5. pants

Konkurences likuma 11.panta

pirmās daļas piemērošana

5.1. Piemērojamās normas

[33] KL 11.panta pirmā daļa nosaka, ka ir aizliegtas un

kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku

vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana,

ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā

vienošanās par:

1) tiešu vai netiešu cenu vai

tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā

arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai

realizācijas noteikumiem;

7) darbībām (bezdarbību), kuru dēļ

cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai

tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā

konkrētajā tirgū.

[34] KL 1.panta 11.punkts noteikts, ka vienošanās - divu

vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā

tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi

reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība

(asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona.

5.2. Aizliegtas vienošanās pārkāpuma

skaidrojums pastāvīgajā judikatūrā

[35] Atbilstoši KL mērķim, kas definēts likuma 2.pantā, katram

tirgus dalībniekam, konkurējot ar citiem, ir jāievēro brīvas,

vienlīdzīgas un godīgas konkurences principi. Tādējādi katram

tirgus dalībniekam sava darbība tirgū ir jānosaka neatkarīgi.

Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas judikatūru, neatkarīgas

rīcības prasība neatņem tirgus dalībniekam tiesības gudri

pielāgoties citu konkurējošo tirgus dalībnieku esošajai un

prognozējamajai rīcībai, tomēr tā noteikti nepieļauj jebkādu

tiešu vai netiešu kontaktu esamību starp tirgus dalībniekiem,

kuru mērķis vai rezultāts ir ietekmēt esošā vai potenciālā

konkurējošā tirgus dalībnieka rīcību tirgū vai atklāt šādam

konkurējošam tirgus dalībniekam darbības gaitu, kuru tas pats

izmanto vai iecerējis izmantot tirgū, kur šādu kontaktu rezultāts

vai efekts ir tādu saimnieciskās sāncensības noteikumu izveide,

kuri neatbilst parastiem noteikumiem tirgū.2

[36] Asociācijas rekomendācijas saviem biedriem, kuras nav

saistošas, arī uzskatāmas par lēmumu, ja patiesībā rekomendācijas

paredzētas, lai noteiktu biedru uzvedību tirgū vai tām varētu būt

šādas sekas3. Komersantu apvienību izdotās

rekomendācijas, metodiski norādījumi un ieteikumi, pat, ja tie

nav saistoši, jāvērtē atbilstoši konkurences tiesības regulējošām

normām, ja komersantiem, kas ir šo rekomendāciju adresāti, ir

būtiska ietekme uz konkurenci konkrētajā

tirgū4.

[37] Nav nepieciešams izvērtēt vienošanās faktisko ietekmi

uz konkrēto tirgu, ja acīmredzami vienošanās mērķis ir

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Šis princips

attiecas arī uz komersantu asociāciju lēmumiem. Lietas izpētē ir

pietiekami izvērtēt vienošanās mērķi bez īpašas tās seku

izvērtēšanas5.

[38] Lai noteiktu, vai attiecīgā vienošanās ir aizliegta,

pastiprināti jāpievērš uzmanība vienošanās noteikumu formulējumam

un mērķim, kuru paredzēts sasniegt. Pat, ja tiktu konstatēts, ka

vienošanās dalībnieki rīkojušies bez jebkāda subjektīva mērķa

ierobežot konkurenci, bet ar mērķi novērst krīzes sekas savā

nozarē, šādiem apsvērumiem nav nozīmes 101.panta pirmās daļas

piemērošanas kontekstā. Var atzīt, ka vienošanās mērķis ir

konkurences kavēšana, pat ja tas nav bijis vienīgais mērķis, bet

plānots sasniegt arī citus, leģitīmus

mērķus.6

5.3. Vienošanās izvērtējums

konkrētajā lietā un secinājumi

5.3.1. LLDA apspriestie jautājumi

un/vai pieņemtie lēmumi

[39] Izvērtējot lietā esošo informāciju par LLDA darbību, LLDA

un AA sanāksmju protokolus kopsakarā ar LLDA biedru iesniegto

informāciju, KP secina, ka LLDA apspriestie jautājumi un/vai

izlemtie jautājumi attiecināmi uz:

1) būtiskiem līzinga darījumu pamata noteikumiem;

2) sadarbības nosacījumiem ar apdrošināšanas sabiedrībām;

3) atsevišķiem norēķinu kārtības aspektiem ar auto

dīleriem.

5.3.1.1. būtiski līzinga darījumu

pamata noteikumi, kas satur KL 11.panta pirmajā daļā noteiktā

aizlieguma pārkāpuma pazīmes

[40] LLDA un AA 12.11.2010. paplašinātajā darba grupas sēdē

(skat. tabulu Nr.2) tika pieņemti šādi lēmumi:

- minimālā pirmā iemaksa operatīvā līzinga gadījumā fiziskām

personām nosakāma 10% apmērā no automašīnas pārdošanas cenas.

Pirmā iemaksa būs atkarīga no līzinga termiņa, a/m markas, klases

un līzinga ņēmēja kredītvēstures;

- operatīvā līzinga maksimālais termiņš fiziskām personām

nedrīkst būt garāks par 5 gadiem;

- automobiļu atlikuma/atpirkuma vērtības % no cenas tabulā

(tabula Nr.3), pēc kuras vadīties atpirkumos, ir atbilstošas un

akceptējamas;

- rekomendēt LLDA biedriem operatīvā līzinga līgumos iekļaut

noteikumu, ka automašīna tiek atgriezta dīlerim, ja klients

līzinga termiņa beigās pats to neizpērk;

- tehniskās apkopes un remonti jāveic attiecīgo automašīnu

marku pārstāvju servisos.

Saskaņā ar 13.09.2010. AA paplašinātās sēdes protokolā

norādīto (skat. tabulu Nr.2) tika apspriesta arī iespēja noteikt

maksimālo termiņu finanšu līzingam - 7 gadi. Tomēr turpmākajos

dokumentos nav pierādījumu par to, ka šāds lēmums ir

pieņemts.

[41] Faktu, ka notikusi augstākminētā vienošanās par minimālo

iemaksu operatīvajā līzingā fiziskai personai, t.sk. apstiprina

A.K. un V.G. elektroniskā pasta sarakste (skat. 22.punktā) par

pirmajām iemaksām, kur V.G. paskaidro, ka "līzinga

asociācija jau ir vienojusies". Turklāt, vēstulē ir

norāde uz to, ka šo jautājumu paredzēts apspriest arī Komercbanku

asociācijā, lai saņemtu "mammu" jeb līzinga devēju

mātes kompāniju piekrišanu. Pretēji LLDA skaidrojumam 06.09.2013.

vēstulē Nr.1-12/18, minētajā e-pasta vēstulē nav nekādas norādes

uz LLDA likumdošanas iniciatīvu patērētāju finansēšanas

jautājumā.

[42] LLDA gan paskaidrojumos apmeklējuma laikā 30.01.2013.

(skat. 14.punktā), gan 06.09.2013. vēstulē Nr.1-12/18 (skat.

28.punktā) norādījusi, ka nav pastāvējusi strikta vienošanās par

iepriekšminēto, visi norādījumi uztverami vienīgi kā

rekomendācijas LLDA biedriem. Lai gan lietā esošajos protokolos

pārsvarā nav nekādas norādes uz 4.2.1.punktā uzskaitīto noteikumu

rekomendējošo raksturu, 30.06.2010. AA paplašinātajā padomes

sēdes protokolā (skat. tabulu Nr.2) pieņemtajā lēmumā tiešām

norādīts, ka noteikumi par pirmo iemaksu, līzinga termiņu un

atpirkuma vērtību ir "vēlamie līzinga darījumu

standarti". Tāpat AS "WESS Motors" un AA

pārstāvji norādījuši, ka minētie noteikumi nav obligāti, bet tos

var izmantot kā vadlīnijas.

5.3.1.2. sadarbības nosacījumi ar

apdrošināšanas sabiedrībām, kas satur KL 11.panta pirmajā daļā

noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes

[43] LLDA biedri vairākkārt sanāksmēs apsprieduši ar

automašīnu apdrošināšanu saistītus jautājumus, t.sk. par to,

kādas apdrošināšanas polises pieņemt un kādas nepieņemt, kam

tajās jābūt ietvertam (prot. Nr.4, 01.04.2009., prot. Nr.1,

18.02.2010., prot. Nr.2, 18.05.2010., prot. Nr.3, 05.10.2010.).

18.02.2010. pieņemts lēmums piekrist apdrošinātāja skaidras

naudas izmaksai klientam tikai tad, ja automašīnas remonta

izmaksas nepārsniedz Ls 200 (vai Ls 500, kā norādīts LLDA

06.09.2013. vēstulē Nr.1-12/18); 18.05.2010. apspriests

priekšlikums pieņemt tikai tādas apdrošināšanas polises, kurās

ietverts nosacījums automašīnas remontu veikt vienīgi autorizētā

servisā; 18.05.2010. apspriests arī priekšlikums pieņemt no citām

apdrošināšanas kompānijām tikai tādas polises, kurās prēmijas

maksājumam jābūt vienu reizi gadā, un apmaksa jāveic, noslēdzot

polisi.

5.3.1.3. atsevišķi norēķinu kārtības

aspekti ar auto dīleriem, kas satur KL 11.panta pirmajā daļā

noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes

[44] LLDA 15.02.2011. sanāksmē (prot. Nr.1), uzskatot, ka

nepieciešama vienota koncepcija, pieņemts lēmums līzinga devējiem

norēķināties ar dīleriem pirms komerctransporta un industriālā

transporta piegādes (priekšapmaksa), bet savukārt vieglo

automašīnu iegādes gadījumā norēķināties pēc to piegādes

(pēcapmaksa). (Tabula Nr.1.)

5.3.2. KP vērtējums par LLDA

apspriestajiem jautājumiem un/vai pieņemtajiem lēmumiem

[45] KP ieskatā augstāk minētie LLDA atsevišķi un kopā ar AA

apspriestie/izlemtie jautājumi paši par sevi pieder pie to

jautājumu loka, kas katram tirgus darbiniekam jālemj individuāli

un neatkarīgi, tostarp arī katram komersantam individuāli

vienojoties ar saviem sadarbības partneriem (auto dīleriem,

apdrošināšanas sabiedrībām, auto remonta servisiem, utt.).

[46] Pirmkārt, nosacījumi, ar kādiem komersanti sniedz līzinga

pakalpojumus fiziskām personām, t.sk. līzinga termiņš un pirmās

iemaksas apmērs, automašīnas atpirkuma vērtība un pirmpirkuma

tiesības, kā arī nosacījumi attiecībā uz servisu un tehniskās

apkopes veikšanu, ir vieni no būtiskākajiem savstarpējās

konkurences elementiem līzinga biznesā, un to apspriešana

konkurentu starpā pati par sevi nav pieļaujama. Otrkārt,

unificētas pieejas apspriešana un iespējamā attiecināšana uz

norēķiniem ar sadarbības partneriem (t.sk. auto dīleriem) nav

pieļaujama konkurējošu tirgu dalībnieku starpā. Savstarpējo

norēķinu kārtība pieder pie katram uzņēmumam individuāli un

neatkarīgi risināmo jautājumu loka. Priekšapmaksa vai pēcapmaksa,

apmaksas termiņi un nosacījumi ir saimnieciskās darbības aspekti,

attiecībā uz kuriem ieviešot vienādus noteikumus, var tikt

ierobežota un deformēta uzņēmumu savstarpējā konkurence.

Treškārt, arī konkrēti sadarbības noteikumi ar apdrošināšanas

sabiedrībām vai konsultācijas ar tām attiecībā uz privātpersonu

līzingā ņemto apdrošināšanas objektu apdrošināšanas aspektiem

(piemēram, apdrošināšanas prēmiju izmaksas apmērs skaidrā naudā

u.tml.) katram līzinga devējam risināmi individuāli - ar katru

konkrēto apdrošināšanas sabiedrību. LLDA apspriedes ir tieši

vērstas uz konkurences ierobežošanu, un tām nav pat iedomājams

kāds cits, sabiedrības labumu nesošs mērķis.

[47] LLDA biedri ir lielākie līzinga devēji Latvijā (skat.

4.punktā), līdz ar to šo komersantu darbībai kopumā ir būtiska

ietekme automašīnu līzinga pakalpojumu tirgū. Augstāk minētie

asociācijā apspriestie jautājumi un izstrādātie noteikumi ļāva

tās biedriem paredzēt savu konkurentu komerciālos lēmumus,

iespējamo plānoto rīcību, ko citkārt tie nebūtu varējuši,

turklāt, būtiski pārsniedzot pieļaujamās sadarbības ietvarus

konkurējošus tirgus dalībniekus apvienojošas asociācijas

ietvaros. Papildus minētajam jāņem vērā arī šādu asociācijas

lēmumu horizontālais efekts - apvienojot spēkus un izstrādājot

vienotas nostājas atsevišķos jautājumos, līzinga devējiem, ņemot

vērā to kopējo ietekmi tirgū, pastāv daudz lielākas iespējas

panākt sev vēlamus noteikumus, nekā katram individuāli

vienojoties ar saviem sadarbības partneriem. Noteikumi, par

kuriem asociācijas apspriedās un/vai vienojās, katrā ziņā

attiecas uz to jautājumu loku, kas risināmi katram komersantam

individuāli, nevis konkurentus apvienojošā forumā, par kādām ir

atzīstamas LLDA un AA.

[48] LLDA lietas izpētes laikā vairākkārt skaidrojusi, ka

22.10.2010. un 12.11.2010. AA un LLDA darba grupas sēdē pieņemto

noteikumu (skat. tabulu Nr.2.) rašanās iemesls bija ekonomiskā

krīze, faktiski tie bija kā mēģinājums izvairīties no klientu

maksātnespējas gadījumiem, kas savukārt radīja zaudējumus līzinga

devējiem. Šajā saistībā KP, atsaucoties uz Eiropas Savienības

tiesu judikatūru, uzsver, ka nozares problēmu sakārtošana nevar

kalpot kā arguments un attaisnojums aizliegtām vienošanām vai

lēmumiem konkurentu vidē. Lietā C-209/07, Competition Authority

v. Beef Industry Development Society (BIDS) Ltd and Barry

Brothers Meals Ltd EST noteica: "Pat ja ir konstatēts, ka

vienošanās dalībnieki rīkojušies bez jebkāda subjektīvā mērķa

ierobežot konkurenci, bet ar mērķi mazināt pārprodukcijas krīzes

sekas konkrētajā nozarē, šādiem apsvērumiem nav nozīmes 101.panta

pirmās daļas piemērošanas kontekstā. Patiešām, var atzīt, ka

vienošanās mērķis ir konkurences kavēšana pat ja konkurences

kavēšana nav vienīgais vienošanās mērķis (pamatmērķis), bet ar to

plānots sasniegt citus leģitīmus mērķus (..). Attiecīgi, BIDS

izteiktie apsvērumi var tikt izvērtēti tikai 101.panta trešās

daļas ietvaros, pamatojot atbrīvojuma piemērošanu no 101.panta

pirmajā daļā noteiktā aizlieguma. (sprieduma 21.punkts).

Izvērtējums veicams, ņemot vērā vienošanās saturu un ekonomisko

kontekstu. (Joined Cases 29/83 and 30/83 Compagnie royale

asturienne des mines and Rheinzink v Commission [1984]

ECR 1679, paragraph 26, and Case C‑551/03 P General

Motors v Commission [2006] ECR I‑3173, paragraph

66)."7

[49] Saskaņā ar EST nolēmu lietā C-8/08 T‑Mobile

"Attiecībā uz informācijas apmaiņu starp konkurentiem ir

jāatgādina, ka saskaņotas darbības veidojošie koordinācijas un

sadarbības kritēriji ir jāizprot, ņemot vērā EK līguma

normās attiecībā uz konkurenci ietverto koncepciju, saskaņā ar

kuru katram saimnieciskās darbības subjektam ir neatkarīgi

jānosaka, kādu politiku kopējā tirgū tas plāno veikt (skat.

iepriekš minēto spriedumu apvienotajās lietās Suiker

Unie u.c./Komisija, 173. punkts; 1981. gada

14. jūlija spriedumu lietā 172/80 Züchner, Recueil,

2021. lpp., 13. punkts; iepriekš minēto spriedumu

apvienotajās lietās Ahlström Osakeyhtiö u.c./Komisija,

63. punkts, un 1998. gada 28. maija spriedumu

lietā C‑7/95 P Deere/Komisija, Recueil, I‑3111. lpp.,

86. punkts). (32.p.) Lai gan šī neatkarīguma prasība

neizslēdz saimnieciskās darbības subjektu tiesības saprātīgi

piemēroties konstatētai vai sagaidāmai to konkurentu rīcībai,

tomēr tā strikti iestājas pret jebkādu tiešu vai netiešu kontaktu

nodibināšanu starp saimnieciskās darbības subjektiem, lai to

rezultātā vai nu ietekmētu faktiska vai potenciāla konkurenta

rīcību tirgū, vai nu to informētu par savu paša īstenošanai

paredzēto vai ieplānoto rīcību tirgū, ja šo kontaktu mērķis vai

sekas ir konkurences nosacījumu rašanās, kas, ņemot vērā sniegto

preču vai pakalpojumu raksturu, uzņēmumu lielumu un skaitu un

minētā tirgus apmēru, neatbilst normāliem attiecīgā tirgus

nosacījumiem (šajā sakarā skat. iepriekš minētos spriedumus

apvienotajās lietās Suiker Unie u.c./Komisija,

174. punkts; lietā Züchner, 14. punkts, un lietā

Deere/Komisija, 87. punkts).

(33.p.)"8

[50] Attiecībā uz LLDA argumentu, ka 5.3.1.1.apakšpunktā

norādītie jautājumi apspriesti patērētāju aizsardzības interesēs

norādāms, ka saskaņā ar Komisijas vadlīniju Par 81.panta

trešās daļas piemērošanu9 47.punktā noteikto tas

nevar būt par pietiekamu iemeslu, lai attaisnotu ierobežojošas

vienošanās.

[51] KP uzskata, ka LLDA atsevišķi un kopā ar AA biedriem

apspriestie jautājumi un panāktās vienošanās pārsniedz atļautās

sadarbības ietvarus konkurentu starpā un ir atzīstamas par

konkurenci ierobežojošām pēc mērķa. Saskaņā ar konkurences

tiesību judikatūrā iedibināto kārtību - ja pierādīts konkurenci

kavējošs mērķis, seku pierādīšana nav

nepieciešama.10

[52] Ņemot vērā iepriekš norādīto un konkrētās lietas faktus,

šajā lietā analizētā vienošanās kvalificējama kā aizliegta

vienošanās starp konkurentiem par pakalpojumu sniegšanas

noteikumiem. KP jau iepriekš līdzīgā veidā aizliegtu vienošanos

starp Latvijas bankām ir kvalificējusi un vērtējusi kā aizliegtu

vienošanos starp konkurentiem par pakalpojumu cenu, ņemot vērā

tās mērķi, ekonomisko un juridisko

ietvaru.11

[53] KP neizslēdz, ka noteikumi attiecībā uz minimālo pirmo

iemaksu, maksimālo līzinga termiņu un automašīnas atlikuma

vērtību, iespējams, var pasargāt atsevišķus patērētājus, novēršot

nesaprātīgas aizņemšanās gadījumus, taču pirmkārt tie ir vērsti

uz to, lai sniegtu labumu tieši līzinga devējiem, t.i., var

samazināties automašīnu pārdošanas gadījumi, kad klienti vairs

nespēj pildīt līzinga saistības, palīdz izvairīties no maksājumu

piedziņas no līzinga ņēmējiem, kuru atdotajām automašīnām ir

kritusies tirgus vērtība utt. Tomēr skaidrs, ka atsevišķam

līzinga devējam piemērojot šādus nosacījumus, tam var strauji

samazināties klientu skaits un attiecīgi samazināties

konkurētspēja, tādēļ apspriežot šādu noteikumu ievērošanu

asociācijā un vienojoties par tiem vismaz rekomendāciju līmenī,

līzinga devējiem bija pamats prognozēt savu konkurentu darbību

tirgū attiecībā uz pirmo iemaksu prasībām, maksimālo līzinga

termiņu u.c.

[54] Cita starpā LLDA vairākkārt norādījusi uz to, ka pēc tās

iniciatīvas izstrādāts grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības

likumā attiecībā uz minimālo pirmo iemaksu. Lēmuma pieņemšanas

laikā šāds grozījums Patērētāju aizsardzības likumā ir jau

pieņemts un izsludināts. KP ieskatā šim faktam nav nozīmes, jo

konkrētās lietas būtība ir par to, ka LLDA biedri paši

savstarpēji vienojušies piemērot minimālo pirmo iemaksu, sniedzot

vieglo automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumus, negaidot likuma

pieņemšanu. Turklāt atsevišķiem asociācijas ietvaros

apspriestajiem un/vai lemtajiem jautājumiem pat pirmšķietami nav

saskatāma sasaiste ar patērētāju labumu un citos KL 11.panta

otrās daļas kumulatīvajos kritērijos noteikto efektivitātes

ieguvumu sasniegšanu. Ja patērētāju aizsardzībai nepieciešamas

vienotas izmaiņas kreditēšanas noteikumos, tad rast risinājumu,

t.sk. apsverot minimālās pirmās iemaksas obligātu noteikšanu, ir

tikai likumdevēja kompetencē, un LLDA kā sabiedriska organizācija

var sniegt savus priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos.

[55] Jebkurā gadījumā pieņemtais un izsludinātais grozījums

Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kam jāstājas spēkā

01.07.2014., attiecas vienīgi attiecībā uz minimālo pirmo

iemaksu, bet ne uz pārējiem 39.punktā uzskaitītajiem noteikumiem,

kas apspriesti LLDA ietvaros.

[56] Komersantiem ne ārpus, ne arī asociācijas ietvaros nav

pieļaujams apspriest un vienoties par kādu konkurenci

ierobežojošu labumu noteikumu ievērošanu, arī, ja, viņuprāt, tie

nesīs kādu labumu sabiedrībai, vai arī šādi vienojoties,

attiecīgie noteikumi ir jāizvērtē konkurences tiesību ietvaros -

veicot juridisko izvērtējumu atbilstoši grupālajiem

atbrīvojumiem12 vai 11.panta otrās daļas četriem

kumulatīvajiem kritērijiem.

Tostarp, neizslēdzot iespēju, ka LLDA pieņemtajiem lēmumiem

viens no mērķiem tiešām bija patērētāju pasargāšana no

nepārdomātiem automašīnu pirkumiem līzingā, jāpiezīmē, ka saskaņā

ar EST nolēmumu lietā C-209/07 (skat. šī lēmuma 38.punktu) tam

nav izšķirošas nozīmes, izvērtējot LLDA darbības atbilstoši KL

11.panta pirmajai daļai. Tātad, ja asociācijas pieņemtie lēmumi

ir konkurenci ierobežojoši, iespējams konstatēt KL 11.panta

pirmās daļas pārkāpumu, arī tad, ja paralēli pastāvējis arī

nodoms aizsargāt patērētājus.

[57] Bez tam visi 40.punktā norādītie noteikumi, par kuriem

bijusi vienošanās starp LLDA biedriem, ietver nosacījumus, ar

kādiem realizējami automašīnu līzinga pakalpojumi. Vienošanās un

informācijas apmaiņa attiecībā uz realizācijas noteikumiem ir

norādīta KL 11.panta pirmās daļas 1.punktā kā viens no piemēriem,

kā var izpausties panta pirmajā daļā paredzētā aizliegta

vienošanās. Turklāt nosacījumi par to, ka automašīna līzinga

beigās jāatgriež dīlerim un ka tehniskās apkopes un remonti

jāveic tikai attiecīgo automašīnu marku pārstāvju servisos, ir

vērsti uz citu tirgus dalībnieku izslēgšanu no tirgus un ierobežo

jaunu ienākšanu tirgū, neļaujot automašīnu tehnisko apkopi un

remontu veikt citos (neautorizētos) servisos. Tādējādi pēdējie

divi nosacījumi atbilst arī KL 11.panta pirmās daļas 7.punktā

norādītajam piemēram. Ņemot vērā minēto, secināms, ka vienošanās

par 40.punktā norādītajiem nosacījumiem uzskatāma par KL 11.panta

pirmās daļas pārkāpumu. Tostarp saskaņā ar 16.11.2010. protokolu

Nr.16/11/2010-10 AA ieteikusi LLDA konsultēties ar KP, lai

minētās vienošanās nenonāktu pretrunā ar konkurences

ierobežojumus kontrolējamiem normatīviem aktiem, tādējādi

secināms, ka vienošanās dalībniekiem pašiem pastāvēja aizdomas,

ka ar 40.punktā minētajiem nosacījumiem varētu tikt pārkāpts KL

11.panta pirmajā daļā noteiktais vienošanās aizliegums, un tomēr

šādu nosacījumu apspriešana netika pārtraukta.

[58] LLDA vairākkārt norādījusi, ka, cik tai zināms, tās

biedri nav strikti ievērojuši 39.punktā norādītos noteikumus,

tādējādi arī vienošanās par rekomendācijām nav tikusi ievērota.

KP arī lietas izpētes laikā no LLDA biedriem ir ieguvusi

informāciju par to piemērotajiem noteikumiem līzinga ņēmējiem, kā

arī kopijas no noslēgtajiem līgumiem dažādos laika periodos.

Izvērtējot iegūto informāciju, KP secina, ka nav pamata uzskatīt,

ka visi LLDA biedri būtu konsekventi sekojuši 39.punktā

norādītajiem noteikumiem, tomēr daļēji LLDA biedri tos ir

izmantojuši kā vadlīnijas. Vairāki tirgus dalībnieki regulāri

ietver līgumos ar klientiem norādes, kur ir remontējams un

veicamas tehniskās apkopes līzinga objektam, tāpat vairums tirgus

dalībnieku paredz automašīnas atpakaļpirkuma tiesības dīlerim,

kas automašīnu pārdevis līzinga devējam. Tādējādi nav pamata arī

uzskatīt, ka LLDA lēmumiem nav bijis pilnīgi nekādas ietekmes uz

konkurenci līzinga pakalpojumu tirgū.

Vienlaikus KP uzskata, ka tam, vai un cik lielā mērā LLDA

dalībnieki ir ieviesuši asociācijā pieņemos lēmumus praksē, lietā

nav izšķirošas nozīmes, jo KL 11.panta pirmajā daļā noteiktais

aizliegums attiecas uz pašu darbību, respektīvi, asociācijas

biedru (konkurentu), kas, turklāt, konkrētajā situācijā, pārstāv

faktiski visus galvenos spēlētājus līzinga jomā13,

kopīgi apspriestiem un lemtiem jautājumiem, kas saskaņā ar

konkurences tiesībās iedibinātajiem principiem apspriežami un

lemjami katram tirgus dalībniekam individuāli. Arī saskaņā ar EST

nolēmumu (skat. šī lēmuma 37.punktā) faktiskajai vienošanās

ietekmei uz tirgu nav būtiskas nozīmes, ja tās mērķis ir

konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, un tas

attiecas arī uz komersantu asociāciju pieņemtajiem lēmumiem.

[59] LLDA pārstāvis paskaidrojis, ka jebkuras kompānijas

līgumos tiek noteikts, ka līzinga priekšmets, kas ir līzinga

kompānijas īpašums, ir jāremontē konkrētas markas automašīnu

remontam autorizētā servisā (skat. 16.punktā). Tāpat arī LLDA

biedru prasību apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt klientiem

skaidrā naudā atlīdzību par nelielu defektu remontu LLDA

pārstāvis uzskatījis par normālu prasību (skat. 18.punktā). KP

norāda, ka konkrētajā lietā nav strīda par šādu prasību

pieļaujamību vai nepieļaujamību pēc būtības, bet par šādu

jautājumu apspriešanas un lemšanas faktu konkurentus apvienojošā

vidē - asociācijā, kas konkrētajā gadījumā atbilst KL 11.panta

pirmajā daļā noteiktajam aizliegumam, jo pieder pie jautājumu

loka, kas katram tirgus dalībniekam risināms individuāli,

neatkarīgi un tiešā dialogā ar saviem tiešajiem sadarbības

partneriem. Respektīvi, saskaņā ar KL 11.panta pirmās daļas

noteikumiem, kā arī, pamatojoties uz konkurences tiesībās

iedibināto judikatūru (skat. šī lēmuma 5.2.punktā), nav

pieļaujama LLDA biedru savstarpēja apspriešanās un/vai vienošanās

par vienādotu noteikumu ietveršanu līgumos ar klientiem un

prasību vienādošanu attiecībā pret apdrošināšanas kompānijām u.c.

sadarbības partneriem, kas katram tirgus dalībniekam jālemj

individuāli.

[60] Lietā nav nozīmes apstāklim, ka ne visi LLDA biedri ir

piedalījušies LLDA un AA kopīgajās sanāksmēs. Vairākas no šajā

lietā izvērtētajiem vienošanās aspektiem ir apspriesti un/vai

izlemti tieši LLDA sanāksmēs. Turklāt no LLDA protokoliem

redzams, ka LLDA valdes loceklis V.G. regulāri informējis biedrus

par to, kas ir apspriests ar AA (skat. 18.02.2010. prot. Nr.1

4.punktu, 05.10.2010. prot. Nr.3 2.,3.punktu), tāpat AA

prezidents ir piedalījies LLDA biedru sapulcē 18.05.2010. (prot.

Nr.2). Saskaņā ar 18.05.2010. protokolu Nr.2 V.G. ir sniedzis

atskaites LLDA biedriem kopumā par iepriekšējiem darbiem, arī

tiem jautājumiem, kas ir procesā. Bez tam visās sanāksmēs ir

piedalījies V.G., kurš bija LLDA valdes loceklis, ko saskaņā ar

LLDA statūtiem ievēl biedru sapulce, tādējādi līzinga devēji viņu

kā biedrības izpildinstitūciju bija pilnvarojuši rīkoties LLDA

vārdā.

[61] Pamatojoties uz iepriekšminēto, KP konstatē, ka LLDA,

apspriežot un/vai vienojoties par būtiskiem līzinga darījumu

pamata noteikumiem (prot.Nr.1, 15.02.2011.; prot.Nr.4,

12.12.2011.; AA paplašināto 30.03.2010., 13.09.2010.,

22.10.2010., 12.11.2010. sēžu prot.), sadarbības nosacījumiem ar

apdrošināšanas sabiedrībām (prot.Nr.1, 18.02.2010.; prot.Nr.2,

18.05.2010.; prot.Nr.3, 05.10.2010.; AA paplašināto 22.10.2010.,

12.11.2010. sēžu prot.), atsevišķiem norēķinu kārtības aspektiem

ar auto dīleriem (prot.Nr.1, 15.02.2011.), ir pārkāpusi KL

11.panta pirmajā daļā noteikto vienošanās aizliegumu.