3. pants
noteic, ka vides politika valstī tiek veidota, citastarp

ievērojot piesardzības principu un izvērtēšanas principu.

Ilgtspējīgas attīstības, piesardzības un izvērtēšanas principi

nostiprināti arī Novērtējuma likuma 3. panta 6. punktā.

15.2. Latvija, iestājoties Eiropas Savienībā, ir

uzņēmusies noteiktas saistības arī vides aizsardzības jomā,

citastarp Latvijai jāievēro Padomes 1992. gada 21. maija

direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un

floras aizsardzību. Saskaņā ar tās 2. pantu dalībvalstis īsteno

pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu Eiropas Savienībā nozīmīgu

dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu

aizsardzības statusu, savukārt 3. pants paredz, ka tiek izveidots

saskaņots Eiropas ekoloģiskais tīkls, kurā apvienotas īpaši

aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura

2000. Šīs direktīvas prasības iestrādātas Latvijas

normatīvajos aktos. Svarīgākie no tiem - Sugu un biotopu

aizsardzības likums un Aizsargājamo teritoriju likums.

15.3. Sugu un biotopu aizsardzības likuma 2. pants

noteic, ka šā likuma mērķis citastarp ir nodrošināt bioloģisko

daudzveidību, saglabājot faunu, floru un biotopus, regulēt sugu

un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību, kā arī

veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši

ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī

kultūrvēsturiskajām tradīcijām. Likums definē, kādas sugas un

biotopi uzskatāmi par īpaši aizsargājamiem, Eiropas Savienībā

nozīmīgiem un prioritāriem. Biotopa aizsardzības uzdevums ir

nodrošināt tādu faktoru kopumu, kas labvēlīgi ietekmē biotopu un

tam raksturīgās sugas un veicina biotopa dabisko izplatību,

struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu izdzīvošanu

ilgā laika posmā (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 7. panta

trešā daļa).

Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra noteikumi Nr. 421

"Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu

sarakstu" nosaka biotopu veidus, kuri atrodas īpašā valsts

aizsardzībā. Citastarp šo noteikumu pielikumā minētas mežainas

jūrmalas kāpas (1.8. punkts), Piejūras zemienes smiltāju

līdzenumu sausi virsāji (1.12. punkts), ar lakstaugiem klātas

pelēkās kāpas (6.6. punkts), pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm

(6.10. punkts). Savukārt Ministru kabineta 2006. gada 21.

februāra noteikumu Nr. 153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo

Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu"

pielikumā citastarp minētas ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas

(2.3. punkts) un pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm (2.4.

punkts).

15.4. Viens no Aizsargājamo teritoriju likuma

uzdevumiem saskaņā ar tā 1. panta 4. punktu ir savienot valsts,

starptautiskās, reģionālās un privātās intereses īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā, saglabāšanā,

uzturēšanā un aizsardzībā. Šā likuma 43. pants nosaka Natura

2000 teritoriju statusu. Natura 2000 teritoriju tīklā

ietilpst īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras citastarp

ir Eiropas Savienībā nozīmīgas un attiecīgajā bioģeogrāfiskajā

rajonā būtiski sekmē īpaši aizsargājamiem biotopu veidiem vai

īpaši aizsargājamām sugām labvēlīga aizsardzības statusa

saglabāšanu vai atjaunošanu, kā arī bioloģiskās daudzveidības

saglabāšanu.

16. Aizsargājamo teritoriju likuma 7. pants noteic, ka

dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā

pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši

aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši

aizsargājamos biotopus. Saskaņā ar likuma 21. pantu, veicot

tautsaimniecības un teritoriālo plānošanu, zemes ierīcību un meža

apsaimniekošanu, visu veidu projektēšanas darbus, jāievēro

aizsargājamās teritorijas izvietojums, tās aizsardzības un

izmantošanas noteikumi, kā arī dabas aizsardzības plāns.

Dabas liegumu "Ziemupe" un "Pāvilostas pelēkā

kāpa" kā Natura 2000 teritoriju statuss expressis

verbis nostiprināts Aizsargājamo teritoriju likumā. Ar 2005.

gada 15. septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 2005. gada 14.

oktobrī, šis likums tika papildināts ar pielikumu "Latvijas

Natura 2000 - Eiropas nozīmes dabas teritoriju

saraksts". Tā 109. punktā minēts dabas liegums

"Ziemupe". Savukārt ar 2009. gada 18. jūnija

grozījumiem pielikums tika papildināts ar 337. punktu, kurā

minēts dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa".

Ministru kabineta 2010. gada 27. aprīļa noteikumu Nr. 394

"Dabas lieguma "Pāvilostas pelēkā kāpa"

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 2.

punkts noteic, ka šis dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu

Latvijā un Eiropas Savienībā plašāko īpaši aizsargājamo biotopu -

ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar sīkkrūmu audzēm,

mežainu jūrmalas kāpu, Piejūras zemienes smiltāju līdzenumu sausu

virsāju, kā arī ar tiem tieši saistīto un atkarīgo īpaši

aizsargājamo augu sugu un īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu

aizsardzību.

Savukārt dabas liegumam "Ziemupe" nav izstrādāti

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Saskaņā ar

Natura 2000 teritoriju standarta datu formā norādīto

informāciju dabas liegums "Ziemupe" izveidots, lai

nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo

biotopu - ar lakstaugiem klātu pelēko kāpu, pelēko kāpu ar

sīkkrūmu audzēm, mežainu jūrmalas kāpu, embrionālo kāpu,

priekškāpu, kā arī vairāku īpaši aizsargājamo sugu

aizsardzību.

17. Izvērtējot apstrīdētajām teritorijām noteikto

plānoto (atļauto) izmantošanu, Satversmes tiesai visupirms

jākonstatē, vai normatīvie akti vispār paredz ierobežojumus

attiecībā uz Natura 2000 teritorijām piegulošu teritoriju

plānoto (atļauto) izmantošanu.

17.1. Noteikumu Nr. 883 27.9. punkts noteica, ka

pašvaldības teritorijas plānojumu izstrādā, citastarp ņemot vērā

vides pārskatu un Biroja atzinumu par vides pārskatu.

Novērtējuma likuma mērķis ir novērst vai samazināt fizisko un

juridisko personu paredzēto darbību vai plānošanas dokumentu

īstenošanas nelabvēlīgo ietekmi uz vidi (2. pants). Saskaņā ar

Novērtējuma likuma 1. panta 6. punktu stratēģiskais novērtējums

ir ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura

īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata

sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides

pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un

tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta

sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī

informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā

kārtībā. Ietekme uz vidi likuma 1. panta 1. punktā definēta kā

paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas

izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai

var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko

daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās

vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu

mijiedarbību.

Satversmes tiesa secinājusi, ka, veicot stratēģisko

novērtējumu, ar vidi saistītu plānošanas dokumentu pieņemšanas

procesā tiek īstenots piesardzības princips, bez kura mūsdienās

nav iedomājama efektīva vides aizsardzības sistēma (sk.

Satversmes tiesas 2008. gada 17. janvāra sprieduma lietā Nr.

2007-11-03 20. punktu). Piesardzības princips paredz, ka ir

pieļaujams ierobežot vai aizliegt darbību vai pasākumu, kurš var

ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, bet kura ietekme nav

pietiekami izvērtēta vai zinātniski pierādīta, ja aizliegums ir

samērīgs līdzeklis, lai nodrošinātu vides vai cilvēku veselības

aizsardzību (Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 2.

punkts).

Arī Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka tieši piesardzības

princips Eiropas Savienības vides politikā ir viens no augsta

līmeņa aizsardzības stūrakmeņiem. Saskaņā ar šo principu ietekmes

uz vidi novērtējums jāveic, ja rodas bažas, ka projekta vai plāna

īstenošana var ietekmēt attiecīgo teritoriju. Šāda izvērtējuma

veikšana efektīvi nodrošina to, ka netiek apstiprināts tāds plāns

vai projekts, kas var negatīvi ietekmēt vidi (sk., piemēram,

Eiropas Savienības Tiesas sprieduma lietā C-180/96 "United

Kingdom v. Commission", 1998, ECR I-2265, 50., 105. un 107.

punktu).

Stratēģiskais novērtējums, proti, teritorijas plānojuma un

paredzēto darbību ietekmes uz vidi izvērtējums, ir arī viens no

mehānismiem, ar kuru palīdzību pašvaldība īsteno ilgtspējīgas

attīstības un izvērtēšanas principus. Ar ilgtspējīgu attīstību

tiek saprasta sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas

integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju

pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides

aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu

vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās

daudzveidības saglabāšanu (Vides aizsardzības likuma 1. panta 4.

punkts). Savukārt izvērtēšanas princips nozīmē, ka jebkuru

darbību vai pasākumu, kas var ietekmēt vides kvalitāti,

pieļaujams veikt tikai tādā gadījumā, ja sasniegtais pozitīvais

rezultāts attiecīgās darbības veicējam un sabiedrībai kopumā

pārsniedz attiecīgās darbības radīto negatīvo ietekmi uz vides

kvalitāti vai šādas darbības vai pasākuma rezultātā nodarīto

kaitējumu videi un sabiedrībai (Vides aizsardzības likuma 3.

panta pirmās daļas 4. punkts).

17.2. Stratēģiskā novērtējuma kā reglamentētas

novērtēšanas procedūras pamatprincipi ir šādi:

1) teritorijas plānojuma iespējamo ietekmi uz vidi novērtē tā

izstrādes laikā un pirms tā pieņemšanas;

2) teritorijas plānojuma ietekmes uz vidi novērtēšana ietver

vides pārskata sagatavošanu, nosakot (identificējot), aprakstot

un novērtējot plānojuma iespējamo būtisko ietekmi uz vidi, kā arī

plānojuma alternatīvas, un apspriešanos ar sabiedrību un

iestādēm, jo īpaši tām, kuras atbild par vides jautājumiem, un -

pārrobežu ietekmes gadījumā - ar citām valstīm;

3) vides pārskata secinājumus un apspriešanas rezultātus

izvērtē, pieņemot teritorijas plānojumu;

4) pēc teritorijas plānojuma pieņemšanas par to informē

iestādes, kuras atbild par vides jautājumiem, kā arī sabiedrību,

padarot pieejamu visu attiecīgo informāciju;

5) teritorijas plānojuma ietekmes būtiskie aspekti tiek

pastāvīgi uzraudzīti (tiek veikts monitorings), lai iespējami

drīzāk atklātu neparedzētu kaitīgu ietekmi, ja teritorijas

plānojuma īstenošanas gaitā tāda rastos [sk. Eiropas Komisijas

2009. gada 14. septembra ziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam,

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu

komitejai par Vides stratēģiskā novērtējuma direktīvas (Direktīva

2001/42/EK) piemērošanu un iedarbīgumu, COM(2009)469, 3.1.

punktu. Pieejams

http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2009:0469:FIN

:LV:HTML, aplūkots 2011. gada 12. aprīlī].

Satversmes tiesa ir secinājusi: ja stratēģiskais novērtējums

veikts, pieļaujot atkāpes no minētajiem pamatprincipiem, var tikt

pārkāpts piesardzības princips un līdz ar to arī Satversmes