9. pants

1Ievērojot minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

23.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija,

3un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

4mazumtirdzniecības tirgus ir ikdienas patēriņa preču

5mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas

6teritorijā.

7Konkrētais iepirkumu tirgus

810.Konkrētās preces

9tirgus

1010.1. Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu

11ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto iepirkuma

12tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši Eiropas Komisijas praksei

13konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju

14elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta

15kanālus.26 Piegādātāji (ražotāji) pārsvarā ražo un

16piegādā vienu produktu vai vienotu produktu kategoriju (piemēram,

17piens un piena produkti, maize un maizes produkti) un tiem nav

18vai ir visai ierobežotas iespējas bez būtiskām investīcijām,

19tirgus izpētes un papildu zinātības uzsākt citu preču

20ražošanu.27 Arī mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem

21piedāvā plašu produktu klāstu, nevar visas nepieciešamās preces

22iegādāties no viena piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar

23pastāvēt vienots iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan

24atsevišķi iepirkumu tirgi atbilstoši preču

25kategorijām.28

2610.2. Šādos apstākļos Konkurences padome uzskata par

27nepieciešamu norādīt uz sekojošiem apsvērumiem, kas konkrētajā

28lietā papildus ņemami vērā, nosakot iepirkuma tirgus konkrēto

29preci. Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otro daļu DSM

30ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā jākonstatē negatīva ietekme

31uz konkurenci. Kā minēts iepriekš šī lēmuma (turpmāk ‑ Lēmuma)

321.2.punktā, ietekme uz konkurenci Konkurences likuma 13.panta

33otrās daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma tirgū.

34Vērtējot situāciju no konkurences kavēšanas aspekta, ietekme

35iepirkuma tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas

36neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēts konkrētās preces tirgus.

37Ja tiek konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz lietas

38ietvaros vērtēto atsevišķu preču iepirkumu un konkrētais preces

39tirgus tiek definēts šauri, tad neatkarīgi no tā, ietekme uz

40konkurenci rodas arī iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt jāņem vērā,

41ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros nav

42izšķirošas nozīmes, vai konkurences kavēšana faktiski ir

43notikusi, vai arī iestāde vēršas pret noteikumiem, kuri

44potenciāli var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci iepirkuma

45tirgū. Jāņem vērā, ka uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti

46attiecināt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās

47atbildības jēdzienu29 tādā mērā, kādā atbildību paredz

48Konkurences likuma 13.panta otrā daļa. Tas tiešā veidā attiecas

49uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu

50izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir

51Konkurences likuma 13.panta otrās daļas aizsardzības

52uzdevums.

5310.3. Konkurences padome vienlaicīgi secina, ka ir pieļaujamas

54arī atkāpes no 10.1.punktā minētās konkrētās preces tirgus

55noteikšanas. Ja prece ir specifiska un nav daļēji vai pilnība

56aizvietojama no patērētāja viedokļa ar citām precēm, kurām ir

57viens piegādātājs, tad to izdalīt atsevišķā konkrētās preces

58tirgū nebūtu lietderīgi. Šādos gadījumos tiks aptverts plašāks

59preču sortiments (grupa), kurā šī prece ietilpst. Jāpiebilst, ka

60minētais secinājums nemaina negatīvās ietekmes uz konkurenci

61konstatēšanu, jo tā izpaužas arī iepirkuma tirgū kopumā,

62konstatējot DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu

63atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz

646.punktam.