienākuma, kas

nepamatoti nostādītu LG priviliģētā stāvoklī pret jebkuru citu

dominējošā stāvoklī esošu tirgus dalībnieku. Imunitāte pret

konkurences tiesību piemērošanu un dominējošā stāvokļa

ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu neizriet no Latvijai

saistošiem starptautiskiem līgumiem.

187 KP ieskatā LG arī pārprot konkrētās pārkāpuma lietas

tvērumu. Pretēji LG viedoklim, lēmums neuzliek bezierunu

pienākumu piegādāt dabasgāzi gazificētajā objektā. Tāpat lēmums

neietekmē tiesības saņemt samaksu par piegādāto dabasgāzi un

prasīt parādsaistību izpildi no iepriekšējiem lietotājiem. LG

netiek ierobežotas iespējas atgūt parādus no iepriekšējiem

lietotājiem patstāvīgi, tādā veidā aizsargājot un realizējot

savas tiesiskās un finansiālās intereses. Svarīgi, lai LG

nenodrošina parādu atgūšanu pret jaunajiem lietotājiem,

nepamatoti sasaistot dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un

dabasgāzes piegādi ar iepriekšējo lietotāju parādu apmaksu.

Turklāt, kā jau norādīts iepriekš, LG, nenoslēdzot līgumu ar

jauno lietotāju, patstāvīgi atsakās gūt ienākumus no dabasgāzes

piegādes jaunajiem lietotājiem. Tādējādi nav pamata uzskatīt, ka

lēmuma pieņemšana nepamatoti vai patvaļīgi aizskartu LG

intereses.

3.8.15. Dabasgāzes pārtraukšana nemaksātājiem

188 LG 20.02.2012. vēstulē Nr.01-7/622 norāda, ka, izvērtējot

parādsaistību rašanās termiņu un to apmēru, kā arī parādnieka

faktisko rīcību parādsaistību segšanā, LG pārtrauc dabasgāzes

padevi tajos gazificētajos objektos, kuros dabasgāzes padeves

pārtraukšana ir samērojams līdzeklis ar parādsaistību apjomu un

raksturu. Tajā pašā laikā LG norāda, ka nereti LG darbinieku

iekļūšana gazificētajos objektos ir apgrūtināta, jo lietotāji

neatrodas gazificētajā objektā vai apzināti liedz LG pārstāvjiem

piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai dabasgāzes padeves

pārtraukšanai. Dabasgāzes padevi nav iespējams pārtraukt

attālināti vai pārtraukt ārpus gazificētā objekta.

189 KP, vērtējot parādu atgūšanas prakses atbilstību

konkurences tiesību normām, ir ņēmusi vērā dabasgāzes apgādes

pakalpojuma sniegšanas īpatnības un norāda, ka, atšķirībā no citu

sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju darbību regulējošajiem

normatīvajiem aktiem, speciālajos dabasgāzes apgādi regulējošos

normatīvajos aktos (Dabasgāzes piegādes noteikumi) ir iestrādāti

efektīvi mehānismi, kā motivēt parādniekus samaksāt parādu,

samazināt debitoru parādu pieauguma risku un palielināt

iespējamību iekļūt gazificētajos objektos. Piemēram, Dabasgāzes

piegādes noteikumu 64.punkts nosaka, ka "Ja lietotājs

atkārtoti aizkavē maksājumus par saņemto dabasgāzi, sistēmas

operators ir tiesīgs noteikt priekšapmaksu mēneša vidējā

maksājuma apmērā", savukārt 82.punkts nosaka, ka

"Ja mājsaimniecības lietotājs dabasgāzi lieto patvaļīgi

vai traucē sistēmas operatora pilnvarotajiem pārstāvjiem piekļūt

attiecīgā lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai, sistēmas

operatora pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības lūgt

tiesībaizsardzības iestāžu palīdzību." Papildus KP

norāda, ka speciālajos normatīvajos aktos ir iestrādāti parādu

atgūšanas un mazināšanas veidi, kas nenonāk pretrunā ar brīvas,

godīgas un vienlīdzīgas konkurences principiem. Piemēram,

Dabasgāzes piegādes noteikumu 89.punkts nosaka, ka "Visas

sistēmas operatora un mājsaimniecības lietotāja domstarpības par

izlietotās dabasgāzes maksājumu parādiem un citiem sistēmas

operatora zaudējumiem, kas saistīti ar dabasgāzes lietošanu,

izšķir tiesa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā".

Līdz ar to ir secināms, ka LG var atgūt debitoru parādus, veicot

parādu piedziņu civiltiesiskā ceļā, turklāt pastāv arī

ārpustiesas debitoru parādu piedziņas iespēja, izmantojot parādu

piedziņas uzņēmumu pakalpojumus. Papildus iepriekš minētajam KP

norāda, ka fakts, ka dabasgāzes piegādes pārtraukšanas un

atjaunošanas izmaksas pārsniedz lietotāja parāda apmēru, nevar

tikt uzskatīts par objektīvi attaisnojošu iemeslu, lai neatslēgtu

dabasgāzes apgādes pakalpojumu, tādējādi ļaujot parāda apjomam

pieaugt. Pamatojoties uz Dabasgāzes piegādes noteikumu 86.punktu,

dabasgāzes padeves pārtraukšanas un atjaunošanas izmaksas ir

jāsedz parādniekam. LG, neslēdzot līgumu ar potenciālajiem

lietotājiem, neiegūst ienākumus, tādējādi ierobežo savas

finansiālās iespējas. Dabasgāzes padeves pārtraukšanas

novilcināšana rada risku ievērojamam parādsaistību apjoma

pieaugumam, ļaunprātīgas saistību neizpildes prakses izplatības

pieaugumam. Tāpat, saistot parādu atgūšanu ar lietotāja maiņu,

lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais

gazificētā objekta valdītājs/īpašnieks, netiek motivēti maksāt

par pakalpojumiem. Lai gan dabasgāzes padeves pārtraukšanas

apkures sezonas laikā konkrētos gadījumos var būt nesamērīga (var

radīt mehāniskus bojājumus gazificētajam objektam, dabasgāzes

apgādes sistēmai), LG joprojām var atslēgt dabasgāzi periodā,

kurā nav apkures, kā arī, laicīgi informējot parādniekus pirms

apkures sezonas, pieslēgt dabasgāzi pēc parādu nomaksas.

3.9. Konkurences likuma 13.panta pirmās daļas pārkāpums

190 Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka LG parādu atgūšanas

prakse, izvirzot noteikumu jauniem lietotājiem, ka pirms

dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanas un dabasgāzes piegādes

jābūt samaksātiem iepriekšējo lietotāju parādiem, izmantojot tās

tirgus varu, atsakot noslēgt jaunu dabasgāzes piegādes līgumu un

nepiegādājot dabasgāzi, ir netaisnīgs tirdzniecības noteikums KL

13.panta pirmās daļas 4.punkta izpratnē.

191 Dominējošā stāvoklī esošam tirgus dalībniekam aizliegts

izmantot dominējošo stāvokli ļaunprātīgi, piemērojot vai

uzspiežot netaisnīgus tirdzniecības noteikumus klientiem,

konkurentiem un patērētājiem. LG parādu atgūšanas prakse, atsakot

jaunajiem lietotājiem dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu līdz

gazificētajā objektā tiks segts iepriekšējā lietotāja parāds, nav

objektīvi attaisnojama katrā gadījumā un ir LG netaisnīgs

tirdzniecības noteikums dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū.

Tādējādi KP secina, ka LG, piemērojot parādu atgūšanas praksi

pret visiem jaunajiem lietotājiem gazificēto objektu lietojuma

tiesību maiņas gadījumos, ir izdarījusi KL 13.panta pirmās daļas

pārkāpumu, kas izpaudies kā netaisnīgu noteikumu piemērošanas

aizlieguma pārkāpums atbilstoši KL 13.panta pirmās daļas

4.punktam laika periodā no 30.10.2009. līdz šā lēmuma

pieņemšanai.

192 KP norāda, ka minētais secinājums attiecas vienīgi uz LG parādu

atgūšanas prakses ekspluatējošā rakstura izvērtējumu atbilstoši

dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam

piemērot netaisnīgus darījuma noteikumus saskaņā ar KL 13.panta

pirmās daļas 4.punktu un par ko tiek noteikta atbildība lēmuma VI

sadaļā. Vienlaicīgi, apstāklis, ka LG parādu atgūšanas prakse KP

ieskatā nepārkāpj konkrētu lietotāju tiesības KL ietvaros (lēmuma

120.rindkopa), nevarētu attaisnot prakses piemērošanu pret šiem

lietotājiem, ja tas pārkāpj LR Satversmi vai citus normatīvos

aktus57. Līdz ar to lēmumā konstatētie izņēmuma

gadījumi parādu atgūšanas prakses piemērošanai nevarētu kalpot LG

par attaisnojumu prakses piemērošanai gadījumos, kad to liedz

citi normatīvie akti.

VI.

Atbildība

1. Rakstveida apņemšanās

193 LG 09.08.2013. vēstulē Nr.01-7/3094 ir norādījusi, ka,

pamatojoties uz KL 27.2 panta otro daļu, LG piekristu

rakstveidā apņemties pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, ja KP

pieņemtu lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu. LG piedāvā

nesasaistīt iepriekšējā gazificētā objekta īpašnieka vai

valdītāja parādus par dabasgāzes piegādi ar jauno nekustamā

īpašuma īpašnieku vai valdītāju, izņemot gadījumus, kuros KP

parādu atgūšanas praksi ir atzinusi par samērīgu, un gadījumus,

kuros gazificētā objekta īpašnieku vai valdītāju maiņa ir

notikusi ar mērķi izvairīties no saistību par dabasgāzes piegādi

izpildes. Tomēr LG ir paredzējusi rakstveida apņemšanos piemērot

tikai attiecībā uz tādu lietotāju izteiktajiem lūgumiem piegādāt

dabasgāzi, kuri ieguvuši īpašumā, izīrējuši/iznomājuši vai

kļuvuši par pārvaldniekiem pēc rakstveida apņemšanās spēkā

stāšanās laika.

194 Saskaņā ar KL 27.2 panta otro daļu lēmumu par

lietas izpētes izbeigšanu var pieņemt, ja tirgus dalībnieks

rakstveidā apņemas pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, kas

novērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu, un KP,

izvērtējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, uzskata to

par lietderīgu.

195 KP norāda, ka LG, izdarot smagu KL pārkāpumu - dominējošā

stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ‑ īstenoja parādu atgūšanas

praksi vismaz kopš 30.10.2009. KP ieskatā LG apņemšanās

rakstveidā pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus, lai gan

vispārīgi nākotnē attiecībā uz daļu no jaunajiem lietotājiem

novērstu konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu,

nenovērstu LG vairāku gadu garumā īstenotās prakses sekas tirgos,

kuros jau radīta būtiska negatīva ietekme uz konkurences

apstākļiem. Pie tam atbilstoši LG iesniegtās rakstveida

apņemšanās paredzētajiem tiesiskajiem pienākumiem, tai būtu

iespējams pārkāpumu turpināt attiecībā uz jaunajiem lietotājiem,

kas ieguvuši īpašumu pirms rakstveida apņemšanās spēkā stāšanās,

kā rezultātā jāsecina, ka LG iesniegtā rakstveida apņemšanās

neatbilst 27.2 panta otrās daļas prasībām, jo pilnībā

nenovērš konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu.

Turklāt, pieņemot lēmumu par lietas izpētes izbeigšanu ar

rakstveida apņemšanos pašreizējā lietas izpētes stadijā

(izmeklēšana noslēgusies un veiktas procesuālās darbības

atbilstoši KL 26.panta sestajai un septītajai daļai), KP nonāktu

pretrunā ar KL 27.2 panta otrās daļas mērķi -

iespējami ātrāk novērst konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai

deformēšanu tirgos, tirgus dalībniekam rakstveidā apņemoties

pildīt noteiktus tiesiskos pienākumus pārkāpuma lietas izpētes

sākuma posmos.

196 Ņemot vērā iepriekš minēto, KP uzskata, ka lietā

nepieciešams izdot administratīvo aktu par pārkāpuma konstatēšanu

un piemērot naudas sodu par pārkāpuma izdarīšanu, lai atturētu LG

un citus tirgus dalībniekus no KL pārkāpumu izdarīšanas. Tādējādi

lietas izpētes izbeigšana ar rakstveida apņemšanos lietā nav

uzskatāma par lietderīgu.

2. Tiesiskie pienākumi

197 Dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus konkurences līmenis

liecina, ka jaunu tirgus dalībnieku ienākšana pārskatāmā nākotnē

ir ļoti apgrūtināta un maz ticama (lēmuma 33., 55.rindkopa).

Tādējādi KL 13.panta pirmās daļas ietvaros piemēroto

ekspluatējošo praksi nav iespējams novērst potenciālās

konkurences spiediena rezultātā. Ņemot vēra, ka tirgus

konkurences apstākļi patstāvīgi nespēj novērst LG parādu

atgūšanas prakses piemērošanu, KP ieskatā konkrētajā lietā ir

jāveic korekcija dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū, kas

kompensētu konkurences spiediena trūkumu tirgū. Korekcija

veicama, uzliekot LG tiesisko pienākumu izbeigt pārkāpumu,

pārtraucot parādu atgūšanas prakses universālu piemērošanu.

Tādējādi LG uzliekams pienākums izbeigt netaisnīgo tirdzniecības

noteikumu piemērošanu pret jauniem lietotājiem, pārtraucot

sasaistīt dabasgāzes piegādes līgumu noslēgšanu un dabasgāzes

piegādi ar iepriekšējā lietotāja parāda apmaksu.

198 Ievērojot lēmuma 3.7.apakšpunktā konstatēto, nosakāms, ka

tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma

noslēgšanu un dabasgāzes piegādi pārvaldniekam, īrniekam vai

nomniekam par esošā īpašnieka parāda apmaksu, un īpašniekam, tā

pārvaldniekam vai īrniekam par esošā īpašnieka īrnieka parāda

apmaksu.

199 Ņemot vērā, ka gazificētā objekta valdītāju maiņa var tikt

izmantota ļaunprātīgi, lai saņemtu dabasgāzes piegādi, nosakāms,

ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes piegādes līguma

noslēgšanu un dabasgāzes piegādi jaunajam valdītājam

(komersantam) ar iepriekšējā valdītāja (komersanta), kurš ir

uzskatāms par vienu tirgus dalībnieku ar jauno valdītāju, parāda

apmaksu par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru

tiek slēgts līgums.

200 Lietas ietvaros KP ir secinājusi, ka īpašuma tiesību maiņa

starp vienā mājsaimniecībā dzīvojošām fiziskām personām var tikt

izmantota ļaunprātīgi, lai saņemtu dabasgāzes piegādi. Tādēļ

nosakāms, ka tiesiskais pienākums neattiecas uz dabasgāzes

piegādes līguma noslēgšanu un dabasgāzes piegādi jaunajam

īpašniekam par iepriekšējā īpašnieka, kurš dzīvo vienā

mājsaimniecībā ar jauno īpašnieku (lietotājiem gazificētā objektā

ir deklarētas dzīvesvietas), parāda apmaksu par patērēto

dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts līgums.

3. Naudas soda aprēķins

201 Saskaņā ar KL 14.panta pirmo daļu "Ja Konkurences

padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šā likuma 13.panta

pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā

pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu".

202 Saskaņā ar taisnīguma principu par katru izdarīto

pārkāpumu pārkāpējam jāpiemēro samērīgs sods. Turklāt naudas sods

jānosaka pietiekami preventīvā līmenī, lai sodītu pārkāpumu

izdarījušo personu, atturētu to un citus tirgus dalībniekus no KL

pārkāpumu izdarīšanas. EST, tostarp, ir norādījusi, ka rīcības

brīvība naudas sodu noteikšanā ir vērsta uz to, lai mudinātu

uzņēmumu rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas.

203 Saskaņā ar KL 14.panta otrās daļas 1.punktu KP ir tiesīga

piemērot tirgus dalībniekiem naudas sodu par šā likuma 13.panta

pirmajā daļā minēto pārkāpumu - līdz 5 procentiem no pēdējā

finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 250 latu

katram. Lai noteiktu naudas soda apmēru, KP izvērtēja pārkāpumu

atbilstoši Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumiem Nr.796

"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem"

(turpmāk - Sodu noteikumi) kopsakarā ar APL 66.panta pirmajā daļā

noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem.

204 Sodu noteikumu 3.punkts nosaka, ka naudas sodu aprēķina

procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tādējādi LG

naudas sods aprēķināms no LG 2012.gada neto apgrozījuma, kas

veido 427 412 773 LVL.

205 Saskaņā ar Sodu noteikumu 13.punktu, nosakot naudas soda

apmēru, ņem vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar Sodu

noteikumu 14.punktu, nosakot pārkāpuma smaguma pakāpi, ņem

vērā:

(i) pārkāpuma veidu. Saskaņā ar Sodu noteikumu

15.punktu pēc pārkāpuma veida dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu

izmantošana ir klasificējama kā smags pārkāpums. Ja ir izdarīts

smags pārkāpums, atbilstoši Sodu noteikumu 18.3.apakšpunktam

naudas sods nosakāms no 0,5 līdz 1,5 procentiem no pēdējā finanšu

gada neto apgrozījuma;

(ii) pārkāpuma radītās vai iespējamās sekas. LG ir

vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijā ar 100% tirgus daļu

dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgū. LG īstenotā parādu atgūšanas

prakse no 2009.gada rada konkurences kavēšanu vairākos

konkrētajos tirgos (lēmuma 61.rindkopa) un potenciāli var

ietekmēt konkurenci ikvienā konkrētajā tirgū, kurā tiek izmantota

LG piegādātā dabasgāze;

(iii) tirgus dalībnieka lomu pārkāpumā. Saskaņā ar Sodu

noteikumu 16.punktu, izvērtējot katra pārkāpumā iesaistītā tirgus

dalībnieka lomu, ņem vērā, vai pastāv vismaz viens no šādiem

nosacījumiem - tirgus dalībnieks bijis pārkāpuma iniciators

un/vai pārkāpumā tirgus dalībniekam bijusi aktīva vai pasīva

loma.

KP secina, ka LG ir bijusi pārkāpuma iniciators un tai ir

bijusi aktīva loma pārkāpuma izdarīšanā, jo LG patstāvīgi ieviesa

parādu atgūšanas praksi un piemēroja to attiecībā pret dabasgāzes

lietotājiem;

206 Ņemot vērā minētos apsvērumus un ievērojot izvērtēto

pārkāpuma smagumu, veidu, sekas, LG lomu pārkāpumā, naudas sods

LG nosakāms 0,75 % apmērā no tās 2012.gada neto apgrozījuma.

207 Naudas sods, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu, nosakāms

saskaņā ar Sodu noteikumu 19.2.apakšpunktu. Ja pārkāpums ilgst

vairāk par gadu, bet nepārsniedz piecus gadus, naudas sods

nosakāms līdz 0,5 procentiem no pēdējā finanšu gada neto

apgrozījuma. LG izdarītais pārkāpums ilgst no 2009.gada

30.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas brīdim, t.i., pārkāpums ilgst

vairāk ne kā gadu, bet nepārsniedz piecus gadus. Līdz ar to,

ievērojot pārkāpuma ilgumu, KP naudas sodu LG nosaka 0,35 %

apmērā no tās 2012.gada neto apgrozījuma.

208 Atbilstoši Sodu noteikumu 17.punktam kopējo naudas soda

apmēru par vienu pārkāpumu aprēķina, summējot saskaņā ar šo

noteikumu 18. un 19.punktu noteiktos naudas sodus. Tādējādi

kopējais naudas sods, kas noteikts atbilstoši Sodu noteikumu 18.

un 19.punktam, nosakāms 1,1 % apmērā no LG neto apgrozījuma

2012.gadā, kas ir 4 701 540,50 LVL.

209 KP konstatē, ka lietā nepastāv atbildību pastiprinošie

apstākļi, tādējādi atbilstoši Sodu noteikumu 21.1.apakšpunktam

kopējais naudas soda apmērs nav palielināms.

210 Saskaņā ar Sodu noteikumu 23.1.apakšpunktu kopējo naudas

soda apmēru var samazināt, ja pastāv atbildību mīkstinoši

apstākļi, piemēram:

(i) pārkāpums pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no

Konkurences padomes informāciju par iespējamo KL 13.pantā minēto

pārkāpumu (23.1.1.);

(ii) tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis pārkāpuma sekas,

pirms Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma

konstatēšanu (23.1.2.);

(iii) tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas sniedzis pilnīgu

un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem bijusi būtiska

nozīme KL 13.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.);

(iv) tirgus dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies

no izdarītā pārkāpuma (23.1.5.).

LG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka pēc Paziņojuma

izvērtēšanas ir gatava diskutēt par taisnīgu, ekonomiski pamatotu

un optimālu risinājumu pārkāpuma izbeigšanai. Ņemot vērā KP

lēmuma 195.rindkopā norādīto, LG minētais apsvērums nav uzskatāms

par atbildību mīkstinošu apstākli.

LG atbildē uz Paziņojumu norāda, ka lietas izmeklēšanas gaitā

LG sadarbojās ar KP un pēc savas iniciatīvas sniedza pilnīgu un

patiesu informāciju un pierādījumus, kuri ir nozīmīgi lietas

izpētei - informāciju par visiem noslēgtajiem cesijas līgumiem;

datus, kas būtiski palīdz noteikt konkrētos tirgus, kā arī

izvērtēt dominējošo stāvokli; informāciju par parādu struktūru,

kā arī darbībām parādu atgūšanai, tai skaitā, sniedzot datus par

tiesībsargājošo iestāžu iesaistīšanu dabasgāzes padeves

pārtraukšanā, parādu piedziņas efektivitāti maksātnespējas un

tiesvedības procesos; un par Regulatora veikto uzraudzību un

parādu atgūšanas prakses izvērtēšanu.

KP norāda, ka LG ir sniegusi tikai tādu pilnīgu un patiesu

informāciju, kuru KP izpētes lietas gaitā ir prasījusi LG sniegt

un kuras sniegšana ir LG pienākums. Ņemot vērā iepriekš minēto,

minētais LG apsvērums nav uzskatāms par atbildību mīkstinoši

apstākli.

LG kā mīkstinošu apstākli min KL piemērošanas prakses par

līdzīgiem gadījumiem neesamību. KP noraida minēto argumentu.

Ņemot vērā LG rīcības klaji ekspluatējošo raksturu un universālo

piemērošanu, nevar uzskatīt, ka, ievērojot pienācīgu rūpību un

īpašo atbildību, aizņemot 100% tirgus daļu dabasgāzes

mazumtirdzniecības tirgū, LG nebūtu varējusi nonākt pie slēdziena

par parādu atgūšanas prakses neatbilstību KL prasībām.

211 Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka lietā nepastāv Sodu

noteikumu 23.1.apakšpunktā minētie atbildību mīkstinošie

apstākļi, tādējādi kopējais naudas soda apmērs nav

samazināms.

212 Atbilstoši Sodu noteikumu 23.2.apakšpunktam KP kopējo

naudas soda apmēru var samazināt, ja tirgus dalībnieka pēdējā

noslēgtā finanšu gada neto apgrozījums tirgū, kurā noticis

pārkāpums, ir mazāks par 10% no šā tirgus dalībnieka pēdējā

noslēgtā finanšu gada neto apgrozījuma. Dabasgāzes realizācija

(mazumtirdzniecība) veido 95,95% no LG neto apgrozījuma

2012.gadā, līdz ar to KP konstatē, ka 2012.gada neto apgrozījums

tirgū, kurā noticis pārkāpums, pārsniedz 10% no LG 2012.gada neto

apgrozījuma.

213 Izvērtējot noteiktā naudas soda samērīgumu un lietderību

tā piemērošanā, ņemot vērā naudas soda preventīvo mērķi atturēt

pārkāpēju un citus tirgus dalībniekus no Konkurences likuma

13.panta pirmajā daļā noteikto pārkāpumu izdarīšanas, KP uzskata,

ka LG sodīšanas mērķi par izdarīto pārkāpumu konkrētajā gadījumā

var sasniegt ar mazāka naudas soda piemērošanu. Papildus, nosakot

galīgo naudas soda apmēru, KP ņem vērā, ka (i) Regulators vērtēja

un daļēji pieļāva LG parādu atgūšanas praksi, kā arī (ii) parādu

atgūšanas prakses piemērošanā pastāv izņēmumi (lēmuma

120.rindkopa) un būtisku daļu no kopējā dabasgāzes apjoma LG

realizē enerģētikā, ko veido termoelektrocentrāles un

siltumapgādes uzņēmumi (atbilstoši informācijai 2.attēlā,

2011.gadā enerģētikas nozarei tika realizēti 67% no kopējā

realizētā dabasgāzes apjoma), pret kuriem KP izpētes lietas

ietvaros nav konstatējusi parādu atgūšanas prakses piemērošanu.

Tādējādi, ņemot vērā iepriekš minēto, KP galīgo naudas sodu

nosaka 1 567 180 LVL apmērā.

Pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas

3.punktu, 13.panta pirmo daļu, 14.panta pirmo daļu un otrās daļas

1.punktu, Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta

pirmo daļu, Ministru kabineta 29.09.2008. noteikumu Nr.796

"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

11.panta pirmajā daļā un 13.pantā paredzētajiem pārkāpumiem"

3., 13., 14., 15., 16., 17.punktu, 18.3., 19.2.apakšpunktu, 21.

un 23.punktu, Konkurences padome

nolēma:

1. Konstatēt Konkurences likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktā

aizlieguma pārkāpumu AS "Latvijas Gāze" darbībās.

2. Uzlikt AS "Latvijas Gāze" tiesisko pienākumu

izbeigt netaisnīgo tirdzniecības noteikumu piemērošanu pret

jauniem lietotājiem, pārtraucot sasaistīt dabasgāzes piegādes

līgumu noslēgšanu un dabasgāzes piegādi ar iepriekšējā lietotāja

parāda apmaksu.

3. Tiesiskais pienākums neattiecas uz gadījumiem, ja

dabasgāzes piegādes līgumu slēdz šādi jaunie lietotāji un pastāv

šādu iepriekšējo lietotāju parādi:

a) pārvaldnieks, īrnieks vai nomnieks un pastāv esošā

īpašnieka parāds;

b) īpašnieks, tā pārvaldnieks vai īrnieks un pastāv esošā

īpašnieka īrnieka parāds;

c) jaunais īpašnieks un pastāv iepriekšējā īpašnieka parāds

par patērēto dabasgāzi gazificētajā objektā, par kuru tiek slēgts

dabasgāzes piegādes līgums, ja jaunais īpašnieks un iepriekšējais

īpašnieks dzīvo vienā mājsaimniecībā (lietotājiem gazificētā

objektā ir deklarētas dzīvesvietas);

d) jaunais valdītājs (komersants) un pastāv iepriekšējā

valdītāja (komersanta) parāds par patērēto dabasgāzi gazificētajā

objektā, par kuru tiek slēgts dabasgāzes piegādes līgums, ja

jaunais lietotājs un iepriekšējais lietotājs uzskatāmi par vienu

tirgus dalībnieku ar jauno valdītāju.

4. Uzlikt AS "Latvijas Gāze" naudas sodu 1 567 180

LVL (viens miljons pieci simti sešdesmit septiņi tūkstoši viens

simts astoņdesmit lati) apmērā. Uzlikt par pienākumu naudas sodu

45 (četrdesmit piecu) dienu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas

ieskaitīt valsts budžetā (saņēmējs: Valsts kase reģ.

Nr.90000050138, konta Nr.LV78TREL1060001019900, kods: TRELLV22),

norādot lēmuma par naudas soda uzlikšanu numuru un datumu, un 10

dienu laikā pēc naudas soda samaksas paziņot par to Konkurences

padomei.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences

padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena

mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(*) - Ierobežotas pieejamības informācija

1 LG interneta vietne, sadaļa "Uzņēmuma

darbība". http://www.lg.lv/?id=178&lang=lat

2 Kopējais atbilžu skaits ir mazāks, jo daļa

atbildes ietvēra informāciju vienkopus par vairākiem iesniedzēju

īpašumā vai valdījumā esošiem gazificētajiem objektiem.

3 R.E. 27.01.2012. iesniegums; SIA "Namu

apsaimniekošana" 01.02.2012. iesniegums Nr.1104684; V.K.

06.02.2012. iesniegums; I.B. 10.02.2012. iesniegums; SIA

"Slari" 14.02.2013. iesniegums; Olaines novada

pašvaldības 17.02.2013. iesniegums Nr.4.8./618; SIA

"Vestabalt" 08.03.2012. vēstule Nr.56/03-2012; A.A.

18.03.2013. iesniegums; AS "Parex banka" 01.03.2013.

iesniegums Nr.2.4.-02/403; L.J. 04.07.2013. iesniegums Nr.1.

4 LG interneta vietne, sadaļa "Uzņēmuma

darbība". http://www.lg.lv/?id=178&lang=lat

5 LG 20.02.2012. vēstule Nr.01-7/622 "Par

informācijas un paskaidrojumu sniegšanu",

3.7.apakšpunkts.

6 Ekonomikas ministrijas interneta vietne, sadaļa

"Gāzes apgāde".

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30177

7 Turpat.

8 Ekonomikas ministrijas interneta vietne, sadaļa

"Dabasgāzes pārvades sistēmas operatora ikgadējā novērtējuma

ziņojums par 2011.gadu."

http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=30177

9 LG interneta vietne, sadaļa "Pašvaldības ar

izbūvētu dabasgāzes infrastruktūru."

http://www.lg.lv/?id=158&lang=lat

10 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes

sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.-4.lpp.;

Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības

uzraudzības rezultātiem 2010.gadā, 3.-4.lpp.; Regulatora Ziņojums

par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem

2009.gadā, 3.lpp.

http://sprk.lv/index.php?id=14276&sadala=356

11 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes

sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā,

3.-4.lpp.

12 EK 01.09.1994. lēmums lietā COMP/M.493

Tracabel/Distrigaz, 23.rindkopa; EK 09.12.2004 lēmums

lietā COMP/M.3440 ENI/EDP/GDP, 14.rindkopa.

13 EK 04.05.2010. lēmums lietā COMP/39.317 -

E.ON Gas, 17.rindkopa; EK 21.12.2005. lēmums lietā

COMP/M.3696 E.ON/MOL 107., 118., 120., 122.rindkopas; EK

14.11.2006. lēmums lietā COMP/M.4180 - Gaz de France/Suez,

62.-63.rindkopa; EK 23.06.2009. lēmums lietā COMP/M.5467 -

RWE/ESSENT, 100., 130.rindkopa; EK 21.08.2009. lēmums

lietā COMP/M.5585 - CENTRICA/VENTURE PRODUCTION,

16.rindkopa.

14 Regulatora 24.07.2008. lēmums Nr.247 "Par

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes apgādes tarifiem. Spēkā

no 2008.gada 1.oktobra.

http://sprk.lv/doc_upl/DG__tarifi_no_2008__1_okt.doc

15 Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes

sistēmas darbības uzraudzības rezultātiem 2011.gadā, 3.lpp.;

Regulatora Ziņojums par dabasgāzes apgādes sistēmas darbības

uzraudzības rezultātiem 2010.gadā, 2.lpp. Regulatora ziņojumā par

2009.gadu informācija par apsekotajiem gāzes skaitītājiem un

dabasgāzes padeves atslēgšanu nav ietverta.

http://sprk.lv/index.php?id=14276&sadala=356

16 EK 14.11.2006. lēmums lietā COMP/M.4180 - Gaz

de France/Suez , 59.-63.rindkopa; 21.12.2005. lēmums lietā

COMP/M.3696 - E.ON/MOL, 92.rindkopa. EK 10.01.2007

Ziņojums enerģijas sektorā SEC(2006) 1724, 81.rindkopa.

17 Šāda pieeja pamatota arī ar EK praksi, nosakot

dabasgāzes mazumtirdzniecības tirgus ģeogrāfiskās robežas. Skat.

EK 04.05.2010 lēmums lietā COMP/39.317 - E.ON Gas,

21.rindkopa.

18 Atbilstoši EST judikatūrai, tirgus dalībnieks,

kuram piešķirtās ekskluzīvas tiesības, var atrasties dominējošā

stāvoklī teritorijā, kurā izplatās ekskluzīvo tiesību darbība

(EST spriedums lietā C-41/90 Hofner, 28.rindkopa; EST

spriedums lietā C-320/91 Corbeau, 9.rindkopa un citētā

judikatūra).

19 Lēmuma IV sadaļa. Dabasgāzes piegāde

Latvijai.

20 Senāta 15.01.2007. spriedums lietā SKA-15/2007

Rimaida, 11.3.rindkopa; EK 20.07.1999 lēmums COMP/36.888

World Cup, 100.rindkopa; EST spriedums lietā 6/72

Continental Can, 26.rindkopa; EK paziņojums - Norādījumi

par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82.pantu

dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai. OV C 045,

24.02.2009. Lpp. 0007 - 0020, 7.rindkopa.

21 Ņemot vērā LG atbildē uz Paziņojumu sniegtos

iebildumus.

22 Skat. L.J. 04.07.2013. iesniegumu Nr.1; A.A.

18.03.2013. iesniegumu; SIA "Slari" 14.02.2013.

iesniegumu; AS "Latvijas Krājbanka" 06.03.2012.

iesniegumu Nr.06-3-2/1176; SIA "NIF Projekts 2"

01.03.2012. iesniegumu Nr.6.12-03/06; AS "Parex banka"

01.03.2012. iesniegumu Nr.2.4.-02/403; T.M. 08.11.2011.

iesniegums.

23 Skat. SIA "Pastorāts" 26.04.2012.

iesniegumu Nr.P/23-97; I.B. 10.02.2012. iesniegums; A.T.

25.01.2012. iesniegums; SIA "Lācplēša 123" 24.01.2012

iesniegums.

24 Skat. AS "Latvijas Krājbanka"

06.03.2012. iesniegumu Nr.06-3-2/1176; L.M. 02.02.2012.

iesniegums; SIA "BR 89" 24.01.2012. iesniegums.

25 Skat. Olaines novada pašvaldības 17.02.2013.

iesniegums Nr.4.8./618.

26 Olaines novada pašvaldības 17.02.2013.

iesniegums Nr.4.8./618; I.B. 10.02.2012. iesniegums; V.K.

06.02.2012. iesniegums.

27 R.E. 27.01.2013. iesniegums.

28 A.S. 26.01.2012. anketa Nr.233; J.S. 30.01.2012.

anketa Nr.302.

29 J.K. 24.02.2012. anketa Nr.596; M.M. 08.03.2012.

anketa Nr.721.

30 J.L. 28.02.2012. anketa Nr.620; B.M. 29.02.2012.

anketa Nr.627.

31 B.K. 08.02.2012. anketa Nr.427.

32 M.M. 08.03.2012. anketa Nr.721.

33 OTTO, Euro metal, SIA "Alus nams", SIA

"Āgenskalna nami", SIA "Lācplēša 123", SIA

"BR 89", AS "Roga-agro", SIA "Labo namu

aģentūra", SIA "Remiķis", SIA "Latio

namsaimnieks", SIA "Antonijas 9", SIA "Namu

apsaimniekošana", SIA "Siltumsistēmu automātika",

SIA "Zviedrijas mežu fondi", SIA "Līvānu dzīvokļu

un komunālā saimniecība", SIA "Sufle", SIA

"Olang", SIA "Deviņdesmit seši", SIA

"Dzintara konsultācijas", SIA "NIF Dzīvojamie

īpašumi", SIA "NIF Projekts 2", SIA "NIF

Komercīpašumi", SIA "Promano Lat", AS "Parex

banka", AS "DNB banka", SIA "Salvus",

SIA "Transform 3", SIA "Perfect Audit", SIA

"Pastorāts", AS "Latvijas Krājbanka", SIA

"KOKTAIL".

34 L.L. 27.02.2012. anketa un 09.07.2013.

vēstule.

35 Tiesībsarga atzinums lietā Nr.2011-249-16b,

2012.gads.

http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_lieta_nr._2011-249-16b.pdf

36 EST spriedums lietā 127/73 BRT/SABAM,

6.-15.rindkopas; EST spriedums lietā 27/76 United Brands,

158.rindkopa; Senāta 07.10.2011. spriedums lietā Nr. SKA-333/2011

Alpha Ekspress, 13.rindkopa; Senāta 03.12.2010. spriedums

lietā Nr.SKA-304/2010 AKKA/LAA, 7.rindkopa.

37 EK 20.07.1999 lēmums COMP/36.888 World

Cup, 100.rindkopa; EST spriedums lietā 6/72 Continental

Can, 26.rindkopa.

38 Skat. arī: Administratīvās apgabaltiesas

2013.gada 4.aprīļa spriedums lietā Nr.A43014411. Tiesa atzina par

prettiesisku Regulatora lēmumu, ar kuru LG rīcība, nenoslēdzot

dabasgāzes piegādes līgumu ar jauno lietotāju pirms nav nomaksāts

iepriekšējā lietotāja parāds, atzīta par pamatotu.

39 LG atbilde uz Paziņojumu, 3.rindkopa.

40 EK 15.06.2005. lēmums COMP/37.507

AstraZeneca, 847.rindkopa.

41 LG atbilde uz Paziņojumu, 14.rindkopa.

42 LG atbilde uz Paziņojumu, 21.rindkopa.

43 EST 18.06.2013 spriedums lietā C-681/11

Schenker, 41.rindkopa un citētā tiesu prakse: EST

14.03.2013. spriedums lietā C-545/11 Agrargenossenschaft

Neuzelle, 25.rindkopa; EST 17.03.2011. spriedums lietā

C-221/09 ADJ Tuna, 72.rindkopa.

44 Par tiesisko paļāvību administratīvajā procesā.

Briede, Jautrīte. Jurista vārds, Nr.19 (172), 11.05.2000.

45 Senāta 14.02.2008. spriedums lietā

Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 15.rindkopa; Senāta 12.04.2005.

spriedums lietā Nr.SKA-93/2005, 13.rindkopa; Senāta 07.06.2007.

spriedums lietā Nr.SKA-238/2007 Caspars Trading,

13.1.rindkopa.

46 EST 14.03.2013. spriedums lietā C-545/11

Agrargenossenschaft Neuzelle, 25.rindkopa.

47 Agrākā no LG minētajām vēstulēm Nr.1121 datēta

12.05.2011.

48 L.L. 27.02.2012. anketa un 09.07.2013.

vēstule.

49 Skat. piemēram: Senāta 14.02.2008. spriedums

lietā Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 20.rindkopa. Privātpersonas

tiesiskā paļāvība nevar pastāvēt periodā pirms uzziņas

sniegšanas.

50 Papildus KP 17.01.2012. vēstulē Nr.123

uzdotajiem jautājumiem.

51 LG 20.02.2012. vēstule Nr.01-7/622, I

sadaļa.

52 Senāta 14.02.2008. spriedums lietā

Nr.SKA-34/2008 Reneta L, 15.rindkopa; Senāta 12.04.2005.

spriedums lietā Nr. SKA-93/2005, 13.rindkopa; Senāta 07.06.2007.

spriedums lietā Nr.SKA-238/2007 Caspars Trading,

13.1.rindkopa.

53 Piemēram, SIA "KOKTAIL", A.Z., AS

"DNB banka" un SIA "Zviedrijas mežu fondi"

publiskajā konsultācijā sniegtā informācija; SIA

"Vestabalt" 08.03.2012. vēstule Nr.56/03-2012; SIA

"Slari" 14.02.2013. iesniegums; SIA "NIF

Komercīpašumi" 01.03.2013. vēstule Nr.2.12.-03/24; A.A.

18.03.2013. iesniegums.

54 Euro Metal 30.04.2013. vēstule.

55 Satversmes tiesas 06.12.2012. spriedums lietā

Nr.2012-01-01 Atkritumu apsaimniekošanas likums,

17.rindkopa.

56 Senāta 30.01.2013 lēmums lietā Nr.SKA-155/2013

Siguldas Maiznieks, 7.rindkopa.

57 Skat. Tiesībsarga atzinums lietā Nr.

2011-249-16b, 2012.gads.

http://www.tiesibsargs.lv/img/content/atzinums_lieta_nr._2011-249-16b.pdf

Konkurences padomes priekšsēdētāja

S.Ābrama