27. pants

Piedāvājuma puses

aizvietojamība

Piedāvājuma (piegādes) puses aizvietojamība iepirkuma tirgū

lietas izpētes gaitā tika izvērtēta pie nosacījuma, ka

komercsabiedrība ir nokļuvusi tādā situācijā, kad tā ir spiesta

ciest zaudējumus nozīmīga nerealizētā apjoma dēļ. Šajā gadījumā

uzņēmums var izvērtēt iespēju pārorientēties uz citu preču

ražošanu, kas ir visgrūtākais ceļš, vienlaicīgi tas var

pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā vai pārorientēties

uz citiem realizācijas kanāliem.

Piegādes puses izvērtēšanā vēl ir jāņem vērā šādi faktori:

1) ražotāju/piegādātāju struktūra;

2) piegādātāju lielums, jo mazo un vidējo uzņēmumu preces

visātrāk ir pakļautas izslēgšanas riskam no mazumtirgotāju

sortimenta, ja vien tie nav patērētāju iecienīti vai/un nišas

produkti);

3) vai attiecīgajā preču kategorijā ir izteikta patērētāju

lojalitāte pret vietējiem produktiem.

27.1. Piegādātāja spēja

pārorientēties uz citu preču ražošanu

Šajā gadījumā ir jāvērtē ražošanas uzņēmuma pārorientēšanas

iespējas uz jaunu konkrēto tirgu, kas ietver cita veida

preču/preču grupas ražošanu/piegādi. Šī pārorientācijas iespēja

īstermiņā ir vērtējama kritiski, īpaši ražošanas uzņēmumiem, kuri

ir ieguldījuši salīdzinoši būtiskus līdzekļus savas ražotnes un

zinātības izveidei. Šādas pārorientēšanās iespējas izvērtēšanai

ražošanas uzņēmumam jānodrošina: (1) jaunu izejvielu piegādes

kanāli; (2) jauno preču ražošanai nepieciešamo iekārtu iegāde un

tehnoloģiju ieviešana; (3) attiecīgi apmācīta un kvalificēta

darba spēka piesaiste; (4) mārketinga programmas, reklāma jaunu

preču atpazīstamībai patērētājam. Savukārt gadījumā, ja

pārorientācija notiek uz tādu preču ražošanu, kas tirgū jau

pastāv, ražošanas uzņēmumam jānodrošina stratēģija, kā iegūt

konkurenta tirgus daļu, kas līdz šim ir jau ražojis/piegādājis

attiecīgo produktu. Visi minētie apstākļi ir saistīti ar papildu

līdzekļu ieguldīšanu un ir īstenojami tikai ilgtermiņā. Turklāt

iespēja pārorientēties uz citu preču ražošanu nenodrošina iespēju

realizēt šīs preces un nemazina piegādātāja atkarību no

mazumtirgotāja.

27.2. Piegādātāja spēja

pārorientēt preču piegādi ģeogrāfiskā aspektā

Lai ieietu kādā jaunā mazumtirdzniecības tirgū jaunā

ģeogrāfiskajā teritorijā, sākotnējā posmā ir nepieciešami

resursi, kas saistīti ar izplatīšanas nodrošināšanu, preču zīmolu

atpazīstamības veidošanu u.c. faktoriem. Tāpat ilgtermiņā iespēja

ienākt citos tirgos saistīta ar ražotāja spēju nodrošināt

regulārus un lielus piegādes apjomus. Vieglāk un ātrāk ražotājam

pārorientēt savas preces uz citiem tirgiem, ja tas jau tur

izplata šīs preces, t.i., palielinot savus pārdošanas apjomus uz

to preču rēķina, kuru tirgus bija jāpamet, nekā situācijā, ja tas

tikai ienāk tirgū. Tāpat vieglāk tas izdarāms citā ģeogrāfiskā

tirgū pieprasījuma pieauguma apstākļos.

Atsevišķos gadījumos ražošanas uzņēmums citos tirgos var ieiet

minimāli mainot tehnoloģiju, piemērojot iekārtas izmaiņām - tas

ir gadījumos, ja ražošanas uzņēmums pārorientē savu ražoto

produkciju uz tāda veida produkcijas ražošanu, kas jau ir zināma

tirgū.

Tādējādi Lēmuma 27.1. un 27.2.apakšpunktā apskatītās iespējas

ienākt citā tirgū vai palielināt savas piegādes prasa papildu

resursus, tās ir realizējamas ilgtermiņā un nav uzskatāmas par

vērā ņemamu alternatīvu DSM lietās. Vienlaicīgi secināms, jo

piegādātājam ir lielāka ģeogrāfiskā aptveramība un pārdošanas

apjomu īpatsvars citās ģeogrāfiskās teritorijās, jo tas varētu

būt mazāk atkarīgs no mazumtirgotāja.

27.3. Piegādātāja spēja

pārorientēties uz citiem realizācijas kanāliem

Preču piegāde mazumtirdzniecībai ir nodalāma no citiem

realizācijas kanāliem, jo šeit bieži ir citi piegādes noteikumi,

iepakojums u.c. faktori.

Ievērojot teikto, konditorejas izstrādājumu piegādi

mazumtirdzniecībai ir iespējams nošķirt no citiem piegādes

kanāliem (sabiedriskā ēdināšana, skolas u.c.), jo tur ir cita

fasējuma produkti, to sortiments u.c. piegādes atšķirības.

Konkrētajā gadījumā piegādātājs ir konditorejas izstrādājumu

ražotājs, bet pircējs ir mazumtirdzniecības uzņēmums, kuram

sortimenta nodrošināšanai ir nepieciešami dažādi konditorejas

izstrādājumi.

Izvēloties konkrēto piegādātāju, apspriežot līguma noteikumus

un turpmāko sadarbību, tiek ņemts vērā gan kopīgais attiecīgā

piegādātāja sortiments, gan atsevišķu produktu konkurētspēja

starp citiem līdzīgiem produktiem.

No Lēmuma II sadaļā veiktās mazumtirdzniecības tirgus analīzes

un lēmuma III sadaļā veiktās iepirkuma varas analīzes izriet, ka

pārtikas preču ražotājiem un piegādātājiem SIA "MAXIMA

Latvija" kā mazumtirdzniecības uzņēmums ir svarīgs un

neaizvietojams darījumu partneris. SIA "MAXIMA Latvija"

ir viens no diviem lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem

Latvijā. Ražotājam, ja to izslēdz no SIA "MAXIMA

Latvija" piegādāju saraksta, varētu būt salīdzinoši grūti un

pat neiespējami šo preču apjomu pārdot citam mazumtirgotājam,

kuram var būt maza komerciāla interese vai iespējas iekļaut

sortimentā papildu preces, jo tam jau ir noslēgti līgumi ar

piegādātājiem, tā plaukti ir aizpildīti, papildu preču iekļaušana

sortimentā var radīt papildu izmaksas, nepalielinot kopējo

sortimenta apgrozījumu, bet pārdalot to starp mazumtirgotāja jau

esošā sortimenta produktiem. Līdz ar to, lai iekļūtu jaunā tīklā,

ražotājam/piegādātājam ir jāpiedāvā mazumtirgotājam nosacījumus,

kas dod lielāku labumu konkrētajam mazumtirgotājam, nekā

sadarbība ar citiem ražotājiem vai piegādātājiem.

Tāpat piegādātājam, ja pret viņu tiek vērsti netaisnīgi

nosacījumi no mazumtirgotāja puses, ir liegta iespēja investēt

tālākā attīstībā, jaunu produktu ieviešanā, turklāt var tikt

apdraudēta tā atrašanās konkrētajā tirgū.

Katram uzņēmumam ir sava ražošanas un pārdošanas stratēģija.

Līdz ar to konkrētais uzņēmums līdz zināmam brīdim var

pielāgoties mazumtirgotāja prasībām, bet, ja tiek uzspiesti

nosacījumi, kas neatbilst uzņēmuma biznesa plānam un

nepieciešamībai nodrošināt uzņēmuma darbību ilgtermiņā, tad šim

uzņēmumam ir jāpamet attiecīgais konkrētais tirgus.

Vēl ir jāņem vērā fakts, ka konkrētajā tirgū vienmēr pastāvēs

sāncensība no konkurējošiem piegādātājiem, kuri nekavējoties būs

gatavi paplašināt savus piegādes apjomus un aizpildīt atbrīvotos

veikala plauktus.49 Mazumtirgotājs diezgan ātri un bez

nozīmīgiem zaudējumiem var aizstāt viena piegādātāja sortimentu

ar citu (par to liecina dati par piegādātāju skaita izmaiņām SIA

"MAXIMA Latvija" un uzņēmuma 2008., 2009.gada Gada

pārskati, kur redzams samērā nemainīgs peļņas apmērs pēc nodokļu

nomaksas, t.i., ap 3,7%).

Izņēmums no minētās situācijas ir tikai tie piegādātāji un to

ražotās/piegādātās preces, pret kurām galapatērētāji ir īpaši

lojāli (tādējādi mazumtirgotājs nevar atteikties no šo preču

tirdzniecības), t.i., kuriem var prezumēt tirgus varu attiecīgo

produktu piegādē mazumtirdzniecībā.

Lēmuma 26.4.apakšpunktā konstatētais piegādātāju skaita

palielinājums par (*) liecina, ka jauniem piegādātājiem ir

iespējams uzsākt sadarbību ar SIA "MAXIMA Latvija", tai

pašā laikā samazinoties SIA "MAXIMA Latvija" vidējai

iepirkuma vērtībai un apjomam, piegādātājiem jārēķinās ar

mazumtirgotāja realizējamo iespēju operatīvi pārslēgties uz

citiem iepirkuma avotiem - jauniem piegādātājiem - un optimizēt

sortimentu, atsakoties no patērētāju mazāk pieprasītām precēm vai

citādi mazumtirgotāja skatījumā nelietderīgiem iepirkumiem.

Līdz ar to secināms, ka, lai gan vidējais gada iepirkums (kas

gan neatspoguļo reālo viena piegādātāja nodrošināto iepirkuma

vērtību) no viena piegādātāja pārtikas preču grupā uzskatāms par

būtisku, tomēr piegādātāju sadrumstalotības palielinājums, SIA

"MAXIMA Latvija" palielinot piegādātāju skaitu un

samazinot vidējo iepirkuma apjomu no viena piegādātāja, liecina

par tās spēju attiecībā pret piegādātājiem realizēt rīcības

brīvību atbilstoši savai mārketinga stratēģijai preču klāsta un

tā pieejamības nodrošināšanā.