2. pants

1Konkrētais tirgus

2Konkurences likuma 1.panta 4.punktā ir noteikts, ka

3konkrētais tirgus ir konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts

4saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

52.1. Atbilstoši 14.06.2012. noslēgtā sadarbības līguma

62.1.punktam vienošanās mērķis ir palielināt vienošanās dalībnieku

7DUS pieejamību klientiem. Sadarbības līguma nosacījumi paredz, ka

8vienošanās dalībnieku klientiem tiek nodrošināti tādi paši

9degvielas un preču pārdošanas nosacījumi kā klienta kartes

10izsniedzēja DUS. Izvērtējot sadarbības līgumu nosacījumus,

11secināms, ka noteikumi attiecas gan uz visa veida degvielas

12tirdzniecību, gan DUS pieejamām precēm. Tai pašā laikā,

13novērtējot pieprasījuma pusi, secināms, ka klientiem DUS primāra

14ir degvielas iegāde un DUS pieejamo preču iegāde ir

15pastarpināta.

16Ievērojot minēto, secināms, ka konkrētās preces tirgus,

17kas sadarbības rezultātā var tikt ietekmēts, ir benzīna un

18dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības tirgus. Tā kā DUS pieejamo

19preču iegāde ir kā sekundāra prece un papildus labums

20patērētājam, Konkurences padome konkrētās paziņotās vienošanās

21sakarā uzskata, ka nepastāv objektīva nepieciešamība definēt

22atsevišķu konkrēto tirgu saistībā ar DUS pieejamām

23precēm.

24Vienošanās mērķis ir palielināt klientiem pieejamo DUS

25skaitu Latvijā. No minētā izriet, ka ietekme uz konkurenci

26veidosies tajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ko pārklāj abu pušu DUS

27tīkli. Vienlaicīgi šīs paziņotās vienošanās sakarā nav izdalāmi

28šaurāki atsevišķi konkrēto administratīvo teritoriju tirgi, kur

29pieprasījumu pamatā veido šo administratīvo teritoriju

30iedzīvotāji, tie turpinās izmantot tuvākā pieejamā DUS

31pakalpojumus. Pieprasījumu pēc lielāka tīkla pārklājuma pamatā

32veido juridiskās personas (uzņēmumi), kam ikdienā pakalpojumu

33sniegšanas vai preču piedāvāšanas nolūkā ir nepieciešams aptvert

34plašākas teritorijas arī ārpus to faktiskās vai juridiskās

35atrašanās vietas. Pieprasījums pēc DUS tīkla pakalpojuma veidojas

36Latvijas teritorijā (tas var ietvert gan visu Latvijas

37teritoriju, gan sastāvēt no atsevišķiem Latvijas reģioniem), kas

38ir atkarīgs no klienta saimnieciskās darbības veida un ar to

39saistītās mobilitātes. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc DUS tīkla

40pieejamības var veidoties atšķirīgi (attiecībā uz DUS, kas

41izvietoti atsevišķā Latvijas teritorijā vai visā Latvijas

42teritorijā), konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcija šajā lietā

43paliek atvērta un Konkurences padome neuzskata par lietderīgu šīs

44paziņotās apvienošanās sakarā to precizēt, ievērojot lēmuma

453.punktā ietverto paziņotās vienošanās novērtējumu.

46No piedāvājuma puses SIA "Astarte Nafta" tīklā

47ir 19 DUS (kopā ar plānotajām), tās ir izvietotas atsevišķās

48Latvijas pilsētās un novados - Jelgavā (3 DUS), Jelgavas novadā

49(4 DUS), Ozolnieku novadā (1 DUS), Dobelē (1 DUS), Viesītē (1

50DUS), Aizputē (1 DUS), Koknesē (1 DUS), Ķegumā (1 DUS), Iecavas

51novadā (1 DUS), Tērvetes novadā (1 DUS), Limbažos (1 DUS), Rojas

52novadā (1 DUS), Aknīstē (1 DUS) un Tukumā (1 DUS). SIA

53"Sumata" tīklā ir 8 DUS tās ir izvietotas - Tukuma

54novadā (1 DUS), Kandavā (1 DUS), Venstpils (1 DUS), Ventspils

55novadā (2 DUS), Kuldīgā (1 DUS), Kuldīgas novadā (2

56DUS).

57Līdz ar to paziņotā vienošanās skar Ziemeļkurzemi, kur

58atrodas SIA "Sumata" DUS, un teritorija, kurā atrodas

59SIA "Astarte Nafta" DUS - pamatā tā ir Zemgale,

60atsevišķi DUS atrodas Vidzemē - Ķegumā, Limbažos, Koknesē,

61Ziemeļkurzemē - Rojā un Dienvidkurzemē - Aizputē. Vienošanās

62dalībnieku DUS atrašanās vietas teritoriāli nepārklājās, līdz ar

63to saistībā ar vienošanās īstenošanu nav pamata izvērtēt

64vienošanās dalībnieku koordinētas darbības risku, kas būtu vērsts

65uz vienotu cenu politikas noteikšanu.

662.2. Konkurences situācija benzīna un dīzeļdegvielas

67mazumtirdzniecības tirgū Latvijā un tā struktūra

68Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta Akcīzes pārvaldes

69sniegto informāciju3 un SIA "Sumata" un SIA

70"Astarte Nafta" sniegto informāciju, secināms, ka

71vienošanās dalībnieku 2010.gadā un 2011.gadā realizētais

72degvielas apjoms Latvijā veidoja nelielu daļu no kopā

73mazumtirdzniecībā realizētais degvielas apjoma Latvijā, proti SIA

74"Astarte Nafta" tirgus daļa bija mazāka par 10%

75(attiecīgi (*) un (*)) un SIA "Sumata" tirgus daļa bija

76mazāka par 1% (attiecīgi (*) un (*)). SIA "Astarte

77Nafta" tīklā ir 19 DUS un SIA "Sumata" tīklā ir 8

78DUS (lēmuma 2.1.punkts).

79Latvijā ilglaicīgi degvielas mazumtirdzniecības tirgus

80ir vērtējams kā oligopolistisks tirgus, kur lielākie tirgus

81dalībnieki ir SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia",

82SIA "Neste Latvija" un SIA "Lukoil Baltija

83R".

84Atbilstoši Konkurences padomes 11.08.2011. lēmumam

85Nr.55, trīs lielākajiem tirgus dalībniekiem tirgus daļas

86degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2010.gadā bija SIA

87"Statoil Fuel & Retail Latvia" (*) mazāk par 40%,

88SIA "Neste Latvija" (*) mazāk par 30% un SIA

89"Lukoil Baltija R" (*) mazāk par 20%. Norādītājiem

90tirgus dalībniekiem DUS ir izvietotas visā Latvijas teritorijā,

91lielākās Latvijas pilsētas un novadus ieskaitot. Saskaņā ar

92uzņēmumu mājas lapās publiski pieejamo informāciju uz šo brīdi,

93SIA "Statoil Fuel & Retail Latvia" tīklā ir 77 DUS,

94SIA "Neste Latvija" tīklā ir 54 DUS un SIA "Lukoil

95Baltija R" tīklā ir 47 DUS. Papildus kā galvenos konkurentus

96vienošanās dalībnieki ir minējuši AS "Virši - A" un SIA

97"EAST-WEST TRANZIT", kuru tīklā ir attiecīgi 39 un 31

98DUS.

99Izvērtējot iepriekš minēto, secināms, ka paziņotā

100vienošanās aptver tirgus dalībniekus ar nelielu tirgus

101daļu.