Par plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2016.–2020. gadā" 7. pants

Troksnis un cita veida enerģija

nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

Mērķis nosaka to, ka troksnis vai cita veida enerģija, kas

tiek novadīta jūras vidē, nesasniedz līmeni, pie kura ir

novērojama tā negatīva ietekme uz jūras ekosistēmu.

Latvijas jūras ūdeņiem noteikto vides mērķu saikne ar jūras

vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem

raksturlielumiem2 (D3) norādīta

1.tabulā.

1.pielikuma 1.tabula.Jūras vides mērķu saikne

ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem

raksturlielumiem (D)

Latvijas

jūras ūdeņiem noteiktie jūras vides mērķi

Jūras

vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi

("D")

JVM1: Antropogēnās aktivitātes

nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas

D1 Bioloģiskā daudzveidība

D2 Svešās sugas

D4 Barības ķēdes

D6 Jūras dibena integritāte

JVM2: Jūras resursu

izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu

D3 Komerciāli izmantotās zivis

JVM3: Eitrofikācija nerada

negatīvu ietekmi uz Jūras ekosistēmu

D5 Eitrofikācija

JVM4: Jūrai raksturīgs

hidromorfoloģisks stāvoklis

D7 Izmaņas hidrogrāfiskajos apstākļos

JVM5: Piesārņojošo vielu

koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras

ekosistēmu

D8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras vidē

D9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās

jūras veltēs

JVM6: Cietie atkritumi nerada

nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

D10 Jūru piesārņojošie atkritumi

JVM7: Troksnis un cita veida

enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

D11 Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)

1.3. Saikne starp nozaru radīto

spiedienu, slodzēm, jūras vides mērķiem un stāvokli

raksturojošiem kritērijiem

Aprēķinātās slodzes uz jūras vidi parasti summējas no vairāku

tautsaimniecības nozaru radītajām tiešajām vai netiešajām

slodzēm. Tā kā dažādu nozaru radīto slodžu apjomi un intensitāte

atšķiras, ir jānovērtē katras nozares proporcionālā ietekme.

Šobrīd pieejamās informācijas un zināšanu apjoms nav pietiekams,

lai precīzi kvantitatīvi noteiktu katra avota īpatsvaru kopējā

slodzē. Tāpēc, lai noteiktu nozares ar vislielāko ietekmi uz

vides stāvokli, tika ņemta vērā citu valstu pieredze un

novērtējumam tika izmantota daļēji kvantitatīva pieeja, kas

balstās uz eksperta vērtējumu.

Slodžu nozīmības novērtējumu veido divi elementi:

1. katras aktivitātes radītās slodzes relatīvā nozīmība, jeb

ieguldījums kopējā slodzē uz kvalitatīvo raksturlielumu;

2. slodzes ietekmes telpiskā nozīmība (cik lielu Latvijas

jūras ūdeņu daļu ietekmē konkrētās aktivitātes radītā

slodze).

1.pielikuma 2.tabula. Slodžu

nozīmības vērtēšanai izmantotā skala

Skala

Kategorijas

Kategoriju

apraksts slodžu nozīmības vērtējumam

Kategoriju

apraksts slodžu ietekmes telpiskās nozīmības vērtējumam

Zema

ietekme

Sektors/aktivitāte dod <

20 % no kopējās slodzes uz deskriptoru

Sektora/aktivitātes radītā

slodze ietekmē < 5 % no Latvijas jūras ūdeņiem

Vidēja

ietekme

Sektors/aktivitāte dod 20-30

% no kopējās slodzes uz deskriptoru

Sektora/aktivitātes radītā

slodze ietekmē 5 -20 % no Latvijas jūras ūdeņiem

Augsta

ietekme

Sektors/aktivitāte dod 30-50

% no kopējās slodzes uz deskriptoru

Sektora/aktivitātes radītā

slodze ietekmē 20-60 % no Latvijas jūras ūdeņiem

Ļoti

augsta ietekme

Sektors/aktivitāte dod >

50 % no kopējās slodzes uz deskriptoru

Sektora/aktivitātes radītā

slodze ietekmē > 60 % no Latvijas jūras ūdeņiem

Avots: LHEI, adaptēta citu valstu (Holandes un

Beļģijas) nacionālā pieeja

Piemēram, ja aktivitātes radītā slodze dod lielu ieguldījumu

kopējā slodzē uz kvalitatīvo raksturlielumu (vairāk par 50 %) un

slodze ietekmē lielāko daļu (vai pat visus) Latvijas jūras ūdeņu,

tad pasākumi slodzes samazināšanai no šādas aktivitātes dos lielu

ieguldījums JVM sasniegšanā.

Veicot slodžu nozīmības apkopojumu (3.tabula), var izveidot

aktivitāšu nozīmības matricu. Katrai aktivitātes/slodzes

kombinācijai izveidotajai matricai tiek piemērots lielākās

nozīmības vērtējums, jo aktivitātes nozīmība var atšķirties

atkarībā no kvalitatīvā raksturlieluma.

1.pielikuma 3.tabula. Slodžu

nozīmības apkopojums

Aktivitātes (nozares), kas rada slodzes

Slodzes

(atbilstoši Direktīvas III pielikuma 2.tabulai)

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Transports

Kuģniecība (t.sk. ostas)

Zvejniecība

Akvakultūra

Enerģijas ieguve

Apkure (centralizētā un individuālā)

Rūpnieciskā ražošana

Hidrobūves

Tūrisms un rekreācija

Dažādi iekšzemes avoti

Militārās aktivitātes

Biogēnu ienese

Piesārņojošo vielu ienese

Selektīva īpatņu izņemšana

Svešo sugu introdukcija

Fizikālā ietekme

Piezveja

Fiziska iedarbība uz bentisko substrātu un bentisko

sabiedrību

Cieto atkritumu ienese jūras un piekrastes vidē

Trokšņa un cita veida enerģijas ievadīšana

Slodžu relatīvās nozīmības detalizētākas analīzes rezultāti ir

atspoguļoti attēlos.

1.3.1. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.1 (JVM1) "Antropogēnās aktivitātes nav

negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas"

1.pielikuma 1.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi

ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D1

Bioloģiskā daudzveidība" Avots: LHEI

1.pielikuma 4.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav

negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas" saistībā ar

D1 "Bioloģiskā daudzveidība"

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D1: Bioloģiskā

daudzveidība.

JVM1: Antropogēnās aktivitātes

nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas

Biogēnu ienese

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Transports

Kuģniecība t.sk. ostas

Akvakultūra

Enerģijas ieguve

Apkure

Rūpniecība

Kaitīgo vielu ienese

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Transports

Kuģniecība t.sk. ostas

Akvakultūra

Enerģijas ieguve

Apkure

Rūpniecība

Selektīva īpatņu izņemšana

Zvejniecība

Svešo sugu introdukcija

Kuģniecība t.sk. ostas

Akvakultūra

Fizikālā ietekme

Kuģniecība t.sk. ostas

Zvejniecība

Hidrobūves

Piezveja

Zvejniecība

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.pielikuma 2.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi

ietekmējušas jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D2

Svešās sugas". Avots: LHEI

1.pielikuma 5.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav

negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas" saistībā ar

"D2 Svešās sugas"

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D2: Svešās sugas.

JVM1: Antropogēnās aktivitātes

nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas

Svešo sugu ievadīšana vidē

Kuģniecība

Akvakultūra

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.pielikuma 3.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi

ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar "D4

Barības ķēdes" Avots: LHEI

1.pielikuma 6.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav

negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar

"D4 Barības ķēdes".

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

4 Barības ķēdes.

JVM: Antropogēnās aktivitātes

nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas

Biogēnu ienese

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Transports

Kuģniecība, t.sk. ostas

Akvakultūra

Enerģijas ieguve

Apkure

Rūpniecība

Kaitīgo vielu ienese

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Transports

Kuģniecība, t.sk. ostas

Akvakultūra

Enerģijas ieguve

Apkure (publiskā un individuālā)

Rūpniecība

Selektīva īpatņu izņemšana

Zvejniecība

Svešo sugu introdukcija

Kuģniecība t.sk. ostas

Akvakultūra

Piezveja

Zvejniecība

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.pielikuma 4.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi

ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar D6

"Jūras dibena integritāte" Avots: LHEI

1.pielikuma 7.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM1 "Antropogēnās aktivitātes nav

negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un sugas" saistībā ar

D6 "Jūras dibena integritāte"

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D6: Jūras dibena

integritāte.

JVM1 "Antropogēnās

aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas Jūras biotopus un

sugas

Fiziska iedarbība uz bentisko

substrātu un bentisko sabiedrību

Kuģniecība

Akvakultūra

Hidrobūves

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.3.2. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.2 (JVM2) "Jūras resursu izmantošana ir

ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu"

1.pielikuma 5.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM2 "Jūras resursu izmantošana ir

ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu" saistībā ar D3

"Komerciāli izmantotās zivis" Avots: LHEI

1.pielikuma 8.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM2 "Jūras resursu izmantošana ir

ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu" saistībā ar D3

"Komerciāli izmantotās zivis".

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D3: Komerciāli izmantotās

zivis.

JVM2: Jūras resursu

izmantošana ir ilgtspējīga un nedegradē ekosistēmu

Selektīva īpatņu izņemšana

Zvejniecība

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.3.3. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.3 (JVM3) "Eitrofikācija nerada

negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu"

1.pielikuma 6.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM3 "Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi

uz Jūras ekosistēmu" saistībā ar D5

"Eitrofikācija". Avots: LHEI

1.pielikuma 9.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM3 "Eitrofikācija nerada negatīvu

ietekmi uz Jūras ekosistēmu" saistībā ar D5

"Eitrofikācija"

Ietekmētais Kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors/aktivitāte, kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D5 Eitrofikācija.

JVM3: Eitrofikācija nerada

negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu

Biogēnu un organiskā materiāla

ienese

Lauksaimniecība

Mežsaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Transports

Kuģniecība (tai skaitā ostas)

Akvakultūra

Enerģijas ieguve

Apkure

Rūpniecība

Zvejniecība

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.3.4. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.4 (JVM4) "Jūrai raksturīgs

hidromorfoloģiskais stāvoklis"

1.pielikuma 7.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM4 "Jūrai raksturīgs hidromorfoloģisks

stāvoklis" saistībā ar D7 "Izmaiņas hidrogrāfiskajos

apstākļos". Avots: LHEI

1.pielikuma 10.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM4 "Jūrai raksturīgs

hidromorfoloģisks stāvoklis" saistībā ar D7 "Izmaiņas

hidrogrāfiskajos apstākļos"

Ietekmētais kvalitatīvais

raksturlielums

Slodze

Sektors, kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D7: Izmaiņas hidrogrāfiskajos

apstākļos.

JVM4: Jūrai raksturīgs

hidromorfoloģisks stāvoklis

Fizikāla ietekme

Kuģniecība, t.sk. ostas

Hidrobūves

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.3.5. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.5 (JVM5) "Piesārņojošo vielu

koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras

ekosistēmu"

1.pielikuma 8.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM5 "Piesārņojošo vielu koncentrāciju

līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu"

saistībā ar "D8 Piesārņojošo vielu koncentrācijas jūras

vidē" un "D9 Piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un

citās jūras veltēs" Avots: LHEI

1.pielikuma 11.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM5 "Kaitīgo vielu koncentrāciju

līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu"

saistībā ar D8 "Kaitīgo vielu koncentrācijas jūras

vidē" un D9 "Kaitīgo vielu koncentrācijas zivīs un

citās jūras veltēs"

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D8 un D9: Piesārņojošās

vielas.

JVM5: Piesārņojošo vielu

koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras

ekosistēmu

Sintētisko savienojumu

novadīšana vidē

Lauksaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Kuģniecība t.sk. ostas

Enerģijas ieguve

Apkure (publiskā un individuālā)

Rūpniecība

Nesintētisko (smago metālu)

savienojumu novadīšana vidē

Lauksaimniecība

Ūdens un komunālā saimniecība

Kuģniecība t.sk. ostas

Rūpniecība

Naftas produktu novadīšana

vidē

Transports

Kuģniecība t.sk. ostas

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.3.6. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.6 (JVM6) Attiecībā uz JVM6 "Cietie

atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu"

1.pielikuma 9.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM6 "Cietie atkritumi nerada nevēlamu

ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar "D10 Cietie

atkritumi". Avots: LHEI

1.pielikuma 12.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM6 "Cietie atkritumi nerada nevēlamu

ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar D10 "Cietie

atkritumi"

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D10 Cietie atkritumi.

JVM6 "Cietie atkritumi

nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

Cieto atkritumu ienese jūras

un piekrastes vidē

Iekšzemes avoti

Tūrisms un rekreācija

Zvejniecība

Kuģniecība

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1.3.7. Slodžu nozīmības analīze

jūras vides mērķim Nr.7 (JVM7) "Troksnis un cita veida

enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu"

1.pielikuma 10.attēls. "Aktivitāšu-slodžu-ietekmes

diagramma" JVM7 "Troksnis un cita veida enerģija nerada

nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar "D11

Jūrā ievadītā enerģija (troksnis)". Avots: LHEI

1.pielikuma 13.tabula. Slodžu

nozīmības novērtējums JVM7 "Troksnis un cita veida enerģija

nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu" saistībā ar D11

"Jūrā ievadītā enerģija"

Ietekmētais kvalitatīvais raksturlielums

Slodze

Sektors,

kas rada slodzi

Slodzes

relatīvais nozīmīgums

Ietekmes

telpiskais nozīmīgums

D11 Jūrā ievadītā

enerģija.

JVM7: Troksnis un cita veida

enerģija nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu

Trokšņa un cita veida

enerģijas ievadīšana jūras vidē

Hidrobūves

Tūrisms un rekreācija

Militārās aktivitātes

Kuģniecība

Avots: LHEI ekspertu vērtējums

1 LHEI, 2014. Priekšizpēte pasākumu programmas

izstrādei laba jūras vides stāvokļa panākšanai". Pieejams:

http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf

2 Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra

noteikumi Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa

novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras

vides mērķu izstrādei".

3 Angl. "descriptor", saīsināti

"D" saskaņā ar direktīvu 2008/56/EK.

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

2. pielikums

plānam "Pasākumu programma

laba jūras vides stāvokļa panākšanai

2016.-2020. gadā"

Esošo un plānoto tautsaimniecības

nozaru pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs

izvērtējums

Pilns izvērtējums par to, kā no starptautiskajiem, ES un

Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem

izrietošie esošie un vēl tikai plānotie pasākumi ietekmē jūras

vides stāvokli, sniegts Priekšizpētes (2014) un Priekšlikumu

projekta (2015) noslēguma ziņojumos1. Veicot

izvērtējumu, esošie pasākumi tika sagrupēti slodžu grupās, katrai

grupai atzīmējot vides stāvokli raksturojošo kvalitatīvo

raksturlielumu, kuru slodze ietekmē. Jāatzīmē, ka vienā slodžu

grupā esošie pasākumi var ietekmēt arī vairākus citus

kvalitatīvos raksturlielums. Lai izvērtētu pasākumu efektivitāti,

tika analizēta pasākumu vai to ieviešanas nenoteiktība. Šai

nolūkā analizēti katru pasākumu raksturojošie rādītāji, kas

ietekmē nenoteiktību - (i) pasākuma likumīgais statuss; (ii)

pasākuma ieviešanas statuss; (iii) skaidrība par ieviešamo

pasākumu; (iv) nozīmīgi šķēršļi pasākuma ieviešanai.

Tālāk tekstā sniegts analizēto politikas ietvaru un tiesību

aktu kopsavilkums. Jāatzīmē, ka izvērtējums tika veikts

2014.-2015.gadā.

1) Kvalitatīvais raksturlielums

"bioloģiskā daudzveidība" (D1)

2.pielikuma 1.tabula. Politikas

ietvari un pasākumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Konvencijas

1992.g. Riodežaneiro

Konvencija par bioloģisko daudzveidību;

Bernes konvencija, 1979.g. Konvencija par Eiropas

dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību;

1979.g. Bonnas konvencija par migrējošo savvaļas

dzīvnieku sugu aizsardzību;

Helsinku konvencija, 1992.g. Konvencija par

Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību

Direktīvas

Biotopu direktīva, 92/43/EEK, Padomes direktīva

par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras

aizsardzību;

Putnu direktīva, Eiropas Parlamenta un Padomes

direktīvai 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību;

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES

(2014. gada 23. jūlijs) ar ko izveido jūras telpiskās

plānošanas ietvaru.

Plāni

HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns;

Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais

plāns (2011-2020)

Stratēģijas

ES Bioloģiskās daudzveidības

stratēģija 2020

ES Baltijas jūras reģiona

stratēģija

Latvijas tiesību akti attiecībā uz

bioloģisko daudzveidību

• Sugu un biotopu aizsardzības likums;

• Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu;

• Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām;

• Zvejniecības likums;

• Ministru kabineta 2010.gada 5.janvāra noteikumi Nr.17

"Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām";

• Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumi Nr.83

"Noteikumi par dabas parkiem"

• Ministru kabineta 2006.gada 21.februāra noteikumi

Nr.153 "Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas

Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu";

• Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.199

"Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)

izveidošanas kritēriji Latvijā";

• Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumi

Nr.421 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu

veidu sarakstu";

• Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi

Nr.940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un

apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un

to buferzonu noteikšanu";

• Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296

"Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un

ekonomiskās zonas ūdeņos" ;

• Ministru kabineta 21.22.2015. noteikumi Nr.1165

"Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu

iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas

(introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā

(reintrodukcija).

2) Kvalitatīvais raksturlielums

"Svešās sugas" (D2)

2.pielikuma 2.tabula. Politikas ietvari un tiesību akti

saistībā ar slodzi no svešo sugu un patogēnu ievadīšanas

vidē

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara// tiesību akta nosaukums

Konvencijas

Konvencija par bioloģisko

daudzveidību

Bernes konvencija, Konvencija par Eiropas dzīvās

dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību

Balasta ūdens konvencija, Starptautiskā

konvencija par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un

pārvaldību

Helsinku konvencija, Konvencija par Baltijas

jūras reģiona jūras vides aizsardzību

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras

tiesību konvencija

Direktīvas

Biotopu direktīva, 92/43/EEK, Direktīva par

dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību

Regulas

Regula 708/2007 (2007.gada 11.jūnijs) par

svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu

akvakultūrā"; Regula 1143/2014 (2014.gada

22.oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un

izplatīšanās profilaksi un pārvaldību

Plāni

HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns

• HELCOM BJRP: Balasta ūdens konvencijas

ceļvedis, lai ratificētu un saskaņoti īstenotu 2004.

gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un

nosēdumu kontroli un pārvaldību

• HELCOM BJRP: Baltijas jūras

valstu Ministru deklarācija 2013 (Kopenhāgena)

Globālais Bioloģiskās daudzveidības stratēģiskais

plāns (2011-2020)

Politikas

ES Integrētā jūrlietu

politika

Stratēģijas

ES Bioloģiskās daudzveidības

stratēģija 2020

ES Baltijas jūras reģiona

stratēģija

ES Stratēģija par invazīvajām

sugām

Novērtējot no starptautiskajām konvencijām, ES direktīvām un

regulām, HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna un

rekomendācijām, kā arī Latvijas tiesību aktiem izrietošo pasākumu

(1a un 1b) ieviešanas efektivitāti, izdarīti šādi secinājumi.

Spēkā esošie normatīvie akti regulē svešo sugu ievadīšanu

vidē, aptverot kuģniecības un akvakultūras sektorus. Tomēr

pašlaik ir ieviesti tikai tie pasākumi, kas regulē svešo sugu

ieviešanos saistībā ar akvakultūru. Kuģu balasta ūdeņu

apsaimniekošanu regulējošie pasākumi ir tikai plānoti. Tā kā

2004.gada Starptautiskā konvencija par kuģu balasta ūdens un

nosēdumu kontroli un apsaimniekošanu (turpmāk - Balasta ūdens

konvencija) tikai tiek virzīta ratifikācijai, izstrādājot

Programmu, tika pieņemts, ka tajā noteiktie pasākumi ir uzskatāmi

par pamata (1b) pasākumiem. Ja Balasta ūdens konvencijas

ratifikācija Latvijā kavēsies, var būt nepieciešams pārskatīt

konvencijā noteikto pasākumu klasifikāciju no "pamata"

(1b) uz "papildu" (2a). Plānotie pamata pasākumi aptver

galvenos slodžu avotus (kuģniecību, akvakultūru, ienākšanu no

citiem reģioniem pa dabīgiem ūdensceļiem) un aktivitātes, kas dod

ieguldījumu slodzē. Relatīvi nenosegts ir privātais sektors jeb

iedzīvotāji, kas eksotisku sugu dzīvniekus tur mājas apstākļos un

var izlemt no tiem atbrīvoties, izlaižot vidē vai

kanalizācijā.

Tomēr konkrēti slodzes samazināšanas pasākumi šobrīd nav

zināmi un vēl tikai tiks noteikti (piemēram, attiecībā uz

invazīvo svešo sugu (turpmāk - ISS) ieviešanas un izplatības

novēršanu un pārvaldību, t.sk., izstrādājot rīcības plānu

pasākumiem ISS izplatības ceļu pārvaldībai, piemērojot

apkarošanas pasākumus ISS agrīnā to ieviešanas stadijā).

Secinājums:

Pamata pasākumi ir ieviešanas procesā vai to uzsākšana tiek

plānota. Sagaidāms, ka daļa no tiem tiks ieviesti un dos efektu

jau līdz 2020.gadam. Taču daudziem plānotajiem pasākumiem

ieviešanas termiņš ir neskaidrs. Tomēr sagaidāms, ka ar Balasta

ūdens konvencijas ratifikāciju Latvijā būs jāīsteno noteiktu

pasākumu kopumu, par kuriem šobrīd ir ļoti liela nenoteiktība.

Lai pasākumi būtu efektīvi un samazinātu svešo sugu ienākšanu un

ietekmi uz vidi, ir būtiski ieviest visu pasākumu kopumu.

3) Kvalitatīvais raksturlielums "selektīva

īpatņu (zivju) ieguve" (D3)

Novērtējot no Eiropas Parlamenta un Padomes regulām,

starptautiskajām konvencijām, HELCOM Baltijas jūras

rīcības plāna un rekomendācijām un Latvijas tiesību aktiem

izrietošo pasākumu (1a un 1b - "pamata pasākumi")

ieviešanas efektivitāti, secināts, ka paredzētie pasākumi ir

ieviesti un papildu pasākumi nav nepieciešami.

2.pielikuma 3.tabula. Politikas

ietvari un tiesību akti saistībā ar slodzi no selektīvas īpatņu

(zivju) ieguves

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Konvencijas

Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 1992.gada

Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību;

Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras

reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju;

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada

Jūras tiesību konvencija

Regulas

Regula par KZP, Eiropas Parlamenta un Padomes

Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības

politiku;

Regulas, kas konkrētam gadam

nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas

iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā;

Regula par tehniskajiem pasākumiem zvejas resursu

saglabāšanai Baltijas jūrā, Padomes Regula (EK) Nr.

2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu

saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā;

Regula, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu NNN

zveju, Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido

Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu

nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

Regula par KZP kontroles sistēmu, Padomes Regula

(EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles

sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības

politikas noteikumiem;

Priekšlikums regulai par Baltijas laša daudzgadu

plānu, Priekšlikums - Eiropas Parlamenta un Padomes

Regula, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas laša

krājumam un zvejniecībai, kas šo krājumu izmanto;

Komisijas deleģētā regula (ES)

Nr. 1396/2014 (2014.gada 20.oktobris), ar kuru izveido

izmetumu plānu zvejniecībām, kas darbojas Baltijas

jūrā.

Plāni

HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns

(2007)

• HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru

deklarācija 2013 (Kopenhāgena)

Globālais Bioloģiskās

daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020)

Stratēģijas

ES Bioloģiskās daudzveidības

stratēģija 2020

ES Stratēģija Baltijas jūras

reģionam (EUSBSR)

Latvijas tiesību aktu saraksts, kas

nosaka analīzē ietverto pasākumu ieviešanu

• Zvejniecības likums;

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

• Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296

"Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un

ekonomiskās zonas ūdeņos";

• Ministru kabineta 2015.gada 24.marta noteikumi Nr.141

"Zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un

transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes

noteikumi";

• Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumi

Nr.1015 "Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju

(licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu

par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu";

• Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumi

Nr.1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem

un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos".

4) Kvalitatīvais raksturlielums

"barības ķēdes" (D4)

Specifiski izstrādāti pasākumi attiecībā uz D4 netika

identificēti. Daļa no pasākumiem, kas vērsti uz citiem

raksturlielumiem, ir ar pozitīvu ietekmi arī uz D4, piemēram,

aizsargājamo teritoriju izveide (D1) un zvejas rīku ierobežošana

piekrastē (D3) pozitīvi ietekmē vairāku zivju sugu barības bāzes

un nārsta vietu saglabāšanu, zemūdens biotopu stāvokli. Tāpat

pasākumi, kas tiek vai tiks īstenoti UBAP ietvaros eitrofikācijas

(D5) vai piesārņojošo vielu (D8) samazināšanai, arī būtiski

uzlabos barības ķēžu elementu stāvokli. Tomēr esošais zināšanu

līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu citu kvalitatīvo

raksturlielumu pasākumu efektivitāti uz kvalitatīvo

raksturlielumu D4.

5) Kvalitatīvais raksturlielums

"eitrofikācija" (D5)

2.pielikuma 4.tabula. Politikas

ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no biogēnu ieneses

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Konvencijas

Konvencija par bioloģisko daudzveidību, 1992.gada

Riodežaneiro Konvenciju par bioloģisko daudzveidību

Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras

reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju

Ženēvas konvencija, 1979.gada konvencija par

robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos: Gēteborgas

protokols, 1999.gada Gēteborgas protokols par

paskābināšanās, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa

samazināšanu

MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija

par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās

1978.gada protokolu (MARPOL 73/78): Pielikumi IV, V, un

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada

Jūras tiesību konvencija

Direktīvas

Rūpniecisko emisiju direktīva (IED), Direktīva

2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām

emisijām (no 2014.g. janvāra jau aizstājusi Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK par piesārņojuma

integrētu novēršanu un kontroli un Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīvu 2000/76/EK par atkritumu

sadedzināšanu);

Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva, Direktīva

2001/80/EK (2001.gada 23.oktobris) par ierobežojumiem

attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no

lielām sadedzināšanas iekārtām (No 2016.g. janvāra tiks

aizstāta ar IED);

Nacionālā pieļaujamo emisiju direktīva (NECD-I),

Direktīva 2001/81/EK (2001.gada 23.oktobris) direktīva par

valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām

atmosfēru piesārņojošām vielām;

Nitrātu direktīva, Direktīva 91/676/EEK

(1991.gada 12.decembris) attiecībā uz ūdeņu aizsardzību

pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes

nitrāti;

Ostas atkritumu iekārtu direktīva, Direktīva

2000/59/EK (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām, kas

paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

Atpūtas kuģu direktīva, Direktīva (1994.gada

16.jūnijs) 94/25/EK Par dalībvalstu likumu, noteikumu un

administratīvo nosacījumu tuvināšanu attiecībā uz atpūtas

kuģiem;

Direktīva par komunālo notekūdeņu attīrīšanu,

Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs) par

komunālo notekūdeņu attīrīšanu;

Ūdens struktūrdirektīva (ŪSD), Direktīva

2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu

Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

Regulas

Regula par mazgāšanas līdzekļiem, Regula Nr.

648/2004 (2004.gada 31.marts) par mazgāšanas līdzekļiem,

kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada

14.marta Regulu (ES) Nr. 259/2012 attiecībā uz fosfātu un

citu fosfora savienojumu izmantošanu patērētāju veļas

mazgāšanas līdzekļos un patērētāju automātiskajās trauku

mazgājamās mašīnās lietojamos mazgāšanas līdzekļos.

Plāni

HELCOM BJRP, Baltijas jūras

rīcības plāns (2007)

• HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru

deklarācija 2013 (Kopenhāgena)

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/5 par komunālo

notekūdeņu attīrīšanu

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/6 par notekūdeņu

vietējo (on-site) attīrīšanu vienģimeņu mājās, mazos

uzņēmumos un apdzīvotās vietās līdz 300 CE.

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/7 par

pasākumiem, kas vērsti uz polifosfātu aizstāšanu mazgāšanas

līdzekļos

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 par

''netiešās maksas'' sistēmas piemērošanu

kuģu radītajiem atkritumiem un zvejas tīklos noķertajiem

jūras atkritumiem Baltijas jūras reģionā

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/13 par

ekonomisko stimulu ieviešanai kā papildinājumu esošiem

regulējumiem, lai samazinātu emisijas no kuģiem

• HELCOM BJRP: Rīcības plāns par "nulles

izplūdes" principu, rīcības plāns vides

pasargāšanai no platformām jūrā

Globālais Bioloģiskās

daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020)

Politikas

ES kopējā lauksaimniecības

politika (KLP)

ES integrētā jūrlietu

politika

Stratēģijas

ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, 2020

Blueprint, ES

Stratēģija Eiropas ūdens resursu aizsardzībai, lai

nodrošinātu kvalitatīva ūdens pieejamību cilvēku,

ekonomisko un vides vajadzību nodrošināšanai

ES Stratēģija Baltijas jūras

reģionam

Latvijas tiesību akti, kas nosaka analizē ietverto pasākumu

ieviešanu:

• Aizsargjoslu likums;

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

• Krimināllikums;

• Atkritumu apsaimniekošanas likums;

• Augu aizsardzības likums;

• Likums Par piesārņojumu;

• Ministru kabineta 2011.gada 11.janvāra noteikumi

Nr.33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no

lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar

nitrātiem" (Dec.2014.: apspriešanā ir jaunu MK noteikumu

projekts);

• Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi

Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju

ūdenī";

• Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi

Nr.42 ''Noteikumi par pazemes ūdens resursu

apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem'';

• Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumi

Nr.92 ''Prasības virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un

aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu

izstrādei'';

• Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118

''Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu

kvalitāti'';

• Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi

Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas

vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas

prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu";

• Ministru kabineta 2009.gada 17.februāra noteikumi

Nr.158 ''Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides

monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra

izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai'';

• Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi

Nr.179 ''Noteikumi par upju baseinu apgabalu

robežu aprakstiem'';

• Ministru kabineta 2004.gada 31.marta noteikumi Nr.181

''Par Rīcības programmu komunālo notekūdeņu un bīstamo

vielu radītā virszemes ūdeņu piesārņojuma

samazināšanai'';

• Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.186

''Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko

savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos

šķīdinātājus'';

• Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.187

''Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu

piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas

iekārtām'';

• Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumi

Nr.214 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN

223-99 "Kanalizācijas ārējie tīkli un būves";

• Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi

Nr.231 ''Par Rīcības programmu kopējo emisiju

samazināšanai gaisā'';

• Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumi Nr.295

''Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku

attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību

vides un lauku ainavas uzlabošanai'';

• Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339

"Noteikumi par ostu formalitātēm";

• Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.362

''Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta

izmantošanu, monitoringu un kontroli";

• Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr.401

''Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu

sadedzināšanas iekārtu darbībai'';

• Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi Nr.419

''Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo

emisiju gaisā'';

• Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobrī noteikumi

Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu

pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas

plānu izstrādes kārtība";

• Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi

Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu

laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009";

• Ministru kabineta 2004.gada 27.jūlija noteikumi

Nr.628 ''Īpašās vides prasības piesārņojošo

darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs'' (Dec.2014.:

apspriešanā ir jaunu MK noteikumu projekts);

• Ministru kabineta 2009.gada 25.jūnijs noteikumi

Nr.646 "Noteikumi par upju baseinu apgabalu

apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām";

• Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi

Nr.647 "Noteikumi par atpūtas kuģu būvniecību,

atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū" (zaudējis

spēku no 2016.gada 5.februāra, kad stājās spēkā Ministru kabineta

2016.gada 12.janvāra noteikumi Nr.27 "Noteikumi par atpūtas

kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un

piedāvāšanu tirgū"");

• Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi

Nr.736 ''Noteikumi par ūdens resursu lietošanas

atļauju'';

• Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi

Nr.780 "Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas

kārtība";

• Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi

Nr.782 ''Noteikumi par mazgāšanas līdzekļu būtisko

prasību ievērošanas uzraudzību";

• Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi

Nr.858 ''Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu

raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un

antropogēno slodžu noteikšanas kārtību'';

• Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi

Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

noteikumi".

Tā kā "pamata" pasākumi ir jāīsteno galvenokārt

iekšzemē, tad tie ir iekļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes 2000.gada 23.oktobra Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido

sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens

struktūrdirektīva) 2015.gadā izstrādātajos Latvijas upju baseinu

apsaimniekošanas plānos 2016.-2021.gadam2 (UBAP) un

galvenokārt vērsti uz komunālo notekūdeņu un lauksaimniecības

radīto slodžu samazināšanu. UBAP tika izstrādāti vienlaicīgi ar

Programmas izstrādi un tajos iekļauti papildu pasākumi, kas dos

būtisku stāvokļa uzlabojumu attiecībā uz D5

"Eitrofikācija".

Savukārt izstrādātajos Plūdu riska pārvaldības plānos

2016.-2021.gadam paredzētie pasākumi katram no četriem upju

baseinu apgabaliem veicinās nelabvēlīgas ietekmes jūras videi

novēršanu plūdu, jūras uzplūdu un krasta erozijas procesu

rezultātā it īpaši nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas un

īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča piekrastē.

UBAP pasākumu programmā ietvertie papildu pasākumi ir pamata

pasākumi Programmā un tie sekmēs arī Direktīvā un HELCOM

BJRP noteikto LJVS panākšanu. UBAP ietvertie pamata un papildu

pasākumi būs jāievieš gan slodžu radītājiem (dažādām

tautsaimniecības nozarēm, pirmkārt, lauksaimniecībai, komunālo

notekūdeņu attīrīšanas uzņēmumiem), gan ūdeņu apsaimniekotājiem

(atbildīgās institūcijas), gan jebkuram ūdens resursu lietotājam.

Papildu pasākumi skar visas tautsaimniecības nozares, kas rada

būtisku slāpekļa un fosfora piesārņojuma slodzi uz

ūdensobjektiem. Relatīvi nenosegts ir privātais sektors,

piemēram, mazdārziņi vai privātmāju rajoni, kas nav pieslēgti

centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Bez tam piemājas dārziņu

apsaimniekotāji nekontrolēti var izmantot augsnes mēslojumu.

Secinājumi: Ja

plānotie pasākumi tiks īstenoti, to kopums uzskatāms par

efektīvu, lai samazinātu slāpekļa slodzes un to izraisītās

eitrofikācijas apmērus. Pasākumi, kas līdz šim ir bijuši vērsti

uz augsnes erozijas radītajām fosfora slodzēm, nav bijuši

pietiekoši efektīvi. UBAP kā papildu pasākums ir iekļauta

"zaļo (nekultivēto, veģetācijas klāto) buferjoslu"

izveide ap ūdenstecēm un ūdenstilpēm lauksaimniecībā izmantotajās

zemēs. Tā kā šāds pasākums līdz šim īstenots nelielās platībās,

šādu buferjoslu efektivitāte Latvijas apstākļos ir neskaidra.

Tomēr var prognozēt, ka "zaļās buferjoslas" pēc to

izveidošanas būtiski samazinās izkliedēto piesārņojuma avotu

radīto slodžu apjomus. Vienlaikus jāatzīmē, ka šobrīd nav

iespējams precīzi paredzēt, vai samazinājuma apjoms atbildīs

nepieciešamajam. Tāpat arī tikai nedaudzu plānoto pasākumu

ieviešana ir skaidri definēta. Daļa šo pasākumu ir plānošanas

stadijā, tāpēc nav skaidrs to sagaidāmais efekts, kā arī nav

zināms pasākumiem pieejamais finansējums, bet to ieviešanas

kontrole ir zemā līmenī.

6) Kvalitatīvais raksturlielums "jūras dibena

integritāte" (D6) novērtēta:

2.pielikuma 5.tabula. Tiesību akti saistībā ar slodzi kas

ietekmē jūras dibena integritāti

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Direktīvas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK

(2001.gada. 27.jūnijs) par noteiktu plānu un programmu

ietekmes uz vidi novērtējumu;

Biotopu direktīva, Padomes Direktīva 92/43/EEK

(1992.gada. 21.maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas

un floras aizsardzību

Regulas

Padomes Regula Nr. 2187/2005 (2005.gada 25.decembris), ar

ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai

Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza

Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.

88/98;

Padomes Regula Nr. 1380/2013 (2013.gada 11.decembris) par

kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes

Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ

Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un

Padomes Lēmumu 2004/585/EK;

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014

(2014.gada 15.maijs) par Eiropas Jūrlietu un

zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK)

Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 61/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK)

Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES)

Nr. 1255/2011.

Latvijas tiesību akti, kas nosaka

analizē ietverto pasākumu ieviešanu:

Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu;

Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.475

"Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un

padziļināšanas kārtība";

Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumi Nr.296

"Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un

ekonomiskās zonas ūdeņos";

Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta noteikumi Nr.652

"Aizsargājamās jūras teritorijas "Nida-Pērkone"

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi";

Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta noteikumi Nr.653

"Aizsargājamās jūras teritorijas "Rīgas līča rietumu

piekraste" individuālie aizsardzības un izmantošanas

noteikumi";

Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumi Nr.807

"Aizsargājamās jūras teritorijas "Irbes šaurums"

individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Izvērtējot no ES un Latvijas tiesību aktiem izrietošo 1a un 1b

pasākumu ieviešanas efektivitāti, secināts, ka visredzamākais

pozitīvais efekts ir Ministru kabineta 2007.gada 2.maija

noteikumu Nr.296 regulējumam, kas ierobežo zvejas traļu

izmantošanu piekrastes zonā (līdz 20 m dziļumam), kas būtiski

samazina fizisko ietekmi uz bentiskajiem biotopiem. Daļa no

pasākumiem, kas vērsti uz citiem kvalitatīvajiem

raksturlielumiem, ir ar pozitīvu ietekmi arī uz deskriptoru D6.

Tomēr kopumā esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai

korekti izvērtētu citu kvalitatīvo raksturlielumu pasākumu

ietekmi uz D6.

7) Kvalitatīvajam raksturlielumam

"Pastāvīgas hidrogrāfisko apstākļu pārmaiņas"

(D7) specifiski izstrādāti pasākumi netika identificēti.

Esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu

citu deskriptoru pasākumu ietekmi uz kvalitatīvo raksturlielumu

D7.

8) Kvalitatīvie raksturlielumi

"Piesārņojošās vielas un savienojumi"

(D8) un "Piesārņojošās vielas zivīs un

citās jūras veltēs" (D9). Novērtējot no konvencijām, ES

tiesību aktiem, HELCOM BJRP un rekomendācijām, politikas

iniciatīvām un Latvijas tiesību aktiem izrietošos pasākumus (1a

un 1b), izdarīti secinājumi par to ieviešanas efektivitāti.

Ieviestie pasākumi ir vērsti uz piesārņojošo vielu emisiju no

rūpnieciskiem un lauksaimniecības objektiem regulēšanu, nosakot

maksimāli pieļaujamos emisiju apjomus. UBAP, kas tika izstrādāti

vienlaicīgi ar Programmu, iekļautie pasākumi ir uzskatāmi par

Programmas pamata pasākumiem, kas veicinās jūras vides stāvokļa

uzlabošanos.

2.pielikuma 6.tabula. Politikas ietvari un pasākumi

saistībā ar slodzi no piesārņojošo vielas vielu

(izņemot naftas produktus) ieneses

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Konvencijas

AFS konvencija, 2001.gada Starptautiskās

konvencijas par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu

kontroli;

Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār

kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to

aizvākšanu

COLREG, 1972.gada Konvencija par starptautiskiem

kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

Ženēvas konvencija, 1979.gada konvencija par

robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos:

Protokols par noturīgajiem organiskajiem

piesārņotājiem, 1998.gada Protokols par Noturīgajiem

organiskajiem piesārņotājiem;

Gēteborgas protokols, 1999.gada Gēteborgas

protokols par paskābināšanās, eitrofikācijas un piezemes

ozona līmeņa samazināšanu;

Protokols par smagajiem metāliem; 1998.gada

Protokols par smagajiem metāliem;

Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras

reģiona jūras vides aizsardzības konvencija;

Londonas konvencija, 1972.gada Londonas

konvencija par tāda jūras piesārņojuma novēršanu, kas

rodas, izgāžot atkritumus vai citas vielas;

MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija

par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās

1978.gada protokolu;

STCW, Starptautiskā konvencija par jūrnieku

sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu;

STCW-F, 1995.gada Starptautiskā konvencija par

zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī

sardzes pildīšanas standartiem;

Stokholmas konvencija, 2001.gada Konvencija par

noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem;

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada

Jūras tiesību konvencija

Direktīvas

Direktīva par atbildību, Direktīva 2004/35/EK

(2004.gada 21.aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā

uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu

Rūpniecisko emisiju direktīva, Direktīva

2010/75/ES (2010.gada 24.novembris) par rūpnieciskajām

emisijām (IED) (no 2014.g. janvāra jau aizstājusi Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/1/EK (2008.gada

15.janvāris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un

kontroli un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu

2000/76/EK (2000.gada 4.decembris) par atkritumu

sadedzināšanu)

Lielo sadedzināšanas iekārtu direktīva, Direktīva

2001/80/EK (2001.gada 23.oktobris) par ierobežojumiem

attiecībā uz dažu piesārņojošo vielu emisiju gaisā no

lielām sadedzināšanas iekārtām (No 2016.g. janvāra tiks

aizstāta ar IED)

Nacionālo emisiju griestu direktīva (NECD-I),

Direktīva 2001/81/EK (2001.gada 23.oktobris) direktīva par

valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām

atmosfēru piesārņojošām vielām

Prioritāro vielu direktīva, Direktīva 2008/105/EK

(2008.gada 16.decembris) par vides kvalitātes standartiem

ūdens resursu politikas jomā

Jūrnieku sagatavotības direktīva, Direktīva

2008/106/EK (2008.gada 19.novembris) par jūrnieku minimālo

sagatavotības līmeni

Notekūdeņu dūņu direktīva, direktīva 86/278/EEK

(1986.gada 12.jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes,

aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu

dūņas

Seveso II Direktīva, Direktīva 96/82/EK

(1996.gada 9.decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu

briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas

(aizstāta ar Seveso-III no 2015.g.jūnija)

Kuģu radītā piesārņojuma direktīva, Direktīva

2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto

piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem

Ūdens struktūrdirektīva (ŪSD), Direktīva

2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris), ar ko izveido sistēmu

Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

Regulas

CLP Regula, Regula Nr. 1272/2008 (2008.gada

16.decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu,

marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas

67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK)

Nr. 1907/2006

POPs Regula, Regula Nr. 850/2004 (2004.gada

29.aprīlis) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem

REACH Regula, Regula Nr. 1907/2006 (2006.gada

18.decembris), kas attiecas uz ķīmisko vielu reģistrēšanu,

vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu

Regula par alvorganiskajiem savienojumiem, Regula

Nr. 782/2003 (2003.gada 14.aprīlis) par aizliegumu attiecībā

uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

Regula par augu aizsardzības līdzekļiem, Regula

Nr. 1107/2009 (2009.gada 21.oktobris) par augu aizsardzības

līdzekļu laišanu tirgū

Regula par atkritumu sūtījumiem, Regula

Nr. 1013/2006 (2006.gada 14.jūnijs) par atkritumu sūtījumiem

(arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas

izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu

sūtījumiem)

Plāni

HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns

(2007)

• HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru

deklarācija 2013 (Kopenhāgena)

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/8 par par videi

draudzīgām metodēm, lai samazinātu un novērstu dioksīnu un

citu bīstamo vielu emisiju, ko izraisa mazas sadedzināšanas

iekārtas;

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/12 par

apakšreģionālās sadarbības stiprināšanu reaģētspējas

jautājumā

Politikas

ES IMP, Integrēta Eiropas Savienības jūrlietu

politika, COM(2007) 575

Stratēģijas

Blueprint, Stratēģija Eiropas ūdens

resursu aizsardzībai, lai nodrošinātu kvalitatīva ūdens

pieejamību cilvēku, ekonomisko un vides vajadzību

nodrošināšanai

ES Stratēģija Baltijas jūras

reģionam

Latvijas tiesību aktu saraksts, kas

nosaka analizēto pasākumu ieviešanu Latvijā

• Vides aizsardzības likums;

• Likums Par piesārņojumu;

• Atkritumu apsaimniekošanas likums;

• Likums par Ietekmes uz vidi novērtējumu;

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

• Krimināllikums;

• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

• Jūras kodekss;

• Augu aizsardzības likums;

• Ķīmisko vielu likums;

• Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi

Nr.34 ''Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju

ūdenī'';

• Ministru kabineta 2008.gada 29.janvāra noteikumi

Nr.49 "Noteikumi par kuģu drošību";

• Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra noteikumi

Nr.57 "Noteikumi par kuģu pretapaugšanas sistēmu

izmantošanu";

• Ministru kabineta 2013.gada 5.februāra noteikumi

Nr.84 ''Noteikumi par atsevišķu ķīmisku vielu

lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās

iekārtās'';

• Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra

noteikumiNr.92 ''Prasības virszemes ūdeņu, pazemes

ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa

programmu izstrādei'';

• Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumi

Nr.139 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas

vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas

prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu";

• Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.186

''Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko

savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos

šķīdinātājus'';

• Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213

"Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši

aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā

kaitējuma ietekmes būtiskumu";

• Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumi

Nr.231 ''Par Rīcības programmu kopējo emisiju

samazināšanai gaisā'';

• Ministru kabineta 2014.gada 3.jūnija noteikumi Nr.273

"Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz

kuģa";

• Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīla noteikumi

Nr.281 ''Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas

pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un

aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu

izmaksas'';

• Ministru kabineta 2010.gada 21.maija rīkojums Nr.283

"Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo

vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā";

• Ministru kabineta 2011.gada 19.aprīļa noteikumi

Nr.302 "Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un

īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus";

• Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.362

"Noteikumi par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu,

monitoringu un kontroli";

• Ministru kabineta 2011.gada 24.maija noteikumi Nr.401

''Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu

sadedzināšanas iekārtu darbībai'';

• Ministru kabineta 2011.gada 31.maija noteikumi Nr.419

''Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo

emisiju gaisā'';

• Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi

Nr.484 "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas,

uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites

kārtība";

• Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi

Nr.485 "Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu

apsaimniekošanas kārtība";

• Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi

Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu

laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009";

• Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi

Nr.532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska

novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem";

• Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi

Nr.682 "Kārtība, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas

(licences) augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanai";

• Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi

Nr.703 ("Noteikumi par kārtību, kādā izsniedz un

anulē atļauju atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai,

šķirošanai vai uzglabāšanai, kā arī par valsts nodevu un tās

maksāšanas kārtību";

• Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumi

Nr.858 ''Noteikumi par virszemes ūdensobjektu tipu

raksturojumu, klasifikāciju, kvalitātes kritērijiem un

antropogēno slodžu noteikšanas kārtību'';

• Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi

Nr.895 ''Jūrnieku sertificēšanas

noteikumi'';

• Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi

Nr.950 ("Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas,

glabāšanas un lietošanas noteikumi";

• Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi

Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība".

Papildus tika vērtēti pasākumi, kas vērsti uz jūras

piesārņojuma ar naftas produktiem novēršanu. Pasākumi, kas ir

vērsti uz kuģu atkritumu pieņemšanu ostās, ir īstenoti un

darbojas. Īstenošanā esošie pasākumi būtiski samazina kuģu

izraisītos naftas noplūdes gadījumus un to radīto

piesārņojumu.

2.pielikuma 7.tabula. Politikas

ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no naftas produktu

ieneses

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Konvencijas

Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār

kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to

aizvākšanu;

Konvencija par BD, 1992.gada Riodežaneiro

Konvenciju par bioloģisko daudzveidību

CLC, 1992. gada Starptautiskā konvencija par

civilo [civiltiesisko] atbildību par naftas piesārņojuma

radītajiem zaudējumiem;

COLREG, 1972.gada Konvencija par starptautiskiem

kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem;

Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras

reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju;

HNS konvencija, Starptautiska konvencija par

atbildību un kaitējuma kompensāciju sakarā ar bīstamu un

kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru;

MARPOL 73/78, 1973.gada Starptautiskā konvencija

par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās

1978.gada protokolu, I pielikums;

OPRC, Starptautiska konvencija par gatavību,

reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā;

SOLAS, 1974.gada Starptautiskās konvencijas par

cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras;

STCW, Starptautiskā konvencija par jūrnieku

sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu;

STCW-F, 1995.gada Starptautiskā konvencija par

zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī

sardzes pildīšanas standartiem;

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada

Jūras tiesību konvencija

Direktīvas

Direktīva par atbildību, Eiropas Parlamenta un

Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004.gada 21.aprīlis) par

atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma

novēršanu un atlīdzināšanu;

Ostas atkritumu pieņemšanas iekārtu direktīva,

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (2000.gada

27.novembris) par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu

atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

Jūrnieku sagatavotības direktīva, Eiropas

Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīva

2012/35/ES par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni;

Kuģu radītā piesārņojuma direktīva, Eiropas

Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/35/EK (2005.gada

7.septembris) par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju

ieviešanu par pārkāpumiem.

Regulas

Regula 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem,

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006

(2006.gada 14.jūnijs ) par atkritumu sūtījumiem (arī Regula

(EK) Nr. 660/2014 (2014.gada 15.maijs), kas izdara labojumus

Regulā (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem)

Plāni

HELCOM BJRP, Baltijas jūras rīcības plāns

(2007)

• HELCOM BJRP: Baltijas jūras valstu Ministru

deklarācija 2013 (Kopenhāgena)

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 par

"netiešās maksas" sistēmas piemērošanu kuģu

radītajiem atkritumiem un zvejas tīklos noķertajam jūras

atkritumiem Baltijas jūras reģionā

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/11 par

norādījumiem par kuģošanas drošības uzlabošanu Baltijas

jūrā ledus apstākļos

• HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/12 par

apakšreģionālās sadarbības stiprināšanu reaģētspējas

jautājumā;

Globālais Bioloģiskās

daudzveidības stratēģiskais plāns (2011-2020)

Politikas

ES integrētā jūrlietu

politika, COM(2007) 575

Stratēģijas

ES Bioloģiskās daudzveidības

stratēģija 2020

ES Baltijas jūras reģiona

stratēģija

Latvijas tiesību aktu saraksts, kas

nosaka analizē ietverto pasākumu ieviešanu

• Vides aizsardzības likums;

• Krimināllikums;

• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;

• Ķīmisko vielu likums;

• Likums Par piesārņojumu;

• Atkritumu apsaimniekošanas likums;

• Likums par Ietekmes uz vidi novērtējumu;

• Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīla noteikumiNr.187

''Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu

piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas

iekārtām'';

• Ministru kabineta 2007.gada 27.marta noteikumi Nr.213

"Noteikumi par kritērijiem, kurus izmanto, novērtējot īpaši

aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nodarītā

kaitējuma ietekmes būtiskumu";

• Ministru kabineta 2014.gada 3.jūnijā noteikumi Nr.273

"Noteikumi par jūrnieku veselības atbilstību darbam uz

kuģa";

• Ministru kabineta 2007.gada 24.aprīla noteikumi

Nr.281 ''Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas

pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un

aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu

izmaksas'';

• Ministru kabineta 2010.gada 21.maijarīkojums Nr.283

"Par Nacionālo gatavības plānu naftas, bīstamo vai kaitīgo

vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā";

• Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339

"Noteikumi par ostu formalitātēm";

• Ministru kabineta 2002.gada 8.oktobra noteikumi

Nr.455 "Kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu

pieņemšanas kārtība un kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas

plānu izstrādes kārtība";

• Ministru kabineta 2011.gada 11.oktobra noteikumi

Nr.780 "Oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas

kārtība";

• Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi

Nr.895 "Jūrnieku sertificēšanas noteikumi";

• Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi

Nr.1164 "Ostas valsts kontroles kārtība".

10) Kvalitatīvais raksturlielums "jūru

piesārņojošie atkritumi" (D10)

2.pielikuma 8.tabula. Politikas

ietvari un pasākumi saistībā ar slodzi no cieto atkritumu ieneses

jūras un piekrastes vidē

Politikas

ietvara veids

Politikas

ietvara/ tiesību akta nosaukums

Konvencijas

Londonas konvencija un Protokols, 1972.gada

konvencija par jūras piesārņojuma novēršanu, izgāžot

atkritumus un citas vielas (Londonas konvencija) un

1996.gada protokols Londonas konvencijai (Londonas

Protokols)

MARPOL 73/78 (III pielikums),1973.gada

Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no

kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL

73/78), III pielikums

MARPOL 73/78 (V pielikums),1973.gada

Starptautiskā konvencija par piesārņojuma novēršanu no

kuģiem, kas grozīta ar tās 1978.gada protokolu (MARPOL

73/78), V pielikums

Helsinku konvencija, 1992.gada Baltijas jūras

reģiona jūras vides aizsardzības konvencija

UNCLOS, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada

Jūras tiesību konvencija

Bāzeles konvencija, Konvencija par kontroli pār

kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to

aizvākšanu

OPRC, Starptautiska konvencija par gatavību,

reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā

Direktīvas

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2000/59/EK (2000.gada 27.novembris) par ostas iekārtām,

kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku

uzņemšanai

Eiropas parlamenta un Padomes Direktīva

2000/60/EK (2000.gada 23.oktobris) ar ko izveido

sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā

(ŪSD)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2005/35/EK (2005.gada 7.septembris) par kuģu radīto

piesārņojumu un sodu, tostarp kriminālsodu, ieviešanu par

nodarījumiem, kas saistīti ar piesārņojumu (Dokuments

attiecas uz EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/7/EK

(2006.gada 15.februāris) par peldvietu ūdens kvalitātes

pārvaldību un Direktīvas 76/160/EEK atcelšanu

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2008/98/EK (2008.gada 19.novembris) par atkritumiem un

par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz

EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2014/24/ES (2014.gada 26.februāris) par publisko

iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (2004.gada

31.marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu,

piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu

slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Dokuments

attiecas uz EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2014/25/ES (2014.gada 26.februāris) par iepirkumu, ko

īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas,

transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un ar ko atceļ

Direktīvu 2004/17/EK (2004.gada 31.marts) (Dokuments

attiecas uz EEZ)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva

2014/89/ES (2014.gada 23.jūlijs) ar ko izveido jūras

telpiskās plānošanas ietvaru

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK

(1994.gada 20.decembris) par iepakojumu un izlietoto

iepakojumu

Padomes Direktīva 1999/31/EK (1999.gada

26.aprīlis) par atkritumu poligoniem

Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991.gada 21.maijs)

par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes

Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par

iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās

plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu (Dokuments attiecas

uz EEZ), COM(2013) 761

Regulas

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK)

Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu

sūtījumiem (arī Regula (EK) Nr. 660/2014 (2014.gada

15.maijs), kas izdara labojumus Regulā (EK) Nr. 1013/2006

par atkritumu sūtījumiem)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES)

Nr. 508/2014 (2014.gada 15.maijs) par Eiropas Jūrlietu

un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas

(EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 61/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un

(EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu

(ES) Nr. 1255/2011

Plāni

HELCOM BJRP: Baltijas Jūras valstu Ministru

deklarācija 2013 (Kopenhāgena)

HELCOM BJRP: Rekomendācija 28E/10 (15.11.2007.)

par "netiešās maksas" sistēmas piemērošanu kuģu

atkritumiem un zvejas tīklos noķertajiem jūras atkritumiem

Baltijas jūras reģionā

HELCOM Rekomendācija 29/2 (05.05.2008.) par jūras

piesārņojumu ar atkritumiem Baltijas jūras reģionā

Politikas

Eiropas Savienības integrēta jūrlietu politika,

COM(2007) 575

Zaļā Grāmata par Eiropas stratēģiju par plastmasas

atkritumiem vidē, COM(2013) 123

Stratēģijas

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam

(EUSBSR)

Stratēģiskie mērķi un rekomendācijas ES jūras

transporta politikai 2018. gada perspektīvā, COM(2009)

Politikas

iniciatīvas

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei,

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu

komiteja: Publiskais iepirkums, ņemot vērā vides

uzlabošanas aspektus, COM(2008) 400

"Zaļā" pirkuma popularizēšana privātajā

sektorā

Piekrastes sakopšanas

aktivitātes

Zilais karogs

Latvijas tiesību aktu saraksts, kas nosaka analīzē ietverto

pasākumu ieviešanu:

• Atkritumu apsaimniekošanas likums;

• Dabas resursu nodokļa likums;

• Iepakojuma likums;

• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;.

• Likums Par piesārņojumu;

• Publisko iepirkumu likums;

• Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums;

• Ūdens apsaimniekošanas likums;

• Vides aizsardzības likums;

• Krimināllikums;

• Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

• Ministru kabineta 2002.gada 22.janvāra noteikumi

Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju

ūdenī";

• Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi

Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas

kārtība";

• Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumi Nr.339

"Noteikumi par ostu formalitātēm".

Novērtējot no konvenciju, ES tiesību aktu, HELCOM BJRP

un rekomendāciju un politikas iniciatīvu pasākumus (1a un 1b),

izdarīti secinājumi par to ieviešanas efektivitāti.

Ostās īstenotie atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas

pasākumi ir ieviesti un ir efektīvi. Ostām ir izstrādāti

atkritumu apsaimniekošanas plāni un to teritorijās kuģi var nodot

savus atkritumus. Pašvaldības, kuru kompetencē ir uzturēt

piekrastes pludmales zonu, savu iespēju robežās veic pludmales

sakopšanu, īpaši fokusējoties uz peldvietām, nodrošina atkritumu

savākšanu un izvešanu. Pasākumi ir efektīvi publisko peldvietu

zonās un daļēji efektīvi pārējos rajonos. Pasākumi, kas ir vērsti

uz atkritumu šķirošanu un nodošanu atkārtotai pārstrādei, ir

daļēji efektīvi attiecībā uz piekrastes zonas piesārņojuma

samazināšanu. UBAP atzīmē jūru piesārņojošos cietos atkritumus kā

problēmu.

Īstenotie un plānotie pasākumi aptver galvenos pludmales

piesārņojuma ar cietajiem atkritumiem slodžu avotus un

aktivitātes, t.i. piekrastes tūrismu un citas piekrastē

notiekošās aktivitātes. Esošais normatīvais regulējums un

atbilstoši tam ostām izstrādātie atkritumu apsaimniekošanas plāni

aptver arī kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu ostās.

Tomēr, kā to parāda piekrastes zonas novērtējums, īstenotie un

plānotie pasākumi savā kopumā nav pietiekoši efektīvi, lai būtu

iespējams sasniegt LJVS visos piekrastes posmos. Galvenais

trūkums ir izlietoto plastmasas pudeļu apsaimniekošanas sistēmas

neefektivitāte, kā arī plāno plastmasas maisiņu plašā lietošana.

Bez tam, daļa īstenoto pasākumu netiek veikti pietiekoši

intensīvi, piemēram, atkritumu izvešana no atkritumu konteineriem

ne vienmēr notiek ar pietiekamu regularitāti, kā rezultātā

atkritumi tiek mesti zemē, kur tos izvazā putni un zvēri.

Secinājums:

Īstenotie un plānotie pasākumi aptver galvenos pludmales

piesārņojuma avotus un aktivitātes, tomēr tie neveido pietiekoši

efektīvu kopumu. Daļa no īstenotajiem pasākumiem netiek veikta

pietiekoši efektīvi.

11) Kvalitatīvajam raksturlielumam "Enerģijas,

tostarp zemūdens trokšņa ievadīšana" (D11)

specifiski izstrādāti vai plānoti pasākumi netika identificēti.

Esošais zināšanu līmenis nav pietiekošs, lai korekti izvērtētu

citu deskriptoru pasākumu efektivitāti uz kvalitatīvo

raksturlielumu D11.

1 Priekšizpētes (2014) noslēguma ziņojuma 5.

Pielikums, pieejams:

http://www.lhei.lv/docs/2015/Projekti/Prieksizpete%20JSD%20PP_Nosleguma%20atskaite_20141222_gala.pdf

Priekšlikumu projekta (2015) noslēguma ziņojuma 1.pielikums.

Pieejams:

http://www.lhei.lv/docs/2016/Priekslikumi_PP_NoslegumaZinojums.pdf

2 Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāni,

apstiprināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra rīkojumu, ir pieejami:

http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-parvaldiba?id=1107&nid=424

Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministra vietā -

tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

3. pielikums

plānam "Pasākumu programma

laba jūras vides stāvokļa panākšanai

2016.-2020. gadā"

Novērtējums riskam nesasniegt

jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli. Nepieciešamie

papildu pasākumi

"Riska novērtējums"1 ietver salīdzinājumu

starp sagaidāmo jūras vides stāvokli 2020.gadā (ņemot vērā

"bāzes scenārija" pasākumu efektivitāti) un LJVS

sasniegšanai (ko raksturo, izmantojot kvalitatīvos

raksturlielumus, D) noteiktajiem jūras vides mērķiem (JVM).

Pastāvot negatīvai atšķirībai starp sagaidāmo stāvokli un JVM,

pastāv risks nesasniegt mērķi un ir nepieciešams noteikt

"papildu pasākumus" slodžu samazināšanai un vides

stāvokļa uzlabošanai.

Ņemot vērā pieejamās informācijas ierobežotību, it īpaši

kvantitatīvu datu un novērtējumu trūkumu, pasākumu programmas

(turpmāk - Programma) izstrādei bija iespējams izstrādāt tikai

kvalitatīvu "riska vērtējumu", balstoties uz eksperta

vērtējumu. Izņēmums ir kvalitatīvais raksturlielums

"Eitrofikācija" (D5), kam tika izstrādāts kvantitatīvs

novērtējums.

Novērtējums riskam nesasniegt LVS ir veikts šādiem

kvalitatīvajiem raksturlielumiem: D2 "Svešās sugas", D3

"Komerciāli izmantotās zivis", D6 "Jūras dibena

integritāte", D8 "Kaitīgo vielu koncentrācijas jūras

vidē", atsevišķi izdalot novērtējumu attiecībā uz naftas

piesārņojumu, ņemot vērā tā nozīmīgumu Baltijas jūrā, D9

"Kaitīgo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras

veltēs" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi". Nav

veikts atsevišķs novērtējums raksturlielumam "Bioloģiskā

daudzveidība" (D1), jo lielākās ietekmes uz bioloģisko

daudzveidību rada slodzes, kuras ir apskatītas citu

raksturlielumu gadījumā - biogēnu ienese (D5), selektīva īpatņu

izņemšana (D3), svešo sugu introdukcija (D2). Šai gadījumā ar

lielu ticamību var pieņemt, ka, īstenojot atbilstošus pasākumus,

lai sasniegtu LJVS attiecībā uz D5, D3 un D2 gadījumā, tiks

sasniegts LJVS arī raksturlielumam D1.

Nav veikts riska novērtējums arī kvalitatīvajiem

raksturlielumiem D4 "Barības ķēdes", D7 "Izmaiņas

hidrogrāfiskos apstākļos" un D11 "Jūrā ievadītā

enerģija, tai skaitā, zemūdens troksnis", jo šobrīd ir

nepietiekama zināšanu bāze šāda novērtējuma veikšanai.

Secināts, ka lielākais risks nesasniegt LVS no

analizētajiem raksturlielumiem pastāv attiecībā uz

raksturlielumiem D2 "Svešās sugas", D5

"Eitrofikācija" un D10 "Jūru piesārņojošie

atkritumi". Tādēļ šiem raksturlielumiem nepieciešams noteikt

papildu pasākumus.

Riska nesasniegt labu vides stāvokli

izvērtējums2

D5 "Eitrofikācija"

Novērtēta gan augu barības vielu slodžu samazināšanai un

eitrofikācijas apkarošanai plānoto pasākumu efektivitāte, gan

risks ar šiem pasākumiem vien nesasniegt labu vides stāvokli līdz

2020.gadam. Izvērtējums ļauj prognozēt - ja tiks ieviests viss

plānotais pasākumu kopums, tad sagaidāms, ka plānotie pasākumi

dos būtisku uzlabojumu. Ņemot vērā nepieciešamā fosfora slodzes

samazinājuma apjomu, šai Programmā pietiekami ticamā līmenī nevar

paredzēt, vai sagaidāmais slodžu samazinājuma efekts būs

pietiekošs. Turklāt Baltijas jūras iekšējo procesu īpatnību dēļ

ar ļoti augstu ticamību var prognozēt - ieviešot visus paredzētos

pasākumus labs vides stāvoklis līdz 2020.gadam jūrā netiks

sasniegts. Tāpēc ir jāparedz izņēmuma gadījums saskaņā ar

Direktīvas 14.panta 1.punkta e) daļu.

D2 "Svešās sugas".

Vērtējot risku konstatēts - ja tiks ieviests viss plānotais

pasākumu kopums, tas būtiski uzlabos jūras vides stāvokli. Tomēr,

tā kā Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdeņu un

nosēdumu kontroli un pārvaldību ratifikācijas process nav skaidri

zināms, pastāv risks, ka līdz 2020.gadam labs jūras vides

stāvoklis netiks sasniegts.

D10 "Jūru piesārņojošie

atkritumi"

Izvērtējot risku nesasniegt labu vides stāvokli līdz

2020.gadam, var konstatēt, ka esošais stāvoklis nav tuvu LJVS un,

īstenojot tikai esošos un plānotos pasākums, nav sagaidāmi

būtiski uzlabojumi. Līdz ar to pastāv risks nesasniegt labu jūras

vides stāvokli līdz 2020.gadam.

Papildu pasākumi laba vides stāvokļa

sasniegšanai3

D5 "Eitrofikācija"