Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu

1Ņemot vērā minēto, var secināt, ka Konkurences likuma

213.panta otrā daļa aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus dalībnieku

3- piegādātāju - tiesiskās intereses attiecībās ar

4mazumtirgotājiem.

1Kaut arī par Konkurences likuma 13.panta otrās daļas normas

2mērķi ir izvirzīta piegādātāju tiesisko interešu aizsardzība un

3negatīvās ietekmes uz konkurenci novēršana iepirkuma tirgū, DSM

4ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju

5tiesisko interešu aizsardzību. Proti, uzlabojot makroekonomisko

6vidi, sekmējot godīgu konkurenci piegādātāju starpā, novēršot

7draudus mazo un vidējo uzņēmumu darbībai un kopumā sekmējot

8tautsaimniecības attīstību13, labklājības ieguvumi

9pastarpināti tiek nodoti arī galapatērētājiem Latvijas

10teritorijā. Praktiski tas var izpausties tādā veidā, ka,

11piemēram, DSM esošs mazumtirgotājs spēj ievērojami ietekmēt to,

12kādas preces nonāk līdz galapatērētājam. Precēm, kuras neizvēlas

13DSM esošs mazumtirgotājs, ir krietni mazākas iespējas sasniegt

14galapatērētāju. Šādā veidā DSM esošs mazumtirgotājs lielā mērā

15nosaka arī produktu inovācijas veiksmi, izlemjot pirkt vai

16atsakoties no konkrēta produkta.14

1Konkrētās preces

2tirgus

36.1. Izvērtējusi lietas materiālus, Konkurences padome secina,

4ka konkrētais mazumtirdzniecības tirgus ir nosakāms atbilstoši

5iestādes un Eiropas Komisijas praksei.15 Tā

6MAXIMA/Mahrix16 tirgus dalībnieku apvienošanās

7lietā Konkurences padome secināja, ka SIA "MAXIMA

8Latvija" darbojas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības

9tirgū lielveikalu vidē. Minēto secinājumu iestāde apstiprināja

10arī turpmākajos lēmumos tirgus dalībnieku apvienošanās

11lietās17, kurās viens no apvienošanās dalībniekiem

12bija SIA "MAXIMA Latvija".

136.2. Konkurences padome secina, ka no konkrētās preces tirgus

14aspekta ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā ir atsevišķi

15izdalāma modernā mazumtirdzniecība (supermārketi, hipermārketi un

16zemo cenu veikalu ķēdes), kur pārsvarā tiek tirgota pārtika,

17neņemot vērā iepirkšanos mazajos, specializētajos

18veikalos.18 Lielveikali no mazajiem veikaliem atšķiras

19ar to, ka tie spēj piedāvāt plašāku preču klāstu, ieskaitot

20preces mājsaimniecības vajadzībām. Patērētāji izvēlas

21lielveikalus, jo to iepirkšanās modelis ir komplekss un sastāv no

22vairākiem komponentiem.19 Apvienojot šādu iepirkšanās

23pieredzi ar iespēju viegli novietot automašīnu20,

24lielveikali piedāvā iespēju vienuviet iegādāties visas

25nepieciešanās ikdienas patēriņa preces21. Šādos

26apstākļos iepirkšanās lielveikalos tiek identificēta kā galvenais

27apgādes veids, savukārt mazie pārtikas veikali vai specializētie

28veikali bieži vien pilda iepirkšanās papildinošo

29lomu.22

1Ņemot vērā minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

25.punktam par konkrēto preces tirgu tiek noteikts ikdienas

3patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē.

1Konkrētais ģeogrāfiskais

2tirgus

38.1. Vērtējot aizvietojamību no pieprasījuma puses,

4ģeogrāfiskā teritorija konkrētajam mazumtirdzniecības tirgum tiek

5noteikta robežās, kādās patērētājs var nokļūt 10 līdz 30 minūtēs,

6braucot ar automašīnu.23 Tādējādi valsts teritorijā

7var tikt noteikti daudzi lokālie tirgi (pilsētas, pilsētu rajoni,

8novadu centri u.tml.). Vienlaicīgi ģeogrāfiskā teritorija var būt

9arī lielāka, ja lokālie tirgi savstarpēji savienojas vai

10pārklājas, tādējādi aptverot lielāku teritoriju (reģionāla vai

11nacionāla mēroga).24

128.2. DSM lietās priekšroka ir dodama nacionāla tirgus

13teritorijas noteikšanai. Konkrētajā lietā, kad tiek vērtēts

14mazumtirgotāja tirgus stāvoklis mazumtirdzniecības tirgū un tiek

15vērtēta tā ietekme uz saistīto iepirkuma tirgu, ir svarīgi veikt

16piedāvājuma puses (mazumtirgotāja) novērtējumu. Patērētāju

17intereses tiek ievērotas to kopumā (visā valsts teritorijā),

18neidentificējot nevienu lokālo tirgu. Turklāt noteicošais ir

19apstāklī, ka DSM lietās tiek kopumā vērtēta mazumtirdzniecības

20tirgus un tajā DSM esošā mazumtirgotāja ietekme uz piegādātājiem

21konkrētajā iepirkuma tirgū. Tādējādi apsvērumiem, kuriem ir

22nozīme DSM konstatēšanā, ir dodama priekšroka.

238.3. Šādos apstākļos ģeogrāfiskā tirgus teritorijas

24noteikšanai ir svarīgi novērtēt mazumtirgotāja klātbūtnes līmeni

25valsts teritorijā un tā darbības organizāciju. Tā SIA

26"MAXIMA Latvija" ir mazumtirdzniecības tirgus

27dalībnieks, kas darbojas visā Latvijas teritorijā. SIA

28"MAXIMA Latvija" lielākoties centralizēti nosaka cenu

29politiku, preču klāstu, preču izplatīšanu pa veikalu formātiem un

30mārketinga aktivitātes. Svarīgākais, ka vienošanos par preču

31piegādi SIA "MAXIMA Latvija" ar piegādātājiem slēdz

32centralizēti - par piegādi mazumtirgotāja tīklam visā Latvijas

33teritorijā.25

1Ievērojot minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

23.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija,

3un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

4mazumtirdzniecības tirgus ir ikdienas patēriņa preču

5mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas

6teritorijā.

7Konkrētais iepirkumu tirgus

810.Konkrētās preces

9tirgus

1010.1. Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu

11ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto iepirkuma

12tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši Eiropas Komisijas praksei

13konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju

14elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta

15kanālus.26 Piegādātāji (ražotāji) pārsvarā ražo un

16piegādā vienu produktu vai vienotu produktu kategoriju (piemēram,

17piens un piena produkti, maize un maizes produkti) un tiem nav

18vai ir visai ierobežotas iespējas bez būtiskām investīcijām,

19tirgus izpētes un papildu zinātības uzsākt citu preču

20ražošanu.27 Arī mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem

21piedāvā plašu produktu klāstu, nevar visas nepieciešamās preces

22iegādāties no viena piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar

23pastāvēt vienots iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan

24atsevišķi iepirkumu tirgi atbilstoši preču

25kategorijām.28

2610.2. Šādos apstākļos Konkurences padome uzskata par

27nepieciešamu norādīt uz sekojošiem apsvērumiem, kas konkrētajā

28lietā papildus ņemami vērā, nosakot iepirkuma tirgus konkrēto

29preci. Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otro daļu DSM

30ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā jākonstatē negatīva ietekme

31uz konkurenci. Kā minēts iepriekš šī lēmuma (turpmāk ‑ Lēmuma)

321.2.punktā, ietekme uz konkurenci Konkurences likuma 13.panta

33otrās daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma tirgū.

34Vērtējot situāciju no konkurences kavēšanas aspekta, ietekme

35iepirkuma tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas

36neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēts konkrētās preces tirgus.

37Ja tiek konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz lietas

38ietvaros vērtēto atsevišķu preču iepirkumu un konkrētais preces

39tirgus tiek definēts šauri, tad neatkarīgi no tā, ietekme uz

40konkurenci rodas arī iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt jāņem vērā,

41ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros nav

42izšķirošas nozīmes, vai konkurences kavēšana faktiski ir

43notikusi, vai arī iestāde vēršas pret noteikumiem, kuri

44potenciāli var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci iepirkuma

45tirgū. Jāņem vērā, ka uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti

46attiecināt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās

47atbildības jēdzienu29 tādā mērā, kādā atbildību paredz

48Konkurences likuma 13.panta otrā daļa. Tas tiešā veidā attiecas

49uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu

50izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir

51Konkurences likuma 13.panta otrās daļas aizsardzības

52uzdevums.

5310.3. Konkurences padome vienlaicīgi secina, ka ir pieļaujamas

54arī atkāpes no 10.1.punktā minētās konkrētās preces tirgus

55noteikšanas. Ja prece ir specifiska un nav daļēji vai pilnība

56aizvietojama no patērētāja viedokļa ar citām precēm, kurām ir

57viens piegādātājs, tad to izdalīt atsevišķā konkrētās preces

58tirgū nebūtu lietderīgi. Šādos gadījumos tiks aptverts plašāks

59preču sortiments (grupa), kurā šī prece ietilpst. Jāpiebilst, ka

60minētais secinājums nemaina negatīvās ietekmes uz konkurenci

61konstatēšanu, jo tā izpaužas arī iepirkuma tirgū kopumā,

62konstatējot DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu

63atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz

646.punktam.

1Ņemot vērā minēto un Lēmuma 29.punktā ietvertos

2apsvērumus, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 5.punktam par

3konkrēto iepirkuma preces tirgu lietā tiek noteikts konditorejas

4izstrādājumu iepirkuma tirgus.

1Konkrētais

2ģeogrāfiskais tirgus

3Eiropas Komisija iepirkumu tirgu ir vērtējusi nacionālās

4robežās30, lai gan neizslēdza iespēju iepirkuma

5ģeogrāfisko teritoriju noteikt arī plašākās robežās pastiprinātas

6iepirkumu tirgu internacionalizācijas31 dēļ. Ņemot

7vērā, ka saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā

8ietverto DSM definīciju ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

9attiecas uz Latvijas teritoriju, nav pamata iepirkuma tirgus

10ģeogrāfisko teritoriju noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā

11tirgus robežas.

1Bez tam Konkurences padome uzskata, ka arī citi lietas

2apstākļi liecina par labu konkrētā tirgus noteikšanu nacionālās

3robežās.

413.1. Konkurences padome uzskata par nepieciešamu norādīt, ka

5konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas noteikšana, līdzīgi kā

6konkrētās preces noteikšanas gadījumā, ir vērtējama kopsakarā ar

7DSM ļaunprātīgas izmantošanas potenciālo ietekmi uz konkurenci

8iepirkuma tirgū. Neatkarīgi no konkrētās ģeogrāfiskās teritorijas

9noteikšanas, ja konkurences kavēšana izpaužas šaurākā tirgū

10(plašāka tirgus sastāvdaļā), tad tas jebkurā gadījumā ietekmē

11piegādātāja konkurētspēju arī plašākā tirgū. Ņemot vērā minēto,

12Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz 6.punkta

13piemērošanai ir pietiekami konstatēt, ka konkurence var tikt

14ietekmēta nacionālā līmenī neatkarīgi no tā, vai iepirkuma tirgus

15faktiskās ģeogrāfiskās robežas ir plašākas.

1613.2. Arī piegādātāju atkarības novērtēšanai precīzi noteiktai

17konkrētā iepirkuma tirgus preces vai teritorijas robežām nav

18izšķirošas nozīmes, lai konstatētu, vai piegādātājs ir atkarīgs

19no mazumtirgotāja. Piegādātāju atkarības novērtēšanas pamatā ir

20mazumtirgotāja un piegādātāja savstarpējo tiesisko attiecību

21(piegādes līguma) analīze un abu tirgus dalībnieku ekonomiskās

22varas salīdzināšana. Iepirkumu tirgus šajā ziņā tiek noteikts,

23lai varētu identificēt DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

24pārkāpuma rezultātā ietekmēto vidi.

1Ņemot vērā minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

23.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija

3un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam par konkrēto

4iepirkuma tirgu tiek noteikts konditorejas izstrādājumu iepirkuma

5tirgus Latvijas teritorijā.

1Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ir ietverti DSM

2ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikumi - mazumtirgotāja

3iepirkuma vara un piegādātāju atkarība.

416.1. Eiropas Komisija iepirkuma varas jēdzienu ir skaidrojusi

5ar t.s. spirāles efektu. Mazumtirdzniecības tirgus ir nesaraujami

6saistīts ar iepirkuma tirgu. Mazumtirgotāja tirgus daļa

7mazumtirdzniecības tirgū nosaka tā iepirkuma apjomu - jo lielāka

8tirgus daļa mazumtirdzniecības tirgū, jo lielāki iepirkuma

9apjomi. Savukārt lielāks iepirkuma apjoms mazumtirgotājam

10nodrošina labvēlīgākus iepirkuma nosacījumus no piegādātājiem.

11Labvēlīgāki iepirkuma nosacījumi dod iespēju mazumtirgotājam

12uzlabot tā stāvokli mazumtirdzniecības tirgū, kas tālāk veicina

13vēl labāku iepirkuma nosacījumu saņemšanu no

14piegādātājiem.32 No minētā izriet, ka iepirkuma varas

15pamata novērtēšanas kritērijs ir tirgus daļa mazumtirdzniecībā un

16no tā izrietošais iepirkuma apjoms.

1716.2. Klasiskā dominējošā stāvokļa novērtēšanas lietās

18spirāles efekta rezultātā arvien pieaugošā iepirkuma vara

19neizraisa konkurences kavēšanas bažas, kamēr mazumtirgotāja

20tirgus varu kopumā atsver konkurence par patērētāju un

21mazumtirdzniecības līmenī nav nostiprinājies klasiskais

22dominējošais stāvoklis.33 Tomēr, kā tas tika norādīts

23iepriekš Lēmuma 2.2.apakšpunktā, DSM lietās tiek vērtēta

24mazumtirgotāja tirgus varas rezultātā radītā konkurences kavēšana

25attiecībā uz piegādātājiem, nevērtējot konkurences kavēšanu

26attiecībā uz patērētājiem un konkurentiem. Līdz ar to DSM lietās

27ir pietiekami konstatēt tādu iepirkuma varas apjomu, kas

28mazumtirgotājam jau ļauj darboties neatkarīgi no piegādātājiem,

29tomēr vēl neļauj darboties neatkarīgi no patērētājiem un citiem

30mazumtirgotājiem.

1Vērtējot piegādātāju atkarību, jāņem vērā, ka atšķiras arī

2piegādātāju kopējās atkarības apmērs, kas nepieciešams, lai

3varētu noteikt atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī vai

4DSM. Pilnīgu atkarību, kad no mazumtirgotāja ir atkarīgi visi vai

5lielākā daļa piegādātāju, ir svarīgi konstatēt klasiskā

6dominējošā stāvokļa lietās.34 Līdz ar to, ja

7izpildītos piegādātāju pilnīgas atkarības kritērijs visā

8konkrētajā iepirkuma tirgū, tad būtu pamats vērtēt mazumtirgotāja

9atrašanos klasiskajā dominējošajā stāvoklī iepirkumu tirgū, kas

10nav Konkurences likuma 13.panta otrās daļas mērķis. No minētā

11izriet, ka DSM lietās, kad mazumtirgotāja tirgus varas slieksnis

12ir zem klasiskās dominances līmeņa, piegādātāju atkarība per

13se nevar veidoties visā iepirkuma tirgū. Turklāt jāņem vērā,

14ka Rewe/Meinl lietā noteiktais piegādes īpatsvars no

15piegādātāja apgrozījuma virs 22% tika izvēlēts, vērtējot klasiskā

16dominējošā stāvokļa veidošanās iespējas iepirkumu

17tirgū35. Tas ļauj tālāk secināt, ka DSM lietās, kad

18tirgus varas slieksnis ir zemāks par klasiskā dominējošā stāvokļa

19tirgus varas slieksni, ir pamats vērtēt piegādātāju atkarības

20veidošanos arī pie zemākā piegādes īpatsvara.

2118.1. Ņemot vērā minēto, kā arī Lēmuma punktos 16.- 17.

22norādīto, secināms, ka mazumtirgotājam sasniedzot noteiktus

23kvantitatīvos rādītājus (ekonomisko varu), iepirkuma varas

24konstatēšana Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros

25liecina, ka iepirkuma tirgū ir piegādātāji, kuriem veidosies

26atkarība un kuri ir aizsargājami. Līdz ar to iepirkuma tirgū

27jāatšķir gadījumi, kad iepirkuma vara tiek izmantota pret

28piegādātājiem, kuriem nav tirgus varas (mazumtirgotāja vienpusēji

29tirgus varas izpausmes gadījumi), no gadījumiem, kad

30piegādātājiem arī piemīt tirgus vara (abpusēji tirgus varas

31izpausmes gadījumi) un mazumtirgotājs nespēj uzspiest netaisnīgus

32un nepamatotus noteikumus, piemēram, lielu, starptautiska mēroga

33piegādātāju gadījumā.

3418.2. Šādos apstākļos secināms, ka mazumtirgotāja iepirkuma

35vara pati par sevi liecina, ka iepirkuma tirgū var veidoties

36piegādātāju atkarība. Līdz ar to, konstatējot iepirkuma varu,

37piegādātāju atkarība konkrētajā iepirkuma tirgū tiek prezumēta.

38Apstāklis, ka ne visiem vai arī lielākajai daļai piegādātāju

39konkrētajā iepirkuma tirgū neveidosies atkarība no

40mazumtirgotāja, neietekmē DSM stāvokļa esamību un neatbrīvo

41mazumtirgotāju no atbildības ievērot DSM ļaunprātīgas

42izmantošanas aizliegumu attiecībās ar atkarīgajiem piegādātajiem.

43Savukārt, pārejot pie DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

44iespējamā pārkāpuma izvērtēšanas, Konkurences likuma 13.panta

45otrās daļas regulēšanas mērķis tiek sasniegts, katrā konkrētajā

46gadījumā individuāli novērtējot piegādātāja atkarību, lai

47tādējādi novērstu normas nepamatotu piemērošanu abpusējiem tirgus

48varas izpausmes gadījumiem.

4918.3. No minētā izriet secinājums, ka iepirkuma vara ir DSM

50konstituējošs elements, savukārt piegādātāju atkarība ir DSM

51ļaunprātīgas izmantošanas priekšnoteikums, kas pārbaudāma

52konkrēta pārkāpuma ietvaros.

1Par labu apsvērumam, ka DSM pamatā ir mazumtirgotāja

2iepirkuma varas apmērs, liecina arī citu Eiropas Savienības

3dalībvalstu pieņemtie mazumtirdzniecību regulējošie normatīvie

4akti.

519.1. Tā Ungārijas 2005.gada Tirdzniecības likumā36

6paredzēts būtiskas ietekmes jēdziens. Atbilstoši likuma 2.panta

7"e" punktam, būtiska tirgus vara attiecas uz tādu

8tirgus stāvokli, kad mazumtirgotājs ir piegādātāja neizbēgams

9sadarbības partneris, lai piegādātājs varētu sasniegt

10galapatērētāju, un mazumtirgotājs savas mazumtirdzniecības tirgus

11daļas dēļ spēj ietekmēt produkta vai produktu grupas piekļuvi

12mazumtirdzniecības tirgum reģionālā vai nacionālā līmenī.

13Savukārt likuma 7.panta trešā daļa paredz, ka tirgus dalībniekam

14ir būtiska ietekme attiecībās ar piegādātājiem, ja tirgus

15dalībnieka, tā mātes un meitas uzņēmumu vai iepirkuma grupas

16gadījumā - to dalībnieku iepriekšējā gada konsolidētais gada

17apgrozījums pārsniedz 100 miljardus forintu, kas, pārrēķinot

18latos, ir aptuveni 250-280 milj. latu atkarībā no tā, vai tiek

19attiecīgi izmantots aktuālais vai uz likuma pieņemšanas brīdi

20noteiktais valūtas kurss.

2119.2. Līdzīgi arī Lietuvas Tirdzniecības likuma37

222.pantā noteikts, ka būtiska ietekme

23mazumtirdzniecībā38 ir gadījumā, ja mazumtirgotājam

24pieder vismaz 20 veikali, kuru komercplatība ir vismaz 400

25m2, kā arī ja iepriekšējā gada apgrozījums Lietuvas

26Republikā ir 400 milj. litu, kas, pārrēķinot latos, ir aptuveni

2782 milj. latu.

2819.3. No minētā secināms, ka pamata kritērijs būtiskas

29ietekmes konstatēšanai ir mazumtirgotāja iepirkuma vara, kas

30balstās uz mazumtirgotāja apgrozījumu atsevišķi vai kopsakarā ar

31noteiktas platības veikalu skaitu. Piegādātāju atkarība nav

32obligāts kritērijs būtiskas ietekmes stāvokļa konstatēšanai. Tas

33izriet no tā, ka praksē paredzami gadījumi, kad spēcīgi

34piegādātāji, kuru apgrozījums ievērojami pārsniegs likumā

35noteikto apgrozījumu būtiskās ietekmes konstatēšanai, visticamāk

36varēs atsvērt mazumtirgotāja spēju uzspiest netaisnīgus

37noteikumus. Neskatoties uz to, mazumtirgotājam piemīt būtiska

38ietekme, šāds tirgus stāvoklis pats par sevi neliecina par spēju

39attiecībās ar jebkuru piegādātāju uzspiest netaisnīgus darījuma

40noteikumus.

1Ņemot vērā, ka gan būtiskas ietekmes jēdziens, gan DSM

2jēdziens atspoguļo tirgus dalībnieka tirgus varas apmēru zem

3klasiskās dominances līmeņa, turklāt abi jēdzieni attiecas uz

4vienu tautsaimniecības jomu - mazumtirdzniecību, tad iepriekš

5minētos būtiskās ietekmes jēdziena novērtēšanas kritērijus ir

6pamats ņemt vērā, noskaidrojot DSM jēdziena saturu. Jāpiebilst,

7ka atšķirībā no iepriekš minēto Eiropas Savienības dalībvalstu

8regulējuma, Latvijas gadījumā apsvērumu izdarīšana par

9mazumtirgotājā iepirkuma varas kvantitatīvajiem rādītājiem, kurus

10sasniedzot, konstatējams DSM, un piegādātāju atkarības līmeni,

11kad var izpausties DSM ļaunprātīga izmantošana, ir atstāta

12iestādes ziņā.

13Iepirkuma varas un iepirkuma tirgus

14pieprasījuma puses raksturojums

1Atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrajai daļai DSM

2konstatēšanai nepieciešams konstatēt iepirkuma varu, kura pastāv

3pietiekami ilgu laiku. Likums nesniedz pietiekami ilga laika

4jēdziena tālāku skaidrojumu. Konkurences padomes ieskatā,

5iepirkuma varu pietiekami ilgā laika posmā raksturo tāds

6mazumtirgotāja tirgus varas stāvoklis, kad nav gaidāms, ka esošie

7tirgus dalībnieki (gan konkurenti, gan piegādātāji) varētu krasi

8ietekmēt konkrētā mazumtirgotāja tirgus pozīciju

9mazumtirdzniecības vai iepirkuma tirgū un ievērojami mainīt

10tirgus sadalījumu.39 Par minēto var liecināt tirgus

11vēsturiskā attīstība. Ņemot vērā minēto, iepirkuma varas

12raksturojumam pietiekami ilgā laika posmā tiks izmantoti divu

13pēdējo gadu dati, lai gan turpmāk izklāstītās tirgus tendences un

14kopsakarības mazumtirdzniecībā vērojamas jau gandrīz desmit gadu

15garumā40.

1Vispārējais

2mazumtirdzniecības raksturojums

3Vispārējo situāciju mazumtirdzniecībā raksturo šādi fakti:

41) mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā

5tiek tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka (NACE kods 5211)

6kopējais apgrozījums 2008.gadā bija Ls 1 821 702 000, bet

72009.gadā - Ls 1 511 107 000. Lai gan 2009.gadā ekonomiskās

8krīzes ietekmē piedzīvots būtisks mazumtirdzniecības apgrozījuma

9kritums par 17%, mazumtirdzniecības nozare ir tā, kurai pēdējā

10desmitgadē Latvijas tautsaimniecībā vērojama dinamiska

11attīstība;

122) modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu

13vidi, skaits 2008.gadā bija 12 (neskaitot SIA "BAF LTD"

14apvienību un SIA "BALTSTOR"41, un 2008.gadā

15to kopējais apgrozījums bija Ls 1 379 873 284, kas veidoja 76% no

16kopējās mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā

17tiek tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējās

18mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos; 2009.gadā minētie

19rādītāji attiecīgi bija 80% un 73%;

203) kopējais ikdienas patēriņa preču apgrozījuma lielveikalu

21vidē īpatsvars attiecībā pret kopējo apgrozījumu vispārējā

22mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos ir ar augošu

23tendenci, proti, 2005.g. - 51%, 2006.g. - 51%, 2007.g. - 64%,

242008.g. - 69%, 2009.g. - 73%42. Līdz ar to šī

25tirdzniecības vide kļuvusi par neaizstājamu un būtiskāko

26tirdzniecības formu.

27Mazumtirdzniecības tirgū 2008.gadā koncentrācijas pakāpe CR

28(angļu val. - concentration ratio) četriem lielākajiem

29tirgus dalībniekiem - SIA "RIMI Latvia", SIA

30"MAXIMA Latvija", SIA "ELVI

31Grupa"43, SIA "Latvijas tirgotāju

32kooperācija "Aibe"" - bija 79%, kas liecina par

33augstu tirgus koncentrāciju, jo atlikušie astoņi dala 21% tirgus.

34CR diviem lielākajiem tirgus dalībniekiem - SIA "RIMI

35Latvia" un SIA "MAXIMA Latvija" - bija (*)

36(>60%), pārējie desmit mazumtirdzniecības tīkli nodrošina

37atlikušo (*) (<40%) noietu. Trešais lielākais

38mazumtirdzniecības tīkls nodrošina (*) (<10%) noieta, kas ir

39vairāk nekā 4 reizes mazāk kā katrs no pirmajiem diviem

40mazumtirgotājiem.

41Četru iepriekš minēto lielāko tirgus dalībnieku HHI (angļu

42val. - Herfindahl-Hirschman Index) 2008.gadā bija

432158, bet diviem lielākajiem tirgus dalībniekiem HHI bija (*)

44(>2000), kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju.

452009.gadā CR četriem lielākajiem tirgus dalībniekiem bija 79%,

46diviem lielākajiem - (*)(>60%), bet pārējie deviņi

47mazumtirdzniecības tīkli nodrošināja (*) (<40%) noietu. Četru

48lielāko (SIA "RIMI Latvia", SIA "MAXIMA

49Latvija", SIA "Pārtikas tirdzniecības kooperācija

50"Aibe"", SIA "Iepirkumu grupa") HHI bija

512317, kas liecina par augstu tirgus koncentrāciju, savukārt

52diviem lielākajiem (SIA "RIMI Latvia" un SIA

53"MAXIMA Latvija") koncentrācija konkrētajā tirgū bija

54palielinājusies līdz (*)(>2000).

55Minētie rādītāji liecina par augstu tirgus koncentrācijas

56līmeni lielveikalu vidē, kā arī par divu lielāko mazumtirgotāju

57tirgus varas pakāpi konkrētajā tirgū.

1SIA "MAXIMA

2Latvija" tirgus pozīcija mazumtirdzniecībā

3SIA "MAXIMA Latvija" mazumtirdzniecības veikalu

4tīkls jau ilgā laika periodā Latvijas teritorijā stabili attīstās

5un paplašinās. Ienākšana Latvijas teritorijā notika 2001.gadā,

6kad Latvijas teritorijā tika atklāts pirmais veikals un bija

7iespējams aizņemt daudzas stratēģiski izdevīgas vietas

8mazumtirdzniecības veikšanai.

9Tirdzniecības vietu izvietojuma stratēģija - lielākajās

10Latvijas pilsētās un apdzīvotajās vietās, kur ir pietiekami daudz

11ekonomiski aktīvu iedzīvotāju un līdz ar to arī lielāka

12pirktspēja. SIA "MAXIMA Latvija" ir plašākais veikalu

13tīklojums Latvijas teritorijā. (*)44

14SIA "MAXIMA Latvija" ir Lietuvas uzņēmums, kurš

15ietilpst MAXIMA GRUPE, UAB45, kas ir pārstāvēts

16visās Baltijas valstīs un Bulgārijā. Tas dod iespēju centralizēti

17veikt konsolidētus iepirkumus, lielu apjomu ietekmē panākot

18zemākas iepirkuma cenas un citus piegādes noteikumus izdevīgākus

19nekā pārējiem mazākajiem mazumtirdzniecības tīkliem.

20Neviens no konkurentiem, izņemot SIA "RIMI Latvia",

21nav spējis apdraudēt šīs komercsabiedrības pozīcijas

22mazumtirdzniecības tirgū46. SIA "RIMI

23Latvia" apgrozījums konkrētajā tirgū ir līdzīgs SIA

24"MAXIMA Latvija" apgrozījumam.

25SIA "MAXIMA Latvija" darbojas visā valsts

26teritorijā. Minētie apstākļi (apgrozījums, tirgus daļa,

27mazumtirdzniecības tīkla izplatība un pārklājums) kopumā norāda,

28ka SIA "MAXIMA Latvija" piesaista būtisku patērētāju

29daļu Latvijā un tā ir būtisks un neaizstājams sadarbības

30partneris ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai

31(tirdzniecībai) galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura

32vēlas izplatīt savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos

33veikalos vai lielākajā daļā no tiem.

34Ikdienas patēriņa preču uzraudzība lietas ietvaros iegūtā

35informācija liecina, ka SIA "MAXIMA Latvija" veic

36iepirkumus ārvalstīs, un šāda iepirkuma politika palielina

37aizvietojamību tirgus pieprasījuma pusē.

1SIA "MAXIMA

2Latvija" apgrozījums un tirgus daļa ikdienas patēriņa preču

3mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē

4SIA "MAXIMA Latvija" apgrozījums:

51) 2008.gadā - Ls (*) (bez PVN), (*) (<40%) no ikdienas

6patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu vidē;

72) 2009.gadā - Ls (*) (bez PVN), (*) (<40%) no

8ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības lielveikalu vidē.

92009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, mazumtirdzniecības kopējam

10apgrozījumam Latvijā samazinoties par apmēram 17%, SIA

11"MAXIMA Latvija" apgrozījums krities par apmēram (*)

12(<10%), kas liecina par tās spēju krītoša pieprasījuma

13apstākļos noturēt savu tirgus daļu.

14Tabula Nr.1

15SIA "MAXIMA Latvija"

16apgrozījuma sadalījums 2008.-2009.gadā

17Pārtikas preču grupas

18Nepārtikas preču grupas

19Kopā

202008.gads:

212009.gads:

22Īpatsvars kopējā

23apgrozījumā:

24(*)

25(*)

26(*) (>70%)

27(*)

28(*)

29(*) (<30%)

30(*)

31(*)

32100%

33No minētās informācijas var secināt, ka ikdienai nepieciešamās

34pārtikas preces rada ievērojamu apjomu no SIA "MAXIMA

35Latvija" apgrozījuma, bet ikdienai nepieciešamās nepārtikas

36preces, kas šajā lietā netiks detalizētāk vērtētas, daudz mazāku

37apjomu.

1SIA "MAXIMA

2Latvija" iepirkuma īpatsvars iepirkuma tirgū

3SIA "MAXIMA Latvija" īpatsvars kopējā pārtikas preču

4iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču iepirkumā lielveikalu

5vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām

6mazumtirgotāju ķēdēm) ir tuvs tās mazumtirdzniecības tirgus daļai

7lietā definētajā tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču

8mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas

9teritorijā.

10Pašreizējā konkrētā tirgus struktūra liecina, ka

11mazumtirdzniecības ķēdes vietējiem pārtikas preču

12ražotājiem/piegādātājiem ir neaizvietojams noieta kanāls. Tā kā

13SIA "MAXIMA Latvija" un SIA "RIMI Latvia"

14aizņem konkrētajā tirgū kopā vairāk kā 60% un pārējo daļu dala

15citas mazākās veikalu ķēdes, kuras preču iepirkšanas noteikumu

16izveidē cenšas sekot tirgus līderiem, secināms, ka lielākā daļa

17preču Latvijas tirgū tiek iepirktas atbilstoši nosacījumiem,

18kurus ir izvirzījušas lielveikalu ķēdes, un starp tiem nav

19būtisku atšķirību. Piegādātāji, kuriem nav līdzvērtīgu

20alternatīvu izplatīšanas kanālu, spiesti šos nosacījumus pieņemt,

21jo labi attīstīts un plaši sazarots mazumtirdzniecības kanāls ir

22būtisks priekšnosacījums preces nonākšanai līdz plašam

23galapatērētāju lokam. Citi izplatīšanas kanāli līdzvērtīgu

24alternatīvu nepiedāvā. Savukārt, lai mazākās ķēdes varētu

25konkurēt ar lielajām, tām arī ir jāiepērk preces ar pēc iespējas

26tām labvēlīgākiem noteikumiem. Arī šajā gadījumā līgumu slēgšanas

27procesā bieži vien vadošā loma ir mazumtirgotājam.

1Citi SIA "MAXIMA

2Latvija" veikalu tīkla ietekmes un iepirkuma varas

3rādītāji

426.1. Lai salīdzinātu lielāko mazumtirdzniecības tīklu

5darbības produktivitāti un efektivitāti, izmantots viens no

6mazumtirdzniecības standarta rādītājiem - tirdzniecības platību

7efektīvas izmantošanas rādītājs (norāda, cik lielu apgrozījumu

8dod katrs tirdzniecības platības m2)47.

9Kā norādīts SIA "MAXIMA Latvija" 14.04.2010. vēstulē

10Nr.112: (*).

11SIA "MAXIMA Latvija" tirdzniecības platību efektīvas

12izmantošanas rādītājs:

131) 2008.gadā (*) Ls/m2;

142) 2009.gadā (*) Ls/m2.

15Vidējais tirdzniecības platību efektīvas izmantošanas rādītājs

16visiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā 2008.gadā bija 2996

17Ls/m2, bet 2009.gadā ‑ 2532 Ls/m2.

18Ievērojot minēto, var secināt, ka tirdzniecības platību

19efektīvas izmantošanas rādītājs SIA "MAXIMA Latvija" ir

20būtiski augstāks nekā vidēji citiem konkrētā tirgus

21dalībniekiem.

2226.2. Fakts, kas palielina SIA "MAXIMA Latvija" kā

23mazumtirgotāja ietekmi uz ražotājiem/piegādātājiem, ir tā

24pašzīmola preču esamība, kuras mazumtirgotājs ievieš, lai

25efektivizētu savu darbību, t.sk. samazinātu izmaksas, lietderīgāk

26izmantotu savu tirdzniecības platību u.tml.

27Pašzīmola preces palielina SIA "MAXIMA Latvija" kā

28mazumtirgotāja iepirkuma varu attiecībās ar piegādātājiem, jo

29mazumtirgotājs, pieņemot savus komerciālos lēmumus gan par

30pašzīmolu preču virzīšanu un realizāciju, gan par ražotāja zīmola

31preču izvietošanu un realizācijas nosacījumiem, neizbēgami

32saglabā konkurences priekšrocības attiecībā pret ražotāju zīmolu

33precēm.

34Pašzīmola preces dod iespēju SIA "MAXIMA Latvija"

35tirgū īstenot samērā neatkarīgu cenu veidošanas stratēģiju, jo

36patērētājiem un konkurentiem attiecībā uz šīm precēm lielākoties

37nav iespējams veikt tiešu cenu salīdzinājumu, kā tas ir zīmola

38preču gadījumā.48

39Pēc Konkurences padomes iegūtās informācijas SIA "MAXIMA

40Latvija" pašzīmola preču īpatsvars kopējā pārtikas preču

41grupā pēc apjoma 2008.gadā bija (*) (<10%) un 2009.gadā bija

42(*)(<10%), bet pēc apgrozījuma 2008.gadā bija (*) (<10%) un

432009.gadā (*) (<10%). Pašzīmola preču īpatsvars kopējā

44apgrozījumā ir vērtējams kā nebūtisks, taču jāņem vērā, ka tas ir

45ar pieaugošu tendenci. Turklāt tikai atsevišķās pārtikas preču

46grupās tiek tirgotas pašzīmola preces un attiecīgās preču grupas

47ietvaros pašzīmola preču īpatsvars gan pēc apjoma, gan

48apgrozījuma ir lielāks.

4926.3. Iepirkuma varu pastiprina arī mazumtirgotāju piedāvātās

50spēcīgas un atpazīstamas lojalitātes programmas, kuru mērķis ir

51veicināt patērētāju uzticību konkrētā mazumtirgotāja piedāvājumam

52un motivēt tos turpmākiem pirkumiem. Tā SIA "MAXIMA

53Latvija" piedāvātās Paldies kartes programmu ietvaros

54pircējam tiek atvērts konts "MAXIMA" naudas uzkrāšanai,

55proti, katru reizi, iepērkoties par summu virs viena lata,

56pircējs tajā saņem 1% no pirkuma summas, ko var izlietot turpmāko

57pirkumu apmaksai SIA "MAXIMA Latvija" veikalos.

5826.4. Attiecībā uz sortimenta daudzveidību un piegādātāju

59skaitu konstatējams, ka 2008. un 2009.gadā SIA "MAXIMA

60Latvija" iepirkuma politikā bijušas izmaiņas. Tā visā

61pārtikas preču grupā 2008.gadā uzņēmums veicis iepirkumu no (*)

62piegādātājiem, 2009.gadā - no (*), t.i., par (*) palielinot savu

63piegādātāju skaitu. Kas attiecas uz sortimenta vienību skaitu,

64tad pārtikas preču grupā 2009.gadā tas samazinājies par apmēram

65(*), t.i., no (*) uz (*). Līdz ar to konstatējams, ka SIA

66"MAXIMA Latvija" 2009.gadā iepirkumā orientējusies uz

67plašāku piegādātāju loku, vienlaicīgi nedaudz sašaurinot

68sortimentu.

69Piegādātāju atkarība un iepirkuma

70tirgus piedāvājuma puses raksturojums

1Piedāvājuma puses

2aizvietojamība

3Piedāvājuma (piegādes) puses aizvietojamība iepirkuma tirgū

4lietas izpētes gaitā tika izvērtēta pie nosacījuma, ka

5komercsabiedrība ir nokļuvusi tādā situācijā, kad tā ir spiesta

6ciest zaudējumus nozīmīga nerealizētā apjoma dēļ. Šajā gadījumā

7uzņēmums var izvērtēt iespēju pārorientēties uz citu preču

8ražošanu, kas ir visgrūtākais ceļš, vienlaicīgi tas var

9pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā vai pārorientēties

10uz citiem realizācijas kanāliem.

11Piegādes puses izvērtēšanā vēl ir jāņem vērā šādi faktori:

121) ražotāju/piegādātāju struktūra;

132) piegādātāju lielums, jo mazo un vidējo uzņēmumu preces

14visātrāk ir pakļautas izslēgšanas riskam no mazumtirgotāju

15sortimenta, ja vien tie nav patērētāju iecienīti vai/un nišas

16produkti);

173) vai attiecīgajā preču kategorijā ir izteikta patērētāju

18lojalitāte pret vietējiem produktiem.

1927.1. Piegādātāja spēja

20pārorientēties uz citu preču ražošanu

21Šajā gadījumā ir jāvērtē ražošanas uzņēmuma pārorientēšanas

22iespējas uz jaunu konkrēto tirgu, kas ietver cita veida

23preču/preču grupas ražošanu/piegādi. Šī pārorientācijas iespēja

24īstermiņā ir vērtējama kritiski, īpaši ražošanas uzņēmumiem, kuri

25ir ieguldījuši salīdzinoši būtiskus līdzekļus savas ražotnes un

26zinātības izveidei. Šādas pārorientēšanās iespējas izvērtēšanai

27ražošanas uzņēmumam jānodrošina: (1) jaunu izejvielu piegādes

28kanāli; (2) jauno preču ražošanai nepieciešamo iekārtu iegāde un

29tehnoloģiju ieviešana; (3) attiecīgi apmācīta un kvalificēta

30darba spēka piesaiste; (4) mārketinga programmas, reklāma jaunu

31preču atpazīstamībai patērētājam. Savukārt gadījumā, ja

32pārorientācija notiek uz tādu preču ražošanu, kas tirgū jau

33pastāv, ražošanas uzņēmumam jānodrošina stratēģija, kā iegūt

34konkurenta tirgus daļu, kas līdz šim ir jau ražojis/piegādājis

35attiecīgo produktu. Visi minētie apstākļi ir saistīti ar papildu

36līdzekļu ieguldīšanu un ir īstenojami tikai ilgtermiņā. Turklāt

37iespēja pārorientēties uz citu preču ražošanu nenodrošina iespēju

38realizēt šīs preces un nemazina piegādātāja atkarību no

39mazumtirgotāja.

4027.2. Piegādātāja spēja

41pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā

42Lai ieietu kādā jaunā mazumtirdzniecības tirgū jaunā

43ģeogrāfiskajā teritorijā, sākotnējā posmā ir nepieciešami

44resursi, kas saistīti ar izplatīšanas nodrošināšanu, preču zīmolu

45atpazīstamības veidošanu u.c. faktoriem. Tāpat ilgtermiņā iespēja

46ienākt citos tirgos saistīta ar ražotāja spēju nodrošināt

47regulārus un lielus piegādes apjomus. Vieglāk un ātrāk ražotājam

48pārorientēt savas preces uz citiem tirgiem, ja tas jau tur

49izplata šīs preces, t.i., palielinot savus pārdošanas apjomus uz

50to preču rēķina, kuru tirgus bija jāpamet, nekā situācijā, ja tas

51tikai ienāk tirgū. Tāpat vieglāk tas izdarāms citā ģeogrāfiskā

52tirgū pieprasījuma pieauguma apstākļos.

53Atsevišķos gadījumos ražošanas uzņēmums citos tirgos var ieiet

54minimāli mainot tehnoloģiju, piemērojot iekārtas izmaiņām - tas

55ir gadījumos, ja ražošanas uzņēmums pārorientē savu ražoto

56produkciju uz tāda veida produkcijas ražošanu, kas jau ir zināma

57tirgū.

58Tādējādi Lēmuma 27.1. un 27.2.apakšpunktā apskatītās iespējas

59ienākt citā tirgū vai palielināt savas piegādes prasa papildu

60resursus, tās ir realizējamas ilgtermiņā un nav uzskatāmas par

61vērā ņemamu alternatīvu DSM lietās. Vienlaicīgi secināms, jo

62piegādātājam ir lielāka ģeogrāfiskā aptveramība un pārdošanas

63apjomu īpatsvars citās ģeogrāfiskās teritorijās, jo tas varētu

64būt mazāk atkarīgs no mazumtirgotāja.

6527.3. Piegādātāja spēja

66pārorientēties uz citiem realizācijas kanāliem

67Preču piegāde mazumtirdzniecībai ir nodalāma no citiem

68realizācijas kanāliem, jo šeit bieži ir citi piegādes noteikumi,

69iepakojums u.c. faktori.

70Ievērojot teikto, konditorejas izstrādājumu piegādi

71mazumtirdzniecībai ir iespējams nošķirt no citiem piegādes

72kanāliem (sabiedriskā ēdināšana, skolas u.c.), jo tur ir cita

73fasējuma produkti, to sortiments u.c. piegādes atšķirības.

74Konkrētajā gadījumā piegādātājs ir konditorejas izstrādājumu

75ražotājs, bet pircējs ir mazumtirdzniecības uzņēmums, kuram

76sortimenta nodrošināšanai ir nepieciešami dažādi konditorejas

77izstrādājumi.

78Izvēloties konkrēto piegādātāju, apspriežot līguma noteikumus

79un turpmāko sadarbību, tiek ņemts vērā gan kopīgais attiecīgā

80piegādātāja sortiments, gan atsevišķu produktu konkurētspēja

81starp citiem līdzīgiem produktiem.

82No Lēmuma II sadaļā veiktās mazumtirdzniecības tirgus analīzes

83un lēmuma III sadaļā veiktās iepirkuma varas analīzes izriet, ka

84pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem SIA "MAXIMA

85Latvija" kā mazumtirdzniecības uzņēmums ir svarīgs un

86neaizvietojams darījumu partneris. SIA "MAXIMA Latvija"

87ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem

88Latvijā. Ražotājam, ja to izslēdz no SIA "MAXIMA

89Latvija" piegādāju saraksta, varētu būt salīdzinoši grūti un

90pat neiespējami šo preču apjomu pārdot citam mazumtirgotājam,

91kuram var būt maza komerciāla interese vai iespējas iekļaut

92sortimentā papildu preces, jo tam jau ir noslēgti līgumi ar

93piegādātājiem, tā plaukti ir aizpildīti, papildu preču iekļaušana

94sortimentā var radīt papildu izmaksas, nepalielinot kopējo

95sortimenta apgrozījumu, bet pārdalot to starp mazumtirgotāja jau

96esošā sortimenta produktiem. Līdz ar to, lai iekļūtu jaunā tīklā,

97ražotājam/piegādātājam ir jāpiedāvā mazumtirgotājam nosacījumus,

98kas dod lielāku labumu konkrētajam mazumtirgotājam, nekā

99sadarbība ar citiem ražotājiem vai piegādātājiem.

100Tāpat piegādātājam, ja pret viņu tiek vērsti netaisnīgi

101nosacījumi no mazumtirgotāja puses, ir liegta iespēja investēt

102tālākā attīstībā, jaunu produktu ieviešanā, turklāt var tikt

103apdraudēta tā atrašanās konkrētajā tirgū.

104Katram uzņēmumam ir sava ražošanas un pārdošanas stratēģija.

105Līdz ar to konkrētais uzņēmums līdz zināmam brīdim var

106pielāgoties mazumtirgotāja prasībām, bet, ja tiek uzspiesti

107nosacījumi, kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam un

108nepieciešamībai nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņā, tad šim

109uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais konkrētais tirgus.

110Vēl ir jāņem vērā fakts, ka konkrētajā tirgū vienmēr pastāvēs

111sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri nekavējoties būs

112gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos

113veikala plauktus.49 Mazumtirgotājs diezgan ātri un bez

114nozīmīgiem zaudējumiem var aizstāt viena piegādātāja sortimentu

115ar citu (par to liecina dati par piegādātāju skaita izmaiņām SIA

116"MAXIMA Latvija" un uzņēmuma 2008., 2009.gada Gada

117pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs pēc nodokļu

118nomaksas, t.i., ap 3,7%).

119Izņēmums no minētās situācijas ir tikai tie piegādātāji un to

120ražotās/piegādātās preces, pret kurām galapatērētāji ir īpaši

121lojāli (tādējādi mazumtirgotājs nevar atteikties no šo preču

122tirdzniecības), t.i., kuriem var prezumēt tirgus varu attiecīgo

123produktu piegādē mazumtirdzniecībā.

124Lēmuma 26.4.apakšpunktā konstatētais piegādātāju skaita

125palielinājums par (*) liecina, ka jauniem piegādātājiem ir

126iespējams uzsākt sadarbību ar SIA "MAXIMA Latvija", tai

127pašā laikā samazinoties SIA "MAXIMA Latvija" vidējai

128iepirkuma vērtībai un apjomam, piegādātājiem jārēķinās ar

129mazumtirgotāja realizējamo iespēju operatīvi pārslēgties uz

130citiem iepirkuma avotiem - jauniem piegādātājiem - un optimizēt

131sortimentu, atsakoties no patērētāju mazāk pieprasītām precēm vai

132citādi mazumtirgotāja skatījumā nelietderīgiem iepirkumiem.

133Līdz ar to secināms, ka, lai gan vidējais gada iepirkums (kas

134gan neatspoguļo reālo viena piegādātāja nodrošināto iepirkuma

135vērtību) no viena piegādātāja pārtikas preču grupā uzskatāms par

136būtisku, tomēr piegādātāju sadrumstalotības palielinājums, SIA

137"MAXIMA Latvija" palielinot piegādātāju skaitu un

138samazinot vidējo iepirkuma apjomu no viena piegādātāja, liecina

139par tās spēju attiecībā pret piegādātājiem realizēt rīcības

140brīvību atbilstoši savai mārketinga stratēģijai preču klāsta un

141tā pieejamības nodrošināšanā.

1Piegādātāju un SIA

2"MAXIMA Latvija" apgrozījumu salīdzināšana

3Viens no lietā analizējamajiem piegādātāja atkarības

4rādītājiem ir tā apgrozījums salīdzinājumā ar mazumtirgotāja

5apgrozījumu. Minētais kritērijs jāvērtē kopā ar piegādes tirgus

6struktūru, jo arī piegādātājam ar samērā nelielu apgrozījumu var

7būt tirgus vara attiecīgā produkta piegādē.

8Vislielākais apgrozījums saskaņā ar Centrālās statistikas

9pārvaldes sniegto informāciju 2008.gadā no Latvijas pārtikas

10ražošanas uzņēmumiem bija AS "Latvijas balzams" (103

11milj. Ls), AS "Rīgas piena kombināts" (60 milj. Ls),

12SIA "Cido Grupa" (45,64 milj. Ls). Minētais norāda, ka

13pat Latvijas lielāko pārtikas ražošanas komercsabiedrību

14apgrozījums ir vairākas reizes mazāks nekā SIA "MAXIMA

15Latvija" kopējais apgrozījums, kas 2009.gadā bija Ls 397 082

1SIA "Siguldas Maiznieks " apgrozījums saskaņā ar

2šīs komercsabiedrības gada pārskatu 2008.gadā bija Ls 453 899 un

32009.gadā bija Ls 372 506.

1Konditorejas

2izstrādājumu iepirkuma tirgus

3Konditorejas izstrādājumu piegāde ir samērā sadrumstalota,

4blakus Latvijas ražotājiem ir daudz ārvalstu piegādātāju. Šī

5tirgus dalībniekiem nav plaši pazīstamu preču zīmju,

6visatpazīstamākais zīmols ir AS "Staburadze" ražotajiem

7cepumiem, vafelēm, kēksiem. Latvijas tirgū ir sastopami vairāki

8populāri ārvalstu produkti. Kopumā kā maizes un miltu

9izstrādājumu ražotāji Pārtikas veterinārā dienesta reģistrā ir

10reģistrētas vairāk nekā 300 komercsabiedrības.

11Konkrētajā konditorejas preču piegādātāju grupā 2009.gadā SIA

12"MAXIMA Latvija" ir palielinājusi piegādātāju skaitu

13salīdzinājumā ar 2008.gadu no (*) uz (*). Vienlaikus no (*) uz

14(*) samazināts sortimenta vienību skaits.

15Viens piegādātājs konditorejas preču grupā vidēji SIA

16"MAXIMA Latvija" piegādāja:

171. 2008.gadā - (*) kg un Ls (*);

182. 2009.gadā - attiecīgi (*) kg un Ls (*), tātad 2009.gadā

19apjoms palielinājies par (*), bet apgrozījums par (*).

20Tas norāda, ka, palielinot kopējo konditorejas preču iepirkumu

212009.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, SIA "MAXIMA

22Latvija" spējusi no esošiem/jauniem piegādātājiem vai nu

23realizēt lētāku preču iepirkumus, vai arī veikusi agresīvāku

24iepirkuma cenu politiku, kas liecina par SIA "MAXIMA

25Latvija" ietekmi attiecībā pret piegādātājiem.

26Saskaņā ar SIA "MAXIMA Latvija" sniegto informāciju

27par 10 lielākajiem piegādātājiem 2009.gadā (*) piegādāja (*)

28(<40%) no SIA "MAXIMA Latvija" nepieciešamā

29konditorejas izstrādājumu apjoma un bija lielākais piegādātājs

30konditorejas preču grupā. Pārējās šīs preču grupas piegādes ir

31sadrumstalotas, t.i., katra no pārējo 9 lielāko piegādātāju

32īpatsvars SIA "MAXIMA Latvija" konditorejas

33izstrādājumu apjomā ir samērā neliels, t.i., nesasniedz 10 %. SIA

34"Siguldas Maiznieks" nav norādīts 9 lielāko piegādātāju

35vidū. Tas nozīmē, ka tās produkcijas īpatsvars piegādes apjomā

36SIA "MAXIMA Latvija" konditorejas preču grupā ir zem

37(*) (<10%) (desmitā lielākā konditorejas preču piegādātāja

38īpatsvars).

39No desmit lielākajiem piegādātājiem deviņi ir Latvijā

40reģistrētas komercsabiedrības, no kurām sešas komercsabiedrības

41produkciju ražo Latvijas teritorijā.

42SIA "Siguldas Maiznieks" piegāžu apjoms SIA

43"MAXIMA Latvija" 2009.gadā bija (*) (>50%) no šī

44ražotāja saražotās produkcijas (SIA "Siguldas

45Maiznieks" 24.08.2010. sniegtā informācija).

46SIA "Siguldas Maiznieks" jau vairākus gadus ražo

47tikai cepumus, sausiņus un kēksus. Šīs komercsabiedrības

48sortiments ir līdzīgs citu šīs nozares komercsabiedrību

49sortimentam. Konkurences padome, ņemot vērā minēto, secina, ka

50SIA "Siguldas maiznieks" specializējas vienas -

51konditorejas - preču grupas ražošanā un pārslēgties uz citas

52produkcijas ražošanu ātri un bez lieliem ieguldījumiem

53nespēj.

54Konkurences padome secina, ka, jo sadrumstalotāka ir piegādes

55puse gan pārtikas grupas kopumā, gan arī atsevišķās grupās,

56piemēram, konditorejas preču grupā, un jo neelastīgāks ir

57piedāvājums (nespējot pārslēgties uz citu preču piegādi), jo

58lielāka piegādātāju atkarība no SIA "MAXIMA Latvija"

59iepirkuma varas ir prezumējama, t.i., tādējādi piegādātājs

60spiests piekrist/pakļauties mazumtirgotāja noteiktajam iepirkuma

61apjomam un iepirkuma cenai, ja vien (un tas ir primāri) par

62attiecīgā produkta iepirkumu tas ir izdarījis savu izvēli.

1Ņemot vērā Lēmumā 21. un 26.punktā konstatētos apstākļus

2un izdarītos apsvērumus, Konkurences padome secina, ka SIA

3"MAXIMA Latvija" piemīt iepirkuma vara pietiekami ilgā

4laika periodā, kas, ņemot vērā Lēmuma 17.-18. un 27.-29.punktā

5izdarītos apsvērumus, rada piegādātāju atkarību konditorejas

6izstrādājumu iepirkuma tirgū. Līdz ar to konstatējams, ka SIA

7"MAXIMA Latvija" atrodas DSM ikdienas patēriņa preču

8mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas

9teritorijā.

10Līdz ar to pamatojoties uz Lēmuma 29.punktā konstatēto,

11Konkurences padome secina, ka konditorejas izstrādājumu iepirkumu

12tirgū pastāv SIA "Siguldas Maiznieks" atkarība no SIA

13"MAXIMA Latvija". Tādējādi ir pamats vērtēt SIA

14"MAXIMA Latvija" DSM ļaunprātīgas izmantošanas

15aizlieguma iespējamo pārkāpumu attiecībā pret SIA "Siguldas

16Maiznieks".

1Līdz 2009.gada 1.septembrim Konkurences likuma 13.panta

2otrās daļas 5.punkts noteica, ka DSM ļaunprātīga izmantošana

3mazumtirdzniecībā izpaužas kā netaisnīgu un nepamatoti garu

4norēķinu termiņu piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām

5precēm. Pēc 2009.gada 1.septembra norma papildināta ar otro

6teikumu, savukārt sākotnējais panta teksts iekļauts normas

7pirmajā teikumā. Atbilstoši normas otrajam teikumam, norēķinu

8termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš

9nav ilgāks par 20 dienām, ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja

10tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas.

11Derīguma termiņš ir objektīvs kritērijs, kas ļauj novērtēt to,

12ka prece ilgāk par noteikto derīguma termiņu nevar tikt tirgota

13un nevar notikt tās aprite50 ar mērķi pārdot

14patērētājam. Likumdevējs ir noteicis, ka par precēm, kuru

15derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām, jānorēķinās ne ilgāk

16kā 30 dienās. Vienlaikus Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

175.punkta pirmais teikums regulē citus gadījumus, uzliekot tiesību

18normas piemērotājam novērtēt norēķinu termiņa taisnīgumu un

19pamatotību. Ņemot vērā, ka SIA "Siguldas Maiznieks"

20produkcijas derīguma termiņš pārsniedz 20 dienas, taisnīgs un

21pamatots norēķinu termiņš ir vērtējams atbilstoši Konkurences

22likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta pirmajam teikumam.

1Līguma, kas 2008.gada 1.oktobrī ir noslēgts starp SIA

2"MAXIMA Latvija" un SIA "Siguldas Maiznieks",

3(turpmāk - Līgums) IX daļas "Norēķini un maksājumi"

41.punktā ir norādīts, (*).

5Attiecībā uz to, kura puse bija Līgumā noteiktā (*) dienu

6apmaksas termiņa iniciators, SIA "Siguldas Maiznieks"

7ir sniegusi informāciju (18.10.2010. protokols) (*).

8Vienlaikus ir izvērtējams, vai šī līguma noteikuma ietveršana

9Līgumā un tā piemērošana ir atbilstoša Konkurences likuma

1013.panta otrās daļas 2.punktam.

11Ievērojot minētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka,

12lai izvērtētu, vai SIA "MAXIMA Latvija" SIA

13"Siguldas Maiznieks" piemērotais samaksas termiņš ir

14atbilstošs attiecīgajam normatīvajam regulējumam (Konkurences

15likuma 13.panta otrās daļas 5.punktam), būtu jāvērtē šādi

16apstākļi:

171) SIA "MAXIMA Latvija" līgumos ar cepumu un vafeļu

18piegādātājiem noteiktie samaksas noteikumi salīdzinājumā ar

19samaksas noteikumiem, kuri atrunāti Līgumā;

202) SIA "Siguldas Maiznieks" preču aprites rādītāji

21SIA "MAXIMA Latvija" veikalu tīklā, lai izvērtētu, vai

22un kāda saistība (attiecība) pastāv starp preču apriti un

23piegādes biežumu;

243) SIA "Siguldas Maiznieks" norēķināšanās ar saviem

25piegādātājiem un tās finansiālā situācija - lai izvērtētu, vai un

26kā Līgumā noteiktā samaksas kārtība ietekmēja SIA "Siguldas

27Maiznieks" saimniecisko darbību un finansiālo stāvokli.

2832.1. SIA

29"MAXIMA Latvija" veikalos esošo cepumu un vafeļu

30piegādātāju līgumu noteikumi

31Lai izvērtētu iepriekš minētos faktorus, Lietas izpētes laikā

32tika vērtēti uzņēmumam SIA "Siguldas Maiznieks"

33noteiktie samaksas noteikumi salīdzinājumā ar citu līdzīgu preču

34piegādātājiem.

352010.gada 1.oktobrī Konkurences padomes Izpilddirekcija

36nosūtīja SIA "MAXIMA Latvija" informācijas pieprasījumu

37Nr.2139, kurā lūdza sniegt informāciju par SIA "MAXIMA

38Latvija" noslēgtajos līgumos ar lielāko, vidējo un trīs

39mazākajiem piegādātājiem cepumu un vafeļu grupā (pēc apgrozījuma

402009.gadā Ls, bez PVN) noteiktajiem samaksas noteikumiem.

412010.gada 18.oktobrī tika saņemta SIA "MAXIMA

42Latvija" atbildes vēstule Nr.297, kurā tika sniegta šāda

43informācija, kas apkopota tabulā Nr.2.

44Tabula Nr.2

45SIA "MAXIMA Latvija"

46cepumu un vafeļu piegādātāju īpatsvars SIA "MAXIMA

47Latvija" iepirktajā konditorejas izstrādājumu apjomā,

48līgumos ar tiem iekļautie samaksas noteikumi (preču apmaksas

49termiņi, procenti par kapitāla izmantošanu) un norāde par rēķinu

50par kapitāla izmantošanu piestādīšanu/nepiestādīšanu

51(*)

52No tabulā norādītajiem datiem var redzēt, ka SIA "MAXIMA

53Latvija" lielākajam cepumu piegādātājam (*) ir noteikts

54samaksas termiņš (*) dienas, kā arī ir pielīgti procenti par

55kapitāla izmantošanu, bet (*) šos rēķinus nav piestādījusi.

56Attiecībā uz SIA "MAXIMA Latvija" mazākajiem

57piegādātājiem, t.i., tiem, kuru piegādes īpatsvars SIA

58"MAXIMA Latvija" kopējā iepirkumā veido ne vairāk kā

59(*) (<10%) - (*) - var redzēt, ka līgumos atrunātie

60termiņi ir ļoti dažādi - (*), un ir pielīgti procenti par

61kapitāla izmantošanu. SIA "Siguldas Maiznieks", kuras

62piegāžu īpatsvars ir mazāks nekā (*) (<10%), tāpat kā

63(*) dienas.

64Pamatojoties uz minēto analīzi, secināms (*).

65Tāpat konstatējams, (*). No minētā ir pamatoti secināt, ka SIA

66"Siguldas Maiznieks" nav ieguvusi kādus labumus (t.sk.

67finansiālus ieguvumus) salīdzinājumā ar citiem līdzīgu produktu

68piegādātājiem, noslēdzot šādu Līgumu ar SIA "MAXIMA

69Latvija".

7032.2. SIA "Siguldas

71Maiznieks" piegādāto preču aprite SIA "MAXIMA

72Latvija" veikalos

73Lietas izpētes gaitā preču aprites saistība (attiecība) ar

74piegāžu biežumu tika vērtēta, vadoties no šādiem rādītājiem:

751) visa SIA "Siguldas Maiznieks" piegāžu intensitāte

76SIA "MAXIMA Latvija" veikaliem;

772) sešu vairāk pirkto SIA "Siguldas maiznieks"

78ražotu preču vidējais piegāžu biežums un šo preču īpatsvars

79kopējā SIA "Siguldas Maiznieks" SIA "MAXIMA

80Latvija" piegādāto preču apgrozījumā. Tā kā tās veido

81lielāko īpatsvaru SIA "Siguldas Maiznieks" piegādēs SIA

82"MAXIMA Latvija, uzskatāms, ka tās ir pieprasītākās preces

83SIA "Siguldas Maiznieks" piedāvājumā, tāpēc ir svarīgi

84noskaidrot, cik ilgā laikā tās tiek realizētas SIA "MAXIMA

85Latvija" veikalos, krājumiem pārvēršoties naudas

86līdzekļos;

873) SIA "Siguldas Maiznieks" piegādāto preču krājumu

88aprites koeficients un vidējais SIA "Siguldas

89Maiznieks" produkcijas aprites termiņš SIA "MAXIMA

90Latvija" veikalos51.

91Konkurences padome Lietas izpētes ietvaros ieguva kopsavilkumu

92par SIA "MAXIMA Latvija" veiktajiem maksājumiem SIA

93"Siguldas Maiznieks" par laika periodu no 2008.gada

94oktobra līdz 2010.gada februārim (SIA "MAXIMA Latvija"

9521.04.2009. vēstule Nr.126 un SIA "MAXIMA Latvija"

9614.02.2010. vēstule Nr.112). Izvērtējot minētos dokumentus, var

97secināt, ka šajā laika periodā SIA "MAXIMA Latvija" ir

98maksājusi SIA "Siguldas Maiznieks" par piegādāto

99produkciju pamatā Līgumā noteiktajās (*) dienās ar nelielu nobīdi

100vienā vai otrā virzienā.

101Pašlaik SIA "MAXIMA Latvija" Latvijas teritorijā ir

102ap 127 veikaliem. Tā kā uz SIA "MAXIMA Latvija"

103veikaliem SIA "Siguldas Maiznieks" vidēji mēnesī veic

104preču piegādes kopā (*) reizes un, pieņemot, ka piegādes tiek

105veiktas visiem 127 veikaliem vai lielākajai daļai no tiem (Līguma

106pielikumā Nr.4 ir norādīti (*) veikali), produkcija tiek

107piegādāta vidēji (*) reizes mēnesī katram veikalam. Līdz ar to

108var secināt, ka produktu aprite ir samērā intensīva.

10932.3. SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstulē

110Nr.297 ir sniegta informācija, ka (*) Vēl SIA "MAXIMA

111Latvija" minētajā vēstulē norāda, ka "Piegāžu biežums

112nenorāda, cik ilgi produkts uzkavējas veikala plauktā, jo

113pasūtījumi tiek veikti, lai veikalā uzturētu noteiktu krājumu

114apjomu visam piegādātāja produktu portfelim. Tas nozīmē, ka preču

115pasūtījums un piegāde var notikt izsīkstot tikai vienam vienīgam

116produktu veidam. Līdz ar to piegāžu biežums nevar kalpot par

117produktu aprites rādītāju (..)".

118Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka preču

119pasūtīšana nav darbība, kas formāli vērsta uz noteiktu piegāžu

120biežuma/retuma līmeņa sasniegšanu no mazumtirgotāja puses. Tā ir

121vērsta uz to, lai nepārtraukti un maksimāli ātri realizētu

122(pārdotu) preces (notiktu to aprite), nevis nodrošinātu preču

123ilgstošu klātbūtni plauktos vai noliktavā, kas rada papildu

124izmaksas. Tādējādi preču pasūtīšana ir cieši saistīta ar to

125realizēšanu.

126Konkurences padome 01.10.2010. vēstulē Nr.2139 lūdza SIA

127"MAXIMA Latvija" sniegt skaidrojumu SIA "MAXIMA

128Latvija" 09.08.2010. vēstulē Nr.211 "Viedoklis lietā

129Nr. P/09/06/7" A.daļas 2.punktā izteiktajam argumentam, ka

130"SIA "Siguldas Maiznieks" piegāžu biežums

131nenorāda, cik ilgi produkts uzkavējas veikala plauktā",

132pamatojot ar sešu 2009.gadā lielāko apgrozījumu (virs 10 000 Ls)

133guvušo SIA "Siguldas Maiznieks" produktu piegāžu

134biežumu, apjomu 2009.gada 4.ceturksnī".

135SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstules Nr.297

1362.punktā tika sniegta šāda atbilde: (*) Minētās vēstules

137pielikumā Nr.1 bija sniegta informācija par sešu visvairāk

138pārdoto produktu pārdošanas apjomu 2009.gada 4.ceturksnī.

139Tātad, vērtējot kopsakarā Konkurences padomes jautājumu un SIA

140"MAXIMA Latvija" atbildi, var secināt, ka šo produktu,

141kuri minēti SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstules

142Nr.2139 Pielikumā Nr.1, piegāžu biežums katrā veikalā vidēji bija

143(apmēram) (*).

144Tabula Nr.3

145SIA "Siguldas Maiznieks" sniegtā informācija par

1468 visvairāk piegādātajiem produktiem SIA " MAXIMA

147Latvija" 2009.gadā

148(*)

149Saskaņā ar tabulā Nr.3 iekļauto informāciju SIA "Siguldas

150Maiznieks" sešu visvairāk piegādāto produktu apgrozījums

151sastādīja apmēram, (*)

152(>50%) no piegādāto preču apgrozījuma. Kopā sortimentā

153vienību skaits ir (*).

154Saskaņā ar SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstules

155Nr.2139 pielikumā Nr.1 sniegto informāciju par 6 pieprasītākām

156SIA "Siguldas Maiznieks" precēm 2009.gada 4.ceturksnī

157konstatējams, ka pieprasītāko preču sortiments sakrīt, izņemot

158preci (*).

15932.4. Lietas izpētes laikā, lai gūtu priekšstatu par piegāžu

160biežumu vienam veikalam, kā piemērs tika izvērtētas SIA

161"Siguldas Maiznieks" 2009.gadā veiktās piegādes SIA

162"MAXIMA Latvija" veikalam Rīgā. 2009.gada laikā SIA

163"Siguldas Maiznieks" šim veikalam veica (*) piegādes.

164Preču pavadzīmēs iekļautie dati liecina, ka piegādes notika

165vidēji (*). Katrā piegādes reizē ir piegādāti vidēji (*) preču

166sortimenta veidi, kopumā mēnesī pasūtījumi ir veikti vidēji (*)

167produktiem (kopējais sortimenta vienību skaits ir aptuveni

168(*)).

169Izvērtējot minētā veikala pasūtījumus (pēc šī veikala

170pasūtījumiem piegādātās preces), var secināt, ka tiek pasūtīti

171pamatā populārākie produkti, pārējie mazāk, bet no sortimenta šie

172mazāk populārie produkti izslēgti netiek, tādējādi var secināt,

173ka tie apmierina SIA "MAXIMA Latvija" prasības

174attiecībā pret preču apriti, jo citādi jau būtu izslēgti no

175sortimenta un to vietā SIA "MAXIMA Latvija" realizētu

176citas konkurējošo piegādātāju preces.

17732.5. Vidējais SIA

178"Siguldas Maiznieks" preču portfeļa aprites biežums

179gadā

180Lietas izpētes gaitā tika aprēķināts vidējais SIA

181"Siguldas Maiznieks" preču portfeļa aprites koeficients

182un aprites ilgums gadā, neizdalot atsevišķi šos rādītājus precēm,

183kas aprit lēnāk un kas intensīvāk.

184Vidējais SIA "Siguldas Maiznieks" preču portfeļa

185aprites koeficients rāda, cik vidēji reizes gadā SIA "MAXIMA

186Latvija" veikalos pilnībā tiek atjaunoti SIA "Siguldas

187Maiznieks" piegādātās produkcijas krājumi. Šo lielumu

188aprēķina, gadā pārdoto preču iepirkšanas izmaksas izdalot ar

189vidējā preču atlikuma vērtību.52 Vidējā preču atlikuma

190vērtību iegūst, summējot mēnešu atlikuma vērtības un kopējo

191skaitli izdalot ar attiecīgo atlikuma reižu skaitu.

192Aprēķinam tiek izmantota SIA "MAXIMA Latvija"

19318.10.2010. vēstulē Nr.2139 un tās pielikumā Nr.2 iekļautā

194informācija. Gadā pārdoto preču iepirkšanas izmaksas precizētas,

195ņemot vērā preču atlikumu gada sākumā un gada beigās.

196Aprites koeficients (reizes) =

197(*)

198(*)

199=

200(*)

201(*)

202(*)

203Kopumā SIA "MAXIMA Latvija" tīklā SIA "Siguldas

204Maiznieks" piegādātā produkcija 2009.gadā apritēja (*)

205reizes.

20632.6. Vidējais SIA

207"Siguldas Maiznieks" (visas) produkcijas aprites ilgums

208SIA "MAXIMA Latvija" veikalos

209Vidējais produkcijas aprites ilgums aprēķināts, perioda ilgumu

210(365 dienas gadā) izdalot ar preču aprites koeficientu:

211(*).

212Tātad attiecīgi SIA "MAXIMA Latvija" veikalu tīklā

213SIA "Siguldas Maiznieks" preču pilns aprites cikls

2142009.gadā bija vidēji (*) dienas, tātad aptuveni (*). Tas ir

215vidējais rādītājs. Lēmuma 32.3.apakšpunktā iekļautā informācija

216liecina, ka ir pamatoti uzskatīt, ka, apmēram, (*) SIA

217"Siguldas Maiznieks" piegādāto preču aprite ir bijusi

218daudz intensīvāka par (*) dienām ((*)).

219Ievērojot teikto, Konkurences padome secina, ka preču piegāžu

220biežums ir atkarīgs no tā, kā veikalā tiek pirktas noteiktas

221preces, līdz ar to rodas nepieciešamība nodrošināt noteiktu preču

222daudzumu veikalos (krājumus (*) dienām). Tā kā preču portfeļa

223sastāvs ir daudzveidīgs, līdz ar to katram produktam ir atšķirīgs

224piegāžu un attiecīgi krājumu, un attiecīgi aprites cikls.

225Termiņš, kādā tika pārdota piegādātā prece, ir atkarīgs no

226dažādiem faktoriem - gan mazumtirdzniecības iekšējiem faktoriem,

227kā, piemēram, tirdzniecības akcijas, liels vai jauns citu preču

228papildu piedāvājums, gan ārējiem, piemēram, svētku dienas,

229pircēju ienākumu gūšanas periodiskums, akcijas vai piedāvājums

230tuvējos veikalos u.tml.

231Turklāt ir jāņem vērā aizvietojamība ražošanas pusē, t.i., SIA

232"Siguldas Maiznieks" ražošanu organizē, t.sk., atkarībā

233no SIA "MAXIMA Latvija" vidējā pieprasījuma pēc tās

234produkcijas un rēķinoties ar nepieciešamību spēt operatīvi veikt

235pasūtījuma izpildi. Kā piegādātājs SIA "Siguldas

236Maiznieks" nodrošina regulāras dažādu savu preču piegādes,

237kuras ražotas pamatā no vienām un tām pašām izejvielām, ar vienām

238un tām pašām iekārtām. Būtībā SIA "Siguldas Maiznieks"

239nepieciešamajā daudzumā un intensitātē var saražot jebkuru no tā

240sortimentā esošajām precēm. Līdz ar to ir izvērtējams, cik

241intensīvi SIA "Siguldas Maiznieks" kopumā veic piegādes

242SIA "MAXIMA Latvija", kuras veikalos tālāk tiek

243nodrošināta nepārtraukta šo preču aprite (realizācija).

1Procentu nomaksa

233.1. SIA "MAXIMA Latvija" tīklā 2009.gadā vidējais

3SIA "Siguldas Maiznieks" preču atlikums mēnesī bijis Ls

4(*) vērtībā, pa mēnešiem svārstoties Ls (*) līdz (*) robežās.

5Tomēr SIA "MAXIMA Latvija" saistības pret SIA

6"Siguldas Maiznieks" 2009.gadā mēnesī vidēji bija

7vairāk nekā divas reizes lielākas nekā veikalos esošie preču

8atlikumi, t.i., ja esošais preču atlikums SIA "MAXIMA

9Latvija" veikalos bija vidēji Ls (*), tad SIA "MAXIMA

10Latvija" saistības vidēji bija Ls (*) vērtībā. Tas nozīmē,

11ka SIA "Siguldas Maiznieks" pieeja saviem līdzekļiem

12par konkrētu piegādi SIA "MAXIMA Latvija" bija liegta

13(*)53. Minētais ir nozīmīgi, jo SIA "Siguldas

14Maiznieks", vairāk par pusi no saražotās produkcijas

152009.gadā piegādāja SIA "MAXIMA Latvija" veikaliem.

1633.2. Saskaņā ar Līguma noteikumiem pusēm, t.i., SIA

17"MAXIMA Latvija" un SIA "Siguldas Maiznieks"

18attiecībā uz preču apmaksas termiņiem un procentu par kapitāla

19izmantošanu maksājumiem ir šādi norēķināšanās varianti: viens -

20SIA "MAXIMA Latvija" var veikt apmaksu (*) dienu

21termiņā, tādējādi nav pamata maksāt SIA "Siguldas

22Maiznieks" procentu maksājumus par kapitāla izmantošanu, un

23otrs - samaksu veikt vēlāk kā (*) dienās, bet par kapitāla

24izmantošanu maksāt procentus SIA "Siguldas Maiznieks".

25Konkurences padome konstatēja, ka laika periodā, kurā tika veikta

26lietas izpēte (2008.gada oktobris - 2010.gada februāris) (*).

27Tomēr, neskatoties uz to, ka apmaksas par piegādāto preci

28veikšana pēc (*) dienas nozīmē SIA "MAXIMA Latvija"

29papildu izdevumus - procentu maksājumus par kapitāla izmantošanu

30-, SIA "MAXIMA Latvija" apmaksas kārtību nav mainījusi,

31t.i., neatteicās no kārtības, kad apmaksa tiek veikta pēc (*)

32dienām. Vienlaicīgi Konkurences padome konstatē

33(33.3.apakšpunkts, 34.punkts), ka šī kārtība SIA "Siguldas

34Maiznieks" ir ne tikai daudz nelabvēlīgāka, salīdzinot ar

35to, kā būtu, ja SIA "MAXIMA Latvija" apmaksu veiktu (*)

36dienu laikā, bet pretēja SIA "Siguldas Maiznieks"

37komerciālajām interesēm jeb normālai saimnieciskai darbībai.

38Ņemot vērā faktisko situāciju - to, ka SIA "Siguldas

39Maiznieks" nav spējīga norēķināties ar saviem piegādātājiem

40un līdz ar to nav spējīga iepirkt tik daudz izejvielu, cik būtu

41nepieciešams, gan to ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir

42izveidojies nodokļu parāds, kas līdz ar to bojā uzņēmuma

43reputāciju, īpaši kaitējot SIA "Siguldas Maiznieks"

44interesēm, ja SIA "Siguldas Maiznieks" vēlētos saņemt

45kredītu, kādā no kredītu iestādēm, tādējādi, ievērojot visu

46iepriekš minēto, nav pamata uzskatīt, ka SIA "Siguldas

47Maiznieks" būtu interese vai labums no šādiem Līguma

48nosacījumiem.

49Lietas izpētē ir secināts, ka šāda prakse jau turpinās

50ilgstoši un tā ir kļuvusi par līdzekli SIA "MAXIMA

51Latvija", kā norēķināties ar piegādātājiem, konkrētajā

52gadījumā ar SIA "Siguldas Maiznieks", sev vēlamajā

53laika periodā, izmantojot no attiecīgā piegādātāja produkcijas

54realizācijas iegūtos naudas līdzekļus savām vajadzībām. Lietas

55izpētē iegūtā informācija liecina, ka SIA "Siguldas

56Maiznieks" regulāri šādi kreditē SIA "MAXIMA

57Latvija". Tādējādi var secināt, ka šī kārtība SIA

58"MAXIMA Latvija" ir izdevīgāka nekā tāda, kas būtu

59labvēlīgāka SIA "Siguldas Maiznieks".

60Nav konstatējams, ka SIA "MAXIMA Latvija" būtu

61finansiālas grūtības, kas traucētu veikt apmaksu par piegādātajām

62precēm savlaicīgi.

63Ņemot vērā spēkā esošo regulējumu, Konkurences likuma 13.panta

64otrās daļas 5.punkts paredz mazumtirgotājam pienākumu noteikt

65taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par piegādātajām precēm.

66Tādējādi ir izvērtējams, vai kapitāla (nokavējuma) procentu

67maksāšana par to, ka samaksa par precēm netiek veikta termiņā,

68attiecīgās normas izpratnē "kompensē" vai atsver paša

69maksājuma termiņa netaisnīgumu.

7033.3. SIA "Siguldas Maiznieks" ir sniegusi

71informāciju (18.10.2010. protokols), ka (*)54(*).

72SIA "MAXIMA Latvija" 18.10.2010. vēstulē ir sniegta

73informācija, ka "Maksājumi par kapitāla izmantošanu

74nodrošina taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu par laika

75periodu, kas pārsniedz 30 dienas, un tādējādi nodrošina

76piegādātājam papildus ienākumus. Tā, piemēram, SIA "Siguldas

77Maiznieks" 2009.gadā kā maksu par kapitāla izmantošanu guvis

78papildus ienākumu (*). Papildus ienākuma saņemšana uzņēmuma

79konkurētspēju ietekmē labvēlīgi".

80Izvērtējot minēto, Konkurences padome secina, ka, vērtējot

81procentu maksājumu apmēru, iegūtais papildu ienākums SIA

82"Siguldas Maiznieks" neatsver savlaicīgi nesaņemto

83samaksu par piegādāto preci. Minētais fakts detalizētāk tiks

84izvērtēts Lēmuma 34.punktā.

1Apgrozījuma atlaides

2nomaksa

3(*).

4Tādējādi ir konstatējams, ka ir iespējamas situācijas, kad SIA

5"Siguldas Maiznieks" vēl nav saņēmusi naudu par

6piegādāto produkciju (jo pēc Līguma tā ir jāgaida vidēji (*)

7dienas), bet pielikumā Nr.3 noteiktā atlaide ir jau jāmaksā.

8Atlaide ir jāmaksā (*) dienu laikā no rēķina izrakstīšanas

9dienas, t.i., ja prece piegādāta, piemēram, (*)

10Ņemot vērā, ka SIA "Siguldas Maiznieks", vēl

11nesaņemot naudu no SIA "MAXIMA Latvija" par piegādāto

12preci, jau ir jāmaksā SIA "MAXIMA Latvija" atlaides

13summa. Konkurences padome uzskata, ka prakse, kad

14mazumtirgotājam, vēl nesamaksājot par saņemto preci, ir tiesības

15pieprasīt no piegādātāja atlaides summas samaksu, ir netaisnīga

16un rada ekspluatējošas attiecības ar piegādātāju.

17Konkurences padome secina, ka minētais aspekts liecina par SIA

18"MAXIMA Latvija" norēķinu politikas nodarīto kaitējumu

19SIA "Siguldas Maiznieks". Bez tam tas liecina, ka SIA

20"MAXIMA Latvija" un SIA "Siguldas Maiznieks"

21ir būtiski nevienlīdzīgi darījuma partneri. SIA "MAXIMA

22Latvija" stāvoklis ļauj SIA "MAXIMA Latvija"

23piemērot attiecībā uz šo piegādātāju ekspluatējošus

24noteikumus.

1SIA "Siguldas

2Maiznieks" finansiālais stāvoklis

3Izvērtējot SIA "Siguldas Maiznieks" gada pārskatu

4par 2009.gadu, var secināt, ka 2009.gadā, salīdzinot ar

52008.gadu, par 20% samazinoties neto apgrozījumam, ražošanas

6izmaksu grupa samazinājusies par 28%, līdz ar to par 15%

7palielinājusies bruto peļņa salīdzinājumā ar 2008.gadu.

8Konkurences padomes skatījumā minētais liecina, ka SIA

9"Siguldas Maiznieks" operatīvi reaģējusi uz gaidāmo

10pieprasījuma kritumu, efektivizējot ražošanas izmaksas (it īpaši

11"pārējās ārējās izmaksas", "citas ražošanas

12izmaksas").

13Kopumā SIA "Siguldas Maiznieks" ir spējusi krītoša

14pieprasījuma un apgrozījuma apstākļos veidot tādu saimnieciskās

15darbības disciplīnu, ka peļņa pirms nodokļiem 2009.gadā

16salīdzinājumā ar 2008.gadu ir pieaugusi par 8,8%.

17Tomēr Konkurences padome secina, ka SIA "Siguldas

18Maiznieks" gada pārskata analīze liecina nevis par uzņēmuma

19attīstību, bet gan tā spēju pagaidām izdzīvot krīzes un

20apgrozījuma krituma apstākļos, operatīvi samazinot ražošanas

21izdevumus.

22SIA "Siguldas Maiznieks" gada pārskatā ir minēts, ka

23"Uzņēmums ir pakļauts kredītriskam saistībā ar tā pircēju un

24pasūtītāju parādiem". Jāsecina, ka tas ir neatbilstoši

25uzņēmumam ekonomiskajām interesēm aizdot kādam naudu brīdī, kad

26tam pašam ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, lai laicīgi

27norēķinātos ar saviem kreditoriem. Turklāt SIA "Siguldas

28Maiznieks" īpašnieki ir aizdevuši savam uzņēmumam būtisku

29naudas summu.

1SIA "MAXIMA

2Latvija" viedokļa analīze

3Konkurences padome ir izvērtējusi SIA "MAXIMA

4Latvija" viedokli (argumentus), kas ietverts 2010.gada

59.augusta vēstulē Nr.211, atbildot uz Konkurences padomes

6Izpilddirekcijas nosūtīto 26.07.2010. vēstuli Nr.1512 (turpmāk -

7KP Vēstule), un izsaka savu pozīciju par šiem argumentiem:

837.1. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

9"Gan loģika, gan Konkurences likuma 13.panta otrās daļas

105.punkta pieņemšanas vēsture atklāj, ka tā pirmais teikums

11neaizliedz norēķinu termiņus, kuri pārsniedz 30

12dienas".

13Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir minējusi, ka

14"Vadlīnijās nav atrodama argumentācija, kas ļautu

15apgalvot, ka "par taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu

16Konkurences likuma 13.panta otrās daļas izpratnē parasti tiek

17uzskatīts trīsdesmit dienu termiņš (citāts no KP

18Vēstules)."

19Konkurences padome norāda, ka minētā sakarā ir jāņem vērā

20Konkurences likuma grozījumu (pieņemti 2009.gada 18.jūnijā)

21pieņemšanas vēsturiskie apstākļi:

22Redakcija uz 1.lasījumu:

23"5) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu

24piemērošana vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu

25termiņš par piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un

26nepamatoti garš, ja tas pārsniedz desmit dienas no tādu preču derīguma

27termiņa beigām, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām,

28bet pārējām pārtikas precēm - 30 dienas no preču piegādes

29dienas."

30Redakcija uz

312.lasījumu:

325) netaisnīgu un nepamatoti garu norēķinu termiņu piemērošana

33vai uzspiešana par piegādātajām precēm. Norēķinu termiņš par

34piegādātajām pārtikas precēm ir netaisnīgs un nepamatoti garš, ja

35tas pārsniedz 30 dienas no preču piegādes dienas tādām pārtikas

36precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 20 dienām.

37Izvērtējot minētos apstākļus, Konkurences padome secina, ka,

38tā kā noteikums par 30 dienu norēķinu attiecībā uz "pārējām

39pārtikas precēm" tika svītrots no normas, bet attiecināts

40tikai uz "ātri bojājošām" pārtikas precēm (ar līdz 20

41dienu derīguma termiņu), likumdevējs līdz konkrētam termiņam nav

42ierobežojis norēķinus ar "pārējām pārtikas

43precēm".

44Tādējādi norēķināšanās termiņš par "pārējām pārtikas

45precēm" ir pakārtots diviem noteiktiem jēdzieniem -

46"netaisnīgs" un "nepamatoti garš" norēķinu

47termiņš. Attiecīgi, lai noteiktu, ka konkrēts samaksas termiņš ir

48netaisnīgs un nepamatoti garš, ir jāvērtē katru situāciju

49atsevišķi, neatkarīgi no tā, cik garš ir preču derīguma termiņš.

50Konkurences padome savu vērtējumu ir sniegusi un kritērijus, pēc

51kādiem tas ir veikts, identificējusi Lēmuma 32.punktā.

5237.2. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

53"(..) Vadlīniju kļūdainība izriet no Konkurences padomes

54atturēšanās atzīt, ka norēķinu termiņi ir tāds pats konkurences

55parametrs, kā, piemēram, cena un kvalitāte. Pircējs gūst labumu

56no garākiem norēķinu termiņiem un konkurences spiediena rezultātā

57vismaz daļēji to nodod patērētājiem, savukārt piegādātājs

58tādējādi cenšas pārspēt konkurentus."

59"(..) Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta

60tagadējais pirmais teikums, kā to interpretējusi Konkurences

61padome, nav piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai, jo kavē nevis

62veicina veselas piegādātāju grupas piekļuvi patērētājiem, kā arī,

63ka nav taisnīga līdzsvara starp gūto labumu un tiesību

64ierobežojumu, jo "neatkarīgo" piegādātāju iespējas

65konkurēt palielināsies uz "atkarīgo" piegādātāju un

66"dominējošo mazumtirgotāju" civiltiesiskās brīvības

67ierobežojuma rēķina".

68Lietas izpētes gaitā Konkurences padome neguva apstiprinājumu,

69ka SIA "Siguldas Maiznieks" ir guvis kādu labumu

70konkurences cīņā (skat. Lēmuma 32.1.punkta, pēdējā rindkopa).

71Vienlaicīgi Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA

72Latvija" kā komercsabiedrībai, kas darbojas Latvijas

73teritorijā, ir jāievēro valsts teritorijā spēkā esošais

74normatīvais regulējums. Līdz ar to piegādātāju savstarpēja

75konkurence ar norēķinu termiņu garumu ir pieļaujama tikai tiktāl,

76ciktāl netiek pārkāpts DSM ļaunprātīgas izmantošanas

77aizliegums.

7837.3. SIA MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

79"Konkurences padomes apgalvojums, ka "ražotājs nevar

80būt tas, kas kreditē mazumtirgotāju", ir ne tikai

81nepamatots, bet arī pretrunā ar Satversmes tiesas praksē atrodamo

82principiālo nostāju, ka "no Satversmē garantētajām

83tiesībām uz īpašumu izriet arī tiesības brīvi rīkoties, piemēram,

84slēdzot civiltiesiskus līgumus. Šis civiltiesiskās brīvības

85princips tiktu ierobežots, ja līdzējiem nebūtu iespējams

86vienoties par sev pieņemamu līguma saturu", jo

87"tiesības uz īpašumu ietver arī tiesības lemt ar īpašumu

88saistītus jautājumus." Ja Konkurences padome uzskata,

89ka "Konkurences likums neparedz mazumtirgotājam pienākumu

90obligāti noteikt maksu par kapitāla izmantošanu, bet tas paredz

91mazumtirgotājam noteikt taisnīgu un pamatotu norēķinu termiņu par

92piegādātām precēm", tā bez pamatojuma atsakās vērtēt SIA

93"Maxima Latvija" pausto argumentu, ka "maksa par

94kapitāla izmantošanu" ir faktors, kas ņemams vērā, nosakot,

95vai norēķinu termiņš ir "taisnīgs un pamatots", un

96tādējādi pārkāpj pienākumu pēc iespējas samērīgi, proti,

97atbilstoši leģitīmajam mērķim, saudzīgi un taisnīgi interpretēt

98izņēmumu, kas izdarīts no Satversmes aizsargātajām pamattiesībām

99uz līgumslēgšanas brīvību".

100Konkurences padome noraida minēto SIA "MAXIMA

101Latvija" argumentu kā nepamatotu, balstoties uz Lēmuma

10233.punktā iekļautajiem argumentiem. Līgumslēdzēju brīvība nav

103absolūta un dažādu sabiedrības grupu interesēs tai var tikt

104noteikti ierobežojumi. Tādus ierobežojumus nosaka citi normatīvie

105akti, t.sk. Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa un 13.panta

106pirmā un otrā daļa.

10737.4. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

108"Konkurences padome ir konstatējusi, ka "SIA

109"Siguldas Maiznieks" produkcijas derīguma termiņš

110pārsniedz 20 dienas", bet vienlaikus arī izdarījusi šādus -

111kļūdainus - apsvērumus, piegāžu biežumu sasaistot ar preču

112aprites ātrumu. SIA "Siguldas Maiznieks" veiktās

113piegādes nepatver visus produktus. Piegāžu biežums nenorāda, cik

114ilgi produkts uzkavējas veikala plauktā. Kā novērojis katrs, kurš

115mēdz iepirkties lielveikalos, konkrēta veida produkti prasti

116nemēdz "beigties", kas savukārt, nozīmē, ka piegādes

117tiek veiktas vēl pirms nopirkts viss agrāk piegādātais. Tātad

118Konkurences padome ir kļūdījusies, uzskatīdama, ka no veikalu

119piegāžu skaita izdarāms secinājums par produkcijas aprites

120ātrumu".

121Konkurences padome Lēmuma 32. punktā ir iekļāvusi vairākus

122rādītājus, kas tieši raksturo preču apriti, t.i., sasaista

123produktu piegāžu intensitāti ar produktu aprites intensitāti.

12437.5. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

125"Konkurences padome nav pierādījusi, kādu kaitējumu SIA

126"Siguldas Maiznieks" nodarījis ar SIA "Maxima

127Latvija" noslēgtais līgums. Ja "Konkurences likuma

12813.panta otrās daļas aizsargā ekonomiski atkarīgo tirgus

129dalībnieku - piegādātāju- tiesiskās intereses attiecībās ar

130mazumtirgotājiem", piemērojot šo normu, nepieciešams

131identificēt aizsargājamo "tiesisko interešu" saturu

132pietiekami precīzi, lai būtu iespējams novērtēt, kāds kaitējums

133radies aizsardzības trūkuma dēļ, jo pretējā gadījumā nebūtu

134iespējams pārbaudīt, vai administratīva iejaukšanās līgumiskās

135attiecībās sasniedz ko derīgu. Piemēram, norāde uz

136"tiesiskajām interesēm" 30 dienu laikā saņemt samaksu

137par piegādātajām precēm nav uzskatāma par pietiekami precīzu, jo

138ir itin viegli iztēloties situācijas, kurās piegādātājs objektīvu

139un racionālu iemeslu dēļ ir ieinteresēts šo "labumu"

140mainīt pret citu - piemēram, pret iespēju saņemt "maksu par

141kapitāla izmantošanu" vai konkurences cīņā pieveikt citu

142piegādātāju."

143Konkurences padome uzskata, ka ir vairākas "tiesiskās

144intereses", kuras šajā gadījumā būtu aizsargājamas,

145pirmkārt, SIA "Siguldas Maiznieks" nodarītais kaitējums

146izpaužas faktā, ka SIA "Siguldas Maiznieks" nespēj

147laikus norēķināties ar saviem piegādātājiem, otrkārt, SIA

148"Siguldas Maiznieks" 2009. un 2010.gadā izveidojušies

149parādi valsts budžetam (t.sk. jāmaksā nokavējuma nauda), jo

150sabiedrība nav laicīgi nomaksājusi visus paredzētos nodokļus

151(detalizēti aprakstīts Lēmuma 34.punktā). SIA "MAXIMA

152Latvija" norēķinu politikas nodarītais kaitējums izpaužas

153tādējādi, ka SIA "Siguldas Maiznieks" tiek liegta

154iespēja būt labticīgai nodokļu maksātājai un norēķināties īsākos

155termiņos ar saviem piegādātājiem. Līdz ar to tiek bojāta SIA

156"Siguldas Maiznieks" reputācija, uzņēmējsabiedrība

157nevar piedalīties iepirkuma konkursos (arī konkursos par ES

158finansējuma piešķiršanu). Tādējādi tiek grauti godīgas

159komercdarbības pamati, un līdz ar to arī tautsaimniecības

160attīstība kopumā.

161Tiesiskā interese veikt normālu, pārdomātu, racionālu

162saimniecisko darbību sevī ietver savlaicīgu nodokļu maksāšanu un

163savlaicīgu norēķināšanos ar izejvielu piegādātājiem, kā arī savas

164uzņēmēja reputācijas celšanu, nevis graušana. Viss iepriekš

165minētais ir katra normāla uzņēmēja darbības pamatā, uz kuru tam

166ir visas tiesības, un šis ir vērtību kopums, kas tiesiskā valstī

167uzņēmējam ir jānodrošina jeb jāaizsargā.

16837.6. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

169"Savukārt, ja Vēstulē pausto Konkurences likuma 13.panta

170otrās daļas 5.punkta tagadējā pirmā teikuma interpretāciju un no

171tās izrietošo zemo pierādīšanas standartu iecerēts pamatot ar

172nekādi neargumentēto apgalvojumu, ka "uz dominējošo stāvokli

173mazumtirdzniecībā esošu mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt

174klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības

175jēdzienu", nākas atgādināt pašas Konkurences padomes

176apgalvoto, ka "lai arī DSM jēdziena nosaukumā iekļauta

177gramatiska atsauce uz dominējošo stāvokli, jāņem vērā, ka DSM

178jēdziens principiāli atšķiras no klasiskā dominējošā stāvokļa

179jēdziena tirgus dalībniekam piemītošās tirgus varas apjoma

180ziņā". Tā kā publiskajās tiesībās prioritāte ir slēdzienam

181par pretējo, nevis analoģijas slēdzienam, jo darbojas princips

182"viss, kas nav atļauts. ir aizliegts", nepamatota tādu

183prakses atziņu, kas attīstītas "parastā" dominējošā

184stāvokļa lietās, attiecināšana uz dominējošā stāvokļa

185mazumtirdzniecībā lietām nav pieļaujama.

186Pirmkārt, Konkurences padome norāda, ka minētās lietas

187ietvaros SIA "MAXIMA Latvija" Konkurences likuma

18813.panta otrās daļas 5.punkta pārkāpums ir pamatots ar visiem

189lietā iegūtajiem pieradījumiem kopsakarā, t.i., gan ar konstatēto

190konkrētās preces aprites ātrumu, gan SIA "MAXIMA

191Latvija" konstatēto iepirkuma varu, gan arī SIA

192"Siguldas Maiznieks" nodarīto kaitējumu (nodokļu

193parādi, bojāta reputācija, kavēti norēķini ar izejvielu

194piegādātajiem utt.), veicot maksājumus termiņā, kas pārsniedz (*)

195dienu termiņu.

196Otrkārt, jānorāda, ka SIA "MAXIMA Latvija" minēto

197frāzi, ka uz dominējošo stāvokli mazumtirdzniecībā esošu

198mazumtirgotāju ir pamatoti attiecināt klasiskā dominējošā

199stāvokļa lietās pastāvošo īpašās atbildības jēdzienu nav

200skatījusi kopējā Lēmuma kontekstā. Šajā Lēmumā ir nepārprotami

201norādīts, ka DSM un klasiskais dominējošais stāvoklis principiāli

202atšķiras tirgus varas apjoma ziņā (Lēmuma 2.2.apakšpunkts),

203turklāt likumdevējs ir noteicis arī atšķirīgu DSM un klasiskā

204dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma

205pārkāpumu klasifikāciju pēc to smagumu pakāpes. Tādējādi nav

206šaubu, ka SIA "MAXIMA Latvija" tirgus vara atbilst DSM

207un tās izdarītais pārkāpums Konkurences likuma 13.panta otrās

208daļas 5.punktam, kas ir pierādīts ar Lēmumā konstatētajiem

209faktiem. Īpašās atbildības jēdziens DSM neizpaužas analoģijas

210ceļā, bet gan patstāvīgi izriet no likumdevēja gribas iekļaut DSM

211vienotā sistēmā ar klasisko dominējošo stāvokli, attiecīgi

212ieviešot DSM jēdzienu un iestrādājot tā regulējumu Konkurences

213likuma 13.pantā.

21437.7. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

215"Kaut arī SIA "Maxima Latvija" ieskatā

216Konkurences padomes atturēšanās pierādīt, ka ar SIA "Maxima

217Latvija" noslēgtais līgums SIA "Siguldas

218Maiznieks" nodarījis jebkādu kaitējumu, ir pietiekams

219iemesls noraidīt Vēstulē izdarīto secinājumu, ka "ka lietā

220iegūtie pierādījumi liecina, ka SIA "Maxima Latvija"

221darbības satur Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā

222noteikto pārkāpuma sastāvu", ir iespējams arī demonstrēt, ka

223patiesībā SIA "Siguldas Maiznieks" saimnieciskās

224darbības rādītāji ir izteikti "veselīgi". 2008.gadā SIA

225"Siguldas Maiznieks" peļņa pēc nodokļu nomaksas

226sasniedza 22 601 LVL, un 2009.gadā tā bija 31 321 LVL. Tas

227liecina par SIA "Siguldas Maiznieks" veiksmīgu

228attīstību un finansiālu augšupeju un nevis par recesijas vai citā

229ietekmē piedzīvotajām finansiālajām grūtībām".

230Turklāt, lai gan saskaņā ar

231Konkurences padomes secināto "SIA "MAXIMA Latvija"

232laika periodā no 2008.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veica

233samaksu par SIA "Siguldas Maiznieks" pamatā 60 dienu

234termiņā" SIA "Siguldas Maiznieks" ar saviem

235kreditoriem norēķinājies krietni ilgākā laika periodā, proti,

2362008.gadā vidēji 199,82 dienu periodā un 2009.gadā vidēji 111,79

237dienu periodā." Tātad pagājušajā gada laikā SIA

238"Siguldas Maiznieks" maksāšanas termiņš tās kreditoriem

239bija gandrīz divas reizes garāks nekā termiņš, kurā par

240saņemtajiem produktiem norēķinājās SIA "MAXIMA Latvija',

241savukārt 2008.gadā tas bija pat vairāk nekā trīs reizes lielāks.

242Šie dati skaidri liecina, ka SIA "Siguldas Maiznieks"

243ar saviem piegādātājiem var norēķināties krietni garākā laika

244periodā un ka ar SIA "Maxima Latvija" noslēgtajā

245piegādes līgumā ietvertais samaksas termiņa regulējums SIA

246"Siguldas Mazinieks" likviditāti neapdraud."

247Vēl SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

248"SIA "MAXIMA Latvija" ir lielākā SIA

249"Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas pircēja un

250līdz ar to tā arī veicina SIA "Siguldas Maiznieks"

251attīstību".

252Lai arī SIA "Siguldas Maiznieks" 2009.gadā bija

253peļņa, tā saimnieciskās darbības rādītājus nevar uzskatīt par

254izteikti veselīgiem (skat. Lēmuma 36.punktu).

255Līdz ar to kā nepamatots ir noraidāms SIA "MAXIMA

256Latvija" apgalvojums, "ka tā kā lielākā SIA

257"Siguldas Maiznieks" produkcijas pircēja veicina tās

258attīstību", jo SIA "Siguldas Maiznieks" gada

259pārskata analīze liecina nevis par uzņēmuma attīstību, bet gan tā

260spēju pagaidām izdzīvot krīzes un apgrozījuma krituma

261apstākļos.

262Konkurences padome savos lēmumos ir konstatējusi, ka abiem

263lielākajiem mazumtirgotājiem, t.i., SIA "MAXIMA

264Latvija" un SIA "RIMI Latvia"58 ir

265tirgus vara ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā, un

266ražotājam, kura efektivitāte balstās uz apjoma efektu atrašanās

267abos minētajos lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos ir

268nepieciešama, jo tas ir nosacījums tā ilgspējīgai attīstībai.

269Tāpēc arī likumdevējs ieviesa Konkurences likumā noteikumus, kas

270aizliedz DSM ļaunprātīgu izmantošanu.

271Savukārt Lēmuma 34.2.punktā ir norādīts, ka pēc SIA

272"Siguldas Maiznieks" aprēķiniem tā norēķinu periods

273piegādātājiem ir daudz mazāks nekā pēc SIA "MAXIMA

274Latvija" aprēķiniem, t.i., 2009.gadā tā vidēji ar saviem

275piegādātājiem norēķinājās 71 dienā, 2008.gadā - 62 dienās.

27637.8. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi: Ja

277"DSM raksturo mazumtirgotāja tirgus varu apjomā, kas ir

278pietiekams, lai spētu negatīvi ietekmēt konkurenci attiecībās ar

279piegādātājiem, proti ja "DSM lietās ir pietiekami konstatēt

280tādu iepirkuma varas apjomu, kas mazumtirgotājam jau ļauj

281darboties neatkarīgi no piegādātājiem", iepirkuma varas

282pastāvēšana jāvērtē, atsaucoties uz mazumtirgotāja spēju rīkoties

283neatkarīgi augšupējā tirgū. Taču, kā atzīst pati Konkurences

284padome, tas nav ticis darīts".

285Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

286Konkurences padome norāda, ka iepirkuma varas konstatēšanai

287noteicošais apstāklis ir tas, ka SIA "MAXIMA Latvija"

288ir viens no diviem svarīgākajiem un lielākajiem pārtikas preču

289noieta kanāliem mazumtirdzniecībā. Konkrētajā Lēmumā Konkurences

290padome apskata produktus, kas ir paredzēti pārdošanai

291mazumtirdzniecības veikalos. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka

292sadarbība ar lielākajiem mazumtirgotājiem ir īpaši būtiska

293uzņēmumiem, kuriem ir svarīgs saražotais un pārdotais apjoms, jo

294šo komercsabiedrību efektivitāte tiek balstīta uz saražoto

295apjomu, t.i., izmaksu ekonomiju.

296Tā kā SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no Latvijas

297diviem lielākajiem mazumtirgotājiem, tad minētajiem ražotājiem tā

298ir īpaši pievilcīgs un nepieciešams noieta kanāls. Vienlaicīgi

299tiek norādīts, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir tā, kas

300izvēlas, no kura piegādātāja konkrēto preci pirkt, jo piedāvājums

301ir nosacīti neierobežots. Lietas izpētes laikā ir secināts, ka

302mazie veikali nevar nodrošināt līdzvērtīgu preču pieejamību un

303apjomu, turklāt industriālie patērētāji preces iepērk citiem

304mērķiem. Savukārt tādas specializētās iestādes kā skolas,

305slimnīcas un bērnudārzi konditorejas izstrādājumus iepērk

306ierobežotā apjomā. Līdz ar to minētie iepirkšanas kanāli nav

307uzskatāmi par konkurentiem SIA "MAXIMA Latvija", t.i.,

308ja ražotājs vēlas sasniegt pietiekošu patērētāju daudzumu, tad

309industriālais iepircējs, specializētās iestādes un mazie veikali,

310nevar to nodrošināt.

311Konkurences padome secina, ka mazumtirgotāja SIA "MAXIMA

312Latvija" spēja rīkoties neatkarīgi augšupējā tirgū ir daudz

313lielāka nekā industriālo iepircēju vara, piegādātāju vara un mazo

314mazumtirgotāju vara.

315SIA "Siguldas Maiznieks" stratēģija ir būt

316atpazīstamai sabiedrībai, lai tās produkcija būtu pieejama visiem

317Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to tai ir jāpieņem un jāievēro

318SIA "MAXIMA Latvija" izvirzītie noteikumi.

31937.9. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

320"Arī par konkrētā ģeogrāfiskā tirgus precīzu definīciju

321augšupējā, proti iepirkuma tirgū, Konkurences padome ir

322izteikusies vienaldzīgi: "ņemot vērā, ka saskaņā ar

323Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā ietverto DSM definīciju

324ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums attiecas uz Latvijas

325teritoriju, nav pamats iepirkuma tirgus ģeogrāfisko teritoriju

326noteikt robežās, kas pārsniedz nacionālā tirgus robežas", un

327"ietekme uz konkurenci var izpausties gan šauri definētā

328tirgū, gan plaši definētā tirgū". Šādos apstākļos ir

329neiespējami vērtēt SIA "Maxima Latvija" veikalu tīkla

330ietekmi un iepirkuma varu, lai kādus citus kritērijus Konkurences

331padome censtos izmantot. Pretēji Vēstulē sacītajam SIA

332"Maxima Latvija" uzsver, ka iepirkuma vara ir tieši un

333neizbēgami atkarīga no tā, "cik plaši ir definēta konkrētā

334prece", un ka tā nevar vienlīdz izpausties "gan šauri

335definētā", gan "plaši definētā" ģeogrāfiskajā

336tirgū. Vispārīgs apgalvojums, ka dominējošā stāvokļa

337mazumtirdzniecībā regulējums ir "īpašs", nav

338pietiekams, lai izvairītos no acīmredzamās patiesības, ka

339konkrētās preces un konkrētā ģeogrāfiskā tirgus apmērs ietekmē

340gan pircēja iespēju atrast konkurējošus piegādātājus, gan

341piegādātāja iespēju atrast konkurējošus pircējus".

342Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

343Konkurences padome atbilstoši jau agrāk KP Vēstulē izteiktajai

344argumentācijai par iepirkuma tirgus precīzo ģeogrāfisko robežu

345noteikšanas nepieciešamību norāda, ka: "Ja piegādātājs (nav

346svarīgi, nacionālais vai starptautiskais) ir orientēts uz

347Latvijas pārtikas patērētāju, neatkarīgi no tā, cik liels ir

348iepirkumu tirgus, SIA "MAXIMA Latvija" ir viens no

349diviem svarīgākajiem sadarbības partneriem". Pamatojums

350Lēmuma 14.punktā konstatētajam konditorejas izstrādājumu

351iepirkuma tirgum Latvijas teritorijā sniegts Lēmuma

35212.-13.punktā.

35337.10. "SIA "Maxima Latvija" 2008. un

3542009.gada pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs

355pēc nodokļu nomaksas, t.i., ap 3,7% un ar kuriem, kā redzams,

356Konkurences padome ir iepazinusies, ir pietiekams iemesls

357konstatēt, ka konkurence lejupējā tirgū pietiekami intensīva, lai

358efektivitātes guvumi tiktu nodoti patērētājiem. Ja SIA

359"Maxima Latvija" nevar darboties neatkarīgi no

360patērētājiem, jāsecina, ka šis apstāklis vienlaikus liecina par

361atkarību no piegādātājiem, jo lejupējā tirgū pastāvošā intensīvā

362konkurence nozīmē, ka arī citiem mazumtirgotājiem nepieciešamas

363apjomīgas piegādes. Tāpēc turklāt nav pareizs Konkurences padomes

364vairākkārt atkārtotais apgalvojums, ka "SIA "Maxima

365Latvija" ir būtisks un neaizstājams sadarbības partneris

366ražotājam/piegādātājam to preču izplatīšanai (tirdzniecībai)

367galapatērētājam, t.i., komercsabiedrībai, kura vēlas izplatīt

368savu produkciju visā valsts teritorijā esošajos veikalos vai

369lielākajā daļā no tiem". Konkurence lejupējā tirgū liedz

370runāt par tirgus varas pastāvēšanu".

371Atbildot uz šo SIA "MAXIMA Latvija" argumentu,

372Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija"

373minētais peļņas procenta apmērs vien, kas ir nemainīgs 2008. un

3742009.gadā, neliecina par to, ka konkurence lejupējā tirgū ir

375pietiekami intensīva, jo īpaši ņemot vērā augsti koncentrēto

376lielveikalu vidi Latvijā. Konkrētais peļņas procenta apmērs

377jāskata arī kopsakarā ar valstī pastāvošo ekonomisko

378stāvokli.

37937.11. "No Vēstules[KP Vēstule] izriet, ka nav pamata

380bažām par piegādātāju konkurences mazināšanos iepirkuma tirgū,

381turklāt pircēju konkurence SIA "MAXIMA Latvija"

382disciplinē krietni lielākā mērā, nekā to atzinusi Konkurences

383padome".

384Konkurences padome norāda, ka SIA "MAXIMA Latvija",

385acīmredzot, nepareizi ir sapratusi Konkurences padomes

386argumentāciju. SIA "MAXIMA Latvija" kā viens no

387lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kam piemīt

388iepirkuma vara, spēj būtiski ietekmēt to, kādas preces nonāk līdz

389galapatērētājiem. Proti, tām, kuras SIA "MAXIMA

390Latvija" neizvēlas vai no kurām kādu iemeslu dēļ tā atsakās,

391ir daudz mazākas iespējas sasniegt plašu patērētāju loku visā

392Latvijā. Neapšaubāmi, pircēju konkurence lejupējā tirgū pastāv,

393taču, SIA "MAXIMA Latvija", nesastopot piegādes pusē

394tirgus varas ziņā sev līdzvērtīgu partneri (sk. Lēmuma 18.1.

395punktu par vienpusējiem un abpusējiem tirgus varas izpausmes

396gadījumiem), šo pircēju konkurences radīto

397"disciplīnu", spēj pilnā mērā pārnest uz piegādātāju,

398t.sk. piemērojot vai uzspiežot netaisnīgus un nepamatotus

399noteikumus, nosacījumus u.tml., šādu darbību rezultātā vājinot

400piegādātāja konkurences spējas.

40137.12. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

402"Konkurences padomes sacītais, ka "tirgū vienmēr

403pastāvēs sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri

404nekavējoties būs gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un

405aizpildīt atbrīvotos veikala plauktus", vienlaikus apliecina

406bažu par iepirkuma varas ļaunprātīgu izmantošanu nepamatotību. Ja

407konkurējošu piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs

408"vienmēr", ir gluži nesaprotamas Konkurences padomes

409bažas, ka "var tikt apdraudēta (piegādātāja) atrašanās

410konkrētajā tirgū" un ka, "ja tiek uzspiesti nosacījumi,

411kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam - nodrošināt uzņēmuma

412darbību ilgtermiņa, tad šim uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais

413konkrētais tirgus". Pieņemot, ka tik tiešām "DSM

414ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums veicina arī patērētāju

415tiesisko interešu aizsardzību", tirgum nevajadzīgu, proti,

416nepietiekami efektīvu "biznesu plānu" neveiksme nebūtu

417ar administratīviem līdzekļiem aizkavējama. Proti, lai rastos

418"labklājības ieguvumi pastarpināti tiek nodoti arī

419galapatērētājiem Latvijas teritorijā", dominējošā stāvokļa

420mazumtirdzniecībā regulējumam "kopumā sekmējot

421tautsaimniecības attīstību" - nevis aizsargājot kādu

422konkrētu piegādātāju, - Konkurences padome nedrīkst rīkoties

423veidā, kas neveiksmīgo "biznesa plānu" administratīvas

424aizsardzības dēļ patērētājiem liek maksāt vairāk. Atkāpes no šīs

425loģikas nebūtu attaisnojamas par atsauci uz piegādātāju īpašas

426aizsardzības nozīmi ilgtermiņa, jo bažām par to vispārēju

427izzušana nav vietas: kā jau sacīts, pati Konkurences padome ir

428atzinusi, ka piegādātāju sāncensība tirgū pastāvēs

429"vienmēr".

430Konkurences padome secina, ka SIA "MAXIMA Latvija"

431nepareizi ir izpratusi Konkurences padomes Vēstules 27.punktā

432norādīto, ka Konkurences padomei nav bažu par piegādātāju

433konkurences mazināšanos. Tas, ka būs uzņēmumi, kas aizstās no

434tīkla vai konkrētā tirgus izgājušu uzņēmumu, nenozīmē to, ka

435konkurences līmenis attiecīgajā konkrētajā tirgū paliks nemainīgs

436un pastāvošā konkurence patērētājiem spēs ilgtermiņā nodrošināt

437nepieciešamo kvalitātes, cenas un inovāciju līmeni. Vienlaicīgi

438Konkurences padome norāda, ka DSM konstatēšana SIA "MAXIMA

439Latvija" nekādā gadījumā nenozīmē un nevar nozīmēt to, ka

440Konkurences padome ar administratīvām metodēm veicina neefektīvo

441piegādātāju aizsardzību. DSM pats par sevi nav aizliegts,

442aizliegta ir tā ļaunprātīga izmantošana, kas var izpausties

443konkrētos veidos (t.sk. KL 13.panta otrās daļas 5.punkts), un tie

444nosacījumi, kurus SIA "MAXIMA Latvija" piemēro

445piegādātājiem (vai tie taisnīgi vai nē), ir analizējami konkrētā

446pārkāpuma sastāva ietvaros. Konkurences padomei DSM esamības

447izvērtēšanai nav nozīmes, vai piegādātājs ir efektīvs vai

448neefektīvs. Šim faktam ir nozīme pārkāpuma izvērtēšanas

449procesā.

450Lietas izpētē ir secināts, ka ir pamats uzskatīt, ka SIA

451"Siguldas Maiznieks" ir uz attīstību orientēta

452komercsabiedrība, kura racionāli izvērtē situāciju tirgū un meklē

453iespējas pielāgoties situācijai tajā. Tas, ka Konkurences padome,

454izvērtējot SIA "MAXIMA Latvija" norēķinu politiku,

455konstatēja, ka tā ir ekspluatējoša attiecībā pret konkrēto

456piegādātāju, nav saprotams kā neefektīva uzņēmuma

457aizsardzība.

45837.13. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi:

459"Vēstulē Konkurences padome ir apgalvojusi, ka "SIA

460"Maxima Latvija" īpatsvars kopējā pārtikas preču

461iepirkumā, kā arī atsevišķu pārtikas preču iepirkumā lielveikalu

462vidē (informācija par iepirkuma apjomu tika iegūta no lielākajām

463mazumtirgotāju ķēdēm) ir tuva tās mazumtirdzniecības tirgus daļai

464lietā definētajā tirgū, t.i., ikdienas patēriņa preču

465mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē Latvijas teritorijā

466", tomēr nākas norādīt, ka SIA "Maxima Latvija"

467tirgus daļa iepirkuma tirgū būtiski mazāka, nekā lejupējā tirgū.

468Tas tādēļ, ka SIA "Maxima Latvija" preces iepērk tajā

469pašā tirgū, kur preces iepērk tirgus dalībnieki, kas nav SIA

470"Maxima Latvija" konkurenti lejupējā tirgū, bet ir

471konkurenti iepirkuma tirgū, proti, specializētie pārtikas un

472dzērienu veikali un visi citi šo preču mazumtirdzniecības

473uzņēmumi, bet dažās tādu preču grupās, kuras tiek izmantotas kā

474izejvielas - piemēram, milti, cukurs, olas, - arī pārtikas preču

475ražotāji".

476Pat, ja piekristu SIA "MAXIMA Latvija" argumentam,

477ka konkrētajā gadījumā iepirkumu SIA "MAXIMA Latvija"

478veic tajā tirgū, kur darbojas ne tikai lielveikali, bet arī

479specializētie pārtikas un dzērienu veikali un visi citi šo preču

480mazumtirdzniecības uzņēmumi, konstatējams, ka 2008.-2009.gadā SIA

481"MAXIMA Latvija" tirgus daļa bija mazāka, nekā ja to

482aprēķina no lielveikalu tirgus dalībnieku veiktā kopējā

483iepirkuma, tomēr tā ir lielāka par 20%. Kas ir ļoti nozīmīga

484daļa, arī ņemot vērā, ka katram piegādātājam, kas spēj nodrošināt

485lielākus piegādes apjomus, tik liels iepircējs kā SIA

486"MAXIMA Latvija" ir daudzkārt izdevīgāks un svarīgāks

487sadarbības partneris nekā fragmentētu piegāžu organizēšana

488mazākiem tirgus dalībniekiem.

489Konkrētajā lietā konstatēts, ka 2009.gadā, apmēram, vairāk kā

490puse SIA "Siguldas Maiznieks" ražotās produkcijas ir

491piegādāti tieši SIA "MAXIMA Latvija". Tāda apjoma

492piegādes uzņēmumam, ņemot vērā ilgstošas sadarbības pieredzi, dod

493iespēju laikus plānot ražošanas apjomus, efektīvāk organizēt

494ražošanas un piegādes posmus un to izmaksu struktūru,

495daudzveidīgāk attīstīt sortimentu, atbilstoši dažādu pircēju

496kategoriju vēlmēm, nekā tas būtu iespējams sadrumstalotu un

497nenoteiktu apjomu piegāžu gadījumā.

49837.14. SIA "MAXIMA Latvija" ir norādījusi, ka

499"Iepirkuma tirgū SIA "Maxima Latvija" tirgus

500daļas ne tuvu nelīdzinās Konkurences padomes nosauktajiem

501rādītājiem - 31% 2009.gadā - un tādēļ jāapšauba secinājums, ka

502SIA "Maxima Latvija" piemīt iepirkuma vara pietiekami

503ilgā laika periodā. Vēstulē nav skaidrots, kā, pastāvot tik

504nelielai daļai iepirkuma tirgū, var būt konstatējama tirgus

505vara".

506Konkurences padome uzskata, ka iepirkuma varu raksturo gan

507tirgus daļa (kas ir viena no lielākajiem starp visiem

508iepircējiem, kas preci iepērk realizācijai mazumtirdzniecībā),

509gan jau iepriekš minētais fakts, ka SIA "MAXIMA

510Latvija" ir neizbēgams sadarbības partneris, ja piegādātājs

511ir orientēts uz Latvijas patērētāju.

51237.15. 2010.gada 16.decembrī tika saņemta SIA "MAXIMA

513Latvija" vēstule Nr.361. SIA "MAXIMA Latvija"

514norāda, ka "Sakarā ar 06.12.2010. no Konkurences padomes

515saņemto vēstuli par to, ka lietā Nr.P/09/06/7 "Par

516Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteiktā

517aizlieguma pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija"

518darbībās", kas ierosināta 2009.gada 21.maijā, esot

519konstatēti Konkurences padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamie

520fakti, MAXIMA Latvija SIA pārstāvis 06.12.2010. iepazinās ar tiem

521lietai kopš iepriekšējās iepazīšanās reizes pievienotajiem

522materiāliem, kuri viņam tika uzrādīti kā MAXIMA Latvija SIA

523pārstāvim pieejami (turpmāk - jaunie materiāli) un saņēma šo

524jauno materiālu kopijas".

525Minētajā vēstulē ir norādīts, ka "Ņemot vērā

526Konkurences Padomes 26.07.2010. vēstulē Nr.1512 "Par

527Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punkta noteikto

528pārkāpumu SIA "MAXIMA Latvija" darbībās" 29.punktā

529(16.lapaspuses 3.rindkopā no apakšas) minētos SIA Siguldas

530maiznieks produkcijas piegāžu apjomus MAXIMA Latvija SIA un

531MAXIMA Latvija SIA aprēķinātās 09.08.2010. vēstulē Nr.211

532norādītās SIA Siguldas mazinieks debitoru dienas, kuru pareizība

533netiek apstrīdēta (2008.gadā - 56,32 un 2009.gadā - 59,11)

534jāsecina, ka citi SIA Siguldas maiznieks debitori vidēji

535norēķinās līdzīgā laika periodā, kā MAXIMA Latvija SIA. Šis fakts

536līdzās SIA Siguldas maiznieks 20.10.2010 vēstules b/n "Par

537paskaidrojumu sniegšanu lietā Nr.P/09/06/7" pēdējā teikumā

538paustajai domai, ka "uzņēmumam nepieciešama kredītpolitikas

539maiņa - īsāku norēķināšanās termiņu noteikšana" liecina, ka

540šādi norēķinu termiņi ir parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA

541Siguldas maiznieks apzināti realizētajai kredītpolitikai, kuru

542Siguldas maiznieks spriežot pēc vēstules ir nolēmis grozīt. Šādā

543gadījumā jautājums par norēķinu termiņu grozīšanu būtu jārisina

544ar sarunās ar debitoriem. MAXIMA Latvija SIA no SIA Siguldas

545maiznieks pagaidām nav saņēmusi priekšlikumu grozīt apmaksas

546termiņus".

547Minētajā SIA "MAXIMA Latvija" vēstulē netika sniegti

548citi papildu argumenti.

549Ievērojot Lēmuma 22.punkta 2.apakšpunktā norādīto, ka

550"Modernās mazumtirdzniecības uzņēmumu, kas veido lielveikalu

551vidi, skaits 2008.gadā bija 12 (neskaitot SIA "BAF LTD"

552apvienību un SIA "BALTSTOR" (no BALTSTOR lielākais

553dalībnieks SIA "Mego" tiek vērtēts kā atsevišķs

554mazumtirdzniecības tīkls), un 2008.gadā to kopējais apgrozījums

555bija 1 379 873 284 Ls, kas veidoja 76% no kopējās

556mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos, kur pārsvarā tiek

557tirgota pārtika, dzērieni vai tabaka, un 69% no kopējās

558mazumtirdzniecības nespecializētos veikalos; 2009.gadā minētie

559rādītāji attiecīgi bija 80% un 73%", tad no šiem faktiem var

560secināt, ka vairākumā gadījumu SIA "Siguldas Maiznieks"

561pircēji ir lielākas vai mazākas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes

562vai kāda no mazumtirgotāju kooperācijas formām, kurām visdrīzāk

563ir darījumu vara attiecībā pret SIA "Siguldas

564Maiznieks". Konkurences padomes rīcībā esošā informācija,

565kas ir iegūta Ikdienas patēriņa preču uzraudzības lietā, liecina,

566ka arī salīdzinoši mazās veikalu ķēdes ietver savos līgumos

567piegādātājiem nelabvēlīgus noteikumus, t.sk. pārmērīgi garus

568norēķinu termiņus, turklāt mēdz tos arī neievērot. Latvijā

569ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības vide ir tāda, ka šo

570preču ražotājam ir jāiet uz mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tā

571nav ražotāju izvēle, bet neizbēgama realitāte, kas izriet no

572ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu

573vidē Latvijas teritorijā struktūras.

574Ievērojot teikto, kā arī ņemot vērā Lēmuma 34.punktā iekļautos

575argumentus, Konkurences padome noraida SIA "MAXIMA

576Latvija" argumentu, ka "šādi norēķinu termiņi ir

577parastie norēķinu termiņi un atbilst SIA "Siguldas

578Maiznieks" apzināti realizētajai kredītpolitikai".

1Secinājumi

2Konkurences padome, izvērtējot visus lietas apstākļus,

3uzskata, ka taisnīgs un pamatots termiņš, kad attiecīgajam

4mazumtirgotājam kā pircējam ir jānorēķinās par piegādāto

5produkciju, ir šo preču vidējais aprites laiks konkrētajā

6mazumtirdzniecības tīklā, pieskaitot tam līdz 10 dienu termiņu,

7kas varētu būt nepieciešams, lai veiktu savstarpējo norēķinu

8salīdzināšanu un citas ar norēķiniem saistītās darbības.

9Konkurences padome uzskata, ka taisnīgs un pamatots SIA

10"MAXIMA Latvija" norēķināšanas ar SIA "Siguldas

11Maiznieks" termiņš ir līdz (*) (ņemot vērā faktu, ka

12(*),59 jo, ņemot vērā SIA "Siguldas

13Maiznieks" preču piegādes biežumu (*), aprites rādītājus

14(*), konstatējams, ka kopumā (*) dienu laikā SIA "MAXIMA

15Latvija" veikali ir saņēmuši samaksu no gala patērētājiem

16par SIA "Siguldas Maiznieks" piegādāto produkciju.

17Tāpēc būtu taisnīgi un pamatoti, ja piegādātājs, t.i., SIA

18"Siguldas Maiznieks" saņemtu samaksu laikā, kas ir

19samērīgs ar SIA "Siguldas Maiznieks" produkcijas

20aprites laiku SIA "MAXIMA Latvija" veikalu tīklā t.i.,

21līdz (*) dienām.

22Ievērojot šajā Lēmumā izklāstīto SIA "MAXIMA

23Latvija" darbību izvērtējumu un SIA "MAXIMA

24Latvija" sniegto informāciju, Konkurences padome secina, ka

25SIA "MAXIMA Latvija" laika periodā no 2008.gada oktobra

26līdz 2010.gada februārim veica samaksu par SIA "Siguldas

27Maiznieks" piegādātajām precēm pamatā (*) dienu termiņā ar

28nelielu nobīdi. Šāds samaksas termiņš nevar tikt uzskatīts par

29taisnīgu un pamatotu.

30Ievērojot teikto, Konkurences padome secina, ka lietā iegūtie

31pierādījumi liecina, ka SIA "MAXIMA Latvija" darbības

32satur Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteikto

33pārkāpuma sastāvu.

34Turklāt lietas izpētes laikā nav konstatēti objektīvi pamatoti

35apstākļi, kas liegtu SIA "MAXIMA Latvija" norēķināties

36(*) dienu laikā no piegādes/rēķina saņemšanas.

1Ņemot vērā Lēmumā konstatēto, secināms, ka laika posmā no

22008.gada 1.oktobra līdz Lēmuma pieņemšanas dienai, t.i.,

32010.gada 13.janvārim SIA "MAXIMA Latvija" darbības,

4piemērojot SIA "Siguldas Maiznieks" pamatā (*) dienu

5norēķinu termiņu par šīs uzņēmējsabiedrības piegādātajām precēm,

6satur Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 5.punktā noteikto

7pārkāpuma sastāvu.

8Saskaņā ar Konkurences likuma 14.panta pirmo un otro daļu, ja

9Konkurences padome konstatē tirgus dalībnieku darbībās šī likuma

1013.panta pārkāpumu, tā pieņem lēmumu par pārkāpuma konstatēšanu,

11tiesiskā pienākuma uzlikšanu un naudas soda piemērošanu. Naudas

12sodu tirgus dalībniekiem, ja tas izdarīts pirmo reizi, var uzlikt

13līdz 0,05 procentiem no to pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma

14katram, bet ne mazāk kā 250 latu katram. Lai noteiktu soda naudas

15apmēru, Konkurences padome izvērtēja pārkāpumu atbilstoši

16Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumiem Nr.796

17"Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma

1811. panta pirmajā daļā un 13. pantā paredzētajiem

19pārkāpumiem" (turpmāk - Noteikumi Nr.796) kopsakarā ar

20Administratīvā procesa likuma 66.panta pirmajā daļā noteiktajiem

21lēmuma satura noteikšanas pamatprincipiem. Konkurences padomei ir

22jāizvērtē lietderības apsvērumi gan attiecībā uz šī lēmuma

23izdošanu, gan saturu. Ņemot vērā, ka šajā lietā izskatāmais

24pārkāpums SIA "MAXIMA Latvija" darbībās ir otrais šāda

25veida konstatētais pārkāpums Konkurences padomes

26praksē60, tirgus situāciju (tirgus ir augsti

27koncentrēts un pastāv risks, ka citi tirgus dalībnieki var

28rīkoties līdzīgi SIA "MAXIMA Latvija"), Konkurences

29padome uzskata, ka ir lietderīgi un nepieciešami izdot lēmumu

30lietā, konstatējot pārkāpumu, kā arī piemērot sodu.

31Noteikumu Nr.796 3.punktā noteikts, ka naudas sodu aprēķina

32procentos no tirgus dalībnieka pēdējā noslēgtā finanšu gada neto

33apgrozījuma pirms pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tā kā

34dominējošā stāvokļa mazumtirdzniecībā ļaunprātīgas izmantošanas

35pārkāpumu Konkurences padome konstatē ar lēmumu 13.01.2011., un

362010.gada pārskats vēl nav pieejams, tad pārkāpumā iesaistītā

37tirgus dalībnieka naudas soda apmērs tiek aprēķināts no tā

382009.gada neto apgrozījuma. 2009.gada neto apgrozījuma

39izmantošana ir pamatojama ar apsvērumu, kas izriet no

40Administratīvās apgabaltiesas izdarītajiem secinājumiem 2010.gada

4128.jūnija Spriedumā administratīvajā lietā

42Nr.A4300530961: "Likuma "Par

43grāmatvedību" 13.panta trešajā daļā noteikts, ka par katru

44pārskata gadu sastāda gada pārskatu, kura struktūra, apjoms un

45saturs, kā arī sagatavošanas, pārbaudīšanas un iesniegšanas

46kārtība noteikta Gada pārskatu likumā, [..]. Atbilstoši minētā

47likuma 14.panta pirmajai daļai pārskata gads aptver 12 mēnešus,

48un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu.62" SIA

49"MAXIMA Latvija" 2009.gada pārskatā kā pārskata gads ir

50norādīts 2009.gada 1.janvāris - 2009.gada 31.decembris, savukārt

51kā iepriekšējais pārskata gads ir norādīts 2008.gada 1.janvāris -

522008.gada 31.decembris. No minētā var secināt, ka SIA

53"MAXIMA Latvija" pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu

54un saskaņā ar Gada pārskatu likumā noteikto SIA "MAXIMA

55Latvija" 2010.gada pārskats ir jāsagatavo 4 mēnešu laikā no

56pārskata gada sākuma. Tādējādi, ņemot vērā minēto, uz lēmuma

57pieņemšanas brīdi nav pieejams 2010.gada apstiprināts SIA

58"MAXIMA Latvija" gada pārskats nedz publiski (LR UR vai

59Lursoft datu bāzē), nedz arī ir pieejams SIA "MAXIMA

60Latvija" 2010.gada pārskats, kas būtu apstiprināts

61dalībnieku sapulcē un būtu pamats, lai to varētu izmantot naudas

62soda aprēķināšanai. Līdz ar to, ievērojot iepriekš minēto

63Administratīvās apgabaltiesas spriedumā noteikto, uz minētā

64lēmuma pieņemšanas dienu tika ņemti vērā tādi neto apgrozījuma

65dati, kuri bija iekļauti pēdējā apstiprinātā gada pārskatā, t.i.,

662009.gada pārskata dati.

67SIA "MAXIMA Latvija" neto apgrozījums 2009.gadā,

68pamatojoties uz gada pārskatu par 2009.gadu, bija Ls 397 082

69436.

70Konkurences padome saskaņā ar Noteikumu Nr.796 13.punktu ņēma

71vērā pārkāpuma smagumu un ilgumu. Saskaņā ar Noteikumu Nr.796

7215.punktu: "pēc pārkāpuma veida par vieglu pārkāpumu uzskata

73(..) dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

74mazumtirdzniecībā (..)". Tādējādi SIA "MAXIMA

75Latvija" pārkāpums uzskatāms par vieglu pārkāpumu. Noteikumu

76Nr.796 18.1.apakšpunkts nosaka, ka par vieglu pārkāpumu, kas

77izpaužas kā dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana

78mazumtirdzniecībā pirmo reizi naudas soda apmēru nosaka līdz

790,03%.

80Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 20.2.apakšpunktu, ņemot vērā

81pārkāpuma ilgumu, naudas sods par pārkāpumu, kas izdarīts pirmo

82reizi, nosakāms līdz 0,01 procentam. Pārkāpuma ilgums tiek

83noteikts, ņemot vērā SIA "MAXIMA Latvija" un SIA

84"Siguldas Maiznieks" spēkā esošā Līguma noslēgšanas

85brīdi un Konkurences likuma grozījumus attiecībā uz Konkurences

86likuma 13.panta otrās daļas 5.punktu, kas ir spēkā kopš 2008.gada

871.oktobra, un tā grozījumus, kas ir spēkā no 2009.gada

881.septembra. Līgums starp SIA "MAXIMA Latvija" un SIA

89"Siguldas Maiznieks" noslēgts 2008.gada 1.oktobrī. Līdz

90ar to saskaņā ar Noteikumu Nr.796 20.punktu pārkāpums iestājies

912008.gada 1.oktobrī un ildzis līdz šī Konkurences padomes lēmuma

92pieņemšanas dienai 13.01.2011 (ieskaitot). Tādējādi pārkāpuma

93kopējais ilgums ir 2 gadi 3 mēneši un 13 dienas.

94Naudas soda preventīvais mērķis ir atturēt konkrēto tirgus

95dalībnieku un citus tirgus dalībniekus no šādu pārkāpumu

96izdarīšanas nākotnē. Tādējādi, ņemot vērā pārkāpuma smagumu,

97raksturu un būtību (šī Lēmuma IV sadaļa), SIA "MAXIMA

98Latvija" saskaņā ar Noteikumu Nr.796 18.1.apakšpunktu

99piemērojams naudas sods ir 0,015% no 2009.gada neto apgrozījuma,

100bet, ievērojot pārkāpuma ilgumu, saskaņā ar Noteikumu Nr.796

10120.2.apakšpunktu piemērojamais naudas sods ir 0,007% no 2009.gada

102neto apgrozījuma.

103Noteikumi Nr.796 satur neapzinātu likuma robu, jo tajos nav

104noteikts, ka kopējo naudas soda apmēru pārkāpumam, kas noteikts

105Konkurences likuma 13.panta otrajā daļā, aprēķina, summējot

10618.63 un 20.64 punktā noteiktos naudas

107sodus. Par to liecina tas, ka Noteikumu Nr.796 13.punkts paredz,

108nosakot naudas soda apmēru, ņemt vērā pārkāpuma smagumu un

109ilgumu. Papildus jāņem vērā arī, ka šāda summēšana attiecībā uz

110pārējiem Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.panta

111pirmajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem ir paredzēta Noteikumu

112Nr.796 17.punktā. Šajos gadījumos papildus pārkāpuma smagumam,

113nosakot naudas soda apmēru, ņem vērā Noteikumu Nr.796 19.punktā

114noteikto naudas soda palielinājumu par pārkāpuma ilgumu.

115Attiecībā uz Konkurences likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumiem

116naudas soda apmērs (palielinājums), ņemot vērā pārkāpuma ilgumu,

117noteikts Noteikumu Nr.796 20.punktā.

118Ja likumdevējs būtu vēlējies, lai naudas sodu par Konkurences

119likuma 13.panta otrās daļas pārkāpumiem noteiktu, neņemot vērā

120pārkāpuma ilgumu, tas Noteikumos Nr.796 sistēmiski nemaz nebūtu

121iekļāvis 20.punktu pašreizējā redakcijā, jo bez nodoma noteikt

122kopējo naudas sodu summējot naudas sodu, kas noteikts, ņemot vērā

123pārkāpuma smaguma pakāpi un pārkāpuma ilgumu, Noteikumu Nr.796

12420. punkts ir bezmērķīgs un nepiemērojams. Tāpat jāsecina, ka

125šādā gadījumā Noteikumu Nr.796 13.punktā būtu ticis paredzēts

126atbilstošs izņēmums dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas

127mazumtirdzniecībā pārkāpumiem.

128Līdz ar to ir pamatoti arī attiecībā uz Konkurences likuma

12913.panta otrās daļas pārkāpumiem analoģiski piemērot Noteikumu

130Nr.796 17.punktā noteikto un kopējo naudas sodu noteikt, summējot

13118. un 20.punktā noteiktos naudas sodus. Tādējādi, pamatojoties

132uz iepriekš minēto, kopējais naudas sods nosakāms 0,022 procentu

133apmērā, t.i., Ls 87 358 (0,022% no Ls 397 082 436).

134Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 23.punktu kopējo naudas soda

135apmēru var samazināt, ja pastāv vismaz viens no 23.1.apakšpunktā

136uzskaitītajiem atbildību mīkstinošiem apstākļiem, t.i.: pārkāpums

137pārtraukts, tiklīdz tirgus dalībnieks saņēmis no padomes

138informāciju par iespējamo Konkurences likuma 13.pantā minēto

139pārkāpumu (23.1.1.), tirgus dalībnieks brīvprātīgi novērsis

140pārkāpuma sekas, pirms Konkurences padome pieņēmusi lēmumu par

141pārkāpuma konstatēšanu (23.1.2.), tirgus dalībnieks pēc savas

142iniciatīvas sniedzis pilnīgu un patiesu informāciju vai

143pierādījumus, kuriem bijusi būtiska nozīme Konkurences likuma

14413.pantā minēto pārkāpumu konstatēšanā (23.1.3.), tirgus

145dalībnieks atlīdzinājis zaudējumus, kas radušies no izdarītā

146pārkāpuma (23.1.5.).

147Konkurences padomes ieskatā nav konstatējami Noteikumu Nr.796

14823.1.apakšpunktā norādītie apstākļi naudas soda

149samazināšanai.

150Tāpat Konkurences padome ir tiesīga samazināt naudas soda

151apmēru, ievērojot Noteikumu Nr.796 23.2.apakšpunktu, ja SIA

152"MAXIMA Latvija" apgrozījums konditorejas preču grupas

153kopējā apgrozījumā ir mazāks par 10% no kopējā neto apgrozījuma.

154Konkurences padome rīcībā esošā informācija liecina, ka SIA

155"MAXIMA Latvija" konditorejas preču iepirktais apjoms

156(bez PVN) 2009.gadā bija (*), kas nesasniedz 10 procentus (*) no

157kopējā SIA "MAXIMA Latvija" 2009.gada neto apgrozījuma.

158Tādējādi ir pamats samazināt naudas soda apmēru.

159Saskaņā ar Noteikumu Nr.796 21.punktu kopējo naudas soda

160apmēru var palielināt, ja pastāv vismaz viens no 21.1.apakšpunktā

161uzskaitītajiem atbildību pastiprinošiem apstākļiem, t.i., tirgus

162dalībnieks tā paša veida pārkāpumu izdarījis atkārtoti, un

163Konkurences padome to ir konstatējusi un pieņēmusi attiecīgu

164lēmumu (21.1.1.) un tirgus dalībnieks kavē izmeklēšanu un slēpj

165izdarīto pārkāpumu (21.1.3.). Konkurences padome, izvērtējot

166konkrētās lietas apstākļus, secina, ka SIA "MAXIMA

167Latvija" darbībās nav konstatējami atbildību pastiprinoši

168apstākļi atbilstoši Noteikumu Nr.796 21.1.1., 21.1.3. un

16921.2.apakšpunktos norādītajam.

170Konkurences padome uzskata, ka labums sabiedrības interesēm

171var tikt sasniegts ar mazāka naudas soda piemērošanu nekā

172iepriekš lēmumā noteiktais.

173Vienlaikus Konkurences padome ir ņēmusi vērā, ka minētais SIA

174"MAXIMA Latvija" pārkāpums nav izraisījis neatgriežamas

175sekas, piemēram, tirgus dalībnieks izstumts no tirgus un SIA

176"MAXIMA Latvija" ietekmē ir spiests saimniecisko

177darbību pārtraukt. Ievērojot Administratīvā procesa likuma

17813.pantu, 65.panta trešo daļu un 66. panta pirmo daļu, kas nosaka

179samērīguma principa un lietderības apsvērumu piemērošanu

180administratīvā procesa ietvaros, un Noteikumu Nr.796

18123.2.apakšpunktu, Konkurences padome uzskata par pamatotu

182piemērot naudas sodu Ls 45 000 apmērā.

183Konkurences padome, izvērtējot Lietā konstatētos faktiskos

184apstākļus un ņemot vērā samērīgumu un lietderības apsvērumus,

185secina, ka SIA "MAXIMA Latvija" ir uzliekams tiesiskais

186pienākums, kas nodrošinātu Lēmumā konstatētā pārkāpuma, kas

187izpaužas pārāk gara maksājuma termiņa piemērošanā SIA

188"Siguldas Maiznieks", izbeigšanu un nepieļaušanu

189nākotnē, uzliekot SIA "MAXIMA Latvija" tiesisko

190pienākumu izbeigt konstatēto pārkāpumu.

191Konkurences padome, ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties

192uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktu, 13.panta

193otrās daļas 2.punktu, 14. panta pirmo daļu un otrās daļas

1942.punktu, Administratīvā procesa likuma 8., 13.pantu, 65.panta

195trešo daļu un 66.pantu, Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra

196noteikumu Nr.796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par

197Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā

198paredzētajiem pārkāpumiem" 3., 13., 14., 15., 17.punktu,

19918.1., 20.2., 23.2. apakšpunktu,

200nolēma: