27. pants

1Piedāvājuma puses

2aizvietojamība

3Piedāvājuma (piegādes) puses aizvietojamība iepirkuma tirgū

4lietas izpētes gaitā tika izvērtēta pie nosacījuma, ka

5komercsabiedrība ir nokļuvusi tādā situācijā, kad tā ir spiesta

6ciest zaudējumus nozīmīga nerealizētā apjoma dēļ. Šajā gadījumā

7uzņēmums var izvērtēt iespēju pārorientēties uz citu preču

8ražošanu, kas ir visgrūtākais ceļš, vienlaicīgi tas var

9pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā vai pārorientēties

10uz citiem realizācijas kanāliem.

11Piegādes puses izvērtēšanā vēl ir jāņem vērā šādi faktori:

121) ražotāju/piegādātāju struktūra;

132) piegādātāju lielums, jo mazo un vidējo uzņēmumu preces

14visātrāk ir pakļautas izslēgšanas riskam no mazumtirgotāju

15sortimenta, ja vien tie nav patērētāju iecienīti vai/un nišas

16produkti);

173) vai attiecīgajā preču kategorijā ir izteikta patērētāju

18lojalitāte pret vietējiem produktiem.

1927.1. Piegādātāja spēja

20pārorientēties uz citu preču ražošanu

21Šajā gadījumā ir jāvērtē ražošanas uzņēmuma pārorientēšanas

22iespējas uz jaunu konkrēto tirgu, kas ietver cita veida

23preču/preču grupas ražošanu/piegādi. Šī pārorientācijas iespēja

24īstermiņā ir vērtējama kritiski, īpaši ražošanas uzņēmumiem, kuri

25ir ieguldījuši salīdzinoši būtiskus līdzekļus savas ražotnes un

26zinātības izveidei. Šādas pārorientēšanās iespējas izvērtēšanai

27ražošanas uzņēmumam jānodrošina: (1) jaunu izejvielu piegādes

28kanāli; (2) jauno preču ražošanai nepieciešamo iekārtu iegāde un

29tehnoloģiju ieviešana; (3) attiecīgi apmācīta un kvalificēta

30darba spēka piesaiste; (4) mārketinga programmas, reklāma jaunu

31preču atpazīstamībai patērētājam. Savukārt gadījumā, ja

32pārorientācija notiek uz tādu preču ražošanu, kas tirgū jau

33pastāv, ražošanas uzņēmumam jānodrošina stratēģija, kā iegūt

34konkurenta tirgus daļu, kas līdz šim ir jau ražojis/piegādājis

35attiecīgo produktu. Visi minētie apstākļi ir saistīti ar papildu

36līdzekļu ieguldīšanu un ir īstenojami tikai ilgtermiņā. Turklāt

37iespēja pārorientēties uz citu preču ražošanu nenodrošina iespēju

38realizēt šīs preces un nemazina piegādātāja atkarību no

39mazumtirgotāja.

4027.2. Piegādātāja spēja

41pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā

42Lai ieietu kādā jaunā mazumtirdzniecības tirgū jaunā

43ģeogrāfiskajā teritorijā, sākotnējā posmā ir nepieciešami

44resursi, kas saistīti ar izplatīšanas nodrošināšanu, preču zīmolu

45atpazīstamības veidošanu u.c. faktoriem. Tāpat ilgtermiņā iespēja

46ienākt citos tirgos saistīta ar ražotāja spēju nodrošināt

47regulārus un lielus piegādes apjomus. Vieglāk un ātrāk ražotājam

48pārorientēt savas preces uz citiem tirgiem, ja tas jau tur

49izplata šīs preces, t.i., palielinot savus pārdošanas apjomus uz

50to preču rēķina, kuru tirgus bija jāpamet, nekā situācijā, ja tas

51tikai ienāk tirgū. Tāpat vieglāk tas izdarāms citā ģeogrāfiskā

52tirgū pieprasījuma pieauguma apstākļos.

53Atsevišķos gadījumos ražošanas uzņēmums citos tirgos var ieiet

54minimāli mainot tehnoloģiju, piemērojot iekārtas izmaiņām - tas

55ir gadījumos, ja ražošanas uzņēmums pārorientē savu ražoto

56produkciju uz tāda veida produkcijas ražošanu, kas jau ir zināma

57tirgū.

58Tādējādi Lēmuma 27.1. un 27.2.apakšpunktā apskatītās iespējas

59ienākt citā tirgū vai palielināt savas piegādes prasa papildu

60resursus, tās ir realizējamas ilgtermiņā un nav uzskatāmas par

61vērā ņemamu alternatīvu DSM lietās. Vienlaicīgi secināms, jo

62piegādātājam ir lielāka ģeogrāfiskā aptveramība un pārdošanas

63apjomu īpatsvars citās ģeogrāfiskās teritorijās, jo tas varētu

64būt mazāk atkarīgs no mazumtirgotāja.

6527.3. Piegādātāja spēja

66pārorientēties uz citiem realizācijas kanāliem

67Preču piegāde mazumtirdzniecībai ir nodalāma no citiem

68realizācijas kanāliem, jo šeit bieži ir citi piegādes noteikumi,

69iepakojums u.c. faktori.

70Ievērojot teikto, konditorejas izstrādājumu piegādi

71mazumtirdzniecībai ir iespējams nošķirt no citiem piegādes

72kanāliem (sabiedriskā ēdināšana, skolas u.c.), jo tur ir cita

73fasējuma produkti, to sortiments u.c. piegādes atšķirības.

74Konkrētajā gadījumā piegādātājs ir konditorejas izstrādājumu

75ražotājs, bet pircējs ir mazumtirdzniecības uzņēmums, kuram

76sortimenta nodrošināšanai ir nepieciešami dažādi konditorejas

77izstrādājumi.

78Izvēloties konkrēto piegādātāju, apspriežot līguma noteikumus

79un turpmāko sadarbību, tiek ņemts vērā gan kopīgais attiecīgā

80piegādātāja sortiments, gan atsevišķu produktu konkurētspēja

81starp citiem līdzīgiem produktiem.

82No Lēmuma II sadaļā veiktās mazumtirdzniecības tirgus analīzes

83un lēmuma III sadaļā veiktās iepirkuma varas analīzes izriet, ka

84pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem SIA "MAXIMA

85Latvija" kā mazumtirdzniecības uzņēmums ir svarīgs un

86neaizvietojams darījumu partneris. SIA "MAXIMA Latvija"

87ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem

88Latvijā. Ražotājam, ja to izslēdz no SIA "MAXIMA

89Latvija" piegādāju saraksta, varētu būt salīdzinoši grūti un

90pat neiespējami šo preču apjomu pārdot citam mazumtirgotājam,

91kuram var būt maza komerciāla interese vai iespējas iekļaut

92sortimentā papildu preces, jo tam jau ir noslēgti līgumi ar

93piegādātājiem, tā plaukti ir aizpildīti, papildu preču iekļaušana

94sortimentā var radīt papildu izmaksas, nepalielinot kopējo

95sortimenta apgrozījumu, bet pārdalot to starp mazumtirgotāja jau

96esošā sortimenta produktiem. Līdz ar to, lai iekļūtu jaunā tīklā,

97ražotājam/piegādātājam ir jāpiedāvā mazumtirgotājam nosacījumus,

98kas dod lielāku labumu konkrētajam mazumtirgotājam, nekā

99sadarbība ar citiem ražotājiem vai piegādātājiem.

100Tāpat piegādātājam, ja pret viņu tiek vērsti netaisnīgi

101nosacījumi no mazumtirgotāja puses, ir liegta iespēja investēt

102tālākā attīstībā, jaunu produktu ieviešanā, turklāt var tikt

103apdraudēta tā atrašanās konkrētajā tirgū.

104Katram uzņēmumam ir sava ražošanas un pārdošanas stratēģija.

105Līdz ar to konkrētais uzņēmums līdz zināmam brīdim var

106pielāgoties mazumtirgotāja prasībām, bet, ja tiek uzspiesti

107nosacījumi, kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam un

108nepieciešamībai nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņā, tad šim

109uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais konkrētais tirgus.

110Vēl ir jāņem vērā fakts, ka konkrētajā tirgū vienmēr pastāvēs

111sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri nekavējoties būs

112gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos

113veikala plauktus.49 Mazumtirgotājs diezgan ātri un bez

114nozīmīgiem zaudējumiem var aizstāt viena piegādātāja sortimentu

115ar citu (par to liecina dati par piegādātāju skaita izmaiņām SIA

116"MAXIMA Latvija" un uzņēmuma 2008., 2009.gada Gada

117pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs pēc nodokļu

118nomaksas, t.i., ap 3,7%).

119Izņēmums no minētās situācijas ir tikai tie piegādātāji un to

120ražotās/piegādātās preces, pret kurām galapatērētāji ir īpaši

121lojāli (tādējādi mazumtirgotājs nevar atteikties no šo preču

122tirdzniecības), t.i., kuriem var prezumēt tirgus varu attiecīgo

123produktu piegādē mazumtirdzniecībā.

124Lēmuma 26.4.apakšpunktā konstatētais piegādātāju skaita

125palielinājums par (*) liecina, ka jauniem piegādātājiem ir

126iespējams uzsākt sadarbību ar SIA "MAXIMA Latvija", tai

127pašā laikā samazinoties SIA "MAXIMA Latvija" vidējai

128iepirkuma vērtībai un apjomam, piegādātājiem jārēķinās ar

129mazumtirgotāja realizējamo iespēju operatīvi pārslēgties uz

130citiem iepirkuma avotiem - jauniem piegādātājiem - un optimizēt

131sortimentu, atsakoties no patērētāju mazāk pieprasītām precēm vai

132citādi mazumtirgotāja skatījumā nelietderīgiem iepirkumiem.

133Līdz ar to secināms, ka, lai gan vidējais gada iepirkums (kas

134gan neatspoguļo reālo viena piegādātāja nodrošināto iepirkuma

135vērtību) no viena piegādātāja pārtikas preču grupā uzskatāms par

136būtisku, tomēr piegādātāju sadrumstalotības palielinājums, SIA

137"MAXIMA Latvija" palielinot piegādātāju skaitu un

138samazinot vidējo iepirkuma apjomu no viena piegādātāja, liecina

139par tās spēju attiecībā pret piegādātājiem realizēt rīcības

140brīvību atbilstoši savai mārketinga stratēģijai preču klāsta un

141tā pieejamības nodrošināšanā.