4. pants

1Šāda tirgus dalībnieka vienpusējas rīcības ierobežošanas

2izpratne ir nostiprināta arī Padomes 2002.gada 16.decembra regulā

3Nr. 1/2003 "Par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas

4noteikti [Eiropas Kopienas dibināšanas] līguma 81. un

582.pantā"6 (turpmāk - regula Nr. 1/2003). Regulas

6Nr. 1/2003 3.panta otrā daļa ļauj dalībvalstīm noteikt tirgus

7dalībnieku vienpusējai rīcībai stingrākus ierobežojumus par tiem,

8kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk -

9Līgums) 102.pantā. Tādējādi dalībvalstis savā teritorijā var

10noteikt gan zemāku dominējošā stāvokļa slieksni, gan aizliegt

11darbību, kura nav uzskatāma par aizliegtu saskaņā ar Līguma

12102.pantu.7 Šādi dalībvalstu noteikumi var attiekties

13uz ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta pret ekonomiski atkarīgiem

14(vājākiem) tirgus dalībniekiem.8 Šādā aspektā,

15piemēram, Vācijas Konkurences likumā, papildus klasiskā

16dominējošā stāvokļa regulējumam, paredzēti stingrāki vienpusējas

17rīcības ierobežojumi tirgus dalībniekiem ar ievērojamu tirgus

18varu, kuri vēl nav sasnieguši dominances līmeni.9

19Līdzīgi arī Francijas Komerckodekss paredz aizliegumu tirgus

20dalībniekiem, nesasniedzot klasisko dominējošo stāvokli,

21ļaunprātīgi izmantot savu tirgus varu pret ekonomiski atkarīgiem

22klientiem vai piegādātājiem.10