Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam

1Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2Saeima - atbildes rakstā norāda, ka no apstrīdētajām

3normām neizriet Satversmes 101. pantā noteikto tiesību

4ierobežojums, kā arī lūdz izbeigt tiesvedību izskatāmajā

5lietā.

6Pēc Saeimas ieskata, saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 29.

7panta pirmās daļas 6. punktu tiesvedība izskatāmajā lietā būtu

8izbeidzama, jo pieteikums neatbilstot Satversmes tiesas likuma

919.2 panta otrās daļas prasībām. Nepastāvot arī šā

10likuma 19.3 panta trešajā daļā minētie apstākļi, kuru

11dēļ Satversmes tiesa būtu tiesīga izskatīt ierosināto lietu, jo

12konkrētā pieteikuma izskatīšana neesot vispārsvarīga. Pieteikuma

13iesniedzējam esot bijusi iespēja, ievērojot subsidiaritātes

14principu, vērsties administratīvajā tiesā pirms konstitucionālās

15sūdzības iesniegšanas. Iestādes bezdarbība, nenodrošinot

16Pieteikuma iesniedzējam iespēju balsot tajā vēlēšanu apgabalā,

17kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, esot vērtējama kā

18faktiskā rīcība. Tā esot pārbaudāma administratīvajā tiesā, kas

19uzskatāma par efektīvu vispārējo tiesību aizsardzības līdzekli.

20Turklāt persona varot arī prasīt no iestādes tai labvēlīgu

21faktisko rīcību, citstarp prasīt, lai iestāde tai nodrošina

22tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā

23persona ir reģistrēta. Tāpat administratīvajā procesā esot

24iespējams saņemt arī atbilstīgu atlīdzinājumu par iestādes

25prettiesisku faktisko rīcību.

26Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums izrietot nevis

27no apstrīdētajām normām, bet tieši no tiesību normu nepareizas

28piemērošanas, jo tās personas, kurām Latvijas Republikā nav

29tiesību vēlēt domi, likumdevējs izsmeļoši norādījis Pašvaldības

30domes vēlēšanu likuma 6. pantā un šo personu lokā nav iekļautas

31apsūdzētās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

32apcietinājums. Turklāt šādu uzskatu esot apstiprinājusi arī

33Administratīvā apgabaltiesa, atzīstot, ka tādām personām kā

34Pieteikuma iesniedzējs ir nodrošināmas tiesības balsot tajā

35vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā attiecīgā persona ir

36reģistrēta. Saskaņā ar Vēlētāju reģistra likuma 2. pantu vēlētāju

37reģistrs nodrošinot citstarp to personu uzskaiti, kurām

38atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam ir tiesības vēlēt

39Latvijas Republikā. Ja persona, kurai piemērots drošības

40līdzeklis - apcietinājums -, ir iekļauta vēlētāju reģistrā, tad

41šādai personai vajagot būt nodrošinātām tiesībām balsot

42pašvaldības domes vēlēšanās tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju

43sarakstā šī persona ir reģistrēta.

1Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

2norāda, ka likumdevējs ir paredzējis apcietinājumā esošām

3personām tiesības balsot un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.

4panta astotajā daļā noteicis, ka aizdomās turētajām, apsūdzētajām

5vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

6apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās

7vietā. Attiecībā uz šīm personām tiekot piemērota Pašvaldības

8domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un ceturtā daļa, kas

9nosaka: ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar

10ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo

11vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas

12reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju

13atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Tomēr balsošana vēlētāja

14atrašanās vietā notiekot tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā

15vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir

16reģistrēts. Savukārt tad, ja vēlētājs atrodas cita vēlēšanu

17apgabala teritorijā, viņam faktiski netiekot nodrošinātas

18vēlēšanu tiesības.

19Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apcietinātās

20personas tiekot izvietotas izmeklēšanas cietumos, kur tām

21jāatrodas tikmēr, kamēr nav nodrošināta kriminālprocesā piemērotā

22drošības līdzekļa - apcietinājums - izpilde. Kriminālprocesa

23norises laikā lēmumus attiecībā uz apcietinātajiem pieņemot

24konkrētā procesa virzītājs, proti, pēc procesa virzītāja

25pieprasījuma apcietināto varot ievietot īslaicīgās aizturēšanas

26vietā uz laiku, kas nepieciešams procesuālo darbību veikšanai un

27tiesas procesiem. No spēkā esošā tiesiskā regulējuma izrietot, ka

28apcietināto var pārvietot uz citu vietu tikai likumā noteiktajos

29gadījumos un par nepieciešamību apcietināto pārvietot ārpus

30ieslodzījuma vietu sistēmas lemj procesa virzītājs.

31Tieslietu ministrija atzīst, ka tehnisku risinājumu neesības

32dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

33apcietinājums, tiek ierobežotas tiesības piedalīties pašvaldības

34domes vēlēšanās, ja šīs personas atrodas slēgta tipa iestādē un

35apcietinājuma vieta nesakrīt ar vēlēšanu apgabalu, kurā attiecīgā

36persona ir reģistrēta kā vēlētājs. Tomēr šī problēma neesot tikai

37tehniska vien, jo pilsoņtiesību ierobežošana apcietinātajiem esot

38uzskatāma par apcietināto personu tiesību pārkāpumu. Vēlēšanu

39tiesības esot atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām, un

40valsts pienākums esot nodrošināt, lai tās būtu praktiski

41īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.

1Pieaicinātā persona - Iekšlietu ministrija -

2norāda, ka tā savas kompetences ietvaros nevar sniegt viedokli

3par jautājumiem, kam ir nozīme izskatāmajā lietā.

4Iekšlietu ministrija paskaidro, ka tā piedalījusies

5likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada

6domes vēlēšanu likumā" sagatavošanā, attiecīgo likumu Saeima

7pieņēmusi 2020. gada 11. jūnijā un ar to citstarp grozīts

8Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. pants. Taču Iekšlietu

9ministrijas sniegtie priekšlikumi neesot skāruši apstrīdētajās

10normās ietverto tiesisko regulējumu, bet bijuši saistīti ar citām

11Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normām.

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētās normas, ciktāl tās liedz aizdomās turētajām,

3apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis

4piemērots apcietinājums, balsot ieslodzījuma vietā, kas atrodas

5ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā

6šīs personas ir reģistrētas, ierobežo Satversmes 101. pantā

7personām garantētās tiesības.

8Tiesībsargs uzskata: lai arī Saeima atsaucas uz

9administratīvās tiesas praksi, kurā atzītas apcietināto personu

10tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās arī tad, ja šīs

11personas atrodas apcietinājuma vietā ārpus attiecīgā vēlēšanu

12apgabala, minētie nolēmumi attiecas uz pārkāpuma atzīšanu, nevis

13uz tiesību nodrošināšanas mehānismu. Pat ja tiesas atzīst

14apcietināto tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās arī

15tad, ja viņi atrodas ārpus attiecīgā vēlēšanu apgabala, neskaidrs

16un nenoregulēts paliekot jautājums par balsošanas organizēšanu

17ieslodzījuma vietās un vēlēšanu iecirkņos. Tiesībsargs uzskata,

18ka ir pamats pieteikumu izvērtēt pēc būtības, jo konkrētā

19konstitucionālā sūdzība esot vispārsvarīga, jo īpaši ņemot vērā

20norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļa neefektivitāti un

21nepieciešamību izvērtēt normatīvā regulējuma trūkumus.

22Satversmes 101. pants garantējot pilsoņiem vairākas formas,

23kādās viņi var īstenot savu līdzdalību valsts un pašvaldību

24darbībā. Ar līdzdalību valsts un pašvaldību darbībā pamatā esot

25saprotamas tiesības, balsojot un kandidējot vēlēšanās,

26piedalīties likumdevēja - Saeimas - un pašvaldību veidošanā.

27Līdzdalības formas varot izpausties tiešā vai netiešā veidā, un

28tās nedrīkstot būt formālas - līdzdalībai vajagot būt efektīvai,

29jo tikai efektīva piedalīšanās atbilstot tautvaldības principam.

30Arī šo tiesību aizsardzības mehānismiem vajagot būt efektīviem.

31Valstij ne tikai vajagot garantēt pilsonim formālas tiesības, bet

32tai esot pienākums arī radīt priekšnoteikumus (iespēju), lai

33pilsonis būtu spējīgs piedalīties valsts un pašvaldību darbībā,

34to darot apzināti un izprotot būtību.

35Ierobežojums, kas liedz apcietinātajām personām, atrodoties

36ieslodzījuma vietā, piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, ja

37šīs personas neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

38vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, noteikts Pašvaldības domes

39vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajā daļā. Ierobežojums esot

40noteikts ar likumu, kas pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

41Apstrīdētās normas ļaujot apcietinātajām un tiesājamām personām

42piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, tomēr minētā panta

43ceturtajā daļā esot uzlikts vēlēšanu tiesību ierobežojums,

44nosakot, ka balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad,

45ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

46vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Vērtējot ierobežojuma

47leģitīmo mērķi, tiesībsargs norāda, ka valsts iestāžu faktiskās

48grūtības nodrošināt ieslodzījuma vietās ilgstoši esošo personu

49piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar

50leģitīmu mērķi. Šāds leģitīmais mērķis esot apšaubāms, jo

51nesamērīgi ierobežojot personu pamattiesības, proti, tiesības

52piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Speciālā tiesību norma

53nedrīkstētu sašaurināt indivīdiem Satversmes 101. pantā

54garantētās tiesības.

55Tiesībsargs apšauba to, ka ir izvērtēti alternatīvi līdzekļi

56vēlēšanu tiesību nodrošināšanai apcietinātajām personām

57ieslodzījuma vietās. Šajā ziņā esot saskatāmas organizatoriskas

58problēmas, proti, esot ļoti sarežģīti gan nogādāt attiecīgos

59vēlētājus atbilstošajos vēlēšanu iecirkņos, gan panākt, ka dažādu

60vēlēšanu iecirkņu pārstāvji ierodas balsojuma pieņemšanai

61ieslodzījuma vietās. Tomēr neesot vērtēts tas, vai nepastāv

62alternatīvi veidi, kā varētu nodrošināt ieslodzījuma vietās esošo

63personu līdzdalību pašvaldības domes vēlēšanās.

64Šobrīd valsts spējot organizēt un nodrošināt dalību

65pašvaldības domes vēlēšanās tiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo

66ārvalstīs. Tādējādi esot iespēja izvērtēt, vai arī apcietinātajām

67personām ieslodzījuma vietās nevarētu organizēt piedalīšanos

68pašvaldības domes vēlēšanās ar balsojumu pa pastu vai rast citas

69alternatīvas, kas mazāk ierobežotu personām garantētās tiesības.

70Apcietinātajām personām būtu nodrošināmas tiesības piedalīties

71pašvaldības domes vēlēšanās, jo pašvaldība, pie kuras aizdomās

72turētā, apsūdzētā vai tiesājamā persona pieder, būšot primārais

73atbalsta sniedzējs šai personai pēc atbrīvošanas no

74apcietinājuma.

752014. gada 13. februārī tiesībsargs nosūtījis atzinumu

76Tieslietu ministrijai, Centrālajai vēlēšanu komisijai un Saeimas

77Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, norādot, ka pārbaudes

78lietā tika konstatēti nopietni trūkumi normatīvajā regulējumā

79attiecībā uz apcietināto personu iespējām efektīvi realizēt savas

80likumā noteiktās tiesības piedalīties pašvaldības domes

81vēlēšanās. Tiesībsargs lūdzis Tieslietu ministriju sadarbībā ar

82atbildīgajām iestādēm līdz 2014. gada 1. oktobrim novērst

83trūkumus attiecīgajos normatīvajos aktos un viņu par to

84informēt.

1Pieaicinātā persona - Centrālā vēlēšanu

2komisija - uzskata, ka saskaņā ar spēkā esošo tiesisko

3regulējumu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām ir

4jāievēro Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās

5daļas nosacījums, proti, balsošana vēlētāja atrašanās vietā

6notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala

7teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Lai

8nodrošinātu balsošanu citos gadījumos, nepieciešami šā likuma

9grozījumi, kuros būtu noteikta kārtība, kādā vēlēšanu tiesības ir

10īstenojamas.

11Tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principi no valsts prasot

12savlaicīgu un precīzu likuma regulējumu visos jautājumos, kas

13skar vēlēšanu norisi, lai vēlēšanu likumā ietvertās tiesības

14vienlīdzīgi varētu izmantot visi vēlēšanu procesa dalībnieki.

15Vēlēšanu procesā neesot pieļaujama brīva, patvaļīga tiesību normu

16interpretācija, kas novestu pie atšķirīgas vēlēšanu komisiju

17rīcības pēc būtības vienādos gadījumos un tādējādi dotu pamatu

18apšaubīt vēlēšanu rezultātu leģitimitāti.

192016. gadā Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā tiesībsarga

20atzinumu pārbaudes lietā par apcietināto personu tiesībām

21piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās un Administratīvās

22apgabaltiesas atziņas, esot vērtējusi jautājumu par vēlētājiem,

23kuri nevar nobalsot vēlēšanu dienā vai iepriekšējās balsošanas

24dienās, ja ilgāku laiku pirms vēlēšanu dienas neatrodas tajā

25administratīvajā teritorijā, kurā tiem deklarēta dzīvesvieta,

26piemēram, par personām, kuras uzturas sociālās aprūpes centros,

27aizdomās turētajām un apsūdzētajām personām, kuras atrodas

28apcietinājumā, kā arī personām, kuras vēlēšanu laikā uzturas

29slimnīcās. Kā problēmas risinājums ieteikts Latvijas teritorijā

30ieviest balsošanu pa pastu. Tā kā Centrālajai vēlēšanu komisijai

31nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, attiecīgs likumprojekts

32ticis iesniegts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai

33ar lūgumu to virzīt izskatīšanai Saeimā, taču Saeimas sēdē

34likumprojekts esot noraidīts. Atkārtoti šādus priekšlikumus

35Centrālā vēlēšanu komisija parlamentā neesot rosinājusi. Savukārt

36pēc 2021. gada pašvaldību domju vēlēšanām komisija esot sniegusi

37Tieslietu ministrijai viedokli par to, kā turpmāk varētu tikt

38nodrošinātas iespējas balsot apcietinājumā esošajām personām,

39kuras neatrodas savā vēlēšanu apgabalā.

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes Eiropas studiju fakultātes profesore Dr.

3iur. Ilga Kreituse - uzskata, ka vēlēšanu tiesību

4īstenošanas mehānismam jāattiecas vienādi pret visiem pilsoņiem,

5kuriem ir vēlēšanu tiesības.

6Vēlētājs, kurš uzturas ārvalstī, vēlēšanās var piedalīties,

7balsojot pa pastu. Līdzīga vēlēšanu tiesību realizācijas iespēja

8varot tikt piemērota citām pilsoņu grupām, kas noteiktu apstākļu

9dēļ vēlēšanu laikā neatrodas savā vēlēšanu apgabalā. Balsojums pa

10pastu atbilstot politisko tiesību realizācijas pilnveidei, ņemot

11vērā mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Neesot pieņemams tas, ka ar

12vēlēšanu tiesību ierobežojumiem saistīti jautājumi būtu jārisina

13individuāli attiecībā uz katru atsevišķo indivīdu.

1Pieaicinātā persona - Mg. soc. pol. Arnis

2Cimdars - norāda, ka līdzšinējie grozījumi Pašvaldības domes

3vēlēšanu likumā attiecībā uz apcietināto personu iespējām

4piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās nav bijuši galvenie

5vēlēšanu kārtības grozījumi. Visbiežāk šā likuma normas esot

6grozītas sakarā ar līdzīgām izmaiņām Saeimas vēlēšanu likumā vai

7Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Latvijā, atšķirībā no citām

8Eiropas valstīm, neesot vēlēšanu kodeksa. Tādēļ dažādie vēlēšanu

9likumi netiekot grozīti vienlaicīgi.

10Visbūtiskākās izmaiņas, kas ieviestas Pašvaldības domes

11vēlēšanu likumā un īsā laikā varētu ietekmēt arī apcietināto

12personu iespējas balsot pašvaldības domes vēlēšanās, esot veiktas

132020. gadā, ieviešot pašvaldības domes vēlēšanās jaunu balsošanas

14procedūru - balsošanu pa pastu - gadījumos, kad vēlētājs uzturas

15ārvalstī.

1Pieaicinātā persona - Rīgas Stradiņa

2universitātes Juridiskās fakultātes docētāja Dr. iur.

3Kitija Bite - uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst

4Satversmes 101. pantam. Lai arī likumdevējs ar tiesību normu var

5ierobežot personas tiesības piedalīties pašvaldības domes

6vēlēšanās, šādi ierobežojumi nedrīkstot būt diskriminējoši pret

7apcietinājumā esošu personu, kura atrodas ieslodzījuma vietā

8nevis savas, bet citas pašvaldības teritorijā.

9ANO Cilvēktiesību komiteja noteikusi, ka pilsoņu tiesības

10piedalīties valsts lietu kārtošanā, balsošanas tiesību īstenošana

11un tiesības uz vienlīdzīgu pieeju valsts dienestam nevar tikt

12ierobežotas citādi kā tikai uz likuma pamata un objektīvu iemeslu

13dēļ. Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības normas nosakot gan

14personas tiesības piedalīties valsts pārvaldē, izmantojot

15balsošanas tiesības un tiesības tikt ievēlētai, gan arī valsts

16pienākumu nodrošināt šīs tiesības bez diskriminācijas un

17nepamatotām atšķirībām. Tātad nepietiekot ar tiesību normām, kas

18ierobežo vai aizliedz dalību vēlēšanās, bet esot nepieciešams arī

19izvērtēt, kādi objektīvi iemesli varētu būt par pamatu vēlēšanu

20tiesību ierobežošanai vai aizliegumam, jo vēlēšanas esot viens no

21veidiem, kādos izpaužas līdzdalība publiskajā pārvaldē.

22Ar vēlēšanu tiesību ierobežojumu, proti, aizliegumu

23piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās personām, kuras izcieš

24sodu brīvības atņemšanas vietās, esot konkretizēta Satversmes

25101. panta otrās daļas ģenerālklauzula "pilntiesīgi Latvijas

26pilsoņi". Pašvaldību konkrētā administratīvajā teritorijā

27varot vēlēt tie Latvijas pilsoņi, kuri atbilst Pašvaldības domes

28vēlēšanu likumā izvirzītajiem kritērijiem un neizcieš sodu

29brīvības atņemšanas vietās. Tomēr likumdevējs personas atrašanos

30ieslodzījuma vietā neesot noteicis par balsošanas aizlieguma

31kritēriju, jo aizdomās turētais vai apsūdzētais, kuram kā

32drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, var piedalīties

33pašvaldības domes vēlēšanās.

34Atbilstoši apstrīdētajām normām balsošana vēlētāja atrašanās

35vietā notiekot tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu

36apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.

37Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa skaidri

38atspoguļojot likumdevēja izšķiršanos par brīvības atņemšanas soda

39nošķiršanu no apcietinājuma kā drošības līdzekļa, kamēr attiecībā

40uz personu saskaņā ar nevainīguma prezumpciju nav stājies spēkā

41notiesājošs spriedums un tā ir atzīstama par aizdomās turamo vai

42apsūdzēto. Persona, kurai piemērots aizdomās turamā vai apsūdzētā

43statuss un noteikts drošības līdzeklis - apcietinājums -,

44saglabājot saikni ar savu pašvaldību, un tai esot saglabājamas

45tiesības piedalīties lemšanā par pašvaldībai saistošiem

46jautājumiem, tostarp piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

47Savukārt persona, kurai ir notiesātā statuss un kura izcieš

48brīvības atņemšanas sodu ieslodzījuma vietā, uz īsāku vai ilgāku

49laiku saikni ar pašvaldību zaudējot, un tāpēc likumdevējs esot

50ierobežojis šādas personas tiesības piedalīties pašvaldības domes

51vēlēšanās. Tādējādi likumdevējs personai Satversmē garantētās

52tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās esot ierobežojis

53minimālā apjomā, šīs tiesības atņemot tikai tām personām, kuras

54uz notiesājoša sprieduma pamata izcieš brīvības atņemšanas sodu,

55un šāds ierobežojums esot atzīstams par Satversmei

56atbilstošu.

57Būtisks esot vēl viens apstrīdētajā normā ietvertais aspekts -

58ieslodzījuma vietas ģeogrāfiskais izvietojums un atrašanās

59konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pašvaldības

60domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa nosakot, ka vēlēšanu

61tiesības var tikt īstenotas vēlētāja atrašanās vietā tikai tad,

62ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura

63vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Šī norma no vēlētāju loka

64izslēdzot tās personas, kuras saskaņā ar tā paša panta astoto

65daļu varētu balstot kā aizdomās turamie vai apsūdzētie, kuriem

66piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

67Šī likumdevēja izšķiršanās kļuvusi par iemeslu tam, ka

68cilvēktiesību īstenošanas iespējas divām identiskām personu

69grupām ir atšķirīgas. Pie pirmās grupas piederot personas, kuras

70atrodas ieslodzījuma vietā tās pašvaldības teritorijā, kuras

71vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, - šīs personas varot īstenot

72savas vēlēšanu tiesības. Savukārt pie otras grupas piederot

73personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietā nevis tās pašvaldības

74teritorijā, kuras vēlētāju sarakstā ir reģistrētas, bet gan citas

75pašvaldības teritorijā, - šīs personas nevarot īstenot savas

76vēlēšanu tiesības. Kaut arī visu šo personu tiesiskais statuss ir

77identisks - aizdomāts turētais vai apsūdzētais - un tām piemērots

78identisks drošības līdzeklis - apcietinājums -, tās nevarot

79vienlīdzīgi realizēt savas vēlēšanu tiesības. Turklāt persona

80pati nevarot izvēlēties, kurā ieslodzījuma vietā tā tiks

81turēta.

82Likumdevēja izšķiršanās par šādu pamattiesību ierobežošanu,

83turklāt nenorādot objektīvus iemeslus, neesot pamatota. Personas

84tiesības piedalīties pašvaldības darbā esot ierobežotas, ja tai

85piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - un tās

86ieslodzījuma vieta atrodas citas pašvaldības administratīvajā

87teritorijā. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā

88daļa nosakot tādus vēlēšanu tiesību ierobežojumus, kuri ir

89atkarīgi no ieslodzījuma vietu ģeogrāfiskā izvietojuma, un tāpēc

90neatbilstot Satversmes 101. pantā ietvertajām vēlēšanu

91tiesībām.

1Pieaicinātā persona - Mg. iur. Ērika

2Gribonika - norāda, ka apstrīdētās normas neatbilst

3Satversmei.

4Drošības līdzeklis - apcietinājums - esot vērsts uz

5Kriminālprocesa likuma 1. pantā definētā kriminālprocesa mērķa

6sasniegšanu un piemērojams bez neattaisnotas iejaukšanās personas

7dzīvē. Personas atrašanās apcietinājumā neesot pamats citstarp

8tās aktīvo vēlēšanu tiesību ierobežošanai, ja tas nav

9nepieciešams taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma

10panākšanai un sabiedrības aizsardzībai pret izolējamo

11personu.

12Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. un 6. pants,

13konkretizējot Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā

14ietvertās tiesības, nosakot, ka starp tām personām, kurām ir

15tiesības vēlēt pašvaldības domi, ir arī personas, kurām kā

16drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Savukārt apstrīdētās

17normas, paredzot kārtību, kādā personas, kurām kā drošības

18līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot aktīvās vēlēšanu

19tiesības, saturot arī papildu pazīmi, proti, prasību pēc personas

20atrašanās tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

21attiecīgā persona ir reģistrēta. Līdz ar to apstrīdēto normu

22aptvertais personu loks ir sašaurināts un attiecīgi sašaurināts

23ir arī Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. pantā ietvertās

24tiesību normas regulēšanas priekšmets.

25Likumdevējs esot izsmeļoši noteicis, kurām apcietinātajām

26personām tiek organizēta balsošana, un apstrīdētajās normās

27uzsvēris, ka tikai tās personas, kurām kā drošības līdzeklis

28piemērots apcietinājums un kuras atrodas tā vēlēšanu apgabala

29teritorijā, kura vēlētāju sarakstā tās ir reģistrētas, var

30piedalīties balsošanā. Par to liecinot arī apstrīdēto normu

31pieņemšanas process. Proti, pirms 2004. gada 11. novembra likuma

32"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

33vēlēšanu likumā" pieņemšanas jau esot paredzēta tāda

34prasība, ka personai, lai tā varētu īstenot aktīvās vēlēšanu

35tiesības, jāatrodas savas pašvaldības teritorijā. Nosakot tādu

36pašu kārtību attiecībā uz personām, kurām kā drošības līdzeklis

37ir piemērots apcietinājums, likumdevējs esot apzināti precizējis,

38ka, paplašinot to subjektu loku, kuriem ir tiesības piedalīties

39pašvaldības domes vēlēšanās, šīs tiesības tomēr nav paredzēts

40attiecināt uz visām personām, kurām kā drošības līdzeklis ir

41piemērots apcietinājums. Tādējādi secināms, ka likumdevējs

42apzināti nav vēlējies piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību

43vēlēšanās tām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

44apcietinājums un kuras neatrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

45kura vēlētāju sarakstā ir reģistrētas.

46Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 104. panta otro daļu

47tiesai, ja tā uzskata, ka apstrīdētās tiesību normas neatbilst

48Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam), tiesvedība

49lietā esot jāaptur un jānosūta motivēts pieteikums Satversmes

50tiesai, un Pieteikuma iesniedzējam konkrētajā gadījumā neesot

51iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību

52aizsardzības līdzekļiem.

53Lai arī faktiski abas personu grupas - personas, kuras izcieš

54cietumsodu, un personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

55apcietinājums, - atrodas brīvības atņemšanas iestādēs, tās esot

56nošķiramas, jo atrodoties atšķirīgos apstākļos. Par apcietinājuma

57un brīvības atņemšanas atšķirībām liecinot to mērķi - personas

58atrašanās apcietinājumā un brīvības atņemšanas soda izciešana

59esot divi atšķirīgi personas tiesiskie stāvokļi. Tāpat arī

60regulējums, kāds piemērojams attiecībā uz minētajām personu

61grupām, esot atšķirīgs. Līdz ar to atšķirīgi varot būt arī

62gadījumi, kad pieļaujama šo personu pamattiesību ierobežošana, un

63apmērs, kādā tā pieļaujama.

64Apstrīdētajās normās personām, kurām kā drošības līdzeklis

65piemērots apcietinājums, paredzētais ierobežojums neesot atkarīgs

66no apcietinātā personības, izdarītā noziedzīgā nodarījuma vai

67kādu citu ar konkrēto personu saistītu apstākļu izvērtējuma.

68Ierobežojums esot atkarīgs tikai un vienīgi no personas atrašanās

69vai neatrašanās tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju

70sarakstā persona ir reģistrēta, tādēļ nevarot atzīt, ka

71ierobežojums būtu objektīvi pamatots un saprātīgs. Neesot skaidrs

72arī tas, kādas Satversmē garantētās vērtības likumdevējs vēlējies

73ar attiecīgo ierobežojumu aizsargāt. Finanšu vai cilvēkresursu

74trūkums neesot pietiekams iemesls tam, lai ierobežotu citstarp to

75personu tiesības vēlēt pašvaldības domi, kurām kā drošības

76līdzeklis piemērots apcietinājums.

77Ikvienai personai, kurai kā drošības līdzeklis ir piemērots

78apcietinājums, no šīm īpašajām pakļautības attiecībām ar valsti

79izrietošais ievainojamības, neaizsargātības stāvoklis nosakot

80nepieciešamību stingri ievērot šādas personas pamattiesības un

81nodrošināt tai efektīvu iespēju šīs tiesības īstenot. Apstrīdētās

82normas ierobežojot tādu personu pamattiesības, kuru pārvietošanās

83brīvība ir ierobežota un atrašanās vieta noteikta neatkarīgi no

84to gribas, un šāds ierobežojums neesot attaisnojams.

85Secinājumu

86daļa

1Saeima, pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma

229. panta pirmās daļas 6. punktu, lūdz izbeigt tiesvedību lietā

3par apstrīdēto normu atbilstību Satversmei.

4Pēc Saeimas ieskata, tiesvedība izskatāmajā lietā būtu

5izbeidzama, jo pieteikums neatbilstot Satversmes tiesas likuma

619.2 panta otrās daļas prasībām, proti, Pieteikuma

7iesniedzējs neesot izmantojis vispārējos tiesību aizsardzības

8līdzekļus. Saeima norāda, ka nepastāv arī šā likuma

919.2 panta trešajā daļā minētie apstākļi, kuru dēļ

10Satversmes tiesa būtu tiesīga izskatīt ierosināto lietu, jo

11konkrētā pieteikuma izskatīšana neesot vispārsvarīga. Turklāt

12Saeima uzskata, ka Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums

13izriet nevis no apstrīdētajām normām, bet gan no to nepareizas

14piemērošanas (sk. lietas materiālu 4. sēj. 33. lp. un 7. sēj.

15149.-150. un 154. lp.).

16Savukārt Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētās normas

17ir imperatīvas un ir formulētas nepārprotami, kā arī nepieļauj

18izņēmumus. Pieteikuma iesniedzējs atrodoties šo normu tvērumam

19tipiskā situācijā, un viņam neesot tādu tiesību aizsardzības

20līdzekļu, kas ļautu panākt, lai attiecīgās pašvaldības vēlēšanu

21komisija nodrošina viņam iespēju balsot 2021. gada 5. jūnija

22pašvaldības domes vēlēšanās. Tā kā Pieteikuma iesniedzēja

23pamattiesību aizskārums izrietot tieši no apstrīdētajām normām,

24tad nepastāvot reāli un efektīvi vispārējie tiesību aizsardzības

25līdzekļi viņa pamattiesību aizskāruma novēršanai, turklāt

26Satversmes tiesas likums nepieprasot izsmelt formāli pastāvošas

27iespējas (sk. pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 4.-5.

28lp.).

29Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmajā daļā noteiktais dod

30Satversmes tiesai tiesības izbeigt lietu, bet neparedz pienākumu

31to izbeigt. Ja lietā ir sniegti argumenti par tiesvedības

32izbeigšanu, tiesa tos izvērtē pirms apstrīdētās normas

33satversmības izvērtēšanas (sk., piemēram, Satversmes tiesas

342021. gada 15. oktobra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā

35Nr. 2020-63-01 13. punktu).

36Līdz ar to Satversmes tiesa visupirms pārbaudīs, vai ir pamats

37izbeigt tiesvedību izskatāmajā lietā.

1Lai izlemtu jautājumu par tiesvedības izbeigšanu

2pēc Saeimas lūguma, izskatāmajā lietā Satversmes tiesai

3jānoskaidro: 1) vai Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību

4aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un 2) vai

5Pieteikuma iesniedzējam bija tādas iespējas aizstāvēt savas

6pamattiesības, kas var tikt uzskatītas par vispārējiem tiesību

7aizsardzības līdzekļiem Satversmes tiesas likuma 19.2

8panta otrās daļas izpratnē.

914.1. Pēc Saeimas ieskata, Pieteikuma iesniedzēja

10pamattiesību aizskārums izriet nevis no apstrīdētajām normām, bet

11gan no šo normu nepareizas piemērošanas. Tās personas, kurām

12Latvijā nav tiesību vēlēt domi, likumdevējs esot izsmeļoši

13norādījis Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. pantā. Minētais

14pants neaizliedzot personai, kurai kā drošības līdzeklis

15piemērots apcietinājums, piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās,

16un likumdevējam neesot bijis nolūka šīm personām atņemt tiesības

17balsot. Tas, ka personai ir piemērots apcietinājums, neesot

18pamats personas izslēgšanai no vēlētāju reģistra. Tiesību

19piemērotājam esot pienākums novērst šo likuma nepilnību, un

20Latvijas tiesu prakse apliecinot to, ka administratīvās tiesas ir

21tiesīgas izmantot juridisko metodi - tiesību tālākveidošana -,

22lai aizpildītu likuma robu.

23Satversmes tiesa jau norādījusi, ka ir būtiski nošķirt

24jautājumu par apstrīdētā tiesiskā regulējuma satversmību no

25jautājuma par to, vai apstrīdētais tiesiskais regulējums ir

26personai pareizi piemērots (sal. sk. Satversmes tiesas 2021.

27gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2021-09-01 11.2.

28punktu). Turklāt tiesību normas kļūdaina piemērošana nav

29pamats tiesību normas satversmības izvērtēšanai Satversmes tiesā

30(sk. Satversmes tiesas 2017. gada 17. novembra lēmuma par

31tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-01-01 11. punktu).

32Pašvaldības domes vēlēšanu likumā tiesības balsot ir

33paredzētas arī personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

34apcietinājums. Attiecībā uz minēto personu balsošanas kārtību ir

35piemērojama Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un

36ceturtā daļa. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu gadījumā, ja

37atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties

38vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju

39vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas

40reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju

41atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību. Savukārt Pašvaldības

42domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa paredz, ka balsošana

43vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā

44vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir

45reģistrēts. Līdz ar to tām apcietinātajām personām, kas atrodas

46apcietinājuma vietā cita vēlēšanu apgabala teritorijā, balsošana

47atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajai

48daļai nav iespējama.

49Tātad apstrīdētās normas un nevis to piemērošana nosaka

50ierobežojumu piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tām

51apcietinātajām personām, kuras atrodas ārpus tā vēlēšanu apgabala

52teritorijas, kura vēlētāju sarakstā šīs personas ir

53reģistrētas.

54Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārums izriet

55tieši no apstrīdētajām normām.

5614.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka

57subsidiaritātes principa ievērošanai nepieciešams izsmelt reālās

58un efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis

59izmantot jebkurus teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības

60līdzekļus, kas varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma

61iesniedzēja situāciju (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19.

62oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 14. punktu).

63Šī atziņa citstarp nozīmē to, ka pastāv reāla iespēja ar

64konkrēto tiesību aizsardzības līdzekli panākt tādu

65materiāltiesisku rezultātu, kas novērstu iespējamo pamattiesību

66aizskārumu. Ja imperatīva norma ir formulēta nepārprotami,

67pieteikuma iesniedzējs atrodas šīs normas tvērumam tipiskā

68situācijā un nav šaubu par normas piemērošanu konkrētajā

69gadījumā, tad Satversmes tiesas likums neprasa izsmelt tādas

70formāli pastāvošas iespējas pārsūdzēt iestādes faktisko rīcību,

71kuru izmantošanas rezultātā acīmredzami nav sagaidāms personai

72labvēlīgs lēmums.

7314.2.1. Saeima atbildes rakstā un papildu

74paskaidrojumos norāda, ka iestādes bezdarbība, nenodrošinot

75Pieteikuma iesniedzējam tiesības balsot tajā vēlēšanu apgabalā,

76kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, esot vērtējama kā

77faktiskā rīcība. Pieteikuma iesniedzējam esot bijusi iespēja

78iesniegt administratīvajā tiesā pieteikumu par iestādes faktisko

79rīcību (sk. lietas materiālu 4. sēj. 33.-34. lp. un 7. sēj.

80149. lp.).

81Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 31. pantu

82privātpersona var vērsties tiesā, lai tā veiktu kontroli pār

83iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu. Kā to nosaka minētā likuma

8491. panta ceturtā daļa, privātpersona iestādes faktisko rīcību

85var apstrīdēt un pārsūdzēt tāpat kā administratīvo aktu.

86Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka vēršanās administratīvajā

87tiesā ir uzskatāma par vispārējo tiesību aizsardzības līdzekli.

88Tiesību normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām

89savas kompetences robežās vērtē ne tikai Satversmes tiesa, bet

90arī citas tiesas, tostarp arī administratīvajai tiesai lietas

91izskatīšanas ietvaros ir kompetence izvērtēt piemērojamo tiesību

92normu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (sk.,

93piemēram, Satversmes tiesas 2019. gada 17. oktobra lēmuma par

94tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2018-19-03 15.1.

95punktu).

96Tādējādi Pieteikuma iesniedzējam vispārīgi pastāvēja iespējas

97aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības

98līdzekļiem, kuru izmantošanu Satversmes tiesa parasti uzskata par

99priekšnoteikumu lietas ierosināšanai pēc konstitucionālās

100sūdzības.

10114.2.2. Kā secināts iepriekš, saskaņā ar apstrīdētajām

102normām balsošana pašvaldības domes vēlēšanās iespējama tikai tādā

103gadījumā, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

104kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Tādējādi apstrīdētās

105normas ir imperatīvas un ir formulētas nepārprotami, kā arī

106nepieļauj izņēmumus, un Pieteikuma iesniedzējs atrodas to

107tvērumam tipiskā situācijā.

10814.2.3. Saeima arī norāda, ka Administratīvā

109apgabaltiesa jau ir vērtējusi tādu pašu gadījumu, kāds ir

110izskatāmās lietas pamatā, un 2016. gada 7. jūlija spriedumā lietā

111Nr. A420278914 secinājusi, ka personai, kurai piemērots drošības

112līdzeklis - apcietinājums -, ir jānodrošina tiesības balsot tajā

113vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir

114reģistrēta, pat tad, ja apcietinājumā šī persona atrodas cita

115vēlēšanu apgabala teritorijā (sk. lietas materiālu 4. sēj. 33.

116lp. un 7. sēj. 147.-148. lp.). Savukārt papildu

117paskaidrojumos Saeima atsaucas arī uz Administratīvās rajona

118tiesas 2015. gada 11. jūnija spriedumu lietā Nr. A420324614 un

119norāda: tas apstāklis, ka personai ir piemērots apcietinājums,

120nav pamats šādas personas izslēgšanai no vēlētāju reģistra

121(sk. lietas materiālu 7. sēj. 147.-148. lp.).

122Pēc abiem minētajiem administratīvo tiesu spriedumiem

123Satversmes tiesa secina, ka persona vērsusies tiesā pēc tam, kad

124pašvaldību domju vēlēšanas jau bija notikušas. Tiesībsargs

125pamatoti norāda, ka administratīvo tiesu prakse, uz kuru atsaucas

126Saeima savā atbildes rakstā un papildu paskaidrojumos, attiecas

127uz pārkāpuma atzīšanu, nevis uz personas tiesību nodrošināšanas

128mehānismu. Pat ja administratīvās tiesas atzīst apcietināto

129personu tiesības piedalīties pašvaldību domju vēlēšanās arī tad,

130ja tās atrodas ārpus konkrētā vēlēšanu apgabala, nenoregulēts

131paliekot jautājums par to, kā organizēt šo balsojumu ieslodzījuma

132vietās un vēlēšanu iecirkņos (sk. lietas materiālu 8. sēj. 51.

133lp.). Arī Saeima piekrīt, ka nav iespējams Pieteikuma

134iesniedzējam nodrošināt iespēju vēlēt jau notikušajās pašvaldības

135domes vēlēšanās (sk. lietas materiālu 7. sēj. 151.

136lp.).

137Pēc Saeimas ieskata, administratīvajā procesā ir iespējams

138piemērot pagaidu noregulējuma līdzekļus un kā pagaidu

139noregulējuma līdzeklis var būt arī tāds tiesas lēmums, kas līdz

140tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto iestādes faktisko rīcību,

141proti, tiesas lēmums, kas nodrošinātu personai tiesības

142piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās (sk. lietas materiālu

1434. sēj. 34. lp. un 7. sēj. 149. lp.). Taču Saeima izskatāmajā

144lietā nav iesniegusi nevienu judikatūras piemēru tam, ka

145administratīvo tiesu praksē šāds gadījums būtu bijis un

146piemērotais pagaidu noregulējuma līdzeklis būtu bijis efektīvs

147tiesību aizsardzības līdzeklis. No Saeimas minētajiem

148administratīvo tiesu nolēmumiem izriet, ka pagaidu noregulējuma

149līdzeklis nav ticis piemērots un personai netika nodrošinātas

150tiesības balsot attiecīgajās pašvaldības domes vēlēšanās.

151Tādējādi nav gūstams apstiprinājums tam, ka personai, kurai

152piemērots apcietinājums un kura atrodas ieslodzījuma vietā ārpus

153tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura vēlētāju sarakstā ir

154reģistrēta, būtu pieejami tādi reāli un efektīvi vispārējie

155tiesību aizsardzības līdzekļi, ar kuriem tā varētu panākt iespēju

156īstenot savas tiesības, proti, balsot pašvaldības domes

157vēlēšanās. Tādējādi pieteikuma iesniegšana administratīvajā tiesā

158Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas

159izpratnē izskatāmajā lietā nav uzskatāma par iespēju aizstāvēt

160savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

161Tas nozīmē, ka vienīgais reālais un efektīvais tiesību

162aizsardzības līdzeklis, ko persona, kurai kā drošības līdzeklis

163ir piemērots apcietinājums un kura neatrodas tajā vēlēšanu

164apgabalā, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēta, var izmantot, lai

165īstenotu savas tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās, ir

166pieteikuma iesniegšana Satversmes tiesā.

167Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja

168pamattiesību aizskārums izriet tieši no apstrīdētajām normām un

169viņa rīcībā nebija reālu un efektīvu iespēju aizstāvēt savas

170pamattiesības, kuru izmantošana būtu priekšnoteikums Satversmes

171tiesas likuma 19.2 panta otrās daļas prasību izpildei.

172Tādējādi Saeimas lūgums par tiesvedības izbeigšanu izskatāmajā

173lietā ir noraidāms.

1Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam

2Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā

3piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts

4dienestu.

5Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas

6Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam

7Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir

8tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

9Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda."

10Pieteikumā nav apstrīdēta tiesību normu atbilstība visam

11Satversmes 101. pantam. Izskatāmā lieta neattiecas uz Eiropas

12Savienības pilsoņu, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, tiesībām

13piedalīties pašvaldību darbībā, un tajā netiek skarti arī

14jautājumi par pašvaldību darba valodu.

15Tādējādi Satversmes tiesa vērtēs apstrīdēto normu atbilstību

16Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam

17teikumam.

1Pieteikuma iesniedzējs ir tiesājamā persona, kam

2tika piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, un viņš lūdz

3Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas, ciktāl tās liedza

4viņam piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tajā vēlēšanu

5apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš bija reģistrēts.

616.1. Izskatot lietu, kas ierosināta pēc

7konstitucionālās sūdzības, Satversmes tiesai, no vienas puses,

8jāņem vērā Satversmes tiesas likuma prasības un situācija

9jāizvērtē tiktāl, ciktāl tas nepieciešams konstitucionālās

10sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizsardzībai, bet, no otras

11puses, jāievēro tiesiskās vienlīdzības princips un jāvērtē visu

12to personu situācija, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos

13apstākļos ar konstitucionālās sūdzības iesniedzēju. Ja

14konstitucionālajā sūdzībā apstrīdētā tiesību norma attiecas uz

15plašu atšķirīgu situāciju kopumu, Satversmes tiesa precizē,

16ciktāl tā izvērtēs apstrīdēto normu (sk., piemēram, Satversmes

17tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 13.

18punktu). Tas saistāms ar to, ka tiesiskas valsts princips

19prasa, lai Satversmes tiesa atbilstoši tās kompetencei

20nodrošinātu tādas tiesību sistēmas pastāvēšanu, kurā pēc iespējas

21pilnīgāk tiktu novērsts Satversmei vai citām augstāka juridiska

22spēka tiesību normām neatbilstošs tiesiskais regulējums (sk.

23Satversmes tiesas 2017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr.

242017-07-01 12.2. punktu). Tādējādi izskatāmajā lietā

25nepieciešams precizēt, kādā apjomā un attiecībā uz kurām personām

26izvērtējama apstrīdēto normu satversmība.

2716.2. Pieteikumā apstrīdēta Pašvaldības domes vēlēšanu

28likuma 32. panta ceturtā un astotā daļa. Pašvaldības domes

29vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa noteic, ka aizdomās

30turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā

31drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek

32organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un

33ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Savukārt saskaņā ar šā likuma

3432. panta ceturto daļu balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek

35tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā,

36kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts. Tādējādi apstrīdētās

37normas regulē kārtību, kādā kriminālprocesā iesaistītās personas

38ar atšķirīgu tiesisko statusu - aizdomās turētās, apsūdzētās un

39tiesājamās personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

40apcietinājums, - piedalās pašvaldības domes vēlēšanās.

41Ņemot vērā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma sistēmu, uz visām

42šā likuma 32. panta astotajā daļā minētajām personām - aizdomās

43turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā drošības

44līdzeklis piemērots apcietinājums, - neatkarīgi no šo personu

45kriminālprocesuālā statusa attiecas viena un tā pati kārtība,

46kādā šīs personas piedalās pašvaldības domes vēlēšanās, kā arī

47apstrīdētajās normās ietvertais ierobežojums.

48Satversmes tiesa atzīst: izvērtējot ar apstrīdētajām normām

49noteiktā ierobežojuma ietekmi uz visām Pašvaldības domes vēlēšanu

50likuma 32. pantā astotajā daļā minētajām personām, kurām kā

51drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras tādējādi

52nonākušas apstrīdēto normu tvērumā, tiek nodrošināta lietas

53vispusīga un objektīva izskatīšana, kā arī procesuālā ekonomija

54un tādas tiesību sistēmas pastāvēšana, kurā pēc iespējas pilnīgāk

55un aptverošāk tiek novērsts regulējums, kas neatbilst Satversmei

56vai citām augstāka juridiska spēka tiesību normām (sal. sk.

57Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr.

582020-31-01 12.2. punktu). Saeima atbildes rakstā izteikusi

59viedokli par apstrīdēto normu piemērošanu un norādījusi, ka

60izskatāmajā lietā aplūkojamais jautājums ir par personas, kurai

61piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums -, tiesībām balsot

62tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā šī persona ir

63reģistrēta, ja šī persona atrodas apcietinājumā cita vēlēšanu

64apgabala teritorijā. Savukārt papildu paskaidrojumos Saeima

65norādījusi, ka apstrīdētās normas skar šauru un specifisku

66apcietināto personu loku, un nav pievērsusies šo normu

67piemērošanas aspektiem atsevišķi attiecībā uz apcietinātajām

68personām ar atšķirīgu kriminālprocesuālo statusu (sk. lietas

69materiālu 4. sēj. 33. lp. un 7. sēj. 147. un 151. lp.). Arī

70pieaicināto personu viedokļos apstrīdēto normu satversmība ir

71vērtēta šādā aspektā, proti, pašvaldības domes vēlēšanu tiesību

72ierobežojums aplūkots attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā

73esošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

74apcietinājums (sk., piemēram, tiesībsarga viedokli lietas

75materiālu 8. sēj. 49.-54. lp. un Centrālās vēlēšanu komisijas

76viedokli lietas materiālu 8. sēj. 10.-13. lp.).

77Satversmes tiesa secina, ka lietā esošie materiāli ir

78pietiekami, lai attiecībā uz visām apstrīdēto normu tvērumā

79ietilpstošajām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots

80apcietinājums, izvērtētu apstrīdēto normu satversmību neatkarīgi

81no tā, vai attiecīgā persona, kurai kā drošības līdzeklis

82piemērots apcietinājums, ir aizdomās turētā, apsūdzētā vai

83tiesājamā persona.

84Abas apstrīdētās normas - Pašvaldības domes vēlēšanu likuma

8532. panta ceturtā un astotā daļa - regulē kārtību, kādā personas,

86kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, piedalās

87pašvaldības domes vēlēšanās, un tādējādi ir savstarpēji cieši

88saistītas. Tāpēc Satversmes tiesa izvērtēs šo normu kā vienota

89tiesiskā regulējuma satversmību.

90Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs

91apstrīdēto normu kā vienota tiesiskā regulējuma atbilstību

92Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas pirmajam

93teikumam, ciktāl šīs normas liedz balsot pašvaldības domes

94vēlēšanās aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām

95personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un

96kuras atrodas ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala

97teritorijas, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrētas.

1Satversmes 101. panta pirmā daļa nosaka:

2"Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā

3veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt

4valsts dienestu." Savukārt Satversmes 101. panta otrās daļas

5pirmais teikums paredz: "Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi

6Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi

7uzturas Latvijā."

8Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Satversmes 101. pantā

9ietverto tiesību piedalīties pašvaldību darbībā īstenošanas veidi

10nedrīkst būt formāli. Tiem jābūt efektīviem, jo tikai efektīva

11piedalīšanās atbilst tautvaldības principam. Līdz ar to šis pants

12nosaka valsts pienākumu ne tikai garantēt pilsonim tiesības

13piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī radīt priekšnoteikumus

14tam, lai pilsonis varētu piedalīties valsts un pašvaldību darbībā

15(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

16Nr. 2017-32-05 11. punktu). No pašvaldības principa izriet

17tas, ka pašvaldības dome institucionālajā aspektā ir tieši

18demokrātiski leģitimēts valsts varas orgāns. Turklāt pašvaldības

19dome izlemj visus attiecīgajā pašvaldībā svarīgākos jautājumus

20(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

21Nr. 2017-32-05 21. punktu). Tādējādi katra pilsoņa tiesības

22piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ir jo īpaši būtiskas

23demokrātiskā tiesiskā valstī. Attiecībā uz personām, kuras

24atrodas izmeklēšanas cietumos, Satversmes tiesa norādījusi, ka ir

25jāpārbauda, vai tiesību normās ietvertie ierobežojumi ir

26pieļaujami un neaizskar ieslodzīto personu pamattiesības (sal.

27sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. oktobra sprieduma lietā Nr.

282002-04-03 secinājumu daļas 3. punktu).

2917.1. Noskaidrojot Satversmē noteikto pamattiesību

30saturu, jāņem vērā arī Latvijas starptautiskās saistības

31cilvēktiesību jomā. Satversmes 89. pants noteic, ka valsts atzīst

32un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem

33un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Saskaņā ar šo

34pantu likumdevēja mērķis ir panākt Satversmē ietverto

35cilvēktiesību normu harmoniju ar starptautisko tiesību normām.

36Latvijai saistošās starptautiskās cilvēktiesību normas un to

37piemērošanas prakse konstitucionālo tiesību līmenī kalpo arī par

38konkretizācijas līdzekli, lai noteiktu pamattiesību un citu

39vispārējo tiesību principu saturu un apjomu, ciktāl tas nenoved

40pie Satversmē ietverto pamattiesību aizsardzības samazināšanas

41(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra

42sprieduma lietā Nr. 2021-07-01 16.2. punktu).

43Satversmes 101. panta pirmā daļa citstarp ir konkretizējama

44kopsakarā arī ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un

45politiskajām tiesībām (turpmāk - Pakts) 25. pantu (sal. sk.,

46piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija

47sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13. punktu).

48Pakta 25. pants paredz: "Katram pilsonim, neraugoties ne

49uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem

50ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts

51lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju

52starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās

53vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu

54tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas

55gribas izpausmi [..]". Savukārt ANO Cilvēktiesību komiteja,

56skaidrojot Pakta 25. pantu, ir atzinusi, ka valstīm jāveic

57efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas personas, kurām ir

58tiesības balsot, var izmantot šīs tiesības (sk.: UN Human

59Rights Committee, General Comment No. 25: The right to

60participate in public affairs, voting rights and the right of

61equal access to public service (Art. 25 of the Covenant on Civil

62and Political Rights), 12 July 1996, CCPR/C/21/Rev.1/Add.7, para

6311).

64Satversmē noteiktās pilsoņu tiesības piedalīties valsts un

65pašvaldību darbībā konkretizējamas arī kopsakarā ar Eiropas

66vietējo pašvaldību hartu (turpmāk - Harta) (sal. sk.

67Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par tiesvedības

68izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01. 7. punktu).

69Hartas preambulā atzīts, ka viens no katras demokrātiskas

70iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā vara, savukārt pilsoņu

71tiesības piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā pieder pie

72demokrātijas principiem, kas ir kopīgi visām Eiropas Padomes

73dalībvalstīm. Harta ir vērsta uz to, lai tajā noteiktos

74pienākumus valstis iespēju robežās padarītu par savas

75konstitucionālās sistēmas sastāvdaļu un līdz ar to nodrošinātu

76attiecīgo normu ievērošanu citstarp arī ar konstitucionālās

77kontroles starpniecību (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada

7812. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 21.2. punktu).

7917.2. Satversmes 101. panta otrās daļas pirmais teikums

80nosaka personas, kuras ir tiesīgas likumā noteiktajā kārtībā

81ievēlēt pašvaldības, proti, tie ir pilntiesīgi Latvijas pilsoņi

82un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.

83Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka likumdevēja kompetencē ir

84noteikt to, kas uzskatāms par "pilntiesīgu pilsoni" šā

85panta izpratnē (sk. Satversmes tiesas 2006. gada 15. jūnija

86sprieduma lietā Nr. 2005-13-0106 13.2. punktu). Līdz ar to

87Satversmē lietotais jēdziens "pilntiesīgs pilsonis"

88jāskata kopsakarā ar Pašvaldības domes vēlēšanu likumu.

89To personu loku, kurām ir tiesības vēlēt pašvaldību vai kurām

90šīs tiesības ir ierobežotas, konkretizē Pašvaldības domes

91vēlēšanu likuma 5. un 6. pants. Saskaņā ar minētā likuma 5. panta

92pirmo daļu Latvijā tiesības vēlēt domi ir Latvijas pilsonim un

93Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir

94reģistrēts Fizisko personu reģistrā. Savukārt šā panta otrā daļa

95noteic, ka tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā

96sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un

97vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā

98attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai,

99kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder

100likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz

101kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem

102ierobežojumiem. Savukārt 6. pants nosaka personas, kurām Latvijā

103nav tiesību vēlēt pašvaldības domi. Saskaņā ar šā panta 2. punktu

104Latvijā vēlēt pašvaldības domi nav tiesību personām, kuras izcieš

105sodu brīvības atņemšanas vietās, un saskaņā ar 3. punktu -

106personām, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī,

107kuras pilsoņi tās ir. Tādējādi Latvijas pilsonis, kuram kā

108drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, ir pilntiesīgs

109Latvijas pilsonis Satversmes 101. panta izpratnē un viņam ir

110tiesības vēlēt pašvaldības domi.

11117.3. Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ir paredzētas

112tiesības balsot aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām

113personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

114Attiecībā uz minēto personu balsošanas kārtību ir piemērojama

115Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un ceturtā

116daļa. Saskaņā ar šā panta pirmo daļu gadījumā, ja atsevišķi

117vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās,

118iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu

119pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā

120žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā,

121nodrošinot aizklātību. Savukārt šā panta ceturtā daļa paredz, ka

122balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs

123atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

124viņš ir reģistrēts. Saskaņā ar minēto tiesisko regulējumu

125personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums,

126var balsot tikai sešu pašvaldību - Rīgas pilsētas, Liepājas

127pilsētas, Daugavpils pilsētas, Jelgavas pilsētas, Olaines novada

128un Valmieras pilsētas - domju vēlēšanās, jo citās Latvijas

129pašvaldībās nav izmeklēšanas cietumu. Tādējādi apstrīdētās normas

130liedz apcietinātajām personām piedalīties pašvaldības domes

131vēlēšanās ieslodzījumā vietā, ja šīs personas neatrodas tā

132vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā ir

133reģistrētas.

134Pieteikuma iesniedzējs ir Latvijas pilsonis un uz 2021. gada

1355. jūnija pašvaldību domju vēlēšanu brīdi nebija notiesāts ar

136spēkā stājušos tiesas spriedumu. Tādēļ uz viņu nav attiecināms

137Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. panta 2. punktā noteiktais

138tiesību ierobežojums. Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas

139kolēģijas saīsināto spriedumu Pieteikuma iesniedzējam kā drošības

140līdzeklis piemērots apcietinājums, un minēto pašvaldību domju

141vēlēšanu norises laikā viņš atradās Rīgas Centrālcietumā.

142Pieteikuma iesniedzējs bija reģistrēts Ventspils valstspilsētas

143vēlētāju sarakstā, un viņa vēlēšanu apgabals bija šīs

144valstspilsētas pašvaldība. Tādējādi apstrīdētās normas viņam

145liedza balsot Ventspils valstspilsētas pašvaldības vēlēšanās.

146Satversmes tiesa secina, ka apstrīdētās normas gan aizdomās

147turētajām, gan apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām

148piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums - un kuru atrašanās

149vieta nesakrīt ar tā vēlēšanu apgabala teritoriju, kura vēlētāju

150sarakstā šīs personas ir reģistrētas, ierobežo tiesības

151piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās.

152Tātad apstrīdētās normas rada

153aizdomās turētajām, apsūdzētajām un tiesājamām personām, kurām kā

154drošības līdzeklis piemērots apcietinājums un kuras atrodas

155ieslodzījuma vietā ārpus tā vēlēšanu apgabala teritorijas, kura

156vēlētāju sarakstā šīs personas ir reģistrētas, Satversmes 101.

157panta pirmajā daļā un otrās daļas pirmajā teikumā ietverto

158pamattiesību ierobežojumu.

1Satversmes 101. panta pirmajā daļā un otrās daļas

2pirmajā teikumā ietvertās tiesības piedalīties pašvaldības domes

3vēlēšanās var tikt ierobežotas likumā paredzētajos gadījumos,

4taču Satversmes tiesai ir jāizvērtē, vai ierobežojums ir

5attaisnojams, proti, vai: 1) tas ir noteikts ar likumu; 2) tam ir

6leģitīms mērķis; 3) tas ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (sk.,

7piemēram, Satversmes tiesas 2003. gada 5. marta sprieduma lietā

8Nr. 2002-18-01 secinājumu daļas 3. punktu).

1Lai izvērtētu to, vai apstrīdētajās normās

2ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

3kārtībā pieņemtu likumu, Satversmes tiesai jāpārbauda:

41) vai likums ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos

5paredzēto kārtību;

62) vai likums ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

7normatīvo aktu prasībām;

83) vai likums ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona

9varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un

10paredzēt tā piemērošanas sekas (sk., piemēram, Satversmes

11tiesas 2021. gada 11. jūnija sprieduma lietā Nr. 2020-50-01 15.

12punktu).

13Pamattiesību ierobežojumam jābūt noteiktam tādā likumdošanas

14procesā, kas atbilst labas likumdošanas principam (sk.

15Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr.

162020-31-01 15. punktu). Satversmes tiesa ir atzinusi, ka

17tikai būtiski procedūras pārkāpumi ir pamats tam, lai atzītu, ka

18pieņemtajam aktam nav juridiska spēka (sk. Satversmes tiesas

192019. gada 6. marta sprieduma lietā Nr. 2018-11-01 18.1. un 18.5.

20punktu).

2119.1. Lai gan apstrīdētās normas vērtējamas kā vienots

22tiesiskais regulējums, tomēr Satversmes tiesai jāpārbauda, vai

23katra no minētajām normām ir pieņemta pienācīgā kārtībā.

2419.1.1. 1994. gada 13. janvārī pieņemtajā Pilsētas

25domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā bija

26iekļauts balsošanas nosacījums, kas saistīts ar atrašanos

27attiecīgās pašvaldības teritorijā. Minētajā likumā jau sākotnēji

28bija paredzēts īpašs balsošanas regulējums tiem vēlētājiem, kas

29veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Šā likuma

3032. panta trešā daļa paredzēja: "Balsošana vēlētāju

31atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas attiecīgās

32pilsētas, rajona vai pagasta administratīvajā teritorijā."

33Saglabājot šo balsošanas nosacījumu, minētā norma vairākkārt tika

34terminoloģiski precizēta un izteikta jaunā redakcijā ar 2000.

35gada 6. aprīļa likumu "Grozījumi Pilsētas domes un pagasta

36padomes vēlēšanu likumā" un ar 2004. gada 11. oktobra likumu

37"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

38vēlēšanu likumā".

39Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa spēkā

40esošajā redakcijā tika pieņemta ar 2020. gada 11. jūnija likumu

41"Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes

42vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 617/Lp13 "Grozījumi

43Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā"

44(turpmāk - Likumprojekts Nr. 617/Lp13) tika iesniegts Saeimai

452020. gada 12. martā un izskatīts trijos lasījumos. Likumprojekta

46Nr. 617/Lp13 izskatīšanas laikā par to saņemti vairāki

47priekšlikumi, kas apspriesti 13. Saeimas Valsts pārvaldes un

48pašvaldības komisijas sēdēs (sk. lietas materiālu 7. sēj.

4988.-123. lp.). Minētie priekšlikumi neskāra izskatāmajā lietā

50apstrīdēto pamattiesību ierobežojumu.

51Likums "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada

52domes vēlēšanu likumā" tika pieņemts 2020. gada 11. jūnijā

53un izsludināts 2020. gada 22. jūnijā oficiālajā izdevumā

54"Latvijas Vēstnesis" Nr. 119C.

55Tādējādi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā

56daļa ir izsludināta Satversmē un Saeimas kārtības rullī

57noteiktajā kārtībā.

5819.1.2. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta

59astotā daļa tika pieņemta ar 2004. gada 11. novembra likumu

60"Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes

61vēlēšanu likumā". Likumprojekts Nr. 893 "Grozījumi

62Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu

63likumā" (turpmāk - Likumprojekts Nr. 893) tika iesniegts

64Saeimai 2004. gada 12. augustā un izskatīts trijos lasījumos.

65Likumprojekta izskatīšanas laikā par to saņemti Saeimas Juridiskā

66biroja, kā arī deputātu sagatavotie priekšlikumi, kas apspriesti

1Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

2apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

3ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

4labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra

5sprieduma lietā Nr. 2014-36-01 18. punktu). Satversmes 116.

6pants noteic, ka tiesības "var ierobežot likumā paredzētajos

7gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko

8valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un

9tikumību". Turklāt tas, vai šādam ierobežojumam ir leģitīms

10mērķis, Satversmes tiesai ir jāvērtē, ievērojot pašreizējo

11sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi (sal.

12sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

132017-25-01 20.1. punktu).

14Satversmes 101. pants paredz būtiskas tiesības, kas kalpo kā

15pamats demokrātiskas iekārtas pastāvēšanai un ir vērstas uz

16demokrātiskas valsts iekārtas leģitimitātes nodrošināšanu. Tās ir

17tiesības ikvienam Latvijas pilsonim likumā paredzētajā veidā

18piedalīties valsts un pašvaldību darbībā (sal. sk. Satversmes

19tiesas 2000. gada 30. augusta sprieduma lietā Nr. 2000-03-01

20secinājumu daļas 1. punktu). Tādēļ jo īpaši tādam

21ierobežojumam, kas attiecas uz pašvaldības domes vēlēšanu

22tiesībām, ir jābūt noteiktam svarīgu sabiedrības interešu -

23leģitīma mērķa - labad.

24Satversmes tiesas procesā pienākums uzrādīt un pamatot

25pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi visupirms ir

26institūcijai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, konkrētajā gadījumā -

27Saeimai (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2020. gada 12.

28februāra sprieduma lietā Nr. 2019-05-01 20. punktu). Saeima

29papildu paskaidrojumos norāda, ka Pieteikuma iesniedzējam bija

30pienākums pirms vēršanās Satversmes tiesā izmantot vispārējos

31tiesību aizsardzības līdzekļus un tāpēc tai neesot pamata izteikt

32apsvērumus par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 101.

33pantam, jo no šīm normām neizriet minētajā Satversmes pantā

34noteikto tiesību ierobežojums (sk. lietas materiālu 7. sēj.

35150. lp.). Tādējādi Saeima ne atbildes rakstā, ne papildu

36paskaidrojumos nav norādījusi, kāds ir apstrīdētajās normās

37noteiktā pašvaldības domes vēlēšanu tiesību ierobežojuma

38leģitīmais mērķis.

39Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi: ja Saeimas atbildes

40rakstā nav norādīts, kāds ir ar apstrīdēto normu noteiktā

41pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis, Satversmes tiesai

42ex officio ir pienākums objektīvi izvērtēt visus lietas

43apstākļus un noskaidrot šāda mērķa esību vai - tieši pretēji -

44neesību (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

45sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu un 2008. gada 3. aprīļa

46sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 15. punktu).

4720.1. Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka apstrīdētajām

48normām nav leģitīma mērķa. Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32.

49panta ceturtās daļas mērķis esot atvieglot vēlēšanu komisiju

50darbu, atbrīvojot tās no pienākuma organizēt pašvaldības domes

51vēlēšanas tiem vēlētājiem, kuri atrodas apcietinājumā ārpus

52atbilstošā vēlēšanu apgabala teritorijas (sk. lietas materiālu

531. sēj. 15. lp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata, mērķis

54atvieglot izpildvaras darbu pats par sevi neatbilst nevienam no

55Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem. Savukārt

56Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotās daļas mērķis

57esot piešķirt tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās

58apcietinātajām personām atbilstoši Spriedumam lietā Nr.

592002-18-01 un Spriedumam lietā "Hirst (no. 2) v. The

60United Kingdom".

612004. gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes,

62novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" projekta

63anotācijā norādīts, ka "tiek paplašināts subjektu loks, kam

64ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kā arī precizēti

65aktīvo un pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojumi". Ar

66attiecīgo likumu citstarp tika paredzētas tiesības apcietinātajām

67personām balsot tādā pašā kārtībā, kāda līdz šā likuma spēkā

68stāšanās brīdim bija noteikta tikai personām, kas veselības

69stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās. Tādējādi pēc 2004.

70gada 11. novembra likuma "Grozījumi Pilsētas domes, novada

71domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā" spēkā stāšanās gan

72uz apcietinātām personām, gan vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa

73dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, attiecas Pašvaldības domes

74vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas noteikumi. Proti,

75balsošana šo vēlētāju atrašanās vietā notiek tikai tad, ja viņi

76atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā

77ir reģistrēti.

78Minētā likuma projekta anotācijā ir ietverta atsauce uz

79Latvijas Republikas vēlēšanu sistēmas pilnveidošanas koncepciju,

80kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2003. gada 24. oktobra

81rīkojumu Nr. 658. Šīs koncepcijas mērķis ir ieviest iepriekšēju

82vēlētāju reģistrēšanu un izveidot vēlētāju reģistru. Koncepcijā

83norādīts, ka tiek saglabāta līdzšinējā kārtība to vēlētāju - t.

84i., personu, kurām veselības stāvokļa dēļ nav iespēju ierasties

85vēlēšanu telpās, vai personu, kurām kā drošības līdzeklis

86piemērots apcietinājums, - tiesību nodrošināšanai, kuri vēlēšanu

87dienā nevar fiziski ierasties vēlēšanu iecirknī.

88Likumdevējs, saglabājot apstrīdētajās normās iekļauto

89pamattiesību ierobežojumu, nav norādījis un pamatojis šā

90ierobežojuma leģitīmo mērķi. Arī no 8. Saeimas Valsts pārvaldes

91un pašvaldības komisijas sēžu protokoliem un audioierakstiem nav

92iespējams to izsecināt (sk. lietas materiālu 5. sēj. 62.-88.

93lp.). Ar apstrīdētajām normām noteiktais pašvaldības domes

94vēlēšanu tiesību ierobežojums personām, kurām kā drošības

95līdzeklis piemērots apcietinājums, nodrošina vienīgi valsts un

96pašvaldību resursu ietaupījumu.

9720.2. Tiesībsargs norāda, ka faktiskās grūtības

98nodrošināt personu, kuras ilgstoši atrodas ieslodzījuma vietā,

99piedalīšanos pašvaldības domes vēlēšanās nav identificējamas ar

100leģitīmu mērķi (sk. lietas materiālu 8. sēj. 49.-54. lp.).

101Tiesībsarga 2013. gadā veiktās pārbaudes lietas par apcietināto

102personu tiesībām piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās ietvaros

103Ieslodzījuma vietu pārvalde norādījusi uz praktiskām grūtībām

104nodrošināt apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības

105domes vēlēšanās. Pārvalde paskaidrojusi, ka ieslodzījuma vietās

106būtu organizējama balsošana par visu pašvaldību domju kandidātu

107sarakstiem. Tas sarežģītu vēlēšanu procesu, jo konkrētās

108ieslodzījuma vietas administrācijai būtu jāsagatavo visi, t. i.,

109katrai administratīvajai teritorijai atbilstošie vēlētāju

110saraksti. Šādu vēlētāju sarakstu sagatavošana prasītu daudz laika

111un būtu saistīta ar risku, ka tajos var nebūt iekļautas personas,

112kas ieslodzījuma vietā ievietotas īsi pirms vēlēšanu dienas

113(sk. Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstuli tiesībsargam lietas

114materiālu 8. sēj. 58. lp.). Savukārt Tieslietu ministrija

115norādījusi, ka ierobežojuma leģitīmais mērķis varētu būt

116"pēc iespējas garantēt personām tiesības piedalīties

117vēlēšanās, tajā pašā laikā samērojot šo tiesību realizēšanu ar

118faktiskām iespējām nodrošināt vēlēšanu norisi". Ministrija

119paskaidrojusi, ka, ņemot vērā lielo vēlēšanu apgabalu skaitu

120pašvaldību domju vēlēšanās, tehniski ir sarežģīti un grūti

121nodrošināt balsošanu vienā atrašanās vietā par visu vēlēšanu

122apgabalu kandidātu sarakstiem (sk. Tieslietu ministrijas

123vēstules tiesībsargam lietas materiālu 8. sēj. 61. un 75.

124lp.). Tiesībsargs savā atzinumā minētajā pārbaudes lietā

125secinājis, ka Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ietvertajam

126regulējumam attiecībā uz kārtību, kādā apcietinātās personas var

127balsot pašvaldības domes vēlēšanās, nav leģitīma mērķa (sk.

128lietas materiālu 8. sēj. 70.-71. lp.).

129Tieslietu ministrija savā viedoklī, kuru iesniedza izskatāmajā

130lietā, norādījusi, ka vēlēšanu tiesībām jābūt praktiski

131īstenojamām bez nepamatotiem ierobežojumiem, un atzīst, ka

132apcietināto personu tiesības piedalīties pašvaldības domes

133vēlēšanās ir ierobežotas tehnisku risinājumu trūkuma dēļ (sk.

134lietas materiālu 8. sēj. 40. lp.). Ministrija citstarp

135sniedza informāciju par tās izstrādāto likumprojektu

136"Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", kas

137paredz noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības

138līdzeklis piemērots apcietinājums, varēs īstenot tiesības

139piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu.

140Saeima 2022. gada 22. februārī minēto likumprojektu pieņēma

141pirmajā lasījumā (sk. likumprojektu Nr. 1326/Lp13

142"Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", pieejams

143Saeimas likumprojektu reģistrā).

14420.3. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujama tāda

145situācija, kurā bez leģitīma mērķa tiek ierobežotas pilsoņu

146tiesības balsot pašvaldības domes vēlēšanās. Satversmes tiesa jau

147ir atzinusi, ka vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām

148politiskajām tiesībām (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5.

149marta sprieduma lietā Nr. 2002-18-01 secinājumu daļas 1.

150punktu). Vēlēšanu tiesības nodrošina pilsoņu pārstāvību

151valsts un pašvaldību darbībā un ir viens no demokrātiskas valsts

152pamatelementiem. Ikviena pilsoņa balsstiesībām ir nozīme. Katra

153pilsoņa balss ir cieņas un pilsoniskās atbildības apliecinājums

154pret savu valsti. Ir būtiski, lai savas balsstiesības varētu

155izmantot katrs pilsonis, un valstij ir pienākums gādāt, lai

156tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās būtu praktiski

157īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.

158Tādējādi izskatāmajā lietā nav iespējams secināt, ka ar

159apstrīdētajām normām noteiktais pamattiesību ierobežojums

160aizsargātu kādas svarīgas sabiedrības intereses.

161Tā kā apstrīdētajās normās

162noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa, tas

163neatbilst Satversmes 101. panta pirmajai daļai un otrās daļas

164pirmajam teikumam.

1Satversmes tiesa vērš likumdevēja uzmanību uz to,

2ka Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtā daļa

3ierobežo arī to personu tiesības balsot pašvaldības domes

4vēlēšanās, kuras veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu

5telpās. Ierobežojums citstarp skar tādas personas, kas

6pašvaldības domes vēlēšanu laikā uzturas ārstniecības vai

7sociālās aprūpes iestādēs. Arī šīs personas pašvaldības domes

8vēlēšanās var balsot tikai tādā gadījumā, ja to atrašanās vieta

9ir tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā šīs

10personas reģistrētas.

11Līdz ar to Saeimai ir nepieciešams apsvērt Pašvaldības domes

12vēlēšanu likuma 32. panta ceturtajā daļā paredzētā ierobežojuma

13satversmību arī attiecībā uz tām personām, kuras veselības

14stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās.

1Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

2daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

3neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

4par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

5dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Savukārt šā

6likuma 31. panta 11. punkts paredz Satversmes tiesas tiesības

7spriedumā norādīt brīdi, ar kuru šāda norma zaudē spēku.

8Satversmes tiesa ir atzinusi: lemjot par brīdi, ar kuru

9apstrīdētā norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības

10ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc

11iespējas novērst pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu

12(sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā

13Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Turklāt tiesai jāgādā arī par

14to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

15norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

16pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

17valsts vai sabiedrības interesēm (sk., piemēram, Satversmes

18tiesas 2020. gada 17. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-18-01 25.

19punktu).

20Pieteikuma iesniedzējs lūdz atzīt apstrīdētās normas par spēkā

21neesošām attiecībā uz viņu no pamattiesību aizskāruma rašanās

22dienas - 2021. gada 5. jūnija, kad viņam tika liegts balsot

23pašvaldības domes vēlēšanās. Tikai atzīstot apstrīdētās normas

24par spēkā neesošām no šīs dienas, esot iespējams novērst

25Pieteikuma iesniedzēja pamattiesību aizskārumu (sk. lietas

26materiālu 1. sēj. 23.-24. lp.). Lai pēc iespējas novērstu

27nelabvēlīgās sekas, ko Pieteikuma iesniedzējam radījušas

28apstrīdētās normas, attiecībā uz viņu šīs normas, ciktāl tās

29liedz tiesājamai personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots

30apcietinājums, balsot pašvaldības domes vēlēšanās, atzīstamas par

31spēkā neesošām no pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

32Nolēmumu

33daļa

34Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

35Satversmes tiesa

36nosprieda: