6. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētās normas, ciktāl tās liedz aizdomās turētajām,

apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis

piemērots apcietinājums, balsot ieslodzījuma vietā, kas atrodas

ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā

šīs personas ir reģistrētas, ierobežo Satversmes 101. pantā

personām garantētās tiesības.

Tiesībsargs uzskata: lai arī Saeima atsaucas uz

administratīvās tiesas praksi, kurā atzītas apcietināto personu

tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās arī tad, ja šīs

personas atrodas apcietinājuma vietā ārpus attiecīgā vēlēšanu

apgabala, minētie nolēmumi attiecas uz pārkāpuma atzīšanu, nevis

uz tiesību nodrošināšanas mehānismu. Pat ja tiesas atzīst

apcietināto tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās arī

tad, ja viņi atrodas ārpus attiecīgā vēlēšanu apgabala, neskaidrs

un nenoregulēts paliekot jautājums par balsošanas organizēšanu

ieslodzījuma vietās un vēlēšanu iecirkņos. Tiesībsargs uzskata,

ka ir pamats pieteikumu izvērtēt pēc būtības, jo konkrētā

konstitucionālā sūdzība esot vispārsvarīga, jo īpaši ņemot vērā

norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļa neefektivitāti un

nepieciešamību izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus.

Satversmes 101. pants garantējot pilsoņiem vairākas formas,

kādās viņi var īstenot savu līdzdalību valsts un pašvaldību

darbībā. Ar līdzdalību valsts un pašvaldību darbībā pamatā esot

saprotamas tiesības, balsojot un kandidējot vēlēšanās,

piedalīties likumdevēja - Saeimas - un pašvaldību veidošanā.

Līdzdalības formas varot izpausties tiešā vai netiešā veidā, un

tās nedrīkstot būt formālas - līdzdalībai vajagot būt efektīvai,

jo tikai efektīva piedalīšanās atbilstot tautvaldības principam.

Arī šo tiesību aizsardzības mehānismiem vajagot būt efektīviem.

Valstij ne tikai vajagot garantēt pilsonim formālas tiesības, bet

tai esot pienākums arī radīt priekšnoteikumus (iespēju), lai

pilsonis būtu spējīgs piedalīties valsts un pašvaldību darbībā,

to darot apzināti un izprotot būtību.

Ierobežojums, kas liedz apcietinātajām personām, atrodoties

ieslodzījuma vietā, piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, ja

šīs personas neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, noteikts Pašvaldības domes

vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajā daļā. Ierobežojums esot

noteikts ar likumu, kas pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

Apstrīdētās normas ļaujot apcietinātajām un tiesājamām personām

piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, tomēr minētā panta

ceturtajā daļā esot uzlikts vēlēšanu tiesību ierobežojums,

nosakot, ka balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad,

ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Vērtējot ierobežojuma

leģitīmo mērķi, tiesībsargs norāda, ka valsts iestāžu faktiskās

grūtības nodrošināt ieslodzījuma vietās ilgstoši esošo personu

piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar

leģitīmu mērķi. Šāds leģitīmais mērķis esot apšaubāms, jo

nesamērīgi ierobežojot personu pamattiesības, proti, tiesības

piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Speciālā tiesību norma

nedrīkstētu sašaurināt indivīdiem Satversmes 101. pantā

garantētās tiesības.

Tiesībsargs apšauba to, ka ir izvērtēti alternatīvi līdzekļi

vēlēšanu tiesību nodrošināšanai apcietinātajām personām

ieslodzījuma vietās. Šajā ziņā esot saskatāmas organizatoriskas

problēmas, proti, esot ļoti sarežģīti gan nogādāt attiecīgos

vēlētājus atbilstošajos vēlēšanu iecirkņos, gan panākt, ka dažādu

vēlēšanu iecirkņu pārstāvji ierodas balsojuma pieņemšanai

ieslodzījuma vietās. Tomēr neesot vērtēts tas, vai nepastāv

alternatīvi veidi, kā varētu nodrošināt ieslodzījuma vietās esošo

personu līdzdalību pašvaldības domes vēlēšanās.

Šobrīd valsts spējot organizēt un nodrošināt dalību

pašvaldības domes vēlēšanās tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo

ārvalstīs. Tādējādi esot iespēja izvērtēt, vai arī apcietinātajām

personām ieslodzījuma vietās nevarētu organizēt piedalīšanos

pašvaldības domes vēlēšanās ar balsojumu pa pastu vai rast citas

alternatīvas, kas mazāk ierobežotu personām garantētās tiesības.

Apcietinātajām personām būtu nodrošināmas tiesības piedalīties

pašvaldības domes vēlēšanās, jo pašvaldība, pie kuras aizdomās

turētā, apsūdzētā vai tiesājamā persona pieder, būšot primārais

atbalsta sniedzējs šai personai pēc atbrīvošanas no

apcietinājuma.

2014. gada 13. februārī tiesībsargs nosūtījis atzinumu

Tieslietu ministrijai, Centrālajai vēlēšanu komisijai un Saeimas

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, norādot, ka pārbaudes

lietā tika konstatēti nopietni trūkumi normatīvajā regulējumā

attiecībā uz apcietināto personu iespējām efektīvi realizēt savas

likumā noteiktās tiesības piedalīties pašvaldības domes

vēlēšanās. Tiesībsargs lūdzis Tieslietu ministriju sadarbībā ar

atbildīgajām iestādēm līdz 2014. gada 1. oktobrim novērst

trūkumus attiecīgajos normatīvajos aktos un viņu par to

informēt.