2. pants

Lai sasniegtu labu vides stāvokli jūrā, Latvijai jāsamazina

kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un

Baltijas jūru līdz 1.tabulā norādītajām bāzes scenārija slodzēm,

tāpēc jāīsteno pasākumi, kas dos iespēju samazināt slodzes līdz

nepieciešamajam līmenim.

1.tabula. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora normalizētajās

references slodzes no sauszemes un atmosfēras, saskaņā ar

HELCOM PLC 5.5. novērtējumu1

Reģions

Fosfora

references slodžu vērtība tonnas/gadā

Slāpekļa

references slodžu vērtība tonnas/gadā

Rīgas līcis

1 959

66 284

Baltijas jūra

269

11 675

Kopā

2 228

77 959

Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Virkne zinātnisku

pētījumu ir apstiprinājuši faktu, ka izmaiņas Baltijas jūrā

notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie

bioģeoķīmiskie procesi. Tāpēc, saskaņā ar kopējo izpratni par

Baltijas jūrā notiekošo procesu laika skalu, ir atzīts, ka

īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai var paiet

ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi − līdz tiek sasniegts

vēlamais stāvoklis. To ļoti labi demonstrē modeļa aprēķini

(HELCOM 2014) par izmaiņām ziemas slāpekļa un fosfora

koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas ūdeņu virsējā slānī

(1.attēls).

1.attēls. Izmaiņas ziemas slāpekļa un fosfora

koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas virsējā ūdens

slānī. Adaptēts no HELCOM (2014.)2

(1) Pelēkās līnijas reprezentē scenāriju, kad slodzes tiek

saglabātas 1997.-2003.gada līmenī, sarkanās - ja tiek īstenota

nepieciešamā slodžu samazināšana.

(2) Raustītā līnija apzīmē mērķkoncentrāciju.

Kā var redzēt no attēla, īstenojot pasākumus (0 gads),

slāpekļa koncentrācija iekšējo procesu rezultātā sākotnēji var

pat pieaugt, un izteikta samazināšanās tendence būs novērojama

tikai pēc 10-20 gadiem. Vienlaikus fosfora koncentrācija uzrāda

stabilu samazināšanās tendenci. Kopumā šādas prognozes ir

noderīgas, lai novērtētu izmaiņu tendences un laika skalu, bet

nevar tikt izmantotas, lai ļoti precīzi paredzētu gadu, kurā tiks

sasniegts labs stāvoklis. Tāpēc, īstenojot uz jūras vides

stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus, kā starpmērķis būtu

jāizvirza koncentrāciju samazināšanās tendence. Mērķa

koncentrācijas sasniegšana paliek kā gala rezultāts. Ņemot vērā

modeļa aprēķina rezultātus, eitrofikācijas gadījumā ir pamatoti

noteikt, ka labs vides

stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabīgo

apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu atbilstoši Jūras

stratēģijas pamatdirektīvas 14.panta 1.punkta "e"

apakšpunktam.

1 HELCOM, 2015. Updated Fifth Baltic Sea

pollution load compilation (PLC-5.5). Baltic Sea Environment

Proceedings No.145

2 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the

Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic

Sea Environment Proceedings No.143

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs