Par Pāvilostas novada domes 2009.gada 24.septembra saistošo noteikumu Nr.9 "Par Pāvilostas novada teritorijas plānojumiem" sadaļas, ko veido Sakas novada domes 2007.gada 27.decembra saistošo noteikumu Nr.12 "Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" grafiskā daļa "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana", ciktāl tā attiecas uz Zaļkalna meža daļām un dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļām, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115.pantam

noteic, ka vides politika valstī tiek veidota, citastarp

1ievērojot piesardzības principu un izvērtēšanas principu.

2Ilgtspējīgas attīstības, piesardzības un izvērtēšanas principi

3nostiprināti arī Novērtējuma likuma 3. panta 6. punktā.

415.2. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir

5uzņēmusies noteiktas saistības arī vides aizsardzības jomā,

6citastarp Latvijai jāievēro Padomes 1992. gada 21. maija

7direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un

8floras aizsardzību. Saskaņā ar tās 2. pantu dalībvalstis īsteno

9pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu Eiropas Savienībā nozīmīgu

10dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu

11aizsardzības statusu, savukārt 3. pants paredz, ka tiek izveidots

12saskaņots Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurā apvienotas īpaši

13aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura

142000. Šīs direktīvas prasības iestrādātas Latvijas

15normatīvajos aktos. Svarīgākie no tiem - Sugu un biotopu

16aizsardzības likums un Aizsargājamo teritoriju likums.

1715.3. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 2. pants

18noteic, ka šā likuma mērķis citastarp ir nodrošināt bioloģisko

19daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus, regulēt sugu

20un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, kā arī

21veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši

22ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī

23kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Likums definē, kādas sugas un

24biotopi uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem, Eiropas Savienībā

25nozīmīgiem un prioritāriem. Biotopa aizsardzības uzdevums ir

26nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un

27tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību,

28struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu

29ilgā laika posmā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. panta

30trešā daļa).

31Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 421

32"Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu

33sarakstu" nosaka biotopu veidus, kuri atrodas īpašā valsts

34aizsardzībā. Citastarp šo noteikumu pielikumā minētas mežainas

35jūrmalas kāpas (1.8. punkts), Piejūras zemienes smiltāju

36līdzenumu sausi virsāji (1.12. punkts), ar lakstaugiem klātas

37pelēkās kāpas (6.6. punkts), pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm

38(6.10. punkts). Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 21.

39februāra noteikumu Nr. 153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo

40Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu"

41pielikumā citastarp minētas ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas

42(2.3. punkts) un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (2.4.

43punkts).

4415.4. Viens no Aizsargājamo teritoriju likuma

45uzdevumiem saskaņā ar tā 1. panta 4. punktu ir savienot valsts,

46starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši

47aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā,

48uzturēšanā un aizsardzībā. Šā likuma 43. pants nosaka Natura

492000 teritoriju statusu. Natura 2000 teritoriju tīklā

50ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras citastarp

51ir Eiropas Savienībā nozīmīgas un attiecīgajā bioģeogrāfiskajā

52rajonā būtiski sekmē īpaši aizsargājamiem biotopu veidiem vai

53īpaši aizsargājamām sugām labvēlīga aizsardzības statusa

54saglabāšanu vai atjaunošanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības

55saglabāšanu.

5616. Aizsargājamo teritoriju likuma 7. pants noteic, ka

57dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā

58pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši

59aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši

60aizsargājamos biotopus. Saskaņā ar likuma 21. pantu, veicot

61tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža

62apsaimniekošanu, visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro

63aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un

64izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

65Dabas liegumu "Ziemupe" un "Pāvilostas pelēkā

66kāpa" kā Natura 2000 teritoriju statuss expressis

67verbis nostiprināts Aizsargājamo teritoriju likumā. Ar 2005.

68gada 15. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 14.

69oktobrī, šis likums tika papildināts ar pielikumu "Latvijas

70Natura 2000 - Eiropas nozīmes dabas teritoriju

71saraksts". Tā 109. punktā minēts dabas liegums

72"Ziemupe". Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija

73grozījumiem pielikums tika papildināts ar 337. punktu, kurā

74minēts dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa".

75Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 394

76"Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

77individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2.

78punkts noteic, ka šis dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu

79Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko īpaši aizsargājamo biotopu -

80ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm,

81mežainu jūrmalas kāpu, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu

82virsāju, kā arī ar tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši

83aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu

84aizsardzību.

85Savukārt dabas liegumam "Ziemupe" nav izstrādāti

86individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Saskaņā ar

87Natura 2000 teritoriju standarta datu formā norādīto

88informāciju dabas liegums "Ziemupe" izveidots, lai

89nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo

90biotopu - ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar

91sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, embrionālo kāpu,

92priekškāpu, kā arī vairāku īpaši aizsargājamo sugu

93aizsardzību.

9417. Izvērtējot apstrīdētajām teritorijām noteikto

95plānoto (atļauto) izmantošanu, Satversmes tiesai visupirms

96jākonstatē, vai normatīvie akti vispār paredz ierobežojumus

97attiecībā uz Natura 2000 teritorijām piegulošu teritoriju

98plānoto (atļauto) izmantošanu.

9917.1. Noteikumu Nr. 883 27.9. punkts noteica, ka

100pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, citastarp ņemot vērā

101vides pārskatu un Biroja atzinumu par vides pārskatu.

102Novērtējuma likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un

103juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu

104īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (2. pants). Saskaņā ar

105Novērtējuma likuma 1. panta 6. punktu stratēģiskais novērtējums

106ir ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura

107īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata

108sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides

109pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un

110tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta

111sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī

112informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā

113kārtībā. Ietekme uz vidi likuma 1. panta 1. punktā definēta kā

114paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas

115izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai

116var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko

117daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās

118vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu

119mijiedarbību.

120Satversmes tiesa secinājusi, ka, veicot stratēģisko

121novērtējumu, ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas

122procesā tiek īstenots piesardzības princips, bez kura mūsdienās

123nav iedomājama efektīva vides aizsardzības sistēma (sk.

124Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

1252007-11-03 20. punktu). Piesardzības princips paredz, ka ir

126pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var

127ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav

128pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir

129samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības

130aizsardzību (Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2.

131punkts).

132Arī Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka tieši piesardzības

133princips Eiropas Savienības vides politikā ir viens no augsta

134līmeņa aizsardzības stūrakmeņiem. Saskaņā ar šo principu ietekmes

135uz vidi novērtējums jāveic, ja rodas bažas, ka projekta vai plāna

136īstenošana var ietekmēt attiecīgo teritoriju. Šāda izvērtējuma

137veikšana efektīvi nodrošina to, ka netiek apstiprināts tāds plāns

138vai projekts, kas var negatīvi ietekmēt vidi (sk., piemēram,

139Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-180/96 "United

140Kingdom v. Commission", 1998, ECR I-2265, 50., 105. un 107.

141punktu).

142Stratēģiskais novērtējums, proti, teritorijas plānojuma un

143paredzēto darbību ietekmes uz vidi izvērtējums, ir arī viens no

144mehānismiem, ar kuru palīdzību pašvaldība īsteno ilgtspējīgas

145attīstības un izvērtēšanas principus. Ar ilgtspējīgu attīstību

146tiek saprasta sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas

147integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju

148pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides

149aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu

150vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās

151daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likuma 1. panta 4.

152punkts). Savukārt izvērtēšanas princips nozīmē, ka jebkuru

153darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti,

154pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais

155rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā

156pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides

157kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto

158kaitējumu videi un sabiedrībai (Vides aizsardzības likuma 3.

159panta pirmās daļas 4. punkts).

16017.2. Stratēģiskā novērtējuma kā reglamentētas

161novērtēšanas procedūras pamatprincipi ir šādi:

1621) teritorijas plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā

163izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas;

1642) teritorijas plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver

165vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot

166un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī

167plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un

168iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un -

169pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm;

1703) vides pārskata secinājumus un apspriešanas rezultātus

171izvērtē, pieņemot teritorijas plānojumu;

1724) pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas par to informē

173iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību,

174padarot pieejamu visu attiecīgo informāciju;

1755) teritorijas plānojuma ietekmes būtiskie aspekti tiek

176pastāvīgi uzraudzīti (tiek veikts monitorings), lai iespējami

177drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu ietekmi, ja teritorijas

178plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk. Eiropas Komisijas

1792009. gada 14. septembra ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam,

180Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

181komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva

1822001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu, COM(2009)469, 3.1.

183punktu. Pieejams

184http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0469:FIN

185:LV:HTML, aplūkots 2011. gada 12. aprīlī].

186Satversmes tiesa ir secinājusi: ja stratēģiskais novērtējums

187veikts, pieļaujot atkāpes no minētajiem pamatprincipiem, var tikt

188pārkāpts piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma

1lietā Nr. 2010-54-03 12.2.1. punktu).

2Satversmes tiesa arī secinājusi, ka ietekmes uz vidi

3izvērtējums veicams pēc iespējas savlaicīgāk, jo tas ļauj

4konstatēt un novērst plānošanas dokumenta vai paredzētās darbības

5negatīvo ietekmi uz vidi pēc iespējas agrākā stadijā(sk.

6Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

72007-11-03 20.1. un 20.2. punktu). Arī Novērtējuma likuma 3.

8pantā tas minēts kā viens no ietekmes uz vidi novērtējuma

9principiem - novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās

10darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.

11Pirmām kārtām ir runa par pašvaldības teritorijas plānojuma

12izstrādes laikā pienācīgi veiktu stratēģisko novērtējumu.

13Ja stratēģiskais novērtējums nav veikts pienācīgi un rūpīga

14izvērtēšana atlikta uz vēlāku laiku, rodas tāda situācija, ka,

15atsaucoties uz iepriekš it kā veikto stratēģisko novērtējumu un

16apstiprināto teritorijas plānojumu, pienācīgs paredzētās darbības

17ietekmes uz vidi izvērtējums tā arī netiek veikts.

1817.3. Arī Aizsargājamo teritoriju likuma 43. panta

19ceturtā daļa noteic, ka plānošanas dokumentam, kas atsevišķi vai

20kopā ar citu plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura

212000 teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

22Plānošanas dokumentu atļauts īstenot, ja tas neatstās negatīvu

23ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām

24funkcijām, integritāti un nav pretrunā ar Natura 2000

25teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem (43. panta

26piektā daļa). Ja plānošanas dokumenta īstenošana var negatīvi

27ietekmēt Natura 2000 teritoriju, šo dokumentu atļauts

28īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un

29nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai

30ekonomisko interešu, apmierināšanai (43. panta sestā daļa).

31Savukārt tad, ja Natura 2000 teritorijā atrodas Latvijā

32sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi,

33plānošanas dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad

34tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības

35aizsardzības, drošības vai vides aizsardzības interesēs (43.

36panta septītā daļa) vai arī tad, kad tas nepieciešams citu

37sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai un ir saņemts

38atzinums no Eiropas Komisijas (43. panta astotā daļa).

39Tātad, ja pienācīgi veiktā stratēģiskajā novērtējumā secināts,

40ka plānošanas dokuments neietekmē Natura 2000 teritoriju,

41plānošanas dokumentu var īstenot. Savukārt tad, ja, veicot

42stratēģisko novērtējumu, secināts, ka plānošanas dokumenta

43īstenošana negatīvi ietekmēs Natura 2000 teritoriju, īpaši

44teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi var

45attiekties ne tikai uz pašu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju,

46bet arī uz tai piegulošajām teritorijām. Tomēr pastāv iespēja

47īstenot arī šādu plānošanas dokumentu, ja tam tiek sniegts īpašs

48pamatojums, norādot uz svarīgām sabiedrības vai vides

49aizsardzības interesēm.

50Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai ir ievēroti

51stratēģiskā novērtējuma pamatprincipi un pirms Sakas pagasta

52teritorijas plānojuma apstiprināšanas pienācīgi izvērtēta

53apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās)

54izmantošanas ietekme uz Natura 2000 teritorijām, ievērojot

55šo teritoriju aizsardzības mērķus, kā arī tas, vai, lemjot par

56teritorijas plānojuma apstiprināšanu, pašvaldība nav pārsniegusi

57tai piešķirtās rīcības brīvības robežas.

5818. Laikā, kad tika izstrādāts Sakas pagasta

59teritorijas plānojums, liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa"

60vēl nebija izveidots, tomēr Vides pārskatā, kā arī institūciju

61atzinumos, tostarp Atzinumā Nr. 88, bija norādīts, ka šāds dabas

62liegums tiek plānots (sk. lietas materiālu 1. sēj. 49.

63lpp.). 2007. gada 27. decembrī, kad tika apstiprināta Sakas

64pagasta teritorijas plānojuma galīgā redakcija, Ministru kabineta

652007. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 730, ar kuriem izveidots

66dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa", jau bija

67stājušies spēkā. Tātad, apstiprinot Sakas pagasta teritorijas

68plānojumu, pašvaldībai dabas liegums "Pāvilostas pelēkā

69kāpa" un ar to saistītie ierobežojumi bija jāņem vērā. Dabas

70liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa" atrodas Eiropas

71Savienības prioritārie biotopi - ar lakstaugiem klātas pelēkās

72kāpas un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm. Līdz ar to atbilstoši

73Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantam plānošanas dokumentu,

74kas negatīvi ietekmē šo Natura 2000 teritoriju, atļauts

75īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un

76nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai

77vides aizsardzības interesēs, vai arī tad, kad tas nepieciešams

78citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir

79saņemts atzinums no Eiropas Komisijas.

8018.1. Vides pārskatā norādīts, ka piekrastes mežiem

81Sakas pagastā ir izteikta krasta kāpu preterozijas un

82nostiprināšanas funkcija. Tāpat atzīts, ka bioloģiski

83augstvērtīgs ir priežu mežs uz ziemeļiem no Pāvilostas - Zaļkalna

84mežs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 53. lpp.). Atzinumā Nr.

8588 Birojs pievienojās Vides pārskatā ietvertajām rekomendācijām

86ierobežot tobrīd potenciālā dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā

87kāpa" un tam piegulošās teritorijas attīstību līdz brīdim,

88kad tiek noteikts dabas lieguma statuss un robežas, kā arī

89iekļaut šo teritoriju krasta kāpu aizsargjoslā vai noteikt to par

90dabas pamatnes teritoriju bez apbūves (sk. lietas materiālu 1.

91sēj. 56. lpp.). Tāpat Atzinumā Nr. 88 norādīts uz Vides

92pārskatā ietverto ieteikumu Zaļkalna mežu iekļaut krasta kāpu

93aizsargjoslā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51. un 52.

94lpp.). Tātad stratēģiskā novērtējuma veikšanas laikā tika

95secināts, ka apbūve šajā teritorijā ir nepieļaujama un varētu

96negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritoriju - dabas liegumu

97"Pāvilostas pelēkā kāpa".

98Pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas

99dokuments. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 2. punktu pašvaldības

100teritorijas plānojumā tiek parādīta teritorijas pašreizējā

101izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un

102izmantošanas aprobežojumi "ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12

103gadiem". Savukārt tad, kad tika gatavots Vides pārskats un

104Atzinums Nr. 88, jau bija zināms, ka tuvākajā laikā tiks

105izveidots dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa". Tāpēc

106nevar uzskatīt, ka minētās rekomendācijas par Zaļkalna meža

107teritoriju šajos dokumentos sniegtas vienīgi attiecībā uz brīdi,

108kad vēl nebija skaidrības par izveidojamā dabas lieguma robežām.

109Rekomendācijas bija attiecināmas uz dabas liegumam

110"Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošo Zaļkalna mežu arī

111pēc dabas lieguma izveidošanas. Turklāt Vides pārskatā ieteikums

112posmā starp Pāvilostas pilsētas robežu un Strantes ciema robežu

113paplašināt krasta kāpu aizsargjoslu, tajā iekļaujot arī

114bioloģiski augstvērtīgo Zaļkalna mežu, izteikts pat atsevišķi,

115nesaistot to ar konkrētu termiņu (sk. lietas materiālu 2. sēj.

11665. lpp.).

11718.2. Attiecībā uz Vides pārskatā un Atzinumā Nr. 88

118ietvertajām rekomendācijām par potenciālā dabas lieguma

119"Pāvilostas pelēkā kāpa" teritoriju un tam piegulošā

120Zaļkalna meža teritorijām Sakas novada dome 2007. gada 25.

121janvārī izskatītajā pārskatā norādījusi: "Nav konkrētas

122informācijas par ieteikuma robežām. Lēmumā pieņemts ierobežot

123attīstības priekšlikumu realizāciju līdz minētajam brīdim - dabas

124lieguma robežu noteikšanai teritorijā starp Pāvilostas pilsētas

125ziemeļu robežu, Strantes ciema plānoto dienvidu robežu, jūras

126krastu rietumos un autoceļu austrumos"(sk. lietas

127materiālu 2. sēj. 180. lpp.). Pārskatā nav precizēts, kādi

128"attīstības priekšlikumu realizācijas" ierobežojumi

129tiks ieviesti, un Sakas pagasta teritorijas plānojuma galīgajā

130redakcijā Zaļkalna meža teritorijai tika paredzēti trīs apbūvi

131pieļaujoši plānotās (atļautās) izmantošanas veidi -

132mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, tūrisma un rekreācijas

133teritorijas un tūrisma un rekreācijas teritorijas krasta kāpu

134aizsargjoslā.

13518.3. Turklāt gan Vides pārskatā, gan Atzinumā Nr. 88

136norādīts, ka Zaļkalna mežā dominē aizsargājamais biotops -

137mežaina jūrmalas kāpa un arī tāpēc Vides pārskata autori

138rekomendē šai teritorijai noteikt aizsargājamas teritorijas

139statusu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 49. lpp.). Tāpat

140Latvijas Dabas fonda izstrādātajā dabas lieguma "Pāvilostas

141pelēkā kāpa" dabas aizsardzības plānā 2009. - 2019. gadam

142(pieejams http://www.daba.gov.lv/

143upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Pavilosta-09.pdf, aplūkots 2011.

144gada 12. aprīlī), kas apstiprināts ar vides ministra 2009.

145gada 11. septembra rīkojumu Nr. 305, konstatēts, ka dabas liegumu

146ieskauj "dabiski veidojies priežu sausieņu mežs, Latvijā un

147Eiropas Savienībā īpaši aizsargājams biotops - mežainas jūrmalas

148kāpas". Izvērtējot dabas liegumu ieskaujošā Zaļkalna meža

149bioloģisko vērtību, ieteikts "iestrādāt grozījumus jaunā

150Pāvilostas novada teritorijas plānojumā - nodrošinot Zaļkalna

151meža masīvam atbilstošu aizsardzību, piemēram, kā dabas pamatnei,

152kā vietējas nozīmes īpaši aizsargājamai dabas teritorijai u.c.,

153veidojot bioloģiski, vizuāli un kultūrvēsturiski vienotu -

154kompleksu dabas teritoriju un nodrošinot dabas liegumu ar dabisku

155buferjoslu" (sk. dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā

156kāpa" dabas aizsardzības plāna 8. un 63. lpp.).

157Mežainas jūrmalas kāpas kā īpaši aizsargājams biotops minētas

158Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumu Nr. 421

159"Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu

160sarakstu" pielikuma 1.8. punktā.

161Tātad Zaļkalna mežam jānodrošina aizsardzība ne tikai kā dabas

162liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošai

163teritorijai, kas veic dabas lieguma buferjoslas funkcijas, bet

164arī kā Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamam biotopam

165- mežainām jūrmalas kāpām.

16618.4. Novērtējuma likuma 23.5 panta ceturtā

167daļa paredz, ka pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādes laikā

168un pirms tā apstiprināšanas citastarp izvērtē un ņem vērā vides

169pārskatu, attiecībā uz to saņemtos komentārus un priekšlikumus,

170kā arī sabiedrības viedokli. Tas sasaucas ar interešu

171saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumā

172tiek saskaņotas valsts, pašvaldību un privātās intereses

173(Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 2. punkts).

174Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas

175plānoto (atļauto) izmantošanu noteiktās teritorijas daļās. Galīgo

176lēmumu par teritorijas plānojuma saturu un apstiprināšanu pieņem

177pašvaldība. Pašvaldībai ne vienmēr jāvadās no personu vai

178institūciju izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem

179iebildumiem, tomēr tie ir jāizvērtē un ir jāapsver to

180piemērotība, vajadzība vai atbilstība konkrētā plānojuma

181izstrādāšanas mērķim. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt sabiedrības

182un institūciju izteiktos viedokļus, taču noraidījumam jābūt

183pamatotam (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

184lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Attiecībā

185uz kompetento institūciju sniegtajiem atzinumiem Satversmes tiesa

186arī norādījusi, ka pašvaldībai tie jāņem vērā, ciktāl šie

187atzinumi ietver norādes uz jautājumiem, kuriem plānojuma izstrādē

188pievēršama uzmanība (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

189janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 27.2. punktu).

190Pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā

191grozījumus, neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu vai

192privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas

193plānojumā. Pašvaldība kā pamatojumu atļautās (plānotās)

194izmantošanas noteikšanai var norādīt arī citus argumentus, ciktāl

195tie atbilst teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir

196pienācīgi izvērtēti un pamatoti teritorijas plānojuma

197izstrādāšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19.

198novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15. punktu).

199Tas, ka Zaļkalna meža teritorijā nav pieļaujama apbūve,

200norādīts Vides pārskatā, Atzinumā Nr. 88, sabiedrības, citastarp

201arī Pieteikuma iesniedzējas, viedokļos, kas pašvaldībai tika

202iesniegti Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes laikā, kā

203arī vēlāk - dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

204dabas aizsardzības plānā. Lietas sagatavošanas laikā šādu

205viedokli paudusi arī Dabas aizsardzības pārvalde un Vides valsts

206dienests. Atzinumā Nr. 88 arī norādīts, ka Birojs pašvaldībai

207iesaka pirms teritorijas plānojuma galīgās redakcijas

208apstiprināšanas "izvērtēt un ņemt vērā Vides pārskatā, it

209īpaši tā 6. nodaļā, šajā atzinumā un sabiedrības atzinumos par

210Vides pārskatu ietvertās rekomendācijas iespējamo ietekmju uz

211vidi samazināšanai" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56.

212lpp.).

213No lietas materiāliem izriet, ka pašvaldība gan ir formāli

214norādījusi, ka Vides pārskata rekomendācijas attiecībā uz

215Zaļkalna mežu tiekot ņemtas vērā, taču apstiprinātajā Sakas

216pagasta teritorijas plānojumā nekas par to neliecina. Pašvaldība

217aprobežojusies vienīgi ar atbildīgo institūciju un ieinteresētās

218sabiedrības priekšlikumu un iebildumu apzināšanu, taču rūpīga

219Vides pārskata, institūciju un sabiedrības viedokļu izvērtēšana

220kopsakarā ar teritorijas plānojuma izstrādāšanas mērķi nav veikta

221(sal. ar Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā

222Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Tas uzskatāms par

223būtisku pārkāpumu teritorijas plānojuma izstrādes procesā.

224Nav arī veikts izvērtējums un secināts, ka Zaļkalna meža

225apbūvi pieļaujošu teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas

226veidu noteikšana ir "vienīgais risinājums", kas

227nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai, lai

228gan šāds secinājums Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantā

229paredzēts kā vienīgais pamats tam, lai īstenotu paredzēto darbību

230vai plānošanas dokumentu, kas negatīvi ietekmē Natura 2000

231teritoriju. Ja arī šāds izvērtējums ticis veikts, tad ar to nav

232iepazīstināta ne sabiedrība, ne valsts institūcijas. Līdz ar to

233nav ievērots stratēģiskā novērtējuma pamatprincips, ka vides

234pārskata secinājumus, par to saņemtos institūciju un sabiedrības

235viedokļus izvērtē, apstiprinot teritorijas plānojumu, kā arī

236Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 2. punktā nostiprinātais

237interešu saskaņotības princips, no kura izriet teritorijas

238plānojuma uzdevums nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides,

239sociālo un citu interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas

2402008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15.

241punktu).

242Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Satversmes

243tiesa secina, ka Sakas pagasta teritorijas plānojumā Zaļkalna

244meža daļām noteiktā plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana,

245kas pieļauj apbūvi, nav savienojama ar dabas lieguma

246"Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību. Pašvaldībai Sakas

247pagasta teritorijas plānojumā vai arī ar teritorijas plānojuma

248grozījumiem Zaļkalna meža daļām bija jānosaka tāds teritorijas

249plānotās (atļautās) izmantošanas veids, kas neparedz apbūvi.

250Turklāt tūrisma un rekreācijas teritorijās jaunizveidojamā

251zemesgabala paredzētā platība ir 0,35 hektāri, bet tas ir

252pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktu,

253kas noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

254aizsargjoslā ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemesgabala

255platība ir ne mazāka par trim hektāriem.

25618.5. Satversmes tiesa arī norāda, ka Sakas pagasta

257teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas

258plānotā (atļautā) izmantošana" mežsaimniecībā izmantojamās

259teritorijas iedalītas vairākos paveidos, tostarp ir arī

260aizsargājamas meža teritorijas, taču vieni un tie paši TIAN

261nosacījumi attiecas uz visām mežsaimniecībā izmantojamām

262teritorijām. Ja TIAN nenosaka katram teritorijas paveidam īpašus

263izmantošanas nosacījumus, tad dalījumam nav nekādas jēgas.

264Līdz ar to Sakas pagasta teritorijas plānojums, ciktāl tas

265Zaļkalna meža daļās pieļauj Aizsargjoslu likumam neatbilstošu

266Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

267jaunizveidojama zemesgabala platību un tādu teritorijas plānoto

268(atļauto) izmantošanu, kas nav savienojama ar dabas lieguma

269"Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību, ir pretrunā ar

270Aizsargjoslu likuma 36. pantu, Teritorijas plānošanas likuma 3.

271pantu, Novērtējuma likuma 23.5 pantu un

272Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantu, tātad neatbilst arī

273Satversmes 115. pantam.

27419. Saskaņā ar šā sprieduma 9.3. punktā norādīto

275Satversmes tiesai jāizvērtē Sakas pagasta teritorijas plānojums

276attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe" piegulošajām

277Akmeņraga meža daļām, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir

278mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas. Astoņos šajā

279apstrīdētajā teritorijā ietilpstošos nekustamajos īpašumos

280saskaņā ar Pāvilostas novada domes 2009. gada 24. septembrī

281apstiprināto detālplānojumu jau paredzēta konkrēta apbūve.

28219.1. Ar 2001. gada 30. marta VARAM rīkojumu

283apstiprināts dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības

284plāns 1999. - 2010. gadam (pieejams

285http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Ziemupe-99.pdf,

286aplūkots 2011. gada 12. aprīlī). Tajā norādīts, ka īpatnējo

287dabas apstākļu dēļ nelielā teritorijā koncentrējas visas tipiskās

288piejūras ekosistēmas un līdz ar to piejūras biotopu daudzveidības

289ziņā šī ir unikāla teritorija. Tāpat norādīts, ka piekrastes

290ekosistēmas ir ļoti jutīgas pret mehānisko iedarbību, tāpēc dabas

291liegumā jāierobežo cilvēku kustība, jo nevar paredzēt, kādas

292sekas atstātu stihisks apmeklētāju skaita pieaugums (sk. dabas

293lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plāna 2., 26. un

29427. lpp.). Vides pārskatā norādīts, ka dabas liegumā

295"Ziemupe" piekrastes unikālās vērtības saglabājušās,

296pateicoties tam, ka šī teritorija ilgu laiku nebija pieejama

297plašam cilvēku lokam (sk. lietas materiālu 2. sēj. 56.

298lpp.).

299Konkrētas rekomendācijas, kas attiektos uz dabas liegumam

300"Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļām, nav sniegtas

301ne dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plānā, ne

302Vides pārskatā un Atzinumā Nr. 88. Vienīgi savā atzinumā Birojs

303citastarp pievienojas Vides pārskatā ietvertajam secinājumam: ja

304tiek īstenoti Vides pārskatā ietvertie pasākumi ietekmes uz vidi

305mazināšanai, Sakas pagasta teritorijas plānojuma īstenošana

306neatstās tiešu būtisku ietekmi uz dabas liegumu

307"Ziemupe", tā ekoloģiskajām funkcijām un integritāti,

308tāpēc nav nepieciešams izstrādāt kompensējošos pasākumus

309normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (sk. lietas materiālu 1.

310sēj. 55. lpp.).

311Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas Sakas pagasta

312teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas tumši zaļā krāsā.

313TIAN paredz, ka šajās teritorijās "galvenais zemes un būvju

314izmantošanas veids ir mežsaimniecība un kokmateriālu

315sagatavošana, kā arī ar mežsaimniecību un kokmateriālu

316sagatavošanu saistītie pakalpojumi". Tomēr papildus tādiem

317atļautās izmantošanas veidiem, kas tieši saistīti ar

318mežsaimniecību, šajās teritorijās kā atļautā izmantošana minēta

319arī viensētu, pansiju, viesu māju, sporta un atpūtas objektu un

320dzīvnieku novietņu būvniecība, kā arī dzīvoklis vai atklāta

321sporta būve kā palīgizmantošana.

32219.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes

323115. pantā ietvertās tiesības uz labvēlīgu vidi nav absolūtas un

324tās var ierobežot, samērojot personu vai personu apvienību

325tiesības ar sabiedrības interesēm attiecībā uz līdzsvarotu

326saimniecisko attīstību un ekonomisko labklājību. Turklāt gan

327atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās

328intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp

329kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori

330neparedz pastāvošās vides saglabāšanu un neliedz īstenot ar

331ekonomiskajām interesēm saistītus projektus, bet - gluži pretēji

332- prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas

333ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības

334labklājības nodrošināšanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

33517. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. punktu).

336Kā jau secināts, arī Aizsargjoslu likums šajā apstrīdētajā

337teritorijā pieļauj apbūvi. Tomēr, ņemot vērā to, ka līdzās šai

338apstrīdētajai teritorijai atrodas Natura 2000 teritorija -

339dabas liegums "Ziemupe", bija jāizvērtē, vai

340apstrīdētajā teritorijā veiktai būvniecībai nebūs negatīvas

341ietekmes uz šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

34219.3. Satversmes tiesa atzīst un vērš atbildīgo

343institūciju uzmanību uz to, ka neviens normatīvais akts neparedz

344unificētus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamos

345teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to

346apzīmējumus un krāsojumu. Tomēr arī tad, ja trūkst attiecīga

347normatīvā regulējuma, pašvaldības kā publisko tiesību subjekta

348rīcības brīvības ārējo ietvaru nosaka tiesību principi, citastarp

349teritorijas plānošanas principi.

350Ne vien teritorijas plānojuma izstrādes procesam, bet arī tā

351rezultātam - teritorijas plānojumam - jābūt skaidram un

352saprotamam. Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai

353teritorijas plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu

354ilgtermiņā plānot savu dzīvi, zinot to, kādam iepriekš skaidri

355definētam un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības

356teritorija tiks izmantota. Turklāt teritorijas plānojumā

357teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana jānosaka tā, lai būtu

358iespējams pilnvērtīgi veikt šā teritorijas plānojuma stratēģisko

359novērtējumu. Tāda plānošanas prakse, ka teritorijai, kurā pastāv

360atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto (atļauto)

361izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas nolūkus,

362tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību,

363var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem,

364citastarp atklātības un interešu saskaņotības principu, gan arī

365ar vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2008.

366gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4.

367punktu).

368Tātad teritorijas plānojuma grafiskajai daļai precīzi

369jāatspoguļo teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, bet TIAN

370jāreglamentē konkrētie teritorijas izmantošanas noteikumi.

371Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem

372jābūt vispārpieņemtiem un saprotamiem to parastajā vārdiskajā

373nozīmē, proti, TIAN nedrīkst paredzēt teritorijas plānotās

374(atļautās) izmantošanas veida apzīmējumam pilnīgi neraksturīgus

375un ar to nesaistītus teritorijas izmantošanas nosacījumus.

37619.4. Pašvaldība ir atbildīga par to, lai, tai

377piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot teritorijas

378plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu rūpīgi

379izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikviena

380sabiedrības locekļa labklājību (sk. Satversmes tiesas 2009.

381gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.2.

382punktu).

383Satversmes tiesa uzskata, ka stratēģiskais novērtējums

384attiecībā uz Akmeņraga meža daļu plānotās (atļautās) izmantošanas

385ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe" nav veikts

386pienācīgi, proti, izstrādājot Vides pārskatu, vispār nav ņemts

387vērā tas, ka TIAN mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļauj

388ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi, un nav izvērtēta šādas

389apbūves ietekme uz dabas liegumu "Ziemupe". Šāda

390situācija radusies tādēļ, ka pašvaldība Sakas pagasta teritorijas

391plānojumā mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām kā plānoto

392(atļauto) izmantošanu paredzējusi šādām teritorijām neraksturīgu

393izmantošanas veidu - apbūvi, kas nav saistīta ar

394mežsaimniecību.

395Ja pašvaldība būtu izvēlējusies precīzāku apzīmējumu

396teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidam, kas paredz

397mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās ar mežsaimniecību

398nesaistītu apbūvi, Vides pārskata sagatavotājiem būtu bijusi

399iespēja konstatēt, ka šai apstrīdētajai teritorijai kā dabas

400liegumam "Ziemupe" piegulošai teritorijai pievēršama

401lielāka uzmanība, un veikt pienācīgu ietekmes uz vidi

402izvērtējumu.

403Par to, ka stratēģiskais novērtējums nav veikts

404pienācīgi, netieši liecina vairāki Vides pārskatā ietvertie

405secinājumi un ieteikumi, tostarp ierosinājums grozīt atklāto

406telpu izbūves un uzturēšanas teritoriju un tūrisma un rekreācijas

407teritoriju krasta kāpu aizsargjoslā plānotās (atļautās)

408izmantošanas nosacījumus atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta

409prasībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 64. lpp.). Savukārt

410tas, ka mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļautas

411ievērojami plašākas apbūves iespējas un šādas teritorijas krasta

412kāpu aizsargjoslā aizņem daudz lielākas platības par iepriekš

413minētajām teritorijām, Vides pārskatā nav norādīts. Turklāt

414pārskatā par Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas laikā

415saņemtajiem viedokļiem norādīts, ka TIAN neparedz Zaļkalna mežā,

416kuram arī teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir

417mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, apbūves iespējas (sk.

418lietas materiālu 2. sēj. 85. lpp.).

419Tāpat Vides pārskatā minēts, ka īpaši aizsargājamās dabas

420teritorijās un to tuvumā netiek plānota intensīva apbūves vai

421ražošanas attīstība (sk. lietas materiālu 2. sēj. 64.

422lpp.) un Sakas pagasta teritorijas plānojums neparedz tādas

423darbības, "kas varētu būtiski un jūtami ietekmēt lielās un

424bioloģiski vērtīgās pagasta meža teritorijas" (sk. lietas

425materiālu 2. sēj. 62. lpp.). Vides pārskatā arī norādīts, ka

426apbūves platībām ir jābūt koncentrētām, jo tas "atvieglina

427pašvaldības un valsts iestādes iespējas nodrošināt iedzīvotājus

428ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, ļauj organizēt atkritumu

429savākšanu, nodrošināt ar ceļiem un inženiertehnisko

430infrastruktūru, kā arī citādi organizēt ikdienas dzīvi. Parasti

431apbūves teritorijas tiek koncentrētas ciemu robežās. Tas ļauj

432koncentrēt antropogēno ietekmi konkrētās vietās, bet pārējās

433atstāt salīdzinoši neskartas" (sk. lietas materiālu 2.

434sēj. 60.lpp.).

435Ja, veicot stratēģisko novērtējumu, būtu izvērtēta

436mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļautās ar

437mežsaimniecību nesaistītās apbūves iespējamā ietekme uz vidi

438kopumā un konkrēti uz Sakas pagastā esošajām īpaši aizsargājamām

439dabas teritorijām, tad Vides pārskatā šāds argumentēts

440izvērtējums expressis verbis būtu sniegts, līdzīgi kā tika

441izvērtēta Sakas pagasta teritorijas plānojumā paredzētā

442Akmensraga ciema ietekme uz dabas liegumu "Ziemupe"

443(sk. lietas materiālu 2. sēj. 65. lpp.).

444Jāņem vērā arī tas, ka mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju

445plānotās (atļautās) izmantošanas nosacījumi attiecas ne tikai uz

446salīdzinoši nelielajām apstrīdētajām teritorijām, bet uz visām

447Sakas pagasta teritorijas plānojumā paredzētajām mežsaimniecībā

448izmantojamām teritorijām. Līdz ar to atbilstoši Sakas pagasta

449teritorijas plānojumam pastāv teorētiska un praktiska iespēja

450visas šīs teritorijas sadalīt trīs hektārus lielos zemesgabalos

451un veikt TIAN atļauto meža zemes transformāciju un apbūvi.

45219.5. Sakas novada teritorijas plānojumā lietotais

453mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju apzīmējums un krāsojums,

454iespējams, maldinājis arī sabiedrību, kura visbiežāk iepazīstas

455tieši ar teritorijas plānojuma grafisko daļu, nevis TIAN. Tas

456norādīts arī konstitucionālajā sūdzībā. Turklāt, kā redzams no

457lietas materiāliem, Pieteikuma iesniedzēja vairākkārt informējusi

458RAPLM un Vides ministriju, ka sabiedriskās apspriešanas ietvaros

459pašvaldība piedāvājusi iepazīties vienīgi ar grafiskās daļas

460sastāvdaļu - karti "Teritorijas plānotā (atļautā)

461izmantošana", nevis ar visu teritorijas plānojumu (sk.

462lietas materiālu 1. sēj. 59. un 63. lpp.).

463Sabiedrības līdzdalība ir būtisks faktors visā teritorijas

464plānošanas procesā. Tas izriet no teritorijas plānošanas un vides

465aizsardzības principiem un tiesiskā regulējuma. Atklātības

466princips prasa, lai teritorijas plānojums tiktu izstrādāts,

467iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu

468pieņemšanas atklātumu (Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 7.

469punkts). Sabiedrības tiesības vides jomā ir noregulētas Vides

470aizsardzības likuma II nodaļā. Turklāt, kā jau tika minēts šā

471sprieduma 18.4. punktā, pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli

472izriet ne tikai no teritorijas plānošanu regulējošiem

473normatīvajiem aktiem, bet arī no Novērtējuma likuma.

474Var uzskatīt, ka sabiedrība nebija pienācīgi un saprotamā

475veidā iepazīstināta ar risinājumu, kas pieļauj apbūvi dabas

476liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļās, jo

477no Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartes

478šāda iespēja tieši neizrietēja (sal. ar Satversmes tiesas

4792004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

480daļas 4.2. punktu). Tas nonāk pretrunā ar atklātības principu

481un vienu no būtiskākajiem vides lēmumu leģitimitātes

482priekšnoteikumiem - sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu

483teritorijas plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā (sk.

484Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr.

4852010-54-03 8.2. punktu).

486Līdz ar to dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā

487Akmeņraga meža daļās paredzētās apbūves iespējas un to ietekme uz

488dabas liegumu un vidi kopumā nav izvērtēta ne stratēģiskā

489novērtējuma veikšanas laikā, ne sabiedriskās apspriešanas

490ietvaros, jo pašvaldība nebija sniegusi pilnīgu un precīzu

491informāciju. Šāda informācija ir viens no priekšnoteikumiem uz

492ilgtspējīgu attīstību vērsta lēmuma pieņemšanai (sk.

493Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr.

4942009-09-03 15. punktu).

495Tātad attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe"

496piegulošā Akmeņraga meža daļām Sakas pagasta teritorijas

497plānojuma izstrādes laikā nav ievērots Teritorijas plānošanas

498likuma 3. panta 7. punktā nostiprinātais atklātības princips, kā

499arī Vides aizsardzības likuma 3. panta 4. punktā un Novērtējuma

500likuma 3. panta 6. punktā nostiprinātais izvērtēšanas princips,

501kas atbilst vienam no šā sprieduma 17.2. punktā minētajiem

502stratēģiskā novērtējuma pamatprincipiem - teritorijas plānojuma

503iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā

504pieņemšanas. Tas uzskatāms par būtisku pārkāpumu teritorijas

505plānojuma izstrādes procesā. Ja Sakas pagasta teritorijas

506plānojuma izstrādes laikā šajā teritorijā apbūve tika plānota,

507tad bija jāparedz arī attiecīgs teritorijas plānotās (atļautās)

508izmantošanas veids, piemēram, savrupmāju dzīvojamās apbūves

509teritorija mežaudžu ielokā - viens no Sakas pagasta teritorijas

510plānojuma grafiskajā daļā un TIAN paredzētajiem savrupmāju

511dzīvojamās apbūves teritoriju paveidiem.

512Līdz ar to Sakas pagasta teritorijas

513plānojums, ciktāl tas pieļauj ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi

514dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža

515daļās, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir mežsaimniecībā

516izmantojamas teritorijas, ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas

517likuma 3. pantu, Vides aizsardzības likuma 3. pantu, Novērtējuma

518likuma 3. pantu un Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantu,

519tātad neatbilst arī Satversmes 115. pantam.

52020. Vides aizsardzības un teritorijas plānošanas jomā

521Latvijā izveidota vesela virkne institūciju, tostarp VARAM,

522plānošanas reģioni, Birojs, Vides valsts dienests, Dabas

523aizsardzības pārvalde. Valsts pārvaldes mērķus, arī vides

524aizsardzības mērķus, visefektīvāk iespējams sasniegt, valsts

525pārvaldes iestādēm sadarbojoties. Citastarp arī Valsts pārvaldes

526iekārtas likuma septītā nodaļa nosaka sadarbību kā procesu, kas

527valsts pārvaldes iestādēm palīdz efektīvāk veikt savas funkcijas

528un uzdevumus. Tādējādi tieši no pašvaldības un valsts pārvaldes

529institūciju sadarbības un likumā noteikto funkciju efektīvas un

530godprātīgas veikšanas ir atkarīgs tas, vai nepilnības teritorijas

531plānošanas procesā tiks novērstas pēc iespējas agrāk (sk.

532Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

5332007-11-03 27.2. punktu). Satversmes tiesa jau vērsusi

534Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību gādāt par valsts

535pārvaldes iestāžu sadarbību nolūkā nodrošināt efektīvu

536teritorijas plānošanas kontroli (sk. Satversmes tiesas 2007.

537gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 26.

538punktu).

539Pieaicināto personu Satversmes tiesai sniegtajos viedokļos un

540citos lietas sagatavošanas laikā iegūtajos materiālos pausti

541atšķirīgi uzskati par apstrīdētajām teritorijām noteiktās

542plānotās (atļautās) izmantošanas ietekmi uz dabas liegumiem

543"Pāvilostas pelēkā kāpa" un "Ziemupe", kā arī

544par Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes procesu kopumā.

545Piemēram, VARAM norāda uz apstrīdēto teritoriju plānotās

546(atļautās) izmantošanas konkrētu nosacījumu neatbilstību

547Aizsargjoslu likumam, jo krasta kāpu aizsargjoslā jaunizveidojama

548zemesgabala platība paredzēta uz pusi mazāka, nekā prasa likums,

549tomēr tai pašā laikā, nemotivējot savu viedokli, atzīst, ka

550kopumā teritorijas plānojums izstrādāts, ievērojot normatīvo aktu

551prasības.

552Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde norāda uz to, ka Sakas

553pagasta teritorijas plānojumā plānotā (atļautā) Zaļkalna meža

554teritorijas izmantošana ir pretrunā ar dabas lieguma

555"Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzības mērķiem. Tomēr no

556lietas materiāliem neizriet, ka šī institūcija būtu mērķtiecīgi

557rīkojusies, lai šādu situāciju novērstu. Pieaicinātās personas,

558tostarp VARAM un Birojs, norāda, ka attiecībā uz teritorijas

559plānojumu sniegtajiem kompetento institūciju atzinumiem, arī

560Biroja atzinumam par vides pārskatu, ir vienīgi ieteikuma

561raksturs un pašvaldībai pašai ir tiesības izlemt, vai tā ievēros

562vai noraidīs šajos dokumentos rekomendēto. Savukārt to, vai

563pašvaldība šajos dokumentos ietvertos priekšlikumus un iebildumus

564vispār ir izvērtējusi un cik argumentēti tos noraidījusi, neviena

565institūcija faktiski neizvērtē. Tās formāli atsaucas cita uz

566citas kompetenci un pašvaldības tiesībām galīgo lēmumu pieņemt

567pašai.

56821. Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa

569noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi

570par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai,

571uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

572publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

573citādi.

574Apsverot to, ar kuru brīdi Sakas pagasta teritorijas plānojumu

575attiecībā uz konkrētajām teritorijām atzīt par spēkā neesošu,

576Satversmes tiesa secina, ka visefektīvākā šo teritoriju

577aizsardzība būtu nodrošināma, ja teritorijas plānojumu atzītu par

578spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 2008. gada

57911. janvāra, jo tad netiktu legalizētas, iespējams, nepamatotās

580pašvaldības darbības, kas veiktas, balstoties uz šo teritorijas

581plānojumu, tostarp saistībā ar "Kurzemes sētas"

582būvniecību (sal. ar Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra

583sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 16. punktu un 2008. gada 17.

584janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 28. punktu).

585Nolēmumu

586daļa

587Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

588Satversmes tiesa

589nosprieda:

5901. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24.

591septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada

592teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes

5932007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12

594"Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un

595apbūves noteikumi", ciktāl tie ir pretrunā ar Aizsargjoslu

596likuma 36. pantā krasta kāpu aizsargjoslai noteiktajiem

597ierobežojumiem, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes

598115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra.

5992. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24.

600septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada

601teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes

6022007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12

603"Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un

604apbūves noteikumi", ciktāl tie Zaļkalna meža daļās pieļauj

605Aizsargjoslu likumam neatbilstošu Baltijas jūras un Rīgas jūras

606līča piekrastes aizsargjoslā jaunizveidojama zemesgabala platību

607un tādu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, kas nav

608savienojama ar dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

609aizsardzību, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes

610115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra.

6113. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24.

612septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada

613teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes

6142007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12

615"Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un

616apbūves noteikumi", ciktāl tie pieļauj ar mežsaimniecību

617nesaistītu apbūvi dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā

618Akmeņraga meža daļās, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir

619mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas, par neatbilstošiem

620Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no

6212008. gada 11. janvāra.

622Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

623Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

624Tiesas sēdes priekšsēdētājs

625V.Skudra