7. pants

1Troksnis un cita veida enerģija

2nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

3Mērķis nosaka to, ka troksnis vai cita veida enerģija, kas

4tiek novadīta jūras vidē, nesasniedz līmeni, pie kura ir

5novērojama tā negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu.

6Latvijas jūras ūdeņiem noteikto vides mērķu saikne ar jūras

7vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem

8raksturlielumiem2 (D3) norādīta

91.tabulā.

101.pielikuma 1.tabula.Jūras vides mērķu saikne

11ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem

12raksturlielumiem (D)

13Latvijas

14jūras ūdeņiem noteiktie jūras vides mērķi

15Jūras

16vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi

17("D")

18JVM1: Antropogēnās aktivitātes

19nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas

20D1 Bioloģiskā daudzveidība

21D2 Svešās sugas

22D4 Barības ķēdes

23D6 Jūras dibena integritāte

24JVM2: Jūras resursu

25izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu

26D3 Komerciāli izmantotās zivis

27JVM3: Eitrofikācija nerada

28negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmu

29D5 Eitrofikācija

30JVM4: Jūrai raksturīgs

31hidromorfoloģisks stāvoklis

32D7 Izmaņas hidrogrāfiskajos apstākļos

33JVM5: Piesārņojošo vielu

34koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras

35ekosistēmu

36D8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē

37D9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās

38jūras veltēs

39JVM6: Cietie atkritumi nerada

40nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

41D10 Jūru piesārņojošie atkritumi

42JVM7: Troksnis un cita veida

43enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

44D11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)

451.3. Saikne starp nozaru radīto

46spiedienu, slodzēm, jūras vides mērķiem un stāvokli

47raksturojošiem kritērijiem

48Aprēķinātās slodzes uz jūras vidi parasti summējas no vairāku

49tautsaimniecības nozaru radītajām tiešajām vai netiešajām

50slodzēm. Tā kā dažādu nozaru radīto slodžu apjomi un intensitāte

51atšķiras, ir jānovērtē katras nozares proporcionālā ietekme.

52Šobrīd pieejamās informācijas un zināšanu apjoms nav pietiekams,

53lai precīzi kvantitatīvi noteiktu katra avota īpatsvaru kopējā

54slodzē. Tāpēc, lai noteiktu nozares ar vislielāko ietekmi uz

55vides stāvokli, tika ņemta vērā citu valstu pieredze un

56novērtējumam tika izmantota daļēji kvantitatīva pieeja, kas

57balstās uz eksperta vērtējumu.

58Slodžu nozīmības novērtējumu veido divi elementi:

591. katras aktivitātes radītās slodzes relatīvā nozīmība, jeb

60ieguldījums kopējā slodzē uz kvalitatīvo raksturlielumu;

612. slodzes ietekmes telpiskā nozīmība (cik lielu Latvijas

62jūras ūdeņu daļu ietekmē konkrētās aktivitātes radītā

63slodze).

641.pielikuma 2.tabula. Slodžu

65nozīmības vērtēšanai izmantotā skala

66Skala

67Kategorijas

68Kategoriju

69apraksts slodžu nozīmības vērtējumam

70Kategoriju

71apraksts slodžu ietekmes telpiskās nozīmības vērtējumam

721

73Zema

74ietekme

75Sektors/aktivitāte dod <

7620 % no kopējās slodzes uz deskriptoru

77Sektora/aktivitātes radītā

78slodze ietekmē < 5 % no Latvijas jūras ūdeņiem

792

80Vidēja

81ietekme

82Sektors/aktivitāte dod 20-30

83% no kopējās slodzes uz deskriptoru

84Sektora/aktivitātes radītā

85slodze ietekmē 5 -20 % no Latvijas jūras ūdeņiem