VairogsPar plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.–2020. gadā"
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis regulējums nosaka, kā aizsargā ierobežotas pieejamības informāciju un kā rīkoties, ja informācija jāizpauž tiesiski vai jāpasargā no neatļautas izmantošanas.
Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.–2020. gadā" — viss teksts
1Pārskata sniegšanas un
2novērtēšanas kārtība
3Informāciju par Programmas izpildi 2016.-2020.gadā Ministrija
4iekļauj saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 26.marta rīkojuma
5Nr.130 "Par Vides politikas pamatnostādnēm
62014.-2020.gadam" 3.2.punktu izstrādātajā Vides politikas
7pamatnostādņu 2014.-2020.gadam ietekmes izvērtējumā. 2018. gadā
8Ministrija veic Programmas īstenošanas starpposma novērtējumu,
9kurā vērtē sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu
10sasniegšanas pakāpi, paredzēto pasākumu īstenošanas progresu un
11publicē to Ministrijas tīmekļa vietnē.
1Stratēģiskais ietekmes uz vidi un
2pārrobežu ietekmes novērtējums
3Programmas mērķi nav pretrunā ar ES un reģionālajos attīstības
4plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un Latvijas
5attīstības plānošanas dokumentu mērķiem.
6Tā kā Programmas izstrādes pozitīvā ietekme ir konstatēta jau
7VPP2020 stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk - SIVN)
8procesā un Programma satur pārsvarā pētnieciskus, izglītojošus un
9uz piesārņojuma samazināšanu vērstus pasākumus, kas vides
10stāvokli var tikai uzlabot, tad tai atsevišķs SIVN nav veikts,
11bet uz to pilnā mērā ir attiecināmi VPP2020 SIVN izdarītie
12secinājumi.
13VPP2020 SIVN ietvaros sagatavotajā Vides pārskatā40
14(turpmāk - Vides pārskats) jau novērtēts, kā VPP2020 izvirzīto
15mērķu, rīcības virzienu un uzdevumu īstenošana ietekmēs vidi.
16Vides pārskatā, t.sk., attiecībā uz ūdens resursiem un Baltijas
17jūru, ir analizēta vides politikas sasaiste ar citiem politikas
18un attīstības plānošanas dokumentiem starptautiskā, ES, Baltijas
19jūras reģiona un Latvijas mērogā, veikta vides politikas
20situācijas analīze, norādītas ar VPP2020 saistītās vides
21problēmas; veikts plānošanas dokumenta un tā iespējamo
22alternatīvu īstenošanas būtiskās ietekmes uz vidi novērtējums, kā
23arī VPP2020 īstenošanas iespējamās būtiskās pārrobežu ietekmes
24novērtējums.
25Vides pārskatā secināts, ka VPP2020 ietvertie pasākumi ūdens
26resursu un Baltijas jūras aizsardzības jomā ļaus samazināt
27Baltijas jūras piesārņojumu un tās eitrofikāciju, kas panākams
28izstrādājot un īstenojot jūras stratēģijas Programmu, kā arī
29atjaunotos UBAP. Vides pārskatā uzsvērts, ka VPP2020 prioritātes
30"Ūdens resursi un Baltijas jūra" pasākumiem ir pozitīva
31ietekme un tie nerada tiešu būtisku ietekmi uz vidi vai uz īpaši
32aizsargājamu dabas teritoriju. Lai saglabātu vides kvalitāti un
33dabas kapitālu, var rasties nepieciešamība veikt papildu
34pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, jo preventīva darbība
35gandrīz vienmēr izmaksā lētāka nekā vides problēmu novēršana.
36Secināts, ka lai palielinātu Latvijas vides politikas īstenošanas
37spēju atbilstoši ES attīstībai, kā arī panāktu atbilstošu vides
38institūciju sadarbību ar NAP2020 īstenošanu saistītajos
39jautājumos, VPP2020 iestrādātais modelis uzskatāms par
40"vairāk nekā ierasto" scenāriju un nodrošina kā
41Latvijas starptautisko saistību izpildi, tā arī vietējo jautājumu
42risināšanu sabiedrības interesēs. Secināts, ka galvenos vides
43riskus rada nevis VPP2020 ietvertās rīcības, bet iespējamā
44Latvijas tautsaimniecības straujā attīstība gan NAP2020, gan
45labvēlīgu ārējo faktoru iespaidā, ja citu nozaru stratēģisko
46dokumentu izstrādātāji un īstenotāji nepietiekami ievēros vides
47aizsardzības intereses.
48Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta gan VPP2020 sadaļas
49"Ūdens resursi un Baltijas jūra" izstrādē, gan
50sagatavojot Vides pārskatu41, gan arī Programmas
51sagatavošanas procesā 2014.-2015.gadā.
52Programmas izstrāde bija koordinēta un saskaņota ar citām ES
53dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā gan HELCOM - kā
54Direktīvas ieviešanas reģionālās platformas - ietvaros, gan arī
55sadarbojoties ar tām valstīm, ar kurām Latvijai ir jūras robeža.
56Starptautiskā sadarbība ne tikai uzlabo vides pasākumu
57efektivitāti, bet arī identificē kopīgi veicamus pasākumus,
58tādējādi samazinot izmaksas. Lai panāktu lielāku pozitīvu efektu
59uz Baltijas jūras vidi kopumā, Latvija piedalīsies reģionālā
60mērogā kopīgi īstenojamos pasākumos, t.sk., HELCOM
61Reģionālā rīcības plāna jūru piesārņojošo atkritumu jomā
62īstenošanā. Sagaidāms, ka Programmai būs pozitīva ietekme uz
63jūras vides kvalitāti ārpus Latvijas jūras robežām, jo paredzēto
64pasākumu mērķis ir pilnveidot zināšanu bāzi par jūras ekosistēmas
65stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem un nodrošināt vides
66stāvokļa uzlabošanos jūras ūdeņos, samazinot piesārņojumu.
67Vienlaikus var prognozēt, ka arī pārrobežu ietekme uz Latvijas
68jūras ūdeņu stāvokli būs labvēlīga, ja tiks īstenoti kaimiņu
69valstu, piemēram, Lietuvas, Programmā paredzētie vides
70uzlabošanas pasākumi.
711 Pieejami:
72http://www.lhei.lv/lv/jurasdirektiva.php.
732 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas
74izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai".Pieejams:
75http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf
76; LHEI, 2015. "Priekšlikumu izstrāde pasākumu programmai
77laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Noslēguma ziņojums
78pieejams:
79http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf
803 EC MSFD CIS "Programmes of measures under
81the Marine Strategy Framework Directive. Recommendations for
82implementation and reporting. (Final version, 25 November
832014)
844 Priekšizpēte pasākumu programmas izstrādei laba
85jūras vides stāvokļa panākšanai". Pieejams:
86http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf
875 Detalizēta informācija par esošo pasākumu
88analīzi pieejama šī dokumenta 2.pielikumā un
89http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf;
90:
91http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf
92.
936 LVĢMC, 2015. Upju baseinu apgabalu
94apsaimniekošanas plāni. Pieejami:
95http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-parvaldiba?id=1107&nid=424
967 Ministru kabineta 2011.gada 2.augustanoteikumi
97Nr.596 "Jūras vides padomes nolikums".
988 Joint documentation of regional coordination
99of programmes of measures. HELCOM, 2016
1009 Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada
10126.marta rīkojumu Nr.130 "Par Vides politikas
102pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam".
10310 Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas
104Parlamentam, Padomei Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu
105komitejai un reģionu Komitejai "Jūras nozaru izaugsme un
106izaugsmes noturību veicinošās iespējas" COM(2012)494,
10713.09.2013,
10811 Latvijas nacionālā pozīcija Nr.1 "Par
109Komisijas Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas
110Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un reģionu Komitejai
111"Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās
112iespējas"
11312 Stratēģija apstiprināta 2009. gada oktobra
114Eiropadomē, īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kas tiek
115regulāri atjaunots
11613 Baltic Sea Action Plan. HELCOM, 2007.
117Pieejams:
118http://helcom.fi/baltic-sea-action-plan/action-plan
11914 HELCOM Copenhagen Ministerial Declaration,
1203 October 2013, Copenhagen, Denmark. Pieejams:
121http://helcom.fi/Documents/Ministerial2013/Ministerial%20declaration/2013%20Copenhagen%20Ministerial%20Declaration%20w%20cover.pdf
12215 Apstiprināts ar Ministru kabineta 2011.gada
12320.aprīļa rīkojumu Nr.169 "Par Piekrastes telpiskās
124attīstības pamatnostādnēm 2011.-2017.gadam.
12516 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2013.gada
12629.oktobra rīkojumu Nr.496.
127http://likumi.lv/doc.php?id=261409
12817 Pieņemtas ar Ministru kabineta 2013.gada
12927.decembra rīkojumus Nr.683.
130http://likumi.lv/doc.php?id=263436
13118 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the
132Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic
133Sea Environment Proceedings No.143
13419 LHEI (2012) "Jūras vides stāvokļa
135sākotnējais novērtējums. A sadaļa. Jūras vides stāvokļa
136apraksts", 121.lpp. Pieejams:
137http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_A.pdf.
13820 LHEI 2012. Jūras vides stāvokļa sākotnējais
139novērtējums. D sadaļa. Definētie Latvijas jūras ūdeņu vides
140stāvokļa mērķa lielumi un aktuālā stāvokļa novērtējums
141[http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_D.pdf]
14221 Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra
143noteikumi Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa
144novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras
145vides mērķu izstrādei"
14622 Angl. "descriptor", saīsināti
147"D" saskaņā ar direktīvu 2008/56/EK
14823 "Riska novērtējums" jāveic,
149salīdzinot jūras vides stāvokli "bāzes scenārijā"
150(BS) un LVS. BS ietver divus elementus - (1) nozaru, kas rada
151slodzes, sagaidāmās attīstības tendenču novērtējumu (jo tas var
152mainīt nozaru radīto slodžu apjomu) un (2) "bāzes
153scenārija" pasākumu ieviešanas ietekmes novērtējumu.
15424 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas
155izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai".Pieejams:
156http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf
15725 Priekšizpētes (2014) noslēguma ziņojuma 5.
1Troksnis un cita veida enerģija
2nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu
3Mērķis nosaka to, ka troksnis vai cita veida enerģija, kas
4tiek novadīta jūras vidē, nesasniedz līmeni, pie kura ir
5novērojama tā negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu.
6Latvijas jūras ūdeņiem noteikto vides mērķu saikne ar jūras
7vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem
8raksturlielumiem2 (D3) norādīta
91.tabulā.
101.pielikuma 1.tabula.Jūras vides mērķu saikne
11ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem
12raksturlielumiem (D)
13Latvijas
14jūras ūdeņiem noteiktie jūras vides mērķi
15Jūras
16vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi
17("D")
18JVM1: Antropogēnās aktivitātes
19nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas
20D1 Bioloģiskā daudzveidība
21D2 Svešās sugas
22D4 Barības ķēdes
23D6 Jūras dibena integritāte
24JVM2: Jūras resursu
25izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu
26D3 Komerciāli izmantotās zivis
27JVM3: Eitrofikācija nerada
28negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmu
29D5 Eitrofikācija
30JVM4: Jūrai raksturīgs
31hidromorfoloģisks stāvoklis
32D7 Izmaņas hidrogrāfiskajos apstākļos
33JVM5: Piesārņojošo vielu
34koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras
35ekosistēmu
36D8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē
37D9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās
38jūras veltēs
39JVM6: Cietie atkritumi nerada
40nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu
41D10 Jūru piesārņojošie atkritumi
42JVM7: Troksnis un cita veida
43enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu
44D11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)
451.3. Saikne starp nozaru radīto
46spiedienu, slodzēm, jūras vides mērķiem un stāvokli
47raksturojošiem kritērijiem
48Aprēķinātās slodzes uz jūras vidi parasti summējas no vairāku
49tautsaimniecības nozaru radītajām tiešajām vai netiešajām
50slodzēm. Tā kā dažādu nozaru radīto slodžu apjomi un intensitāte
51atšķiras, ir jānovērtē katras nozares proporcionālā ietekme.
52Šobrīd pieejamās informācijas un zināšanu apjoms nav pietiekams,
53lai precīzi kvantitatīvi noteiktu katra avota īpatsvaru kopējā
54slodzē. Tāpēc, lai noteiktu nozares ar vislielāko ietekmi uz
55vides stāvokli, tika ņemta vērā citu valstu pieredze un
56novērtējumam tika izmantota daļēji kvantitatīva pieeja, kas
57balstās uz eksperta vērtējumu.
58Slodžu nozīmības novērtējumu veido divi elementi:
591. katras aktivitātes radītās slodzes relatīvā nozīmība, jeb
60ieguldījums kopējā slodzē uz kvalitatīvo raksturlielumu;
612. slodzes ietekmes telpiskā nozīmība (cik lielu Latvijas
62jūras ūdeņu daļu ietekmē konkrētās aktivitātes radītā
63slodze).
641.pielikuma 2.tabula. Slodžu
65nozīmības vērtēšanai izmantotā skala
66Skala
67Kategorijas
68Kategoriju
69apraksts slodžu nozīmības vērtējumam
70Kategoriju
71apraksts slodžu ietekmes telpiskās nozīmības vērtējumam
721
73Zema
74ietekme
75Sektors/aktivitāte dod <
7620 % no kopējās slodzes uz deskriptoru
77Sektora/aktivitātes radītā
78slodze ietekmē < 5 % no Latvijas jūras ūdeņiem
792
80Vidēja
81ietekme
82Sektors/aktivitāte dod 20-30
83% no kopējās slodzes uz deskriptoru
84Sektora/aktivitātes radītā
85slodze ietekmē 5 -20 % no Latvijas jūras ūdeņiem
1Izpētes pasākumi ir tehniski īstenojami.
21 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas
3izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Pieejams:
4http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf
52 LHEI, 2015. "Priekšlikumu izstrāde
6pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai".
7Noslēguma ziņojums pieejams:
8http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf
93 LHEI, 2015. "Priekšlikumu izstrāde
10pasākumu programmai laba jūras vides stāvokļa panākšanai".
11Noslēguma ziņojums pieejams:
12http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf
134 LVAF projekta Nr.1-08/197/2013 "Latvijas
14upju slodžu modelēšana" rezultātu pārskats, LHEI,
1585.lpp.
165 Kampaņas "Mana jūra" ietvaros,
172012.-2014. gads
186 HELCOM Marine litter action plan, 2015.
19Pieejams:
20http://helcom.fi/action-areas/waste-water-litter/marine-litter/marine-litter-action-plan
21Vides aizsardzības un
22reģionālās attīstības ministra vietā -
23tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
1Lai sasniegtu labu vides stāvokli jūrā, Latvijai jāsamazina
2kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un
3Baltijas jūru līdz 1.tabulā norādītajām bāzes scenārija slodzēm,
4tāpēc jāīsteno pasākumi, kas dos iespēju samazināt slodzes līdz
5nepieciešamajam līmenim.
61.tabula. Kopējā slāpekļa un kopējā fosfora normalizētajās
7references slodzes no sauszemes un atmosfēras, saskaņā ar
8HELCOM PLC 5.5. novērtējumu1
9Reģions
10Fosfora
11references slodžu vērtība tonnas/gadā
12Slāpekļa
13references slodžu vērtība tonnas/gadā
14Rīgas līcis
151 959
1666 284
17Baltijas jūra
18269
1911 675
20Kopā
212 228
2277 959
23Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Virkne zinātnisku
24pētījumu ir apstiprinājuši faktu, ka izmaiņas Baltijas jūrā
25notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie
26bioģeoķīmiskie procesi. Tāpēc, saskaņā ar kopējo izpratni par
27Baltijas jūrā notiekošo procesu laika skalu, ir atzīts, ka
28īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai var paiet
29ļoti ilgs laiks − vismaz 30 līdz 50 gadi − līdz tiek sasniegts
30vēlamais stāvoklis. To ļoti labi demonstrē modeļa aprēķini
31(HELCOM 2014) par izmaiņām ziemas slāpekļa un fosfora
32koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas ūdeņu virsējā slānī
33(1.attēls).
341.attēls. Izmaiņas ziemas slāpekļa un fosfora
35koncentrācijās Baltijas jūras centrālās daļas virsējā ūdens
36slānī. Adaptēts no HELCOM (2014.)2
37(1) Pelēkās līnijas reprezentē scenāriju, kad slodzes tiek
38saglabātas 1997.-2003.gada līmenī, sarkanās - ja tiek īstenota
39nepieciešamā slodžu samazināšana.
40(2) Raustītā līnija apzīmē mērķkoncentrāciju.
41Kā var redzēt no attēla, īstenojot pasākumus (0 gads),
42slāpekļa koncentrācija iekšējo procesu rezultātā sākotnēji var
43pat pieaugt, un izteikta samazināšanās tendence būs novērojama
44tikai pēc 10-20 gadiem. Vienlaikus fosfora koncentrācija uzrāda
45stabilu samazināšanās tendenci. Kopumā šādas prognozes ir
46noderīgas, lai novērtētu izmaiņu tendences un laika skalu, bet
47nevar tikt izmantotas, lai ļoti precīzi paredzētu gadu, kurā tiks
48sasniegts labs stāvoklis. Tāpēc, īstenojot uz jūras vides
49stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus, kā starpmērķis būtu
50jāizvirza koncentrāciju samazināšanās tendence. Mērķa
51koncentrācijas sasniegšana paliek kā gala rezultāts. Ņemot vērā
52modeļa aprēķina rezultātus, eitrofikācijas gadījumā ir pamatoti
53noteikt, ka labs vides
54stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabīgo
55apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu atbilstoši Jūras
56stratēģijas pamatdirektīvas 14.panta 1.punkta "e"
57apakšpunktam.
581 HELCOM, 2015. Updated Fifth Baltic Sea
59pollution load compilation (PLC-5.5). Baltic Sea Environment
60Proceedings No.145
612 HELCOM, 2014. Eutrophication status of the
62Baltic Sea 2007-2011 - A concise thematic assessment. Baltic
63Sea Environment Proceedings No.143
64Vides aizsardzības un
65reģionālās attīstības ministra vietā -
66tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs