14. pants

Konkrētās preces

tirgus

14.1. Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu

ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto iepirkuma

tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši Eiropas Komisijas praksei

konkrētais iepirkuma tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju

elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta

kanālus.22 Ražotāji pārsvarā ražo vienu produktu vai

vienotu produktu kategoriju (piemēram, piens un piena produkti,

maize un maizes produkti), un tiem nav pilnībā vai ir ierobežotas

iespējas bez būtiskām investīcijām, tirgus izpētes un papildu

zinātības pārslēgties uz citu preču ražošanu.23 Arī

mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem piedāvā plašu produktu

klāstu, nevar visas nepieciešamās preces iegādāties no viena

piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar pastāvēt vienots

iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan atsevišķi iepirkuma

tirgi atbilstoši preču kategorijām.24

14.2. Šādos apstākļos KP uzskata par nepieciešamu norādīt uz

apsvērumiem, kas konkrētajā lietā papildus ņemami vērā, nosakot

iepirkuma tirgus konkrēto preci. Saskaņā ar Konkurences likuma

13.panta otro daļu, DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā

jākonstatē negatīva ietekme uz konkurenci. Kā minēts iepriekš

(lēmuma 13.punkts), ietekme uz konkurenci Konkurences likuma

13.panta otrās daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma

tirgū. No konkurences kavēšanas jēdziena vērtēšanas skatu punkta,

ietekme tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas

neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēts konkrētās preces tirgus.

Ja tiek konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz šaurāku

preču grupu, tad neatkarīgi no tā ietekme uz konkurenci starp

piegādātājiem var tikt noteikta iepirkuma tirgū kopumā. Jāņem

vērā, ka uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt

klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības

jēdzienu25 tādā mērā, kādā atbildību paredz

Konkurences likuma 13.panta otrā daļa. Tas tiešā veidā attiecas

uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu

izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas uzdevums.