2. pants

1Lai sasniegtu labu vides stāvokli jūrā, Latvijai jāsamazina

2kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un

3Baltijas jūru līdz 1.tabulā norādītajām bāzes scenārija slodzēm,

4tāpēc jāīsteno pasākumi, kas dos iespēju samazināt slodzes līdz

5nepieciešamajam līmenim.

61.tabula. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora normalizētajās

7references slodzes no sauszemes un atmosfēras, saskaņā ar

8HELCOM PLC 5.5. novērtējumu1

9Reģions

10Fosfora

11references slodžu vērtība tonnas/gadā

12Slāpekļa

13references slodžu vērtība tonnas/gadā

14Rīgas līcis

151 959

1666 284

17Baltijas jūra

18269

1911 675

20Kopā

212 228

2277 959

23Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Virkne zinātnisku

24pētījumu ir apstiprinājuši faktu, ka izmaiņas Baltijas jūrā

25notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie

26bioģeoķīmiskie procesi. Tāpēc, saskaņā ar kopējo izpratni par

27Baltijas jūrā notiekošo procesu laika skalu, ir atzīts, ka

28īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai var paiet

29ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi − līdz tiek sasniegts

30vēlamais stāvoklis. To ļoti labi demonstrē modeļa aprēķini

31(HELCOM 2014) par izmaiņām ziemas slāpekļa un fosfora

32koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas ūdeņu virsējā slānī

33(1.attēls).

341.attēls. Izmaiņas ziemas slāpekļa un fosfora

35koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas virsējā ūdens

36slānī. Adaptēts no HELCOM (2014.)2

37(1) Pelēkās līnijas reprezentē scenāriju, kad slodzes tiek

38saglabātas 1997.-2003.gada līmenī, sarkanās - ja tiek īstenota

39nepieciešamā slodžu samazināšana.

40(2) Raustītā līnija apzīmē mērķkoncentrāciju.

41Kā var redzēt no attēla, īstenojot pasākumus (0 gads),

42slāpekļa koncentrācija iekšējo procesu rezultātā sākotnēji var

43pat pieaugt, un izteikta samazināšanās tendence būs novērojama

44tikai pēc 10-20 gadiem. Vienlaikus fosfora koncentrācija uzrāda

45stabilu samazināšanās tendenci. Kopumā šādas prognozes ir

46noderīgas, lai novērtētu izmaiņu tendences un laika skalu, bet

47nevar tikt izmantotas, lai ļoti precīzi paredzētu gadu, kurā tiks

48sasniegts labs stāvoklis. Tāpēc, īstenojot uz jūras vides

49stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus, kā starpmērķis būtu

50jāizvirza koncentrāciju samazināšanās tendence. Mērķa

51koncentrācijas sasniegšana paliek kā gala rezultāts. Ņemot vērā

52modeļa aprēķina rezultātus, eitrofikācijas gadījumā ir pamatoti

53noteikt, ka labs vides

54stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabīgo

55apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu atbilstoši Jūras

56stratēģijas pamatdirektīvas 14.panta 1.punkta "e"

57apakšpunktam.

581 HELCOM, 2015. Updated Fifth Baltic Sea

59pollution load compilation (PLC-5.5). Baltic Sea Environment

60Proceedings No.145

612 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the

62Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic

63Sea Environment Proceedings No.143

64Vides aizsardzības un

65reģionālās attīstības ministra vietā -

66tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs