3. punktsnoteic, ka vides politika valstī tiek veidota, citastarp

noteic, ka vides politika valstī tiek veidota, citastarp

1ievērojot piesardzības principu un izvērtēšanas principu.

2Ilgtspējīgas attīstības, piesardzības un izvērtēšanas principi

3nostiprināti arī Novērtējuma likuma 3. panta 6. punktā.

415.2. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir

5uzņēmusies noteiktas saistības arī vides aizsardzības jomā,

6citastarp Latvijai jāievēro Padomes 1992. gada 21. maija

7direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un

8floras aizsardzību. Saskaņā ar tās 2. pantu dalībvalstis īsteno

9pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu Eiropas Savienībā nozīmīgu

10dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu

11aizsardzības statusu, savukārt 3. pants paredz, ka tiek izveidots

12saskaņots Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurā apvienotas īpaši

13aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura

142000. Šīs direktīvas prasības iestrādātas Latvijas

15normatīvajos aktos. Svarīgākie no tiem - Sugu un biotopu

16aizsardzības likums un Aizsargājamo teritoriju likums.

1715.3. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 2. pants

18noteic, ka šā likuma mērķis citastarp ir nodrošināt bioloģisko

19daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus, regulēt sugu

20un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, kā arī

21veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši

22ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī

23kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Likums definē, kādas sugas un

24biotopi uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem, Eiropas Savienībā

25nozīmīgiem un prioritāriem. Biotopa aizsardzības uzdevums ir

26nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un

27tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību,

28struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu

29ilgā laika posmā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. panta

30trešā daļa).

31Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 421

32"Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu

33sarakstu" nosaka biotopu veidus, kuri atrodas īpašā valsts

34aizsardzībā. Citastarp šo noteikumu pielikumā minētas mežainas

35jūrmalas kāpas (1.8. punkts), Piejūras zemienes smiltāju

36līdzenumu sausi virsāji (1.12. punkts), ar lakstaugiem klātas

37pelēkās kāpas (6.6. punkts), pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm

38(6.10. punkts). Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 21.

39februāra noteikumu Nr. 153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo

40Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu"

41pielikumā citastarp minētas ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas

42(2.3. punkts) un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (2.4.

43punkts).

4415.4. Viens no Aizsargājamo teritoriju likuma

45uzdevumiem saskaņā ar tā 1. panta 4. punktu ir savienot valsts,

46starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši

47aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā,

48uzturēšanā un aizsardzībā. Šā likuma 43. pants nosaka Natura

492000 teritoriju statusu. Natura 2000 teritoriju tīklā

50ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras citastarp

51ir Eiropas Savienībā nozīmīgas un attiecīgajā bioģeogrāfiskajā

52rajonā būtiski sekmē īpaši aizsargājamiem biotopu veidiem vai

53īpaši aizsargājamām sugām labvēlīga aizsardzības statusa

54saglabāšanu vai atjaunošanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības

55saglabāšanu.

5616. Aizsargājamo teritoriju likuma 7. pants noteic, ka

57dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā

58pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši

59aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši

60aizsargājamos biotopus. Saskaņā ar likuma 21. pantu, veicot

61tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža

62apsaimniekošanu, visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro

63aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un

64izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

65Dabas liegumu "Ziemupe" un "Pāvilostas pelēkā

66kāpa" kā Natura 2000 teritoriju statuss expressis

67verbis nostiprināts Aizsargājamo teritoriju likumā. Ar 2005.

68gada 15. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 14.

69oktobrī, šis likums tika papildināts ar pielikumu "Latvijas

70Natura 2000 - Eiropas nozīmes dabas teritoriju

71saraksts". Tā 109. punktā minēts dabas liegums

72"Ziemupe". Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija

73grozījumiem pielikums tika papildināts ar 337. punktu, kurā

74minēts dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa".

75Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 394

76"Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

77individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2.

78punkts noteic, ka šis dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu

79Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko īpaši aizsargājamo biotopu -

80ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm,

81mežainu jūrmalas kāpu, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu

82virsāju, kā arī ar tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši

83aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu

84aizsardzību.

85Savukārt dabas liegumam "Ziemupe" nav izstrādāti

86individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Saskaņā ar

87Natura 2000 teritoriju standarta datu formā norādīto

88informāciju dabas liegums "Ziemupe" izveidots, lai

89nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo

90biotopu - ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar

91sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, embrionālo kāpu,

92priekškāpu, kā arī vairāku īpaši aizsargājamo sugu

93aizsardzību.

9417. Izvērtējot apstrīdētajām teritorijām noteikto

95plānoto (atļauto) izmantošanu, Satversmes tiesai visupirms

96jākonstatē, vai normatīvie akti vispār paredz ierobežojumus

97attiecībā uz Natura 2000 teritorijām piegulošu teritoriju

98plānoto (atļauto) izmantošanu.

9917.1. Noteikumu Nr. 883 27.9. punkts noteica, ka

100pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, citastarp ņemot vērā

101vides pārskatu un Biroja atzinumu par vides pārskatu.

102Novērtējuma likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un

103juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu

104īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (2. pants). Saskaņā ar

105Novērtējuma likuma 1. panta 6. punktu stratēģiskais novērtējums

106ir ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura

107īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata

108sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides

109pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un

110tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta

111sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī

112informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā

113kārtībā. Ietekme uz vidi likuma 1. panta 1. punktā definēta kā

114paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas

115izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai

116var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko

117daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās

118vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu

119mijiedarbību.

120Satversmes tiesa secinājusi, ka, veicot stratēģisko

121novērtējumu, ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas

122procesā tiek īstenots piesardzības princips, bez kura mūsdienās

123nav iedomājama efektīva vides aizsardzības sistēma (sk.

124Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

1252007-11-03 20. punktu). Piesardzības princips paredz, ka ir

126pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var

127ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav

128pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir

129samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības

130aizsardzību (Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2.

131punkts).

132Arī Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka tieši piesardzības

133princips Eiropas Savienības vides politikā ir viens no augsta

134līmeņa aizsardzības stūrakmeņiem. Saskaņā ar šo principu ietekmes

135uz vidi novērtējums jāveic, ja rodas bažas, ka projekta vai plāna

136īstenošana var ietekmēt attiecīgo teritoriju. Šāda izvērtējuma

137veikšana efektīvi nodrošina to, ka netiek apstiprināts tāds plāns

138vai projekts, kas var negatīvi ietekmēt vidi (sk., piemēram,

139Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-180/96 "United

140Kingdom v. Commission", 1998, ECR I-2265, 50., 105. un 107.

141punktu).

142Stratēģiskais novērtējums, proti, teritorijas plānojuma un

143paredzēto darbību ietekmes uz vidi izvērtējums, ir arī viens no

144mehānismiem, ar kuru palīdzību pašvaldība īsteno ilgtspējīgas

145attīstības un izvērtēšanas principus. Ar ilgtspējīgu attīstību

146tiek saprasta sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas

147integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju

148pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides

149aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu

150vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās

151daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likuma 1. panta 4.

152punkts). Savukārt izvērtēšanas princips nozīmē, ka jebkuru

153darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti,

154pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais

155rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā

156pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides

157kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto

158kaitējumu videi un sabiedrībai (Vides aizsardzības likuma 3.

159panta pirmās daļas 4. punkts).

16017.2. Stratēģiskā novērtējuma kā reglamentētas

161novērtēšanas procedūras pamatprincipi ir šādi:

1621) teritorijas plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā

163izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas;

1642) teritorijas plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver

165vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot

166un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī

167plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un

168iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un -

169pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm;

1703) vides pārskata secinājumus un apspriešanas rezultātus

171izvērtē, pieņemot teritorijas plānojumu;

1724) pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas par to informē

173iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību,

174padarot pieejamu visu attiecīgo informāciju;

1755) teritorijas plānojuma ietekmes būtiskie aspekti tiek

176pastāvīgi uzraudzīti (tiek veikts monitorings), lai iespējami

177drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu ietekmi, ja teritorijas

178plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk. Eiropas Komisijas

1792009. gada 14. septembra ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam,

180Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

181komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva

1822001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu, COM(2009)469, 3.1.

183punktu. Pieejams

184http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0469:FIN

185:LV:HTML, aplūkots 2011. gada 12. aprīlī].

186Satversmes tiesa ir secinājusi: ja stratēģiskais novērtējums

187veikts, pieļaujot atkāpes no minētajiem pamatprincipiem, var tikt

188pārkāpts piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes