17. pants

Vērtējot piegādātāju atkarību, jāņem vērā, ka atšķiras arī

piegādātāju kopējās atkarības apmērs, kas nepieciešams, lai

varētu noteikt atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī vai

DSM. Pilnīgu atkarību, kad no mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai

lielākā daļa piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā

dominējošā stāvokļa lietās.34 Līdz ar to, ja

izpildītos piegādātāju pilnīgas atkarības kritērijs visā

konkrētajā iepirkuma tirgū, tad būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja

atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas

nav Konkurences likuma 13.panta otrās daļas mērķis. No minētā

izriet, ka DSM lietās, kad mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis

ir zem klasiskās dominances līmeņa, piegādātāju atkarība per

se nevar veidoties visā iepirkuma tirgū. Turklāt jāņem vērā,

ka Rewe/Meinl lietā noteiktais piegādes īpatsvars no

piegādātāja apgrozījuma virs 22% tika izvēlēts, vērtējot klasiskā

dominējošā stāvokļa veidošanās iespējas iepirkumu

tirgū35. Tas ļauj tālāk secināt, ka DSM lietās, kad

tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā dominējošā stāvokļa

tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt piegādātāju atkarības

veidošanos arī pie zemākā piegādes īpatsvara.

18.1. Ņemot vērā minēto, kā arī Lēmuma punktos 16.- 17.

norādīto, secināms, ka mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus

kvantitatīvos rādītājus (ekonomisko varu), iepirkuma varas

konstatēšana Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros

liecina, ka iepirkuma tirgū ir piegādātāji, kuriem veidosies

atkarība un kuri ir aizsargājami. Līdz ar to iepirkuma tirgū

jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek izmantota pret

piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas (mazumtirgotāja vienpusēji

tirgus varas izpausmes gadījumi), no gadījumiem, kad

piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji tirgus varas

izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj uzspiest netaisnīgus

un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu, starptautiska mēroga

piegādātāju gadījumā.

18.2. Šādos apstākļos secināms, ka mazumtirgotāja iepirkuma

vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma tirgū var veidoties

piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot iepirkuma varu,

piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū tiek prezumēta.

Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai piegādātāju

konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

varas izpausmes gadījumiem.

18.3. No minētā izriet secinājums, ka iepirkuma vara ir DSM

konstituējošs elements, savukārt piegādātāju atkarība ir DSM

ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikums, kas pārbaudāma

konkrēta pārkāpuma ietvaros.