5. pants

Pārkāpuma izvērtējums

27 Ņemot vērā šajā paziņojumā sniegto faktisko apstākļu

aprakstu, secināms, ka Depo pārstāvja paskaidrojumi iestādē nav

sniegti pilnā apmērā. Depo pārstāvim 08.02.2017. sarunas laikā

tika uzrādīti un lūgts sniegt skaidrojumu par vairākiem

e-pastiem, kuru saņēmējs vai nosūtītājs ir konkrētais pārstāvis.

Tostarp Depo pārstāvim lūgts skaidrot e-pastu Nr. 11A un Nr. 48

saturu. Vienlaikus, lai gan par e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 Depo

pārstāvis, 2017. gada februārī sniedzot paskaidrojumus iestādē,

nevarēja sniegt skaidrojumu, divus gadus vēlāk - 23.04.2019.

aprīļa tiesas sēdē Depo pārstāvis sniedza detalizētu

paskaidrojumu par e-pasta Nr. 11A un Nr. 48 saturu.

28 Par e-pastu Nr. 11A Depo pārstāvis paskaidrojumos iestādē

norādīja, ka tik senu e-pastu atcerēties nevar, savukārt tiesā

Depo pārstāvis varēja izskaidrot gan kontekstu, kādā e-pasts ir

nosūtīts, kas ir e-pastā minētā persona, kā arī to, ka ar šo

e-pastu tiek izteikti "draudi", kuriem vienlaikus Depo

centās nepakļauties. Savukārt par e-pastu Nr. 48 Depo pārstāvis

paskaidrojumos iestādē arī norādīja, ka tā saturu nevar

atcerēties, turklāt par citu sūtītiem e-pastiem un to, kas domāts

šajā saturā, Depo pārstāvis nevar komentēt. To Depo pārstāvis arī

atkārto, skaidrojot 09.12.2009. e-pastu plkst. 11.33 PM, norādot,

ka viņš var "uztaisīt pieņēmumu vai minēt". Pretēji

tam, 23.04.2019. tiesas sēdes laikā Depo pārstāvis izskaidroja

gan to, kas domāts ar 09.12.2009. e-pasta plkst. 1.14 PM saturā

norādītā uzskaitījuma 2. un 4. punktu, to, ka 4. punkts ir Knauf

papildinājums, kuram Depo nav piekritis, kā arī kategoriskā formā

paskaidroja, ka vienošanās starp Depo un Knauf par 4. punktā

norādīto nebija. Tāpat Depo pārstāvis arī norādīja, ka viņš

atceras, to, ka saistībā ar 09.12.2009. e-pasta plkst. 1.14 PM

saturā norādīto 4. punktu viņš zvanīja Knauf pārstāvim un teica,

ka Depo noteikti nevienojas par pārdošanas cenu noteikšanu vai

ievērošanu.

29 Turklāt Depo tās pārstāvja paskaidrojumos iestādē sniegto

informāciju nav labojusi arī vēlāk, izmeklēšanas laikā iestādē.

Pēc 08.02.2017. sarunu protokola sastādīšanas Depo bija dots 10

dienu termiņš labojumu un precizējumu sniegšanai pie sarunu

protokola. To Depo arī izmantoja, KP iesniedzot labojumus

paskaidrojumiem iestādē. Iesniegtajos labojumos un precizējumos

norādīts izvērsts skaidrojums gan e-pastam Nr.11A4,

gan e-pastam Nr. 485. Vienlaikus šajos labojumos un

precizējumos papildus informācija ar tādu saturu, kā Depo

pārstāvis sniedza paskaidrojumos tiesā, nav norādīta. Papildinošu

informāciju Depo nav iesniegusi arī vēlāk procesa iestādē laikā.

Ievērojot minēto, KP konstatē, ka Depo Lietā nav sniegusi pilnīgu

informāciju pēc KP pieprasījuma.

30 KP arī nepiešķir nozīmi [pers. A] 23.04.2019. tiesas sēdē

paskaidrotajam, ka "tad, kad Jūs paņemat kaut kādu

e-pastu, kuru pēdējo reizi redzēju daudzus gadus atpakaļ, es viņu

uzreiz tai brīdī noteikti neatceros. Un, ja Jūs paņemat e-pastus,

tā teikt, izrautus no dažādiem kontekstiem [..], pieņemsim

par 2007. vai 2010. gadu, es viņu varu neatcerēties. Bet tad, kad

šie e-pasti ir salikti secīgi, un tad, kad var atcerēties kaut

kādas lietas gaitu, [..] tad es arī atcerējos un daudz kas

palika loģiski, un es varu pietiekoši precīzi

atcerēties". Paskaidrojumu iestādē sniegšanas gaitā KP

uzrādīja e-pastus, kas saņemti vai nosūtīti ar vairāku mēnešu

starpību - līdzīgā secībā, kā Depo pārstāvis [pers. A] skaidroja

23.04.2019. tiesas sēdē. Turklāt uzrādītie e-pasti satura ziņā

nav savstarpēji saistīti - šo e-pastu saturs, lai gan plašākā

nozīmē ir saistīts ar tālākpārdošanas cenu noteikšanu, tiešā

veidā viens no otra neizriet, kur, piemēram, iepriekšējā e-pastā

uzdots jautājums tiek atbildēts nākamā e-pastā. E-pasti Nr. 11 un

Nr. 48 ir patstāvīgas sarakstes, kas, neatkarīgi no Lēmuma

pielikumā secīgi norādītajiem e-pastiem pirms vai pēc, ļauj

uztvert e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 saturu un kontekstu.

31 [pers. A] 23.04.2019. tiesas sēdē arī paskaidroja, ka

"tad kad man cienījamā KP bija jautājusi par kaut kādiem

e-pastiem un es nevarēju par viņiem atbildēt, es, pēc tam

atgriežoties darbā, centos tos e-pastus atrast un paskatīties vēl

kaut kādu blakus informāciju, blakus e-pastus vai parunāt ar

saviem kolēģiem, kā ir bijis. Protams, mēs diezgan daudz [..]

runājām ar maniem kolēģiem, kur man daudz ko arī

atgādināja [..] un tā man tā bilde salikās. Pēc tam es jau

varēju atcerēties kaut ko". KP ieskatā šis skaidrojums

neattaisno Depo rīcību un būtībā skaidro KP veiktā izmeklēšanas

procesa vilcināšanu no Depo puses. Depo ir patstāvīgs pienākums

sniegt pilnīgu informāciju par e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48 pēc KP

pieprasījuma. Tomēr konkrētajā gadījumā Depo informāciju šādā

apjomā nesniedza KP. Tikai pēc tiesas uzaicinājuma, apmierinot

pašas Depo lūgumu par tās darbinieka [pers. A] izsaukšanu un

nopratināšanu, Depo sniedza un atklāja pilnīgu informāciju par

e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48, par kuriem paskaidrojumus KP bija

pieprasījusi Depo sniegt izmeklēšanas procesā iestādē.

32 Turklāt paskaidrojumu sniegšanas laikā iestādē Depo

vienlaicīgi neinformēja KP par nepieciešamību tās pārstāvim īpaši

vai noteiktā laikā atsvaidzināt atmiņu, piemēram, sarunās ar

citiem pārstāvja kolēģiem. Arī paskaidrojumu labojumu sniegšanas

brīdī iestādē Depo nenorādīja uz šādu nepieciešamību, un arī

nenorādīja, kādu precīzi informāciju, atgriežoties darbā,

apskatot e-pastus un citu informāciju, runājot ar kolēģiem,

[pers. A] spēja atcerēties. KP vērš uzmanību, ka arī saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 59. panta ceturto

daļu6, tas ir lietas dalībnieka patstāvīgs pienākums

sniegt iestādei informāciju, ja tā ir viņa rīcībā. Tomēr arī

realizējot tiesības uz aizstāvību iestādē un KP iesniedzot Depo

22.05.2019. viedokli Vienošanās lietā, Depo nesniedza KP

informāciju, kas bija tās rīcībā pēc paskaidrojumu sniegšanas

iestādē. Skaidrojumu par e-pastiem Nr. 11A un Nr. 48, kas daļēji

pārklājas ar Depo pārstāvja [pers. A] 23.04.2019. tiesas sēdes

laikā sniegto skaidrojumu, Depo norādīja tikai pieteikumā tiesā,

pārsūdzot Lēmumu7.

33 Ņemot vērā minēto KP konstatē, ka Depo nav izpildījusi no

KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta izrietošo lietas

dalībnieka pienākumu pēc KP pieprasījuma sniegt paskaidrojumus,

kas ir pilnīgi. Šādos apstākļos KP konstatē, ka Depo Lietā ir

izdarījusi KL 9.4 panta pārkāpumu, kas izpaudies

veidā, ka pēc KP pieprasījuma Depo nav sniegusi pilnīgu

informāciju izmeklēšanas procesā iestādē.

VI

SIA "DEPO DIY" viedokļa izvērtējums

34 Depo viedoklī norāda, ka no KP uzaicinājuma (sk. Lēmuma

4. rindkopu) sniegt paskaidrojumus nebija iespējams konstatēt,

par kādiem e-pastiem un kādā secībā būs sniedzami paskaidrojumi.

Ievērojot minēto, Depo pārstāvis [pers. A] nevarēja pienācīgi

sagatavoties paskaidrojumu sniegšanai iestādē un sniedza

paskaidrojumus tādā apmērā, kādā tas objektīvi bija

iespējams.

35 KP paskaidro, ka no KP nosūtītā uzaicinājuma bija objektīvi

skaidrs un saprotams plānoto paskaidrojumu temats. Proti, KP

uzaicinājumā norādīja, ka KP aicina Depo pārstāvi sniegt

paskaidrojumus par Knauf piegādāto preču tālākpārdošanas cenām un

sniegt precizējošus paskaidrojumus par sadarbības nosacījumiem

attiecībā uz savstarpējiem norēķiniem par Knauf izplatīto preču

piegādi 2009.-2014. gadā. Tādējādi bija identificēts gan temats -

preču tālākpārdošanas cenas, gan konkrēts sadarbības partneris,

ar kuru šī komunikācija bijusi - Knauf, gan arī laika periods -

2009.-2014. gads. KP ieskatā šāds skaidrojums ir pietiekams, lai

Depo varētu izvēlēties gan konkrētu pārstāvi, kurš visprecīzāk

spētu par šo tematu izteikties, gan arī dot iespēju šim pārstāvim

sagatavoties gaidāmajiem paskaidrojumiem.

36 KP arī paskaidro, ka nozīme arī piešķirama konkurences

tiesību pārkāpumu izmeklēšanas un pierādīšanas specifikai.

Lielākajā daļā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai

nolīgumu pastāvēšana ir jāizsecina no noteikta skaita sakritību

un norāžu, kuras, skatītas kopā un nepastāvot citam loģiskam

izskaidrojumam, var veidot pierādījumu par konkurences normu

pārkāpumu. Tātad par aizliegtu vienošanos esamību parasti liecina

netieši pierādījumi, dažādu, savstarpēji saistītu faktu un

apstākļu sakritība, to kopums8. Šādās situācijās

konkurenci uzraugošajai iestādei nākas vairāk analizēt

fragmentārus un izsētus faktus un bieži rekonstruēt noteikta

notikuma detaļas dedukcijas slēdziena ceļā.9 Pie

šādiem apstākļiem ir būtiski, ka tiek iegūti patiesi

paskaidrojumi par pierādījumiem. Lai to panāktu, paskaidrojumi

iegūstami pēkšņi, ņemot vērā, ka šādā brīdī personām ir mazāk

laika apdomāties, lai spētu sniegt situācijai neatbilstošu,

maldinošu skaidrojumu, ja pārkāpums tomēr ir ticis pieļauts.

Tādējādi arī tiesu praksē nostiprinājusies atziņa, ka pēkšņi

iegūtiem pierādījumiem ir lielāka ticamība, nekā vēlāk iegūtiem,

jo tad ir ierobežotas iespējas saskaņot viedokļus par faktiem vai

šādu iespēju nav vispār. Savukārt, ja lietas dalībniekam tiktu

iepriekš nosūtīti visi e-pasti, par kuriem plānots saņemt

paskaidrojumus, izmeklēšanas efektivitāte tiktu apdraudēta.

37 Turklāt KP paskaidrojumus var iegūt, arī organizējot KL 9.

panta piektās daļas 3. punktā noteiktās procesuālās darbības,

tostarp ar mērķi iegūt paskaidrojumus no uzņēmuma pārstāvjiem

uzņēmuma telpās. Šādā gadījumā KP ir pienākums identificēt

apmeklējuma priekšmetu un mērķi. Darbību tvēruma norādīšana

paredzēta, lai uzņēmuma pārstāvji spētu saprast to pienākuma

sadarboties apjomu, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz

aizstāvību. Vienlaikus priekšmeta un mērķa aprakstam nav precīzi

jāatklāj pierādījumi, kas ir KP rīcībā, detalizēti jāapraksta

iespējamais pārkāpums vai tā juridiskā

kvalifikācija10. Darbību tvēruma norādīšana paredzēta,

lai uzņēmuma pārstāvji spētu saprast to pienākuma sadarboties

apjomu, vienlaikus aizsargājot to tiesības uz aizstāvību.

Konkrētajā gadījumā KP aicinājusi paskaidrojumus sniegt iestādē,

turklāt par to iepriekš informējot lietas dalībnieku, kā arī

dodot pienācīgu laiku sagatavoties paskaidrojumu sniegšanai.

Turklāt uzaicinājumā norādīts paskaidrojumu tvērums veidā, kāds

tas tiktu norādīts, ja KP veiktu KL 9. panta piektās daļas 3.

punktā norādītās darbības. Tas, ka procesuālās darbības tiek

veiktas iestādē, nevis uzņēmuma telpās, nemaina informācijas

apmēru, kāds nododams uzņēmuma rīcībā pirms procesuālo darbību

veikšanas. Turklāt arī jāņem vērā, ka uzaicinājuma nosūtīšana

brīdī Depo jau bija informēta par Lietas ierosināšanu, tās

tvērumu, kā arī Lietā izmantojamo pierādījumu

veidu11.

38 Attiecībā uz Depo viedoklī ietverto atsauci uz

Orkem12 lietu, KP paskaidro, ka minētajā lietā

nav nodibināts konkurenci uzraugošās iestādes pienākums, aicinot

uzņēmuma pārstāvi sniegt paskaidrojumus, detalizēti identificēt

paredzamos jautājumus vai konkrētus pierādījumus, par kuriem

paredzēts saņemt paskaidrojumus. No Orkem lietas vienīgi

izriet, ka uzņēmumiem nevar tikt pieprasīta tāda informācija, kas

ietvertu atzīšanos pārkāpuma izdarīšanā. Tajā pašā laikā

uzņēmumiem ir pienākums sadarboties, sniedzot atbildes uz

jautājumiem, kā arī dokumentus par faktiem13.

39 Ievērojot minēto, KP pamatoti uzaicinājumā precīzi un

pietiekami identificēja paskaidrojumu tvērumu. Tādējādi nav

pamatots iebildums, ka uzaicinājumam sniegt paskaidrojumus bija

jāsatur konkrētus e-pastus vai norādes uz tiem.

40 Depo norāda, ka Depo pārstāvja sniegtie paskaidrojumi

gan iestādē, gan tiesā ir savstarpēji saskanīgi un pēc būtības

norāda uz to pašu informāciju par e-pastiem un lietas apstākļiem.

KP nekorekti uzdotie jautājumi kavēja Depo pārstāvi sniegt

precīzu informāciju par e-pastu Nr. 11A un Nr. 48 saturu iestādē.

Turklāt Depo pārstāvim, sniedzot paskaidrojumus iestādē, nebija

iespējams pilnībā atminēties informāciju un pārskatīt attiecīgo

e-pastu saraksti. Savukārt tiesā Depo pārstāvis ir precizējis

atsevišķus aspektus par e-pastu saturu, kurus KP nenoskaidroja

izmeklēšanas laikā iestādē. Tā rezultātā skaidrojums par e-pastu

saturu atšķiras.

41 KP paskaidro, ka objektīvās izmeklēšanas princips paredz ne

tikai iestādes aktīvu rīcību objektīvās patiesības noskaidrošanā

izmeklēšanas gaitā, bet arī uzņēmuma pienākumu sniegt

pierādījumus vai pietiekami detalizētus paskaidrojumus, kas

apstiprinātu viņa apgalvojumu patiesumu un neradītu šaubas par

ticamību, ņemot vērā, ka konkrētas ziņas var būt vienīgi paša

uzņēmuma rīcībā14. Vienlaikus KP ieskatā no objektīvā

izmeklēšanas principa izrietošās tiesības ir jāizmanto

godprātīgi. Tādējādi, ja pieteicējs jau iestādē izmeklēšanas

gaitā ir sniedzis informāciju, tad vēlāk sniegtajai informācijai

un pierādījumiem tiesā ir jāatspoguļo iestādē sniegtā informācija

un pamatotu skaidrojumu, kāpēc konkrēta informācija netika

iesniegta iestādē administratīvā procesa gaitā. Pretējā gadījumā

tiktu pieļauta situācija, kuras rezultātā tirgus dalībnieks var

nesniegt izsmeļošu informāciju administratīvajā procesā iestādē,

kas savukārt kavē vai liedz konkurenci uzraugošajai iestādei

izpildīt savas KL paredzētās tiesības un pienākumus.

42 Savukārt tas, ka paskaidrojumi tiesā precizē paskaidrojumus

iestādē, neattaisno Depo rīcību, ņemot vērā, ka šis precizējums

ir novēlots - informācijas sniegšanu novilcinot līdz

paskaidrojumu sniegšanai tiesā, nevis šādus informāciju sniedzot

savlaicīgi, izmeklēšanas gaitā iestādē.

43 Depo norāda, ka atšķirīga skaidrojuma pamatā ir KP

amatpersonu nekorekti uzdotie jautājumi. Šādam iebildumam nevar

piekrist. Paskaidrojumu iestādē saņemšanas gaitā uzrādot

e-pastus, KP amatpersonu mērķis bija saņemt Depo viedokli par

tiem. Tādējādi KP amatpersonu jautājumi bija vērsti uz e-pasta

satura noskaidrošanu. Vienlaikus, ja uzrādot e-pastu, Depo

pārstāvis norāda, ka šādu e-pastu neatceras, tad turpināt uzdot

precizējošus jautājumus nav ne efektīvi, ne lietderīgi. Turklāt

[pers. A] jau tiesas sēdē atzina, ka paskaidrojumos iestādē nav

varējis atcerēties e-pastu saturu, to [pers. A] noskaidroja

vēlāk, jau pēc paskaidrojumu iestādē sniegšanas. Tādējādi KP

uzdoto jautājumu saturs nekavēja Depo pārstāvi sniegt

paskaidrojumus iestādē.

44 Depo norāda, ka Vienošanās lietā [pers. A] iestādē

sniedza paskaidrojumus kā Depo pārstāvis, savukārt tiesā [pers.

A] sniedza liecību. Depo nevar piemērot atbildību par [pers. A]

kā fiziskas personas sniegtās liecības saturu tiesā. Savukārt,

ciktāl tas attiecas uz [pers. A] kā Depo pārstāvja sniegtajiem

paskaidrojumiem iestādē, [pers. A] kā Depo pārstāvim

paskaidrojumu sniegšanas brīdī nebija objektīvi zināms un

saprotams visu e-pastu konteksts, lai sniegtu plašākus

paskaidrojumus.

45 KP ieskatā statusam, kādā [pers. A] sniedzis paskaidrojumus

tiesā, šajā lietā nav nozīmes. [pers. A] spējas un iespējas

sniegt paskaidrojumus izriet no [pers. A] statusa Depo - gan tā,

ka [pers. A] bija nodarbināts Depo Vienošanās lietā konstatētā

pārkāpuma periodā, gan arī tā, ka [pers. A] ir bijis nodarbināts

Depo gan paskaidrojumu iestādē, gan arī tiesā sniegšanas laikā.

Turklāt lūgumu pieaicināt [pers. A] sniegt paskaidrojumus tiesā

izteica pati Depo, lūdzot tiesu aicināt [pers. A] kā liecinieku,

nevis patstāvīgi piesaistot [pers. A] paskaidrojumu sniegšanai

tiesā kā Depo pārstāvi. Ja sekotu Depo iebildumam, tad uzņēmums

varētu izvairīties no atbildības, lūdzot tiesu tās darbiniekam

piešķirt liecinieka statusu tiesvedības procesā, lai gan uzņēmums

nav tiesiski ierobežots savu darbinieku pieaicināt kā uzņēmuma

pārstāvi, ņemot vērā, ka abiem paskaidrojumiem ir tiesiski

līdzvērtīgs pierādījumu statuss tiesvedības procesā. Ievērojot

minēto, KP noraida Depo iebildumu par [pers. A] statusu tiesā kā

šķērsli atbildības piemērošanai Depo.

46 Depo ieskatā, kontekstā ar konkurences tiesību

piemērošanas procesa krimināltiesisko raksturu, šaubas ir jāvērtē

par labu Depo, kā arī Depo ir jābūt iespējai realizēt tiesības uz

aizstāvību, un konkrēti - izteikties par iespējamo pārkāpumu.

Pretēji tam, līdz izmeklēšanas pabeigšanai Vienošanās lietā Depo

bija liegtas tiesības identificēt, kādus pierādījumus un kādā

secībā izmantos KP. Ar Vienošanās lietas materiāliem un KP

secinājumiem par tiem Depo varēja tikai iepazīties pēc KL 26.

panta septītajā daļā noteiktā paziņojuma saņemšanas Vienošanās

lietā.

47 KP noraida Depo iebildumu par to, ka piekļuves lietas

materiāliem savlaicīgums un e-pastu secīgums ir kavējis Depo

pildīt no KL 9. panta piektās daļas 1. un 2. punkta izrietošo

pienākumu. Par to KP jau ir sniegusi apsvērumus šī lēmuma ¶

30.-32.

48 Depo ieskatā KL 9.4 panta pārkāpumu var

konstatēt tikai konkrētas lietas ietvaros, līdz brīdim, kad

attiecīgajā lietā ir noslēgusies izmeklēšana. Pēc izmeklēšanas

pabeigšanas un lēmuma pieņemšanas, KP nav tiesību ierosināt lietu

par KL 9.4 panta pārkāpumu konkrētajā lietā. Ņemot

vērā, ka tiesas sēdē sniegtajai informācijai nav ietekmes uz

izmeklēšanas procesu iestādē Vienošanās lietā, jo minētā lieta

šobrīd ir noslēgusies, nav pamata Depo piemērot atbildību šajā

lietā.

49 KP paskaidro, ka saskaņā ar KL 9.4 panta pirmo

daļu KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu, ja konstatēts, ka

atbilstoši 1. punktam tirgus dalībnieks pēc KP pieprasījuma nav

sniedzis informāciju. No minētā panta satura neizriet nosacījums,

ka procesuālais pārkāpums konstatējams līdz brīdim, kad

noslēgusies lietas izmeklēšana iestādē un pieņemts gala lēmums.

Depo iebildumā norādītā KL 9.4 panta pirmās daļas

interpretācija arī neizriet no likumprojekta "Grozījumi

Konkurences likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums

(anotācija)15, kurā skaidrota nepieciešamība iekļaut

KL atbildību par procesuālajiem pārkāpumiem.

50 Tāpat Depo ieskatā, lai konstatētu KL 9.4

panta pārkāpumu, ir nepieciešams konstatēt nodomu, ka pārkāpums

ir izdarīts apzināti. Šāds nodoms šajā lietā nav

konstatēts.

51 KP norāda, ka subjektīva nodoma konstatēšana konkurences

tiesībās nav priekšnoteikums, lai konstatētu konkurences tiesību

pārkāpumu16, tostarp procesuālo pārkāpumu. Konkurences

tiesībās vērtē lietas dalībnieku darbību objektīvo mērķi un

nolūku tajā ekonomiskajā kontekstā, kādā to ir domāts

īstenot17. Tādējādi tam, kāds bija / nebija Depo

pārstāvja subjektīvais nodoms, kā rezultātā informācija tika

sniegta tikai paskaidrojumos tiesā, nav nozīmes18.

52 Depo arī atsaukusies uz Regulas 1/200319

regulējumu, kas Depo ieskatā piemērojams pēc analoģijas.

Regulas 1/2003 23. un 24. pantu tulkojot kopsakarā ar KL

9.4 panta pirmo daļu, secināms, ka KP var uzlikt

naudas sodu par tās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas vai

maldinošas informācijas sniegšanu, kas var izrādīties būtiska,

veicot izmeklēšanu iestādē. Vienlaikus e-pastiem Nr. 11A un Nr.

48 nav nozīmes Vienošanās lietā un ietekmes uz Lēmuma saturu.

Līdz ar to šādu nozīmi KP cenšas minētajiem e-pastiem piešķirt

tikai šobrīd, šī lietas ietvaros.

53 KP paskaidro, ka Regula 1/2003 izdota ar mērķi, lai

nodrošinātu vienveidību Līguma par Eiropas Savienības darbību

(turpmāk - LESD) normu piemērošanā, tostarp, nodrošinot

nepieciešamās pilnvaras Eiropas Komisijai izmeklēt un konstatēt

LESD iekļautos konkurences tiesību pārkāpumus20.

Ciktāl tas attiecas uz dalībvalstu pilnvarām, Regula 1/2003

neatspoguļo procedūru, kādā pieņemami dalībvalstu nacionālie

lēmumi, piemērojot nacionālo regulējumu, tostarp procesuālie

lēmumi, ievērojot nacionālās procesuālās autonomijas

principu.

54 Turklāt Regulas 1/2003 V un VI sadaļa specifiski norāda, ka

šajās sadaļās aprakstītas Eiropas Komisijas pilnvaras. No Regulas

1/2003 neizriet, ka minētie nosacījumi aptvertu arī dalībvalstu

nacionālo regulējumu un būtu saistoši dalībvalstu konkurenci

uzraugošajām iestādēm, it sevišķi, ņemot vērā dažādās

dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās procedūras, kuru ietvaros tiek

piemērotas konkurences tiesības. Tādējādi nav pamata vērtēt Depo

iebildumus, kas pamatoti nosacījumiem, kas izriet no Regulas

1/2003.

55 Depo ieskatā, ja šajā lietā tiktu pieņemts pārkāpumu

konstatējošs lēmums, tiktu pārkāpts nevainīguma prezumpcijas

princips, ņemot vērā, ka tiesvedības process Vienošanās lietā nav

noslēdzies, kā arī tiktu aizskartas Depo tiesības uz taisnīgu

tiesu minētajā tiesvedības procesā.

56 KP noraida šādus Depo iebildumus. Šīs lietas priekšmets ir

pilnīgas informācijas savlaicīga neiesniegšana, nevis Vienošanās

lietas pierādījumu novērtējums. Tādējādi novērtējumam, vai Depo

ir savlaicīgi sniegusi pilnīgu informāciju, nav ietekmes uz

tiesvedības procesu, kura ietvaros tiek vērtēts Lēmuma

tiesiskums.

VII

Atbildība

57 Saskaņā ar KL 9.4 panta pirmo daļu KP ir tiesīga

uzlikt naudas sodu, ja konstatēts, ka atbilstoši 1. punktam

tirgus dalībnieks pēc KP pieprasījuma nav sniedzis informāciju.

Saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu par šā panta pirmās

daļas pārkāpumu, KP ir tiesīga uzlikt naudas sodu līdz vienam

procentam no tirgus dalībnieka vai tirgus dalībnieku apvienības

pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma katram, bet ne mazāk kā 50

euro katram.

58 Saskaņā ar KL 9.4 panta trešo daļu, finanšu gada

neto apgrozījumu, no kura aprēķina naudas sodu, nosaka atbilstoši

Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar KL 12. panta

piekto daļu. Tādējādi, nosakot Depo finanšu gada neto

apgrozījumu, KP ņem vērā Ministru kabineta noteikumu Nr.

17921 regulējumu. Noteikumu Nr. 179 3. punktā ir

noteikts, ka naudas sodu aprēķina procentos no tirgus dalībnieka

pēdējā noslēgtā pārskata (finanšu) gada neto apgrozījuma pirms

pārkāpuma konstatēšanas dienas. Tādējādi ir izmantojams pēdējais

noslēgtais finanšu gads pirms iestādes lēmuma, ar kuru tiek

konstatēts 9.4 panta pārkāpums,

pieņemšanas22. Atbilstoši Depo sniegtajai

informācijai23, Depo 2018. gada neto apgrozījums ir

233 937 137 euro.

59 Nosakot naudas soda apmēru, KP ņem vērā procesuālā

pārkāpuma lietas apstākļus, procesuālā pārkāpuma smagumu, ilgumu,

atbildību mīkstinošos vai pastiprinošos

apstākļus24.

60 Attiecība uz procesuālā pārkāpuma smagumu, KP ņem vērā, ka

procesuālais pārkāpums ir izpaudies kā KL 9.panta piektās daļas

1. un 2. noteiktā tirgus dalībnieka pienākuma pēc KP pieprasījuma

sniegt pilnīgus paskaidrojumus par ierosinātajā lietā

noskaidrojamiem faktiem. Depo procesuālo pārkāpumu izdarīja KP

ierosinātajā pārkāpuma lietā Nr. p/15/7.2.19./2 "Par

Konkurences likuma 11. panta pirmās daļas noteiktā aizlieguma

pārkāpumu būvmateriālu izplatīšanas tirgū". Lietas

ietvaros KP pārbaudīja, vai lietas dalībnieku, ieskaitot Depo,

darbībās ir saskatāmas aizliegtas vienošanās pazīmes, kas

izpaudās, tajā skaitā, kā karteļa vienošanās25.

Karteļa vienošanās saskaņā ar Noteikumu Nr.179 14.punktu ir

sevišķi smags pārkāpums. Līdz ar to Depo izdarīja procesuālo

pārkāpumu lietā, kas vērsta uz sevišķi smaga pārkāpuma

izmeklēšanu.

61 Administratīvās lietas dalībnieka pienākums likumā

noteiktajā kārtībā piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā

pamatota arī ar administratīvā procesa mērķi nonākt pie objektīvi

pamatota lēmuma. Procesa dalībnieka aktīvā līdzdalība faktisko

apstākļu noskaidrošanā ir procesa dalībnieka pienākums, nevis

tiesības26. Turklāt, pārkāpuma slēptā rakstura dēļ

karteļa vienošanās ir grūti atklājams un pierādāms pārkāpums.

Tādēļ karteļa vienošanās pārkāpuma pierādīšanai izmantojami un uz

likuma pamata ir nodrošināti iespējami efektīvākie iegūšanas

līdzekļi pierādījumiem, kuri visbiežāk atrodas pašu iespējamo

pārkāpumu izdarījušo tirgus dalībnieku rīcībā, tajā skaitā, kas

izriet no tirgus dalībnieku pārstāvju sniegtajiem

paskaidrojumiem.

62 Līdz ar to lietas dalībnieka līdzdalībai, sniedzot pilnīgu

informāciju, ir būtiska ietekme uz KP lietā veikto izmeklēšanas

darbību efektivitāti un mērķa sasniegšanu, nodrošinot objektīvu

un savlaicīgu likumā noteiktajā termiņā izmeklējamās lietas

apstākļu noskaidrošanu. Savukārt, ja tirgus dalībnieks

informāciju nesniedz vai tā ir nepilnīga, tas apdraud un kavē

lietas izmeklēšanas mērķu sasniegšanu un var dot nepareizu

priekšstatu par apstākļu nozīmi un interpretāciju lietā. Tādējādi

Depo, neatklājot pilnīgu informāciju par lietā noskaidrojamiem

faktiem, lai gan šī informācija bija tās rīcībā27,

kavēja KP iegūt administratīvajā procesā iestādē pilnīgu

informāciju par pierādījumiem un faktiskajiem apstākļiem, kurus

tā izmeklēja Vienošanās lietā.

63 Šādos apstākļos Depo pieļautais pārkāpums ir smags KP

veiktā Vienošanās lietas izmeklēšanās procesa pārkāpums.

64 Attiecībā uz procesuālā pārkāpuma ilgumu KP novēro, ka

pārkāpuma ilguma ņemšanas vērā, nosakot naudas sodu, mērķis ir

motivēt pārkāpēju izbeigt pārkāpumu pēc iespējas ātrāk.

Attiecīgi, pārkāpuma ilguma periodam palielinoties, palielinās

arī naudas sods.

65 Par pārkāpuma sākuma punktu uzskatāms brīdis, kad pēc KP

pieprasījuma Depo nav sniedzis informāciju. KP informāciju

pieprasīja sniegt 08.02.2017. un 10.02.2017., kam sekoja Depo

17.02.2017. viedoklis par sniegtajiem paskaidrojumiem iestādē.

Līdz ar to Depo pārkāpums sākās vēlākais 17.02.2017. Par

procesuālā pārkāpuma beigu termiņu uzskatāms brīdis, kad tika

fiksēts pārkāpums, proti, 23.04.2019. tiesas sēdē. Tomēr, ņemot

vērā, ka Depo procesuālo pārkāpumu efektīvi varēja novērst

administratīvajā procesā iestādē laikā, KP konkrētajā lietā

uzskata par pamatotu ierobežot termiņu atbildības noteikšanai ar

KP lēmuma Nr. E02-17 pieņemšanas datumu 31.08.2017.

66 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus KP uzskata par

pamatotu saskaņā ar KL 9.4 panta otro daļu uzlikt Depo

naudas sodu 0,3 % apmērā no Depo 2018. gada neto

apgrozījuma.

67 Papildus, izvērtējot procesuālā pārkāpuma lietas

materiālus, nav konstatējami Depo atbildību pastiprinoši

apstākļi. Vienlaikus nav konstatējami arī atbildību mīkstinoši

apstākļi. Uz šādiem apstākļiem nav norādījis arī Depo. Līdz ar to

galīgais naudas soda apmērs Depo nosakāms 701 811 euro

apmērā.

Ņemot vērā augstāk minēto un pamatojoties uz Konkurences

likuma 8. panta pirmās daļas 3. punktu un 9.4 panta

pirmās daļas 1. punktu, otro un trešo daļu un Administratīvā

procesa likuma 13. pantu, 66. panta pirmo daļu, 67. panta devīto

daļu un 361. panta pirmo daļu, kā arī Ministru kabineta

01.04.2016. noteikumu Nr.179 "Kārtība, kādā nosakāms

naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13.

pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma

5., 6., 7. un 8. pantā paredzētajiem pārkāpumiem" 3.

punktu, Konkurences padome

nolēma: