17. pants

1Vērtējot piegādātāju atkarību, jāņem vērā, ka atšķiras arī

2piegādātāju kopējās atkarības apmērs, kas nepieciešams, lai

3varētu noteikt atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī vai

4DSM. Pilnīgu atkarību, kad no mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai

5lielākā daļa piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā

6dominējošā stāvokļa lietās.34 Līdz ar to, ja

7izpildītos piegādātāju pilnīgas atkarības kritērijs visā

8konkrētajā iepirkuma tirgū, tad būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja

9atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas

10nav Konkurences likuma 13.panta otrās daļas mērķis. No minētā

11izriet, ka DSM lietās, kad mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis

12ir zem klasiskās dominances līmeņa, piegādātāju atkarība per

13se nevar veidoties visā iepirkuma tirgū. Turklāt jāņem vērā,

14ka Rewe/Meinl lietā noteiktais piegādes īpatsvars no

15piegādātāja apgrozījuma virs 22% tika izvēlēts, vērtējot klasiskā

16dominējošā stāvokļa veidošanās iespējas iepirkumu

17tirgū35. Tas ļauj tālāk secināt, ka DSM lietās, kad

18tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā dominējošā stāvokļa

19tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt piegādātāju atkarības

20veidošanos arī pie zemākā piegādes īpatsvara.

2118.1. Ņemot vērā minēto, kā arī Lēmuma punktos 16.- 17.

22norādīto, secināms, ka mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus

23kvantitatīvos rādītājus (ekonomisko varu), iepirkuma varas

24konstatēšana Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros

25liecina, ka iepirkuma tirgū ir piegādātāji, kuriem veidosies

26atkarība un kuri ir aizsargājami. Līdz ar to iepirkuma tirgū

27jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek izmantota pret

28piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas (mazumtirgotāja vienpusēji

29tirgus varas izpausmes gadījumi), no gadījumiem, kad

30piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji tirgus varas

31izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj uzspiest netaisnīgus

32un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu, starptautiska mēroga

33piegādātāju gadījumā.

3418.2. Šādos apstākļos secināms, ka mazumtirgotāja iepirkuma

35vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma tirgū var veidoties

36piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot iepirkuma varu,

37piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū tiek prezumēta.

38Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai piegādātāju

39konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

40mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

41mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

42izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

43Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

44iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

45otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

46gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

47tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

48varas izpausmes gadījumiem.

4918.3. No minētā izriet secinājums, ka iepirkuma vara ir DSM

50konstituējošs elements, savukārt piegādātāju atkarība ir DSM

51ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikums, kas pārbaudāma

52konkrēta pārkāpuma ietvaros.