6. punkts

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētās normas, ciktāl tās liedz aizdomās turētajām,

3apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis

4piemērots apcietinājums, balsot ieslodzījuma vietā, kas atrodas

5ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā

6šīs personas ir reģistrētas, ierobežo Satversmes 101. pantā

7personām garantētās tiesības.

8Tiesībsargs uzskata: lai arī Saeima atsaucas uz

9administratīvās tiesas praksi, kurā atzītas apcietināto personu

10tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās arī tad, ja šīs

11personas atrodas apcietinājuma vietā ārpus attiecīgā vēlēšanu

12apgabala, minētie nolēmumi attiecas uz pārkāpuma atzīšanu, nevis

13uz tiesību nodrošināšanas mehānismu. Pat ja tiesas atzīst

14apcietināto tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās arī

15tad, ja viņi atrodas ārpus attiecīgā vēlēšanu apgabala, neskaidrs

16un nenoregulēts paliekot jautājums par balsošanas organizēšanu

17ieslodzījuma vietās un vēlēšanu iecirkņos. Tiesībsargs uzskata,

18ka ir pamats pieteikumu izvērtēt pēc būtības, jo konkrētā

19konstitucionālā sūdzība esot vispārsvarīga, jo īpaši ņemot vērā

20norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļa neefektivitāti un

21nepieciešamību izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus.

22Satversmes 101. pants garantējot pilsoņiem vairākas formas,

23kādās viņi var īstenot savu līdzdalību valsts un pašvaldību

24darbībā. Ar līdzdalību valsts un pašvaldību darbībā pamatā esot

25saprotamas tiesības, balsojot un kandidējot vēlēšanās,

26piedalīties likumdevēja - Saeimas - un pašvaldību veidošanā.

27Līdzdalības formas varot izpausties tiešā vai netiešā veidā, un

28tās nedrīkstot būt formālas - līdzdalībai vajagot būt efektīvai,

29jo tikai efektīva piedalīšanās atbilstot tautvaldības principam.

30Arī šo tiesību aizsardzības mehānismiem vajagot būt efektīviem.

31Valstij ne tikai vajagot garantēt pilsonim formālas tiesības, bet

32tai esot pienākums arī radīt priekšnoteikumus (iespēju), lai

33pilsonis būtu spējīgs piedalīties valsts un pašvaldību darbībā,

34to darot apzināti un izprotot būtību.

35Ierobežojums, kas liedz apcietinātajām personām, atrodoties

36ieslodzījuma vietā, piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, ja

37šīs personas neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

38vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, noteikts Pašvaldības domes

39vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajā daļā. Ierobežojums esot

40noteikts ar likumu, kas pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

41Apstrīdētās normas ļaujot apcietinātajām un tiesājamām personām

42piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, tomēr minētā panta

43ceturtajā daļā esot uzlikts vēlēšanu tiesību ierobežojums,

44nosakot, ka balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad,

45ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

46vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Vērtējot ierobežojuma

47leģitīmo mērķi, tiesībsargs norāda, ka valsts iestāžu faktiskās

48grūtības nodrošināt ieslodzījuma vietās ilgstoši esošo personu

49piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar

50leģitīmu mērķi. Šāds leģitīmais mērķis esot apšaubāms, jo

51nesamērīgi ierobežojot personu pamattiesības, proti, tiesības

52piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Speciālā tiesību norma

53nedrīkstētu sašaurināt indivīdiem Satversmes 101. pantā

54garantētās tiesības.

55Tiesībsargs apšauba to, ka ir izvērtēti alternatīvi līdzekļi

56vēlēšanu tiesību nodrošināšanai apcietinātajām personām

57ieslodzījuma vietās. Šajā ziņā esot saskatāmas organizatoriskas

58problēmas, proti, esot ļoti sarežģīti gan nogādāt attiecīgos

59vēlētājus atbilstošajos vēlēšanu iecirkņos, gan panākt, ka dažādu

60vēlēšanu iecirkņu pārstāvji ierodas balsojuma pieņemšanai

61ieslodzījuma vietās. Tomēr neesot vērtēts tas, vai nepastāv

62alternatīvi veidi, kā varētu nodrošināt ieslodzījuma vietās esošo

63personu līdzdalību pašvaldības domes vēlēšanās.

64Šobrīd valsts spējot organizēt un nodrošināt dalību

65pašvaldības domes vēlēšanās tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo

66ārvalstīs. Tādējādi esot iespēja izvērtēt, vai arī apcietinātajām

67personām ieslodzījuma vietās nevarētu organizēt piedalīšanos

68pašvaldības domes vēlēšanās ar balsojumu pa pastu vai rast citas

69alternatīvas, kas mazāk ierobežotu personām garantētās tiesības.

70Apcietinātajām personām būtu nodrošināmas tiesības piedalīties

71pašvaldības domes vēlēšanās, jo pašvaldība, pie kuras aizdomās

72turētā, apsūdzētā vai tiesājamā persona pieder, būšot primārais

73atbalsta sniedzējs šai personai pēc atbrīvošanas no

74apcietinājuma.

752014. gada 13. februārī tiesībsargs nosūtījis atzinumu

76Tieslietu ministrijai, Centrālajai vēlēšanu komisijai un Saeimas

77Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, norādot, ka pārbaudes

78lietā tika konstatēti nopietni trūkumi normatīvajā regulējumā

79attiecībā uz apcietināto personu iespējām efektīvi realizēt savas

80likumā noteiktās tiesības piedalīties pašvaldības domes

81vēlēšanās. Tiesībsargs lūdzis Tieslietu ministriju sadarbībā ar

82atbildīgajām iestādēm līdz 2014. gada 1. oktobrim novērst

83trūkumus attiecīgajos normatīvajos aktos un viņu par to

84informēt.