115. pants
(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma

lietā Nr. 2010-54-03 12.2.1. punktu).

Satversmes tiesa arī secinājusi, ka ietekmes uz vidi

izvērtējums veicams pēc iespējas savlaicīgāk, jo tas ļauj

konstatēt un novērst plānošanas dokumenta vai paredzētās darbības

negatīvo ietekmi uz vidi pēc iespējas agrākā stadijā(sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 20.1. un 20.2. punktu). Arī Novērtējuma likuma 3.

pantā tas minēts kā viens no ietekmes uz vidi novērtējuma

principiem - novērtējums izdarāms pēc iespējas agrākā paredzētās

darbības plānošanas, projektēšanas un lēmumu pieņemšanas stadijā.

Pirmām kārtām ir runa par pašvaldības teritorijas plānojuma

izstrādes laikā pienācīgi veiktu stratēģisko novērtējumu.

Ja stratēģiskais novērtējums nav veikts pienācīgi un rūpīga

izvērtēšana atlikta uz vēlāku laiku, rodas tāda situācija, ka,

atsaucoties uz iepriekš it kā veikto stratēģisko novērtējumu un

apstiprināto teritorijas plānojumu, pienācīgs paredzētās darbības

ietekmes uz vidi izvērtējums tā arī netiek veikts.

17.3. Arī Aizsargājamo teritoriju likuma 43. panta

ceturtā daļa noteic, ka plānošanas dokumentam, kas atsevišķi vai

kopā ar citu plānošanas dokumentu var būtiski ietekmēt Natura

2000 teritoriju, veic ietekmes uz vidi novērtējumu.

Plānošanas dokumentu atļauts īstenot, ja tas neatstās negatīvu

ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām

funkcijām, integritāti un nav pretrunā ar Natura 2000

teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķiem (43. panta

piektā daļa). Ja plānošanas dokumenta īstenošana var negatīvi

ietekmēt Natura 2000 teritoriju, šo dokumentu atļauts

īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un

nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai

ekonomisko interešu, apmierināšanai (43. panta sestā daļa).

Savukārt tad, ja Natura 2000 teritorijā atrodas Latvijā

sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi,

plānošanas dokumentu atļauts īstenot tikai tādos gadījumos, kad

tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības

aizsardzības, drošības vai vides aizsardzības interesēs (43.

panta septītā daļa) vai arī tad, kad tas nepieciešams citu

sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai un ir saņemts

atzinums no Eiropas Komisijas (43. panta astotā daļa).

Tātad, ja pienācīgi veiktā stratēģiskajā novērtējumā secināts,

ka plānošanas dokuments neietekmē Natura 2000 teritoriju,

plānošanas dokumentu var īstenot. Savukārt tad, ja, veicot

stratēģisko novērtējumu, secināts, ka plānošanas dokumenta

īstenošana negatīvi ietekmēs Natura 2000 teritoriju, īpaši

teritorijas izmantošanas nosacījumi un aprobežojumi var

attiekties ne tikai uz pašu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju,

bet arī uz tai piegulošajām teritorijām. Tomēr pastāv iespēja

īstenot arī šādu plānošanas dokumentu, ja tam tiek sniegts īpašs

pamatojums, norādot uz svarīgām sabiedrības vai vides

aizsardzības interesēm.

Līdz ar to Satversmes tiesai jāizvērtē, vai ir ievēroti

stratēģiskā novērtējuma pamatprincipi un pirms Sakas pagasta

teritorijas plānojuma apstiprināšanas pienācīgi izvērtēta

apstrīdētajām teritorijām noteiktās plānotās (atļautās)

izmantošanas ietekme uz Natura 2000 teritorijām, ievērojot

šo teritoriju aizsardzības mērķus, kā arī tas, vai, lemjot par

teritorijas plānojuma apstiprināšanu, pašvaldība nav pārsniegusi

tai piešķirtās rīcības brīvības robežas.

18. Laikā, kad tika izstrādāts Sakas pagasta

teritorijas plānojums, liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa"

vēl nebija izveidots, tomēr Vides pārskatā, kā arī institūciju

atzinumos, tostarp Atzinumā Nr. 88, bija norādīts, ka šāds dabas

liegums tiek plānots (sk. lietas materiālu 1. sēj. 49.

lpp.). 2007. gada 27. decembrī, kad tika apstiprināta Sakas

pagasta teritorijas plānojuma galīgā redakcija, Ministru kabineta

2007. gada 30. oktobra noteikumi Nr. 730, ar kuriem izveidots

dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa", jau bija

stājušies spēkā. Tātad, apstiprinot Sakas pagasta teritorijas

plānojumu, pašvaldībai dabas liegums "Pāvilostas pelēkā

kāpa" un ar to saistītie ierobežojumi bija jāņem vērā. Dabas

liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa" atrodas Eiropas

Savienības prioritārie biotopi - ar lakstaugiem klātas pelēkās

kāpas un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm. Līdz ar to atbilstoši

Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantam plānošanas dokumentu,

kas negatīvi ietekmē šo Natura 2000 teritoriju, atļauts

īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un

nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, drošības vai

vides aizsardzības interesēs, vai arī tad, kad tas nepieciešams

citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir

saņemts atzinums no Eiropas Komisijas.

18.1. Vides pārskatā norādīts, ka piekrastes mežiem

Sakas pagastā ir izteikta krasta kāpu preterozijas un

nostiprināšanas funkcija. Tāpat atzīts, ka bioloģiski

augstvērtīgs ir priežu mežs uz ziemeļiem no Pāvilostas - Zaļkalna

mežs (sk. lietas materiālu 2. sēj. 53. lpp.). Atzinumā Nr.

88 Birojs pievienojās Vides pārskatā ietvertajām rekomendācijām

ierobežot tobrīd potenciālā dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā

kāpa" un tam piegulošās teritorijas attīstību līdz brīdim,

kad tiek noteikts dabas lieguma statuss un robežas, kā arī

iekļaut šo teritoriju krasta kāpu aizsargjoslā vai noteikt to par

dabas pamatnes teritoriju bez apbūves (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 56. lpp.). Tāpat Atzinumā Nr. 88 norādīts uz Vides

pārskatā ietverto ieteikumu Zaļkalna mežu iekļaut krasta kāpu

aizsargjoslā (sk. lietas materiālu 1. sēj. 51. un 52.

lpp.). Tātad stratēģiskā novērtējuma veikšanas laikā tika

secināts, ka apbūve šajā teritorijā ir nepieļaujama un varētu

negatīvi ietekmēt Natura 2000 teritoriju - dabas liegumu

"Pāvilostas pelēkā kāpa".

Pašvaldības teritorijas plānojums ir ilgtermiņa plānošanas

dokuments. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 883 2. punktu pašvaldības

teritorijas plānojumā tiek parādīta teritorijas pašreizējā

izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un

izmantošanas aprobežojumi "ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12

gadiem". Savukārt tad, kad tika gatavots Vides pārskats un

Atzinums Nr. 88, jau bija zināms, ka tuvākajā laikā tiks

izveidots dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa". Tāpēc

nevar uzskatīt, ka minētās rekomendācijas par Zaļkalna meža

teritoriju šajos dokumentos sniegtas vienīgi attiecībā uz brīdi,

kad vēl nebija skaidrības par izveidojamā dabas lieguma robežām.

Rekomendācijas bija attiecināmas uz dabas liegumam

"Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošo Zaļkalna mežu arī

pēc dabas lieguma izveidošanas. Turklāt Vides pārskatā ieteikums

posmā starp Pāvilostas pilsētas robežu un Strantes ciema robežu

paplašināt krasta kāpu aizsargjoslu, tajā iekļaujot arī

bioloģiski augstvērtīgo Zaļkalna mežu, izteikts pat atsevišķi,

nesaistot to ar konkrētu termiņu (sk. lietas materiālu 2. sēj.

65. lpp.).

18.2. Attiecībā uz Vides pārskatā un Atzinumā Nr. 88

ietvertajām rekomendācijām par potenciālā dabas lieguma

"Pāvilostas pelēkā kāpa" teritoriju un tam piegulošā

Zaļkalna meža teritorijām Sakas novada dome 2007. gada 25.

janvārī izskatītajā pārskatā norādījusi: "Nav konkrētas

informācijas par ieteikuma robežām. Lēmumā pieņemts ierobežot

attīstības priekšlikumu realizāciju līdz minētajam brīdim - dabas

lieguma robežu noteikšanai teritorijā starp Pāvilostas pilsētas

ziemeļu robežu, Strantes ciema plānoto dienvidu robežu, jūras

krastu rietumos un autoceļu austrumos"(sk. lietas

materiālu 2. sēj. 180. lpp.). Pārskatā nav precizēts, kādi

"attīstības priekšlikumu realizācijas" ierobežojumi

tiks ieviesti, un Sakas pagasta teritorijas plānojuma galīgajā

redakcijā Zaļkalna meža teritorijai tika paredzēti trīs apbūvi

pieļaujoši plānotās (atļautās) izmantošanas veidi -

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, tūrisma un rekreācijas

teritorijas un tūrisma un rekreācijas teritorijas krasta kāpu

aizsargjoslā.

18.3. Turklāt gan Vides pārskatā, gan Atzinumā Nr. 88

norādīts, ka Zaļkalna mežā dominē aizsargājamais biotops -

mežaina jūrmalas kāpa un arī tāpēc Vides pārskata autori

rekomendē šai teritorijai noteikt aizsargājamas teritorijas

statusu (sk. lietas materiālu 1. sēj. 49. lpp.). Tāpat

Latvijas Dabas fonda izstrādātajā dabas lieguma "Pāvilostas

pelēkā kāpa" dabas aizsardzības plānā 2009. - 2019. gadam

(pieejams http://www.daba.gov.lv/

upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Pavilosta-09.pdf, aplūkots 2011.

gada 12. aprīlī), kas apstiprināts ar vides ministra 2009.

gada 11. septembra rīkojumu Nr. 305, konstatēts, ka dabas liegumu

ieskauj "dabiski veidojies priežu sausieņu mežs, Latvijā un

Eiropas Savienībā īpaši aizsargājams biotops - mežainas jūrmalas

kāpas". Izvērtējot dabas liegumu ieskaujošā Zaļkalna meža

bioloģisko vērtību, ieteikts "iestrādāt grozījumus jaunā

Pāvilostas novada teritorijas plānojumā - nodrošinot Zaļkalna

meža masīvam atbilstošu aizsardzību, piemēram, kā dabas pamatnei,

kā vietējas nozīmes īpaši aizsargājamai dabas teritorijai u.c.,

veidojot bioloģiski, vizuāli un kultūrvēsturiski vienotu -

kompleksu dabas teritoriju un nodrošinot dabas liegumu ar dabisku

buferjoslu" (sk. dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā

kāpa" dabas aizsardzības plāna 8. un 63. lpp.).

Mežainas jūrmalas kāpas kā īpaši aizsargājams biotops minētas

Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumu Nr. 421

"Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu

sarakstu" pielikuma 1.8. punktā.

Tātad Zaļkalna mežam jānodrošina aizsardzība ne tikai kā dabas

liegumam "Pāvilostas pelēkā kāpa" piegulošai

teritorijai, kas veic dabas lieguma buferjoslas funkcijas, bet

arī kā Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamam biotopam

- mežainām jūrmalas kāpām.

18.4. Novērtējuma likuma 23.5 panta ceturtā

daļa paredz, ka pašvaldība teritorijas plānojuma izstrādes laikā

un pirms tā apstiprināšanas citastarp izvērtē un ņem vērā vides

pārskatu, attiecībā uz to saņemtos komentārus un priekšlikumus,

kā arī sabiedrības viedokli. Tas sasaucas ar interešu

saskaņotības principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumā

tiek saskaņotas valsts, pašvaldību un privātās intereses

(Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 2. punkts).

Interešu saskaņošana ir īpaši svarīga, nosakot teritorijas

plānoto (atļauto) izmantošanu noteiktās teritorijas daļās. Galīgo

lēmumu par teritorijas plānojuma saturu un apstiprināšanu pieņem

pašvaldība. Pašvaldībai ne vienmēr jāvadās no personu vai

institūciju izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem

iebildumiem, tomēr tie ir jāizvērtē un ir jāapsver to

piemērotība, vajadzība vai atbilstība konkrētā plānojuma

izstrādāšanas mērķim. Pašvaldība ir tiesīga noraidīt sabiedrības

un institūciju izteiktos viedokļus, taču noraidījumam jābūt

pamatotam (sk. Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma

lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Attiecībā

uz kompetento institūciju sniegtajiem atzinumiem Satversmes tiesa

arī norādījusi, ka pašvaldībai tie jāņem vērā, ciktāl šie

atzinumi ietver norādes uz jautājumiem, kuriem plānojuma izstrādē

pievēršama uzmanība (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 17.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 27.2. punktu).

Pašvaldības rīcība, izstrādājot teritorijas plānojumu vai tā

grozījumus, neaprobežojas vienīgi ar mehānisku likuma normu vai

privātpersonu iesniegumos pausto vēlmju pārņemšanu teritorijas

plānojumā. Pašvaldība kā pamatojumu atļautās (plānotās)

izmantošanas noteikšanai var norādīt arī citus argumentus, ciktāl

tie atbilst teritorijas plānošanas pamatprincipiem un ir

pienācīgi izvērtēti un pamatoti teritorijas plānojuma

izstrādāšanas procesā (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 19.

novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 15. punktu).

Tas, ka Zaļkalna meža teritorijā nav pieļaujama apbūve,

norādīts Vides pārskatā, Atzinumā Nr. 88, sabiedrības, citastarp

arī Pieteikuma iesniedzējas, viedokļos, kas pašvaldībai tika

iesniegti Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes laikā, kā

arī vēlāk - dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

dabas aizsardzības plānā. Lietas sagatavošanas laikā šādu

viedokli paudusi arī Dabas aizsardzības pārvalde un Vides valsts

dienests. Atzinumā Nr. 88 arī norādīts, ka Birojs pašvaldībai

iesaka pirms teritorijas plānojuma galīgās redakcijas

apstiprināšanas "izvērtēt un ņemt vērā Vides pārskatā, it

īpaši tā 6. nodaļā, šajā atzinumā un sabiedrības atzinumos par

Vides pārskatu ietvertās rekomendācijas iespējamo ietekmju uz

vidi samazināšanai" (sk. lietas materiālu 1. sēj. 56.

lpp.).

No lietas materiāliem izriet, ka pašvaldība gan ir formāli

norādījusi, ka Vides pārskata rekomendācijas attiecībā uz

Zaļkalna mežu tiekot ņemtas vērā, taču apstiprinātajā Sakas

pagasta teritorijas plānojumā nekas par to neliecina. Pašvaldība

aprobežojusies vienīgi ar atbildīgo institūciju un ieinteresētās

sabiedrības priekšlikumu un iebildumu apzināšanu, taču rūpīga

Vides pārskata, institūciju un sabiedrības viedokļu izvērtēšana

kopsakarā ar teritorijas plānojuma izstrādāšanas mērķi nav veikta

(sal. ar Satversmes tiesas 2004. gada 9. marta sprieduma lietā

Nr. 2003-16-05 secinājumu daļas 5. punktu). Tas uzskatāms par

būtisku pārkāpumu teritorijas plānojuma izstrādes procesā.

Nav arī veikts izvērtējums un secināts, ka Zaļkalna meža

apbūvi pieļaujošu teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas

veidu noteikšana ir "vienīgais risinājums", kas

nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai, lai

gan šāds secinājums Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantā

paredzēts kā vienīgais pamats tam, lai īstenotu paredzēto darbību

vai plānošanas dokumentu, kas negatīvi ietekmē Natura 2000

teritoriju. Ja arī šāds izvērtējums ticis veikts, tad ar to nav

iepazīstināta ne sabiedrība, ne valsts institūcijas. Līdz ar to

nav ievērots stratēģiskā novērtējuma pamatprincips, ka vides

pārskata secinājumus, par to saņemtos institūciju un sabiedrības

viedokļus izvērtē, apstiprinot teritorijas plānojumu, kā arī

Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 2. punktā nostiprinātais

interešu saskaņotības princips, no kura izriet teritorijas

plānojuma uzdevums nodrošināt līdzsvarotu ekonomisko, vides,

sociālo un citu interešu īstenošanu (sk. Satversmes tiesas

2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 15.

punktu).

Ņemot vērā visus šajā punktā minētos apstākļus, Satversmes

tiesa secina, ka Sakas pagasta teritorijas plānojumā Zaļkalna

meža daļām noteiktā plānotā (atļautā) teritorijas izmantošana,

kas pieļauj apbūvi, nav savienojama ar dabas lieguma

"Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību. Pašvaldībai Sakas

pagasta teritorijas plānojumā vai arī ar teritorijas plānojuma

grozījumiem Zaļkalna meža daļām bija jānosaka tāds teritorijas

plānotās (atļautās) izmantošanas veids, kas neparedz apbūvi.

Turklāt tūrisma un rekreācijas teritorijās jaunizveidojamā

zemesgabala paredzētā platība ir 0,35 hektāri, bet tas ir

pretrunā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmās daļas 2. punktu,

kas noteic, ka Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslā ārpus pilsētām un ciemiem jaunveidojamā zemesgabala

platība ir ne mazāka par trim hektāriem.

18.5. Satversmes tiesa arī norāda, ka Sakas pagasta

teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartē "Teritorijas

plānotā (atļautā) izmantošana" mežsaimniecībā izmantojamās

teritorijas iedalītas vairākos paveidos, tostarp ir arī

aizsargājamas meža teritorijas, taču vieni un tie paši TIAN

nosacījumi attiecas uz visām mežsaimniecībā izmantojamām

teritorijām. Ja TIAN nenosaka katram teritorijas paveidam īpašus

izmantošanas nosacījumus, tad dalījumam nav nekādas jēgas.

Līdz ar to Sakas pagasta teritorijas plānojums, ciktāl tas

Zaļkalna meža daļās pieļauj Aizsargjoslu likumam neatbilstošu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā

jaunizveidojama zemesgabala platību un tādu teritorijas plānoto

(atļauto) izmantošanu, kas nav savienojama ar dabas lieguma

"Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzību, ir pretrunā ar

Aizsargjoslu likuma 36. pantu, Teritorijas plānošanas likuma 3.

pantu, Novērtējuma likuma 23.5 pantu un

Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantu, tātad neatbilst arī

Satversmes 115. pantam.

19. Saskaņā ar šā sprieduma 9.3. punktā norādīto

Satversmes tiesai jāizvērtē Sakas pagasta teritorijas plānojums

attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe" piegulošajām

Akmeņraga meža daļām, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir

mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas. Astoņos šajā

apstrīdētajā teritorijā ietilpstošos nekustamajos īpašumos

saskaņā ar Pāvilostas novada domes 2009. gada 24. septembrī

apstiprināto detālplānojumu jau paredzēta konkrēta apbūve.

19.1. Ar 2001. gada 30. marta VARAM rīkojumu

apstiprināts dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības

plāns 1999. - 2010. gadam (pieejams

http://www.daba.gov.lv/upload/File/DAPi_apstiprin/DL_Ziemupe-99.pdf,

aplūkots 2011. gada 12. aprīlī). Tajā norādīts, ka īpatnējo

dabas apstākļu dēļ nelielā teritorijā koncentrējas visas tipiskās

piejūras ekosistēmas un līdz ar to piejūras biotopu daudzveidības

ziņā šī ir unikāla teritorija. Tāpat norādīts, ka piekrastes

ekosistēmas ir ļoti jutīgas pret mehānisko iedarbību, tāpēc dabas

liegumā jāierobežo cilvēku kustība, jo nevar paredzēt, kādas

sekas atstātu stihisks apmeklētāju skaita pieaugums (sk. dabas

lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plāna 2., 26. un

27. lpp.). Vides pārskatā norādīts, ka dabas liegumā

"Ziemupe" piekrastes unikālās vērtības saglabājušās,

pateicoties tam, ka šī teritorija ilgu laiku nebija pieejama

plašam cilvēku lokam (sk. lietas materiālu 2. sēj. 56.

lpp.).

Konkrētas rekomendācijas, kas attiektos uz dabas liegumam

"Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļām, nav sniegtas

ne dabas lieguma "Ziemupe" dabas aizsardzības plānā, ne

Vides pārskatā un Atzinumā Nr. 88. Vienīgi savā atzinumā Birojs

citastarp pievienojas Vides pārskatā ietvertajam secinājumam: ja

tiek īstenoti Vides pārskatā ietvertie pasākumi ietekmes uz vidi

mazināšanai, Sakas pagasta teritorijas plānojuma īstenošana

neatstās tiešu būtisku ietekmi uz dabas liegumu

"Ziemupe", tā ekoloģiskajām funkcijām un integritāti,

tāpēc nav nepieciešams izstrādāt kompensējošos pasākumus

normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 55. lpp.).

Mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas Sakas pagasta

teritorijas plānojuma grafiskajā daļā attēlotas tumši zaļā krāsā.

TIAN paredz, ka šajās teritorijās "galvenais zemes un būvju

izmantošanas veids ir mežsaimniecība un kokmateriālu

sagatavošana, kā arī ar mežsaimniecību un kokmateriālu

sagatavošanu saistītie pakalpojumi". Tomēr papildus tādiem

atļautās izmantošanas veidiem, kas tieši saistīti ar

mežsaimniecību, šajās teritorijās kā atļautā izmantošana minēta

arī viensētu, pansiju, viesu māju, sporta un atpūtas objektu un

dzīvnieku novietņu būvniecība, kā arī dzīvoklis vai atklāta

sporta būve kā palīgizmantošana.

19.2. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes

115. pantā ietvertās tiesības uz labvēlīgu vidi nav absolūtas un

tās var ierobežot, samērojot personu vai personu apvienību

tiesības ar sabiedrības interesēm attiecībā uz līdzsvarotu

saimniecisko attīstību un ekonomisko labklājību. Turklāt gan

atsevišķu privātpersonu, gan visas sabiedrības ekonomiskās

intereses bieži vien prasa pārveidot apkārtējo vidi, tostarp

kultūrvidi un dabu. Satversmes 115. pants a priori

neparedz pastāvošās vides saglabāšanu un neliedz īstenot ar

ekonomiskajām interesēm saistītus projektus, bet - gluži pretēji

- prasa līdzsvarotu un atbildīgu apkārtējās vides uzlabošanu, kas

ietver arī cilvēku dzīvei piemērotu apstākļu un sabiedrības

labklājības nodrošināšanu (sk. Satversmes tiesas 2008. gada

17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 13. punktu).

Kā jau secināts, arī Aizsargjoslu likums šajā apstrīdētajā

teritorijā pieļauj apbūvi. Tomēr, ņemot vērā to, ka līdzās šai

apstrīdētajai teritorijai atrodas Natura 2000 teritorija -

dabas liegums "Ziemupe", bija jāizvērtē, vai

apstrīdētajā teritorijā veiktai būvniecībai nebūs negatīvas

ietekmes uz šo īpaši aizsargājamo dabas teritoriju.

19.3. Satversmes tiesa atzīst un vērš atbildīgo

institūciju uzmanību uz to, ka neviens normatīvais akts neparedz

unificētus pašvaldību teritorijas plānojumos lietojamos

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidus, to

apzīmējumus un krāsojumu. Tomēr arī tad, ja trūkst attiecīga

normatīvā regulējuma, pašvaldības kā publisko tiesību subjekta

rīcības brīvības ārējo ietvaru nosaka tiesību principi, citastarp

teritorijas plānošanas principi.

Ne vien teritorijas plānojuma izstrādes procesam, bet arī tā

rezultātam - teritorijas plānojumam - jābūt skaidram un

saprotamam. Teritorijas plānotajai (atļautajai) izmantošanai

teritorijas plānojumā jābūt noteiktai tā, lai ikviens varētu

ilgtermiņā plānot savu dzīvi, zinot to, kādam iepriekš skaidri

definētam un paredzamam mērķim jebkura vietējās pašvaldības

teritorija tiks izmantota. Turklāt teritorijas plānojumā

teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana jānosaka tā, lai būtu

iespējams pilnvērtīgi veikt šā teritorijas plānojuma stratēģisko

novērtējumu. Tāda plānošanas prakse, ka teritorijai, kurā pastāv

atšķirīgi apstākļi, nosaka tikai vienu plānoto (atļauto)

izmantošanu, taču paredz daudzus tās izmantošanas nolūkus,

tādējādi ievērojami mazinot teritorijas izmantošanas paredzamību,

var nonākt pretrunā gan ar teritorijas plānošanas principiem,

citastarp atklātības un interešu saskaņotības principu, gan arī

ar vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2008.

gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 24.4.

punktu).

Tātad teritorijas plānojuma grafiskajai daļai precīzi

jāatspoguļo teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana, bet TIAN

jāreglamentē konkrētie teritorijas izmantošanas noteikumi.

Teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidu apzīmējumiem

jābūt vispārpieņemtiem un saprotamiem to parastajā vārdiskajā

nozīmē, proti, TIAN nedrīkst paredzēt teritorijas plānotās

(atļautās) izmantošanas veida apzīmējumam pilnīgi neraksturīgus

un ar to nesaistītus teritorijas izmantošanas nosacījumus.

19.4. Pašvaldība ir atbildīga par to, lai, tai

piešķirtās rīcības brīvības robežās izstrādājot teritorijas

plānojumus un nosakot attīstības risinājumus, tiktu rūpīgi

izvērtēta šo risinājumu ietekme uz vidi un līdz ar to uz ikviena

sabiedrības locekļa labklājību (sk. Satversmes tiesas 2009.

gada 6. jūlija sprieduma lietā Nr. 2008-38-03 9.2.

punktu).

Satversmes tiesa uzskata, ka stratēģiskais novērtējums

attiecībā uz Akmeņraga meža daļu plānotās (atļautās) izmantošanas

ietekmi uz dabas liegumu "Ziemupe" nav veikts

pienācīgi, proti, izstrādājot Vides pārskatu, vispār nav ņemts

vērā tas, ka TIAN mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļauj

ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi, un nav izvērtēta šādas

apbūves ietekme uz dabas liegumu "Ziemupe". Šāda

situācija radusies tādēļ, ka pašvaldība Sakas pagasta teritorijas

plānojumā mežsaimniecībā izmantojamām teritorijām kā plānoto

(atļauto) izmantošanu paredzējusi šādām teritorijām neraksturīgu

izmantošanas veidu - apbūvi, kas nav saistīta ar

mežsaimniecību.

Ja pašvaldība būtu izvēlējusies precīzāku apzīmējumu

teritorijas plānotās (atļautās) izmantošanas veidam, kas paredz

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās ar mežsaimniecību

nesaistītu apbūvi, Vides pārskata sagatavotājiem būtu bijusi

iespēja konstatēt, ka šai apstrīdētajai teritorijai kā dabas

liegumam "Ziemupe" piegulošai teritorijai pievēršama

lielāka uzmanība, un veikt pienācīgu ietekmes uz vidi

izvērtējumu.

Par to, ka stratēģiskais novērtējums nav veikts

pienācīgi, netieši liecina vairāki Vides pārskatā ietvertie

secinājumi un ieteikumi, tostarp ierosinājums grozīt atklāto

telpu izbūves un uzturēšanas teritoriju un tūrisma un rekreācijas

teritoriju krasta kāpu aizsargjoslā plānotās (atļautās)

izmantošanas nosacījumus atbilstoši Aizsargjoslu likuma 36. panta

prasībām (sk. lietas materiālu 2. sēj. 64. lpp.). Savukārt

tas, ka mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļautas

ievērojami plašākas apbūves iespējas un šādas teritorijas krasta

kāpu aizsargjoslā aizņem daudz lielākas platības par iepriekš

minētajām teritorijām, Vides pārskatā nav norādīts. Turklāt

pārskatā par Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas laikā

saņemtajiem viedokļiem norādīts, ka TIAN neparedz Zaļkalna mežā,

kuram arī teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana ir

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, apbūves iespējas (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 85. lpp.).

Tāpat Vides pārskatā minēts, ka īpaši aizsargājamās dabas

teritorijās un to tuvumā netiek plānota intensīva apbūves vai

ražošanas attīstība (sk. lietas materiālu 2. sēj. 64.

lpp.) un Sakas pagasta teritorijas plānojums neparedz tādas

darbības, "kas varētu būtiski un jūtami ietekmēt lielās un

bioloģiski vērtīgās pagasta meža teritorijas" (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 62. lpp.). Vides pārskatā arī norādīts, ka

apbūves platībām ir jābūt koncentrētām, jo tas "atvieglina

pašvaldības un valsts iestādes iespējas nodrošināt iedzīvotājus

ar nepieciešamajiem pakalpojumiem, ļauj organizēt atkritumu

savākšanu, nodrošināt ar ceļiem un inženiertehnisko

infrastruktūru, kā arī citādi organizēt ikdienas dzīvi. Parasti

apbūves teritorijas tiek koncentrētas ciemu robežās. Tas ļauj

koncentrēt antropogēno ietekmi konkrētās vietās, bet pārējās

atstāt salīdzinoši neskartas" (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 60.lpp.).

Ja, veicot stratēģisko novērtējumu, būtu izvērtēta

mežsaimniecībā izmantojamās teritorijās pieļautās ar

mežsaimniecību nesaistītās apbūves iespējamā ietekme uz vidi

kopumā un konkrēti uz Sakas pagastā esošajām īpaši aizsargājamām

dabas teritorijām, tad Vides pārskatā šāds argumentēts

izvērtējums expressis verbis būtu sniegts, līdzīgi kā tika

izvērtēta Sakas pagasta teritorijas plānojumā paredzētā

Akmensraga ciema ietekme uz dabas liegumu "Ziemupe"

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 65. lpp.).

Jāņem vērā arī tas, ka mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju

plānotās (atļautās) izmantošanas nosacījumi attiecas ne tikai uz

salīdzinoši nelielajām apstrīdētajām teritorijām, bet uz visām

Sakas pagasta teritorijas plānojumā paredzētajām mežsaimniecībā

izmantojamām teritorijām. Līdz ar to atbilstoši Sakas pagasta

teritorijas plānojumam pastāv teorētiska un praktiska iespēja

visas šīs teritorijas sadalīt trīs hektārus lielos zemesgabalos

un veikt TIAN atļauto meža zemes transformāciju un apbūvi.

19.5. Sakas novada teritorijas plānojumā lietotais

mežsaimniecībā izmantojamo teritoriju apzīmējums un krāsojums,

iespējams, maldinājis arī sabiedrību, kura visbiežāk iepazīstas

tieši ar teritorijas plānojuma grafisko daļu, nevis TIAN. Tas

norādīts arī konstitucionālajā sūdzībā. Turklāt, kā redzams no

lietas materiāliem, Pieteikuma iesniedzēja vairākkārt informējusi

RAPLM un Vides ministriju, ka sabiedriskās apspriešanas ietvaros

pašvaldība piedāvājusi iepazīties vienīgi ar grafiskās daļas

sastāvdaļu - karti "Teritorijas plānotā (atļautā)

izmantošana", nevis ar visu teritorijas plānojumu (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 59. un 63. lpp.).

Sabiedrības līdzdalība ir būtisks faktors visā teritorijas

plānošanas procesā. Tas izriet no teritorijas plānošanas un vides

aizsardzības principiem un tiesiskā regulējuma. Atklātības

princips prasa, lai teritorijas plānojums tiktu izstrādāts,

iesaistot sabiedrību un nodrošinot informācijas un lēmumu

pieņemšanas atklātumu (Teritorijas plānošanas likuma 3. panta 7.

punkts). Sabiedrības tiesības vides jomā ir noregulētas Vides

aizsardzības likuma II nodaļā. Turklāt, kā jau tika minēts šā

sprieduma 18.4. punktā, pienākums uzklausīt sabiedrības viedokli

izriet ne tikai no teritorijas plānošanu regulējošiem

normatīvajiem aktiem, bet arī no Novērtējuma likuma.

Var uzskatīt, ka sabiedrība nebija pienācīgi un saprotamā

veidā iepazīstināta ar risinājumu, kas pieļauj apbūvi dabas

liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža daļās, jo

no Sakas pagasta teritorijas plānojuma grafiskās daļas kartes

šāda iespēja tieši neizrietēja (sal. ar Satversmes tiesas

2004. gada 9. marta sprieduma lietā Nr. 2003-16-05 secinājumu

daļas 4.2. punktu). Tas nonāk pretrunā ar atklātības principu

un vienu no būtiskākajiem vides lēmumu leģitimitātes

priekšnoteikumiem - sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu

teritorijas plānošanas lēmumu pieņemšanas procesā (sk.

Satversmes tiesas 2011. gada 3. maija sprieduma lietā Nr.

2010-54-03 8.2. punktu).

Līdz ar to dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā

Akmeņraga meža daļās paredzētās apbūves iespējas un to ietekme uz

dabas liegumu un vidi kopumā nav izvērtēta ne stratēģiskā

novērtējuma veikšanas laikā, ne sabiedriskās apspriešanas

ietvaros, jo pašvaldība nebija sniegusi pilnīgu un precīzu

informāciju. Šāda informācija ir viens no priekšnoteikumiem uz

ilgtspējīgu attīstību vērsta lēmuma pieņemšanai (sk.

Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr.

2009-09-03 15. punktu).

Tātad attiecībā uz dabas liegumam "Ziemupe"

piegulošā Akmeņraga meža daļām Sakas pagasta teritorijas

plānojuma izstrādes laikā nav ievērots Teritorijas plānošanas

likuma 3. panta 7. punktā nostiprinātais atklātības princips, kā

arī Vides aizsardzības likuma 3. panta 4. punktā un Novērtējuma

likuma 3. panta 6. punktā nostiprinātais izvērtēšanas princips,

kas atbilst vienam no šā sprieduma 17.2. punktā minētajiem

stratēģiskā novērtējuma pamatprincipiem - teritorijas plānojuma

iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā izstrādes laikā un pirms tā

pieņemšanas. Tas uzskatāms par būtisku pārkāpumu teritorijas

plānojuma izstrādes procesā. Ja Sakas pagasta teritorijas

plānojuma izstrādes laikā šajā teritorijā apbūve tika plānota,

tad bija jāparedz arī attiecīgs teritorijas plānotās (atļautās)

izmantošanas veids, piemēram, savrupmāju dzīvojamās apbūves

teritorija mežaudžu ielokā - viens no Sakas pagasta teritorijas

plānojuma grafiskajā daļā un TIAN paredzētajiem savrupmāju

dzīvojamās apbūves teritoriju paveidiem.

Līdz ar to Sakas pagasta teritorijas

plānojums, ciktāl tas pieļauj ar mežsaimniecību nesaistītu apbūvi

dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā Akmeņraga meža

daļās, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir mežsaimniecībā

izmantojamas teritorijas, ir pretrunā ar Teritorijas plānošanas

likuma 3. pantu, Vides aizsardzības likuma 3. pantu, Novērtējuma

likuma 3. pantu un Aizsargājamo teritoriju likuma 43. pantu,

tātad neatbilst arī Satversmes 115. pantam.

20. Vides aizsardzības un teritorijas plānošanas jomā

Latvijā izveidota vesela virkne institūciju, tostarp VARAM,

plānošanas reģioni, Birojs, Vides valsts dienests, Dabas

aizsardzības pārvalde. Valsts pārvaldes mērķus, arī vides

aizsardzības mērķus, visefektīvāk iespējams sasniegt, valsts

pārvaldes iestādēm sadarbojoties. Citastarp arī Valsts pārvaldes

iekārtas likuma septītā nodaļa nosaka sadarbību kā procesu, kas

valsts pārvaldes iestādēm palīdz efektīvāk veikt savas funkcijas

un uzdevumus. Tādējādi tieši no pašvaldības un valsts pārvaldes

institūciju sadarbības un likumā noteikto funkciju efektīvas un

godprātīgas veikšanas ir atkarīgs tas, vai nepilnības teritorijas

plānošanas procesā tiks novērstas pēc iespējas agrāk (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 27.2. punktu). Satversmes tiesa jau vērsusi

Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību gādāt par valsts

pārvaldes iestāžu sadarbību nolūkā nodrošināt efektīvu

teritorijas plānošanas kontroli (sk. Satversmes tiesas 2007.

gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-12-03 26.

punktu).

Pieaicināto personu Satversmes tiesai sniegtajos viedokļos un

citos lietas sagatavošanas laikā iegūtajos materiālos pausti

atšķirīgi uzskati par apstrīdētajām teritorijām noteiktās

plānotās (atļautās) izmantošanas ietekmi uz dabas liegumiem

"Pāvilostas pelēkā kāpa" un "Ziemupe", kā arī

par Sakas pagasta teritorijas plānojuma izstrādes procesu kopumā.

Piemēram, VARAM norāda uz apstrīdēto teritoriju plānotās

(atļautās) izmantošanas konkrētu nosacījumu neatbilstību

Aizsargjoslu likumam, jo krasta kāpu aizsargjoslā jaunizveidojama

zemesgabala platība paredzēta uz pusi mazāka, nekā prasa likums,

tomēr tai pašā laikā, nemotivējot savu viedokli, atzīst, ka

kopumā teritorijas plānojums izstrādāts, ievērojot normatīvo aktu

prasības.

Savukārt Dabas aizsardzības pārvalde norāda uz to, ka Sakas

pagasta teritorijas plānojumā plānotā (atļautā) Zaļkalna meža

teritorijas izmantošana ir pretrunā ar dabas lieguma

"Pāvilostas pelēkā kāpa" aizsardzības mērķiem. Tomēr no

lietas materiāliem neizriet, ka šī institūcija būtu mērķtiecīgi

rīkojusies, lai šādu situāciju novērstu. Pieaicinātās personas,

tostarp VARAM un Birojs, norāda, ka attiecībā uz teritorijas

plānojumu sniegtajiem kompetento institūciju atzinumiem, arī

Biroja atzinumam par vides pārskatu, ir vienīgi ieteikuma

raksturs un pašvaldībai pašai ir tiesības izlemt, vai tā ievēros

vai noraidīs šajos dokumentos rekomendēto. Savukārt to, vai

pašvaldība šajos dokumentos ietvertos priekšlikumus un iebildumus

vispār ir izvērtējusi un cik argumentēti tos noraidījusi, neviena

institūcija faktiski neizvērtē. Tās formāli atsaucas cita uz

citas kompetenci un pašvaldības tiesībām galīgo lēmumu pieņemt

pašai.

21. Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa

noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi

par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai,

uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi.

Apsverot to, ar kuru brīdi Sakas pagasta teritorijas plānojumu

attiecībā uz konkrētajām teritorijām atzīt par spēkā neesošu,

Satversmes tiesa secina, ka visefektīvākā šo teritoriju

aizsardzība būtu nodrošināma, ja teritorijas plānojumu atzītu par

spēkā neesošu no tā spēkā stāšanās brīža, tas ir, no 2008. gada

11. janvāra, jo tad netiktu legalizētas, iespējams, nepamatotās

pašvaldības darbības, kas veiktas, balstoties uz šo teritorijas

plānojumu, tostarp saistībā ar "Kurzemes sētas"

būvniecību (sal. ar Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra

sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 16. punktu un 2008. gada 17.

janvāra sprieduma lietā Nr. 2007-11-03 28. punktu).

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30. - 32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24.

septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada

teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes

2007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12

"Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi", ciktāl tie ir pretrunā ar Aizsargjoslu

likuma 36. pantā krasta kāpu aizsargjoslai noteiktajiem

ierobežojumiem, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes

115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra.

2. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24.

septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada

teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes

2007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12

"Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi", ciktāl tie Zaļkalna meža daļās pieļauj

Aizsargjoslu likumam neatbilstošu Baltijas jūras un Rīgas jūras

līča piekrastes aizsargjoslā jaunizveidojama zemesgabala platību

un tādu teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu, kas nav

savienojama ar dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

aizsardzību, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes

115. pantam un spēkā neesošiem no 2008. gada 11. janvāra.

3. Atzīt Pāvilostas novada domes 2009. gada 24.

septembra saistošos noteikumus Nr. 9 "Par Pāvilostas novada

teritorijas plānojumiem" attiecībā uz Sakas novada domes

2007. gada 27. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 12

"Sakas novada Sakas pagasta teritorijas izmantošanas un

apbūves noteikumi", ciktāl tie pieļauj ar mežsaimniecību

nesaistītu apbūvi dabas liegumam "Ziemupe" piegulošā

Akmeņraga meža daļās, kurās plānotā (atļautā) izmantošana ir

mežsaimniecībā izmantojamas teritorijas, par neatbilstošiem

Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam un spēkā neesošiem no

2008. gada 11. janvāra.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

V.Skudra