Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam

1Tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu

2negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās

3iespējas;

1Infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota

2atbilstoši iespējamiem klimata riskiem;

1Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir

2saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām -

3mazināta;

1Rīcības virzieni un uzdevumi

2A. apakšmērķis - uzņēmējdarbības

3vides uzlabošana reģionos

4A.1. rīcības virziens. Vietas

5sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte

6A.1.1. uzdevums. Publiskās

7infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam

8Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, turpinot

9pamatnostādņu esošās situācijas analīzē aprakstītos

102014.-2020.gada atbalsta pasākumus, paredzēts sniegt ES fondu

11atbalstu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras

12(t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras

13attīstība un laukumu sakārtošana industriālajās teritorijās)

14attīstībai atbilstoši pašvaldības noteiktajai teritorijas

15specializācijai uzņēmējdarbībā, t.sk. zināšanu un/vai

16tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā

17attīstībā.30 Atbalsta pasākums ietvers gan jaunu

18industriālo teritoriju veidošanu, gan esošo attīstīšanu, kā arī

19degradētu agrāko industriālo zonu/ražošanas objektu vai

20teritoriju atjaunošanu, sakārtošanu.

21Atbalsta pasākums dos iespēju uzņēmējiem koncentrēt savus

22resursus nevis infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma

23darbības attīstīšanai. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas

24pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības.

25Pašvaldību infrastruktūra ir attīstāma integrēti ar komersantu

26plānotajiem ieguldījumiem. Tāpēc pašvaldību infrastruktūras

27attīstības plānošanai jānorit sadarbībā ar komersantiem un to

28plānotajam investīcijām, t.sk. no ES fondiem (uzdevums veicams

29ciešā sinerģijā ar A.1.2 "Ieguldījumi pamatlīdzekļos

30esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai" un A.2.1.

31"Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta

32darbaspēka piesaistei reģionos").

33Lai padarītu biznesa procesus efektīvākus, veicinātu Latvijas

34uzņēmumu konkurētspēju, kā arī iespēju veiksmīgāk integrēties

35globālajā tirgū, pašvaldība var radīt vidi viedu risinājumu

36piemērošanai un inovācijas attīstībai. Līdz ar to pašvaldības var

37būt gan inovatīvo produktu patērētājs, piemērojot tos savā

38ikdienas darbā efektivitātes uzlabošanai (sinerģija ar uzdevumu

39B.1.3. "Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes

40uzlabošana"), gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs.

41Pašvaldību specializēšanās konkrētu jomu viedo risinājumu

42testēšanā un testa teritoriju radīšanā uzņēmumiem var radīt

43labvēlīgus priekšnosacījumus straujākai ekonomiskai izaugsmei.

44Noteiktas testa teritorijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu

45augstāku pievienoto vērtību un eksportspēju radītajiem

46risinājumiem, testa vidē tos adaptējot un integrējot savā starpā.

47Vienlaikus šāda vide kalpos kā investoru piesaistes instruments.

48Pašvaldību savstarpēja sadarbība, saskaņojot attīstības

49plānošanas dokumentus, kā arī īstenojot sadarbības vai reģionālā

50mēroga projektus, mazinātu konkurenci to starpā, veicinot

51efektīvāku viedo risinājumu ieviešanu un, iespējams, to

52eksportēšanu uz ārzemēm.

53Atbalsts uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai

54vērsts uz to, lai piesaistītu vietējos un ārvalstu investorus, kā

55arī lai sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu

56paplašināšanos pašvaldības teritorijā.

57Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu

58finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

59izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma

60piemērošanas nepieciešamību.

61Atbalsta rezultātā plānots:

621. piesaistīt nefinanšu investīcijas 270 milj. euro

63apmērā;

642. atbalstīt vismaz 133 uzņēmumus ar augstu apgrozījumu;

653. radīt 3 188 jaunas darbavietas iedzīvotājiem jeb 200 milj.

66euro lielu algu fondu.

67A.1.2. uzdevums. Ieguldījumi

68pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai

69Lai reģionos piesaistītu jaunas investīcijas mazo un vidējo

70uzņēmumu produktivitātei, nepieciešams atbalsta instruments

71mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (indikatīvi 55-45%

72līdzfinansējums ieguldījumiem pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu

73un pakalpojumu attīstībai). Atbalsts būtu sniedzams aizdevuma

74veidā (caur akciju sabiedrību "Attīstības finanšu

75institūciju ALTUM", turpmāk - ALTUM), kurš pie nosacījumu

76(piemēram, noteikto rezultātu sasniegšana pēc projekta

77pabeigšanas)31 izpildes tiek pārveidots par grantu.

78Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1.uzdevumā "Publiskā

79infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" paredzētajam

80atbalstam. Līdz ar to priekšroka būs tiem projektiem, kas būs

81saistīti ar pašvaldību attīstības programmā plānotajiem

82ieguldījumiem.

83Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu

84finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

85izstrādi, izvērtējot tirgus nepilnības, t.sk. no pamatojuma,

86risku un mērķgrupu viedokļa, izvērtējot komercdarbības atbalsta

87regulējuma piemērošanas nepieciešamību.

88Atbalsta rezultātā plānots sniegt ieguldījumu darba algu fondā

89231 027 520 euro apmērā, atbalstot vismaz 48 uzņēmumus ar

90augstu apgrozījumu un ceļot to produktivitāti.

91A.1.3. uzdevums. Nekustamā īpašuma regulējuma

92pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus

93atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomam32

94Šobrīd nepastāv atbalsts jeb atvieglojumi pašvaldības

95nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā

96ir veicis apjomīgus finanšu ieguldījumus nomas objektā. Uzdevuma

97risinājums ir rasts konceptuālā ziņojuma "Problēmjautājumi

98saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām

99uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas

100intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" ietvaros

101(Ministru kabineta 2018.gada 14.maija rīkojums Nr.210).

102Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu

103veikšanu Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā.

104Atbalsta rezultātā plānots izveidot jaunu uzņēmējdarbības

105atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu

106efektīvu izmantošanu, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta

107regulējuma piemērošanas nepieciešamību.33

108A.1.4. uzdevums. Atbalsts

109reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas

110izveide

111Šobrīd lielākā daļa attīstības projektu pašvaldībās tiek

112īstenoti, izmantojot ES fondu vai citu ārējo finanšu palīdzību.

113Rezultātā investīcijām veidojas pārrāvumi, jo finansējums nav

114pastāvīgs. Tāpat nav iespējas ātri reaģēt uz izmaiņām vai

115reģionāli specifiskiem izaicinājumiem. Līdz ar to ir nepieciešams

116veidot nacionālā līmenī reģionālo projektu programmu.

117Programmas līdzekļi tiktu izmantoti uzņēmējdarbības atbalsta

118projektiem, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes

119uzlabošanai. Konkrētas atbalstāmās jomas būtu jānosaka trīs

120gadiem, izvērtējot gan uz to brīdi plānotās ES fondu programmas,

121gan pašvaldību un komersantu vajadzības un aktuālos

122izaicinājumus. Reģionālo projektu programmas ietvaros būtu

123iespēja finansēt gan pašvaldību, gan komersantu projektus -

124izvēle būtu jānosaka plānošanas reģiona attīstības padomei.

125Vienlaikus ir funkcionāli jāpilnveido plānošanas reģionu darbība,

126t.sk. uzlabojot lēmumu pieņemšanas mehānismu (sinerģija ar

127B.3.2.uzdevumu "Pašvaldību administratīvi teritoriālās

128reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības

129uzlabošana").

130Reģionālo projektu programmā būtu jāparedz arī iespēja veidot

131uzkrājumu, ko veidotu pašvaldību budžeta iemaksas. Uzkrājuma

132veidošana nepieciešama, jo ir svārstīgs gan ikgadējais pašvaldību

133budžeta nodokļu pieaugums, gan pašvaldību investīciju vajadzību

134pieprasījums.

135Lai turpinātu ekonomisko izaugsmi un veidotos papildus nodokļu

136ieņēmumi šādai reģionālo projektu programmai, būtiski ir

137izstrādāt pastāvīgu mehānismu, kurš sniegtu motivējošu atbalstu

138tām pašvaldībām, kas visaktīvāk reģionā veicina saimniecisko

139darbību, t.sk. atbalstot uzņēmējus vai starppašvaldību

140uzņēmējdarbības iniciatīvām. Līdz ar to tiktu nodrošināts

141nepieciešamais resurss ekonomiskai izaugsmei reģiona

142ietvaros.

143Ņemot vērā, ka laikā no 2016. līdz 2018.gadam pašvaldību

144ieņēmumi pieauguši no 2 367 168 416 euro līdz 2 842 516

145008 euro (par 475 miljoniem euro), pašvaldību IIN

146ieņēmumi - no 1 224 733 968 euro līdz 1 383 040 000

147euro (par 158 miljoniem euro), veidojas resursu

148pieaugumus, ko būtu iespējams izmantot reģionu specifiskiem

149risinājumiem. Lai šos papildus līdzekļus pēc iespējas

150mērķtiecīgāk izmantotu, nepieciešams daļu (%) no pašvaldību

151nodokļu (IIN, NĪN) pieauguma reģionā (kopā ar pašvaldību finanšu

152izlīdzināšanas sistēmu (turpmāk - PFIS)) rezervēt, reģionālā

153mērogā veidojot reģionālo projektu programmu. Vienlaikus

154programmu veidojot, jāņem vērā ekonomikas cikliskums (izaugsmes

155un recesijas periods), kā arī nodokļu politikas izmaiņas, kas var

156būtiski ietekmēt pieejamo līdzekļu apjomu. Tāpat būtu jāņem vērā

157administratīvi teritoriālās reformas rezultāti un valdības lēmumi

158attiecībā uz pašvaldību papildus funkcijām un to izpildei

159nepieciešamo finansējumu no pašvaldību budžetiem. Tāpēc būtiski

160šādu programmu veidot kā vidējā termiņa reģionālās attīstības

161instrumentu. Tāpat ir jāizvērtē iespēja piesaistīt samērīgus

162papildus finanšu avotus ārpus valsts budžeta līdzekļiem

163programmas veidošanai. Ņemot vērā klimata pārmaiņu aktualitāti,

164programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt

165Zaļo investīciju fondu34 finanšu instrumentu

166veidā.

167Turpmākā rīcība reģionālo projektu programmas izveidei

168saistīta ar grozījumu veikšanu Reģionālās attīstības likumā un

169tās darbību reglamentējošā normatīvā regulējuma izstrādi, t.sk.

170izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas

171nepieciešamību.

172Atbalsta rezultātā plānots:

1731. piesaistīt privātās investīcijas 84 milj. euro

174apmērā;

1752. samazināt pašvaldību pakalpojumu sniegšanas izmaksas vismaz

176par 10%.

177A.1.5. uzdevums. Pašvaldību darbības standarts -

178atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai

179Pašvaldības jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus

180uzņēmējdarbības sekmēšanai. Atbalsta pasākumi no pašvaldību puses

181tiek pielāgoti dažādām uzņēmēju grupām, piemēram, ir specifiski

182atbalsta pasākumi uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem, tai skaitā

183tiek sniegtas uzņēmējdarbības konsultanta konsultācijas,

184nodrošināta iespēja piedalīties mājražotāju/amatnieku tirdziņā,

185u.tml. Dažādu uzņēmēju grupu vajadzības atšķiras.

186Problēma ir, ka ne vienmēr pašvaldību īstenotie atbalsta

187pasākumi demonstrē pašvaldības gatavību potenciālo investīciju

188piesaistei vai arī atbalsta pasākumu sniegšanas procesā vērojams

189to kvalitātes trūkums. Tāpat viena veida pakalpojuma vai atbalsta

190saņemšanai var būt atšķirīga kvalitāte starp pašvaldībām,

191piemēram, būvatļauju izskatīšanas termiņi, teritorijas plānojuma

192izstrāde. Atšķiras arī pašvaldību iespējas investēt uzņēmējiem

193nepieciešamajā infrastruktūrā (tai skaitā ielu izbūvē, satiksmes

194organizēšanā, notekūdeņu attīrīšanā). Atsevišķos gadījumos

195konstatētas teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem

196neatbilstošas prasības uzņēmējiem ieguldīt teritorijas

197labiekārtošanā (ielu un ceļu infrastruktūras attīstībā).

198Lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, ir

199nepieciešams izveidot novērtēšanas sistēmu un vienotu darbības

200standartu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstam

201uzņēmējiem, nosakot konkrētu pašvaldības atbalsta pasākumu

202"komplektu" uzņēmējdarbības sekmēšanai, kas atbilst

203uzņēmēju pārstāvošo organizāciju noteiktiem kvalitātes

204kritērijiem. Šādā atbalsta pasākumu komplektā būtu jāietver tādas

205komponentes kā, piemēram:

206‒ pašvaldību piedāvājums nekustamajam īpašumam kā nomas

207objektam un ar to saistītie atbalsta mehānismi - nomas atlaides,

208infrastruktūras uzlabojumi;

209‒ atbalsta instrumenti, kas izveidoti no pašvaldības budžeta

210līdzekļiem, piemēram, grantu konkurss uzņēmējdarbībai (uzsākšanai

211vai attīstībai);

212‒ uzņēmējdarbības konsultants, kura kompetences un sadarbības

213potenciāls ir balstīts uz praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, un

214tas ir izveidojis sadarbību ar uzņēmējus pārstāvošajām valsts un

215privātajām organizācijām un institūcijām;

216‒ iespēja samazināt administratīvās procedūras uzņēmējiem,

217piemēram, būvniecības jomā.

218Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar specifisku

219uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu kopuma identificēšanu, kuri

220jāievieš un jāīsteno pašvaldībās uzņēmējdarbības attīstībai

221(ikgadējs novērtējums par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai).

222Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus

223normatīvajos aktos, kas reglamentē būvniecības procesu, nolūkā

224atvieglot administratīvās procedūras uzņēmējiem, kā arī sekmēt

225samērīgu prasību izvirzīšanu uzņēmējiem, atbilstoši to

226ieguldījumam un potenciālajai ietekmei uz teritorijas izaugsmi

227(darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, augsta produktivitāte

228u.c.), t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma

229piemērošanas nepieciešamību.

230A.1.6. uzdevums. Valsts aizdevumu pašvaldībām

231nosacījumu pilnveidošana

232Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pašvaldību iesniegtie

233pieprasījumi aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai būtiski

234pārsniedz pašvaldību aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to ir

235ierobežotas iespējas atbalstīt gan ES fondu projektus, gan

236jebkurus citus pašvaldību iecerētos projektus. Kopumā pašvaldības

237aizņēmumus pieprasa ne tikai ES fondu projektiem, bet arī jauniem

238investīciju projektiem, tāpat projektiem, kas uzsākti tikai par

239pašvaldības budžeta finansējumu, kā arī valsts budžeta vai valsts

240aizdevuma līdzfinansētu uzsākto projektu pabeigšanai. 2016.gadā

241pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējais apmērs bija 151,9

242miljoni eiro, 2018.gadā tie bija jau 369,6 miljoni euro.

243Savukārt, pašvaldību aizņēmuma pieprasījumi uz 2019.gada 31.maiju

244bija par kopējo summu 105,6 miljoni euro35.

245Joprojām saglabājas tendence pašvaldībām neizmantot

246pieprasītos aizņēmumus atbilstoši plānotajiem projektu izpildes

247grafikiem, tāpēc šo aizņēmumu izmaksa tiek pārcelta uz nākamo

248gadu, kas samazina pieejamo aizņēmuma limitu jaunu projektu

249aizņēmumiem. Šīs pārceltās aizņēmumu summas ar katru gadu būtiski

250pieaug. Uz 2019.gadu ir pārceltas aizņēmumu izmaksas 60,8 miljonu

251euro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem euro vairāk

252nekā 2018.gadā. Līdz ar to pašvaldību 2019.gada aizņēmuma limita

253atlikums jaunu projektu īstenošanai ir ierobežots, neskatoties uz

254to, ka kopējais pašvaldību aizņēmumu limits 2019.gadam ir

255lielāks.

256Valsts aizdevumu mērķi pašvaldībām tiek noteikti katru gadu

257valsts budžeta likumā no jauna - nav iespējams prognozēt un

258plānot investīciju projektus. Valsts aizdevumi tiek piešķirti

259pašvaldībām, kas pirmās ir pieteikušās - netiek vērtēti plānotie

260rezultāti vai atdeve.

261Līdz ar to, investīciju projektiem, kas nav saistīti ar ES

262fondiem un citu ārējā finansējuma programmu ieviešanu,

263nepieciešams noteikt mērķus vismaz trīs gadiem ar finansējuma

264apjomu.

265‒ Pašvaldībām savi budžeti (attīstības daļa) būtu jāplāno

266vismaz trīs gadiem, izvirzot finansējuma saņemšanai projektus

267noteiktās tematiskajās prioritātēs, piemēram:

268○ uzņēmējdarbības projekti (vērtē, vai plānots piesaistīt

269privātās investīcijas un radīt jaunas darba vietas);

270○ pakalpojumu efektivitātes projekti (vērtē, vai projekta

271īstenošanas rezultātā plānots izmaksu samazinājums vidēji uz

272vienu klientu, tai skaitā, kad par investīciju projektā

273plānotajām darbībām ir saņemts kompetentas iestādes (Veselības

274inspekcija, Būvniecības valsts kontroles birojs) atzinums par

275izglītības iestādes ēkas neatbilstību higiēnas prasībām vai

276Latvijas būvnormatīvā LBN 208-15 "Publiskas būves"

277noteiktajām prasībām, vienlaikus pašvaldībai pamatojot izglītības

278iestādes ilgtspēju);

279○ pakalpojums pieaugošam klientu skaitam (vērtē, vai

280pieprasījums pārsniedz iespējas sniegt pakalpojumu, piemēram,

281bērnudārza/skolas projekta gadījumā tiktu vērtēta bērnu rinda uz

282izglītības iestādēm vai izglītojamo skaita pieaugums, pamatota

283pieauguma prognoze un esošās infrastruktūras nepietiekamība).

284‒ Pieteikšanās procedūra:

285• Konkursa kārtībā, priekšroku dodot tematiskajām prioritātēm

286ar augstākiem rezultātiem attiecīgajā prioritātē (tai skaitā, cik

287lielu rezultātu plānots sasniegt pret ieguldīto finansējumu).

288Katra gada aizņēmumu pieprasījumus pašvaldības iesniedz līdz

289attiecīgā gada noteiktajam datumam.

290• Minētā konkursa ietvaros, pašvaldību pieteikumi tiktu

291vērtēti no nozaru ministriju puses pa prioritāšu grupām pēc

292katrai grupai izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Lai

293nodrošinātu koordinētu projektu vērtēšanu:

294• VARAM būtu jāizveido koordinācijas mehānisms (piemēram,

295Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

296administrētās Reģionālās attīstības koordinācijas padomes

297procesa/funkciju stiprināšana), lai nodrošinātu vienotu pieeju

298ieguldījumu jomās, kas ir būtiskas pašvaldībām, caur kuru

299pašvaldības sniegtu kvalitatīvākus un uzticamākus datus par

300investīciju izpildes prognozēm/plāniem. Rezultātā būtu iespējams

301precīzāk plānot arī ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamos

302aizņēmumus Valsts kasē;

303• vidējā termiņa budžeta ietvara likumā tiktu noteiktas

304investīciju tēmas, kuru ietvaros tiktu organizēts augstāk

305minētais konkurss.

306Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pašvaldības prasa aizņēmumus

307daudzu citu pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Šos aizdevumus

308var būt grūti izvērtēt pēc efektivitātes un atdeves kritērijiem.

309Ņemot vērā jau tā ierobežotos valsts aizdevuma līdzekļu apmērus,

310šādiem mērķiem tiktu liegta iespēja aizņemties, aizdevumus

311sniedzot tikai tām pašvaldībām, kuru aizņēmuma pieprasījumi

312atbilst valsts vidēja termiņa budžeta likumā noteiktajiem

313mērķiem.

314Turpmākā rīcība ir saistīta arī ar normatīvo aktu regulējuma

315pilnveidošanu, lai gūtu pārliecību, ka pašvaldības pirms

316aizņēmuma pieprasījuma izvērtē investīciju projektu ilgtspēju un

317lietderību un savus projektus īsteno atbilstoši plānošanas

318dokumentos iekļautajām prioritātēm.

319A.1.7. uzdevums. Reģionālās inovācijas un zināšanu

320platformas izveide un darbība

321Lai panāktu straujākas izmaiņas reģionālajā attīstībā, būtiski

322ir reģionos piesaistīt iespējami vairāk inovatīvu uzņēmumu.

323Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfijas tendences, reģionos ir

324pieprasījums pēc inovatīviem risinājumiem, kur pašvaldības var

325būt gan inovatīvo produktu patērētājas, gan šādu uzņēmumu

326atbalstītājas.

327Neraugoties uz līdzšinējo politikas ietvaru36 un

328pieejamajiem atbalsta pasākumiem, inovācijas un darba

329produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no

330"vecajām" ES dalībvalstīm (detalizētāk par situāciju

331sk. 1.pielikumā).

332Lai sekmētu reģionu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

333pilnveidotu reģionu uzņēmējdarbības un inovācijas vidi, būtiski

334ir izveidot un attīstīt reģionālās inovācijas, zināšanu un

335tehnoloģiju pārneses platformu (turpmāk - reģionālā inovācijas un

336zināšanu platforma) jeb sistēmu, kuras ietvaros tiktu koordinēta

337reģionā esošo resursu efektīva izmantošana un veicināta sadarbība

338starp pašvaldībām uzņēmējiem, un gan Rīgā, gan reģionos esošajām

339izglītības, augstākās izglītības un pētniecības

340institūcijām37, kā arī pilsoniskās sabiedrības

341grupām.

342Lai šāda sadarbība notiktu, nepieciešama reģionālā mēroga

343pārvaldības un koordinācijas mehānisma izveide sasaistē ar

344nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu, kur galvenā

345iniciatora un koordinatora funkcijas un kompetences būtu

346jāuzņemas plānošanas reģioniem38.

347Reģionālā līmenī jau pastāv un darbojas atsevišķi inovācijas

348sistēmas elementi, uz kuru bāzes plānots attīstīt reģionāla

349līmeņa inovācijas un zināšanu platformu (detalizētāk sk.

3501.pielikumā). Plānošanas reģionu rīcībā ir pieejama informācija

351par ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības un inovācijas vidi un

352par situāciju pašvaldībās, vietējiem resursiem un reģionā

353uzkrātajām kompetencēm un salīdzinošajām konkurētspējas

354priekšrocībām. Tiem ir izveidojusies sadarbība ar vietējiem

355uzņēmumiem, pētniecības un inovācijas infrastruktūras

356īpašniekiem, kā arī ir attīstīts plašs sadarbības partneru tīkls

357starp reģioniem, pētniecības un inovācijas sektora spēlētājiem,

358klasteriem, zinātnes un tehnoloģiju parkiem Eiropas un citu

359pasaules reģionu valstīs. Attiecīgi tiem ir lielākas iespējas

360aktivizēt reģionālos un vietējos resursus un spēlētājus, sekmēt

361mērķtiecīgāku un fokusētāku sadarbību to starpā, kā arī to

362internacionalizāciju, radot koordinējošu mehānismu inovācijas

363attīstībai atbilstoši reģionā esošajām kompetencēm,

364konkurētspējas priekšrocībām un ekonomiskajai specializācijai,

365kas atbilst nacionālā mērogā definētajām viedās specializācijas

366(RIS3) jomām39. Vienlaikus plānošanas reģionu nozīmīgo

367lomu šajā kontekstā pastiprina iespēja risināt jautājumus, kas

368iziet ārpus vienas pašvaldības robežām un ir aktuāli vairākiem

369uzņēmumiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības

370institūcijām un klasteriem, tādā veidā sniedzot lielāku

371pievienoto vērtību reģiona kopējā attīstībā. Plānošanas reģionu

372speciālistu profesionālo kompetenci un kapacitāti iespējams

373palielināt, pašvaldībām un plānošanas reģioniem sadarbojoties ar

374augstskolām, jo augstskolām ir nepieciešamā pieredze, kas

375realizējama izmantojot studiju programmas, pētniecību un

376tālākizglītības iestrādnes.

377Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas darbība sekmētu

378ciešāku sadarbību starp izglītības, augstākās izglītības un

379pētniecības iestādēm, publiskās pārvaldes speciālistiem un

380uzņēmējiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupām, kas savukārt:

381(1) veicinātu efektīvāku informācijas apriti par iespējām un

382pieejamiem atbalsta pasākumiem, (2) veicinātu zināšanu un

383tehnoloģiju pārnesi starp profesionālās izglītības, augstākās

384izglītības un pētniecības institūcijām un industriju, un sekmētu

385reģiona ekonomiskās specializācijas attīstību, (3) sniegtu

386atbalstu uzņēmējiem investīciju projektu sagatavošanā un

387ieviešanā, palīdzētu tiem piekļūt pētniecības un inovācijas

388resursiem un infrastruktūrai40, kā arī iekļauties

389starptautiskos inovācijas tīklos (klasteros), (4) veicinātu darba

390tirgus un izglītības ciešāku sasaisti, pielāgojot izglītības (tai

391skaitā pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības)

392piedāvājumu tautsaimniecības pieprasījumam un aktuālajām

393nodarbinātības tendencēm, kā arī attīstot uzņēmējdarbību, (5)

394veicinātu nacionālā līmenī definēto viedās specializācijas (RIS3)

395jomu stratēģisku attīstīšanu reģiona līmenī un iekļaušanos

396globālajās vērtību ķēdēs.41 Šāda veida platforma būtu

397veidojama, izmantojot jau esošo augstskolu pētniecības un

398inovāciju bāzi. Vienlaikus platformai būtu jānodrošina funkcija,

399kas apzinātu, apkopotu un izplatītu informāciju par radītajiem

400viedajiem risinājumiem katrā reģionā, tajā skaitā koordinējot

401investīciju izlietojumu, izvairoties no nelietderīgas resursu

402izmantošanas, kā arī sekmējot labās prakses pārnesi.

403Lai arī katram reģionam var tikt nodrošināti specifiski

404risinājumi to ekonomiskās specializācijas īstenošanai, vienlaikus

405svarīgi nodrošināt sadarbību arī starp reģioniem, novēršot

406savstarpēju konkurenci par resursiem un veicinot pārreģionāli

407organizētu piekļuvi zināšanām, tehnoloģijām, pētniecības

408rezultātiem un atbilstošai pētniecības un inovācijas

409infrastruktūrai, kas ļauj attīstīt, testēt un demonstrēt

410augstākas pievienotās vērtības produktus un risinājumus.

411Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas iekļautu šādus

412elementus:

4131. reģiona aktuālo vajadzību, iespējamo attīstības virzienu

414definēšanu, iespēju apzināšanu, viedās specializācijas jomu

415mērogošanu (angl. scoping) un to stratēģisku attīstīšanu

416reģiona līmenī;

4172. kompetenču, vajadzību un mērķu apzināšanu, iesaistīto pušu

418identificēšanu (privātais sektors, akadēmiskā un pētniecības

419kopiena, izglītības iestādes, pilsoniskās sabiedrības grupas,

420publiskās pārvaldes iestādes), iesaisti un atbildību

421sadalīšanu;

4223. platformas koordinācijas un komunikācijas mehānisma

423izveidi, tai skaitā nodrošinot informācijas apriti un

424konsultācijas par atbalsta, pētniecības un inovācijas iespējām,

425savedot kopā potenciālos partnerus (tai skaitā

426starpniekorganizācijas, klasteri, asociācijas, tehnoloģiju

427pārneses organizācijas, pētniecības pārneses organizācijas,

428veicinot pētniecības un inovācijas infrastruktūras pieejamību

429uzņēmumiem);

4304. nepieciešamo atbalsta instrumentu un pasākumu

431identificēšanu un izveidi;

4325. atbalstu pilotprojektu42 īstenošanai produktu un

433pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai viedās

434specializācijas (RIS3) jomās;

4356. veiksmīgo projektu tālāku virzību tirgū pēc "pirmā

436iepirkuma" principa, tai skaitā veicot mārketinga

437aktivitātes, piedaloties starptautiskās izstādēs, meklējot

438sadarbības partnerus ārpus reģiona un valsts robežām, sekmējot

439uzņēmumu un pētniecības sektora organizāciju sadarbību klasteru

440ietvaros, reģionos esošo klasteru atbalstu, attīstību un

441internacionalizāciju, cita starpā iesaistoties starptautiskos

442inovācijas tīklos un konsorcijos u.c.;

4437. formālās un neformālās izglītības, īpaši akcentējot

444pieaugušo izglītības nozīmi, piedāvājuma sasaistes ar

445tautsaimniecības vajadzībām veicināšanu, saskaņā ar reģiona

446ekonomisko specializāciju, tādejādi radot reģiona attīstībai

447nepieciešamās prasmes un kompetences, sagatavojot vidi augsti

448kvalificētu speciālistu piesaistei reģionos, izmantojot reģionālo

449izglītības iestāžu potenciālu, kā arī sekmējot jaunuzņēmumu

450izveides kāpumu.

451Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

452finansējuma piesaisti inovācijas un zināšanu platformas

453iedzīvināšanai, kā arī ar atbalsta sniegšanas nosacījumu

454izstrādi, vienlaikus nedublējot jau šobrīd izveidotu un sekmīgi

455darbojošos mehānismus, piemēram, lauku attīstības jomā, kā arī

456neparedzot papildu uzdevumus un administratīvo slogu tajā

457iesaistītajām iestādēm.

458Atbalsta rezultātā plānots katrā plānošanas reģionā izveidot

459koordinētu inovācijas un zināšanu platformu inovācijas attīstībai

460viedās specializācijas (RIS3) jomās un nodrošināt tās darbību,

461tajā skaitā:

4621. īstenojot vismaz vienu pilotprojektu katrā plānošanas

463reģionā inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai, kas

464praktiski veicina sadarbību starp izglītības un pētniecības

465iestādēm, speciālistiem un uzņēmējiem;

4662. kā arī realizējot citus pasākumus uzņēmējdarbības ar augstu

467pievienoto vērtību veicināšanai (t.sk. reģiona klasteru attīstībā

468un internacionalizācijā).

469A.2. rīcības virziens.

470Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos

471A.2.1. uzdevums. Cilvēkresursu

472piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei

473reģionos

474Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, būtiskas investīcijas

475reģionu attīstībai nepieciešams veikt cilvēkresursos, nodrošinot

476labvēlīgu vidi un konkurētspējīgas algas augsti kvalificētiem

477speciālistiem, sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Lai to panāktu,

478paredzēts izveidot īpašu atbalsta instrumentu saimnieciskās

479darbības veicējiem (55-45% ES fondu līdzfinansējums), kur tiktu

480veikti tieši ieguldījumi cilvēkresursos jeb darba algās. Kā

481ieguldījumu plānots attiecināt ieguldījumus darba samaksā (2 gadu

482alga; darba vietu uztur vismaz 3 gadus pēc atbalsta saņemšanas)

483vai pamatlīdzekļos jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai (abos

484gadījumos tiek vērtēta alga). Lai paredzamās algu izmaksas tiktu

485uzskatītas par attiecināmām izmaksām, tām būs jābūt saistītām ar

486konkrēto ieguldījumu projektu.

487Atbalstu plānots ieviest ar sabiedrības virzītas vietējās

488attīstības (turpmāk - SVVA) pieeju SVVA teritorijā43,

489ievērojot finansējuma sadalījumu pa reģioniem atbilstoši IKP uz

490vienu iedzīvotāju, un tam jābūt saistītam ar pašvaldības

491attīstības programmās plānotajiem ieguldījumiem. Atbalstu sniegs

492saskaņā ar vietējo rīcības grupu sabiedrības virzītām vietējās

493attīstības stratēģijām un tajā noteikto atbalsta saņemšanas

494teritoriju. Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1. uzdevumā

495"Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības

496atbalstam" plānotajam atbalstam.

497Kā piemēru šādam atbalsta modelim var minēt Poliju, kur arī

498tiek sniegts atbalsts darba algu izmaksu segšanai. Attiecināmas

499ir darbaspēka izmaksas divu gadu periodā jaunām darbavietām

500(ietver bruto algas un visus maksājumus, kas saistīti ar

501darbaspēku). Jaunas darbavietas tiek definētas kā darbinieku

502skaita pieaugums salīdzinājumā ar vidējo darbinieku skaitu pēdējo

50312 mēnešu laikā. Jaunradītās darbavietas jāuztur vismaz 5 gadus

504(3 gadus mazajos un vidējos uzņēmumos) pēc tam, kad investīcijas

505ir pabeigtas. Atbalsta nosacījumi tiek diferencēti atkarībā no

506nozares.44

507Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

508finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

509izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma

510piemērošanas nepieciešamību. Plānotais ES fondu finansējums ir

511indikatīvs un piedāvātais atbalsta mehānisms var tikt precizēts

512pasākuma izstrādes laikā.

513Atbalsta rezultātā plānots radīt darba algu fondu 64 113 800

514euro apmērā.

515A.2.2. uzdevums. Nodokļu risinājumi darba algu

516atbalstam Latgales reģionā

5172016.gadā ir izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona

518(turpmāk - SEZ). Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt

519Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un

520infrastruktūras attīstībai, un jaunu darba vietu radīšanai.

521Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales

522reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales SEZ

523teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri var pretendēt uz

524uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm

52580 procentu apmērā. Latgales SEZ kopējā teritorija paredzēta līdz

52672 735 ha jeb 5% no Latgales kopējās teritorijas - tā pastāvēs

527līdz 2035.gada 31.decembrim.

528Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas līdz 2019.gada 1.jūlijam

529par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 19 līgumi

5305,8 milj. euro ieguldījumu apmērā, pabeigta 7 ieguldījumu

531projektu īstenošana, Latgales SEZ iekļauti 63,7 ha platības, kā

532arī saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto plānots līdz

5332022.gadam izveidot 93 jaunas darba vietas. Investīcijas plānotas

534galvenokārt šādās nozarēs: kokapstrāde, metālapstrāde,

535tekstilrūpniecība, u.c.

536Lai sekmētu nodarbinātības pieaugumu un ekonomisko aktivitāti

537Latgales reģionā, kontekstā ar nodokļu politikas pārskatīšanu, ir

538plānota nodokļu politikas uzlabošana, paplašinot atbalstu

539Latgales un Rēzeknes SEZ, kapitālsabiedrībām, piemērojot nodokļu

540atvieglojumus par izmaksām darbaspēka atalgojumā jaunradītajām

541darba vietām.

542Šobrīd Latgales un Rēzeknes SEZ kapitālsabiedrības var

543pretendēt uz atbalstu par materiālajiem un nemateriālajiem

544ieguldījumiem. Paredzētās izmaiņas normatīvajā regulējumā dos

545iespēju kapitālsabiedrībām pretendēt arī uz atbalstu paredzamajām

546algu izmaksām45, kas ir saistītas ar sākotnējiem

547ieguldījumiem - kapitālsabiedrības ieguldījumu projektu ietvaros

548varēs izvēlēties pretendēt uz atbalstu par materiālo un

549nemateriālo ieguldījumu veikšanu vai arī atbalstu par izmaksām

550darbaspēka atalgojumā. Vienlaicīgi kapitālsabiedrības nevarēs

551pretendēt uz abiem atbalsta veidiem, proti, gan par ieguldījumu

552veikšanu, gan par veiktajām algu izmaksām.

553Paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma

554rezultātā izveidotās darba vietas, rēķināmas par divu gadu

555periodu, tas ir, norādot aktuālo situāciju par darba vietām par

556divu gadu periodu. Lai paredzamās algu izmaksas tiktu uzskatītas

557par attiecināmām izmaksām, tām būs jābūt saistītām ar konkrēto

558ieguldījumu projektu. Paredzamās algu izmaksas plānots piesaistīt

559uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma atlaidei, ko

560kapitālsabiedrībām ir tiesības piemērot saskaņā ar normatīvo

561regulējumu, rezultātā radot ieguldījumu darba algu fondā.

562Jaunais atbalsts ir plānots saskaņā ar Eiropas Komisijas

5632014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem, ar ko

564noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo

565tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (14.pants

566"Reģionālais ieguldījumu atbalsts").

567Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu

568izstrādi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

569speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās

570ekonomiskās zonas likumā.

571Jautājums par nodokļu atvieglojumu piemērošanu skatāms

572atbilstoši Rīcības plānā Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei

5732018.-2021.gadam noteiktajam.

574Atbalsta rezultātā plānots radīt ieguldījumu darba algu fondā

57548,9 milj. euro apmērā.

576A.2.3. Mājokļu pieejamība

577darbaspēkam reģionos

578Ņemot vērā pieaugošās mājokļa izmaksas, iedzīvotāju zemais

579ienākumu līmenis un pirktspēja ir galvenais iemesls mājokļu

580pieejamības problēmām kā reģionos, tā arī Rīgā un Pierīgā.

581Izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums ir viens no

582iemesliem, ka tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un netieši

583izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt

584darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta

585tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija. Īres

586mājokļu tirgus attīstība ir stagnējoša - pastāv gan ekonomiskie,

587gan administratīvie un normatīvie šķēršļi, kas kavē investīciju

588piesaisti zemo izmaksu īres mājokļu būvniecībā - augstas nodevas,

589ilgstoša īres strīdu risināšanas procedūra un ilgtermiņa

590finansējuma (uz 30 gadiem vai ilgāk) trūkums projektiem.

591Lai izstrādātu un ieviestu efektīvu atbalstu mājokļu

592pieejamībai Latvijā, nepieciešama objektīva un kvalitatīva citu

593valstu atbalsta mehānismu izvērtēšana, tādēļ saskaņā ar Ministru

594kabineta 2019.gada 21.maija sēdē nolemto (prot. Nr.25 36.§)

595Latvija ir uzsākusi divpusējo projektu ar OECD par Mājokļu

596pieejamību Latvijā, kura ietvaros OECD definēs personas un

597mājsaimniecības, kurām nepieciešams atbalsts mājokļu pieejamības

598nodrošināšanai, kā arī izstrādās priekšlikumus efektīvam atbalsta

599instrumentu kompleksam mājokļu pieejamības nodrošināšanai

600Latvijā, pārņemot un pielāgojot ārvalstu labo praksi, projekta

601ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumu atbalsta mehānismam arī

602mājokļu iegādei.

603Turpmākā rīcība ir saistīta ar OECD priekšlikumu apspriešanu

604ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, tai skaitā LDDK un

605LTRK, izstrādājot Latvijas situācijai atbilstošu atbalsta

606instrumentu kompleksai mājokļu pieejamības nodrošināšanai.

607A.2.4. uzdevums. Remigrācijas atbalsta

608pasākumi

609Šī brīža demogrāfiskā situācija apliecina, ka reģionālās

610attīstības atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita

611palielināšanu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita

612palielināšanai reģionos ir remigrācijas sekmēšana jeb iedzīvotāju

613atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes.

614Remigrācijas sekmēšanā būtiska loma ir gan dažādām valsts

615iestādēm, gan arī plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Jau šobrīd

616Diasporas likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī, ir

617noteikti konkrēti uzdevumi, kas veicami VARAM, plānošanas

618reģioniem un pašvaldībām. Kā vienu no būtiskiem uzdevumiem var

619minēt reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido

620plānošanas reģioni un pašvaldības. Koordinatoru tīkla mērķis ir

621palīdzēt ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri vēlas

622atgriezties Latvijā, sniedzot šiem cilvēkiem bezmaksas

623individuālas konsultācijas par tiem aktuāliem jautājumiem, kas

624saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinatoru

625tīkla uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas

626piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta vajadzībām par viņam

627interesējošiem jautājumiem, galvenokārt šādu pakalpojumu

628ietvaros:

629‒ pakalpojumi ģimenēm - it īpaši izglītības, tai skaitā

630pirmsskolas izglītības pieejamība, atbalsta iespējas izglītības

631iestādēs;

632‒ nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespēju apzināšana un

633apkopošana;

634‒ dzīvesvietas iespējas, dažādi sociālie jautājumi (pabalsti,

635pensijas), citi valsts un pašvaldību pakalpojumi, e-pakalpojumu

636pieejamība.

637Katrs trešais remigrants dzīvo ar nepilngadīgu bērnu, un

638ģimene ir būtisks faktors, lai atgrieztos Latvijā, šādu

639informāciju apliecina M. Hazana (2016) veiktais

640pētījums46 "Atgriešanās Latvijā: remigrantu

641aptaujas rezultāti". Līdz ar to ģimene, it īpaši ģimene ar

642bērnu/bērniem, ir remigrācijas atbalsta pasākuma mērķa grupa.

643Iepriekš minētais pētījums apliecina, ka aptuveni trešā daļa no

644pētījuma respondentiem uzskata, ka programma uzņēmējdarbības un

645personiskā biznesa uzsākšanai palīdzētu atgriezties Latvijā.

646Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem par remigrantu vajadzībām,

647lai atgrieztos Latvijā, šī pasākuma ietvaros plānots finansiāls

648atbalsts remigrantu uzņēmējdarbības projektiem. Lai piesaistītu

649papildu nodokļu ieņēmumus, atbalsta apmērs ir līdzvērtīgs vai

650mazāks par remigranta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts

651sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem tuvāko trīs

652gadu laikā. Attiecībā uz informācijas pieejamību par

653pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem būtu jāturpina aktualizēt

654tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv pieejamā informācija, sasaistot

655to ar tīmekļvietnes www.latvija.lv iespējām un

656funkcionalitāti.

657Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar reģionālo

658remigrācijas atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu, t.sk.

659nodrošinot informācijas pieejamību par pašvaldību pakalpojumiem

660ģimenēm ar bērniem, vienlaikus izvērtējot komercdarbības atbalsta

661regulējuma piemērošanas nepieciešamību.

662Atbalsta rezultātā plānots:

6631. apkalpot 8 132 remigrantus;

6642. atbalstīt 140 remigrantu uzņēmējdarbības projektus.

665B. apakšmērķis. Pakalpojumu

666efektivitātes uzlabošana reģionos

667B.1. rīcības virziens. Pakalpojumu

668nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem

669izaicinājumiem

670B.1.1. uzdevums. Pašvaldību ēku energoefektivitātes

671uzlabošana pakalpojumu sniegšanai

672Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku

673potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un atjaunojamās

674enerģijas izmantošanai. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes

675liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana

676ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai,

677vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus iespējams

678novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

679Pēc piederības statusa Nekustamā īpašuma valsts kadastra

680informācijas sistēmā reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas

681ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un

682veselības aprūpes iestāžu ēkas. Liela daļa no šīm pašvaldību ēkām

683ir uzbūvētas, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības

684ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems

685energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes

686rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas

687patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un

688ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības var

689sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu

690izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi

691risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto

692pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus energoefektivitātei,

693svarīgs arī piekļūstamības aspekts, ņemot vērā, ka daudzās

694iestādēs vēl joprojām nav nodrošināta vides pieejamība saskaņā ar

695normatīvajos aktos noteikto.

696VARAM atbalsta pasākumu ietvaros plānots piešķirt finansējumu

697pašvaldībām to ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk.

698būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu izmantojošu

699siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai, turpinot

700ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 4.2.2.specifiskā

701atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām

702attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu

703un AER izmantošanu pašvaldību ēkās" ietvaros sniegto

704atbalstu.

705Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

706finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

707izstrādi.

708Atbalsta rezultātā plānots:

7091. samazināt primārās enerģijas patēriņu (67 991 529

710kWh/gadā);

7112. samazināt siltumnīcefekta gāzes (17 200 CO2

712tonnas gadā).

713B.1.2. uzdevums. Pirmsskolas izglītības un bērnu

714pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība

715Pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu skaits joprojām ir

716nepietiekams - saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem kopējā

717rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2018.gada

718oktobrī bija 7 536 bērni. Turklāt atsevišķās pašvaldībās rindā ir

71940-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Visaktuālākā šī

720problēma ir Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās, ņemot vērā, ka

721pēdējo desmit gadu laikā Rīgā un Pierīgā ir būtiski palielinājies

722līdz 4 gadu vecu bērnu skaits Latvijas iedzīvotāju migrācijas uz

723Rīgu un tās apkārtni rezultātā.

724Lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu

725ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā

726teritorijā, kā arī palīdzētu pašvaldībām risināt esošās

727nepilnības šajā jomā, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā

728VARAM plāno Rīgas metropoles areāla un citām pašvaldībām, kurās

729ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai

730(ievērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs

731atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, t.i.,

732rindā ir vairāk nekā 100 bērnu), sniegt atbalstu bērniem drošas

733un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras

734vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstībai. Primāri

735atbalstāma pašvaldību pakalpojumu nodrošināšana, vienlaikus

736izvēle par labu pašvaldību vai privāto pakalpojumu attīstīšanai

737jāizdara individuāli katrā pašvaldībā atbilstoši vietējai

738situācijai.

739Atbilstoši Pierīgas pašvaldību analīzei būtu nepieciešams ES

740fondu finansējums 38,5 miljonu euro apmērā 2 400 jaunu

741vietu radīšanai, bet 7 000 vietām - 80 miljoni euro ES

742fondu finansējuma. Ņemot vērā Latvijas kopējos demogrāfiskos

743izaicinājums, nepieciešams būtiski samazināt rindu. Tāpēc svarīgi

744ir rast risinājumu, attīstot gan pašvaldību sniegtos

745pakalpojumus, gan privātā sektora sniegtos pakalpojumus bērnu

746pieskatīšanas jomā.

747Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

748finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

749izstrādi.

750Atbalsta rezultātā plānots radīt 7 500 jaunas vietas

751bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumu saņemšanai,

752uzlabojot izglītības vides kvalitāti.

753B.1.3. uzdevums. Viedas pašvaldības - pakalpojumu

754efektivitātes uzlabošana

755Reģionālās attīstības atšķirību rezultātā ir būtiski

756samazinājies iedzīvotāju skaits reģionos, tai skaitā nodokļu

757maksātāju skaits, un līdz ar to pakalpojumu uzturēšanas izmaksas

758nav samērīgas attiecībā pret pakalpojumu saņēmēju skaitu. Tādēļ,

759būtiski ir rast jaunus, modernus risinājumus pašvaldībām un

760plānošanas reģioniem to funkciju un sniegto pakalpojumu efektīvai

761īstenošanai. Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu darbības periodā

762plānots veicināt viedu risinājumu piemērošanu pašvaldībās.

763Vieda pašvaldība īsteno stratēģisku pasākumu kopumu aktuālāko

764izaicinājumu risināšanai un teritorijas konkurētspējas celšanai,

765nodrošinot tādus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem,

766kas:

767- ilgtermiņā neprasa lielus uzturlīdzekļus vai samazina

768pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, tajā skaitā ņemot vērā

769demogrāfiskās tendences;

770- ļauj efektīvāk sniegt dažādus pakalpojumus (ātrāk, ērtāk,

771kvalitatīvāk, attālināti, vienuviet) cilvēkiem, neatkarīgi no to

772dzīves vietas, izglītības līmeņa un prasmēm, vecuma vai veselības

773stāvokļa, tai skaitā sekmē klientu novirzīšanu uz digitālo

774pakalpojumu47 sniegšanas kanālu (pakalpojumu

775automatizācija, elektronizācija (t.sk., virtuālie asistenti),

776proaktīvie pakalpojumi);

777‒ uzlabo iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko

778kārtību;

779‒ ļauj savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos

780novērst (plūdu draudi, enerģijas trūkums, siltuma zaudējumi,

781sūces kanalizācijas sistēmā, u.c.);

782‒ neietekmē, samazina vai novērš ietekmi uz vidi, t.sk.

783veicinot energoefektivitāti, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu

784resursu izmantošanu, mazinot fosilo energoresursu izmantošanu

785u.c.;

786‒ pilnvērtīgāk izmanto iespējas, ko nodrošina mūsdienu

787tehnoloģijas (lietu internets, mākslīgais intelekts,

788ģeoinformācijas tehnoloģijas, 5G u.c.), tai skaitā stiprinot

789starptautisko un pārrobežu sadarbību kopīgu digitālo risinājumu

790izstrādē (piemēram, vides kvalitātes uzlabošanā u.c.);

791‒ balstās uz viedo attīstības plānošanu (zinātniskos

792atklājumos un datos, tai skaitā ģeotelpiskos, balstīta, izmato

793politikas plānošanas, analīzes, uzraudzības un prognozēšanas

794rīkus), kas elastīgi reaģē uz teritorijā pastāvošajiem

795izaicinājumiem un attīstības iespējām (tai skaitā risina cēloņus,

796nevis tikai reaģē uz sekām), identificējot esošās un potenciālās

797konkurētspējīgās nozares un veicinot to attīstību, kā arī

798īstenojot sadarbību starp iesaistītajām pusēm (publisko pārvaldi,

799uzņēmējiem, zinātniskās pētniecības darbā iesaistītajiem,

800pilsoniskās sabiedrības grupām, iedzīvotājiem).

801IKT (digitalizācija, sakaru infrastruktūra, savietojamība) ir

802būtiska komponente viedu risinājumu nodrošināšanā, bet nav

803vienīgā. Attīstoties IKT risinājumiem, pieaug arī potenciālais

804kaitējums, ko pašvaldībai kibertelpā var nodarīt dažādas

805ievainojamības vai darbinieku neuzmanīga rīcība. Digitālie

806risinājumi, kas nav droši un uzticami, var negatīvi ietekmēt gan

807iedzīvotājus un privātumu, gan kopējo reģiona attīstību.

808Balstoties uz iepriekš minēto, jaunu IKT risinājumu ieviešanai ir

809jānotiek vienlaikus ar noturības pret kiberuzbrukumiem

810paaugstināšanu, kā arī pašvaldību darbinieku izpratnes par

811draudiem kibertelpā veicināšanu.

812Būtiska ir arī sociālā inovācija48, kas cita starpā

813rada jaunas sociālās formas un sadarbības veidus sabiedrībā. Šajā

814kontekstā jāakcentē pašvaldības spēja iesaistīt attīstības

815plānošanas un īstenošanas procesos gan uzņēmējus, gan zinātniskās

816pētniecības darbā iesaistītos, pilsoniskās sabiedrības grupas un

817iedzīvotājus, kopīgiem spēkiem identificējot aktuālākos

818izaicinājumus, vienojoties par labākajiem risinājumiem to

819pārvarēšanā, atbildību sadalījumu un investīcijām.

820Nepieciešamība veicināt gudrāku saimniekošanu pašvaldībās

821prasa pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes celšanu, t.sk.

822sekmējot pieredzes apmaiņu par ieviestajiem risinājumiem un to

823rezultātiem. Vienlaikus svarīgi ir palielināt iedzīvotāju

824digitālās prasmes, kur liela loma ir pašvaldībām, kas to var

825veicināt sadarbībā ar valsts iestādēm, vai piesaistot konkrētus

826uzņēmumus.

827Ņemot vērā iepriekš teikto, jānodrošina atbalsta iespējas

828viedo risinājumu izmantošanai pašvaldībās to darbības

829efektivitātes uzlabošanai un to piemērošanai privātajā sektorā

830(sinerģija ar uzdevumu A.1.1. "Publiskās infrastruktūras

831attīstība uzņēmējdarbības atbalstam"), sagatavojot

832priekšlikumus pasākumiem viedo risinājumu atbalstam, kā arī

833izveidojot pašvaldību, valsts, privātā un akadēmiskā sektora, kā

834arī pilsoniskās sabiedrības grupu sadarbības tīklu.

835Līdztekus tradicionālajiem atbalsta veidiem - infrastruktūras

836attīstībai un kapacitātes celšanai, nākamajā ES fondu plānošanas

837periodā VARAM ir iecerējusi piesaistīt ES fondu investīcijas

838(provizoriski 30 milj. euro apmērā) viedo risinājumu

839piemērošanai pašvaldībās, to darbības un sniegto pakalpojumu

840kvalitātes uzlabošanai (tai skaitā administratīvajiem

841pakalpojumiem, komunālajiem pakalpojumiem un teritorijas

842labiekārtošanai, izglītības un kultūras pakalpojumu sniegšanai,

843sociālajiem pakalpojumiem un veselīga dzīvesveida veicināšanai,

844mobilitātes un sabiedriskās drošības uzlabošanai, saimnieciskās

845darbības veicināšanai). Tiks atbalstīti kompleksi risinājumi,

846kuros tiks kombinēti ieguldījumi infrastruktūrā ar IKT, videi un

847klimatam draudzīgiem risinājumiem.

848Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, plānots atbalstīt

849reģionāla mēroga risinājumus. Šajā kontekstā iecerēts, ka katrā

850plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviests jauna veida

851pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes risinājumi

852(piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā preču

853pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc

854pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās

855realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās

856medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana

857tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību

858administrācijas darbā u.tml. Konkrēti projekti tiks definēti

859plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādes procesā.

860Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

861finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

862izstrādi.

863Atbalsta rezultātā plānots:

8641. samazināt pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu 10 gadu

865perspektīvā;

8662. nodrošināt līdzvērtīgu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību

867ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no tā dzīves vietas;

8683. samazināt pašvaldību administratīvā aparāta un funkciju

869uzturēšanas izmaksas, palielinot budžeta īpatsvaru

870attīstībai;

8714. veicināt iedzīvotāju un uzņēmēju apmierinātību ar

872pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem.

873B.1.4. uzdevums. Vienoto klientu apkalpošanas centru

874pieejamība un darbība

875Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru

876(turpmāk - VPVKAC) izveide rada iespēju iedzīvotājam vienuviet,

877tuvāk mājām, savā pašvaldībā, pieteikt gan pašvaldības

878pakalpojumus, gan pieprasītākos valsts pakalpojumus, piemēram,

879Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA)

880pakalpojumus, gan saņemt atbalstu e-pakalpojumu lietošanai.

881Idejas pamatā ir "vienas pieturas aģentūras" principa

882ieviešana - pieprasītāko pakalpojumu pieprasīšana vienuviet,

883vienkopus, nešķirojot, vai pakalpojums ir valsts vai

884pašvaldības.

885VPVKAC izveide uzsākta 2015.gadā. Pašreizējais VPVKAC tīkla

886pārklājums nodrošina pieprasītāko valsts pārvaldes pakalpojumu

887pieejamību 76% no valsts teritorijas. VPVKAC funkcija ir

888divējāda. Pirmkārt, iespēja pieteikt klātienē pakalpojumus, kuri

889nav pieejami novadu nozīmes attīstības centros. Otrkārt, kā

890veids, lai sekmētu pāreju uz e-pakalpojumiem, izmantojot

891kompetenta personāla iespēju nodrošināt atbalsta funkciju, arī

892pieteikt e-pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuriem savā

893mājsaimniecībā nav piekļuves internetam.

894VPVKAC tīkla uzdevumi: 1) nodrošināt iedzīvotājiem iespēju

895klātienē pieteikt pieprasītākos valsts tiešās pārvaldes iestāžu

896pakalpojumus (VSAA, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID)); 2)

897nodrošināt klātienes atbalstu un konsultāciju 9 pieprasītāko

898valsts tiešās pārvaldes iestāžu e-pakalpojumu pieteikšanā, tai

899skaitā nodrošināt VSAA pakalpojumu pieņemšanu digitāli ar

900pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumu tiem iedzīvotājiem, kuriem

901nav pieejamas i-bankas vai eID kartes, 3) veikt iedzīvotāju

902informēšanu un izglītošanu e-adreses izveidē un portāla

903Latvija.lv lietošanā; 4) sniegt portāla Latvija.lv lietotāju

904telefonisku atbalstu (reģionālie VPVKAC kopš 2018. gada).

905Šobrīd VPVKAC strādā 85 pašvaldībās. 7 pašvaldībās (5 novadu

906nozīmes attīstības centri un 2 reģionālās nozīmes attīstības

907centri) VPVKAC uzsāks darbu 2019.gada beigās. Kopš VPVKAC tīkla

908darbības 2015.gada septembrī līdz šī gada 15.jūlijam kopumā

909sniegts 252 051 pakalpojums, tai skaitā reģistrēti 109 384 VSAA

910pakalpojumu pieteikumi, 33 632 VID pakalpojumu pieteikumi; 74 859

911konsultācijas, 30 391 telefoniskas konsultācijas par portālā

912Latvija.lv pieejamajiem e-pakalpojumiem (kopš 02.01.2018.) un 3

913785 pieteikumi pieņemti, sekmējot digitālu VSAA pakalpojumu

914pieteikšanu ar pilnvarotā e-pakalpojuma (e-asistents)

915risinājumu.

916Būtiski ir saglabāt valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību

917klātienē pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam, paralēli sekmējot

918iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu un pakalpojumu

919digitalizāciju. Mazinot pašvaldību skaitu, jāpievērš uzmanība

920VPVKAC tīkla izvērsumam, tai skaitā uzmanība būtu vēršama

921izmaiņām pierobežā. Iedzīvotāju migrācija uz digitālajiem

922pakalpojumu pieteikšanas kanāliem ļaus saglabāt un uzlabot

923pakalpojumu pieejamību, mazinot nepieciešamību ierasties

924klātienes vizītēs, tādejādi radot ietaupījumu VPVKAC

925administratīvo izdevumu izlietošanā.

926Esošais VPVKAC tīkls jāpaplašina sadarbībā ar pašvaldībām,

927izmantojot sabiedriskās pieejamības ēkas un iestādes, piemēram,

928bibliotēkas, tādējādi nodrošinot lielu pakalpojuma sasniedzamību

929reģionos, iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām vai zemu mobilitāti.

930Jāstiprina bibliotēku loma pakalpojumu pieejamības veicināšanā,

931jo bibliotēkas ir piemērota vide VPVKAC pakalpojumu sniegšanai.

932Šobrīd bibliotēku darbinieki ir apmācīti par e-pakalpojumiem un

933dzīves situācijām, taču tiem nav uzticēts formalizēts pienākums

934veikt klientu apkalpošanu un atbalstu pakalpojumu

935pieteikšanā.

936Pašvaldībās ar zemākiem iedzīvotāju blīvuma rādītājiem, kur

937klātienes VPVKAC uzturēšana nav ekonomiski pamatota, jāizvērtē

938iespēja attiecīgajā attālumā nodrošināt pakalpojumu saņemšanu

939mobilajos VPVKAC. Pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot mobilos

940VPVKAC, ir aktuāla, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās

941un novecošanās tendences īpaši lauku un pierobežas teritorijās,

942kas ietekmē arī klientu plūsmu klātienes VPVKAC. Mobilo

943risinājumu gadījumā pakalpojumu sniegšanu būs iespējams organizēt

944atbilstoši vajadzībai. Vienlaikus uzdevuma īstenošanai sadarbībā

945ar Satiksmes ministriju un citiem iesaistītajiem partneriem

946būtiski sekmēt mobilā pārklājuma un interneta pieslēguma

947pieejamības nodrošinājumu attālinātajās teritorijās, tai skaitā

948ierobežojot paaugstinātu izmaksu piemērošanu.

949Izvērtējama klientu apkalpošanas funkciju (angl. front

950office) nodalīšana no tā saucamajām pakalpojumu izpildes

951funkcijām (angl. back office) publiskajā pārvaldē kopumā.

952Pakalpojumu izpildes funkcijas iespējams izvietot reģionos.

953Izvērtējama klientu apkalpošanas funkciju nodošana valsts un

954privātajām struktūrām vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu.

955Piemēram, VPVKAC un pasta nodaļu apvienošana, VPVB.3.7.KAC

956pakalpojumu sniegšana veikalos un degvielu uzpildes stacijās.

957VPVKAC izvietošana vietās, kuras cilvēki apmeklē ikdienā,

958piemēram, lielveikalos, attiecīgi pielāgojot arī darba

959laikus.

960Nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes pakalpojumu

961pieejamību vienuviet. Valsts pārvaldes institūcijas atrodas

962vairākās ēkās relatīvi lielā attālumā viena no otras, kas

963apgrūtina iedzīvotāju iespējas vienkopus saņemt vairāku

964institūciju pakalpojumus, kā arī sadārdzina kopējās telpu

965izmaksas, jo katra valsts pārvaldes institūcija uztur savu

966klientu uzgaidāmo telpu. Būtu jāturpina valsts pārvaldes

967institūciju klientu apkalpošanas centru izvietojuma nacionālas un

968reģionālas nozīmes attīstības centros efektivizēšana, deleģējot

969pakalpojumu sniegšanu VPVKAC. Pastāv sadarbības iniciatīvas starp

970centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm par valsts publisko

971pakalpojumu kopīgu sniegšanu pašvaldībās, taču pakalpojumu klāsts

972dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs, tāpēc būtu nepieciešams

973pārskatīt pieejamo valsts pārvaldes pakalpojumu minimālo

974pakalpojumu grozu, ko iespējams saņemt VPVKAC, paplašinot

975pieejamo pakalpojumu skaitu.

976Cita starpā, jāstiprina sabiedrības e-līdzdalība, pakalpojumu

977pieejamība un iedzīvotāju saziņa ar valsts iestādēm

978elektroniski.

979Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar finansējuma

980piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi

981jaunizveidoto vai uzlaboto pakalpojumu un klientu skaita

982palielināšanai.

983Atbalsta rezultātā plānots nodrošināt publisko pakalpojumu

984pieejamības VPVKAC tīklā pārklājumu vismaz 85% no Latvijas

985platības, kā arī VPVKAC tīklā pakāpeniski ieviest pilnvarotā

986e-pakalpojuma pieteikšanas risinājumu.

987B.2. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide

988reģionos49

989B.2.1. uzdevums. Sasniedzamība starp

990reģioniem

991Latvijā vidējais pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6

992minūtes (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes),

993savukārt vidējais pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un

994to svārstmigrācijas zonās 20,4 km)50. Lai mazinātu

995iedzīvotāju emigrāciju no reģioniem ierobežoto darba iespēju dēļ,

996būtiski ir rast risinājumu ikdienas mobilitātei, kas dotu

997iespējas sasniegt Rīgu un citus nacionālas nozīmes centrus,

998samazinot ceļā pavadīto laiku.

999Pašlaik, lai aizbrauktu ar vilcienu, piemēram, no Rīgas uz

1000Daugavpili, nepieciešama minimums 2 stundas 39 minūtes līdz

1001maksimums 3 stundas 27 minūtes. Šāds ilgums ierobežo iedzīvotāju

1002mobilitāti uz darba vietām, pakalpojumu sniegšanas vietām, mācību

1003vietām, kā arī veicina iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem.

1004Nepieciešams rast risinājumu, lai katra reģiona lielāko pilsētu

1005(Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils)

1006no/uz Rīgu varētu sasniegt īsākā laikā nekā pašlaik.

1007Lai to panāktu, tālākos savienojumos nepieciešams veidot

1008sabiedriskā transporta reisus ar samazinātu pieturu skaitu.

1009Dzelzceļš jāveido kā sabiedriskā transporta

1010"mugurkauls", vienlaikus attīstot tā tālākus ērtus

1011savienojumus sabiedriskā transporta sistēmā ar reģionu

1012attālākajām apdzīvotajām vietām. Dzelzceļa pārvadājumiem paralēlo

1013autobusu maršrutu apkalpošana jāorganizē uz komerciāliem

1014principiem, neparedzot tajos valsts dotācijas pārvadātāju

1015zaudējumu kompensācijai.

1016Plānots attīstīt pasažieriem ērtāku, valstij ekonomiski

1017izdevīgāku sabiedriskā transporta sistēmu, tās ietvaros veicinot

1018alternatīvu transporta risinājumu izveidi reģionos un transporta

1019pēc pieprasījuma pakalpojuma attīstību pašvaldībās.

1020Minētie mobilitātes nodrošināšanas jautājumi detalizēti tiks

1021aplūkoti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.

1022Tāpat reģionālu un lokālu mobilitātes jautājumu risināšana

1023jāparedz arī pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas

1024dokumentos.

1025Rezultātā plānots, ka visā valsts teritorijā būs nodrošinātas

1026līdzvērtīgas mobilitātes iespējas un samazināts iedzīvotāju ceļā

1027pavadītais laiks, tai skaitā veicinot darba vietu un pakalpojumu

1028sasniedzamību iedzīvotājiem.

1029B.2.2. uzdevums. Transports pēc

1030pieprasījuma pašvaldībās

1031Vienlaikus ar jaunas sabiedriskā transporta sistēmas ieviešanu

1032jānodrošina arī transports pēc pieprasījuma. Demogrāfisko izmaiņu

1033dēļ attālos reģionos nav ekonomiski pamatoti nodrošināt

1034sabiedriskā transporta reisus ar autobusiem, tāpēc nepieciešams

1035meklēt citus risinājumus, kas vienlaikus nodrošina mobilitāti

1036iedzīvotājiem un ļauj transporta pakalpojumus sniegt par

1037samērīgām izmaksām.

1038Pašlaik jau ir uzsāktas pirmās iniciatīvas šajā jomā. Vidzemes

1039plānošanas reģionā no 2019.gada 21.oktobra Mazsalacas novadā un

1040Alūksnes novadā ir uzsākts pilotprojekts "Transports pēc

1041pieprasījuma", kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no

1042sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā. Pakalpojums ir

1043pasažieru vajadzībās balstīts mobilitātes risinājums, kas

1044vienlaikus ir arī videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, turklāt

1045spēj ietaupīt valsts un pašvaldību kopējās izmaksas cilvēku

1046pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai. Pilotprojekta ieviešana

1047paredzēta līdz 2020.gada 30.septembrim.

1048Turpmākā uzdevuma izpilde ir saistīta ar normatīvā regulējuma

1049izstrādi un atbalsta plānošanu transporta pēc pieprasījuma

1050ieviešanai, tai skaitā, lai nodrošinātu pieejamību ārstniecības

1051pakalpojumiem un sniegt atbalstu tiem pacientiem, kuriem

1052nepieciešami transporta pakalpojumi veselības aprūpes saņemšanai,

1053kā arī citu pakalpojumu pieejamību. Piešķirot publisko

1054finansējumu sabiedriskā transporta nodrošināšanai, tai skaitā

1055attiecībā uz transportu pēc pieprasījuma, tiks ievērots

1056piemērojamais valsts atbalsta kontroles regulējums.

1057B.2.3. uzdevums. Valsts reģionālās un vietējās

1058nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi

1059teritoriālās reformas kontekstā

1060Lai cilvēki par savu dzīves vietu izvēlētos reģionus un

1061samazinātos emigrācija no tiem, būtiski ir risināt jautājumus,

1062kas skar iedzīvotāju ikdienas mobilitāti. Ir jārada drošas, ērtas

1063un ātras pārvietošanās iespējas vispirms jau novadu un reģiona

1064ietvaros. Lai uzlabotu reģionālo sasniedzamību, svarīgi

1065nodrošināt iekļaujošus sabiedriskā transporta pakalpojumus, lai

1066no attālām apdzīvotām vietām varētu nokļūt uz novada centru.

1067Mērķa sasniegšanai būtisks ir ne tikai valsts atbalsts, bet arī

1068plānošanas reģionu un pašvaldību savstarpējā sadarbība, tai

1069skaitā plānojot infrastruktūras risinājumus.

1070Saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" reģionālie

1071autoceļi ir autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno

1072savā starpā vai ar republikas pilsētām, vai galvaspilsētu, vai ar

1073galvenajiem, vai reģionālajiem autoceļiem, vai savā starpā

1074republikas pilsētas. Vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada

1075administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada

1076apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem

1077vai citiem valsts autoceļiem, vai atsevišķu novadu

1078administratīvos centrus savā starpā. Kā liecina Valsts akciju

1079sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" dati, no valsts

1080reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā stāvoklī ir

108139,6%, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu -

108258,9%; 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5%

1083valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī

1084(2019.gada dati). Lai nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju

1085mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādejādi nodrošinot

1086gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo

1087transporta infrastruktūras stāvoklis.

1088Turpmākā rīcība uzstādījuma ieviešanai saistāma ar valsts

1089programmas izveidi ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar

1090Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas Valsts ceļi",

1091pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru

1092sasniedzamību. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir

1093saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākās darbības

1094šajā sakarā īstenojamas kontekstā ar administratīvi teritoriālās

1095reformas īstenošanu jauno novadu kritiskāko ceļu posmu

1096sasniedzamībai - šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru

1097sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru

1098pēc administratīvi teritoriālās reformas vai administratīvā

1099centra sasniedzamība novados, kuru administratīvās teritorijas

1100nav plānots grozīt.

1101B.2.4. uzdevums. Mobilitātes uzlabošana Rīgas

1102metropoles areālā

1103Rīgas metropoles areālā dzīvo vairāk kā puse valsts

1104iedzīvotāju. Ievērojama daļa šo iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām

1105teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai

1106mācību vietu. Tas rada intensīvu transporta plūsmu, veidojas

1107satiksmes sastrēgumi.

1108Nepieciešams izvērtēt iespējamos risinājumus mobilitātes

1109uzlabošanai Rīgas metropoles areālā. Nepieciešams uzlabot

1110sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā, lai

1111nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un

1112efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta

1113koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas

1114"mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa

1115pārvadājumus). Ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, tai skaitā

1116jārada tālākas velotransporta un citu videi draudzīgu

1117pārvietošanās veidu izmantošanas iespējas. Lai iedzīvotājiem būtu

1118ērtāk pārsēsties no viena sabiedriskā transporta citā, ir

1119nepieciešams ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļeti.

11205.attēls.

1121Satiksmes intensitāte (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa

1122sēta", sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos

1123semināros).

1124INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības

1125programmas 2014.-2020.gadam projekta "Multimodāla pilsēta:

1126Pilsētas transporta sistēmas pielāgošana zemu izmešu mobilitātes

1127principiem"51 mērķis ir veicināt viedas un

1128ilgtspējīgas mobilitātes attīstību pilsētvidē, stiprinot visu

1129iesaistīto pušu kapacitāti, attīstot mobilitātes plānošanas

1130instrumentu rīkkopu un meklējot jaunus, inovatīvus, videi

1131draudzīgus mobilitātes risinājumus. Projekta ietvaros izvēlētā

1132pilotteritorijā tiks izstrādāts Rīgas pilsētas specifikai

1133pielāgots "mobilitātes punktu" koncepts un kā

1134pilotprojekts izveidots viens "mobilitātes punkts"

1135nozīmīgu pilsētas transporta mezglu krustpunktā, apvienojot

1136alternatīvus transporta veidus - publiskā transporta pieturvietas

1137ar velo stāvvietām, koplietošanas velo/auto tīklu, u.tml.

1138Projekta ietvaros tiks īstenoti dažādi pagaidu un pastāvīgie

1139pasākumi ar mērķi mainīt indivīda - pilsētas iedzīvotāja

1140attieksmi, uzvedību un izvēli par labu ilgtspējīgākiem

1141pārvietošanās veidiem pilsētvidē, tādējādi nodrošinot sabiedrības

1142informētību un sekmējot iedzīvotāju aktīvu līdzdalību videi

1143draudzīgākas mobilitātes veidošanā Rīgas pilsētā. Tiks

1144identificēti un attīstīti arī ilgtspējīgi preču un pakalpojumu

1145loģistikas risinājumi, izstrādātas multimodālās informācijas

1146sistēmas, u.c.

1147Pašlaik Rīgas plānošanas reģions ir uzsācis Rīcības plāna

1148izstrādi Rīgas metropoles areāla attīstībai (turpmāk - plāns).

1149Mērķis ir panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un

1150tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju

1151un kompleksus risinājumus, lai saskaņotu valsts, Rīgas pilsētas,

1152Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju

1153intereses. Balstoties uz sagatavoto plānu, nepieciešams sagatavot

1154koncepciju par mobilitātes jautājumu pārvaldību Rīgas metropoles

1155areālā.

1156Turpmākās rīcības uzstādījuma ieviešanai:

1157‒ ņemot vērā Eiropas Komisijas atbalstu Ilgtspējīgas

1158pilsētvides mobilitātes plānošanas (Sustainable Urban Mobility

1159Plans - SUMP) konceptam, VARAM izvērtēt, vai nav nepieciešams

1160nacionāls regulējums SUMP izstrādei (vai piemēram nesaistošu

1161vadlīniju izstrāde), kas varētu būt tematiskie plānojumi

1162transporta nozarē, ar ko pamatot konkrētu investīciju

1163nepieciešamību transporta jomā pilsētās;

1164‒ multimodālo transporta mezglu un pārsēšanās punktu

1165attīstība;

1166‒ dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija Rīgas

1167metropoles areālā;

1168‒ vienotās sabiedriskā transporta biļetes ieviešana Rīgas

1169metropoles areālā;

1170‒ ūdens transporta izmantošanas iespēju izpēte savienojošam

1171ūdenstransportam Daugavā starp Pierīgu un Rīgu;

1172‒ veloinfrastruktūras attīstība un trūkstošo velomaršrutu

1173posmu Pierīgā savienošana un velonovietņu izvietošana.

1174Atbalsta rezultātā plānots, ka:

11751. samazināsies sastrēgumi Rīgā un Rīgas metropoles areālā,

1176vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi;

11772. kā arī tiks samazināts laika patēriņš iedzīvotājiem darba

1178vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai vismaz par 10%.

1179B.2.5. uzdevums. Pašvaldību ceļu un ielu

1180infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana

1181Pašvaldību ceļu un ielu tīkls kopā veido 38 453 km (autoceļi -

118230 147 km, ielas - 8 306 km)52, kur pēc Latvijas

1183Pašvaldību savienības aplēsēm ap 50% ceļu ir sliktā stāvoklī.

1184Pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām pašvaldību

1185ceļos ir 675 761 171 euro ar trīs projektu ierobežojumu un

11861 622 144 345 euro bez trīs projektu ierobežojuma.

1187Iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, nepieciešams atbalstīt

1188pašvaldību ceļu tīklu gadījumos:

1189‒ lai nodrošinātu novada centra sasniedzamību no novada

1190teritoriālajām vienībām;

1191‒ lai nodrošinātu darba vietu un pakalpojumu drošu

1192sasniedzamību (tai skaitā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas

1193kontekstā, kā arī veselības, kultūras u.c. pakalpojumu

1194sasniedzamībai);

1195‒ ja tas ir nepieciešams uzņēmējdarbības attīstībai;

1196‒ ja plānotie ieguldījumi ir papildinoši valsts autoceļu

1197ieguldījumiem.

1198Nepieciešams arī uzlabot mobilitātes infrastruktūras plānošanu

1199pašvaldībās, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos un koordinētu

1200plānošanu starp teritorijām, t.sk. meklējot jaunus, inovatīvus,

1201videi draudzīgus mobilitātes risinājumus.

1202Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

1203finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

1204izstrādi.

1205Atbalsta rezultātā plānots, ka tiks samazināts laika patēriņš

1206iedzīvotājiem darba vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai vismaz

1207par 5%.

1208B.2.6. uzdevums. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas

1209attīstība

1210Kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un

1211vietas konkurētspējas priekšnoteikums, kas pozitīvi ietekmē

1212vietējo iedzīvotāju apmierinātību, gatavību klimata pārmaiņām, kā

1213arī piekļuvi konkrētu teritoriju dabas un kultūras mantojumam un

1214tūristu piesaisti. Līdz ar to publiskās ārtelpas attīstīšana

1215veido multiplicējošu efektu uzņēmējdarbības attīstībai. Publiskā

1216ārtelpa tiek definēta kā sabiedrībai pieejamas teritorijas un

1217telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri,

1218pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas

1219nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma

1220piederības53. Tā iekļauj arī dabas vērtības un

1221kultūras mantojuma objektus.

1222Risinājumiem publiskajā ārtelpā jāuzlabo teritoriju

1223funkcionalitāte, tajās attīstot dažādus pakalpojumus (veselības

1224veicināšana, rekreācija, aktīvā atpūta, izziņa u.c.) un

1225pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī jāmazina sabiedrības

1226drošības riski, cita starpā veicot degradēto un nedrošo objektu

1227sakārtošanu, nodrošinot apgaismojumu un videonovērošanu, kas

1228savukārt dos ieguldījumu arī noziedzības mazināšanai.

1229Nepieciešami integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā,

1230identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi zaļā

1231infrastruktūrā54 un publiskās ārtelpas elementos var

1232sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata

1233pārmaiņām. Piemēram, zaļās infrastruktūras risinājumi pilsētu

1234teritorijā, kas mazina siltumsalas efektu vai uzlabo lietus ūdens

1235kanalizācijas sistēmu kapacitāti, infrastruktūra pie ūdens malām,

1236kas mazina erozijas un applūšanas riskus.

1237Līdz ar to visām Latvijas pašvaldībām ir nepieciešams

1238nodrošināt finansiālā atbalsta iespējas pievilcīgas un

1239kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstīšanai.

1240Latvija ir pielīdzināma ūdens resursiem bagātākajām valstīm

1241pasaulē un tūristu piesaisti galvenokārt veicina tieši kultūras

1242mantojuma objekti, piemēram, arhitektūra, arheoloģiski elementi,

1243ēku grupas u. c., kas atrodas ūdeņu krastos. Ūdeņu tuvumā atrodas

1244lielākā daļa no esošā dabas un kultūras mantojuma objektiem,

1245tādēļ ir aktuāli novirzīt investīcijas, lai nodrošinātu šo

1246objektu ilgtspējīgu attīstību un daudzveidotu tūrisma

1247piedāvājumu.

1248Šis aspekts īpaši aktuāls ir Baltijas jūras piekrastē. Ar

1249izteiktu ainavisko pievilcību, unikālām kultūras un dabas

1250vērtībām, piekraste Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs

12512014.- 2020.gadam ir nosaukta kā viena no eksportspējīgām tūrisma

1252teritorijām, kas gadā piesaista gandrīz 4,7 miljonus apmeklētāju

1253gan no Latvijas, gan ārvalstīm55. Taču 2015.gada

1254publiskās infrastruktūras apsekojums piekrastē56

1255liecina, ka aptuveni 80 % no piekrastes garuma tūrisma

1256infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama. Turklāt

1257gandrīz puse no 2019.gadā aptaujātajiem piekrastes apmeklētājiem

1258atzinuši, ka labiekārtojums un atbilstība brīvā laika pavadīšanas

1259iespējām piekrastē neatbilst gaidītajam57. Lai

1260piekrastes resursus izmantotu ilgtspējīgi, sadarbībā ar visām

1261piekrastes pašvaldībām, ir izstrādāts Piekrastes

1262plānojums58, kas ir jāņem vērā, izstrādājot un

1263īstenojot nozaru politikas, tai skaitā plānojot finansiālo

1264atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu,

1265kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības

1266plānošanas dokumentus.

1267Nevar aizmirst, ka lielas dabas un kultūras mantojuma

1268bagātības koncentrējas arī iekšzemes ūdeņu krastos, tādēļ ir

1269nepieciešams investīcijas novirzīt arī šiem nozīmīgajiem dabas un

1270kultūras mantojuma objektiem.

1271Investīciju piesaiste pašvaldībās notiks integrētā veidā.

1272Katra pašvaldība vai tās iestāde varēs pretendēt uz finansiālu

1273atbalstu no dažādiem finanšu avotiem. Taču investīciju piesaiste

1274ERAF ievaros sākotnēji tiks koordinēta plānošanas reģionos, kas

1275atbilstoši plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktām

1276attīstības prioritātēm veiks pašvaldību pieteikto investīciju

1277projektu priekšatlasi.

1278Plānotie ieguldījumu virzieni:

1279‒ ar publisko ārtelpu un vietas identitāti saistīto būvju

1280būvniecība un atjaunošana;

1281‒ jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras un dabas

1282mantojuma saturisko piedāvājumu un stiprinot teritoriju

1283identitāti;

1284‒ piekļuves infrastruktūras uzlabošana un izveide dabas un

1285kultūras vērtībām, nodrošinot universālā dizaina principu

1286ievērošanu59 un apmeklētāju plūsmas regulēšana,

1287nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu;

1288‒ ar dabas un kultūras mantojuma izmantošanu saistīto būvju

1289atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija, saglabājot

1290kultūras mantojumu tā sākotnējā kultūrvēsturiskā veidolā, vai

1291jaunu būvju būvniecība un teritorijas labiekārtošana, ievērojot

1292integrētu pieeju dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai;

1293‒ infrastruktūras izveide dabas resursu izmantošanai

1294kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanai;

1295‒ zaļās infrastruktūras kvalitātes un kvantitātes

1296paaugstināšana ar mērķi mazināt siltumsalas efektu

1297pilsētvidē;

1298‒ ilgtspējīgas infrastruktūras izveide, kas veicina oglekļa

1299mazietilpīgu pārvietošanos;

1300‒ investīcijas, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām,

1301īpaši vietās ar augstu erozijas un applūšanas risku.

1302Pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām publiskajā

1303ārtelpā un ielās ir 453 172 743 euro ar trīs projektu

1304ierobežojumu un 617 613 956 euro bez trīs projektu

1305ierobežojuma.

1306Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

1307finansējuma piesaisti, ietverot atbalsta sniegšanas nosacījumu un

1308nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi, tostarp atbalstāmo

1309darbību precizēšanu.

1310Atbalsta rezultātā plānots palielināt apmeklētāju skaitu

1311attīstāmajās vietās un objektos vismaz par 5% gadā, jaunradīto

1312pakalpojumu/objektu skaits - 40.

1313B.3. rīcības virziens. Plānošanas

1314reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte

1315B.3.1. uzdevums. Pašvaldību un

1316plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības

1317plānošanai un īstenošanai

1318Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem teritoriju izaugsmes

1319sekmēšanā (tai skaitā attīstības plānošanas dokumentu izstrādē,

1320ES fondu projektu veiksmīgā īstenošanā, uzņēmējdarbības

1321veicināšanā) ir plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu

1322kapacitāte.

1323Pašvaldību plānošanas kapacitāte ir novērtēta60 kā

1324viens no būtiskiem izaicinājumiem un investīciju vajadzībām pēc

13252020.gada. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas

1326nepieciešamību norāda arī Valsts kontroles revīzija (lieta

1327Nr.2.4.1-48/2015), kurā norādīts, ka 47 pašvaldībās nav

1328teritorijas attīstības plānošanas speciālista, kam tie būtu

1329pamata pienākumi. Tāpat pašvaldību teritorijas attīstības

1330dokumentu izstrādē atsevišķos gadījumos tiek izmantots

1331ārpakalpojums, kas ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu saikni ar

1332iedzīvotājiem attīstības plānošanas jautājumos. Līdz ar to būtu

1333jāpilnveido prakse izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas

1334dokumentus ieinteresēto pušu līdzdarbībā. Saskaņā ar VARAM rīcībā

1335esošiem datiem 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski

1336būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā

1337ir viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem

1338uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50

1339pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

1340Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībai cita starpā ir

1341pienākums izstrādāt un ieviest ilgtspējīgas attīstības

1342stratēģiju, teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī

1343nepieciešamības gadījumā izstrādāt lokālplānojumus,

1344detalplānojumus un tematiskos plānojumus. Attīstības programma

1345aptver visas pašvaldības kompetencē esošās jomas. Pašvaldībās ir

1346spēkā arī vairāk kā 260 dažādu nozaru politiku plānošanas

1347dokumentu, no kuriem izplatītākie ir plānošanas dokumenti šādās

1348jomās: izglītības iestāžu tīkla attīstība, jaunatnes politika,

1349ilgtspējīga enerģija, tūrisms, kultūra, sports un veselības

1350veicināšana.

1351VARAM darbā ar pašvaldībām un Valsts kontroles veiktajās

1352revīzijās ir secināts, ka pašvaldībās būtiski atšķiras attīstības

1353plānošanas kapacitāte. VARAM rīcībā esošā informācija liecina, ka

1354pašvaldības izstrādātajos dokumentos - ilgtermiņa attīstības

1355stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumi -

1356bieži novērojama savstarpēja nesaskaņotība sasniedzamajos mērķos

1357un uzdevumos, kā arī nav veikta pilnīga situācijas analīze, ir

1358pretrunīgi datu avoti, trūkst attīstības prognozes un telpiskās

1359analīzes pieņemto lēmumu argumentācijai. Valsts kontrole

1360revīzijās regulāri secina, ka pašvaldībās nereti tiek īstenoti

1361investīciju projekti, kas iepriekš nav bijuši iekļauti attīstības

1362programmā, vai arī attīstības programmā ir iekļauti investīciju

1363projekti, kuriem ilgstoši nav ticis piešķirts finansējums. Tāpat

1364arī VARAM ir secinājusi, ka pašvaldību nozaru plānošanas

1365dokumentos iekļautie uzstādījumi, prioritārās darbības un

1366investīciju projekti nereti nav sasaistīti ar pašvaldības

1367attīstības programmu vai iekļauti attīstības programmas

1368investīciju plānā.

1369VARAM regulāri sadarbībā ar nozaru ministrijām organizē

1370apmācības pašvaldību attīstības plānošanā iesaistītajām personām

1371un politiķiem, un ir secinājusi, ka ir nepieciešams celt to

1372kapacitāti. Īpaši aktuāli tas būs pēc 2021.gada, kad vietējo

1373pašvaldību reformas rezultātā tiks izveidotas jaunas

1374pašvaldības.

1375Plānošanas reģioniem arī ir būtiska loma attīstības plānošanā

1376un īstenošanā, tāpēc nepieciešams stiprināt arī plānošanas

1377reģionu speciālistu kapacitāti. Plānošanas reģionos nepieciešams

1378nodrošināt nozaru speciālistu (enerģētika, vide, tūrisms,

1379izglītība, kultūra, sociālā aprūpe, civilā aizsardzība,

1380uzņēmējdarbība, remigrācija u.c.) darbību nozaru jautājumu

1381plānošanai un īstenošanai, sadarbībā ar pašvaldībām un nozaru

1382ministrijām, atbalstam un konsultēšanai, informācijas apkopošanai

1383un koordinācijai.

1384Lai celtu plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu

1385kapacitāti, VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī citām

1386iesaistītājām pusēm (augstākās izglītības iestādēm reģionos,

1387pilsoniskās sabiedrības grupām u.c.) plāno nodrošināt plānošanas

1388reģionu un pašvaldību metodisko vadību teritorijas attīstības

1389plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī organizēt dažāda formāta

1390kapacitātes celšanas pasākumus (speciālistu piesaiste, semināri,

1391konferences, vasaras skolas - nometnes, pieredzes apmaiņas

1392vizītes u.c.).

1393Nepieciešamās apmācību jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana

1394un inovācijas attīstība; (2) viedi risinājumi pašvaldību

1395administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā;

1396(3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības

1397plānošana un īstenošana, piemērojoties demogrāfiskajām un klimata

1398pārmaiņām (ilgtspējīgi risinājumi); (4) budžeta plānošana, jauno

1399reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana, (5)

1400sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, tai

1401skaitā pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās

1402ieguldījumu teritorijas attīstībā, u.c.

1403Vienlaikus ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu

1404pašvaldību attīstības un budžeta plānošanas jomā, lai

1405nodrošinātu, ka budžeta plānošana (attīstības daļa) tiktu

1406pakārtota attīstības programmā noteiktajām prioritātēm un

1407uzdevumiem. Tāpat nepieciešams organizēt pilotprojektus

1408attīstības plānošanas un budžeta plānošanas sasaistes

1409uzlabošanai, kvalitatīvai līdzdalības nodrošināšanai nozaru

1410politiku plānošanas dokumentu izstrādē, sabiedrības iesaistes

1411uzlabošanai u.c.

1412Nepieciešams uzlabot pašvaldību attīstības plānošanas

1413dokumentu kvalitāti un plānošanas dokumentos noteiktā savstarpējo

1414saskaņotību, t.sk. sekmējot pašvaldību budžeta līdzekļu

1415mērķtiecīgāku izmantošanu reģionālās politikas un teritorijai

1416specifisku ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Šim mērķim paredzēts

1417sagatavot metodisku materiālu teritorijas attīstītības plānošanas

1418dokumentu veidošanai, tai skaitā plānošanai līdzdarbībā, un

1419rokasgrāmatu pašvaldību apbūves noteikumu izstrādei, kas sekmēs

1420normatīvisma mazināšanu un padarīs tos vieglāk lietojamus arī

1421iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu visu līmeņu

1422attīstības plānošanas dokumentu saskaņotību, investīciju

1423koordināciju, ieguldījumu uzraudzību, paredzēts izveidot vienotu

1424plānošanas, analīzes, uzraudzības un prognozēšanas rīku.

1425Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu atbalsta

1426piesaisti un atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, kā arī

1427normatīvā regulējuma pilnveidošanu attīstības un budžeta

1428plānošanas sasaistei, pašvaldību attīstības programmu kvalitātes

1429uzlabošanai. Papildus, meklējot iespējami labākos risinājumus

1430pašvaldību un plānošanas reģionu darba organizācijai, jāizvērtē

1431jaunākās nodarbinātības formas ar mērķi mazināt speciālistu

1432rotāciju vai kompensēt to trūkumu, sekmēt kvalitatīvāku

1433komunikāciju un sadarbību starp pašvaldībām, pašvaldībām un

1434plānošanas reģioniem, kā arī uzlabot procesu kvalitāti.

1435Atbalsta rezultātā plānots uzlabot visu pašvaldību un

1436plānošanas reģionu kapacitāti attīstības un budžeta plānošanas,

1437kā arī ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību veicinošos

1438jautājumos.

1439B.3.2. uzdevums. Pašvaldību

1440administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā

1441pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana

1442Latvijas Republikas Saeima 2019.gada 21.marta sēdē pieņēma

1443lēmumu Nr.139/Lm13 "Par administratīvi teritoriālās reformas

1444turpināšanu", kas uzliek par pienākumu turpināt 1998.gadā

1445iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021.gadam

1446izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās

1447teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām

1448likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

1449un pieejamībā, un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus

1450par samērīgām izmaksām. Saeimas lēmums Nr.139/Lm13 nosaka, ka

1451Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma izstrādes par

1452administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijām ar

1453pašvaldībām, saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas

14545.pantu, izstrādā un līdz 2019.gada 1.decembrim iesniedz Saeimā

1455likumprojektu, nosakot valsts administratīvi teritoriālo

1456iedalījumu un tā veidus, administratīvo teritoriju izveidošanas

1457kritērijus, kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi

1458teritoriālā reforma un sagatavotas 2021.gada pašvaldību

1459vēlēšanas. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par turpmāko

1460rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai"

1461(izskatīts Ministru kabinetā 2019.gada 5.februārī),

1462administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana ir nepieciešama,

1463lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas

1464autonomās funkcijas, iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi

1465un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, lai veicinātu reģionālās

1466un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti

1467ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un būtu iespēja turpināt

1468valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas

1469valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par

1470savas teritorijas pārvaldīšanu.

1471Vienlaikus deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

1472Ministru kabineta iecerēto darbību Valdības rīcības plāna

1473225.1.pasākums uzliek par pienākumu izvērtēt otrā līmeņa

1474pašvaldību ieviešanas nepieciešamību. Šī pasākuma kontekstā VARAM

1475līdz 2020.gada 31.oktobrim jāsagatavo konceptuālā ziņojuma

1476projekts par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību,

1477ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību

1478mazināšanā, par iespējamiem pārvaldes modeļiem, piedāvājot

1479variantus turpmākai rīcībai.

1480Apriņķu (reģionālo) pašvaldību izveide valstī nav notikusi.

1481Vienlaikus jau šobrīd reģionālā līmenī darbojas plānošanas

1482reģioni. Ņemot vērā plānošanas reģionu darbību, reģionālajā

1483līmenī ir saglabājami plānošanas reģioni, pilnveidojot to

1484funkcionālo, finansiālo un pārvaldes statusu. Attiecīgi

1485sagatavojot risinājumus plānošanas reģionu darbības uzlabošanai,

1486tiks sagatavots arī vērtējums par apriņķu (reģionālo) pašvaldību

1487nepieciešamību.

1488Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar:

14891. administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un

1490nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi un piemērošanu;

14912. reģionālā pārvaldības līmeņa funkcionālā, finansiālā un

1492pārvaldes statusa nostiprināšanu.

1493Rezultātā plānots:

1494‒ uzlabot pašvaldību administratīvi teritoriālo struktūru,

1495paaugstinot pašvaldību finansiālo un funkcionālo kapacitāti;

1496‒ uzlabot reģionālā pārvaldības līmeņa finansiālo un

1497funkcionālo kapacitāti.

1498B.3.3. uzdevums. Pašvaldību finanšu

1499sistēmas pilnveidošana

1500Saistībā ar pašvaldību lomu savas teritorijas izaugsmē,

1501nozīmīgs aspekts ir arī pašvaldību finanses - cik daudz līdzekļu

1502ir pašvaldības rīcībā, ko iespējams novirzīt teritorijas

1503attīstībai, un cik elastīgi pašvaldība var ietekmēt savu budžeta

1504apjomu.

1505Lai nodrošinātu, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas

1506ietvaros pašvaldībām piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti pēc

1507iespējas lietderīgāk (mērķtiecīgāk) pašvaldības izaugsmes

1508veicināšanai, nepieciešams noteikt, ka daļa no piešķirtā

1509finansējuma pašvaldībām ir jāizlieto uzņēmējdarbību vai sniegto

1510pakalpojumu efektivitāti veicinošiem projektiem. Šim nolūkam

1511nepieciešams grozīt normatīvo regulējumu par pašvaldību

1512budžetiem.

1513Lai motivētu pašvaldības, kas ir maksātājas pašvaldību finanšu

1514izlīdzināšanas fondā, nepieciešams noteikt, ka no pašvaldību

1515budžetu pieauguma tiek izveidota reģionālo projektu programma

1516vairāku pašvaldību kopīgiem projektiem. Tādējādi pašvaldības, kas

1517veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, varētu

1518saņemt atpakaļ vismaz daļu iemaksātā finanšu apjoma (finanšu

1519stimuli). Tāpat arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas

1520saņēmējiem būtu jābūt izvēlei - veikt individuāli noteiktos

1521ieguldījumus vai arī veikt iemaksas reģionālo projektu programmā,

1522kur reģiona ietvaros tiktu veikti nepieciešamie ieguldījumi

1523uzņēmējdarbību vai sniegto pakalpojumu efektivitāti veicinošajos

1524projektos.

1525Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu

1526veikšanu normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldību

1527finanses.

1528B.3.4. uzdevums. Regulējuma izstrāde

1529valsts budžeta dotācijai pašvaldību ES fondu projektu

1530līdzfinansēšanai

1531ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā un ES fondu

15322014.-2020.gada plānošanas periodā pašvaldībām tika paredzēta

1533valsts budžeta dotācija ES fondu līdzfinansēto projektu

1534īstenošanai. Valsts budžeta dotāciju aprēķina no normatīvajos

1535aktos par ES fondu specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktās

1536minimālās nacionālā publiskā finansējuma attiecināmo izmaksu

1537daļas, ko iegulda pašvaldība un, kas netiek segta no projekta

1538pašfinansēšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Valsts budžeta

1539dotācija pašvaldībām ir viens no Reģionālās attīstības likumā

1540definētajiem reģionālās politikas instrumentiem. Šī atbalsta

1541mērķis ir atvieglot un sekmēt pašvaldību iespējas ES projektu

1542īstenošanā, mazinot šo iespēju atkarību no pašvaldību budžetu

1543kapacitātes.

1544Lai nodrošinātu lielāku reģionālo ietekmi šim atbalstam,

1545plānošanas periodā 2021.-2027.gadam nepieciešams izvērtēt

1546atbalsta apmēra un intensitātes diferencēšanu atsevišķajās

1547teritorijās vai jomās, kur tā ir nepieciešama projektu

1548realizācijai reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai.

1549Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar regulējuma

1550izstrādi valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām

15512021.-2027.gada plānošanas perioda ES fondu līdzfinansēto

1552projektu īstenošanai.

1553B.3.5. uzdevums. Paplašināt

1554teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas

1555Latvijā pēc statistikas datiem (Eurostat, CSP, Nodarbinātības

1556valsts aģentūra) pastāv ievērojamas ekonomiskās attīstības līmeņa

1557atšķirības starp plānošanas reģioniem un starp teritorijām

1558reģionu iekšienē. Līdz ar to ir nepieciešamība pēc detalizētas

1559statistiskās informācijas zemākajā teritoriālajā iedalījumā, kas

1560uzlabotu pašvaldībām iespējas analizēt ekonomiskos un sociālos

1561stāvokļus, apzināt un novērtēt pašvaldības attīstībai

1562nepieciešamos resursus, mērķtiecīgi plānot rīcības, investīcijas

1563un kvalitatīvi veikt pašvaldības attīstības plānošanu.

1564Statistiska, kas tiek apkopota un publicēta par valsts budžeta

1565līdzekļiem, ir noteikta ikgadējā Oficiālās statistikas programmā.

1566Tajā ietvertā informācija noteiktajā publicējamajā detalizācijā

1567visiem statistikas lietotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Tomēr

1568līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai statistika

1569teritoriālā iedalījumā bija pieejama arī plānošanas reģionu,

1570rajonu, republikas pilsētu, novadu, pilsētu, pagastu iedalījumā.

1571Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu vietējo

1572pašvaldību līmenī, sākot ar 2010.gadu statistika teritoriālā

1573iedalījumā netiek publicēta pagastu iedalījumā, jo attiecīgās

1574administratīvās teritorijas vairāk nepastāv.

1575Tematiski gan pirms, gan pēc administratīvi teritoriālās

1576reformas īstenošanas būtiska daļa rādītāju nav bijuši pieejami pa

1577visiem teritoriālajiem līmeņiem, atsevišķos gadījumos teritoriāli

1578zemākie līmeņi, par kuriem apkopo statistiku, ir tikai

1579statistikas un plānošanas reģioni, kā arī republikas

1580pilsētas.

1581Statistikas pieejamība detalizētā teritoriālā griezumā

1582saistīta ar šādiem apsvērumiem:

1583‒ detalizētas informācijas nodrošināšanai novadu griezumā ir

1584nepieciešams būtiski palielināt statistisko apsekojumu izlases,

1585tādējādi ne tikai palielinot izmaksas statistikas iestādei datu

1586vākšanas procesā, bet arī pārmērīgi noslogojot respondentus

1587saistībā ar statistisko pārskatu aizpildīšanu;

1588‒ statistikā ir nepieciešams nodrošināt respondentu sniegto

1589datu konfidencialitāti, līdz ar to atsevišķa statistika zemā

1590teritoriālajā griezumā (novadi un republikas pilsētas) ir

1591konfidenciāla, it īpaši uzņēmējdarbības statistikā;

1592‒ dažādos reģistros glabājamās informācijas kvalitāte nav

1593atbilstoša statistikas nodrošināšanas vajadzībām, kas liedz šos

1594reģistrus kā vienīgos datu avotus izmantot datu iegūšanā, līdz ar

1595to nepieciešams izmantot alternatīvas metodes.

1596Ņemot vērā minēto, nepieciešams meklēt jaunus risinājumus

1597reģionālās statistikas klāsta paplašināšanai, tai skaitā:

1598‒ kombinēt valsts reģistros esošos datus, lai iegūtu plašāku

1599ekonomisko statistiku, piemēram, VID un CSP pieejamos datus par

1600uzņēmējiem, nodarbinātību un to veiktajiem nodokļu

1601maksājumiem;

1602‒ izvērtēt iespējas izmantot jaunas metodes datu iegūšanai -

1603mobilo sakaru, satelītu informācijas dati u.c. risinājumi;

1604‒ izvērtēt iespējas uzlabot esošajos reģistros uzkrājamo datu

1605kvalitāti, nodrošinot reālā laika un situācijas datu

1606pieejamību;

1607‒ viens no statistikas datu iegūšanas risinājumiem varētu būt

1608reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un

1609prognozēšanas rīka izveide. To varētu attīstīt kā Reģionālās

1610attīstības indikatora moduļa (https://raim.gov.lv/) vai CSP rīku

1611būtisku uzlabojumu. Ar to būs iespēja krietni tuvināties mērķim -

1612datos balstītā pārvalde (politika).

1613Bez minētā nepieciešams nodrošināt pēc iespējas automatizētu

1614statistikas ievākšanu, apstrādi un publicēšanu, piemēram, auto

1615kustības intensitāti mērīt ar sensoriem, finanšu atskaites

1616automātiski sagatavot no grāmatvedības programmām.

1617Visa informācija pēc iespējas ir publicējama atvērto datu

1618formātā Atvērto datu portālā (ADP). Īstenojams princips

1619"atvērts pēc noklusējuma" jeb datu turētājam ir

1620jāpierāda, kāpēc informācija netiek publicēta, nevis kādam

1621jāpamato publicēšanas nepieciešamība.

1622Turpmākā rīcība:

16231. priekšlikumu sagatavošana sadarbībā ar LPS un CSP par

1624nepieciešamajiem statistikas datiem pēc iespējas zemākā

1625detalizācijas līmenī, atspoguļojot datus pašvaldību līmenī

1626(republikas pilsētu un novadu, kā arī to pagastu, pilsētu un

1627ciemu līmenī), kā arī risinājumu rašana nepieciešamo datu

1628nodrošinājumā;

16292. reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un

1630prognozēšanas rīka izveide, tai skaitā izvērtējuma veikšana un

1631priekšlikumu sagatavošana, sadarbībā ar CSP, Ekonomikas

1632ministriju un VRAA, par Oficiālās statistikas portāla un

1633Reģionālās attīstības indikatoru moduļa iespējamiem integrācijas

1634scenārijiem, lai nodrošinātu minēto sistēmu kopdarbību, kas būtu

1635pamats kopīgai karšu un statistikas portāla izveidei, kā arī

1636reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas

1637pilnveidei.

1638Rezultātā plānots paplašināt teritoriālās statistikas klāstu

1639teritoriju attīstības analīzes vajadzībām, pilnveidojot

1640reģionālās attīstības uzraudzības, novērtēšanas un prognozēšanas

1641procesu.

1642B.3.6. uzdevums. Plašākas

1643sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā

1644Lai sekmīgi īstenotu reģionālo politiku, teritoriju attīstības

1645jautājumu risināšanā ļoti nozīmīga ir plašākas sabiedrības, īpaši

1646uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības grupu un ikviena iedzīvotāja

1647iesaiste. Šī iesaiste galvenokārt notiek vietējā līmenī un ir

1648brīvprātīga, atskaitot normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības

1649iesaistīšanas prasības.

1650Sadarbība ar vietējā līmeņa partneriem ir būtiska, jo tā dod

1651iespēju izveidot savstarpēju uzticēšanos starp vietējo pārvaldi

1652un sabiedrību attīstības virzīšanā un mobilizēt izaugsmei

1653nepieciešamos (fiziskos, intelektuālos, finansiālos u.c.)

1654resursus vietējo un reģionālo attīstības mērķu īstenošanai.

1655Aktīvi un kvalitatīvi iesaistoties vietējai sabiedrībai,

1656teritorijas attīstības plānošanas dokumenti top kā iedzīvotāju,

1657uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības grupu vienošanās par kopēju

1658teritorijas attīstības redzējumu, kas tiek īstenots teritorijā un

1659kura sekmēšanā tie piedalās, kas ir būtisks priekšnoteikums tā

1660veiksmīgai ieviešanai. Vienlaikus, šādā veidā izstrādāts vietējās

1661pašvaldības attīstības redzējums ir patiesi vērsts uz tās

1662iedzīvotāju vajadzībām.

1663Līdz ar to nozīmīgi ir sekmēt vietējo pašvaldību atvērtību

1664šādai sadarbībai - gan vietējo teritorijas attīstības plānošanas

1665dokumentu izstrādē un ieviešanā, iesaistot sabiedrību ideju

1666radīšanā un īstenošanā un sniedzot atbalstu sabiedrības virzītām

1667iniciatīvām, gan pašvaldības ikdienas darbā tās funkciju izpildē

1668(piemēram, pakalpojumu nodrošināšanā) un teritorijas attīstības

1669sekmēšanā.

1670Lai arī ir sastopami daudzi labās prakses piemēri sabiedrības

1671iesaistes teritoriju attīstības veicināšanā, pastāv virkne

1672izaicinājumu, kas saistīti gan ar pašvaldību un sabiedrības grupu

1673pasivitāti, zināšanu un motivācijas trūkumu īstenot sabiedrības

1674iesaistes aktivitātes (detalizētāk sk. 1.pielikumu). Būtiski,

1675lai, balstoties uz normatīvajiem aktiem61, pašvaldības

1676sekmētu kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, tai skaitā izmantojot

1677konsultatīvās aptaujas, un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību

1678vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, tai skaitā rīkojot vietējo

1679pašvaldību referendumus, gūstot no vietējās sabiedrības

1680ieguldījuma maksimālu labumu vietējo attīstības procesu

1681veicināšanā un sekmējot sabiedrības uzticību un apmierinātību ar

1682pašvaldības darbu.

1683Liela nozīme ir brīvprātīgām sabiedrības iniciatīvām, kas

1684vērstas uz vietējās sabiedrības vajadzībām, apkārtējās vides

1685sakārtošanu, pakalpojumu nodrošināšanu, uzņēmējdarbības

1686veicināšanu un citām aktivitātēm. Nereti tieši vietējā sabiedrība

1687var visveiksmīgāk risināt konkrētā pašvaldības teritorijā

1688aktuālas iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ ir būtiski nodrošināt

1689atbalstu sabiedrības iniciatīvu īstenošanai, vienlaikus veicinot

1690multifondu pieejas attīstīšanu Latvijā, integrējot dažādus

1691finanšu resursus vietējo iniciatīvu īstenošanā. Šajā kontekstā

1692svarīgi sekmēt sadarbību starp pašvaldībām un pilsoniskās

1693sabiedrības grupām (tai skaitā vietējās rīcības grupas, ciemu

1694kopienas), panākot lielāku koordināciju un savstarpēju

1695papildinātību starp pašvaldības un vietējās sabiedrības grupas

1696plānotajām aktivitātēm teritorijas attīstības sekmēšanai.

1697Vienlaikus ir būtiski ieviest līdzdalības budžetu, ļaujot

1698pašvaldību iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par

1699nepieciešamajām izmaiņām pašvaldībā un nepastarpināti izlemt par

1700pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm (sagatavojot

1701priekšlikumus projektu idejām). Tādā veidā tiks veicināts

1702caurspīdīgums attīstības plānošanas procesā un sabiedrības

1703uzticības līmenis pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji tiks

1704motivēti maksāt nodokļus, lai palielinātu finansējuma apjomu, kas

1705varētu tikt novirzīts līdzdalības budžetam. Šajā kontekstā

1706svarīgi, lai pašvaldības skaidri nokomunicē iesaistes nosacījumus

1707un rezultātus, kā arī sniedz konsultatīvu atbalstu projektu ideju

1708sagatavošanā.

1709Ir nepieciešams paaugstināt vietējo pašvaldību kapacitāti

1710attīstības plānošanā un sabiedrības līdzdalības veicināšanā (tai

1711skaitā nodrošinot kompetenci par sabiedrības līdzdalības

1712jautājumiem, īstenojot proaktīvas sabiedrības līdzdalības

1713aktivitātes ārpus attīstības plānošanas dokumentu izstrādes

1714procesiem). Vienlaikus, lai partnerības darbotos efektīvi, ir

1715nepieciešams paaugstināt arī pārējo partneru, tai skaitā

1716pilsoniskās sabiedrības grupu, kapacitāti, izglītojot un

1717uzlabojot to prasmes plānot teritorijas attīstību (radoši

1718risinājumi), komunicēt par savu redzējumu, uzlabojot tehniskās

1719zināšanas par projektu sagatavošanu, tehnoloģiskajiem

1720risinājumiem u.c. Sabiedrības izglītošanai tiks sniegts metodisks

1721atbalsts dažādu sabiedrības grupu kapacitātes celšanai

1722līdzdalības pasākumos, tai skaitā ciemu/kopienu attīstības plānu

1723vadlīniju izstrādei, izplatīšanai un piemērošanai praksē.

1724Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna un

1725Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai ietvaros tiks

1726nodrošinātas atbalsta iespējas vietējo rīcības grupu stratēģiju

1727un projektu īstenošanai (pašvaldību attīstības programmas

1728papildinošas rīcības kompleksai teritoriju attīstībai).

1729Turpmākā rīcība saistīta ar nepieciešamo izmaiņu normatīvajos

1730aktos veikšanu līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā, tai skaitā

1731definējot pamatnosacījumus līdzdalības budžeta mehānismam un

1732veicot metodisku atbalstu (izglītojošas un motivējošas

1733aktivitātes) pašvaldībām un vietējām kopienām līdzdalības budžeta

1734ieviešanā. Vienlaikus nepieciešamības gadījumā jāizvērtē

1735tiesiskais regulējums par to, kā (1) pašvaldības iesaista

1736sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, gūstot no iesaistes

1737procesa maksimālu labumu, veicinot sabiedrības iniciatīvas un to

1738īstenošanu, kā arī sekmējot sabiedrības uzticību un apmierinātību

1739ar pašvaldības darbu, (2) atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupu

1740un iedzīvotāju iniciatīvas, lai nerastos interešu konflikti un

1741nepārskatāmas procedūras. Papildus jāidentificē un jāizplata labā

1742prakse par tiesiskā regulējuma piemērošanu (tai skaitā dokumentu

1743un datu pieejamība iedzīvotājiem).

1744Rezultātā tiks palielinātas atbalsta iespējas sabiedrības

1745virzītām iniciatīvām, papildinot pašvaldību veiktās aktivitātes

1746teritorijas attīstībai.

1747B.3.7. uzdevums. Pašvaldības

1748administratīvo un pakalpojumu sniegšanas procesu modernizācija un

1749digitalizācija, digitālo risinājumu koplietošana

1750Tā kā pastāv atšķirība starp vēlamo un faktisko elektroniski

1751pieteikto pakalpojumu īpatsvaru, būtu jāapzina un aktīvāk

1752jākomunicē ar mērķgrupām, kurām ir saistoša attiecīgo pakalpojumu

1753pieteikšana elektroniski, tā palielinot iedzīvotāju

1754digitālpratību un samazinot digitālo plaisu. Vēl arvien 52%

1755Latvijas iedzīvotāju trūkst nepieciešamo digitālo

1756prasmju62, kas ir nopietns šķērslis uzņēmējiem un

1757iedzīvotājiem digitālo tehnoloģiju izmantošanā.

1758Attiecībā uz fizisko un juridisko personu apkalpošanu

1759galvenais mērķis ir pakalpojumu nodrošināšana primāri digitāli un

1760proaktīvā veidā. Fizisko personu apkalpošanā kā sekundārais

1761kanāls izmantojami dažādās formās asistētie e-pakalpojumi un

1762tikai pēc tam klātienes apkalpošana. Pāreja uz e-pakalpojumu

1763izmantošanu pilnā apmērā rekomendējama attiecībā uz juridisko

1764personu apkalpošanu, pēc labās prakses iekļaujot e-pakalpojumu

1765papildināšanu ar pakalpojumiem klātienē personu grupām, kas

1766dažādu iemeslu dēļ nelieto internetu. Pakalpojumi jāsniedz pēc

1767iespējas proaktīvi, piemēram, pašvaldības pabalsts jāizmaksā pēc

1768notikuma iestāšanās bez paša cilvēka iesaistes. Pakalpojumu

1769pārveides process balstās uz valsts pārvaldes darbinieku un

1770amatpersonu pieredzes paplašināšanu un digitālo prasmju

1771pilnveidošanu, līdz ar to nepieciešamas regulāras apmācības.

1772Nepieciešams izvērtēt risinājumus pašvaldību IKT kompetenču

1773centru izveidei un darbības nodrošināšanai, kā iespēju

1774pakalpojumu attīstībai un pieejamībai.

1775Svarīgi ir veicināt iestāžu starpnozaru sadarbību, nosakot

1776valstī vienotu pieeju un principus datu apmaiņas organizēšanai,

1777lai optimizētu valsts un pašvaldību iestāžu darbību.

1778Lai nodrošinātu augstākminēto, uzmanība jāpievērš IKT rīku

1779izmantošanai, piemēram:

1780‒ pašvaldību darbinieku pieeja citu iestāžu datiem un plāniem

1781attiecībā uz šīs pašvaldības teritoriju ērti pārskatāmā formā,

1782piemēram, valsts nozīmes ceļu remonti, meliorācija;

1783‒ visu pašvaldības informācijas sistēmu savietojamība ar

1784Valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS) informācijas

1785apmaiņai ar citām sistēmām, tai skaitā automatizēta statistikas

1786izgūšana un publicēšana no pašvaldību informācijas sistēmām. Visu

1787datu pieejamība biznesa analītikas rīkiem.

1788Šobrīd vidēja termiņa pamatdokuments rīcībpolitikai

1789informācijas sabiedrības attīstības jomā ir Informācijas

1790sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014-2020.gadam.

1791Turpmāk tiks izstrādāts jauns vidēja termiņa plānošanas

1792dokuments IKT jomas prioritāšu noteikšanai un informācijas

1793sabiedrības politikas turpināšanai.

1794Rezultātā plānots:

17951. palielināt pašvaldību skaitu, kas izmanto koplietošanas

1796pakalpojumus, tai skaitā unificētos pakalpojumus;

17972. palielināt klientu skaitu, kas apkalpoti elektroniski

1798neklātienē no kopējā pašvaldības sniegto pakalpojumu skaita;

17993. izstrādāt Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu,

1800izveidojot iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldības

1801institūcijām ērtu, viegli saprotamu centralizētu risinājumu

1802valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu administrēšanai.

1Rīcības virzienu uzdevumi, to

2izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija

3A. Apakšmērķis. Uzņēmējdarbības

4vides uzlabošana reģionos

5A.1. Rīcības virziens: Vietas

6sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte

7Nr. p.

8k.

9Uzdevums

10Izpildes

11termiņš

12(gads)

13Atbildīgā

14institūcija

15Līdzatbildīgās

16institūcijas

17Sasaiste ar

18politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR)

19A.1.1.

20Publiskās infrastruktūras attīstība

21uzņēmējdarbības atbalstam (ES fondi, valsts budžets)

22Izstrāde 30.12.2021.

23Īstenošana 30.12.2029.

24VARAM

25EM, ZM, SM, pašvaldības, LPS, LLPA, RACA,

26plānošanas reģioni, LDDK, LTRK

27RR 1.1.

28RR 1.2.

29A.1.2.

30Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu

31produktu un pakalpojumu attīstībai (ES fondi, valsts

32budžets)

33Izstrāde 30.12.2021.

34Īstenošana 30.12.2029.

35EM

36VARAM, LDDK, LTRK

37RR 1.1.

38RR 1.2.

39A.1.3.

40Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana,

41uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši

42komersanta ieguldījuma apjomam (esošā budžeta ietvaros)

43Uzsākts 2019.gadā

44VARAM

45FM, EM, TM, ALTUM, pašvaldības, LPS, LLPA,

46RACA

47RR 1.1.

48RR 1.2.

49A.1.4.

50Atbalsts reģionālajiem projektiem -

51reģionālo projektu programmas izveide (esošā budžeta

52pārdale)

53Izstrāde 2020.gadā, izpildes termiņš -

54pastāvīgi

55VARAM

56FM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni

57RR 1.1.

58RR 1.2.

59RR 2.1.

60RR 2.2.

61A.1.5.

62Pašvaldību darbības standarts - atbalsta

63komplekts uzņēmējdarbībai (esošā budžeta ietvaros)

64Uzsākts 2019.gadā, izpildes termiņš -

65pastāvīgi

66VARAM

67EM, LIAA, LPS, LLPA, RACA, plānošanas

68reģioni

69RR 1.1.

70RR 1.2.

71A.1.6.

72Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu

73pilnveidošana (esošā budžeta ietvaros)

742020.gads

75FM, VARAM

76LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, nozaru

77ministrijas

78RR 1.1.

79RR 1.2.

80RR 2.1.

81RR 2.2.

82A.1.7.

83Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas

84izveide un darbība

85(ES fondi, valsts budžets)

86Zināšanu un inovācijas platformas izveide līdz 2023.gadam

87Platformas darbība - pastāvīgi

88Veikti pilotprojekti inovatīva produkta vai pakalpojuma

89radīšanai līdz 2030.gadam

90VARAM

91EM, IZM, plānošanas reģioni, pašvaldības,

92uzņēmēji, izglītības, zinātnes un pētniecības

93institūcijas

94RR 1.1.

95RR 1.2.

96RR 2.1.

97RR 2.2.

981 RR 1.2. ---

99A. 2. Rīcības virziens:

100Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos

101A.2.1.

102Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti

103kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos (ES fondi, valsts

104budžets)

105Izstrāde 30.12.2021.

106Īstenošana 30.12.2029.

107ZM

108VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni,

109LLF, VRG

110RR 1.1.

111RR.1.2.

112A.2.2.

113Nodokļu risinājumi darba algu atbalstam

114Latgales reģionā (esošā budžeta ietvaros)

115Izstrāde 2021.gads

116Īstenošana: pastāvīgi

117VARAM

118FM, Latgales plānošanas reģions

119RR 1.1.

120A.2.3.

121Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos

122(valsts budžets)

123Uzsākts 2019.gadā, izpildes termiņš -

124pastāvīgi

125EM

126VARAM, FM

127RR 2.1.

128RR 2.2.

129A.2.4.

130Remigrācijas atbalsta pasākumi (esošā

131budžeta ietvaros63)

132Uzsākts 2019. gadā, izpildes termiņš -

133pastāvīgi

134VARAM, plānošanas reģioni

135ĀM, pašvaldības

136RR 2.1.

137RR 2.2.

138B. Apakšmērķis.

139Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos

140B. 1. Rīcības virziens:

141Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši

142demogrāfiskajiem izaicinājumiem

143B.1.1.

144Pašvaldību ēku energoefektivitātes

145uzlabošana pakalpojumu sniegšanai (ES fondi, valsts

146budžets)

147Izstrāde 30.12.2021.

148Īstenošana 30.12.2029.

149VARAM

150FM, EM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas

151reģioni

152RR 2.1.

153RR 2.2.

154B.1.2.

155Pirmsskolas izglītības un bērnu

156pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība (ES fondi, valsts

157budžets)

158Izstrāde 30.12.2021.

159Īstenošana 30.12.2029.

160VARAM

161FM, IZM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas

162reģioni, Demogrāfisko lietu centrs

163RR 2.1.

164RR 2.2.

165B.1.3.

166Viedas pašvaldības - pakalpojumu

167efektivitātes uzlabošana (ES fondi, valsts budžets)

168Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.

169Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.

170VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni

171FM, EM, IZM, LPS, LLPA, RACA, LTRK, LDDK,

172zinātnes un pētniecības institūcijas

173RR 2.1.

174RR 2.2.

175B.1.4.

176Vienoto klientu apkalpošanas centru

177pieejamība un darbība (esošā budžeta ietvaros)

178Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.

179Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.

180VARAM, pašvaldības

181Visas ministrijas, LPS, LLPA, RACA

182RR 2.1.

183RR 2.2.

184B. 2. Rīcības virziens:

185Sasniedzamība un dzīves vide reģionos

186B.2.1.

187Sasniedzamība starp reģioniem (ES fondi,

188valsts budžets)

189Transporta attīstības pamatnostādņu

1902021.-2027.gadam izstrāde un īstenošana

191SaM

192VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas

193reģioni

194RR 2.2.

195B.2.2.

196Transports pēc pieprasījuma pašvaldībās (ES

197fondi, valsts budžets)

198Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.

199Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.

200VARAM, SaM

201SaM LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni

202RR 2.1.

203RR 2.2.

204B.2.3.

205Valsts reģionālās un vietējās nozīmes

206autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi

207teritoriālās reformas kontekstā (valsts budžets)

208Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.

209Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.

210SaM, VARAM

211plānošanas reģioni

212RR 2.1.

213RR 2.2.

214B.2.4.

215Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles

216areālā

217(ES fondi, valsts budžets)

2182023.gads

219VARAM, Rīgas plānošanas reģions

220SM, Autotransporta direkcija

221RR 2.1.

222RR 2.2.

223B.2.5.

224Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras

225attīstība un mobilitātes uzlabošana (ES fondi, valsts

226budžets)

227Izstrāde 30.12.2021.

228Īstenošana 30.12.2029.

229VARAM

230SM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni

231RR 2.1.

232RR 2.2.

233B.2.6.

234Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība (ES

235fondi, valsts budžets)

236Izstrāde 30.12.2021.

237Īstenošana 30.12.2029.

238VARAM

239KM, EM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas

240reģioni

241RR 2.1.

242RR 2.2.

243B.3. Plānošanas reģionu

244un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte

245B.3.1.

246Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes

247palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai (ES

248fondi, valsts budžets)

249Pastāvīgi

250VARAM

251LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni

252RR 1.1.

253RR 1.2.

254RR 2.1.

255RR 2.2.

256B.3.2.

257Pašvaldību administratīvi teritoriālās

258reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības

259uzlabošana (esošā budžeta ietvaros)

260Uzsākts 2019.-2021.gadā

261VARAM

262Nozaru ministrijas, LPS, LLPA, RACA,

263plānošanas reģioni

264RR 1.1.

265RR 1.2.

266RR 2.1.

267RR 2.2.

268B.3.3.

269Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana

270(esošā budžeta ietvaros)

2712020.gads

272FM

273VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas

274reģioni

275RR 1.1.

276RR 1.2.

277RR 2.1.

278RR 2.2.

279B.3.4.

280Regulējuma izstrāde valsts budžeta dotācijai

281pašvaldību ES fondu projektu līdzfinansēšanai (valsts

282budžets)

2832020.gads

284VARAM

285FM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni

286RR 1.1.

287RR 1.2.

288RR 2.1.

289RR 2.2.

290B.3.5.

291Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu

292un ieguves iespējas (ES fondi, valsts budžets)

293Pastāvīgi/ regulāri

294VARAM

295CSP, LPS, VRAA, pašvaldības, plānošanas

296reģioni, nozaru ministrijas, LLF

297RR 1.1.

298RR 1.2.

299RR 2.1.

300RR 2.2.

301B.3.6.

302Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās

303politikas mērķu sasniegšanā (ES fondi, valsts budžets,

304pašvaldību finansējums)

305Pastāvīgi

306VARAM, pašvaldības,

307LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, LLF,

308PROVIDUS, Latvijas Pilsoniskā alianse, reģionālie resursu

309centri: Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Kurzemes NVO

310centrs, Valmieras novada fonds, Zemgales NVO atbalsta

311centrs

312RR 1.1.

313RR 1.2.

314RR 2.1.

315RR 2.2.

316B.3.7.

317Pašvaldības administratīvo un pakalpojumu

318sniegšanas procesu modernizācija un digitalizācija, digitālo

319risinājumu koplietošana (ES fondi, valsts budžets)

320Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.

321Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.

322VARAM, pašvaldības

323Visas ministrijas, LPS, LLPA, RACA

324RR 2.1.

325RR 2.2.

3261 Pieejama:

327https://www.pkc.gov.lv/lv/aktualit%C4%81tes/aicinam-piedalities-nacionala-attistibas-plana-2021-2027-gadam-pirmas-redakcijas.

3282 ES fondi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds

329(ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Kohēzijas fonds

330(KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA),

331Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

3323 Informatīvais ziņojums "Par Reģionālās

333politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas 2013.-

3342017.gadā starpposma novērtējumu" izskatīts 2018.gada

33524.aprīļa Ministru kabineta sēdē. Pieejams:

336http://polsis.mk.gov.lv/documents/6186.

3374 Sīkāka informācija pieejama VARAM tīmekļa

338vietnē:

339http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/regionalie_seminari

340/?doc=27508.

3415 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

342IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un

343republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams:

344https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/

345?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c.

3466 Tajā ietilpstošās pašvaldības noteiks Rīcības

347plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai, informācija pieejama:

348http://rpr.gov.lv/darbibas-jomas/attistibas-planosana/rigas-metropole/.

3497 Plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības

350programmas.

3518 Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas

352likumam pilsoniskās sabiedrības līmenī attīstības plānošanas

353dokumenti netiek reglamentēti, vienlaikus pilsoniskās

354sabiedrības attīstības redzējuma noteikšanai ir ieteicams

355izstrādāt plānošanas dokumentu (piemēram., vietējās rīcības

356grupas attīstības stratēģiju, ciema / kopienas attīstības

357plānu).

3589 Galvenokārt ar pakalpojumiem pamatnostādņu

359ietvaros tiek saprasti pakalpojumi, kas ir ietverti Reģionālās

360politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteiktajā

361pakalpojumu "grozā" un kuri tiek iedalīti jomās

362"Kultūra", "Veselība", "Sociālie

363pakalpojumi un citi" un "Izglītība, zinātne, jaunatne

364un sports". Pašlaik ir spēkā iepriekš noteiktais

365pakalpojumu "grozs", kas tiks pārskatīts, tai skaitā

366izstrādājot jaunus nozaru politiku plānošanas dokumentus vai

367normatīvos aktus vai to grozījumus, precizējot pašvaldību

368sniedzamo pakalpojumu klāstu atbilstoši jaunajam teritoriālajam

369ietvaram.

37010 Prioritāri paredzēts sniegt atbalstu

371pirmsskolas izglītības pieejamībai, jo saskaņā ar pašvaldību

372sniegtajiem datiem kopējā rinda uz pašvaldības pirmsskolas

373izglītības iestādēm 2018.gada oktobrī bija 7 536 bērni.

37411 Sk. ESPON publikāciju "Shrinking rural

375regions in Europe", pieejama:

376https://www.espon.eu/sites/default/files/attachments/

377ESPON%20Policy%20Brief%20on%20Shrinking%20Rural%20Regions.pdf

37812 Pamatnostādņu projekta 2.pielikumā norādīto

379uzdevumu īstenošanai ir plānots piesaistīt ES fondu

3802021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu. Norādītais ES

381fondu finansējuma apjoms pamatnostādņu projektā iezīmēto

382uzdevumu īstenošanai ir indikatīvs, ņemot vērā, ka Eiropas

383Savienības līmenī vēl turpinās diskusijas par Eiropas

384Savienības dalībvalstīm pieejamo ES fondu finansējumu

3852021.-2027.gada plānošanas periodam un atbalsta tvērumu.

38613 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

387IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un

388republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams:

389https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/

390?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c.

39114 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

392IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un

393republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams:

394https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/

395?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c

39615 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.

397ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos

398reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados.

399Pieejams:

400https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/

401?rxid=e95c167f-85dd-4d2c-9b01-4e1188a34492

40216 Mērķis - 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu

403iedzīvotāju - noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas

404politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens

405NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti -

406virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.

40717 European Commission (2019). Commission staff

408working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European

409Semester: Assessment of progress on structural reforms,

410prevention and correction of macroeconomic imbalances, and

411results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.

412Pieejams:

413https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.

41418 European Innovation Scoreboard 2018:

415https://ec.europa.eu/docsroom/documents/33147

41619 Aprēķins, balstoties uz vidējo darba algu

417valstī.

41820 Izmaksas tiktu uzskatītas pašvaldību

419pakalpojumiem, kas tiks attīstīti reģionālās politikas

420ietvaros. Pašvaldību pakalpojumu efektivitātes novērtēšanai

421atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumos tiks paredzēta

422prasība projektu īstenotajiem sniegt informāciju par ietekmi uz

423rezultatīvā rādītāja sasniegšanu - izmaksu samazinājums

424pašvaldības sniegtajam pakalpojumam. Lai noteiktu pakalpojumu

425izmaksas, tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas

426reglamentē grāmatvedības uzskaiti pašvaldībās, tieši nosakot

427pašvaldībām pienākumu ieviest vadības grāmatvedību.

42821 Izmaksas tiktu uzskatītas pašvaldību

429pakalpojumiem, kas tiks attīstīti reģionālās politikas

430ietvaros.

43122 Šajā nodaļā jēdziens "kopējais

432investīciju atbalsta apjoms" nav lietots kā komercdarbības

433atbalsta (state aid) regulējuma priekšlikums, bet gan kā

434kopējā ES fondu atbalsta summa vairākiem specifiskajiem

435atbalsta mērķiem un to pasākumiem kopā.

43623 Finansējuma īpatsvars 70% un 30% var tikt

437precizēts, pēc plānošanas reģionu attīstības programmu

438izvērtēšanas VARAM. Gadījumā, ja plānošanas reģionu attīstības

439programmu ietvaros netiek definēti reģionālā mēroga projekti

440par visu plānoto finansējumu, tad atlikušais finansējums tiek

441novirzīts pašvaldībām konkursa kārtībā starp katra plānošanas

442reģiona pašvaldībām.

44324 New Urban Agenda, 2016, UN-Habitat

44425 EU 2020 Strategy for Smart, Sustainable and

445Inclusive Growth, 2010; The Urban Agenda for the EU, 2016.

44626 Vispārējās regulas projekts latviešu valodā

447pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/

448?uri=CELEX:52018PC0375&from=EN; ERAF un KF regulas projekts

449latviešu valodā pieejams:

450https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018PC0372&from=EN.

45127 Saskaņā ar ERAF un KF regulas priekšlikumu

452lielāko daļu (65%) līdzekļu nepieciešams novirzīt 1. un 2.

453politikas mērķim:

454‒ Mērķis Nr. 1 "Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un

455viedas ekonomiskās pārmaiņas";

456‒ Mērķis Nr. 2 "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām,

457veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu,

458"zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites

459ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un

460pārvaldību".

461(2018/0197 (COD) ST 9522/2018; Proposal for a Regulation of the

462European Parliament and of the Council on the European Regional

463Development Fund and on the Cohesion Fund, SEC(2018) 268 final

464- (pieejams -

465https://ec.europa.eu/commission/publications/regional-development-and-cohesion_en),

4662018.gada maija versija).

46728 Pieejama Pārresoru koordinācijas centra

468tīmekļvietnē http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323.

46929 Atbilstoši MK 2019.gada 23.aprīļa uzdevumam

470Finanšu ministrija ir sniegusi MK ziņojumu ar priekšlikumiem

471snieguma rezerves un finansējuma atlikumu turpmākai

472izmantošanai, t.sk. izvērtējot arī nozaru pieteiktās papildu

473vajadzības.

47430 Plānojot un īstenojot uzņēmējdarbības

475attīstību reģionos, jānodrošina, lai uzņēmējdarbība tai skaitā

476neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību (troksnis,

477gaisa piesārņojums, smakas utml.) un tādējādi nepieaugtu

478nelabvēlīgi dzīves apstākļi un iedzīvotāju saslimstība.

47931 Precīzāki nosacījumi tiks noteikti specifiskā

480atbalsta mērķa ieviešanas nosacījumos.

48132 VARAM konceptuālā ziņojuma

482"Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu

483pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā

484teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie

485risinājumi" (izskatīts Ministru kabineta 2018. gada

4868.maija sēdē) ietvaros paredzētie pasākumi.

48733 Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas

488metodoloģijai kapitālie ieguldījumi, kas veikti vispārējās

489valdības sektora (t.sk. pašvaldību) nekustamajos īpašumos, tiek

490uzskaitīti kā vispārējās valdības izdevumi, tajā brīdī, kad

491tiek veikti kapitālie ieguldījumi, nevis kad tiek veikti

492norēķini par tiem. Tādējādi, pēc ekonomiskās būtības, dotais

493priekšlikums varētu tikt interpretēts tā, ka vispārējās

494valdības nekustamā īpašuma atjaunošanai tiek piesaistīts

495privātais partneris, kurš t gadā veic kapitālos ieguldījumus

496(t.i. radot ietekmi/izdevumus uz vispārējās valdības budžeta

497bilanci), savukārt t+n gadā tiek veikti norēķini par veiktajiem

498ieguldījumiem (t.i. periodā, kad nekustamais īpašums tiek

499pārdots privātajam partnerim). Minētā informācija tiks ņemta

500vērā priekšlikuma tālākā virzībā.

50134 Plašāka informācija pieejama informatīvā

502ziņojuma "Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta

503darbības stratēģiju" projektā. Pieejams:

504http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478752.

50535 Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums

506"Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un

507pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem", atbalstīts MK

5082019.gada 11.jūnijā (28 § 34)

509http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474008&mode=mk&date=2019-06-11

51036 Latvijas inovācijas politikas mērķi, rīcības

511virzieni un pamatprincipi ir noteikti dažādos hierarhiski

512pakārtotos politikas plānošanas dokumentos (Latvijas

513ilgtspējīgas attīstība stratēģija līdz 2030.gadam; Nacionālais

514attīstības plāns 2014.-2020.gadam; Nacionālās industriālās

515politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam; Zinātnes,

516tehnoloģijas attīstītības un inovācijas pamatnostādnes

5172014.-2020.gadam (ietver Latvijas Viedās specializācijas

518stratēģiju)). Šie politikas plānošanas dokumenti ir savstarpēji

519integrēti un papildinoši, un Latvijas inovācijas potenciāla

520paaugstināšanai nosaka ne vien kvantitatīvus mērķus, bet arī

521konkrētus rīcības virzienus, piemēram, mērķtiecīgu investīciju

522nepieciešamību gan cilvēkkapitāla attīstībā, gan uzņēmēju

523motivēšanā ieguldīt inovācijā, gan tehnoloģiju un zināšanu

524pārneses procesu īstenošanā, gan atbilstošas infrastruktūras

525izveidē. Papildus ir izstrādāta ilgtermiņa stratēģija

526bioekonomikas jomas attīstīšanai - Latvijas Bioekonomikas

527stratēģija 2030, kas paredz zināšanās balstītas bioekonomikas

528attīstību Latvijā, kāpinot iesaistīto nozaru produkcijas

529eksporta un pievienoto vērtību.

53037 European Commission (2019). Commission staff

531working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European

532Semester: Assessment of progress on structural reforms,

533prevention and correction of macroeconomic imbalances, and

534results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.

535Pieejams:

536https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.

53738 Pētījuma "Darba tirgus apsteidzošo

538pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa

539darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku", kas

540izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba tirgus

541prognozēšanas sistēmas pilnveide" ietvaros, sniegtas

542rekomendācijas par reģionālo forumu izveidi Darba tirgus

543apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas stiprināšanai. Saskaņā ar

544minētā pētījuma atziņām reģionālie forumi veidojami, lai

545plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī panāktu labāku izpratni

546par darba tirgus prognozēm un vienotos par veidiem, kādos tās

547iestrādāt apsteidzošajos pārkārtojumos reģionālā un vietējā

548līmenī, tostarp izglītības jomā.

54939 Zināšanu-ietilpīga bioekonomika, Viedā

550enerģētika, Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,

551Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un

552biotehnoloģijas, Viedie materiāli, tehnoloģijas un

553inženiersistēmas.

55440 Kā piemēru var minēt Vidzemes plānošanas

555reģiona izstrādāto rīcības plānu Interreg Europe 2014.-2020.

556gadam programmas projekta "Stratēģijas Eiropas pētniecības

557un inovāciju infrastruktūras izmantošanai" (INNO INFRA

558SHARE) ietvaros (plāns saņēmis oficiālu EM un IZM saskaņojumu

5592019.g. aprīlī).

56041 Kā piemēru RIS3 specializācijas jomas

561stratēģiskai attīstībai reģiona līmenī var minēt Vidzemes

562plānošanas reģiona izstrādāto Rīcības plānu zināšanās balstītas

563bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes

564reģionā (plāns izstrādāts Interreg BSR 2014.-2020.gadam

565programmas projekta "Bioekonomikas inovāciju sistēmas

566attīstīšana reģionos" (RDI2Club) ietvaros.).

56742 Piemērs inovatīvai projektu idejai, kas būtu

568turpmāk jāattīsta sadarbībā ar ekspertiem - bezpilota

569lidaparāti (droni). Mūsdienās droni ir ļoti iecienīti un tiem

570ir neskaitāmas pielietošanas iespējas, kā, piemēram,

571lauksaimniecība, meklēšana un glābšana, drošība, kartogrāfija

572u.c. Tomēr nākotnē tie kļūs vēl funkcionālāki un to

573pielietojums kļūs plašāks. Ir daudz pieņēmumu, kādu misiju

574nesīs droni nākotnē. Tāpēc jaizvērtē dronu izmantošanas

575iespējas reģionu interešu īstenošanai. Izaicinājumi: augstās

576izmaksas, iniciatora trūkums, nepilnīgs normatīvais regulējums,

577drošības riski. Turpmākā rīcība - dronu izmantošanas iespēju

578izpēte un pilotprojektu ieviešana.

57943 Atsevišķos gadījumos var būt pilsētas

580teritorijā, piemēram, ja ir sadarbības (kooperācijas) projekts

581starp uzņēmumiem pilsētās un laukos.

58244 Doing Business in Poland. (2017) Warsaw: EY.

583Pieejams:

584https://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/Doing_business_in_Poland_EN/

585$FILE/DB_in_Poland_final_en.pdf

58645 Algu izmaksas ir kopējā summa, kas atbalsta

587saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu,

588un ietver konkrētā laika posmā maksājamo bruto algu pirms

589nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās

590apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes

591izmaksas (Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.pants

592"Definīcijas").

59346 Pētījums pieejams Latvijas Universitātes

594Diasporas un migrācijas pētījumu centra tīmekļvietnē

595https://www.diaspora.lu.lv/ petijumi/.

59647 Neklātienes pakalpojumi samazina

597nepieciešamību komunicēt klātienē un samazina telpu

598nepieciešamību klātienes pakalpojumiem.

59948 "Sociālā inovācija ir jaunu ideju

600(produktu, pakalpojumu) izstrāde un ieviešana sociāla rakstura

601vajadzību apmierināšanai un jaunu sociālu attiecību un

602sadarbības radīšanai. Sociālā inovācija izvirza sociāla

603rakstura mērķus un to sasniegšanai izvēlas sociāla rakstura

604līdzekļus." Guide to Social innovation. Eiropas

605Komisija, 2013.

60649 Pamatnostādņu ietvaros sasniedzamība tiek

607skatīta vairākos līmeņos - Rīga un reģioni, reģionu ietvaros,

608pašvaldības ietvaros.

60950 Apsekojums "Latvijas iedzīvotāju

610mobilitāte 2017. gadā", CSP.

61151 Kā sadarbības partneris īsteno Rīgas

612pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra",

613īstenošanas ilgums - 01.10.2017 - 30.09.2020.

61452 Satiksmes ministrijas dati.

61553 Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa

616noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,

617izmantošanas un apbūves noteikumi" 2.21.apakšpunkts.

61854 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots

619pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar

620citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts,

621lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver

622zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un

623citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un

624jūras teritorijās. Avots:

625https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52013DC0249&from=lv.

62655 Piekrastes plānojuma 4.darba materiāla

627"4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes

628izvērtējums pašvaldību griezumā" dati, pieejami:

629http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

63056 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls 5.

631Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību

632griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē:

633http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027

63457 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

635ministrijas iepirkuma "Baltijas jūras piekrastes

636apmeklējuma un tā radītās slodzes uz vidi izvērtējums un

637piekrastes publiskās infrastruktūras apsekojums"

638(Nr.VARAM2019/19) darba materiāli.

63958 Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums

640Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai

641līdz 2030.gadam (17.11.2016. MK rīkojums nr.Nr.692), pieejams:

642http://polsis.mk.gov.lv/documents/5763

64359 Universālais dizains - vides, pakalpojumu,

644produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī

645cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem

646ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu

647ratiņiem.

64860 European Commission (2019). Commission staff

649working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European

650Semester: Assessment of progress on structural reforms,

651prevention and correction of macroeconomic imbalances, and

652results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.

653Pieejams:

654https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.

65561 Līdzdalības princips Attīstības plānošanas

656sistēmas likumā ir noteikts kā viens no attīstības plānošanas

657pamatprincipiem. Ietvaru sabiedrības līdzdalības norisei

658attīstības plānošanā nosaka Ministru kabineta 2009.gada

65925.augusta noteikumi Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības

660kārtība attīstības plānošanas procesā".

66162 European Commission (2019). Commission staff

662working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European

663Semester: Assessment of progress on structural reforms,

664prevention and correction of macroeconomic imbalances, and

665results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.

666https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf

66736.lpp.

66863 VARAM budžetā ir paredzēts finansējums

669atbalsta pasākumam remigrācijas veicināšanai "Reģionālās

670remigrācijas koordinators" 643 529 euro apmērā ik

671gadu

672Vides aizsardzības un

673reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

1Pieejams:

2https://www.oecd-ilibrary.org/sites/6037200a-en/index.html?itemId=/content/publication/6037200a-en&mimeType=text/html.

317 CSP. JVSG011. Aizņemtās darbvietas pa

4reģioniem vidēji gadā. Pieejams:

5http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/

6sociala/sociala__aiznemtdv__ikgad/

7JVSG011.px/table/tableViewLayout1/?rxid=55125aa9-a596-4557-aac3-26a417ba590b.

818 CSP. SRG010. Ekonomiski aktīvi uzņēmumi

9statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados.

10Pieejams:

11https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__01_skaits/SRG010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=3513f222-8e01-429e-a509-fd5046b7dcf6.

1219 CSP. SRG040. Tirgus sektora ekonomiski aktīvi

13uzņēmumi statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un

14novados uz 1000 iedzīvotājiem. Pieejams:

15https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__01_skaits/SRG040.px/table/tableViewLayout1/.

1620 OECD (2017), OECD Economic Surveys: Latvia

172017, OECD Publishing, Paris.

18http://dx.doi.org/10.1787/eco_surveys-lva-2017-en. Pp.

19110.-112.

2021 The Ministry of Economics of the Republic of

21Latvia. (2015). Access to finance. Ex ante assessment.

22Available:

23https://komitejas.esfondi.lv/Shared%20Documents/EM_Tirgus_nepilnibu_izvertejums_(MGA)_31032015.docx

2422 Latvijas Bankas Kredītu reģistra sniegtā

25informācija par komercbanku izsniegtajiem kredītiem

26komersantiem par laika periodu no 2016.-2018.gadam reģionu

27griezumā.

2823 Akciju sabiedrības "Attīstības finanšu

29institūcija ALTUM" sniegtā informācija par ALTUM

30izsniegtajiem aizdevumiem komersantiem par laika periodu no

312016.-2018.gadam reģionu griezumā

3224 Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra

33noteikumi Nr.593 "Darbības programmas "Izaugsme un

34nodarbinātība" 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa

35"Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot

36ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību

37attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai

38specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju

39vajadzībām" īstenošanas noteikumi".

4025 Ministru kabineta 2015.gada 10.novembra

41noteikumi Nr.645 " Darbības programmas "Izaugsme un

42nodarbinātība" 5.6.2.specifiskā atbalsta mērķa

43"Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās

44teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības

45programmām" īstenošanas noteikumi"

4626 Projektu, kas ir apstiprināti, par kuriem ir

47noslēgts līgums un kas ir pabeigti, kopsumma.

4827 OECD Economic Surveys: Latvia, OECD 2019.

49Pieejams:

50http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2019-OECD-economic-survey-overview.pdf.

5128 European Innovation Scoreboard 2018:

52https://ec.europa.eu/docsroom/documents/33147.

5329 Ekonomiskās sadarbības un attīstības

54organizācijas (OECD) 2019. gada Ekonomikas pārskats par

55Latviju.

5630 Eurostat dati.

5731 2018. gada progresa ziņojums par nacionālās

58reformu programmas "Eiropa 2020" stratēģijas

59kontekstā īstenošanu.

6032 Komisijas dienestu darba dokuments 2019.gada

61ziņojums par Latviju, Brisele, 27.02.2019., pieejams:

62https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf.

6333 Zinātnieku īpatsvars (pilna laika ekvivalenta

64izteiksmē) no kopējā darbaspēka Latvijā ir 0,62% (Eurostat,

652017), salīdzinoši: Lietuvā - 0,88%, Igaunijā - 0,97%, ES

66vidēji - 1,39%. Kopējais zinātniskā personāla (zinātnieki,

67profesionāļi un projektu vadītāji) skaits Latvijā ir aptuveni

687000 (CSP, 2017) (neskaitot pārējos zinātniskos darbiniekus

69(tehniķi, laboranti, u.tml.).

7034 No zinātniskā personāla kopskaita (~7000), 15%

71ir pensijas vecumā, bet 31% - vecāki par 55 gadiem (CSP,

722017).

7335 Ikgadējā statistika par augstāko izglītību

74Latvijā

75https://www.izm.gov.lv/lv/publikacijas-un-statistika/statistika-par-izglitibu/statistika-par-augstako-izglitibu

7636 Pieaug kvalificētu darbinieku trūkums- no

772009. līdz 2016. gadam 40% emigrējušo bija augsti izglītoti

78darbinieki. Eiropas Komisija, Valsts ziņojums par Latviju 2018,

79Brisele. Pieejams:

80https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/2018-european-pusgads

81country-report-latvia-en_1.pdf.

8237 OECD publicētajā Latvijas ekonomiskajā

83pārskatā norāda uz zemu zinātnes un rūpniecības nozares

84sadarbību kā vienu no zemas produktivitātes iemesliem. OECD

85Economic Surveys: Latvia, OECD 2019. Pieejams:

86http://www.oecd.org/economy/surveys/Latvia-2019-OECD-economic-survey-overview.pdf.

87Eiropas Komisija, savukārt uzsver zemo pētnieku piedāvājumu no

88valsts sektora un ierobežoto pētnieku mobilitāti uz privāto

89sektoru, kas kavē inovācijas darbību attīstību. Eiropas

90Komisija. Komisijas dienestu darba dokuments 2019.gada ziņojums

91par Latviju, Brisele, 27.02.2019., pieejams:

92https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_lv.pdf.

9338 Pašvaldību nodokļu ieņēmumi uz vienu

94iedzīvotāju, euro (2017.gads). Avots: RAIM dati.

9539 OECD (2019) Issues for discussion. Economic

96survey of Latvia.

9740 OECD (2018). OECD Regions and Cities at a

98Glance 2018, pp.72.

9941 CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

100statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās

101un novados. Pieejams:

102https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/isg020/iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas.

10342 CSP. IBG100. Iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas

104saldo reģionos, republikas pilsētās un novados. Pieejams:

105https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG100.px/table/tableViewLayout1/?rxid=1a3a420a-d474-4060-9a0e-66a34fff6e91.

10643 OECD (2019) Economic survey of Latvia.

10744 OECD (2019) Issues for discussion. Economic

108survey of Latvia.

10945 CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

110statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās

111un novados. Pieejams:

112https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=248a40bb-0456-406a-9e57-0a50c217d64c.

11346 CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

114statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās

115un novados. Pieejams:

116https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/.

11747 Pārskats par iedzīvotāju iesaistes piemēriem

118Latvijas pašvaldībās, Sabiedriskās politikas centrs

119"Providus", 2019

120Vides aizsardzības un

121reģionālās attīstības ministrs J. Pūce