9. pants

Ievērojot minēto, atbilstoši Konkurences likuma 1.panta

3.punktam konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir Latvijas teritorija,

un atbilstoši Konkurences likuma 1.panta 4.punktam konkrētais

mazumtirdzniecības tirgus ir ikdienas patēriņa preču

mazumtirdzniecības tirgus lielveikalu vidē Latvijas

teritorijā.

Konkrētais iepirkumu tirgus

10.Konkrētās preces

tirgus

10.1. Tradicionāli konkrētais tirgus tiek noteikts, par pamatu

ņemot patērētāju viedokli. Tomēr, nosakot konkrēto iepirkuma

tirgu, pieeja atšķiras. Atbilstoši Eiropas Komisijas praksei

konkrētais iepirkumu tirgus tiek noteikts, ņemot vērā piegādātāju

elastību un tiem pieejamos alternatīvos noieta

kanālus.26 Piegādātāji (ražotāji) pārsvarā ražo un

piegādā vienu produktu vai vienotu produktu kategoriju (piemēram,

piens un piena produkti, maize un maizes produkti) un tiem nav

vai ir visai ierobežotas iespējas bez būtiskām investīcijām,

tirgus izpētes un papildu zinātības uzsākt citu preču

ražošanu.27 Arī mazumtirgotājs, kaut arī patērētājiem

piedāvā plašu produktu klāstu, nevar visas nepieciešamās preces

iegādāties no viena piegādātāja. Tādējādi šādos apstākļos nevar

pastāvēt vienots iepirkuma tirgus mazumtirdzniecībai, bet gan

atsevišķi iepirkumu tirgi atbilstoši preču

kategorijām.28

10.2. Šādos apstākļos Konkurences padome uzskata par

nepieciešamu norādīt uz sekojošiem apsvērumiem, kas konkrētajā

lietā papildus ņemami vērā, nosakot iepirkuma tirgus konkrēto

preci. Saskaņā ar Konkurences likuma 13.panta otro daļu DSM

ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā jākonstatē negatīva ietekme

uz konkurenci. Kā minēts iepriekš šī lēmuma (turpmāk ‑ Lēmuma)

1.2.punktā, ietekme uz konkurenci Konkurences likuma 13.panta

otrās daļas izpratnē izpaužas konkrētajā iepirkuma tirgū.

Vērtējot situāciju no konkurences kavēšanas aspekta, ietekme

iepirkuma tirgū DSM ļaunprātīgas izmantošanas rezultātā rodas

neatkarīgi no tā, cik plaši ir definēts konkrētās preces tirgus.

Ja tiek konstatēta konkurences kavēšana attiecībā uz lietas

ietvaros vērtēto atsevišķu preču iepirkumu un konkrētais preces

tirgus tiek definēts šauri, tad neatkarīgi no tā, ietekme uz

konkurenci rodas arī iepirkuma tirgū kopumā. Turklāt jāņem vērā,

ka Konkurences likuma 13.panta otrās daļas ietvaros nav

izšķirošas nozīmes, vai konkurences kavēšana faktiski ir

notikusi, vai arī iestāde vēršas pret noteikumiem, kuri

potenciāli var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci iepirkuma

tirgū. Jāņem vērā, ka uz DSM esošu mazumtirgotāju ir pamatoti

attiecināt klasiskā dominējošā stāvokļa lietās pastāvošo īpašās

atbildības jēdzienu29 tādā mērā, kādā atbildību paredz

Konkurences likuma 13.panta otrā daļa. Tas tiešā veidā attiecas

uz konkurences saglabāšanu iepirkuma tirgū un saudzīgu

izturēšanos pret ekonomiski atkarīgajiem piegādātājiem, kas ir

Konkurences likuma 13.panta otrās daļas aizsardzības

uzdevums.

10.3. Konkurences padome vienlaicīgi secina, ka ir pieļaujamas

arī atkāpes no 10.1.punktā minētās konkrētās preces tirgus

noteikšanas. Ja prece ir specifiska un nav daļēji vai pilnība

aizvietojama no patērētāja viedokļa ar citām precēm, kurām ir

viens piegādātājs, tad to izdalīt atsevišķā konkrētās preces

tirgū nebūtu lietderīgi. Šādos gadījumos tiks aptverts plašāks

preču sortiments (grupa), kurā šī prece ietilpst. Jāpiebilst, ka

minētais secinājums nemaina negatīvās ietekmes uz konkurenci

konstatēšanu, jo tā izpaužas arī iepirkuma tirgū kopumā,

konstatējot DSM ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu

atbilstoši Konkurences likuma 13.panta otrās daļas 1. līdz

6.punktam.