Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

1Šāda tirgus dalībnieka vienpusējas rīcības ierobežošanas

2izpratne ir nostiprināta arī Padomes 2002.gada 16.decembra regulā

3Nr. 1/2003 "Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas

4noteikti [Eiropas Kopienas dibināšanas] līguma 81. un

582.pantā"6 (turpmāk - regula Nr. 1/2003). Regulas

6Nr. 1/2003 3.panta otrā daļa ļauj dalībvalstīm noteikt tirgus

7dalībnieku vienpusējai rīcībai stingrākus ierobežojumus par tiem,

8kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk -

9Līgums) 102.pantā. Tādējādi dalībvalstis savā teritorijā var

10noteikt gan zemāku dominējošā stāvokļa slieksni, gan aizliegt

11darbību, kura nav uzskatāma par aizliegtu saskaņā ar Līguma

12102.pantu.7 Šādi dalībvalstu noteikumi var attiekties

13uz ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta pret ekonomiski atkarīgiem

14(vājākiem) tirgus dalībniekiem.8 Šādā aspektā,

15piemēram, Vācijas Konkurences likumā, papildus klasiskā

16dominējošā stāvokļa regulējumam, paredzēti stingrāki vienpusējas

17rīcības ierobežojumi tirgus dalībniekiem ar ievērojamu tirgus

18varu, kuri vēl nav sasnieguši dominances līmeni.9

19Līdzīgi arī Francijas Komerckodekss paredz aizliegumu tirgus

20dalībniekiem, nesasniedzot klasisko dominējošo stāvokli,

21ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu pret ekonomiski atkarīgiem

22klientiem vai piegādātājiem.10

1Ņemot vērā lēmuma 3.- 4.punktā minēto, Konkurences likuma

213.panta otrā daļa aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus dalībnieku

3- piegādātāju - tiesiskās intereses attiecībās ar

4mazumtirgotājiem.

1Kaut arī par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas normas

2mērķi ir izvirzīta piegādātāju tiesisko interešu aizsardzība un

3negatīvās ietekmes uz konkurenci novēršana iepirkuma tirgū

4(lēmuma 13.punkts), DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

5veicina arī patērētāju tiesisko interešu aizsardzību. Proti,

6uzlabojot makroekonomisko vidi, sekmējot godīgu konkurenci

7piegādātāju starpā, novēršot draudus, sevišķi mazo un vidējo

8uzņēmumu darbībai, un kopumā sekmējot tautsaimniecības

9attīstību11, labklājības ieguvumi pastarpināti tiek

10nodoti arī galapatērētājiem Latvijas teritorijā. Praktiski tas

11var izpausties tādā veidā, ka, piemēram, DSM esošs mazumtirgotājs

12spēj ievērojami ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz

13galapatērētājam. Precēm, kuras neizvēlas DSM esošs

14mazumtirgotājs, ir krietni mazākas iespējas sasniegt

15galapatērētāju. Šādā veidā DSM esošs mazumtirgotājs lielā mērā

16nosaka arī produktu inovācijas veiksmi, izlemjot pirkt vai

17atsakoties no konkrēta produkta.12

1Atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

2tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar

3konkrēto ģeogrāfisko tirgu. Konkrētās preces tirgus ir noteiktas

4preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var

5aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot

6vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču

7pazīmes un lietošanas īpašības (Konkurences likuma 1.panta

85.punkts). Savukārt konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir

9ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās

10preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem,

11un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām

12(Konkurences likuma 1.panta 3.punkts).

13Konkrētais mazumtirdzniecības

14tirgus

1Konkrētais mazumtirdzniecības tirgus tiek noteikts, lai

2identificētu vidi, kurā konstatējama mazumtirgotāja tirgus vara,

3kas atbilstu DSM.

1Konkrētās preces

2tirgus

39.1. Nosakot konkrēto mazumtirdzniecības tirgu, KP ņēma vērā

4iestādes un Eiropas Komisijas praksi.13

59.2. Vērtējot konkrētās preces tirgu ikdienas patēriņa preču

6mazumtirdzniecībā, KP secina, ka ir pamatoti kā atsevišķu tirgu

7izdalīt mazumtirdzniecību supermārketu, hipermārketu un zemo cenu

8veikalu ķēdes, neņemot vērā iepirkšanos mazos, specializētajos

9veikalos.14 Lielveikali no mazajiem veikaliem atšķiras

10ar to, ka tie spēj piedāvāt plašāku preču klāstu, ieskaitot

11preces mājsaimniecības vajadzībām. Patērētāji izvēlas

12lielveikalus tāpēc, ka to iepirkšanās modelis ir komplekss un

13sastāv no vairākiem komponentiem vai apgādes veidiem. Apvienojot

14šādu iepirkšanās pieredzi ar iespēju viegli novietot

15automašīnu15, lielveikali piedāvā iespēju vienuviet

16iegādāties visas nepieciešamās ikdienas patēriņa

17preces16. Šādos apstākļos iepirkšanās lielveikalos

18tiek identificēta kā galvenais apgādes veids, savukārt mazie

19pārtikas veikali vai specializētie veikali bieži vien pilda

20iepirkšanās papildinošo lomu.17

1Ņemot vērā minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

25.punktam par konkrēto preces tirgu tiek noteikts ikdienas

3patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē.

1Konkrētais

2ģeogrāfiskais tirgus

311.1. Vērtējot aizvietojamību no pieprasījuma puses,

4ģeogrāfiskā teritorija konkrētajam mazumtirdzniecības tirgum tiek

5noteikta robežās, kādās patērētājs var nokļūt 10-30 minūtēs,

6braucot ar automašīnu.18 Tādējādi valsts teritorijā

7var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, pilsētu rajoni,

8novadu centri u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt

9arī lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai

10pārklājas, tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionāla vai

11nacionāla mēroga).19

1211.2. DSM lietās priekšroka ir dodama nacionāla tirgus

13teritorijas noteikšanai. Patērētāju intereses tiek ievērotas to

14kopumā (visā valsts teritorijā), neidentificējot nevienu īpašu

15lokālo tirgu. Turklāt noteicošais ir apstāklis, ka DSM lietās

16tiek kopumā vērtēts mazumtirdzniecības tirgus un tajā DSM esošā

17tirgus dalībnieka ietekme uz piegādātajiem konkrētajā iepirkumu

18tirgū.

1911.3. Šādos apstākļos ģeogrāfiskā tirgus noteikšanā ir svarīgi

20novērtēt mazumtirgotāja klātbūtni valsts mērogā un tā darbības

21organizāciju. SIA "RIMI Latvia" ir mazumtirdzniecības

22komercsabiedrība, kas darbojas visā Latvijas teritorijā,

23lielākoties centralizēti nosakot cenu politiku, preču klāstu,

24preču izplatīšanu pa veikalu formātiem, mārketinga

25aktivitātes.20 Tāpat arī vienošanos par preču piegādi

26SIA "RIMI Latvia" ar piegādātājiem slēdz centralizēti

27par piegādi mazumtirgotāja tīklam visā Latvijas teritorijā,

28turklāt SIA "RIMI Latvia" ir savs loģistikas centrs,

29kurā notiek iepirkto preču šķirošana un

30komplektēšana.21

1Ievērojot minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

23.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija,

3un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

4tirgus ir ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus

5lielveikalu vidē Latvijas teritorijā.

6Konkrētais iepirkuma tirgus

1Konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, lai

2identificētu vidi, kurā izpaužas piegādātāju tiesisko interešu

3aizskārums DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā (Konkurences

4likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punktā noteikto aizliegumu

5pārkāpums). Iepirkuma tirgū saskaras mazumtirgotāja, kas veido

6pieprasījuma pusi, un piegādātāja, kas veido piedāvājuma pusi,

7komerciālās intereses. Tas ir cieši saistīts ar ekonomiskā ziņā

8pakārtotu mazumtirdzniecības tirgu. No piedāvājuma puses

9piegādātāja piegādātais un mazumtirgotāja iepirktais preču

10sortiments atspoguļo mazumtirgotāja stratēģiju un piedāvājuma

11veidošanu mazumtirdzniecības tirgū galapatērētājam.

1Konkrētās preces

2tirgus

314.1. Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu

4ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto iepirkuma

5tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši Eiropas Komisijas praksei

6konkrētais iepirkuma tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju

7elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta

8kanālus.22 Ražotāji pārsvarā ražo vienu produktu vai

9vienotu produktu kategoriju (piemēram, piens un piena produkti,

10maize un maizes produkti), un tiem nav pilnībā vai ir ierobežotas

11iespējas bez būtiskām investīcijām, tirgus izpētes un papildu

12zinātības pārslēgties uz citu preču ražošanu.23 Arī

13mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem piedāvā plašu produktu

14klāstu, nevar visas nepieciešamās preces iegādāties no viena

15piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar pastāvēt vienots

16iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan atsevišķi iepirkuma

17tirgi atbilstoši preču kategorijām.24

1814.2. Šādos apstākļos KP uzskata par nepieciešamu norādīt uz

19apsvērumiem, kas konkrētajā lietā papildus ņemami vērā, nosakot

20iepirkuma tirgus konkrēto preci. Saskaņā ar Konkurences likuma

2113.panta otro daļu, DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā

22jākonstatē negatīva ietekme uz konkurenci. Kā minēts iepriekš

23(lēmuma 13.punkts), ietekme uz konkurenci Konkurences likuma

2413.panta otrās daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma

25tirgū. No konkurences kavēšanas jēdziena vērtēšanas skatu punkta,

26ietekme tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas

27neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēts konkrētās preces tirgus.

28Ja tiek konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz šaurāku

29preču grupu, tad neatkarīgi no tā ietekme uz konkurenci starp

30piegādātājiem var tikt noteikta iepirkuma tirgū kopumā. Jāņem

31vērā, ka uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt

32klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības

33jēdzienu25 tādā mērā, kādā atbildību paredz

34Konkurences likuma 13.panta otrā daļa. Tas tiešā veidā attiecas

35uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu

36izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir

37Konkurences likuma 13.panta otrās daļas uzdevums.

1Ņemot vērā minēto un turpmāk lēmumā ietvertos apsvērumus,

2atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam par konkrēto

3iepirkuma preces tirgu lietā tiek noteikts piena un piena

4produktu iepirkuma tirgus.

1Konkrētais

2ģeogrāfiskais tirgus

316.1 Eiropas Komisija konsekventi iepirkumu tirgu ir vērtējusi

4nacionālās robežās26, lai gan neizslēdza iespēju

5iepirkuma ģeogrāfisko teritoriju noteikt arī plašākās robežās

6pastiprinātas iepirkuma tirgu internacionalizācijas27

7dēļ. KP rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA "RIMI

8Latvia" iepērk pienu un piena produktus gan Latvijā, gan

9ārpus nacionālā tirgus robežām. Tas liecina par labu tādas

10konkrētā iepirkuma tirgus ģeogrāfiskās teritorijas noteikšanai,

11kas pārsniegtu nacionāla tirgus robežas.

1216.2. Šādos apstākļos KP uzskata par nepieciešamu norādīt, ka

13konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas robežas, līdzīgi kā konkrētās

14preces noteikšanas gadījumā, ir vērtējamas kopsakarā ar DSM

15ļaunprātīgas izmantošanas potenciālo ietekmi uz konkurenci

16iepirkuma tirgū. Neatkarīgi no konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas

17robežām, ja konkurences kavēšana izpaužas šaurākā tirgū (plašāka

18tirgus sastāvdaļā), tad tas jebkurā gadījumā ietekmē piegādātāja

19konkurētspēju arī plašākā teritorijā. Ņemot vērā minēto,

20Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punkta

21piemērošanai ir pietiekami konstatēt, ka konkurence var tikt

22ietekmēta nacionālā līmenī, neatkarīgi no tā, vai iepirkuma

23tirgus faktiskā ģeogrāfiskā dimensija ir plašāka.

1Arī piegādātāju atkarības novērtēšanai precīzi noteiktai

2konkrētā iepirkuma tirgus preces vai teritorijas dimensijai nav

3izšķirošas nozīmes, lai konstatētu, vai piegādātājs ir atkarīgs

4no mazumtirgotāja. Piegādātāju atkarības novērtēšanas pamatā ir

5mazumtirgotāja un piegādātāja savstarpējo tiesisko attiecību

6(piegādes līguma) analīze un abu tirgus dalībnieku ekonomiskās

7varas salīdzināšana. Iepirkuma tirgus šajā ziņā tiek noteikts,

8lai varētu identificēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

9pārkāpuma rezultātā ietekmēto vidi.

1Ņemot vērā minēto un turpmāk lēmumā ietvertos apsvērumus,

2KP uzskata, ka konkrētās lietas izmeklēšanas vajadzībām un

3Konkurences likuma 13.panta otrās daļas piemērošanai piena un

4piena produktu iepirkuma tirgus teritorijas noteikšanā Latvijas

5teritorija ir pietiekoša. Nosakot šādu teritorijas ierobežojumu,

6ir iespējams vērtēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

7pārkāpumu un negatīvo ietekmi uz konkurenci iepirkuma tirgū

8kopumā. Turklāt, ņemot vērā, ka saskaņā ar Konkurences likuma

913.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas

10izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas teritoriju, nav

11pamata konkrēto ģeogrāfisko tirgu noteikt robežās, kas pārsniedz

12nacionālā tirgus robežas.

1Līdz ar to atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 3.punktam

2konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija un

3atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam par konkrēto

4iepirkuma tirgu tiek noteikts piena un piena produktu iepirkuma

5tirgus Latvijas teritorijā.

1Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ir ietverti DSM

2ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikumi - mazumtirgotāja

3iepirkuma vara pietiekami ilgā laika posmā un piegādātāju

4atkarība.

520.1. Eiropas Komisija iepirkuma varas jēdzienu ir skaidrojusi

6ar "spirāles efektu". Mazumtirdzniecības tirgus ir

7nesaraujami saistīts ar iepirkuma tirgu. Mazumtirgotāja tirgus

8daļa mazumtirdzniecības tirgū nosaka tā iepirkuma apjomu: jo

9lielāka tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū, jo lielāki

10iepirkuma apjomi. Savukārt lielāks iepirkuma apjoms

11mazumtirgotājam nodrošina labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus no

12piegādātājiem. Labvēlīgāki iepirkuma nosacījumi dod iespēju

13mazumtirgotājam uzlabot tā stāvokli mazumtirdzniecības tirgū, kas

14tālāk veicina vēl labāku iepirkuma nosacījumu saņemšanu no

15piegādātājiem.28 No minētā izriet, ka iepirkuma varas

16pamata novērtēšanas kritērijs ir tirgus daļa mazumtirdzniecībā un

17no tā izrietošais iepirkuma apjoms.

1820.2. Klasiskā dominējošā stāvokļa lietās spirāles efekta

19rezultātā arvien pieaugošā iepirkuma vara neizraisa konkurences

20kavēšanas bažas, ja mazumtirgotāja tirgus varu kopumā atsver

21konkurence par patērētāju un mazumtirgotājam nav nostiprinājies

22klasiskais dominējošais stāvoklis distribūcijas

23līmenī.29 Atšķirībā no minētā, DSM lietās uzmanība

24konkurences kavēšanai tiek pievērsta jau agrāk, pirms ir

25nostiprinājies klasiskais dominējošais stāvoklis distribūcijas

26līmenī. Kā tas tika norādīts iepriekš (lēmuma 3.2.punkts), DSM

27lietās tiek vērtēta iepirkumu varas rezultātā radītā konkurences

28kavēšana attiecībās ar piegādātājiem, nevērtējot konkurences

29kavēšanu attiecībās ar patērētājiem un konkurentiem. Līdz ar to

30DSM lietās ir pietiekami konstatēt tādu iepirkuma varas apjomu,

31kas mazumtirgotājam ļauj darboties neatkarīgi no piegādātājiem,

32tomēr vēl neļauj darboties neatkarīgi no patērētājiem un citiem

33mazumtirgotājiem.

1Vērtējot piegādātāju atkarību, jāņem vērā, ka atšķiras arī

2piegādātāju kopējās atkarības apmērs, kas nepieciešams, lai

3varētu konstatēt atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī vai

4DSM. Pilnīgu atkarību, kad no mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai

5lielākā daļa piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā

6dominējošā stāvokļa lietās.30 Līdz ar to, ja

7izpildītos piegādātāju pilnīgas atkarības kritērijs visā

8konkrētajā iepirkuma tirgū, tad būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja

9atrašanos klasiskā dominējošā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas nav

10Konkurences likuma 13.panta otrās daļas mērķis. Savukārt DSM

11lietās, kad mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis ir zem

12klasiskās dominances līmeņa, piegādātāju atkarība per se

13nevar veidoties visā iepirkuma tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka

14Rewe/Meinl lietā noteiktais piegādes īpatsvars no

15piegādātāja apgrozījuma virs 22%31 tika izvēlēts,

16vērtējot klasiskā dominējošā stāvokļa veidošanās iespējas

17iepirkuma tirgū. Tas ļauj tālāk secināt, ka DSM lietās, kur

18tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā dominējošā stāvokļa

19tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt piegādātāju atkarības

20veidošanos jau pie zemāka piegādes īpatsvara.

1Ņemot vērā lēmuma 20.-21.punktā minēto, secināms, ka,

2mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus kvantitatīvos rādītājus

3(tirgus daļa iepirkuma tirgū kopumā, tirgus daļa konkrētās

4produktu grupas iepirkuma tirgū u.c.), iepirkuma tirgū būs

5piegādātāji, kuriem veidosies atkarība un kuri ir aizsargājami

6atbilstoši normas 1. līdz 6.punktam. Līdz ar to iepirkuma tirgū

7jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek izmantota pret

8piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas (mazumtirgotāja vienpusēji

9tirgus varas izpausmes gadījumi), no gadījumiem, kad

10piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji tirgus varas

11izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj uzspiest netaisnīgus

12un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu, starptautiska mēroga

13piegādātāju gadījumā.

1422.1. Šādos apstākļos secināms, ka mazumtirgotāja iepirkuma

15vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma tirgū var veidoties

16piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot iepirkuma varu,

17piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū tiek prezumēta.

18Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai piegādātāju

19konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

20mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

21mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

22izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

23Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

24iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

25otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

26gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

27tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

28varas izpausmes gadījumiem.

2922.2. No minētā izriet secinājums, ka iepirkuma vara ir DSM

30konstituējošs elements, savukārt piegādātāju atkarība ir DSM

31ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikums, kas pārbaudāms

32konkrēta pārkāpuma ietvaros.

1Par apstākli, ka DSM pamatā ir mazumtirgotāja iepirkuma

2varas apmērs, liecina arī citu Eiropas Savienības valstu

3pieņemtie mazumtirdzniecību regulējošie normatīvie akti.

423.1. Tā Ungārijas 2005.gada Tirdzniecības likumā32

5paredzēts būtiskas ietekmes jēdziens. Atbilstoši likuma 2.panta

6"e" punktam, būtiska tirgus vara attiecas uz tādu

7tirgus stāvokli, kad mazumtirgotājs ir piegādātāja neizbēgams

8sadarbības partneris, lai piegādātājs varētu sasniegt gala

9patērētāju, un mazumtirgotājs savas mazumtirdzniecības tirgus

10daļas dēļ spēj ietekmēt produkta vai produktu grupas piekļuvi

11mazumtirdzniecības tirgum reģionālā vai nacionālā līmenī.

12Savukārt likuma 7.panta trešā daļa paredz, ka tirgus dalībniekam

13ir būtiska ietekme attiecībās ar piegādātājiem, ja tirgus

14dalībnieka, tā mātes un meitas uzņēmumu vai iepirkuma grupas

15gadījumā - to dalībnieku - iepriekšējā gada konsolidētais gada

16apgrozījums pārsniedz 100 miljardus forintu, kas, pārrēķinot

17latos, ir aptuveni 250-280 milj. latu. (Atkarībā no tā, vai tiek

18izmantots aktuālais vai uz likuma pieņemšanas brīdi noteiktais

19valūtas kurss).

2023.2. Līdzīgi arī Lietuvas Tirdzniecības likuma33

212.pantā noteikts, ka būtiska ietekme

22mazumtirdzniecībā34 ir gadījumā, ja mazumtirgotājam

23pieder vismaz 20 veikali, kuru komercplatība ir vismaz 400

24m2, kā arī ja iepriekšējā gada apgrozījums Lietuvas

25Republikā ir 400 milj. litu, kas, pārrēķinot latos, ir aptuveni

2682 milj. latu.

2723.3. No minētā secināms, ka galvenais kritērijs būtiskas

28ietekmes konstatēšanai ir mazumtirgotāja iepirkuma vara, kas

29vērtējama, ņemot vērā mazumtirgotāja apgrozījumu atsevišķi vai

30kopsakarā ar veikalu skaitu. Konkrētajā gadījumā būtiskas

31ietekmes konstatēšanai nav obligāti vienlaicīgi konstatēt arī

32piegādātāju atkarību. Tas izriet arī no likumos noteiktajiem

33apgrozījumiem. Proti, praksē noteikti būs gadījumi, kad

34piegādātāja apgrozījums ievērojami pārsniegs likumā noteikto

35apgrozījumu būtiskās ietekmes konstatēšanai. Iepirkuma vara

36mazumtirgotājam tiek konstatēta, ņemot vērā likumos noteiktos

37gada apgrozījumus.

1Ņemot vērā, ka gan būtiskās ietekmes jēdziens, gan DSM

2jēdziens atspoguļo tirgus dalībnieka tirgus varas apmēru zem

3klasiskās dominances līmeņa, turklāt abi jēdzieni attiecas uz

4vienu tautsaimniecības jomu - mazumtirdzniecību, tad augstāk

5minētos būtiskās ietekmes jēdziena novērtēšanas kritērijus ir

6pamats attiecināt uz DSM jēdziena saturu (lēmuma 22.punkts).

7Jāpiebilst, ka atšķirībā no augstāk minēto Eiropas Savienības

8dalībvalstu regulējuma, Latvijas gadījumā apsvērumi par

9mazumtirgotāja iepirkuma varas kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus

10sasniedzot konstatējams DSM, un par piegādātāju atkarības

11esamību, kad var izpausties un ir aizliedzama DSM ļaunprātīga

12izmantošana, ir atstāti iestādes ziņā.

13Iepirkuma varas un

14iepirkuma tirgus pieprasījuma puses raksturojums

1Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrajai daļai DSM

2konstatēšanai nepieciešams konstatēt iepirkuma varu, kura pastāv

3pietiekami ilgu laiku. Likums nesniedz pietiekami ilga laika

4jēdziena tālāku skaidrojumu. KP ieskatā, iepirkuma vara

5pietiekami ilgā laika posmā raksturo tādu mazumtirgotāja tirgus

6varas stāvokli, kad nav gaidāms, ka esošie tirgus dalībnieki (gan

7konkurenti, gan piegādātāji) varētu krasi ietekmēt konkrētā

8mazumtirgotāja tirgus pozīciju mazumtirdzniecības vai iepirkuma

9tirgū un ievērojami mainīt tirgus sadalījumu.35 Par

10minēto var liecināt tirgus vēsturiskā attīstība. Ņemot vērā

11minēto, iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā raksturo divu

12pēdējo gadu dati, lai gan turpmāk izklāstītās tirgus tendences un

13kopsakarības mazumtirdzniecībā vērojamas gandrīz desmit gadu

14garumā36.

1Vispārējais

2mazumtirdzniecības raksturojums

3Vispārējo situāciju mazumtirdzniecībā raksturo šādi fakti:

41) mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā

5tiek tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka (NACE kods 5211),

6kopējais apgrozījums 2008.gadā bija Ls 1 821 702 000, bet

72009.gadā - Ls 1 511 107 000. Lai gan 2009.gadā ekonomiskās

8krīzes ietekmē piedzīvots būtisks apgrozījuma kritums (par 17%),

9mazumtirdzniecības nozare ir tā, kurai beidzamajā desmitgadē

10Latvijas tautsaimniecībā vērojama dinamiska attīstība;

112) modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu

12vidi, skaits 2008.gadā bija 12, neskaitot BAF Ltd. apvienību un

13Baltstor37, un to mazumtirdzniecības apgrozījums - Ls

141 379 873 284, kas veidoja 76% no kopējā mazumtirdzniecības

15apgrozījuma nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota

16pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējā mazumtirdzniecības

17apgrozījuma nespecializētos veikalos (2009.gadā attiecīgi 80% un

1873%);

193) kopējais ikdienas patēriņa preču apgrozījuma lielveikalu

20vidē īpatsvars attiecībā pret kopējo apgrozījumu vispārējā

21mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos ir ar augošu

22tendenci, proti, 2005.g. un 2006.g. - 51%, 2007.g. - 64%, 2008.g.

23- 69%, 2009.g. - 73%38. Līdz ar to šī tirdzniecības

24vide kļuvusi par neaizstājamu un būtiskāko tirdzniecības

25formu.

26Konkrētajā tirgū 2008.gadā koncentrācijas pakāpe CR (angļu

27val. - concentration ratio) četriem lielākajiem tirgus

28dalībniekiem - SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA

29Latvija", SIA "ELVI Grupa"39, SIA

30"Latvijas tirgotāju kooperācija "Aibe"" -

31bija 79%, kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju, jo

32atlikušie astoņi dala 21% tirgus. CR diviem lielākajiem (SIA

33"RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija") - (*)

34(>60%). Trešais lielākais mazumtirdzniecības tīkls nodrošina

35(*) (<10%) noieta, kas ir vairāk nekā četras reizes mazāk kā

36tas, ko nodrošina katrs no pirmajiem diviem mazumtirgotājiem.

37Četru lielāko iepriekš minēto tirgus dalībnieku HHI (angļu

38val. - Herfindahl-Hirschman index) 2008.gadā bija

392158, diviem lielākajiem tirgus dalībniekiem HHI - (*)

40(>2000), kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju.

412009.gadā CR četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem (SIA

42"RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija", SIA

43"Pārtikas tirdzniecības kooperācija "Aibe"",

44SIA "Iepirkumu grupa") - 79%, diviem lielākajiem (SIA

45"RIMI Latvia", SIA "MAXIMA Latvija") CR- (*)

46(>60%). Četru lielāko HHI - 2317, kas liecina par augstu

47tirgus koncentrāciju, diviem lielākajiem koncentrācija konkrētajā

48tirgū ir palielinājusies līdz (*)(>2000).

49Minētie rādītāji liecina par augstu tirgus koncentrācijas

50līmeni lielveikalu vidē un atklāj divu lielāko mazumtirgotāju

51tirgus varas pakāpi konkrētajā tirgū.

52SIA "RIMI Latvia" tirgus

53pozīcija mazumtirdzniecībā

5427.SIA "RIMI Latvia" saimniecisko darbību Latvijas

55teritorijā uzsākusi 1996.gadā. SIA "RIMI Latvia" ir

56Zviedrijas mazumtirdzniecības kompānijas ICA AB meitas

57uzņēmums. Baltijas valstīs RIMI zīmols pārstāvēts ar uzņēmumiem

58SIA "RIMI Latvia", RIMI Lietuva un RIMI Eesti

59Food. Vislielākais dažāda formāta veikalu kopskaits uzņēmumam

60ir Latvijā.

611.tabula

62SIA

63"RIMI Latvia" veikalu skaits

64Baltijā40 2010.gadā

65RIMI Baltic kopā:

66RIMI Latvia

67RIMI Lietuva

68RIMI Eesti Food

69Kopējais veikalu skaits

70240

71102

7257

7381

74RIMI hipermārketi

7539

7615

7714

7810

79RIMI supermārketi

8067

8130

8225

8312

84Supernetto

85134

8657

8718

8859

89Izplatīšanas centri

903

911

921

931

94Tirdzniecības vietu izvietojuma stratēģija - lielākajās

95Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās, kur ir pietiekami daudz

96ekonomiski aktīvu iedzīvotāju. SIA "RIMI Latvia" ir

97otrs plašākais veikalu tīklojums Latvijas teritorijā. Kopējās

98tirdzniecības platības ziņā SIA "RIMI Latvia" ir

99lielākais mazumtirdzniecības tīkls Latvijā. (*)41

100Neviens no konkurentiem, izņemot SIA "MAXIMA

101Latvija", nav spējis pietuvoties šīs komercsabiedrības

102pozīcijām lietā definētajā konkrētajā tirgū.42

103SIA "RIMI Latvia" apgrozījums, tirgus daļa, kopējais

104veikalu skaits un pārklājums Latvijas teritorijā kopumā norāda,

105ka SIA "RIMI Latvia" piesaista būtisku patērētāju daļu

106Latvijā un tā ir būtisks un neaizstājams sadarbības partneris

107ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai (tirdzniecībai)

108galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura vēlas izplatīt

109savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos veikalos vai

110lielākajā daļā no tiem.

111Ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietas ietvaros iegūtā

112informācija liecina, ka SIA "RIMI Latvia" vai tās

113saistītie uzņēmumi veic iepirkumus ārvalstīs, un šāda iepirkuma

114politika palielina iespēju bez lieliem zaudējumiem aizvietot

115piegādātāju.

1SIA "RIMI

2Latvia" apgrozījums un tirgus daļa ikdienas patēriņa preču

3mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē

4SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības apgrozījums

52008.gadā bija (*), taču 2009.gadā tās mazumtirdzniecības

6apgrozījums ir krities par (*)(<20%) un bija (*), tajā pašā

7laikā kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā šajā

8periodā samazinājās par 17%.

9SIA "RIMI Latvia" tirgus daļas izmaiņas laika posmā

10no 2004.gada līdz 2009.gadam atspoguļotas tabulā Nr.2.

112.tabula

12SIA

13"RIMI Latvia" tirgus daļa ikdienas patēriņa preču

14mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā

152004

162005

172006

182007

192008

202009

21SIA "RIMI Latvia" apgrozījums Ls

22(*)

23(*)

24(*)

25(*)

26(*)

27(*)

28SIA "RIMI Latvia" tirgus daļa

29(*)

30(<30%)

31(*)

32(<40%)

33(*)

34(<40%)

35(*)

36(<40%)

37(*) (<40%)

38(*)

39(<40%)

40Atbilstoši SIA "RIMI Latvia" tirdzniecības

41specifikai - ikdienas patēriņa preču iepirkumu veido dažādas

42pārtikas un nepārtikas preču grupas.

433.tabula

44SIA

45"RIMI Latvia" apgrozījuma sadalījums 2008.,

462009.gadā

47Pārtikas preču grupas

48Nepārtikas preču grupas

49Kopā

502008.gads:

512009.gads:

52Īpatsvars kopējā

53apgrozījumā:

54(*)

55(*)

56(*) (>80%)

57(*)

58(*)

59(*) (<20%)

60(*)

61(*)

62100%

63No minētās informācijas secināms, ka ikdienai nepieciešamās

64pārtikas preces veido lielāko SIA "RIMI Latvia"

65apgrozījuma daļu, līdz ar to ikdienai nepieciešamo nepārtikas

66preču grupas šajā lietā netiks vērtēta.

1SIA "RIMI

2Latvia" pozīcija pārtikas iepirkumā

3Vērtējot SIA "RIMI Latvia" iepirkuma tirgus daļu, KP

4apskata SIA "RIMI Latvia" tirgus daļu iepirkuma tirgū

5divās grupās:

61) tirgus daļa iepirkumā mazumtirdzniecībā. Šajā grupā tiek

7ņemta vērā kopējā mazumtirdzniecība nespecializētos veikalos, kur

8pārsvarā ir pārtika, dzērieni un tabaka (tai skaitā

9mazumtirdzniecības tīkli, kā arī mazie un neatkarīgie pārtikas

10veikali), kuru mazumtirdzniecības tirgus apjoms 2008.gadā bija Ls

111 821 702 000, 2009.gadā - Ls 1 511 107 000. Pieņemot, ka

12mazumtirdzniecībā realizētais produkcijas apjoms ir pietuvināts

13tā iepirkuma apjomam, konstatējams, ka SIA "RIMI

14Latvia" tirgus daļa pārtikas preču iepirkumā ir robežās no

1520% līdz 30% 2008.-2009.gadā;

162) tirgus daļa iepirkumā mazumtirdzniecībā lielveikalu vidē.

17Šajā grupā tiek ņemts vērā lielāko mazumtirdzniecības tīklu

18ikdienas patēriņa preču iepirkuma apjoms un, lai gan SIA

19"RIMI Latvia" tirgus daļa atsevišķu preču grupu

20iepirkuma tirgū 2009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir

21samazinājusies, tomēr visās pārtikas preču grupās iepirkuma

22apjoms tai gan 2008., gan 2009.gadā ir viens no lielākajiem,

23attiecīgi (*)(>40%)43 un (*) (<40%).

24SIA "RIMI Latvia" iepirkuma īpatsvars kopējā

25pārtikas preču iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču

26iepirkumā lielveikalu vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika

27iegūta no lielākajām mazumtirgotāju ķēdēm) ir proporcionāls tās

28mazumtirdzniecības tirgus daļai lietā definētajā tirgū, t.i.,

29ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē

30Latvijas teritorijā. Pašreizējā konkrētā tirgus struktūra

31liecina, ka mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču

32ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls. SIA

33"MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia" kopā

34konkrētajā tirgū aizņem no 50-60%. Secināms, ka lielākā daļa

35preču Latvijas tirgū tiek iepirktas atbilstoši nosacījumiem,

36kurus izvirza lielveikalu ķēdes atbilstoši to iepirkumu

37stratēģijām. Piegādātāji, kuriem nav līdzvērtīgu izplatīšanas

38kanālu, spiesti šos nosacījumus akceptēt, jo labi attīstīts un

39plaši sazarots mazumtirdzniecības kanāls ir būtisks

40priekšnosacījums, kā tam savu preci aizgādāt līdz

41galapatērētājam. Citi izplatīšanas kanāli līdzvērtīgu alternatīvu

42nenodrošina.

43Attiecībā uz sortimenta daudzveidību un piegādātāju skaitu

44konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" visā pārtikas grupā

452008.gadā bija (*) piegādātāji, 2009.gadā - (*), t.i.,

46samazinājums par (*). Konstatējams, ka SIA "RIMI

47Latvia" piegādātāju skaits visā pārtikas produktu grupā gan

482008.gadā, gan 2009.gadā ir bijis lielākais starp

49mazumtirdzniecības tīkliem. Tajā pašā laikā pārtikas produktu

50sortimenta vienību skaits 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir

51samazinājies par (*), proti, 44 (*). Tomēr lielveikalu

52vidē SIA "RIMI Latvia" ir viens no mazumtirdzniecības

53tīkliem ar plašāko sortimenta vienību skaitu. SIA "RIMI

54Latvia" piegādātāju skaits piena un piena produktu grupā

552009.gada beigās ir samazinājies par (*), salīdzinot ar 2008.gada

56beigām, t.i., samazinājums no (*) piegādātājiem uz (*). Turklāt

57gada laikā kopumā tas bijis vēl lielāks: (*) piegādātāji

582008.gadā un (*) piegādātāji 2009.gadā. Piena un piena produktu

59grupā SIA "RIMI Latvia" iepirkums 2008.gadā bija (*) un

60(*), 2009.gadā iepirkums vērtības izteiksmē (Ls) samazinājās par

61(*)(<20%) un bija (*), bet pēc apjoma (kg) 2009.gadā

62novērojams pieaugums (*)(<10%) apmērā, sasniedzot (*). Līdzīga

63tendence novērojama arī maizes un maizes produktu grupā, proti,

64iepirkums (Ls) 2009.gadā ir samazinājies par (*)(<10%),

65attiecīgi kritums no (*) uz (*), bet kg novērojams pieaugums par

66(*)(<10%), attiecīgi (*) 2008.gadā un (*) 2009.gadā.

67Kopumā izvērtējot SIA "RIMI Latvia" piegādātāju

68skaita dinamiku minētajās pārtikas grupās, konstatējams, ka piena

69produktu grupā SIA "RIMI Latvia", pielāgojoties

70būtiskam iedzīvotāju pirktspējas kritumam 2009.gadā45,

71ir samazinājusi piegādātāju skaitu, palielinājusi pašzīmola preču

72īpatsvaru un, piedāvājot lētāku produkciju, palielinājusi preču

73pārdošanas apjomu. Līdz ar to secināms, ka SIA "RIMI

74Latvia" ir būtiskas iepirkuma priekšrocības un

75komercsabiedrībai ir iespējams pārslēgties no viena piegādātāja

76uz citu.

1Citi SIA

2"RIMI Latvia" veikalu tīkla ietekmes

3rādītāji

430.1. Lai salīdzinātu lielāko mazumtirdzniecības tīklu

5darbības produktivitāti un efektivitāti, izmantots viens no

6mazumtirdzniecības standarta rādītājiem - tirdzniecības platību

7efektīvas izmantošanas rādītājs (norāda, cik lielu apgrozījumu

8dod katrs tirdzniecības platības m2)46.

9Pamatojoties uz SIA "RIMI Latvia" sniegto

10informāciju47, konstatējams, ka (*).

11SIA "RIMI Latvia" tirdzniecības platību efektīvas

12izmantošanas rādītājs ir viens no augstākajiem mazumtirdzniecības

13tīklu vidū:

141) 2008.gadā (*);

152) 2009.gadā (*)

16Turklāt šā rādītāja samazinājums vispārējā patēriņa krituma

17ietekmē 2009.gadā SIA "RIMI Latvia" ir bijis būtiski

18mazāks nekā pārējiem lielajiem tirgus dalībniekiem, izņemot SIA

19"MAXIMA Latvija".

204.tabula

21Tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem

22mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2008.g., Ls/m2

23SIA "Iepirkumu Grupa"

24SIA "Stockman"

25SIA "Skai Baltija"

26SIA "Mego"

27SIA "Latvijas tirgotāju savienība"

28SIA "MAXIMA Latvija"

29SIA "Palink"

30SIA "RIMI Latvia"

31(*)

32(*)

33(*)

34(*)

35(*)

36(*)

37(*)

38(*)

39Vidēji Latvijā 2008.gadā - Ls 2996 /m2

405.tabula

41Tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs dažādiem

42mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, 2009.g., Ls/m2

43SIA "Iepirkumu Grupa"

44SIA "Stockman"

45SIA "Skai Baltija"

46SIA "Mego"

47SIA "Latvijas tirgotāju savienība"

48SIA "MAXIMA Latvija"

49SIA "Palink"

50SIA "RIMI Latvia"

51(*)

52(*)

53n/d

54(*)

55n/d

56(*)

57(*)

58(*)

59n/d - nav datu

60Vidēji Latvijā 2009.gadā - Ls 2532 /m2

6130.2. Fakts, kas palielina SIA "RIMI Latvia" kā

62mazumtirgotāja ietekmi attiecībā pret ražotājiem/piegādātājiem,

63ir tā pašzīmola preču esamība, kuras mazumtirgotājs ievieš, lai

64efektivizētu savu darbību, t.sk. samazinātu izmaksas, elastīgāk

65izmantotu savā rīcībā esošos resursus, arī mārketinga

66pakalpojumus, pašzīmola produkciju pozicionējot patērētājiem

67redzamākās plaukta vietās, utt.

68SIA "RIMI Latvia" pašzīmola preces ir tādās preču

69grupās (kategorijās) kā piens, kefīrs, biezpiens, saldējums,

70sulas, cepumi, tualetes papīrs, minerālūdens u.c. SIA "RIMI

71Latvia" par pašzīmola preču ražošanu ir noslēgusi līgumus

72gan ar Latvijas komercsabiedrībām, gan ārvalstu

73komercsabiedrībām. SIA "RIMI Latvia" hipermārketos un

74supermārketos ir pieejamas preces ar "RIMI" zīmolu

75(eļļas, konservi, saldētie produkti u.c.), bet kopā "RIMI

76Baltic" tirdzniecības veikalos sastopami vairāk kā 25

77dažādi pašzīmolu veidi. No tiem Latvijas patērētājiem zināmākie

78ir "Old Farmer", "Alpenrose", "Tea

79Trader", "Poesia", "Gold Corn", "I

80love eco" "%" u.c. Atsevišķas pašzīmola preces ir

81pieejamas visos RIMI formāta veikalos, taču lielākais vairums

82tikai hipermārketos un supermārketos.

83Pašzīmola preces palielina SIA "RIMI Latvia" kā

84mazumtirgotāja iepirkuma varu attiecībās ar piegādātājiem.

85Mazumtirgotājam, pieņemot savus komerciālos lēmumus gan par

86pašzīmolu preču virzīšanu un reazliāciju, gan par ražotāja zīmola

87preču izvietošanu un realizācijas nosacījumiem, neizbēgami

88saglabājas konkurences priekšrocības, salīdzinot ar ražotāju

89zīmolu precēm.

90SIA "RIMI Latvia" pašzīmola (vietējo un ārzemju)

91preču īpatsvars kopējā pārtikas preču grupā atspoguļots tabulā

92Nr.6.

936.tabula

94SIA

95"RIMI Latvia" pašzīmola preču īpatsvars kopējā pārtikas

96preču grupā kopā 2008. un 2009.gadā

97Pēc apjoma, kg

98Pēc apgrozījuma, LVL

992008

100(*)(<10%)

101(*) (<10%)

1022009

103(*) (<30%)

104(*) (<20%)

1052009.gadā trīs reizes palielinājies SIA "RIMI

106Latvia" pašzīmola preču kopapjoms kopējā pārtikas preču

107grupā (kg). Piena un piena produktu grupas pašzīmola preču

108īpatsvars kopējā piena un piena produktu grupā (kg) 2008.gadā

109bija (*)(<20%), bet 2009.gadā sasniedza

110(*)(<30%).48 Konstatējams, ka piena un piena

111produktu grupā SIA "RIMI Latvia" ir paplašinājusi

112pašzīmola preču daudzumu. Lielais pašzīmola preču apjoms dod

113iespēju SIA "RIMI Latvia" tirgū īstenot samērā

114neatkarīgu cenu veidošanas stratēģiju, jo patērētājiem un

115konkurentiem attiecībā uz šīm precēm lielākoties nav iespējams

116veikt tiešu cenu salīdzinājumu, kā tas ir zīmola preču

117gadījumā.49

118Ražotājiem, kas piekrīt sadarbībai ar mazumtirdzniecības

119tīkliem attiecībā par pašzīmola preču ražošanu, noteiktu termiņu

120ir garantēts samērā stabils preču noiets konkrētajā

121mazumtirdzniecības tīklā, tai pašā laikā pašzīmola preču

122atrašanās tirdzniecības plauktos pastiprina šī mazumtirgotāja

123iepirkuma varu pret konkurējošo produktu piegādātājiem konkrētā

124preču grupā.

12530.3. Saistībā ar mazumtirgotāja tirgus daļu un citiem tā

126ietekmes rādītājiem, papildus ir ņemtas vērā mazumtirgotāja

127organizētās lojalitātes programmas un akcijas, kas vērstas gan uz

128to, lai veicinātu esošo patērētāju uzticību, gan, lai piesaistītu

129jaunus patērētājus. Mazumtirgotājam ar nozīmīgu tirgus daļu, kā

130SIA "RIMI Latvia", lojalitātes programmu efekts,

131piesaistot un noturot patērētājus lielākā mērā nekā mazākie

132mazumtirgotāji, netieši pastiprina tā iepirkuma varu attiecībā uz

133piegādātājiem.

13430.4. SIA "RIMI Latvia" kā juridiska persona ir

135izveidojusi divus dažāda formāta mazumtirdzniecības tīklus,

136katram no šo veikalu formātiem ir piemērojusi specifisku darbības

137stratēģiju, kas pamatā vērsta uz pašas SIA "RIMI

138Latvia" komercdarbības paplašināšanu, konkurējot ar citiem

139mazumtirgotājiem un cenšoties piesaistīt pēc iespējas vairāk

140patērētāju. Individuāla stratēģijas piemērošana dažāda formāta

141veikaliem nav aizliegta, ja vien tā tiek realizēta, izmantojot

142komercsabiedrības pašas resursus un nevis uzspiežot nelabvēlīgus

143papildu nosacījumus sadarbības partneriem, konkrēti, AS

144"Valmieras piens". SIA "RIMI Latvia" nosaka

145zemāku iepirkuma cenu Supernetto veikaliem, uzsverot, ka zemo

146cenu veikalu tīklu stratēģiju, kas iekļauj zemākas gala cenas

147patērētājiem, nav iespējams nodrošināt, tikai atsakoties no

148mazumtirgotāja peļņas daļas. Konstatējams, ka arī šādi tā spēj

149realizēt savu iepirkuma varu pret AS "Valmieras

150piens".

151Piegādātāju atkarība un iepirkuma

152tirgus piedāvājuma puses raksturojums

1Piedāvājuma puses

2aizvietojamība

3Piedāvājuma (piegādes) puses aizvietojamība iepirkuma tirgū

4lietas izpētes gaitā tika izvērtēta pie nosacījuma, ka

5komercsabiedrība ir nokļuvusi situācijā, kad tā ir spiesta ciest

6zaudējumus nozīmīga nerealizētā apjoma dēļ. Lai noteiktu, vai

7šāda nosacījuma izpilde ir vērtējama kā pamatota, ir jānovērtē

8piegādātāja spēja pārorientēt/ties:

91) uz citu preču ražošanu, kas ir visgrūtākais ceļš;

102) preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā;

113) uz citiem realizācijas kanāliem.

12Turklāt piegādes puses izvērtēšanā būtu jāņem vērā tādi

13faktori kā ražotāju/piegādātāju struktūra, piegādātāju lielums,

14jo mazo un vidējo komercsabiedrību produkti visātrāk ir pakļauti

15izslēgšanas riskam no mazumtirgotāju sortimenta, ja vien tie nav

16patērētāju iecienīti nišas produkti, kā arī jāizvērtē attiecīgajā

17preču kategorijā patērētāju lojalitāte pret vietējiem

18produktiem.

19AS "Valmieras piens" neto apgrozījums 2008.gadā bija

20Ls 32 427 597, 2009.gadā - Ls 27 240 391. AS "Valmieras

21piens" tirgus daļa pēc pārdotā apjoma, ņemot vērā lielākos

22tirgus dalībniekus un to pārdošanas apjomus, 2008.gadā bija (*)

23(<20%), 2009.gadā (*) (<20%). (*). AS "Valmieras

24piens" 2009.gadā HoReCa sektoram realizēja (*) (<10%) no

25kopējā pārdošanas apjoma, bet eksportam (*) (<30%).

26Sabiedrības produktu portfelis sastāv no 13 produktu grupām, kas

27ir tradicionālie piena produkti: piens, kefīrs, tīrkultūra,

28sviests, saldais krējums, skābais krējums, biezpiens, biezpiena

29deserts, jogurts, paniņas, siers, saldējums, sausie produkti. AS

30"Valmieras piens" norāda50, ka tās ražotie

31produkti nav unikāli un ir aizvietojami ar citu līdzvērtīgu

32produktu klāstu.

3331.1. Piegādātāja

34spēja pārorientēties uz citu preču ražošanu

35Vērtējot, vai piegādātājam ir iespējams pārorientēties no

36piena produktu ražošanas/piegādes uz cita veida preču/preču

37grupas ražošanu/piegādi, aizvietošanas iespēja īstermiņā ir

38vērtējama kritiski. AS "Valmieras piens" pamatdarbība

39ir piena un piena produktu ražošana, šim mērķim ir izveidota

40ražotne. Uzņēmuma īpašumā esošās ražošanas iekārtas paredzētas

41liela apjoma piena pārstrādei (*). Barjera pārorientēties uz citu

42preču ražošanu ir milzīgie ilgtermiņa ieguldījumi, kas

43nepieciešami, lai nodrošinātu: (1) jaunus izejvielu piegādes

44kanālus; (2) jauno preču ražošanai nepieciešamās iekārtas un

45tehnoloģijas; (3) attiecīgi apmācītu un kvalificētu darba spēku;

46(4) mārketinga programmas, reklāmu jaunu preču atpazīstamībai

47patērētājam un gadījumā, ja pārorientācija notiek uz tādu preču

48ražošanu, kas tirgū jau pastāv, tas nozīmē, ka ražošanas

49uzņēmumam jānodrošina stratēģija, kā atņemt tirgus daļu

50konkurentam, kas jau līdz šim ir ražojis/piegādājis attiecīgo

51produktu. Turklāt iespēja pārorientēties uz citu preču ražošanu

52nenodrošina iespēju realizēt šīs preces un nemazina piegādātāja

53atkarību no mazumtirgotāja.

5431.2. Piegādātāja

55spēja pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā

56Iespējas ienākt jaunā tirgū prasa papildu resursus, tās ir

57realizējamas ilgtermiņā un nav uzskatāmas par vērā ņemamu

58alternatīvu. Eksporta tirgum parasti tiek piegādāti produkti, kas

59ražošanas procesā tiek piemēroti šim nolūkam, kā arī nereti

60nacionālam tirgum pielāgotie produkti nevar tikt realizēti

61eksporta tirgū, jo tiem ir atšķirīgs iepakojuma apraksts, zīmola

62atpazīstamība un popularitāte.

63Vienlaikus aizvietojamība var tikt izvērtēta, ņemot vērā katra

64preču tirgus specifiku. Ņemot vērā iepriekš konstatētos

65apstākļus, iepirkumam piena un piena produktu tirgū pastāv

66nelielas ģeogrāfiskas aizvietošanas iespējas. Turklāt, vērtējot,

67ka lielākie mazumtirdzniecības tīkli, kas darbojas Latvijā, ir

68pārstāvēti reģionāli Baltijas līmenī, tiek samazinātas iespējas

69īstermiņā aizvietot preces, ko nav iespējams realizēt Latvijas

70tirgū.

71AS "Valmieras piens" piens un piena produkcija

72galvenokārt tiek realizēta Latvijas teritorijā. Eksporta apjoms

73(kg) 2007.gadā bija (*) (<20%) no kopējā ražošanas apjoma (kg)

74un veidoja (*) (<40%) no kopējā apgrozījuma (Ls), 2008.gadā

75eksporta apjomi samazinājās un veidoja (*) (<20%) no apjoma

76(kg) un (*) (<30%) no apgrozījuma (Ls). 2009.gada I cet.

77eksporta apjomi veidoja (*) (<20%) no kopējā sabiedrības

78ražošanas apjoma (kg) un (*) (<20%) no apgrozījuma (Ls).

79Neraugoties uz to, ka eksporta apjomi uzņēmumam ir nozīmīgi,

80tomēr jāņem vērā, ka eksporta tirgus dinamika AS "Valmieras

81piens" ir nelabvēlīga - līdz ar to, samazinoties eksportam,

82AS "Valmieras piens" īpaši nozīmīgs kļūst vietējais

83tirgus, un tas pastiprina tā atkarību no esošajiem lielākajiem

84noieta kanāliem.

8531.3. Piegādātāja

86spēja pārorientēties uz citiem realizācijas kanāliem

87Preču piegāde mazumtirdzniecībai ir nodalāma no citiem

88realizācijas kanāliem, jo šeit bieži ir citi piegādes noteikumi,

89piemēram, iepakojums un citi faktori. Attiecīgi piena un piena

90produktu piegādi mazumtirdzniecībai lielveikalu vidē ir iespējams

91nošķirt no citiem piegādes kanāliem (sabiedriskā ēdināšana,

92skolas u.c.), jo šajās piegādēs ir cita fasējuma produkti, kā arī

93ir atšķirīgs piegādes sortimenta portfelis, piegādes

94atšķirības.

95Vērtējot AS "Valmieras piens" realizācijas kanālus,

96konstatējams, ka HoReCa sektors, kurā tiek realizēts (*)

97(<10%) no AS "Valmieras piens" saražotās

98produkcijas, nevar tikt uzskatīts par alternatīvu noieta kanālu

99mazumtirdzniecības sektoram kopumā, kuram tiek realizēti (*)

100(>70%) no saražotās produkcijas, vai lielveikalu tīkliem,

101kuriem tiek realizēti (*) (>50%) no AS "Valmieras

102piens" saražotās produkcijas.

103(*)

104Līdz ar to mazie un neatkarīgie veikali nav uzskatāmi par

105alternatīvu piegādes apjomiem, kas tiek realizēti

106mazumtirdzniecības tīkliem. Konkrētajā gadījumā AS

107"Valmieras piens" pircējs ir (*) mazumtirdzniecības

108komercsabiedrība, kurai sortimenta nodrošināšanai ir nepieciešams

109plašs sortiments un dažādu zīmolu piens un piena produkti. AS

110"Valmieras piens" 15.03.2010 vēstulē Nr.37-1/172

111norādīja, ka no visas AS "Valmieras piens" saražotās

112produkcijas (kg) 2008.gadā SIA "RIMI Latvia" tika

113realizēts (*) (<30%), bet 2009.gadā (*) (<30%).

114AS "Valmieras piens", ja to izslēdz no SIA

115"RIMI Latvia" piegādātāju saraksta, varētu būt

116salīdzinoši grūti un pat neiespējami šo preču apjomu realizēt

117citam mazumtirgotājam, kuram var būt maza komerciāla interese vai

118iespējas iekļaut sortimentā papildu preces, jo tam jau ir

119noslēgti līgumi ar piegādātājiem, tā plaukti ir aizpildīti.

120Papildu preču iekļaušana sortimentā var radīt papildu izmaksas,

121nepalielinot kopējo sortimenta apgrozījumu, bet pārdalot to starp

122jau esošajiem mazumtirgotāja sortimenta produktiem. Līdz ar to,

123lai iekļūtu jaunā tīklā, ražotājam/piegādātājam ir jāpiedāvā

124mazumtirgotājam nosacījumus, kas dod lielāku labumu konkrētajam

125mazumtirgotājam, nekā sadarbība ar citiem ražotājiem vai

126piegādātājiem. To apliecinājusi arī AS "Valmieras

127piens" 15.03.2010 vēstulē Nr.37-1/172.

128Tāpat piegādātājam, ja pret viņu tiek vērsti netaisnīgi

129nosacījumi no mazumtirgotāja puses, ir liegta iespēja investēt

130tālākā attīstībā, jaunu produktu ieviešanā, var tikt apdraudēta

131tā atrašanās konkrētajā tirgū.

132Vēl ir jāņem vērā fakts, ka konkrētajā tirgū vienmēr pastāvēs

133sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri nekavējoties būs

134gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos

135veikala plauktus.51 Mazumtirgotājs diezgan ātri un bez

136nozīmīgiem zaudējumiem var aizstāt viena piegādātāja sortimentu

137ar citu. Izņēmums ir tie piegādātāji, kuriem var prezumēt tirgus

138varu attiecīgo produktu piegādē mazumtirdzniecībā. (*)

1Piegādātāju un

2SIA "RIMI Latvia" apgrozījumu salīdzināšana

3Vērtējot piegādātāja atkarību, vērā tiek ņemts arī abu

4sadarbības partneru apgrozījuma salīdzinājums. Mazumtirgotāju un

5piegādātāju apgrozījuma salīdzinājums netieši norāda, kurā pusē

6ir vara līguma slēgšanas procesā. Minētais kritērijs vērtējams

7kopā ar piegādes tirgus struktūru, jo arī piegādātājs ar samērā

8nelielu apgrozījumu var būt dominējošā stāvoklī attiecīgā

9produkta piegādē.

10SIA "RIMI Latvia" kopējais apgrozījums 2008.gadā

11bija Ls 464 988 787, 2009.gadā - Ls 404 386 242. Savukārt AS

12"Valmieras piens" apgrozījums 2008.gadā bija Ls 32 427

13597, bet 2009.gadā Ls 27 240 391. Tas norāda uz spēka samēru,

14t.i., SIA "RIMI Latvia" apgrozījums 2008.gadā bija 14

15reizes lielāks kā AS "Valmieras piens" apgrozījums, bet

162009.gadā 15 reizes lielāks. Lai gan AS "Valmieras

17piens" ir viens no (*) lielākajiem piena un piena produktu

18piegādātājiem (*), tā nav lielākais piena produktu piegādātājs

19SIA "RIMI Latvia". (*)

1Piena un piena

2produktu iepirkuma tirgus

3SIA "RIMI Latvia" ir sniegusi informāciju, ka kopā

4piena un piena produktu grupā tai 2009.gadā bija (*) piegādātāji.

5Šajā pārtikas produktu grupā produktus piegādā gan vietējie

6piegādātāji, gan ārvalstu, turklāt salīdzinoši liels īpatsvars ir

7arī pašzīmola precēm, t.i., 2008.gadā - (*)(<20%), bet

82009.gadā novērojams pašzīmola preču īpatsvara pieaugums

9(*)52 (<20%) no kopējā piena un piena produktu

10grupas apgrozījuma latos. (*)

11Piena un piena produktu grupā piegādātāju skaits 2009.gada

124.ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada 4.ceturksni, ir samazinājies

13par 10%.53 Sortimenta vienību skaita samazinājums

142009.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 19%, kas ir

15būtiski vairāk nekā vidējais samazinājums pārtikas preču grupā

16kopumā - 8%.54 Kopējais iepirkuma apjoms (kg)

172009.gadā palielinājies, tai paša laikā samazinoties iepirkuma

18kopējai vērtībai (LVL). Vidēji uz vienu piegādātāju:(*).

19(*) Tā kā SIA "RIMI Latvia" piena un piena produktu

20grupā piegādātāju skaits pēdējos divus gadus ir visai ievērojams,

21t.i., robežās no 60-80, tad, konstatējams, ka piena produktu

22grupā SIA "RIMI Latvia" ir plašas pārorientēšanās

23iespējas.

1AS

2"Valmieras

3piens" kā piena un piena produktu piegādātājas iespējamā

4atkarība

5AS "Valmieras piens" produkcijas apgrozījums kopējā

6SIA "RIMI Latvia" piena un piena produktu grupas

7apgrozījumā 2008.gadā veidoja (*) (<10%), tādu pašu īpatsvaru

8saglabājot arī 2009.gadā. Vienlaicīgi konstatējams, ka AS

9"Valmieras piens" apgrozījums SIA "RIMI

10Latvia" kopējā piena produktu grupas apgrozījumā 2009.gadā

11ir samazinājies par 11%, t.i., no (*) uz (*). Tajā pašā laikā AS

12"Vamieras piens" piegāžu apjoms uz SIA "RIMI

13Latvia" no tās kopējā pārdošanas apjoma (kg) 2007.gadā bija

14(*)(<30%) 2008.gadā veidoja (*)(<30%), bet 2009.gadā

15(*)(<30%)55. Ņemot vērā iepriekš konstatēto (lēmuma

1621.-22.punkts), šāds apgrozījuma apmērs ir uzskatāms par būtisku

17un tā pilnīga aizvietošana ar jaunu pircēju/pircējiem nevar

18notikt bez ievērojamiem zaudējumiem ražotājam/piegādātājam.

19AS "Valmieras piens" ir viena no lielākajām un

20produkcijas klāsta ziņā atpazīstamākajām piena pārstrādes

21komercsabiedrībām Latvijas teritorijā. Lai gan AS "Valmieras

22piens" apjoms piegādēm SIA "RIMI Latvia" jau

23netieši liecina par tā kā ražotāja nozīmīgumu, KP salīdzināja tā

24saimnieciskās darbības rādītājus ar pārējiem piena ražotājiem,

25lai secinātu, cik efektīva ir uzņēmuma saimnieciskā darbība pēc

26šādiem 2008.-2009.gada rādītājiem:

27- apgrozījuma dinamika 2008.-2009.gadā. Kā norādīts iepriekš,

28apgrozījums AS "Valmieras piens" ir samazinājies un tā

29kritums bijis 16%. Tajā pašā laikā AS "Rīgas piena

30kombināts" apgrozījums krities par 31%, SIA "Rīgas

31piensaimnieks" apgrozījums krities par 26%, bet AS

32"Tukuma piens" apgrozījums krities par 22%.

33Konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījuma

34samazinājums ir bijis mazāks salīdzinājumā ar pārējiem lielākiem

35konkrētā tirgus dalībniekiem;

36- ražošanas jaudu noslodzes koeficients. Lai gan AS

37"Valmieras piens" reālais ražošanas jaudu noslodzes

38koeficients gan 2008., gan 2009.gadā ir (*) (noslodze zem

39optimālā līmeņa, 80-90%, liecina par nepilnīgi izmantotām

40ražošanas iespējām (pārdošanas stratēģijas, noieta trūkuma vai

41citu iemeslu dēļ) un samērā augstu netiešo ražošanas izmaksu

42īpatsvaru pašizmaksā), uzņēmuma pārstāvji norādījuši,

43"ka ražošanas jaudas netiek darbinātas ar pilnu atdevi

44nevienā no ražošanas uzņēmumiem un savā ziņā tā ir neefektīva

45izmaksu izmantošana" (salīdzinājumam, piemēram, AS

46"Tukuma piens" noslodze (*), AS "Rīgas piena

47kombināts" noslodze (*), AS "Smiltenes

48piens" noslodze (*);

49- aktīvu rentabilitāte (rāda, cik efektīvi uzņēmums izmanto

50aktīvus apgrozījuma veidošanā, t.i., cik ieņēmumu gūst uz vienu

51ieguldīto kapitāla latu; jābūt virs viens) 2008.-2009.gadā ir

52nozares vidējā līmenī, turklāt, neraugoties uz apgrozījuma

53kritumu, tā nav būtiski samazinājusies, bet ir (*)

54(salīdzinājumam, piemēram, AS "Tukuma piens" - (*), AS

55"Rīgas piena kombināts" ‑ (*), AS "Smiltenes

56piens" - (*));

57- apgrozījums uz vienu nodarbināto 2008. un 2009.gadā

58(rāda, cik produktīvi tiek izmantots darbaspēks, uzņēmuma

59automatizācijas līmenis) ir vidējā nozares līmenī, t.i., (*)

60(AS "Tukuma piens" - (*), AS "Rīgas piena

61kombināts" - (*), AS "Smiltenes piens" - (*)),

62tāpat pozitīvi vērtējams fakts, ka 2009.gadā krītoša apgrozījuma

63(Ls) apstākļos uzņēmums veicis pasākumus ražošanas, t.sk.

64darbaspēka izmaksu efektivizēšanai, un par (*) palielinājis šo

65rādītāju;

66- bruto peļņas rentabilitāte (rāda, cik lielu bruto peļņu

67gūst uz 1 apgrozījuma latu un kā apgrozījuma izmaiņas ietekmē

68brutopeļņas lielumu) ir nozares vidējā līmenī, 2008.gadā -

69(*)(<20%), 2009.gadā palielinājusies līdz (*)(<30%) 2008.

70un attiecīgi 2009.gadā - AS "Tukuma piens"

71(*)(<30%), AS "Rīgas piena kombināts" (*)(<20%),

72AS "Smiltenes piens" (*)(<30%)).

73Secināms, ka AS "Valmieras piens" efektivitātes

74rādītāji kopumā (tabula Nr.7) ir vidējā nozares līmenī Latvijas

75lielāko piena pārstrādes komercsabiedrību vidū. Lai nepazeminātu

76ražošanas jaudu noslodzi un līdz ar to nekāpinātu ražošanas

77izmaksas, šim ražotājam ir nepieciešamas liela apjoma piegādes,

78pretējā gadījumā realizētā apjoma samazinājums neizbēgami

79pasliktinātu uzņēmuma efektivitātes rādītājus.

807.tabula

81AS

82"Valmieras piens" efektivitātes rādītāji 2008. un

832009.gadā56

84Reālais ražošanas jaudu

85noslodzes koeficients

86Optimālais ražošanas jaudu

87noslodzes koeficients

88Aktīvu rentabilitāte

89Apgrozījums uz 1

90nodarbināto

91Brutopeļņas rentabilitāte

922008

932009

942008

952009

962008

972009

982008

992009

1002008

1012009

102AS "Valmieras

103piens"

104(*)

105(*)

106(*)

107(*)

108(*)

109(*)

110(*)

111(*)

1Ņemot vērā minēto, KP konstatē, ka piena un piena produktu

2iepirkumu tirgū AS "Valmieras piens" pastāv atkarība no

3SIA "RIMI Latvia" pietiekami ilgā laika periodā. Līdz

4ar to konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" atrodas DSM

5ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē

6Latvijas teritorijā.

7Saskaņā ar minēto ir pamats vērtēt SIA "RIMI Latvia"

8DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma iespējamo pārkāpumu

9attiecībā pret AS "Valmieras piens".

1Lietas Nr.P/09/06/5 ietvaros KP konstatēja, ka SIA

2"RIMI Latvia" ir veikusi darbības, kas satur

3Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā

4pārkāpuma tiesiskā sastāva pazīmes, kas izpaudušās, SIA

5"RIMI Latvia" izmantojot savu iepirkuma varu un

6piegādātāja atkarību, lai atbilstoši piegādes līguma ar AS

7"Valmieras piens" pielikumā Nr.10 noteiktajam piemērotu

8papildus veicināšanas atlaidi AS "Valmieras piens"

9produkcijai Supernetto veikalu tīklā. Līguma vienošanās

10"Vienošanās par grozījumiem un papildinājumiem pirkuma

11līgumā Nr.2008-161" 1.punktā norādīts, ka ar vienošanos tiek

12papildināts Līguma 6.punkts ar punktu 6.2., kas nosaka, ka (*) Kā

13izriet no lietā esošiem pierādījumiem, šis līguma pielikums arī

14praktiski darbojies un piemērots AS "Valmieras

15piens".

16Papildus minētajiem līguma noteikumiem šajā lēmuma nodaļā tiek

17analizēti šādi iegūtie pierādījumi:

18- AS "Valmieras piens" ir bijis stabils sadarbības

19partneris SIA "RIMI Latvia", pēdējos gados piegādājot

20SIA "RIMI Latvia" mazāk kā 30% no saražotās

21produkcijas, kas vērtēts 36.1.punktā. SIA "RIMI Latvia"

22ir bijis lielākais AS "Valmieras piens" sadarbības

23partneris, sadarbība ir nemainīgi turpināta, vienmērīgi nesadalot

24apjomus starp visiem noieta kanāliem;

25- salīdzinošie dati par iepirkuma cenām dažādos

26mazumtirdzniecības tīklos, kas liecina par SIA "RIMI

27Latvia" iepirkuma varas izpausmi, spējot panākt zemāko

28iepirkuma cenu AS "Valmieras piens" produktiem,

29salīdzinot ar pārējiem AS "Valmieras piens" noieta

30kanāliem, ir apskatīti lēmuma 36.2.punktā;

31- lēmuma 36.4 punktā atspoguļoti tādi SIA "RIMI

32Latvia" ietekmes rādītāji kā peļņas un zaudējuma aprēķins

33piegādātājam (AS "Valmieras piens") un mazumtirgotājam

34(SIA "RIMI Latvia"), no kā secināms, ka mazumtirgotājs

35ir guvis peļņu uz piegādātāja zaudējumu rēķina. Bez tam, kā

36liecina dati lēmuma 36.3.punktā, SIA "RIMI Latvia" gūtā

37bruto peļņa no AS "Valmieras piens" pārsniedz bruto

38peļņu no citiem piena produktu piegādātājiem;

39- dati, kas identificē veicināšanas atlaides nevienmērīgumu

40attiecībā uz viena piegādātāja produktiem, kas atspoguļoti lēmuma

4136.5.-36.6.punktā un apliecina atšķirīgos veicināšanas atlaižu

42apmērus, kas piemēroti AS "Valmieras piens" dažādām

43precēm. KP secina, ka veicināšanas atlaidei nav ekonomiska

44pamatojuma, tajā skaitā tā nav pamatota ar apjoma efektu.

4536.1. SIA "RIMI Latvia" un AS "Valmieras

46piens" sadarbība.

47SIA "RIMI Latvia" un AS "Valmieras piens"

48sadarbība aizsākta 2001.gadā un SIA "RIMI Latvia" ir

49lielākais sadarbības partneris AS "Valmieras piens"

50visās produkcijas grupās. Vienlaicīgi AS "Valmieras

51piens"57 norāda, ka praktiski neviens no Latvijā

52esošajiem mazumtirdzniecības tīkliem nav spējīgs kompensēt

53apgrozījuma daļu, kas tiek realizēta SIA "RIMI Latvia".

54Apgrozījuma zaudējums vai liels samazinājums neizbēgami nestu

55sabiedrībai ražošanas izmaksu palielinājumu un līdz ar to

56zaudējumus, kas radīsies no nenoslogotām ražošanas jaudām.

57Potenciāli ilgstoša šāda veida situācija var radīt apdraudējumu

58komercsabiedrības pastāvēšanai.

592008.gada 17.septembrī tika noslēgts jauns pirkuma līgums

60Nr.2008-161 starp SIA "RIMI Latvia" un AS

61"Valmieras piens" (turpmāk tekstā - Līgums).

62Iepazīstoties ar Līgumu, KP konstatēja, ka AS "Valmieras

63piens" tiek piemērotas divu veidu atlaides - apjoma atlaide,

64kas atspoguļota Līguma pielikumā Nr.7 un veicināšanas atlaide

65(Supernetto atlaide), kas atspoguļota Līguma pielikumā Nr.10.

66Vienlaicīgi KP vērtēja citus SIA "RIMI Latvia" piegādes

67līgumus ar piena produktu piegādātājiem un konstatēja, ka

68veicināšanas atlaides netiek piemērotas visiem piena produktu

69piegādātājiem, kā arī to, ka dažādiem piegādātājiem tiek

70piemērotas dažādas veicināšanas atlaides.

71SIA "RIMI Latvia" ir AS "Valmieras piens"

72lielākais klients, kuram 2007.gadā tika realizēti (*)(<30%),

732008.gadā - (*)(<30%), 2009.gadā - (*)(<30%) piena

74produkcijas no kopējā AS "Valmieras piens" apgrozījuma.

75Nākamajam lielākajam klientam piegādāti (*)(<20%) no kopējā

76realizācijas apjoma (kg) 2007.gadā, (*)(<20%) 2008.gadā un

77(*)(<20%) 2009.gadā.

7836.2. Piegādes cenu salīdzinājums.

79KP, izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, ir konstatējusi,

80ka 2009.gada I ceturksnī AS "Valmieras piens" vidējās

81piegādes cenas (Ls/kg) SIA "RIMI Latvia" sešās produktu

82grupās ir bijušas zemākas nekā pārējiem noieta kanāliem

83(skatīt.tabulu Nr.8).

848.

85tabula

86AS

87"Valmieras piens" vidējā faktiskā pārdošanas cena

88(Ls/kg) 2009.gada 1.ceturksnī58

89Produkta nosaukums

90Vidējā pārdošanas cena Ls/kg SIA "RIMI

91Latvia"

92Vidējā pārdošanas cena Ls/kg pārējiem lielveikaliem

93Vidējā pārdošanas cena Ls/kg maziem neatkarīgiem

94veikaliem

95Piens

96(*)

97(*)

98(*)

99Kefīrs

100(*)

101(*)

102(*)

103Tīrkultūra

104(*)

105(*)

106(*)

107Saldais krējums

108(*)

109(*)

110(*)

111Biezpiena deserts

112(*)

113(*)

114(*)

115Jogurts

116(*)

117(*)

118(*)

119Paniņas

120(*)

121(*)

122(*)

123Ņemot vērā KP rīcībā esošo informāciju, 2009.gada I ceturksnī

124AS "Valmieras piens" realizācijas apjomi uz SIA

125"RIMI Latvia" bija (*)59 (*).

12636.3. SIA "RIMI Latvia" bruto peļņas60 no

127piena un piena produktu grupas produktu realizācijas

128atspoguļojums.

129KP konstatējusi, ka 2008.gadā SIA "RIMI Latvia" no

130visas piena un piena produktu realizācijas guvusi vidēji

131(*)(<30%) bruto peļņu61 no kopējā neto apgrozījuma.

132Vienlaikus par realizēto AS "Valmieras piens"

133produkciju 2008.gadā SIA "RIMI Latvia" guvusi

134(*)(<30%) bruto peļņu no kopējā neto apgrozījuma. Savukārt

1352009.gadā no visas piena un piena produktu realizācijas SIA

136"RIMI Latvia" guvusi (*)(<30%) bruto peļņu, bet

137realizējot AS "Valmieras piens" produkciju -

138(*)(<30%) no neto apgrozījuma. Salīdzinot SIA "RIMI

139Latvia" bruto peļņas apjomu, ko tā 2009.gadā guvusi no AS

140"Valmieras piens" produkcijas realizācijas, ar bruto

141peļņu, kas iegūta no pārējo trīs lielāko piegādātāju (AS

142"Smiltenes piens", AS "Rīgas piena

143kombināts", SIA "Rīgas piensaimnieks") produkcijas

144realizācijas, konstatējams, ka AS "Valmieras piens"

145piena produkcijas realizācija SIA "RIMI Latvia"

146veikalos mazumtirgotājam nodrošinājusi lielāko bruto peļņu -

147(*)(<30%) (pārējo piegādātāju produkcija attiecīgi -

148(*)(<20%), (*)(<30%), (*)(<20%)). Ņemot vērā minēto,

149secināms, ka AS "Valmieras piens" produkcijas

150realizācija nodrošinājusi augstāko bruto peļņu SIA "RIMI

151Latvia".

152Kopsakarā ar turpmāk aprakstīto KP secinājusi, ka SIA

153"RIMI Latvia", uzliekot lielāko bruto piecenojumu tieši

154AS "Valmieras piens" produkcijai, īsteno savu

155mazumtirdzniecības tīkla stratēģiju uz AS "Valmieras

156piens" rēķina.

15736.4. AS "Valmieras piens" un SIA "RIMI

158Latvia" peļņa/zaudējumi 2008. un 2009.gadā.

159KP, izvērtējot tās rīcībā esošos datus, konstatējusi, ka AS

160"Valmieras piens" sadarbība ar SIA "RIMI

161Latvia" 2009.gadā ir bijusi visnerentablākā, salīdzinot ar

162pārējiem noieta kanāliem mazumtirdzniecībā, un nesusi zaudējumus

163(*) apmērā no AS "Valmieras piens" neto apgrozījuma

164konkrētam mazumtirdzniecības tīklam (skatīt tabulu Nr.9.).

1659.

166tabula

167AS

168"Valmieras piens" peļņas, zaudējumu apmērs (%) 2008. un

1692009.gadā no sadarbības ar mazumtirdzniecības tīkliem (*)

170(*)

171Vērtējot sadarbību ar SIA "RIMI Latvia", AS

172"Valmieras piens" norādījusi62, ka 2009.gadā

173tai no portfeļa realizācijas SIA "RIMI Latvia" bijuši

174zaudējumi (*) apmērā. Tajā pašā laikā, aprēķinot SIA "RIMI

175Latvia" peļņu/zaudējumus no sadarbības ar AS "Valmieras

176piens", KP konstatē, ka SIA "RIMI Latvia" no AS

177"Valmieras piens" piena produktu tirdzniecības guvusi

178peļņu (skatīt tabulu Nr.10.).

17910.tabula

180AS

181"Valmieras piens" un SIA "RIMI Latvia"

182peļņas/zaudējumu salīdzinājums no savstarpējās sadarbības piena

183produktu piegādēs/tālākpārdošanā 2008. un 2009.gadā

1842008

1852009

186AS "Valmieras

187piens"

188(*)

189(*) zaudējumi

190SIA "RIMI

191Latvia"63

192(*)

193(*)

194SIA "RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju 05.10.2010

195vēstulē atkārtoti norādīts, ka SIA "RIMI Latvia" peļņu

196un/vai izmaksas uz atsevišķu produktu vai pat kategoriju

197nerēķina. Cenas tiek veidotas, balstoties uz iekšēji noteiktām

198tirdzniecības stratēģijām, kas atšķiras no preču segmentācijas,

199kopējās ekonomiskās situācijas, kā arī kopējām tirgus tendencēm.

200(..)". Lai gan SIA "RIMI Latvia" ir norādījusi, ka

201uz produktu un produkta kategoriju izmaksas atsevišķi

202neattiecina, tā ir mēģinājusi sadalīt proporcionāli izmaksas

203apgrozījumam, ņemot vērā piena un piena produkcijas specifiku,

204kas atspoguļota tabulā Nr.11.

20511.tabula

206SIA "RIMI

207Latvia" izmaksu sadalījums piena un piena produktu grupā

208attiecībā uz AS "Valmieras piens" produkcijas

209realizāciju

210Pozīcija

2112008.gads

2122009.gads

213Neto apgrozījums

214100%

215100%

216Preču pašizmaksa

217(*)

218(*)

219Bruto peļņa

220(*)

221(*)

222Zudumi + vid.pārdošanas

223izmaksas + vid.administratīvās izmaksas + vidējās

224aukstumiekārtu izmaksas

225(*)

226(*)

227Peļņa/Zaudējumi

228(*)

229(*)

230(*) Tiesa, 2009.gada pārskats liecina, ka AS "Valmieras

231piens" kopējā rentabilitāte bija 0,4%. KP, izvērtējot pārējo

232piena pārstrādes komercsabiedrību darbības rezultātus,

233konstatēja, ka AS "Valmieras piens" ir vienīgā no

234izvērtētajām piena pārstrādes komercsabiedrībām, kurai 2009.gadā

235sadarbība ar SIA "RIMI Latvia" ir radījusi zaudējumus

236(*). Secināms, ka SIA "RIMI Latvia", atrodoties

237dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā, ir sakārtojusi savu

238tirdzniecības politiku, pašai gūstot peļņu un sadarbības

239partnerim AS "Valmieras piens" 2009.gadā radot

240zaudējumus. Vienlaicīgi KP secina, ka SIA "RIMI Latvia"

241un AS "Valmieras piens" šādā sadarbībā nav līdzvērtīgi

242sadarbības partneri, jo SIA "RIMI Latvia" piemīt

243iepirkuma vara, kuru tā īsteno pār AS "Valmieras

244piens". (*) Turpat norādīts, ka "jārēķinās ar to, ka

245mums ir nepieciešami šie realizācijas apjomi, kas tiek piegādāti

246SIA "RIMI Latvia", jo lielāki realizācijas apjomi, jo

247samazinās pieskaitāmās izmaksas uz produkta vienību."

248AS "Valmieras piens" 03.02.2010 sarunu protokolā ir

249norādījusi, ka: "SIA "RIMI Latvia" praktizē

250Supernetto veikalos pieeju, ka vienā produktu sortimenta grupā ir

251tikai viena vai dažu piegādātāju produkti". No minētā KP

252secina, ka piegādātājs, kura produkcija atrodas Supernetto

253veikalu tīklā, lielākoties ir ieinteresēts nezaudēt šo pozīciju.

254KP rīcībā esošā informācija liecina, ka piena un piena produktu

255grupā piena pārstrādātāju produkcija lielā mērā ir aizvietojama

256ar citu ražotāju produkciju ar atsevišķiem izņēmumiem un līdz ar

257to AS "Valmieras piens" ir ieinteresēta piedāvāt

258produkciju SIA "RIMI Latvia" par cenu, kas

259mazumtirgotājam ir interesanta un izdevīga. Tajā pašā laikā pats

260ražotājs ir gatavs ciest zaudējumus, jo piegāžu apjoms ir

261nepieciešams pastāvīgo izmaksu segšanai. Ja ražotājs zaudētu

262piegādes Supernetto veikaliem, tad palielinātos tā izmaksas

263preces ražošanai un pārdošanai uz vienu vienību pārējiem

264mazumtirgotājiem, kas neizbēgami varētu novest pie iepirkumu cenu

265pieauguma un konkurētspējas pazemināšanās. KP secina, ka SIA

266"RIMI Latvia", kurai piemīt iepirkumu vara, saviem

267sadarbības partneriem var uzspiest noteikumus, kas tiem rada

268zaudējumus.

26936.5. SIA "RIMI Latvia" piemērotās veicināšanas

270atlaides Supernetto veikaliem

271Vadlīnijās Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

272piemērošanai KP ir sniegusi skaidrojumu attiecībā uz atlaižu

273piemērošanas principu, proti, ka atlaide var būt pamatota tikai

274ar objektīviem apstākļiem (apjoms, sniegtais pakalpojums u.tml.).

275Cenu noteikšanas politika ir katras komercsabiedrības iekšēja

276lieta un brīvā tirgus situācijā katrs tirgus dalībnieks, izņemot

277dominējošā stāvoklī esošus, ir brīvs savā rīcībā, kas ietver

278vienlaicīgi arī godīgu un taisnīgu attieksmi sadarbībā ar

279klientiem, veicinot labumu patērētājiem. No KP rīcībā esošiem

280datiem tika konstatēts, ka veicināšanas atlaidei, kas piemērota

281AS "Valmieras piens" deviņām produktu pozīcijām, nav

282ekonomiska pamatojuma, nedz arī tā ir saistīta ar apjoma efektu

283(skatīt tabulu Nr.12). SIA "RIMI Latvia" pilnvarotie

284pārstāvji64 norāda, ka "Supernetto atlaide pēc

285būtības nav vērtējama kā atlaide no iepirkuma cenas, bet gan tiek

286izmantota kā matemātisks risinājums, lai izteiktu Supernetto zemo

287cenu veikalu ķēdēs tirgojamām precēm". Faktu, ka

288veicināšanas atlaide nav pamatojama ar realizēto apjomu,

289norādījuši arī SIA "RIMI Latvia" pilnvarotie

290pārstāvji65, minot, ka "Supernetto iepirkuma

291cenas atšķirības no parastām iepirkuma cenām nav skaidrojamas ar

292apjoma pieaugumu kā tādu, un tādēļ Līguma 10.pielikumā minētā

293Supernetto atlaide nav uzskatāma par atlaidi, kas balstās uz

294apjomu."

29512.

296tabula

297AS

298"Valmieras piens" produkcijas realizācijas nosacījumi

299uz RIMI un Supernetto veikaliem (*)

300No tabulā Nr.12 atspoguļotiem faktiem konstatējams, ka 56%

301gadījumu starpība starp gala cenu Supernetto veikalos un starp

302gala cenu RIMI formāta veikalos (supermārketos un hipermārketos)

303ir mazāka nekā attiecīgā veicināšanas atlaide, piemēram, AS

304"Valmieras piens" 35% saldajam krējumam tiek piemērota

305(*) veicināšanas atlaide, Supernetto veikalos cena ir par

306(*)zemāka kā RIMI lielveikalos un arī apgrozījums Supernetto

307veikalos nav daudz lielāks kā RIMI lielveikalos, arī Valmieras

308Kamambera sieram veicināšanas atlaide ir noteikta (*) apmērā,

309taču starpība starp gala cenām Supernetto un RIMI veikalu tīklos

310atšķiras tikai par (*). Līdz ar to šajos gadījumos nav

311konstatējams objektīvs un ekonomisks pamatojums veicināšanas

312atlaides apmēram.

313KP jau iepriekš lēmumā norādījusi, ka vidējā SIA "RIMI

314Latvia" gūtā bruto peļņa no visa AS "Valmieras

315piens" sortimenta tirdzniecības 2009.gadā bija (*)(<30%),

316kas liecina, ka citiem, SIA "RIMI Latvia" piemērā

317neminētajiem konkrētajiem produktiem tā var būt gan augstāka, gan

318zemāka par piemēra veidā aplūkotajiem. Vienlaicīgi no tabulā

319Nr.12 esošiem aprēķiniem KP secinājusi, ka nav vērojama

320korelācija starp SIA "RIMI Latvia" piemērotās

321veicināšanas atlaides apjomu un realizēto apjomu, kā arī lietas

322izvērtēšanas gaitā nav iegūti pierādījumi cita veida veicināšanas

323atlaides ekonomiskam pamatojumam.

32436.6. Informācijas

325pieejamība par AS "Valmieras piens" piegādāto preču

326sadalījumu starp Supernetto un Rimi lielveikaliem

327AS "Valmieras piens" 03.02.2010 sarunu protokolā

328norāda, ka: "AS "Valmieras piens" produkcija tiek

329piegādāta uz SIA "RIMI Latvia" loģistikas centru. Līdz

330ar to faktiski mēs nevaram izsekot līdzi tam, cik daudz

331produkcijas tiek realizēts Supernetto veikalu tīklā un cik SIA

332"RIMI Latvia" lielveikalos un supermārketos, jo

333pasūtījums katru mēnesi ir viens. Ir tādas preces, kuras tiek

334realizētas gan Supernetto, gan RIMI lielveikalos (supermārketi,

335hipermārketi), un ir tādas, kas tiek realizētas tikai RIMI

336lielveikalos (supermārketi, hipermārketi). Sadarbības līguma ar

337SIA "RIMI Latvia" pielikumā Nr.10 tiek atrunātas

338atlaides tiem produktiem, kas tiek realizēti gan RIMI, gan

339Supernetto veikalos. SIA "RIMI Latvia" pastāv atruna,

340ka cenai Supernetto veikalos ir jābūt zemākai kā RIMI veikalos.

341Preču pavadzīmes - rēķini (PPR) ir vieni un tie paši piegādēm uz

342SIA "RIMI Latvia", un tajās tiek norādīta cena bez

343sadarbības līgumā Nr.10 atrunātām atlaidēm. Pēc kārtējā mēneša

344SIA "RIMI Latvia" mums piestāda rēķinu par Supernetto

345veikalu tīklā pārdoto produkcijas apjomu un attiecīgi izrēķinātām

346atlaidēm saskaņā ar sadarbības līguma pielikumu Nr.10."

347Starpību, kas radusies starp preču cenu PPR un pārdošanas cenu

348Supernetto veikalos AS "Valmieras piens" kompensē.

349Vienlaicīgi AS "Valmieras piens" norāda, ka: "SIA

350"RIMI Latvia" nesniedz informāciju, cik daudz tiek

351realizēts AS "Valmieras piens" produkcijas katrā no

352Supernetto veikaliem."

353SIA "RIMI Latvia" norādīja66, ka AS

354"Valmieras piens" līdz šim nevienu reizi neesot

355prasījusi "kompensācijas rēķina" atšifrējumu. Pirmo

356reizi tas esot darīts 05.10.2010.

357KP, noskaidrojot faktiskos apstākļus, ir konstatējusi, ka AS

358"Valmieras piens" patiešām šādu "kompensācijas

359rēķina" atšifrējumu ir pieprasījusi 05.10.2010 un iepriekš

360šādi atšifrējumi neesot bijuši nepieciešami. SIA "RIMI

361Latvia", sūtot "kompensācijas rēķinu", sūta divus

362atsevišķus rēķinus: 1) par līgumā atrunāto cenu starpībām; 2) par

363akcijas produktu cenu starpībām. AS "Valmieras piens"

364šādus atšifrējumus nebija prasījusi iepriekš, jo kādu laiku

365atpakaļ šādi atšifrējumi tika pievienoti pie rēķiniem, taču tagad

366"kompensācijas rēķinos" tiek atspoguļota tikai

367kontaktpersona un kopējā summa. KP secina, ka pašreizējos

368"kompensācijas rēķina" atšifrējumos tiek pietiekami

369skaidri atšifrēts produkts un produkta apjoms, kāds tika

370realizēts Supernetto veikalos.

371No minētā KP secina, ka neviena racionāla, uz attīstību vērsta

372komercsabiedrība, nevēlētos sadarbotos ar mazumtirgotāju pie

373šādiem nosacījumiem, t.i., no savstarpējās sadarbības ciešot

374zaudējumus, nesaņemot attiecīgo informāciju par savas produkcijas

375realizāciju RIMI veikalu tīklos un līdz ar to traucējot

376ražotājam/piegādātājam objektīvi plānot savas finanses. Šāda

377veida sadarbība ar mazumtirgotāju, konkrēti SIA "RIMI

378Latvia", liecina par tā dominējošā stāvokļa

379mazumtirdzniecībā ļaunprātīgu izmantošanu, īstenojot iepirkuma

380varu pār AS "Valmieras piens".

1SIA "RIMI Latvia" iebildumi par lietā

2Nr.P/09/06/5 konstatētajiem pierādījumiem

3KP Izpilddirekcija 22.09.2010 ar vēstuli Nr.2017 nosūtīja SIA

4"RIMI Latvia" uzaicinājumu iepazīties ar lietā

5Nr.P/09/06/5 esošiem pierādījumiem un izteikt viedokli desmit

6dienu laikā no vēstules saņemšanas dienas. KP 05.10.2010 saņēma

7SIA "RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju 05.10.2010

8vēstules atveidojumu faksimilā un 11.10.2010 vēstules oriģinālu,

9kurā sniegts viedoklis un iebildumi par lietā esošajiem

10pierādījumiem.

1137.1. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP

12ignorējusi to, ka piena un piena produktu ražotājiem ir vērā

13ņemami alternatīvi preču noieta kanāli, t.i., mazie veikali un,

14jo īpaši, tirgi un tā saucamā sētas tirdzniecība".

15SIA "RIMI Latvia" norāda,

16ka KP, neatsaucoties ne uz kādiem pierādījumiem esot norādījusi,

17ka "iespējas ienākt jaunā tirgū prasa papildus resursus, tās

18ir realizējamas ilgtermiņa un nav uzskatāmas par vērā ņemamu

19alternatīvu", kā arī tiek norādīts, ka KP 22.09.2010.

20vēstules Nr.2017 (turpmāk tekstā - Vēstule) 6.punktā nav minēti

21tādi apstākļi, kas liecinātu par to, ka KP vispār būtu

22analizējusi ģeogrāfisku aizvietojamību iepirkumam piena un piena

23produktu tirgū.

24KP, nonākot pie 22.09.2010 vēstulē Nr.2017 izklāstītajiem

25konstatējumiem/ secinājumiem, ir balstījusies uz datiem, kas

26atspoguļo realizācijas apjomus atsevišķi sadalījumā pa kanāliem -

27SIA "RIMI Latvia", lielveikalu tīkli kopā, mazie un

28neatkarīgie veikali kopā, HoReCa, eksports. Ņemot vērā minēto, ka

29realizācijas apjoms mazos un neatkarīgos veikalos tikai kopā

30veido līdzvērtīgu realizācijas apjomu vienam mazumtirdzniecības

31tīklam, kā arī piena produktu portfeļa efektu, kas vienuviet

32koncentrē plašu piena produktu klāstu, KP uzskata par pamatotu

33secinājumu, ka AS "Valmieras piens" produkcijas

34apjomam, kas tiek realizēts SIA "RIMI Latvia" Latvijas

35teritorijā, alternatīvi noieta kanāli nepastāv.

36Lai gan AS "Valmieras piens" eksporta apjoms

372009.gadā veidoja (*)(<30%) no visa pārdošanas apjoma,

38galvenās eksportpreces bija sausie produkti un biezpiens, kas

39veidoja (*) no kopējiem eksporta apjomiem. Taču AS

40"Valmieras piens" produktu portfelis sastāv no 13

41produktu grupām, kas bez šiem, uz eksportu orientētajiem

42produktiem ir arī piens, kefīrs, jogurts u.c. Uzņēmums to

43ražošanai, iepakošanai, virzīšanai tirgū, atpazīstamības

44nodrošināšanai jau ir veicis noteiktus ieguldījumus, un tam

45nepārtraukti ir nepieciešami resursi, lai varētu nodrošināt visu

46šo procesu kopumu, kā arī turpinātu attīstīt savu piedāvājumu.

47Pat ja tuvāko divu gadu laikā AS "Valmieras piens"

48eksporta apjomus kāpinās līdz 50%, pamatojoties uz 2009.gada

49datiem, konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" realizētie

50produkcijas apjomi veido vairāk nekā 20%, kas pašreizējā

51situācijā uzskatāms par ļoti būtisku ieņēmumu un līdz ar to

52finanšu resursu avotu.

53Papildus norādāms, ka KP vērtējumā ir ņemts vērā ne tikai tas,

54ka AS "Valmieras piens" spēj vai nespēj pārorientēt

55ekvivalentu apjomu SIA "RIMI Latvia" realizētajam

56(jebkādu piena produktu veidā - piens, biezpiens, siers utt.) uz

57citiem realizācijas kanāliem Latvijas ietvaros vai ģeogrāfiskā

58aspektā, bet arī tas, vai AS "Valmieras piens" spētu

59pārorientēt SIA "RIMI Latvia" realizēto preču

60sortimentu attiecīgajā apjomā uz citiem realizācijas kanāliem.

61Mēģinot pārorientēt attiecīgā sortimentā un apjomā preces, kas ir

62orientētas tikai uz pārdošanu mazumtirdzniecībā, ģeogrāfiskā

63aspektā (uz kaimiņvalstīm), AS "Valmieras piens" būtu

64jāved sarunas un jāslēdz līgumi ar mazumtirgotājiem, kas darbojas

65attiecīgajās teritorijās.

66KP atkārtoti norāda, ka Vēstules 6.punktā, nosakot ģeogrāfisko

67teritoriju piena un piena produktu iepirkumam, ir vadījusies pēc

68SIA "RIMI Latvia" 07.05.2010 vēstulē Nr.01/01-156

69sniegtajiem datiem, no kuriem veikts aprēķins un konstatēts, ka

702008.gadā no visa piena un piena produktu grupas SIA "RIMI

71Latvia" iepirkuma imports, tai skaitā pašzīmolu preču

72imports, veidoja vien (*)(<20%), bet 2009.gadā (*)(<30%).

73Ja produkti tiek skatīti atsevišķos tirgos un analizēts ārvalstu

74zīmolu produktu īpatsvars kopējā zīmolu produktu daudzumā un

75ārvalstu pašzīmolu īpatsvars kopējā pašzīmolu produkcijas apjomā,

76konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" pašzīmolu produktu

77importa iepirkuma daļa piena un piena produktu grupā 2008. un

782009.gadā bija (*)(<10%). Turklāt pašzīmolu preces no

79patērētāju uztveres viedokļa visdrīzāk tiktu identificētas kā SIA

80"RIMI Latvia" produkcija nevis saistībā ar kādu

81ražotāju. Līdz ar to KP uzskata par pamatotu noteikt piena un

82piena produktu iepirkumu tirgu Latvijas teritorijas ietvaros.

8337.2. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka tai nav

84saprotams: "Kādā veidā RIMI pašzīmola preču atrašanās

85mazumtirdzniecības vietās nostiprina SIA "RIMI Latvia",

86kā mazumtirgotāja, iepirkuma varu pret ražotājiem. Tas, ka SIA

87"RIMI Latvia" darbojas piena un piena produktu

88mazumtirdzniecības tirgū pierāda vien to, ka RIMI ir vienlaikus

89gan klients, gan arī konkurents ražotājiem. Fakts, ka RIMI ir

90konkurents, nedod tam nekādas priekšrocības sarunās ar

91piegādātājiem."

92Kontekstā ar iepriekšminēto izteiktais secinājums, ka

93pašzīmola preču atrašanās tirdzniecības plauktos pastiprina

94mazumtirgotāja iepirkuma varu pret konkurējošo produktu

95piegādātājiem, saprotams tādējādi, ka, SIA "RIMI

96Latvia" turpinot paplašināt pašzīmola preču apjomu pārtikas

97preču grupā (lēmuma tabula Nr.6), ražotāji neapšaubāmi saskaras

98ar zīmola preču aizvietošanas vai pat izstumšanas risku. Proti,

99mazumtirgotājam kā galapircējiem piedāvātā sortimenta veidotājam

100un tirdzniecības organizētājam ir iespējams paplašināt

101piedāvājumu ar lētākām, ražotāja precēm alternatīvām pašzīmola

102precēm, to attiecīgi pamanāmākā veidā aizgādājot līdz

103patērētājam. Turklāt mazumtirgotāja priekšrocība ir tā rīcībā

104esošā produktiem specifiskā informācija, kas izriet no tā

105pašzīmola preču pasūtītāja statusa. Mazumtirgotāja un piegādātāja

106vienošanos lielā mērā ietekmē mazumtirgotāja pašzīmolu un

107ražotāju zīmola preču savstarpējais konkurences

108spiediens.67 Informācijas asimetriskums ietekmē

109vienošanās varas sadalījumu starp abām pusēm, un parasti tai

110pusei, kurai ir vairāk informācijas, t.sk. specifiskās, piemēram,

111par preču ražošanas izmaksu un peļņas izmaiņām atkarībā no apjoma

112maiņas, ir iespējams panākt labākus vienošanās nosacījumus.

113Turklāt SIA "RIMI Latvia" priekšrocība ir tās iespēja

114analizēt darbību katrā no saviem tirdzniecības tīkliem atsevišķi

115- gan RIMI, gan Supernetto. Taču AS "Valmieras piens",

116nesaņemot pilnvērtīgu informāciju par tās produkcijas

117realizācijas apjomu Supernetto tīklā un RIMI tīklā atsevišķi,

118šādu plānošanu un analīzi nav iespējams veikt. SIA "RIMI

119Latvia" gan kā mazumtirgotājam, gan kā ražotāju konkurentam,

120ir šāda informācija attiecībā uz konkurējošo preču ražošanu, un

121tas attiecīgi palielina tā iepirkuma varu attiecībā pret

122piegādātājiem.

12337.3. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka salīdzināt SIA

124"RIMI Latvia" un AS "Valmieras piens" gada

125kopējo apgrozījumu nav adekvāti. Vienlaicīgi norādot, ka adekvāti

126būtu salīdzināt ražotāja un mazumtirgotāja spēka samēru tieši

127konkrētajā iepirkuma tirgū gūtos apgrozījumus.

128Kopējā apgrozījuma salīdzinājums starp mazumtirgotāju (SIA

129"RIMI Latvia") un piegādātāju (AS "Valmieras

130piens") ir viens no piegādātāja atkarības rādītājiem. Tas

131balstīts uz novērtējumu, kādus finanšu resursus katrs uzņēmums ir

132spējīgs akumulēt. KP, salīdzinot mazumtirgotāja un piegādātāja

133kopējos gada apgrozījumus, ir salīdzinājusi kopējo spēka samēru

134mazumtirgotājam un piegādātājam, neizdalot spēka samērīgumu

135konkrēti pa iepirkumu tirgiem, jo mazumtirgotāja finanšu resursus

136veido ne tikai piena un to produktu iepirkums, bet visu citu

137preču iepirkums.

13837.4. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP,

139analizējot 2009.gada vidējā iepirkuma apjoma palielinājumu uz

140piegādātāju, vidējā iepirkuma vērtības samazinājumu un sortimenta

141vienību nonāk pie pārsteidzošiem secinājumiem, t.i., ka, ja

142iepirkuma apjoms ir palielinājies, bet iepirkuma vērtība un

143sortiments samazinājies, tad patērētāji ir pārorientējušies uz

144pašzīmola precēm.

145KP šādu secinājumu nav izdarījusi, vien

146izteikusi iespējamību, ka sakarā ar pirktspējas kritumu SIA

147"RIMI Latvia", iespējams, atteikusies no daudzu piena

148un piena produktu piegādes un tirdzniecības, tā vietā piedāvājumu

149orientējot uz lētāku produkciju, t.sk. pašzīmola precēm. Minētais

150ir vērtējams kopsakarā ar turpat68 konstatēto, ka

1512008.gadā RIMI pašzīmola preču īpatsvars piena un piena produktu

152kategorijā (izņemot majonēzi un saldējumu) bija (*)(<20%), bet

1532009.gadā tas ir pieaudzis līdz (*)(<20%)69. Tajā

154pašā laikā kopējās piena un piena produktu grupas pašzīmola preču

155īpatsvars kopējā piena un piena produktu grupā (kg) 2008.gadā

156bija (*)(<30%), bet 2009.gadā sasniedza

157(*)(<30%).70

15837.5. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka "KP,

159analizējot AS "Valmieras piens" atkarību no SIA

160"RIMI Latvia", nepietiekami objektīvi atspoguļo lietas

161izpētes rezultātā gūtos datus. Piemēram, tiek norādīts, ka AS

162"Valmieras piens" apgrozījums kopējā SIA "RIMI

163Latvia" piena un piena produktu grupas apgrozījumā

1642008.-2009.gadā veidoja (*)(<10%). (..) Vienlaicīgi

165konstatējams, ka AS "Valmieras piens" apgrozījums SIA

166"RIMI Latvia" 2009.gadā samazinājies par (*)(<20%),

167t.i., no (*) uz (*)". No iepriekšminētā SIA "RIMI

168Latvia" nav skaidrs, kādā veidā AS "Valmieras

169piens" apgrozījums var vienlaicīgi konstanti 2008.-2009.gadā

170veidot (*)(<20%) un 2009.gadā samazināties par

171(*)(<20%).

172KP paskaidro, ka šādu konstantu skaitli, neraugoties uz AS

173"Valmieras piens" īpatsvara samazinājumu SIA "RIMI

174Latvia" piena produktu grupas apgrozījumā 2009.gadā, var

175iegūt, ja vienlaikus attiecīgi samazinājies arī SIA "RIMI

176Latvia" kopīgais piena produktu grupas apgrozījums. Gan

1772008., gan 2009.gadā AS "Valmieras piens" apgrozījums

178veidoja

179(*)(<20%) SIA

180"RIMI Latvia" kopējā piena un piena produktu grupas

181apgrozījumā - attiecīgi 2008.gadā (*)(<10%) ((*) (AS

182"Valmieras piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI

183Latvia" kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā)

184x 100%) un 2009.gadā (*)(<10%) ((*) (AS "Valmieras

185piens" apgrozījums)/(*) (SIA "RIMI Latvia"

186kopējais apgrozījums piena un piena produktu grupā) x 100%), taču

187par (*) 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, ir samazinājies

188AS "Valmieras

189piens" apgrozījums SIA "RIMI Latvia"

190(*).

19137.6. Vienlaikus SIA "RIMI Latvia" norāda uz to,

192ka KP ir koncentrējusi savu analīzi uz krīzes periodu, kura

193laikā, neatkarīgi no mazumtirgotāja varas un ražotāja vēlmēm pats

194tirgus spiež tirgus dalībniekiem nemitīgi samazināt cenas. Kā arī

195tiek norādīts uz to, ka KP, lai secinājumi par iepirkuma varas

196pierādīšanu būtu pamatoti, bija nepieciešams: 1) veikt vēsturisku

197salīdzinājumu, izmantojot, vismaz daļēji, arī datus no

198iepriekšējiem gadiem; 2) veikt tā paša un citu, līdzīgu, ražotāju

199cenu politikas salīdzinājumu ne tikai tīkla RIMI ietvaros, bet

200gan salīdzināt ar cenām, kuras tiek piedāvātas citiem, ieskaitot

201mazākajiem tirgotājiem.

202Tautsaimniecības (pieprasījuma) kritums ir objektīvs faktors,

203kas lielākā vai mazākā mērā ietekmē tirgus dalībniekus gan

204ražošanas, gan mazumtirdzniecības līmenī. Apgrozījuma kritums

205mazumtirdzniecībā neizbēgami skar ražotājus, kuru preces

206mazumtirgotājs tirgo.

207Konkrētajā lietā un citās apvienošanās lietās vērtētie fakti

208nenorāda uz to, ka šādas SIA "RIMI Latvia" pozīcijas

209tirgū 2010.gadā ir būtiski mainījušās un tā iepirkuma vara ir

210samazinājusies. No iesniegtajiem apvienošanas ziņojumiem KP ir

211skaidri konstatējams, ka SIA "RIMI Latvia" kā

212mazumtirgotājs būtiski paplašinās, nostiprinot savas pozīcijas

213mazumtirdzniecības tirgū. SIA "RIMI Latvia" apgrozījuma

214kritums 2008.gadā un 2009.gadā nebija tik būtisks kā kopumā

215mazumtirdzniecībā. SIA "RIMI Latvia" mazumtirdzniecības

216apgrozījums 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, samazinājās par

217(*)(<20%), tajā pašā laikā kopējās mazumtirdzniecības

218nespecializētos veikalos un mazumtirdzniecības apgrozījums

219nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika,

220dzērieni un tabaka, samazinājās par 17%. Tāpat KP nav

221konstatējusi, ka AS "Valmieras piens" vai kāda cita

222ražotāja apgrozījums būtu vairākkārtīgi pieaudzis 2010.gadā,

223kļūstot dominējošs savā ražošanas segmentā, un tā rezultātā

224iespējams papildus būtu izvērtējams, vai ir konstatējama tā

225atkarība no SIA "RIMI Latvia".

226Situācijas, kad mazākiem veikaliem tiek piemērotas lielākas

227iepirkuma cenas, var norādīt tikai uz faktu, ka šiem

228mazumtirgotājiem, iespējams, nav iepirkuma varas. Vienlaikus

229pārstrādes komercsabiedrības, tostarp AS "Valmieras

230piens", lai kompensētu peļņas nepietiekamību, pārdodot pienu

231un piena produktus lielākiem mazumtirdzniecības tīkliem, ir

232spiestas paaugstināt cenu mazāk ievērojamiem klientiem, veidojot

233"ūdens gultas efektu"71. Līdz ar to šāda

234situācija noved pie rezultāta, kad patērētāji, kuriem tuvumā nav

235pieejami SIA "RIMI Latvia" veikali, taču tie tomēr

236vēlas iegādāties AS "Valmieras piens" produkciju, var

237būt spiesti, iegādājoties šo produkciju citos, piem., mazos un

238neatkarīgos veikalos, par to pārmaksāt. Bez tam aprakstītā

239situācija atspoguļojas ne tikai uz patērētājiem, bet arī uz

240konkurences situāciju kopumā, jo rezultātā pieaug SIA "RIMI

241Latvia" vara un tiek veicināta mazo un vidējo uzņēmumu

242izzušana.

243Tāpat konstatējams, ka AS "Valmieras piens"

244nerentablo produktu realizāciju kompensē ar rentablās produkcijas

245ienākumiem. KP vienlaikus konstatējusi, ka SIA "RIMI

246Latvia" ir spējusi ietekmēt AS "Valmieras piens"

247arī tāpēc, ka SIA "RIMI Latvia" realizē lielāko vai

248vismaz ievērojamu daļu no piena pārstrādes komercsabiedrības

249ražotās produkcijas, tādējādi gan piena pārstrādātāja ienākumi,

250gan, iespējams, arī darbība tirgū ir atkarīga no šī

251mazumtirgotāja.

25237.7. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka KP

253vēstulē nav apskatījusi jautājumu par Supernetto atlaides

254uzspiešanu AS "Valmieras piens", jo Konkurences likuma

25513.panta otrās daļas 2.punkts piemērojams tikai tādiem

256noteikumiem, kas uzspiesti un piemēroti.

257Konstatējot, ka tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī

258mazumtirdzniecībā un tam ir iepirkuma vara, ir pamatoti secināt,

259ka tas spēj piegādātājam uzspiest/piemērot sev izdevīgus līguma

260noteikumus. Vērtējot pārkāpumu, var būt nozīmīgs pastiprinošs

261fakts, ka pats līguma slēgšanas process ir noritējis

262mazumtirgotājam subjektīvas rīcības rezultātā izteikti uzspiežot

263sev vēlamos līguma noteikumus vai arī rīcības uzspiešana ir

264notikusi līguma īstenošanas (piemērošanas) procesā. Bet

265uzspiešana/piemērošana kā darbība ir subjektīva attieksme.

266Būtiskāk ir noteikt vai līguma noteikumi ir objektīvi vērtējami

267netaisnīgi un nepamatoti.

268Turklāt SIA "RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka

269veicināšanas atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu

270un attiecīgi panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos.

271Minētais arī norāda, ka veicināšanas atlaides iekļaušanu līgumā

272ir iniciējusi SIA "RIMI Latvia" nevis AS

273"Valmieras piens". Veids un darbības, kā AS

274"Valmieras piens" piekritusi šādām veicināšanas atlaižu

275atlaidēm, nav izšķirošs.

27637.8. SIA "RIMI Latvia" norāda uz to, ka

277"iepirkuma cenas nav regulējamas, t.i., KP 22.09.2010

278vēstulē Nr.2017 faktiski analizē, vai SIA "RIMI Latvia"

279ir tiesīga noteikt zemāku iepirkuma cenu precēm, kuras tirgojamas

280Supernetto zemo veikalu ķēdē. Turklāt KP nonāk pie secinājuma, ka

281zemākas iepirkuma cenas kā parasti noteikšana nav objektīvi

282pamatota, jo Supernetto tīklā netiek pārdoti piegādātāja īpaši

283piemēroti produkti. KP arī pamāca, ka zemāku gala cenu RIMI

284jāpanāk ar citiem līdzekļiem, nevis zemāku iepirkuma cenu."

285SIA "RIMI Latvia" ir pārliecināta, ka šāda pieeja ir

286klaji prettiesiska, jo KP nav pilnvaru tieši vai netieši regulēt

287mazumtirgotāju iepirkuma cenas. Vienlaicīgi SIA "RIMI

288Latvia" norāda, ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

2892.punkts neattiecas uz iepirkuma cenām.

290KP nav cenu regulējošas funkcijas, taču tās funkcijas ļauj

291vērtēt mazumtirgotāja atlaižu piemērošanas taisnīgumu un

292pamatotību, t.sk. Supernetto (veicināšanas atlaides) piemērošanas

293taisnīgumu un pamatojumu. KP Vadlīnijās Konkurences likuma

29413.panta otrās daļas piemērošanai ir sniegusi skaidrojumu, ka

295jebkurai atlaidei ir jābūt skaidrai, pamatotai,

296nediskriminējošai.

297Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā ietvertā

298norma paredz izvērtēt, vai atlaides nav netaisnīgas un

299nepamatotas. KP līdzšinējie argumenti nenorāda uz to, ka tā

300vēlētos noteikt konkrētu cenu iepirkuma vai mazumtirdzniecības

301līmenī, ko SIA "RIMI Latvia" būtu jāievēro. Līdzšinējā

302KP pieeja ir saistīta ar atlaižu ekonomiskā pamatojuma

303izvērtējumu. Tās vērtēšanas procesā, neizbēgami, ir vērtējami arī

304gala cenu veidojošie elementi.

30537.9. SIA "RIMI Latvia" pilnvarotie pārstāvji

30626.06.2009 vēstulē uzskata, ka Supernetto (veicināšanas atlaide)

307atlaide ir taisnīga un pamatota šādu iemeslu dēļ:

3081) Supernetto iepirkumu cena ir

309zemāka nekā parastā iepirkumu cena, jo vienīgi ar izmaksu

310samazinājumu un mazumtirgotāja uzcenojuma samazinājumu nav

311iespējams panākt pietiekami pievilcīgas pārdošanas cenas, kas

312raksturotu zemo cenu veikalu tīklus;

3132) zemākas iepirkuma cenas

314piedāvājums ir izdevīgs ne tikai patērētājam un mazumtirgotājam,

315bet arī ražotājam. Zemo cenu veikalu tīkli ir vienkāršas

316stratēģijas rezultāts. Preču sortiments ir vairākkārt šaurāks

317nekā parasto veikalu sortiments, tā rezultātā samazinās preču

318savstarpējā konkurence, samazinās veikalu darbības izmaksas un

319būtiski palielinās katras preces pārdošanas apjomi. Turklāt šajos

320veikalos ir tiesības iekļūt jebkuram ražotājam neatkarīgi no to

321preču atpazīstamības. Zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka

322preces cena un kvalitāte un nevis zīmols un tā atpazīstamība.

323Papildus SIA "RIMI

324Latvia" arī paskaidroja, ka Supernetto iepirkuma cenas

325atšķirības no parastām iepirkuma cenām nav skaidrojamas ar apjoma

326pieaugumu.

327KP daļēji piekrīt SIA "RIMI Latvia" argumentam, ka

328zemo cenu tīklos patērētājam ir svarīgāka preces cena un

329kvalitāte, nevis zīmols un tā atpazīstamība. Līdzšinējā SIA

330"RIMI Latvia" pieeja norāda uz to, ka Supernetto

331veikalu sortimentā tai ir būtiski iekļaut arī zīmolu preces, bez

332kurām sortimenta izveidošana Supernetto veikalā nav iespējama.

333Iegūtie pierādījumi liecina, ka veicināšanas atlaides noteikšana

334zemākas iepirkuma cenas noteikšanai Supernetto nav tik būtiska.

335Piemēram, atsevišķu piegādātāju zīmolu precēm atspirdzinošo

336dzērienu (Coca-cola) un uzkodu (Ādažu čipsi) preču grupās

337veicināšanas atlaide netiek piemērota. Vai arī, piemēram, SIA

338"Rīgas piensaimnieks" Supernetto piegādātām precēm

339piemērotās atlaides ir daudz mazākas (sieriņš "Kārums"

340un jogurts "Zilonītis" - (*)(<10%)).

34137.10. SIA "RIMI Latvia" vēstulē atkārtoti norāda

342uz to, ka Supernetto atlaide ir taisnīga un pamatota, turklāt SIA

343"RIMI Latvia" norāda, ka KP ir pieļāvusi vairākas

344būtiskas kļūdas, kas pašas par sevi noved pie jebkādu secinājumu

345nepamatotības:

346KP izmanto vēstules

3474.tabulā72 ietvertos datus, lai izdarītu

348secinājumu, ka RIMI ir spējusi panākt labvēlīgākus iepirkuma

349nosacījumus nekā citi AS "Valmieras piens" klienti. Tik

350tiešām, no tabulas izriet cenu atšķirība, bet KP ignorē pašas

351konstatēto faktu, ka AS "Valmieras piens" lielākais

352klients ir SIA "RIMI Latvia" un (..) cenu starpība ir

353tik liela, ka ir skaidrs objektīvs un ar uzspiešanu nesaistīts

354pamatojums cenu atšķirībām.

355KP norāda, ka, izstrādājot Konkurences likuma grozījumus un

356Vadlīnijas to piemērošanai attiecībā uz 13.panta otro daļu,

357patiesi ir norādījusi, ka ir atļauta apjoma atlaide, kas atbilst

358principam - jo lielāku apjomu piegādā, jo lielāka atlaide tiek

359piemērota.

360KP nesaskata pamatojumu tam, ka AS "Valmieras piens"

361būtu no savas puses tieši Supernetto veikaliem izvēlējusies

362piemērot šādu veicināšanas atlaidi kā apjoma atlaidi, ņemot vērā,

363ka SIA "RIMI Latvia" ir lielākais klients. To preču,

364kas tiek realizētas arī Supernetto veikalos un SIA "RIMI

365Latvia" hipermārketa un supermārketa koncepta veikalos,

366apgrozījums ir vienāds vai būtiski neatšķiras. Turklāt SIA

367"RIMI Latvia" pati ir norādījusi, ka veicināšanas

368atlaide ir veids, kā izteikt zemāku iepirkumu cenu un attiecīgi

369panākt zemāku pārdošanas cenu Supernetto veikalos.

370Tāpat konstatējams, ka Līguma Pielikumā Nr.10 noteiktā

371veicināšanas atlaide nav atkarīga no realizētā apjoma Supernetto,

372t.i., mainoties apjomam, nepastāv iespēja, ka varētu mainīties

373(palielināties, samazināties) veicināšanas atlaide. Kā norādījusi

374AS "Valmieras piens" 10.08.2010 sarunu protokolā, tad

375pārdošanas apjomi Supernetto var svārstīties diezgan būtiski un

376tas ir atkarīgs no plānotām aktivitātēm gan pašas AS

377"Valmieras piens" produktiem, gan arī pārējiem

378konkurentu produktiem konkrētā mazumtirdzniecības tīkla

379ietvaros.

380SIA "RIMI Latvia" preču apjoma atlaides piemērošanas

381struktūrai, kas atspoguļota arī Līguma pielikumā Nr.7, katra

382mēneša piegādātāju piegādes apjomi visos SIA "RIMI

383Latvia" veikalos tiek summēti un atlaide tiek noteikta

384atbilstoši sasniegtajam apgrozījuma slieksnim. Līdz ar to

385piegādātājam atlaide tiek piemērota, kad tiek sasniegts konkrēts

386piegāžu apjoms (Ls).

387Pēc minētā Līguma 7.pielikuma konstatējams, ka AS

388"Valmieras piens" preču apjoma atlaide jāmaksā, sākot

389ar brīdi, kad piegādes apjomi sasniegs (*), t.i., (*) no

390piegādātā apjoma. AS "Valmieras piens" 2009.gada I

391ceturksnī ir piegādājusi SIA "RIMI Latvia" (*). Līdz ar

392to faktiski vidējai produkcijas cenai SIA "RIMI Latvia"

393būtu jābūt tikai par (*)(<10%) zemākai kā vidējai faktiskai

394cenai pārējiem mazumtirdzniecības tīkliem, taču lēmuma 8.tabulā

395atspoguļotie dati to neapliecina, proti, AS "Valmieras

396piens" piena vidējās pārdošanas cenas starpība SIA

397"RIMI Latvia" veikaliem un pārējiem lielveikaliem

3982009.gada I ceturksnī ir par (*) zemāka, kefīra vidējā pārdošanas

399cena par (*) zemāka, tīrkultūras par (*) utt. Līdz ar to KP

400secinājums, ka SIA "RIMI Latvia" ir spējusi panākt

401labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus AS "Valmieras piens"

402produkcijas iepirkumam kā pārējie lielveikali, ir pamatots.

40337.11. SIA "RIMI Latvia" norāda, ka ir

404pārsteidzoša un administratīvā procesa būtībai un mērķim

405neatbilstošs KP argumentācijas virziens, kāds ietverts vēstules

40623.4. punktā: "(..) tā kā mazumtirgotājs nav sniedzis

407izmaksu un peļņas sadalījumu (..), mazumtirgotāja un piegādātāja

408"devumu" sadalījums, kas parādīts tabulā

409Nr.773, "iezīmējot" AS

410"Valmieras piens" Supernetto atlaidi gala cenā, nav

411atzīstams par tādu, kas objektīvi atspoguļo faktisko SIA

412"RIMI Latvia" izmaksu ietaupījumu un tā nodošanu tālāk

413pircējam". Nedz Konkurences likums, nedz arī kāds cits spēkā

414esošais normatīvais akts Latvijā vai Eiropas Savienībā neregulē

415mazumtirgotāja pieļaujamās peļņas procentu, attiecīgi nav svarīgi

416kāds ir arī izmaksu īpatsvars no SIA "RIMI Latvia"

417"ieguldījuma".

418KP izteiktie secinājumi nekādā veidā nav vērsti uz to, lai SIA

419"RIMI Latvia" norādītu pieļaujamo peļņas procentu no

420preču pārdošanas RIMI vai Supernetto veikalos, vai to, lai SIA

421"RIMI Latvia" zemāku cenu nodrošināšanai Supernetto

422veikalos "upurē" savu peļņu vai kādus nepieciešamos

423izdevumus. KP izpratnē, atbilstoši zemo cenu veikalu koncepcijai

424veids, kā var tikt nodrošinātas zemākas cenas, ir samazināt preču

425iepirkšanas izmaksas, t.i., mazumtirgotājam samazinot savas

426izmaksas. Tādējādi, ņemot vērā, ka sortimenta vienību skaits

427produktu grupā zemo cenu veikalu tīklā ir ierobežots, tad,

428vērtējot atlaides pamatotību, būtisks ir tā izmaksu novērtējums

429un plānotā apgrozījuma (ieņēmumu) novērtējums dalījumā pa preču

430grupām. KP norāda, ka katrs mazumtirgotājs, konkrētajā gadījumā

431tas attiecas uz SIA "RIMI Latvia", īstenojot veikala

432darbības stratēģiju zemo cenu veikalu segmentā, var izmantot

433tikai tādus līdzekļus un resursus, kas pieejami šī mazumtirgotāja

434"iekšienē", nenosakot ar Konkurences likuma 13.panta

435otrās daļas 2.punktu pretrunā esošas atlaides un maksājumus

436piegādātājiem.

437SIA "RIMI Latvia" vēstules 7. un 8.tabulā sniegtie

438piemēri apliecina, ka tikai mazumtirgotājam ir zināmi apsvērumi,

439kuru dēļ tas var noteikt atšķirīgu piecenojumu pat vienas

440produktu apakšgrupas ietvaros, neatkarīgi no iepirkuma cenas vai

441saņemtās atlaides, kā tas ir, piemēram, salīdzinoši dārgāku sieru

442segmentā. Salīdzinot abu siera šķirņu cenas RIMI un Supernetto

443veikalos, konstatējams atšķirīgs gala cenas noteikšanas princips.

444Mazumtirgotājs, lai gan nedaudz dārgākajam Lapzemes sieram no

445ražotāja saņēmis mazāku atlaidi ((*)) nekā attiecīgi lētākajam

446Valmieras Kamambera sieram ((*)), Lapzemes sieram abu formātu

447veikalos piemēro lielāku bruto piecenojumu un, kā norāda dati

44813.tabulā, gūst lielāku peļņu nekā ar Valmieras Kamambera sieru

449RIMI un Supernetto veikalos.

45013.tabula

451AS

452"Valmieras piens" produkcijas cenu atšķirības

453Supernetto veikalos, supermārketos, un hipermārketos (*)

454Attiecīgi Valmieras Kamambera sieram tiek noteikts mazāks

455piecenojums, kā rezultātā zemāka ir gan gala cena, gan SIA

456"RIMI Latvia" peļņas daļa RIMI un Supernetto veikalu

457tīklos. Abos gadījumos starpība starp pārdošanas cenu RIMI un

458Supernetto veikalā ir viena - apmēram (*), taču no ražotāja

459saņemtais atšķirīgais "ieguldījums" ((*)) devis iespēju

460mazumtirgotājam variēt savu "ieguldījumu" - sedzot

461attiecīgi lielāku vai mazāku cenu starpības daļu ((*)). Līdz ar

462to šāds vienkāršots piemērs liek secināt, ka tikai un vienīgi

463mazumtirgotājam pastāv bruto piecenojuma un līdz ar to peļņas

464apjoma variācijas iespējas, savu "ieguldījuma" daļu

465pielāgojot ražotāja "ieguldījuma" daļai.

466Tāpat secināms, ka ražotājs, piedaloties ar savu

467"ieguldījumu" Supernetto mazumtirdzniecības cenā un

468netieši sedzot mazumtirgotāja izdevumus, faktiski maksā par

469iekļūšanu SIA "RIMI Latvia" Supernetto zemo cenu

470koncepta veikalos.

471Ņemot vērā minēto, KP secina, ka Līguma pielikumā Nr.10

472piemērotā veicināšanas atlaide kā veids, kā noteikt atšķirīgu

473cenu zemo cenu veikalos Supernetto pārdodamām precēm, pēc formas

474un ekonomiskās būtības ir uzskatāms par netaisnīgu un nepamatotu

475maksājumu atlaides formā par preču atrašanos mazumtirdzniecības

476vietā. To apliecina arī atšķirīgie veicināšanas atlaižu apmēri,

477kas piemēroti gan viena piegādātāja dažādām precēm, gan dažādiem

478piegādātājiem. Turklāt atsevišķiem piegādātājiem veicināšanas

479atlaides netiek piemērotas. KP arī secina, ka SIA "RIMI

480Latvia" piemērotai veicināšanas atlaidei nav ekonomiska

481pamatojuma un tā nav balstīta uz apjomu, ko apliecina arī SIA

482"RIMI Latvia" pilnvaroto pārstāvju sniegtā informācija

48326.06.2009 vēstulē.

1Ņemot vērā šai lēmumā konstatēto, secināms, ka laika posmā

2no 2008.gada 1.oktobra līdz lēmuma pieņemšanas dienai, t.i.,

32010.gada 30.novembrim, SIA "RIMI Latvia" darbības,

4piemērojot AS "Valmieras piens" maksājumu (veicināšanas

5atlaidi) par tās preču atrašanos Supernetto veikalu tīklā, satur

6Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 2.punktā noteiktā

7pārkāpuma pazīmes.

8Saskaņā ar Konkurences likuma 14. panta pirmo un otro daļu, ja

9KP konstatē tirgus dalībnieku darbībās šī likuma 13.panta

10pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu, tiesiskā

11pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu. Naudas sodu

12tirgus dalībniekiem, ja tas izdarīts pirmo reizi, var uzlikt līdz

130,05 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma

14katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Lai noteiktu soda naudas

15apmēru, KP izvērtēja pārkāpumu atbilstoši Ministru kabineta

162008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms

17naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13.

18pantā paredzētajiem pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi

19Nr.796), kopsakarā ar Administratīvā procesa likuma 66.panta

20pirmajā daļā noteiktajiem lēmuma satura noteikšanas

21pamatprincipiem. KP ir jāizvērtē lietderības apsvērumi gan

22attiecībā uz šī lēmuma izdošanu, gan saturu. Ņemot vērā, ka šajā

23lietā izskatāmais pārkāpums SIA "RIMI Latvia" darbībās

24ir pirmais šāda veida pārkāpums KP praksē, tirgus situāciju

25(tirgus ir augsti koncentrēts un pastāv risks, ka citi tirgus

26dalībnieki var rīkoties līdzīgi SIA "RIMI Latvia"), KP

27uzskata, ka ir lietderīgi un nepieciešami izdot lēmumu lietā,

28konstatējot pārkāpumu, kā arī piemērot sodu.

29Noteikumu Nr.796 3.punktā noteikts, ka naudas sodu aprēķina

30procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

31apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tā kā

32dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas

33pārkāpumu KP konstatē ar lēmumu 30.11.2010, tad pārkāpumā

34iesaistītā tirgus dalībnieka naudas soda apmērs tiek aprēķināts

35no tā 2009.gada neto apgrozījuma. SIA "RIMI Latvia"

36neto apgrozījums 2009.gadā, pamatojoties uz gada pārskatu par

372009.gadu, bija Ls 404 386 242.

38KP saskaņā ar Noteikumu Nr.796 13.punktu ņēma vērā pārkāpuma

39smagumu un ilgumu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 15.punktu:

40"pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata (..)

41dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirdzniecībā

42(..)". Tādējādi SIA "RIMI Latvia" pārkāpums

43uzskatāms par vieglu pārkāpumu. Noteikumu Nr.796 18.1.apakšpunkts

44nosaka, ka par vieglu pārkāpumu, kas izpaužas kā dominējoša

45stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā pirmo reizi

46naudas soda apmēru nosaka līdz 0,03%.

47Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 20.2.apakšpunktu, ņemot vērā

48pārkāpuma ilgumu, naudas sods par pārkāpumu, kas izdarīts pirmo

49reizi, nosakāms līdz 0,01 procentam. Pārkāpuma ilgums tiek

50noteikts, ņemot vērā SIA "RIMI Latvia" un AS

51"Valmieras piens" spēkā esošā Līguma noslēgšanas brīdi

52un Konkurences likuma grozījumus attiecībā uz Konkurences likuma

5313.panta otrās daļas 2.punktu, kas ir spēkā kopš 2008.gada

541.oktobra. Līgums starp SIA "RIMI Latvia" un AS

55"Valmieras piens" noslēgts 2008.gada 17.septembrī. Līdz

56ar to saskaņā ar Noteikumu Nr.796 20.punktu pārkāpums iestājies

572008.gada 1.oktobrī un ildzis līdz šī KP lēmuma Nr.85 pieņemšanas

58dienai 30.11.2010 (ieskaitot). Tādējādi pārkāpuma kopējais ilgums

59ir 2 gadi, 1 mēnesis un 30 dienas.

60Naudas soda preventīvais mērķis ir atturēt konkrēto tirgus

61dalībnieku un citus tirgus dalībniekus no šādu pārkāpumu

62izdarīšanas nākotnē. Tādējādi, ņemot vērā pārkāpuma smagumu,

63raksturu un būtību (šī lēmuma IV sadaļa), SIA "RIMI

64Latvia" saskaņā ar Noteikumu Nr.796 18.1.apakšpunktu

65piemērojams naudas sods ir 0,015% no 2009.gada neto apgrozījuma,

66bet, ievērojot pārkāpuma ilgumu, saskaņā ar Noteikumu Nr.796

6720.2.apakšpunktu piemērojamais naudas sods ir 0,007% no 2009.gada

68neto apgrozījuma.

69Noteikumi Nr.796 satur neapzinātu likuma robu, jo tajos nav

70noteikts, ka kopējo naudas soda apmēru pārkāpumam, kas noteikts

71Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā, aprēķina, summējot

7218.74 un 20.75punktā noteiktos naudas

73sodus. Par to liecina tas, ka Noteikumu Nr.796 13.punkts paredz,

74nosakot naudas soda apmēru, ņemt vērā pārkāpuma smagumu un

75ilgumu. Papildus jāņem vērā arī, ka šāda summēšana attiecībā uz

76pārējiem Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.panta

77pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir paredzēta Noteikumu

78Nr.796 17.punktā. Šajos gadījumos papildus pārkāpuma smagumam,

79nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā Noteikumu Nr.796 19.punktā

80noteikto naudas soda palielinājumu par pārkāpuma ilgumu.

81Attiecībā uz Konkurences likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumiem

82naudas soda apmērs (palielinājums), ņemot vērā pārkāpuma ilgumu,

83noteikts Noteikumu Nr.796 20.punktā.

84Ja likumdevējs būtu vēlējies, lai naudas sodu par Konkurences

85likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumiem noteiktu, neņemot vērā

86pārkāpuma ilgumu, tas Noteikumos Nr.796 sistēmiski nemaz nebūtu

87iekļāvis 20.punktu pašreizējā redakcijā, jo bez nodoma noteikt

88kopējo naudas sodu summējot naudas sodu, kas noteikts, ņemot vērā

89pārkāpuma smaguma pakāpi un pārkāpuma ilgumu, Noteikumu Nr.796

9020. punkts ir bezmērķīgs un nepiemērojams. Tāpat jāsecina, ka

91šādā gadījumā Noteikumu Nr.796 13.punktā būtu ticis paredzēts

92atbilstošs izņēmums dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

93mazumtirdzniecībā pārkāpumiem.

94Līdz ar to ir pamatoti arī attiecībā uz Konkurences likuma

9513.panta otrās daļas pārkāpumiem analoģiski piemērot Noteikumu

96Nr.796 17.punktā noteikto un kopējo naudas sodu noteikt, summējot

9718. un 20.punktā noteiktos naudas sodus. Tādējādi, pamatojoties

98uz augstāk minēto, kopējais naudas sods nosakāms 0,022 procentu

99apmērā, t.i., Ls 88 965 (0,022% no Ls 404 386 242).

100Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 23.punktu kopējo naudas soda

101apmēru var samazināt, ja pastāv vismaz viens no 23.1.apakšpunktā

102uzskaitītajiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem, t.i.: pārkāpums

103pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no padomes

104informāciju par iespējamo Konkurences likuma 13.pantā minēto

105pārkāpumu (23.1.1.), tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis

106pārkāpuma sekas, pirms KP pieņēmusi lēmumu par pārkāpuma

107konstatēšanu (23.1.2.), tirgus dalībnieks pēc savas iniciatīvas

108sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai pierādījumus, kuriem

109bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma 13.pantā minēto

110pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.), tirgus dalībnieks atlīdzinājis

111zaudējumus, kas radušies no izdarītā pārkāpuma (23.1.5.).

112KP ieskatā nav konstatējami Noteikumu Nr.796 23.1.apakšpunktā

113norādītie apstākļi naudas soda samazināšanai.

114Tāpat KP ir tiesīga samazināt naudas soda apmēru, ievērojot

115Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktu, ja SIA "RIMI Latvia"

116apgrozījums piena un piena produktu grupas kopējā apgrozījumā ir

117mazāks par 10% no kopējā neto apgrozījuma. KP rīcībā esošā

118informācija liecina, ka SIA "RIMI Latvia" neto

119apgrozījums piena un piena produktu grupā 2009.gadā bija (*), kas

120pārsniedz 10 procentus (*) no kopējā SIA "RIMI Latvia"

1212009.gada neto apgrozījuma.

122Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 21.punktu kopējo naudas soda

123apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no 21.1.apakšpunktā

124uzskaitītajiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem, t.i., tirgus

125dalībnieks tā paša veida pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un KP to

126ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu lēmumu (21.1.1.) un tirgus

127dalībnieks kavē izmeklēšanu un slēpj izdarīto pārkāpumu

128(21.1.3.). KP, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus, secina, ka

129SIA "RIMI Latvia" darbībās nav konstatējami atbildību

130pastiprinoši apstākļi atbilstoši Noteikumu Nr.796 21.1.1.,

13121.1.3. un 21.2.apakšpunktā norādītajam.

132KP uzskata, ka labums sabiedrības interesēm var tikt sasniegts

133ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā iepriekš Lēmumā

134noteiktais. Jāņem vērā, ka šis ir pirmais konstatētais dominējošā

135stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas mazumtirdzniecībā

136pārkāpums.

137Vienlaikus KP ir ņēmusi vērā, ka minētais SIA "RIMI

138Latvia" pārkāpums nav izraisījis neatgriežamas sekas,

139piemēram, tirgus dalībnieks izstumts no tirgus un SIA "RIMI

140Latvia" ietekmē ir spiests saimniecisko darbību pārtraukt.

141Ievērojot Administratīvā procesa likuma 13.pantu, 65.panta trešo

142daļu un 66. panta pirmo daļu, kas nosaka samērīguma principa un

143lietderības apsvērumu piemērošanu administratīvā procesa

144ietvaros, KP uzskata par samērīgu piemērot naudas sodu Ls 62 275

145apmērā.

1Konkurences padome, izvērtējot lietā konstatētos faktiskos

2apstākļus un ņemot vērā samērīgumu un lietderības apsvērumus,

3secina, ka SIA "RIMI Latvia" ir uzliekams tiesiskais

4pienākums, kas nodrošinātu lēmumā konstatētā pārkāpuma, kas

5izpaužas kā veicināšanas atlaides piemērošana SIA "RIMI

6Latvia" Supernetto zīmola veikalos, izbeigšanu un

7nepieļaušanu nākotnē, uzliekot SIA "RIMI Latvia"

8tiesisko pienākumu izbeigt konstatēto pārkāpumu, kas izpaužas

9Līguma noteikumu attiecībā uz veicināšanas atlaides SIA

10"RIMI Latvia" Supernetto zīmola veikalos piemērošanu

11attiecībās ar piegādātājiem.

12Konkurences padome, ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties

13uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13.panta

14otrās daļas 2.punktu, 14. panta pirmo daļu un otrās daļas

152.punktu, Administratīvā procesa likuma 8., 13.pantu, 65.panta

16trešo daļu un 66.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

17noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

18Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

19paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 13., 14., 15., 17. punktu,

2018.1., 20.2. apakšpunktu,

21nolēma: