Vairogs6. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Rīcības virzienu uzdevumi, to
izpildes termiņš un atbildīgā/līdzatbildīgā institūcija
A. Apakšmērķis. Uzņēmējdarbības
vides uzlabošana reģionos
A.1. Rīcības virziens: Vietas
sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte
Nr. p.
k.
Uzdevums
Izpildes
termiņš
(gads)
Atbildīgā
institūcija
Līdzatbildīgās
institūcijas
Sasaiste ar
politikas rezultātu (PR) un rezultatīvo rādītāju (RR)
A.1.1.
Publiskās infrastruktūras attīstība
uzņēmējdarbības atbalstam (ES fondi, valsts budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
VARAM
EM, ZM, SM, pašvaldības, LPS, LLPA, RACA,
plānošanas reģioni, LDDK, LTRK
RR 1.1.
RR 1.2.
A.1.2.
Ieguldījumi pamatlīdzekļos esošo/jaunu
produktu un pakalpojumu attīstībai (ES fondi, valsts
budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
EM
VARAM, LDDK, LTRK
RR 1.1.
RR 1.2.
A.1.3.
Nekustamā īpašuma regulējuma pilnveidošana,
uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus atbilstoši
komersanta ieguldījuma apjomam (esošā budžeta ietvaros)
Uzsākts 2019.gadā
VARAM
FM, EM, TM, ALTUM, pašvaldības, LPS, LLPA,
RACA
RR 1.1.
RR 1.2.
A.1.4.
Atbalsts reģionālajiem projektiem -
reģionālo projektu programmas izveide (esošā budžeta
pārdale)
Izstrāde 2020.gadā, izpildes termiņš -
pastāvīgi
VARAM
FM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
A.1.5.
Pašvaldību darbības standarts - atbalsta
komplekts uzņēmējdarbībai (esošā budžeta ietvaros)
Uzsākts 2019.gadā, izpildes termiņš -
pastāvīgi
VARAM
EM, LIAA, LPS, LLPA, RACA, plānošanas
reģioni
RR 1.1.
RR 1.2.
A.1.6.
Valsts aizdevumu pašvaldībām nosacījumu
pilnveidošana (esošā budžeta ietvaros)
2020.gads
FM, VARAM
LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, nozaru
ministrijas
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
A.1.7.
Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas
izveide un darbība
(ES fondi, valsts budžets)
Zināšanu un inovācijas platformas izveide līdz 2023.gadam
Platformas darbība - pastāvīgi
Veikti pilotprojekti inovatīva produkta vai pakalpojuma
radīšanai līdz 2030.gadam
VARAM
EM, IZM, plānošanas reģioni, pašvaldības,
uzņēmēji, izglītības, zinātnes un pētniecības
institūcijas
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
1 RR 1.2. ---
A. 2. Rīcības virziens:
Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos
A.2.1.
Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti
kvalificēta darba spēka piesaistei reģionos (ES fondi, valsts
budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
ZM
VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni,
LLF, VRG
RR 1.1.
RR.1.2.
A.2.2.
Nodokļu risinājumi darba algu atbalstam
Latgales reģionā (esošā budžeta ietvaros)
Izstrāde 2021.gads
Īstenošana: pastāvīgi
VARAM
FM, Latgales plānošanas reģions
RR 1.1.
A.2.3.
Mājokļu pieejamība darbaspēkam reģionos
(valsts budžets)
Uzsākts 2019.gadā, izpildes termiņš -
pastāvīgi
EM
VARAM, FM
RR 2.1.
RR 2.2.
A.2.4.
Remigrācijas atbalsta pasākumi (esošā
budžeta ietvaros63)
Uzsākts 2019. gadā, izpildes termiņš -
pastāvīgi
VARAM, plānošanas reģioni
ĀM, pašvaldības
RR 2.1.
RR 2.2.
B. Apakšmērķis.
Pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos
B. 1. Rīcības virziens:
Pakalpojumu nodrošināšana reģionos atbilstoši
demogrāfiskajiem izaicinājumiem
B.1.1.
Pašvaldību ēku energoefektivitātes
uzlabošana pakalpojumu sniegšanai (ES fondi, valsts
budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
VARAM
FM, EM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas
reģioni
RR 2.1.
RR 2.2.
B.1.2.
Pirmsskolas izglītības un bērnu
pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība (ES fondi, valsts
budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
VARAM
FM, IZM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas
reģioni, Demogrāfisko lietu centrs
RR 2.1.
RR 2.2.
B.1.3.
Viedas pašvaldības - pakalpojumu
efektivitātes uzlabošana (ES fondi, valsts budžets)
Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.
Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.
VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni
FM, EM, IZM, LPS, LLPA, RACA, LTRK, LDDK,
zinātnes un pētniecības institūcijas
RR 2.1.
RR 2.2.
B.1.4.
Vienoto klientu apkalpošanas centru
pieejamība un darbība (esošā budžeta ietvaros)
Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.
Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.
VARAM, pašvaldības
Visas ministrijas, LPS, LLPA, RACA
RR 2.1.
RR 2.2.
B. 2. Rīcības virziens:
Sasniedzamība un dzīves vide reģionos
B.2.1.
Sasniedzamība starp reģioniem (ES fondi,
valsts budžets)
Transporta attīstības pamatnostādņu
2021.-2027.gadam izstrāde un īstenošana
SaM
VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas
reģioni
RR 2.2.
B.2.2.
Transports pēc pieprasījuma pašvaldībās (ES
fondi, valsts budžets)
Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.
Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.
VARAM, SaM
SaM LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni
RR 2.1.
RR 2.2.
B.2.3.
Valsts reģionālās un vietējās nozīmes
autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi
teritoriālās reformas kontekstā (valsts budžets)
Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.
Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.
SaM, VARAM
plānošanas reģioni
RR 2.1.
RR 2.2.
B.2.4.
Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles
areālā
(ES fondi, valsts budžets)
2023.gads
VARAM, Rīgas plānošanas reģions
SM, Autotransporta direkcija
RR 2.1.
RR 2.2.
B.2.5.
Pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras
attīstība un mobilitātes uzlabošana (ES fondi, valsts
budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
VARAM
SM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni
RR 2.1.
RR 2.2.
B.2.6.
Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība (ES
fondi, valsts budžets)
Izstrāde 30.12.2021.
Īstenošana 30.12.2029.
VARAM
KM, EM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas
reģioni
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3. Plānošanas reģionu
un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte
B.3.1.
Pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes
palielināšana viedai attīstības plānošanai un īstenošanai (ES
fondi, valsts budžets)
Pastāvīgi
VARAM
LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3.2.
Pašvaldību administratīvi teritoriālās
reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības
uzlabošana (esošā budžeta ietvaros)
Uzsākts 2019.-2021.gadā
VARAM
Nozaru ministrijas, LPS, LLPA, RACA,
plānošanas reģioni
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3.3.
Pašvaldību finanšu sistēmas pilnveidošana
(esošā budžeta ietvaros)
2020.gads
FM
VARAM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas
reģioni
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3.4.
Regulējuma izstrāde valsts budžeta dotācijai
pašvaldību ES fondu projektu līdzfinansēšanai (valsts
budžets)
2020.gads
VARAM
FM, LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3.5.
Paplašināt teritoriālās statistikas klāstu
un ieguves iespējas (ES fondi, valsts budžets)
Pastāvīgi/ regulāri
VARAM
CSP, LPS, VRAA, pašvaldības, plānošanas
reģioni, nozaru ministrijas, LLF
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3.6.
Plašākas sabiedrības iesaiste reģionālās
politikas mērķu sasniegšanā (ES fondi, valsts budžets,
pašvaldību finansējums)
Pastāvīgi
VARAM, pašvaldības,
LPS, LLPA, RACA, plānošanas reģioni, LLF,
PROVIDUS, Latvijas Pilsoniskā alianse, reģionālie resursu
centri: Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs, Kurzemes NVO
centrs, Valmieras novada fonds, Zemgales NVO atbalsta
centrs
RR 1.1.
RR 1.2.
RR 2.1.
RR 2.2.
B.3.7.
Pašvaldības administratīvo un pakalpojumu
sniegšanas procesu modernizācija un digitalizācija, digitālo
risinājumu koplietošana (ES fondi, valsts budžets)
Atbalsta pasākuma izstrāde 30.12.2021.
Atbalsta pasākuma īstenošana 30.12.2029.
VARAM, pašvaldības
Visas ministrijas, LPS, LLPA, RACA
RR 2.1.
RR 2.2.
1 Pieejama:
https://www.pkc.gov.lv/lv/aktualit%C4%81tes/aicinam-piedalities-nacionala-attistibas-plana-2021-2027-gadam-pirmas-redakcijas.
2 ES fondi - Eiropas Reģionālās attīstības fonds
(ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), Kohēzijas fonds
(KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA),
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).
3 Informatīvais ziņojums "Par Reģionālās
politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam īstenošanas 2013.-
2017.gadā starpposma novērtējumu" izskatīts 2018.gada
24.aprīļa Ministru kabineta sēdē. Pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/documents/6186.
4 Sīkāka informācija pieejama VARAM tīmekļa
vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/reg_att/regionalie_seminari
/?doc=27508.
5 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.
IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un
republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/
?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c.
6 Tajā ietilpstošās pašvaldības noteiks Rīcības
plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai, informācija pieejama:
http://rpr.gov.lv/darbibas-jomas/attistibas-planosana/rigas-metropole/.
7 Plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības
programmas.
8 Atbilstoši Attīstības plānošanas sistēmas
likumam pilsoniskās sabiedrības līmenī attīstības plānošanas
dokumenti netiek reglamentēti, vienlaikus pilsoniskās
sabiedrības attīstības redzējuma noteikšanai ir ieteicams
izstrādāt plānošanas dokumentu (piemēram., vietējās rīcības
grupas attīstības stratēģiju, ciema / kopienas attīstības
plānu).
9 Galvenokārt ar pakalpojumiem pamatnostādņu
ietvaros tiek saprasti pakalpojumi, kas ir ietverti Reģionālās
politikas pamatnostādnēs 2013.-2019.gadam noteiktajā
pakalpojumu "grozā" un kuri tiek iedalīti jomās
"Kultūra", "Veselība", "Sociālie
pakalpojumi un citi" un "Izglītība, zinātne, jaunatne
un sports". Pašlaik ir spēkā iepriekš noteiktais
pakalpojumu "grozs", kas tiks pārskatīts, tai skaitā
izstrādājot jaunus nozaru politiku plānošanas dokumentus vai
normatīvos aktus vai to grozījumus, precizējot pašvaldību
sniedzamo pakalpojumu klāstu atbilstoši jaunajam teritoriālajam
ietvaram.
10 Prioritāri paredzēts sniegt atbalstu
pirmsskolas izglītības pieejamībai, jo saskaņā ar pašvaldību
sniegtajiem datiem kopējā rinda uz pašvaldības pirmsskolas
izglītības iestādēm 2018.gada oktobrī bija 7 536 bērni.
11 Sk. ESPON publikāciju "Shrinking rural
regions in Europe", pieejama:
https://www.espon.eu/sites/default/files/attachments/
ESPON%20Policy%20Brief%20on%20Shrinking%20Rural%20Regions.pdf
12 Pamatnostādņu projekta 2.pielikumā norādīto
uzdevumu īstenošanai ir plānots piesaistīt ES fondu
2021.-2027.gada plānošanas perioda finansējumu. Norādītais ES
fondu finansējuma apjoms pamatnostādņu projektā iezīmēto
uzdevumu īstenošanai ir indikatīvs, ņemot vērā, ka Eiropas
Savienības līmenī vēl turpinās diskusijas par Eiropas
Savienības dalībvalstīm pieejamo ES fondu finansējumu
2021.-2027.gada plānošanas periodam un atbalsta tvērumu.
13 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.
IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un
republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/
?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c.
14 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.
IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts statistiskajos reģionos un
republikas pilsētās (faktiskajās cenās). Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/
?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c
15 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus. CSP.
ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos
reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados.
Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/
?rxid=e95c167f-85dd-4d2c-9b01-4e1188a34492
16 Mērķis - 75% no Latvijas vidējā IKP uz vienu
iedzīvotāju - noteikts līdzīgi kā Eiropas Savienības Kohēzijas
politikā tiek iedalīti NUTS 2 reģioni (visa Latvija ir viens
NUTS 2 reģions), nosakot tiem pieejamo atbalsta intensitāti -
virs un zem 75% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju.
17 European Commission (2019). Commission staff
working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European
Semester: Assessment of progress on structural reforms,
prevention and correction of macroeconomic imbalances, and
results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.
Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
18 European Innovation Scoreboard 2018:
https://ec.europa.eu/docsroom/documents/33147
19 Aprēķins, balstoties uz vidējo darba algu
valstī.
20 Izmaksas tiktu uzskatītas pašvaldību
pakalpojumiem, kas tiks attīstīti reģionālās politikas
ietvaros. Pašvaldību pakalpojumu efektivitātes novērtēšanai
atbalsta pasākumu īstenošanas nosacījumos tiks paredzēta
prasība projektu īstenotajiem sniegt informāciju par ietekmi uz
rezultatīvā rādītāja sasniegšanu - izmaksu samazinājums
pašvaldības sniegtajam pakalpojumam. Lai noteiktu pakalpojumu
izmaksas, tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, kas
reglamentē grāmatvedības uzskaiti pašvaldībās, tieši nosakot
pašvaldībām pienākumu ieviest vadības grāmatvedību.
21 Izmaksas tiktu uzskatītas pašvaldību
pakalpojumiem, kas tiks attīstīti reģionālās politikas
ietvaros.
22 Šajā nodaļā jēdziens "kopējais
investīciju atbalsta apjoms" nav lietots kā komercdarbības
atbalsta (state aid) regulējuma priekšlikums, bet gan kā
kopējā ES fondu atbalsta summa vairākiem specifiskajiem
atbalsta mērķiem un to pasākumiem kopā.
23 Finansējuma īpatsvars 70% un 30% var tikt
precizēts, pēc plānošanas reģionu attīstības programmu
izvērtēšanas VARAM. Gadījumā, ja plānošanas reģionu attīstības
programmu ietvaros netiek definēti reģionālā mēroga projekti
par visu plānoto finansējumu, tad atlikušais finansējums tiek
novirzīts pašvaldībām konkursa kārtībā starp katra plānošanas
reģiona pašvaldībām.
24 New Urban Agenda, 2016, UN-Habitat
25 EU 2020 Strategy for Smart, Sustainable and
Inclusive Growth, 2010; The Urban Agenda for the EU, 2016.
26 Vispārējās regulas projekts latviešu valodā
pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/
?uri=CELEX:52018PC0375&from=EN; ERAF un KF regulas projekts
latviešu valodā pieejams:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52018PC0372&from=EN.
27 Saskaņā ar ERAF un KF regulas priekšlikumu
lielāko daļu (65%) līdzekļu nepieciešams novirzīt 1. un 2.
politikas mērķim:
‒ Mērķis Nr. 1 "Viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un
viedas ekonomiskās pārmaiņas";
‒ Mērķis Nr. 2 "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām,
veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu,
"zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites
ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un
pārvaldību".
(2018/0197 (COD) ST 9522/2018; Proposal for a Regulation of the
European Parliament and of the Council on the European Regional
Development Fund and on the Cohesion Fund, SEC(2018) 268 final
- (pieejams -
https://ec.europa.eu/commission/publications/regional-development-and-cohesion_en),
2018.gada maija versija).
28 Pieejama Pārresoru koordinācijas centra
tīmekļvietnē http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323.
29 Atbilstoši MK 2019.gada 23.aprīļa uzdevumam
Finanšu ministrija ir sniegusi MK ziņojumu ar priekšlikumiem
snieguma rezerves un finansējuma atlikumu turpmākai
izmantošanai, t.sk. izvērtējot arī nozaru pieteiktās papildu
vajadzības.
30 Plānojot un īstenojot uzņēmējdarbības
attīstību reģionos, jānodrošina, lai uzņēmējdarbība tai skaitā
neradītu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību (troksnis,
gaisa piesārņojums, smakas utml.) un tādējādi nepieaugtu
nelabvēlīgi dzīves apstākļi un iedzīvotāju saslimstība.
31 Precīzāki nosacījumi tiks noteikti specifiskā
atbalsta mērķa ieviešanas nosacījumos.
32 VARAM konceptuālā ziņojuma
"Problēmjautājumi saistībā ar atbalsta mehānismu
pieejamību pašvaldībām uzņēmējdarbības sekmēšanai savā
teritorijā un kooperācijas intensificēšanai, to iespējamie
risinājumi" (izskatīts Ministru kabineta 2018. gada
8.maija sēdē) ietvaros paredzētie pasākumi.
33 Atbilstoši Eiropas kontu sistēmas
metodoloģijai kapitālie ieguldījumi, kas veikti vispārējās
valdības sektora (t.sk. pašvaldību) nekustamajos īpašumos, tiek
uzskaitīti kā vispārējās valdības izdevumi, tajā brīdī, kad
tiek veikti kapitālie ieguldījumi, nevis kad tiek veikti
norēķini par tiem. Tādējādi, pēc ekonomiskās būtības, dotais
priekšlikums varētu tikt interpretēts tā, ka vispārējās
valdības nekustamā īpašuma atjaunošanai tiek piesaistīts
privātais partneris, kurš t gadā veic kapitālos ieguldījumus
(t.i. radot ietekmi/izdevumus uz vispārējās valdības budžeta
bilanci), savukārt t+n gadā tiek veikti norēķini par veiktajiem
ieguldījumiem (t.i. periodā, kad nekustamais īpašums tiek
pārdots privātajam partnerim). Minētā informācija tiks ņemta
vērā priekšlikuma tālākā virzībā.
34 Plašāka informācija pieejama informatīvā
ziņojuma "Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta
darbības stratēģiju" projektā. Pieejams:
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478752.
35 Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums
"Par 2019.gada kopējo pašvaldību aizņēmumu limitu un
pašvaldību aizņēmumu pieprasījumiem", atbalstīts MK
2019.gada 11.jūnijā (28 § 34)
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40474008&mode=mk&date=2019-06-11
36 Latvijas inovācijas politikas mērķi, rīcības
virzieni un pamatprincipi ir noteikti dažādos hierarhiski
pakārtotos politikas plānošanas dokumentos (Latvijas
ilgtspējīgas attīstība stratēģija līdz 2030.gadam; Nacionālais
attīstības plāns 2014.-2020.gadam; Nacionālās industriālās
politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam; Zinātnes,
tehnoloģijas attīstītības un inovācijas pamatnostādnes
2014.-2020.gadam (ietver Latvijas Viedās specializācijas
stratēģiju)). Šie politikas plānošanas dokumenti ir savstarpēji
integrēti un papildinoši, un Latvijas inovācijas potenciāla
paaugstināšanai nosaka ne vien kvantitatīvus mērķus, bet arī
konkrētus rīcības virzienus, piemēram, mērķtiecīgu investīciju
nepieciešamību gan cilvēkkapitāla attīstībā, gan uzņēmēju
motivēšanā ieguldīt inovācijā, gan tehnoloģiju un zināšanu
pārneses procesu īstenošanā, gan atbilstošas infrastruktūras
izveidē. Papildus ir izstrādāta ilgtermiņa stratēģija
bioekonomikas jomas attīstīšanai - Latvijas Bioekonomikas
stratēģija 2030, kas paredz zināšanās balstītas bioekonomikas
attīstību Latvijā, kāpinot iesaistīto nozaru produkcijas
eksporta un pievienoto vērtību.
37 European Commission (2019). Commission staff
working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European
Semester: Assessment of progress on structural reforms,
prevention and correction of macroeconomic imbalances, and
results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.
Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
38 Pētījuma "Darba tirgus apsteidzošo
pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa
darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku", kas
izstrādāts Eiropas Sociālā fonda projekta "Darba tirgus
prognozēšanas sistēmas pilnveide" ietvaros, sniegtas
rekomendācijas par reģionālo forumu izveidi Darba tirgus
apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas stiprināšanai. Saskaņā ar
minētā pētījuma atziņām reģionālie forumi veidojami, lai
plānošanas reģionu un pašvaldību līmenī panāktu labāku izpratni
par darba tirgus prognozēm un vienotos par veidiem, kādos tās
iestrādāt apsteidzošajos pārkārtojumos reģionālā un vietējā
līmenī, tostarp izglītības jomā.
39 Zināšanu-ietilpīga bioekonomika, Viedā
enerģētika, Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas,
Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un
biotehnoloģijas, Viedie materiāli, tehnoloģijas un
inženiersistēmas.
40 Kā piemēru var minēt Vidzemes plānošanas
reģiona izstrādāto rīcības plānu Interreg Europe 2014.-2020.
gadam programmas projekta "Stratēģijas Eiropas pētniecības
un inovāciju infrastruktūras izmantošanai" (INNO INFRA
SHARE) ietvaros (plāns saņēmis oficiālu EM un IZM saskaņojumu
2019.g. aprīlī).
41 Kā piemēru RIS3 specializācijas jomas
stratēģiskai attīstībai reģiona līmenī var minēt Vidzemes
plānošanas reģiona izstrādāto Rīcības plānu zināšanās balstītas
bioekonomikas inovāciju ekosistēmas attīstīšanai Vidzemes
reģionā (plāns izstrādāts Interreg BSR 2014.-2020.gadam
programmas projekta "Bioekonomikas inovāciju sistēmas
attīstīšana reģionos" (RDI2Club) ietvaros.).
42 Piemērs inovatīvai projektu idejai, kas būtu
turpmāk jāattīsta sadarbībā ar ekspertiem - bezpilota
lidaparāti (droni). Mūsdienās droni ir ļoti iecienīti un tiem
ir neskaitāmas pielietošanas iespējas, kā, piemēram,
lauksaimniecība, meklēšana un glābšana, drošība, kartogrāfija
u.c. Tomēr nākotnē tie kļūs vēl funkcionālāki un to
pielietojums kļūs plašāks. Ir daudz pieņēmumu, kādu misiju
nesīs droni nākotnē. Tāpēc jaizvērtē dronu izmantošanas
iespējas reģionu interešu īstenošanai. Izaicinājumi: augstās
izmaksas, iniciatora trūkums, nepilnīgs normatīvais regulējums,
drošības riski. Turpmākā rīcība - dronu izmantošanas iespēju
izpēte un pilotprojektu ieviešana.
43 Atsevišķos gadījumos var būt pilsētas
teritorijā, piemēram, ja ir sadarbības (kooperācijas) projekts
starp uzņēmumiem pilsētās un laukos.
44 Doing Business in Poland. (2017) Warsaw: EY.
Pieejams:
https://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/Doing_business_in_Poland_EN/
$FILE/DB_in_Poland_final_en.pdf
45 Algu izmaksas ir kopējā summa, kas atbalsta
saņēmējam ir faktiski jāsedz attiecībā uz konkrēto darbvietu,
un ietver konkrētā laika posmā maksājamo bruto algu pirms
nodokļu nomaksas un obligātās iemaksas, piemēram, sociālās
apdrošināšanas iemaksas, bērnu aprūpes un vecāku aprūpes
izmaksas (Komisijas regulas Nr. 651/2014 2.pants
"Definīcijas").
46 Pētījums pieejams Latvijas Universitātes
Diasporas un migrācijas pētījumu centra tīmekļvietnē
https://www.diaspora.lu.lv/ petijumi/.
47 Neklātienes pakalpojumi samazina
nepieciešamību komunicēt klātienē un samazina telpu
nepieciešamību klātienes pakalpojumiem.
48 "Sociālā inovācija ir jaunu ideju
(produktu, pakalpojumu) izstrāde un ieviešana sociāla rakstura
vajadzību apmierināšanai un jaunu sociālu attiecību un
sadarbības radīšanai. Sociālā inovācija izvirza sociāla
rakstura mērķus un to sasniegšanai izvēlas sociāla rakstura
līdzekļus." Guide to Social innovation. Eiropas
Komisija, 2013.
49 Pamatnostādņu ietvaros sasniedzamība tiek
skatīta vairākos līmeņos - Rīga un reģioni, reģionu ietvaros,
pašvaldības ietvaros.
50 Apsekojums "Latvijas iedzīvotāju
mobilitāte 2017. gadā", CSP.
51 Kā sadarbības partneris īsteno Rīgas
pašvaldības aģentūra "Rīgas enerģētikas aģentūra",
īstenošanas ilgums - 01.10.2017 - 30.09.2020.
52 Satiksmes ministrijas dati.
53 Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa
noteikumu Nr.240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas,
izmantošanas un apbūves noteikumi" 2.21.apakšpunkts.
54 Zaļā infrastruktūra - stratēģiski plānots
pilnīgi vai daļēji dabisku teritoriju tīkls kombinācijā ar
citiem vides objektiem, kas ir izveidots un tiek pārvaldīts,
lai sniegtu plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu. Tas ietver
zaļās zonas (vai zilās, ja attiecas uz ūdens ekosistēmām) un
citus fiziskus elementus sauszemes (tostarp piekrastes) un
jūras teritorijās. Avots:
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52013DC0249&from=lv.
55 Piekrastes plānojuma 4.darba materiāla
"4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes
izvērtējums pašvaldību griezumā" dati, pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
56 Piekrastes plānojuma 5.darba materiāls 5.
Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību
griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
57 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrijas iepirkuma "Baltijas jūras piekrastes
apmeklējuma un tā radītās slodzes uz vidi izvērtējums un
piekrastes publiskās infrastruktūras apsekojums"
(Nr.VARAM2019/19) darba materiāli.
58 Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai
līdz 2030.gadam (17.11.2016. MK rīkojums nr.Nr.692), pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/documents/5763
59 Universālais dizains - vides, pakalpojumu,
produktu un informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī
cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem
ratiņkrēslos, neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu
ratiņiem.
60 European Commission (2019). Commission staff
working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European
Semester: Assessment of progress on structural reforms,
prevention and correction of macroeconomic imbalances, and
results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.
Pieejams:
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf.
61 Līdzdalības princips Attīstības plānošanas
sistēmas likumā ir noteikts kā viens no attīstības plānošanas
pamatprincipiem. Ietvaru sabiedrības līdzdalības norisei
attīstības plānošanā nosaka Ministru kabineta 2009.gada
25.augusta noteikumi Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības
kārtība attīstības plānošanas procesā".
62 European Commission (2019). Commission staff
working document. Country Report Latvia 2019. 2019 European
Semester: Assessment of progress on structural reforms,
prevention and correction of macroeconomic imbalances, and
results of in-depth reviews under Regulation (EU) No 1176/2011.
https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2019-european-semester-country-report-latvia_en.pdf
36.lpp.
63 VARAM budžetā ir paredzēts finansējums
atbalsta pasākumam remigrācijas veicināšanai "Reģionālās
remigrācijas koordinators" 643 529 euro apmērā ik
gadu
Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce
1. pielikums Reģionālās politikas
pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam
Esošās situācijas vispārīgs
raksturojums
Katrā valstī ir teritorijas ar augstiem attīstības rādītājiem
un teritorijas, kas atpaliek attīstībā, taču Latvijā pastāv pārāk
lielas disproporcijas teritoriju attīstības rādītājos, kas ir
ievērojamas arī Eiropas Savienības (turpmāk - ES) mērogā. Pēc
reģionālā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) Latvijā
reģionālās atšķirības ir trešās augstākās starp Ekonomiskās
Sadarbības un Attīstības organizācijas (turpmāk - OECD) valstīm
(sk. 1.attēlu).
1.attēls.
reģionālā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) uz vienu
iedzīvotāju dispersija NUTS 3 statistisko reģionu griezumā (OECD
dati)
Iedzīvotāju un ekonomiskās izaugsmes koncentrācija lielo
pilsētu reģionos kā vispārēja tendence ir raksturīga parādība arī
citās valstīs - OECD valstu 329 metropoļu reģionos (pilsētu
teritorijas ar iedzīvotāju skaitu virs 500 000) koncentrējas 55%
OECD valstu iedzīvotāju un 60% OECD valstu IKP. OECD Eiropas
valstu metropoļu reģionu IKP koncentrācija ir zemāka un veido 48%
no OECD Eiropas valstu kopējā IKP.1 Salīdzinājumam
Rīgas plānošanas reģionā koncentrējas 52% valsts
iedzīvotāju2 un 69% valsts IKP3 (sk. 2. un
3.attēlu). Par salīdzinoši augstām reģionālajām atšķirībām
Latvijā liecina OECD dati par galvaspilsētām. OECD valstīs
galvaspilsētu reģionos dzīvo 20% visu iedzīvotāju un tajos
darbojas 27,5% visu uzņēmumu (2015.gada dati).4 Rīgas
plānošanas reģionā 2017.gadā darbojas 59,1% ekonomiski aktīvo
tirgus sektora statistikas vienību, pārējos reģionos
9,3-11,6%5. Kopš 2013.gada (57,7%) Rīgas plānošanas
reģiona īpatsvars ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem. No
iepriekšminētajiem datiem izriet, ka augstas reģionālās
atšķirības tādējādi lielā mērā ir saistītas ar to, ka Latvijā ir
tikai viens metropoles reģions. Var secināt, ka iedzīvotāju
koncentrācija šajā Latvijas vienīgajā metropoles areālā ir tuva
OECD vidējiem skaitļiem par metropoļu reģioniem, savukārt
ekonomikas koncentrācija Rīgas plānošanas reģionā ir augstāka
nekā OECD valstu metropoļu reģionos vidēji un ievērojami augstāka
nekā OECD Eiropas valstīs. Līdz ar to ir nepieciešami reģionālās
attīstības instrumenti Rīgas metropoles areāla potenciāla
izmantošanai un līdzvērtīgu ekonomiski spēcīgu attīstības centru
veidošanai.
2.attēls. IKP
īpatsvars plānošanas reģionos (faktiskajās cenās, tūkst. euro,
2016.g.)
3.attēls.
Iedzīvotāju īpatsvars plānošanas reģionos 2018.g.
Reģionālā ekonomika
Dati liecina, ka reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir
ilgtermiņa izaicinājums. Augstākais IKP nemainīgi ir Rīgas
plānošanas reģionā (18 223 euro uz vienu iedzīvotāju) -
Rīgas statistiskais reģions ir arī vienīgais reģions, kurš ir
sasniedzis ES vidējo līmeni IKP uz 1 iedzīvotāju (sk. 4.attēlu).
Latgales plānošanas reģionā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju
Latvijā (6 992 euro uz vienu iedzīvotāju6) un
Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir
tikai 38% no Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju.
Vienlaikus tas ir vērā ņemams uzlabojums salīdzinājumā ar
2006.gadu, kad Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu
iedzīvotāju bija tikai 32% no Rīgas plānošanas reģiona IKP uz
vienu iedzīvotāju7.
4.attēls. IKP
uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2016.gadā, % no ES
vidējā (Eurostat un AS "Swedbank" dati, sagatavots pēc
VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos semināros)
Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju 2015.gadā
aptuveni atbilst Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu
iedzīvotāju 2004.gadā8. Pārējo plānošanas reģionu IKP
uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā arī ievērojami atpaliek no Rīgas
plānošanas reģiona un ir no 41% Zemgales plānošanas reģionā līdz
52% Kurzemes plānošanas reģionā.9
5.attēls. IKP
uz vienu iedzīvotāju statistiskajos reģionos pret Latvijas vidējo
2006.-2016.gadā (CSP dati)
Vērtējot reģionālās attīstības atšķirības pēdējo 10 gadu
laikā, reģionālās attīstības atšķirības ir nedaudz samazinājušas
(sk. 5.attēlu) - IKP starpības samazinājums ir no 5% Latgalē līdz
2% Zemgalē. Tas skaidrojams ar to, ka reģioni pēdējos 10 gadus ir
auguši straujāk par Latvijas vidējo līmeni, kur Zemgale ir augusi
par 3% straujāk, savukārt Latgale līdz pat 11% straujāk.
Neskatoties uz izaugsmi, reģionālās attīstības atšķirības vēl
joprojām ir salīdzinoši ļoti augstas. Lai samazinātu IKP
atšķirības līdz 75% no Latvijas vidējā, reģionos papildus tirgus
radītajai izaugsmei būtu nepieciešams no 5 000 līdz 7 000 milj.
euro IKP pieaugums. Salīdzinoši Vidzemes, Zemgales,
Kurzemes un Latgales IKP šobrīd kopsummā ir 7 684 milj.
euro.
Nedaudz straujāku Latvijas reģionu izaugsmi nodrošināja
līdzvērtīga vai pat nedaudz augstāka investīciju atdeve
statistiskajos reģionos (sk. 5.attēlu) - Latvijā no kapitālajiem
ieguldījumiem uz 1 euro vidēji iegūstam 3 euro
pievienotas vērtības, kur Pierīgā 2 euro, Latgalē un
Kurzemē 3 euro, bet augstākais Zemgalē un Vidzemē
sasniedzot 4 euro. Līdz ar to secināms, ka investīciju
atdeve no 1 euro kapitālajiem ieguldījumiem pievienotajā
vērtībā ir līdzīga vai pat nedaudz augstāka reģionos.
Atšķirības reģionālajā attīstībā veido būtiski atšķirīgs
kapitālo ieguldījumu apmērs, kurš līdzīgi kā IKP un pievienotā
vērtība atšķiras vairāk kā 2 reizes - augstākie kapitālie
ieguldījumi uz vienu nodarbināto ir Pierīgā (7 euro uz
vienu nodarbināto), bet zemākie ir Latgalē (3 euro uz
vienu nodarbināto). Līdzīga tendence ir arī ieguldījumiem
personāla izmaksās (sk. 6.attēlu).
6.attēls.
Pievienotā vērtība, kapitāla ieguldījumi un personāla izmaksas
2017.gadā
Kā jau secināts, reģionālo kopproduktu būtiski ietekmē
atšķirīgie ieguldījumi pamatlīdzekļos (atšķirības nefinanšu
investīcijās uz vienu iedzīvotāju). Rīgas plānošanas reģions
piesaistījis lielāko nefinanšu investīciju apjomu valstī -
2017.gadā tie bija 3 264,7 milj. euro (2017.gada
salīdzināmajās cenās) jeb 76% no visām valstī piesaistītajām
nefinanšu investīcijām10. Rīgas plānošanas reģiona
piesaistīto investīciju īpatsvars kopš 2011.gada (56%) ir
pieaudzis par 21 procentpunktu. Pārējie reģioni 2017.gadā
piesaistījuši tikai 4,3-7,1% nefinanšu investīciju.
OECD valstīs vērojama tendence, ka metropoļu reģionu
iedzīvotāju ienākumi ir par 21% augstāki nekā citu reģionu
iedzīvotājiem.11 Latvijā pārējo plānošanas reģionu
vidējās darba samaksas līmenis veido 64-78% no Rīgas plānošanas
reģiona vidējās darba samaksas (2017.gada dati), kas nozīmē, ka
atšķirības ir lielākas nekā OECD vidēji12.
Latgales statistiskajā reģionā saglabājas augstākais bezdarba
līmenis - 14,0% salīdzinot ar vidējo 8,7% bezdarba līmeni
Latvijā13. Vienlaikus salīdzinot ar 2012.gada rādītāju
(20,7%) bezdarbs Latgalē ir samazinājies par 6,7 procentpunktiem,
kamēr vidēji Latvijā - par 6,3 procentpunktiem. OECD valstīs
atšķirība starp reģionu ar augstāko bezdarbu un reģionu ar zemāko
bezdarbu, vidēji ir 6 procentpunkti (2017.gada
dati).14 Atšķirība starp Latgales reģiona (14%) un
Rīgas statistiskā reģiona (7,8%) bezdarba līmeni ir 6,2
procentpunkti15, t.i. OECD vidējo reģionālo atšķirību
līmenī. Latvijā salīdzinoši daudz bezdarbnieku dzīvo laukos:
lauku teritorijā dzīvo 39% no nodarbinātajiem un 45% no
reģistrētajiem bezdarbniekiem.16
2017.gadā 69,8% aizņemto darbavietu atradās Rīgas plānošanas
reģionā, pārējos reģionos - 6,6%-8,7%17. Reģionos
ārpus Rīgas 2017.gadā ir būtiski lielāks pašnodarbināto īpatsvars
(Rīgas plānošanas reģionā pašnodarbināto īpatsvars veido 26%,
pārējos reģionos - 39-48%)18. 2017.gadā Rīgas pilsētā
(Rīgas statistiskajā reģionā) bija 116 tirgus sektora ekonomiski
aktīvi uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, savukārt pārējos reģionos
- 68-88.19 Tas rada pamatu secināt, ka reģionos trūkst
darba devēju.
Vienlaikus, kaut arī Rīga un Rīgas plānošanas reģions dominē
daudzos sociālekonomiskajos rādītājos, nepieciešams stiprināt
Rīgas plānošanas reģiona starptautisko konkurētspēju. Lai arī
Rīga ir trešā lielākā pilsēta Baltijas jūras reģionā, Rīgas
plānošanas reģionā dzīvo vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju un
tas veido ap 69% valsts IKP, Rīgas starptautiskā konkurētspēja
atpaliek no līdzvērtīgām pilsētām - tās IKP veido tikai 70% no
Baltijas jūras reģiona pilsētu vidējā IKP. Rīgas metropoles
areāla IKP arī pieaug lēnāk nekā Tallinas un Viļņas
IKP.20
Statistikas dati liecina, ka 2019.gada vidū 30 Latvijas
novados vidējais uzņēmumu pamatkapitāls nesasniedz 10 000
euro (sk. 7.attēlu). Šobrīd uzņēmumu vidējais
pamatkapitāls zem 2 000 euro sliekšņa ir vairākos Latvijas
novados - Alsungas, Baltinavas, Ciblas, Neretas, Riebiņu, Rugāju
un Vārkavas novados. Lielākajā daļā Latvijas novadu vidējais
uzņēmumu pamatkapitāls ir līdz 20 000 euro. Visaugstākais
uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms (pārsniedzot
100 000 euro) ir vērojams Ventspils pilsētā, Mārupes
novadā, Rīgas pilsētā, Garkalnes novadā un Ķekavas novadā.
7.attēls.
Uzņēmumu reģistrētā pamatkapitāla vidējais apjoms (EUR) Latvijas
pašvaldību griezumā (Lursoft dati 2019.gada 18.janvārī) (VARAM
veidots attēls)
Apzīmējumi
182 līdz 9
617
9 617 līdz 12
428
12 428 līdz
20 874
20 874 līdz
36 543
36 543 un
vairāk
Arī nekustamā īpašuma vērtība Latvijas reģionos ir atšķirīga,
jo galvenais faktors, kas ietekmē īpašuma vērtību, ir tā
atrašanās vieta - vai tas atrodas pieprasītā teritorijā vai
attālā teritorijā. Nekustamā īpašuma vērtības līmenis ir
atšķirīgs ne tikai reģionāli, bet arī salīdzinoši mazā
teritoriālā amplitūdā - jau ārpus Rīgas pilsētas nekustamā
īpašuma vērtība ir ievērojami mazāka nekā Rīgas pilsētā (sk.
8.attēlu). Piemēram, ražošanas ēkas bāzes vērtība uz vienu
m2 var atšķirties līdz pat 8 reizēm. Saskaņā ar Valsts
zemes dienesta informāciju nekustamā īpašuma kadastrālo jeb
masveida tirgus vērtību papildus novietojumam būtiski ietekmē arī
nekustamā īpašuma izmantošanas veids, būvju fiziskais stāvoklis,
vecums, labiekārtojumi, kā arī apgrūtinājumi, ja tādi ir, un
īpašuma lielums.
8.attēls.
Ražošanas ēku bāzes vērtību valsts pārskata karte (Valsts zemes
dienesta sagatavotais "Pārskats par kadastrālo vērtību bāzes
izstrādi 2016.gadam")
Abi iepriekš minētie apstākļi (uzņēmumu pamatkapitāla un
nekustamā īpašuma vērtības atšķirības reģionos) uzņēmējiem var
radīt grūtības savas uzņēmējdarbības attīstībā vai pat uzsākšanā.
Proti, no Rīgas attālākajās vietās uzņēmējiem var būt ierobežotas
iespējas saņemt aizdevumu, tādējādi ir ierobežotas iespējas celt
produktivitāti. Kredītiestādes nereti atsakās kreditēt
saimnieciskās darbības uzsācējus, jo tie ir augsta darījuma riska
aizdevumi, galvenokārt nepietiekamas kredītvēstures dēļ, kā arī
tiem ir augstas administratīvās izmaksas pret aizdevuma
apmēru.21
Tomēr situācija Latvijas pašvaldībās ir atšķirīga attiecībā uz
komersantu spēju sniegt pietiekamu finansiālu nodrošinājumu
aizņēmumam. Līdz ar to nepieciešams radīt instrumentu kā
pašvaldības var atbalstīt vietējos uzņēmējus gadījumos, kad
uzņēmuma darbībai (piemēram, paplašināšanai) uzņēmējam nav
pietiekams resurss nodrošinājumam.
Latvijas Bankas Kredītu reģistra (turpmāk - Kredītu reģistrs)
dati22 par komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem
komersantiem liecina (sk. 9.attēlu), ka laika periodā no 2016.
līdz 2018.gadam lielākais izsniegtais aizdevumu apmērs kopumā ir
bijis Rīgas statistiskajā reģionā (2,93 miljardi euro),
bet mazākais Vidzemes statistiskajā reģionā (17 reizes mazāks
nekā Rīgas kopējais apjoms) un Latgales statistiskajā reģionā (16
reizes mazāks nekā Rīgas kopējais apjoms un 5,6 reizes mazāks uz
vienu nodarbināto).
9.attēls.
Komercbanku izsniegtie aizdevumi komersantiem 2016.-2018.gadā
kopā un uz vienu nodarbināto (Kredītu reģistra dati par
izsniegtajiem aizdevumiem; CSP dati par nodarbināto skaitu
2018.gadā)
Pēc Kredītu reģistra datiem, laika posmā no 2016. līdz
2018.gadam vidējais viena aizdevuma apmērs starp visiem reģioniem
bija aptuveni 300 tūkst. euro - lielākais tas ir Rīgas
statistiskajā reģionā (451 tūkst. euro), bet mazākais
Vidzemes statistiskajā reģionā (111 tūkst. euro). Kurzemes
un Latgales statistiskajā reģionā vidējais viena aizdevuma apmērs
ir 158 tūkst. euro, bet Pierīgas un Zemgales statistiskajā
reģionā attiecīgi 225 tūkst. euro un 258 tūkst.
euro.
Būtisku daļu no kopējiem izsniegtajiem komercbanku aizdevumiem
komersantiem veido ieguldījumi apgrozāmajos līdzekļos (21% no
visiem aizdevumiem) un nekustamajā īpašumā (38% no visiem
aizdevumiem). Arī šajos aizdevumos veidojas būtiskas reģionālās
attīstības atšķirības - starp Rīgu un Latgali apgrozāmo līdzekļu
aizdevumu apmērs uz 1 nodarbināto atšķiras 6 reizes, bet
nekustamo īpašumu aizdevumos - pat 13 reizes.
Atšķirīgā nekustamā īpašuma vērtība lielā mērā raksturo arī
būtiskās reģionālās ekonomikas atšķirības - tur, kur koncentrējas
tautsaimniecība, tur ir augstāka nekustamā īpašuma vērtība. Ņemot
vērā atšķirīgo nekustamā īpašuma vērtību, teritorijās ar zemākiem
sociālekonomiskajiem rādītājiem un salīdzinoši zemāku nekustamo
īpašumu kadastrālo vērtību privātā kapitāla piesaiste caur
finanšu institūcijām un tirgus dalībniekiem ir ierobežota -
zemāka vērtība nekustamajam īpašumam, kas sniedz zemāku
nodrošinājumu un paredz augstāku pašu komersantu līdzdalību.
Lielāki kapitālie ieguldījumi tiek veikti tur, kur jau šobrīd ir
augstāka pievienotā vērtība, kas nodrošina augstāku atlīdzību un
patēriņu. Lielāki kapitālie ieguldījumi nodrošina augstāku
nekustamā īpašuma vērtību, kas savukārt kalpo par nodrošinājumu
privāto investīciju piesaistei. Līdz ar to reģionos veidojas
zināms "apburtais loks":
• jo zemāka pievienotā vērtība, jo zemāki ieguldījumi un spēja
piesaistīt investīcijas, lai arī atdeve reģionos ir gandrīz
vienāda;
• jo zemāki ieguldījumi nekustamā īpašuma tirgū, jo zemāka
īpašuma vērtība privāto investīciju piesaistei.
Savukārt pēc akciju sabiedrības "Attīstības finanšu
institūcija ALTUM" (turpmāk - ALTUM) datiem23,
laika periodā no 2016. līdz 2018.gadam ALTUM izsniedza aizdevumus
104,8 milj. euro vērtībā. Kopējais ALTUM piešķirto
aizdevumu apmērs un izsniegto aizdevumu skaits trīs gadu laikā ir
audzis, norādot, ka aizvien vairāk uzņēmēju izmanto ALTUM
piedāvātos finanšu pakalpojumus. Lielākā daļa no ALTUM
izsniegtajiem aizdevumiem veikti divās nozarēs - apstrādes
rūpniecībā (41,3 milj. euro) un lauksaimniecībā,
mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (33,3 milj. euro), šīs
abas nozares kopā veido 67% no kopējā aizdevumu apmēra starp
visām NACE nozarēm. Vienlaikus izsniegto aizdevumu īpatsvars
nevienā statistiskajā reģionā nav lielāks par 21% no kopēja
apjoma (sk. 10.attēlu).
10.attēls.
ALTUM kopējais piešķirto aizdevumu apmērs komersantiem un
vidējais viena aizdevuma apmērs
no 2016.-2018.gadam (ALTUM dati)
Kā redzams 10.attēlā, tad ALTUM vidējais viena aizdevuma
apmērs starp visiem reģioniem ir aptuveni 52 tūkst. euro -
lielākais tas ir Pierīgas statistiskajā reģionā (71,6 tūkst.
euro), bet mazākais Latgales statistiskajā reģionā (35,1
tūkst. euro). Šis rādītājs, salīdzinot ar Kredītu reģistra
datiem, ir aptuveni 6 reizes mazāks. Ņemot vērā, ka ALTUM
izsniedz aizdevumus pēc konkrētiem normatīvā regulējuma
nosacījumiem, kas ierobežo dažāda veida aizdevuma izsniegšanu
komersantiem (dažkārt ne pēc pieprasījuma), veidojas tirgus
nepilnība, kuru plānots novērst, izstrādājot likumprojektu
"Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likumā" (VSS - 233).
ALTUM kopumā Latvijas reģionos aizdevumus izsniedz vienmērīgāk
un ar zemāku aizdevuma kopējo vērtību, salīdzinot ar
komercbankām, kas likumprojekta "Grozījumi Publiskas
personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas
likumā" (VSS - 233) ietvaros norāda, ka reģionos ir
pieprasījums pēc aizdevumiem, kas nepārsniedz 100 tūkst.
euro un kuri potenciāli varētu izmantot pašvaldību
piedāvāto galvojumu, lai spētu saņemt ALTUM aizdevumu.
Vienlaicīgi ir vērojams tas, ka pašvaldības reģionos
uzņēmējdarbības veicināšanai jau šobrīd komersantiem piešķir
finansējumu grantu konkursu ietvaros, kas nozīmē, ka komersantiem
ir nepieciešamība pēc papildu finansiālā atbalsta no pašvaldību
puses.
Atšķirīga uzņēmējdarbības vide un it īpaši
"kapitāla" (īpašumu, uzņēmumu u.c.) vērtība reģionos ir
radījusi arī būtiski atšķirīgu ietekmi uz nodarbinātību.
Salīdzinot nodarbināto īpatsvaru starp 2011. un 2018.gadu, kad
vidēji bezdarbs Latvijā bija 2 reizes augstāks (2011.gadā 12% un
2018.gadā 5,9%; CSP dati, 15-64 gadu veci iedzīvotāji), tad
redzams, ka Rīgas un Pierīgas statistiskajā reģionā, samazinoties
bezdarbam, ir augusi nodarbinātība, būtiski apsteidzot bezdarba
īpatsvaru. Turpretim reģionos nodarbinātība ir augusi minimāli
vai pat samazinājusies (Latgalē -4% nodarbināto) (sk.
11.attēlu).
11.attēls.
Izmaiņas nodarbināto skaitā 2018.gads pret 2011.gadu, tūkst. un
%.
Pašvaldības jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus
uzņēmējdarbības sekmēšanai - skat. 12.attēlu. Visbiežāk šie
atbalsta pasākumi ir specifiski pielāgoti katras konkrētās
pašvaldības situācijai un uzņēmēju vajadzībām. Pašvaldības to
veic gan izmantojot ES fondu iespējas, gan veidojot pašvaldību
budžeta atbalsta instrumentus. Normatīvajos aktos pastāvošā
nepietiekamā pilnvarojuma dēļ pašvaldībām trūkst iespēju uzņēmēju
piesaistē īstenot elastīgus risinājumus, ņemot vērā specifisko
situāciju uz vietas, t.sk. neizmantotos resursus un
teritorijas.
Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā
VARAM īsteno atbalsta pasākumus, kuru ietvaros pirmo reizi tiek
sniegts atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalsta
infrastruktūras sakārtošanai un attīstīšanai, lai stimulētu jaunu
darba vietu radīšanu un nefinanšu investīciju piesaisti
reģionos:
○ 3.3.1. Specifiskais atbalsta mērķis (turpmāk - SAM)
"Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot
ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību
attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai
specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju
vajadzībām"24;
○ 5.6.2.SAM "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot
degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām
attīstības programmām"25.
Šo Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu ietvaros tiek
līdzfinansēti pašvaldību attīstības programmās noteiktie
prioritārie publiskās infrastruktūras investīciju projekti, kas
vērsti uz rūpniecisko teritoriju un citu uzņēmējdarbībai plānoto
vai izmantoto degradēto teritoriju sakārtošanu.
12.attēls.
Pašvaldību sniegtais atbalsts uzņēmējiem.
3.3.1. un 5.6.2 SAM ES fondu projektos līdz 2023.gadam
plānotas 5 tūkstoši jaunas darba vietas un piesaistītu vairāk
nekā 300 milj. euro nefinanšu investīcijas no privātā
sektora puses. Jaunu darba vietu izveide palielina konkurenci
starp darba devējiem, tādējādi veicinot vidējās algas un
labklājības pieaugumu. Uz 2019.gada 17.jūliju 3.3.1. SAM faktiski
sasniegtas 322 jaunradītās darba vietas un 24 299 242 euro
piesaistītās privātās investīcijas. 5.6.2. SAM faktiski
sasniegtas 662 jaunradītas darba vietas un 93 215 216 euro
piesaistītās privātās investīcijas. Sasniegts arī ievērojams
progress projektu ieviešanā, sk. 1.tabulu.
SAM
ERAF, euro
Plānotais projektu skaits
Aktuālie dati uz 03.06.2019.
Projekti26
ERAF,
euro
3.3.1.
64 219 292
96
84
(88%)
53 249 040
(83%)
Nacionālas nozīmes attīstības centri
16 114 183
13
11
(85%)
11 895 165
(74%)
Reģionālas nozīmes attīstības centri
10 911 633
27
21
(78%)
9 097 582
(83%)
89 novadi
37 193 476
56
52
(93%)
32 256 293
(87%)
5.6.2.
236 524
372
110
84
(76%)
181 703
490
(77%)
Nacionālas nozīmes attīstības centri
92 138 673
29
24
(83%)
67 177 504
(73%)
Reģionālas nozīmes attīstības centri
92 138 673
65
48
(74%)
69 771 034
(76%)
Latgales programma
52 247 026
16
12
(75%)
44 754 952
(86%)
1.tabula.
Progress projektu ieviešanā (3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM).
Atbalsta instrumentu praktiskā izmantošana pašvaldībās
uzņēmējdarbības veicināšanai:
○ Viens no biežāk izmantotajiem atbalsta veidiem ir telpu jeb
nekustamā īpašuma piedāvāšana komersantiem - piedāvā 90
pašvaldības. Vienlaikus tikai 24 pašvaldības piedāvā papildus
nomas atlaides, lai piesaistītu komersantu šīm telpām.
○ Grantus uzņēmējiem piedāvā 62 pašvaldības jeb tikai ½ no
visām pašvaldībām.
○ Tikai 11 pašvaldības izmanto visas trīs iespējas (grantus,
telpas un nomas atlaides).
Inovācijas
Ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no uzņēmumu produktivitātes -
spējas radīt inovācijas jeb produktus ar augstu pievienoto
vērtību. Statistikas dati liecina, ka inovāciju un darba
produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no citām
valstīm. Darba produktivitātes atšķirība pret OECD valstīm ar
augstiem ienākumiem Latvijā ir lielāka nekā citās Baltijas vai
Centrāleiropas valstīs. Salīdzinot ar vidējo svērto rādītāju, no
17 OECD valstīm ar vislielāko IKP uz vienu iedzīvotāju, Latvija
apsteidz vienīgi Meksiku un Čīli27.
Pašreizējais uzņēmējdarbības biznesa modelis vairumā uzņēmumu
ir vāji orientēts uz inovāciju. Latvijas inovāciju sniegums jau
vairākus gadus ir starp zemākajiem Eiropā.28 Uzņēmumu,
kas investē pētniecībā un attīstībā, skaits ir viens no
zemākajiem starp visām OECD valstīm, atpaliekot arī no citām
Baltijas un Austrumeiropas valstīm. Uzņēmumu produktivitāte ir
zema. Latvijā pētniecība tiek īstenota nelielā skaitā uzņēmumu,
biznesa sadarbība ar zinātnes sektoru ir
nepietiekama29. Ir mazs uzņēmumu, kas rada augstas
pievienotās vērtības preces un produktus, skaits30.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir nepietiekama izpratne par
tirgus pieprasījumu un darbības formām, neattīstīta pētnieciskā
kapacitāte un ierobežotas finansiālās iespējas ieguldīt
pētniecībā. Saskaņā ar Eurostat datiem, ES-28 valstīs laikposmā
no 2012. līdz 2014.gadam gandrīz ceturtā daļa (23,9%) uzņēmumu
ieviesa produktu inovācijas. Vismazāk produktu inovācijas ieviesa
uzņēmumi Polijā (9,5%), Latvijā (8,5%) un Rumānijā (3,6%).
Latvijā 2012.-2014.g. produktu inovācijas ieviesa tikai 8,5%
uzņēmumu, no tiem 6,3% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums
tirgū un 2,2% - jaunums uzņēmumā. Saskaņā ar statistikas datiem,
inovatīvās aktivitātes ziņā Latvija ievērojami atpaliek ne tikai
no citām ES dalībvalstīm, bet arī no mūsu kaimiņvalstīm -
Igauniju un Lietuvu. Lietuvā produktu inovācijas ieviesa 20,9%
uzņēmumu (no tiem 8,9% uzņēmumu produktu inovācijas bija jaunums
tirgū un 12,0% - jaunums uzņēmumā), Igaunijā produktu inovācijas
ieviesa 11,0% uzņēmumu (no tiem 1,1% uzņēmumu produktu inovācijas
bija jaunums tirgū un 9,9% - jaunums uzņēmumā).
13.attēls. ES
dalībvalstu rezultāti inovācijā, izvērtējot pēc 27 kritērijiem
(European Innovation Scoreboard 2019).
Ikgadējā ES inovāciju apsekojuma "European Innovation
Scoreboard 2019" ziņojumā Latvija pēc 27 kritēriju
izvērtēšanas ierindojas 24.vietā no apsekotajām 28 ES
dalībvalstīm un salīdzinājumā ar 2011.gadu ir pakāpusies no
iedzinēju grupas uz mērenajiem inovatoriem, apdzenot ne tikai
Rumāniju un Bulgāriju, bet arī Horvātiju un Poliju (sk.
13.attēlu).
Saskaņā ar iepriekšminēto pētījumu Latvijas vājās puses
inovāciju attīstībā (t.i., jomas, kurās ir zemi rādītāji) ir
izdevumi pētniecībai un attīstībai uzņēmumu sektorā, patentu
pieteikumu skaits, doktora studiju jauno beidzēju skaits.
Galvenie institucionālie izaicinājumi Latvijā pētniecības un
attīstības jomā ir saistīti ar nepietiekamu sadarbību un
koordināciju starp zinātnes, tehnoloģiju attīstību un inovāciju
institūcijām, augstākās izglītības iestādēm, valsts sektoru un
nozarēm, nepietiekamu starptautisko sadarbību un pētniecības
internacionalizāciju, kā rezultātā inovācijas netiek pietiekami
komercializētas31. Līdzīgi Eiropas Komisijas
vērtējumā32 akadēmisko, pētniecības un uzņēmējdarbības
aprindu sadarbības, kā arī pētniecības, izstrādes un inovāciju
finansēšanas ziņā Latvijā vērojams ierobežots progress.
Pētniecības un izstrādes investīciju līmenis Latvijā ir viens no
zemākajiem ES un ir pārlieku atkarīgs no ES līdzekļiem. Lai gan
tiek piedāvāti dažādi instrumenti pētniecības un izstrādes
investīciju veicināšanai, tie nav pilnībā izmantoti pieprasījuma
trūkuma dēļ. Pašreizējās profesionālās, augstākās un
mūžizglītības sistēmas nenodrošina pietiekamu atbilstību starp
darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu, trūkst koordinētas
informācijas apmaiņas starp potenciālajiem darba devējiem un
ņēmējiem. Vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, jo īpaši lauku
teritorijās.
Latvijā vērojama nepietiekama pētniecības un inovācijas
kapacitāte - mazs zinātnē nodarbināto skaits33 un
zinātnieku novecošanās34, lēna intelektuālā kapitāla
ataudze (studējošo un absolventu skaita samazināšanās, svārstīga
doktorantu un jauno pētnieku skaita dinamika35).
Notiek talantu un līderu aizplūšana, pastāv grūtības piesaistīt
pasaules mēroga ekspertus/līderus36. Zema ir uzņēmumu
izpratne par pētniecības iespējamo pozitīvo ietekmi uz
uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to ir mazs pielietojamo
pētījumu skaits un īpatsvars kopējā pētījumu klāstā. Vāja ir
pētījumu rezultātu komercializācija un pārnese uz
tautsaimniecības sektoriem37. Uzņēmumiem ir atšķirīgas
piekļuves iespējas pētniecības rezultātiem un dažāda zināšanu,
inovāciju un tehnoloģiju absorbcijas kapacitāte.
Nodokļu ieņēmumi un pašvaldību
budžets
Nozīmīgās atšķirības ekonomiskajā aktivitātē tiešā veidā
ietekmē pašvaldību budžetu apjomus, jo pašvaldībās, kurās ir
zemāka ekonomiskā aktivitāte (lielāks bezdarbs u.c.), un zemāka
vidējā alga ir mazāki nodokļu ieņēmumi. Rēķinot uz 1 iedzīvotāju,
pašvaldību 2017.gada nodokļu ieņēmumi būtiski atšķiras - no 1
298,40 euro Garkalnes novadā līdz 319,39 euro
Zilupes novadā (atšķirība četras reizes). 38
Nabadzīgākajās pašvaldībās daudz lielāka iedzīvotāju daļa saņem
sociālos pabalstus, vēl vairāk samazinot līdzekļus, ko pašvaldība
var ieguldīt infrastruktūrā un izglītībā.39
Disproporcijas pašvaldību ieņēmumos nozīmē, ka pašvaldību rīcībā
ir ļoti atšķirīgs līdzekļu apjoms, ko tās var ieguldīt attīstībā
un pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem.
Pašlaik daudzām pašvaldībām trūkst līdzekļu investīcijām
teritorijā esošās infrastruktūras sakārtošanai un uzlabošanai
(sk. 14. un 15.attēlu). Daudzu pašvaldību iespējas atvēlēt
nozīmīgu sava budžeta daļu investīciju veikšanai ir ļoti
ierobežotas, jo lielākā daļa līdzekļu tiek izlietoti ar
pašvaldības funkciju izpildi saistītajiem ikdienas un uzturēšanas
izdevumiem - kapitālie izdevumi veido tikai 18,8%.
14.attēls.
Pašvaldību kopbudžeta faktiskie izdevumi uz 31.01.2019., % no
izdevumiem kopā*
Lielākā daļa pašvaldību ir saņēmējas pašvaldību finanšu
izlīdzināšanas fondā, kas liecina, ka to ieņēmumi nenodrošina
pietiekošu finansējumu pašvaldības funkciju kvalitatīvai izpildei
(2018.gadā dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda
saņēma 104 pašvaldības, bet 15 pašvaldības veica iemaksas). Tāpēc
nepieciešama finansējuma novirzīšana pašvaldību investīcijām no
citiem finansējuma avotiem.
15.attēls.
Pašvaldību nodokļu ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju, euro
(2017.gads). Avots: RAIM dati.
Demogrāfiskās tendences reģionos
Pēc OECD datiem 23 no 34 OECD valstīm iedzīvotāju īpatsvars
pilsētu reģionos ir pieaudzis laikā no 2000. līdz 2017.gadam. Šis
pieaugums ir bijis īpaši izteikts Igaunijā, Latvijā, Kanādā un
Somijā, kur pieaugums ir mērāms vairāk kā 3 procentpunktos.
Portugālē, Polijā, Igaunijā, Japānā, Latvijā un Ungārijā
iedzīvotāju skaita pieaugums bija telpiski daudz lielākā mērā
koncentrēts kā citās OECD valstīs, 60% un vairāk valsts reģionu
uzrādot iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vienlaikus gandrīz
visās OECD valstīs šajā periodā lauku teritoriju iedzīvotāju
skaits ir samazinājies. 40
2018.gada sākumā 52% Latvijas iedzīvotāju dzīvoja Rīgas
plānošanas reģionā, pārējos reģionos - 9,7-13,7% iedzīvotāju (CSP
dati). Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars kopš
2010.gada (49,4%) ir pieaudzis par 2,6 procentpunktiem, kas
liecina par reģionālo atšķirību palielināšanos šajā
aspektā.41
Dati par iedzīvotāju ilgtermiņa migrācijas saldo
statistiskajos reģionos liecina, ka laikā no 2000.-2017.gadam
iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Rīgas statistiskajā
reģionā (Rīgas pilsētā) - par 84 228, otrajā vietā ierindojas
Latgale ar 68 247 iedzīvotāju samazinājumu, trešajā vietā
Kurzemes statistiskais reģions ar 57 468 iedzīvotāju
samazinājumu. Vienīgais reģions ar iedzīvotāju skaita pieaugumu
ir Pierīgas statistiskais reģions, kurā iedzīvotāju skaits
palielinājies par 19 369 iedzīvotājiem.42 OECD dati
liecina, ka 40% no izbraukušajiem starp 2009. un 2016.gadu bija
augsti kvalificēti.43 Darba spēka vecuma iedzīvotāju
skaits kopš 2000.gada Latvijā samazinājies par
20%.44
Dati par dabisko pieaugumu liecina, ka visos statistiskajos
reģionos laikā no 2000.-2017.gadam ir negatīvs dabiskais
pieaugums. Vislielākais negatīvais dabiskais pieaugums ir
Latgales reģionā - samazinājums par 52 556 iedzīvotājiem, kam
seko Rīgas statistiskais reģions (Rīga) ar 44 182 iedzīvotāju
samazinājumu un Vidzemes statistiskais reģions ar 21 734
iedzīvotāju samazinājumu. Vismazākais samazinājums ir Pierīgas
statistiskajā reģionā ar 10 191 iedzīvotāju
samazinājumu.45
Laika posmā no 2000.-2019.gadam iedzīvotāju skaits visvairāk
samazinājies Latgales statistiskajā reģionā - par 32,5%. Otrajā
vietā ir Vidzemes statistiskais reģions ar 27,3% iedzīvotāju
skaita samazinājumu un trešajā vietā Kurzemes statistiskais
reģions ar 25,5% iedzīvotāju skaita samazinājumu, ceturtajā vietā
Zemgales statistiskais reģions ar 21,5% iedzīvotāju skaita
samazinājumu un piektajā vietā Rīgas statistiskais reģions (Rīga)
ar 17,5% iedzīvotāju skaita samazinājumu. Pierīgas statistiskajā
reģionā bijis pieaugums par 3,5%.46
Apskatot iedzīvotāju skaita samazinājumu un tā ietekmējošos
faktorus, redzams, ka jo lielāks iedzīvotāju skaita samazinājums
ir bijis, jo ar vien nozīmīgāka tajā ir bijusi tieši emigrācija
(negatīvs migrācijas saldo), kur Kurzemes statistiskajā reģionā
sasniedz pat 73% ietekmi, salīdzinoši ar Pierīgu, kur tas ir
tikai 11%, kur reizē arī Pierīgas statistiskajā reģionā ir
mazākais iedzīvotāju samazinājums kā tāds (tikai 1% apmērā).
Tāpat novērojama likumsakarība - jo zemāks ir IKP, jo lielāks
iedzīvotāju skaita samazinājums, kur noteicošais ir bijis tieši
emigrācijas faktors (sk. 16.attēlu).
16.attēls.
Ekonomika un iedzīvotāju skaita izmaiņas.
Pierīga ir vienīgais statistiskais reģions Latvijā, kur
iedzīvotāju skaita samazinājumā ir bijusi nozīme negatīvam
dabiskajam pieauguma. Lai arī šajā reģionā ir vērojama augstākā
dzimstība un šobrīd veidojas pat rinda uz pirmsskolas izglītības
iestādēm (uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm
2018.gada oktobrī bija 7 536 bērni), tas nav spējis kompensēt
negatīvu dabisko pieaugumu. Līdz ar to Pierīgas kopējais
nelielais iedzīvotāju skaita samazinājums ir skaidrojams ar
ārkārtīgi augsto iekšējo migrāciju tieši uz šo reģionu. Kā parāda
17.attēls, vislielākais iedzīvotāju īpatsvars pārcēlās uz
Pierīgas statistisko reģionu un pašvaldībām attīstības centru
tuvumā.
17.attēls.
Iekšējā migrācija 2000.-2018.gadā. Iedzīvotāju skaits (%), kas
pārcēlās uz attiecīgo teritoriju (novadu pagastu un novadu
pilsētu griezumā). Avots: CSP, pieejams:
https://migracija.csb.gov.lv/?id=B1e0JusADQ.
Prognoze uz 2030.gadu liecina, ka iedzīvotāju skaits daudzās
teritorijās turpinās ievērojami samazināties (sk. 18.attēlu).
18.attēls.
Prognozējamās iedzīvotāju skaita pārmaiņas Latvijas pilsētās un
pagastos 2030.gadā (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta",
sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos
semināros).
Reģionālā mobilitāte
19.attēls.
Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru sasniedzamība
no apkārtējām teritorijām, minūtēs (SIA "Karšu izdevniecība
Jāņa sēta").
Nozīmīgs faktors, kas tieši ietekmē sociālekonomisko attīstību
pašvaldībās, ir arī sasniedzamība (transporta infrastruktūras
pieejamība un stāvoklis). Šajā kontekstā nozīmīgs izaicinājums ir
iedzīvotāju mobilitāte uz vietām, kur ir darbs. Kā liecina Valsts
akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" dati, 44%
valsts autoceļu ar melno segumu garuma ir sliktā vai ļoti sliktā
stāvoklī (2016.gada dati). Salīdzinot ar 2011.gadu (50%) sliktā
un ļoti sliktā stāvoklī esošo ceļu īpatsvars ir samazinājies par
6 procentpunktiem. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības vērtējuma
ap 50% pašvaldību autoceļu ir sliktā stāvoklī. Kā liecina SIA
"Karšu izdevniecība Jāņa sēta" dati, lielākā daļa
Latvijas teritorijas no attīstības centriem ir mazāk kā 50 minūšu
brauciena attālumā (sk. 19.attēlu).
Sabiedrības iesaiste teritorijas
attīstībā
Lai sekmīgi īstenotu reģionālo politiku, teritoriju attīstības
jautājumu risināšanā ļoti nozīmīga ir plašākas sabiedrības -
uzņēmēju, vietējo sabiedrības grupu un ikviena iedzīvotāja -
iesaiste.
Vienlaikus pastāv virkne izaicinājumu, kas saistīti ar
sabiedrības iesaisti vietējā attīstības plānošanā:
Saskaņā ar Valsts kancelejas veikto sabiedrības līdzdalības
aptauju, vērojama pašvaldību pasivitāte sabiedrības aktivizēšanā
un iesaistē attīstības plānošanā, formālu metožu izmantošana;
novēlota vai neskaidra informācija par līdzdalības pasākumiem,
nepiemērots sabiedrības līdzdalības formāts (laiks, metode), ko
bieži ietekmē resursu trūkums pašvaldībās (finanšu un
cilvēkresursu) vai nepietiekamas prasmes pilnvērtīga attīstības
plānošanas procesa nodrošināšanai (attīstības plānošanas
dokumenta izstrāde, sabiedrības līdzdalības aktivitātes,
komunikācija).
Daudzās pašvaldībās izpildfunkcijas nav nodalītas no
plānošanas funkcijām, kas daudzos gadījumos demotivē darbiniekus
nākt klajā ar kvalitatīvākiem sabiedrības iesaistes mehānismiem,
jo prasa daudz laika un enerģijas.
Pašlaik vietējās sabiedrības iesaiste teritoriju attīstības
jautājumu risināšanā vērtējama kā nepietiekami plaša un aktīva.
Pētījuma par varas līdzsvaru un kontroli Latvijas pašvaldībās
dati liecina, ka iedzīvotāji netic savām spējām ietekmēt
politiskos lēmumus un sociālos procesus, nav atgriezeniskās
saites no pašvaldībām par līdzdalības rezultātiem, raksturīga
vilšanās par to, ka nav panāks vēlamais rezultāts. Ir
nepietiekama prasme dažādām sabiedrības grupām debatēt par
aktuāliem jautājumiem, zema sadarbības kultūra.
Vērojams zems sabiedrības uzticības līmenis pārvaldes
iestādēm, kas samazina sabiedrības līdzdalības interesi un
piederības sajūtu savai teritorijai. Tāpat vērojams zināšanu
trūkums par attīstības plānošanas un īstenošanas procesiem (cita
starpā sabiedrības attieksme pret lielu investoru ienākšanu
pašvaldībā bieži ir noraidoša, baidoties par nelabvēlīgu ietekmi
uz dzīves vidi), kā arī par iespējām iesaistīties vietējā un
reģionālā līmeņa attīstības plānošanā un īstenošanā, tai skaitā
iesaistoties līdzdalības budžetēšanā.
Vienlaikus ir nepietiekams finansiālais atbalsts sabiedrības
virzītām aktivitātēm, t.sk. pašvaldību atšķirīgas finanšu
kapacitātes dēļ. Savukārt esošā nodokļu sistēma nemotivē maksāt
nodokļus, kas t.sk. varētu tikt novirzīti sabiedrības
iniciatīvām.
Neraugoties uz izaicinājumiem, ir virkne labu piemēru un
risinājumu sabiedrības līdzdalības veicināšanā.
Latvijā par labo praksi teritoriālās attīstības veicināšanā
uzskatāmas uz kopienas iniciatīvas balstītās un ar sabiedrības
virzītas vietējās attīstības (turpmāk - SVVA) pieeju īstenotās
aktivitātes, kas tiek līdzfinansētas no Eiropas Lauksaimniecības
fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un
zivsaimniecības fonda (EJZF). Viens no SVVA pieejas
pamatprincipiem ir pieeja no "apakšas uz augšu", kad
iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem, iesaistoties savas
teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā. To ietvaros
vietējā rīcības grupa nodrošina uz sabiedrības vajadzībām
balstītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu.
Atbilstoši šai stratēģijai attiecīgajā teritorijā dažādus
projektus izstrādā un īsteno pašvaldība, pilsoniskās sabiedrības
grupas, uzņēmēji, biedrības u.c. fiziskas vai juridiskas
personas.
Papildus tam vietējās pašvaldības veido savus vietējās
sabiedrības aktivizēšanas un iesaistīšanas pasākumus, piemēram,
piešķirot līdzfinansējumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmu
sakopšanai un labiekārtošanai, sabiedrisko atpūtas vietu, bērnu
rotaļu laukumu un baznīcu labiekārtošanai, nododot
neapsaimniekotos īpašumus vai nodrošinot atvieglojumus telpu
nomai, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, nodrošinot transportu
bērnu un senioru aktivitātēm, deleģējot funkcijas (pieaugušo
tālākizglītība, informācijas pieejamības nodrošināšana, sociālie
pakalpojumi u.c.) vai veidojot projektu konkursus vietējo
iniciatīvu atbalstam u.tml. Pašvaldības nodrošina ne tikai
finansiālu atbalstu, bet arī nefinanšu instrumentus
(cilvēkresursu kapacitātes celšanai, pakalpojumu attīstībai
u.c.).
Daļa pašvaldību piešķir arī līdzfinansējumu nevalstiskajām
organizācijām, kas darbojas tās teritorijā, atbalsta piesaistei
LEADER programmas ietvaros (piemēram, Aglonas, Alsungas, Dagdas,
Dundagas, Gulbenes, Jēkabpils, Krustpils, Skrundas, Ventspils un
citi novadi). Pašvaldības īsteno dažādas uzņēmējdarbību
veicinošas aktivitātes, tai skaitā īstenojot grantu konkursus.
Dažas pašvaldību īsteno sabiedrības līdzdzlemtu budžetēšanu,
ļaujot iedzīvotājiem vai iedzīvotāju grupām nākt klajā ar
projektu idejām un balstot par labākajām, kā arī sniedzot
atbalstu labāko projektu īstenošanai (piemēram. Rīga, Kuldīga).
Par šo un par citiem iedzīvotāju iesaistīšanas lēmumu pieņemšanā
veidiem detalizētāk skatīt Sabiedriskās politikas centra
"Providus" veiktajā pārskatā par iedzīvotāju iesaistes
piemēriem Latvijas pašvaldībās.47
Ārpus pašvaldības mehānismiem sabiedrības līdzdalības
veicināšanai, kā labā prakse minama reģionālo NVO centru darbība,
kuri konsultē pilsonisko sabiedrību, biedrības un nodibinājumus
par līdzdalības iespējām publisko lēmumu pieņemšanas procesos.
Tāpat, kā nozīmīgs instruments ar pieaugošu nākotnes potenciālu,
minami arī novadu kopienu fondi, kas Latvijā darbojas jau 15
gadus (piemēram, Valkas, Talsu, Alūksnes, Preiļu novados). To
ietvaros tiek atbalstītas vietējās iniciatīvas, balstoties uz
kopienas pašas resursiem, tādejādi veicinot sabiedrības
līdzatbildību attīstības procesos.
Pašvaldību investīciju
vajadzības
Lai noskaidrotu pašvaldību investīciju pieprasījumu, VARAM
2018.gada jūlijā - 2019.gada janvārī veica pašvaldību anketēšanu
par investīciju vajadzībām ES regulu priekšlikumos ietvertajās
jomās:
1) Pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūra un cita
veida atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai teritorijā;
2) Energoefektivitāte pašvaldību īpašumos;
3) Daba/tūrisms un kultūra (pašvaldību īpašumi);
4) Pašvaldību publiskā ārtelpa un ielas, t.sk.
pārbrauktuves;
5) Pašvaldību ceļi, t.sk. pārbrauktuves.
6) Cita veida atbalsts.
Pašvaldību kopējais investīciju pieprasījums ar trīs projektu
ierobežojumu ir 3,3 miljardi euro (sk. detalizētāk
20.attēlā).
Attiecīgi atbalsta pasākumiem pieprasītais finansējuma apjoms
noteikts, pamatojoties uz pašvaldību pieprasījuma
izvērtējumu.
20.attēls.
Pašvaldību investīciju pieprasījums ar 3 projektu
ierobežojumu.
1 OECD (2018). OECD Regions and Cities at a
Glance 2018, pp.114.
2 CSP. ISG020. Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas
statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās
un novados. Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=e95c167f-85dd-4d2c-9b01-4e1188a34492.
3 CSP. IKG10_110. Iekšzemes kopprodukts
statistiskajos reģionos un republikas pilsētās (faktiskajās
cenās). Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__ikp__reg/IKG10_110.px/table/tableViewLayout1/?rxid=82d915a2-87ce-4635-a75c-42c03343be8c.
4 OECD (2018). OECD Regions and Cities at a
Glance 2018, pp.42.
5 CSP. SRG010. Ekonomiski aktīvi uzņēmumi
statistiskajos reģionos, republikas pilsētās un novados.
Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/uzn/uzn__01_skaits/SRG010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=3513f222-8e01-429e-a509-fd5046b7dcf6
6 Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (RAIM)
dati.
7 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus.
8 VARAM aprēķins, izmantojot CSP datus.
9 RAIM dati.
10 CSP. IVG040. Nefinanšu investīcijas
statistiskajos reģionos (2017. gada salīdzināmajās cenās; milj.
euro). Pieejams:
https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/ekfin/ekfin__invest__ikgad/IVG040.px/table/tableViewLayout1/?rxid=8a6487c7-e6b3-4532-b7b5-de6f9eaa42af.
11 OECD (2018) OECD Regions and Cities at a
Glance 2018, pp.10.
12 CSP. DSG050. Strādājošo mēneša vidējā darba
samaksa statistiskajos reģionos (euro). Pieejams:
http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dsamaksa__ikgad/DSG050.px.
13 CSP. NBG040. Ekonomiskās aktivitātes,
nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%).
Pieejams:
http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__aktivitate__ikgad/NBG040.px/table/tableViewLayout1/?rxid=06479650-88ab-4a00-945d-96dc679d997d.
14 OECD (2018). Meeting of the Regional
Development Policy Committee at Ministerial Level: Draft Issue
Notes, pp. 10.
15 CSP. NBG040. Ekonomiskās aktivitātes,
nodarbinātības un bezdarba līmenis Latvijas reģionos (%).
Pieejams:
http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__nodarb__aktivitate__ikgad/NBG040.px/table/tableViewLayout1/?rxid=8eaf04df-97c2-4fe0-9ad5-2a5951e28831.
16 OECD. Connecting People with Jobs: Latvia.