5. pants

Rīcības virzieni un uzdevumi

A. apakšmērķis - uzņēmējdarbības

vides uzlabošana reģionos

A.1. rīcības virziens. Vietas

sagatavošana uzņēmējiem un to produktivitāte

A.1.1. uzdevums. Publiskās

infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības atbalstam

Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, turpinot

pamatnostādņu esošās situācijas analīzē aprakstītos

2014.-2020.gada atbalsta pasākumus, paredzēts sniegt ES fondu

atbalstu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras

(t.sk. ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras

attīstība un laukumu sakārtošana industriālajās teritorijās)

attīstībai atbilstoši pašvaldības noteiktajai teritorijas

specializācijai uzņēmējdarbībā, t.sk. zināšanu un/vai

tehnoloģiski ietilpīgā uzņēmējdarbībā un klimatneitrālā

attīstībā.30 Atbalsta pasākums ietvers gan jaunu

industriālo teritoriju veidošanu, gan esošo attīstīšanu, kā arī

degradētu agrāko industriālo zonu/ražošanas objektu vai

teritoriju atjaunošanu, sakārtošanu.

Atbalsta pasākums dos iespēju uzņēmējiem koncentrēt savus

resursus nevis infrastruktūras nodrošināšanai, bet uzņēmuma

darbības attīstīšanai. Kā finansējuma saņēmējs ir plānotas

pašvaldības, to izveidotās iestādes, kapitālsabiedrības.

Pašvaldību infrastruktūra ir attīstāma integrēti ar komersantu

plānotajiem ieguldījumiem. Tāpēc pašvaldību infrastruktūras

attīstības plānošanai jānorit sadarbībā ar komersantiem un to

plānotajam investīcijām, t.sk. no ES fondiem (uzdevums veicams

ciešā sinerģijā ar A.1.2 "Ieguldījumi pamatlīdzekļos

esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai" un A.2.1.

"Cilvēkresursu piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta

darbaspēka piesaistei reģionos").

Lai padarītu biznesa procesus efektīvākus, veicinātu Latvijas

uzņēmumu konkurētspēju, kā arī iespēju veiksmīgāk integrēties

globālajā tirgū, pašvaldība var radīt vidi viedu risinājumu

piemērošanai un inovācijas attīstībai. Līdz ar to pašvaldības var

būt gan inovatīvo produktu patērētājs, piemērojot tos savā

ikdienas darbā efektivitātes uzlabošanai (sinerģija ar uzdevumu

B.1.3. "Viedas pašvaldības - pakalpojumu efektivitātes

uzlabošana"), gan inovatīvu uzņēmumu atbalstītājs.

Pašvaldību specializēšanās konkrētu jomu viedo risinājumu

testēšanā un testa teritoriju radīšanā uzņēmumiem var radīt

labvēlīgus priekšnosacījumus straujākai ekonomiskai izaugsmei.

Noteiktas testa teritorijas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu

augstāku pievienoto vērtību un eksportspēju radītajiem

risinājumiem, testa vidē tos adaptējot un integrējot savā starpā.

Vienlaikus šāda vide kalpos kā investoru piesaistes instruments.

Pašvaldību savstarpēja sadarbība, saskaņojot attīstības

plānošanas dokumentus, kā arī īstenojot sadarbības vai reģionālā

mēroga projektus, mazinātu konkurenci to starpā, veicinot

efektīvāku viedo risinājumu ieviešanu un, iespējams, to

eksportēšanu uz ārzemēm.

Atbalsts uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras attīstībai

vērsts uz to, lai piesaistītu vietējos un ārvalstu investorus, kā

arī lai sekmētu jaunu uzņēmumu dibināšanu un esošu uzņēmumu

paplašināšanos pašvaldības teritorijā.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma

piemērošanas nepieciešamību.

Atbalsta rezultātā plānots:

1. piesaistīt nefinanšu investīcijas 270 milj. euro

apmērā;

2. atbalstīt vismaz 133 uzņēmumus ar augstu apgrozījumu;

3. radīt 3 188 jaunas darbavietas iedzīvotājiem jeb 200 milj.

euro lielu algu fondu.

A.1.2. uzdevums. Ieguldījumi

pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai

Lai reģionos piesaistītu jaunas investīcijas mazo un vidējo

uzņēmumu produktivitātei, nepieciešams atbalsta instruments

mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (indikatīvi 55-45%

līdzfinansējums ieguldījumiem pamatlīdzekļos esošo/jaunu produktu

un pakalpojumu attīstībai). Atbalsts būtu sniedzams aizdevuma

veidā (caur akciju sabiedrību "Attīstības finanšu

institūciju ALTUM", turpmāk - ALTUM), kurš pie nosacījumu

(piemēram, noteikto rezultātu sasniegšana pēc projekta

pabeigšanas)31 izpildes tiek pārveidots par grantu.

Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1.uzdevumā "Publiskā

infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam" paredzētajam

atbalstam. Līdz ar to priekšroka būs tiem projektiem, kas būs

saistīti ar pašvaldību attīstības programmā plānotajiem

ieguldījumiem.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildei saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi, izvērtējot tirgus nepilnības, t.sk. no pamatojuma,

risku un mērķgrupu viedokļa, izvērtējot komercdarbības atbalsta

regulējuma piemērošanas nepieciešamību.

Atbalsta rezultātā plānots sniegt ieguldījumu darba algu fondā

231 027 520 euro apmērā, atbalstot vismaz 48 uzņēmumus ar

augstu apgrozījumu un ceļot to produktivitāti.

A.1.3. uzdevums. Nekustamā īpašuma regulējuma

pilnveidošana, uzlabojot īpašuma pārdošanas nosacījumus

atbilstoši komersanta ieguldījuma apjomam32

Šobrīd nepastāv atbalsts jeb atvieglojumi pašvaldības

nekustamā īpašuma iegādei tam nomniekam, kas nomas līguma laikā

ir veicis apjomīgus finanšu ieguldījumus nomas objektā. Uzdevuma

risinājums ir rasts konceptuālā ziņojuma "Problēmjautājumi

saistībā ar atbalsta mehānismu pieejamību pašvaldībām

uzņēmējdarbības sekmēšanai savā teritorijā un kooperācijas

intensificēšanai, to iespējamie risinājumi" ietvaros

(Ministru kabineta 2018.gada 14.maija rīkojums Nr.210).

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu

veikšanu Publiskās personas mantas atsavināšanas likumā.

Atbalsta rezultātā plānots izveidot jaunu uzņēmējdarbības

atbalsta formu pašvaldībām attiecībā uz pašvaldības nomas objektu

efektīvu izmantošanu, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta

regulējuma piemērošanas nepieciešamību.33

A.1.4. uzdevums. Atbalsts

reģionālajiem projektiem - reģionālo projektu programmas

izveide

Šobrīd lielākā daļa attīstības projektu pašvaldībās tiek

īstenoti, izmantojot ES fondu vai citu ārējo finanšu palīdzību.

Rezultātā investīcijām veidojas pārrāvumi, jo finansējums nav

pastāvīgs. Tāpat nav iespējas ātri reaģēt uz izmaiņām vai

reģionāli specifiskiem izaicinājumiem. Līdz ar to ir nepieciešams

veidot nacionālā līmenī reģionālo projektu programmu.

Programmas līdzekļi tiktu izmantoti uzņēmējdarbības atbalsta

projektiem, kā arī pakalpojumu pieejamības un kvalitātes

uzlabošanai. Konkrētas atbalstāmās jomas būtu jānosaka trīs

gadiem, izvērtējot gan uz to brīdi plānotās ES fondu programmas,

gan pašvaldību un komersantu vajadzības un aktuālos

izaicinājumus. Reģionālo projektu programmas ietvaros būtu

iespēja finansēt gan pašvaldību, gan komersantu projektus -

izvēle būtu jānosaka plānošanas reģiona attīstības padomei.

Vienlaikus ir funkcionāli jāpilnveido plānošanas reģionu darbība,

t.sk. uzlabojot lēmumu pieņemšanas mehānismu (sinerģija ar

B.3.2.uzdevumu "Pašvaldību administratīvi teritoriālās

reformas īstenošana un reģionālā pārvaldes līmeņa darbības

uzlabošana").

Reģionālo projektu programmā būtu jāparedz arī iespēja veidot

uzkrājumu, ko veidotu pašvaldību budžeta iemaksas. Uzkrājuma

veidošana nepieciešama, jo ir svārstīgs gan ikgadējais pašvaldību

budžeta nodokļu pieaugums, gan pašvaldību investīciju vajadzību

pieprasījums.

Lai turpinātu ekonomisko izaugsmi un veidotos papildus nodokļu

ieņēmumi šādai reģionālo projektu programmai, būtiski ir

izstrādāt pastāvīgu mehānismu, kurš sniegtu motivējošu atbalstu

tām pašvaldībām, kas visaktīvāk reģionā veicina saimniecisko

darbību, t.sk. atbalstot uzņēmējus vai starppašvaldību

uzņēmējdarbības iniciatīvām. Līdz ar to tiktu nodrošināts

nepieciešamais resurss ekonomiskai izaugsmei reģiona

ietvaros.

Ņemot vērā, ka laikā no 2016. līdz 2018.gadam pašvaldību

ieņēmumi pieauguši no 2 367 168 416 euro līdz 2 842 516

008 euro (par 475 miljoniem euro), pašvaldību IIN

ieņēmumi - no 1 224 733 968 euro līdz 1 383 040 000

euro (par 158 miljoniem euro), veidojas resursu

pieaugumus, ko būtu iespējams izmantot reģionu specifiskiem

risinājumiem. Lai šos papildus līdzekļus pēc iespējas

mērķtiecīgāk izmantotu, nepieciešams daļu (%) no pašvaldību

nodokļu (IIN, NĪN) pieauguma reģionā (kopā ar pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas sistēmu (turpmāk - PFIS)) rezervēt, reģionālā

mērogā veidojot reģionālo projektu programmu. Vienlaikus

programmu veidojot, jāņem vērā ekonomikas cikliskums (izaugsmes

un recesijas periods), kā arī nodokļu politikas izmaiņas, kas var

būtiski ietekmēt pieejamo līdzekļu apjomu. Tāpat būtu jāņem vērā

administratīvi teritoriālās reformas rezultāti un valdības lēmumi

attiecībā uz pašvaldību papildus funkcijām un to izpildei

nepieciešamo finansējumu no pašvaldību budžetiem. Tāpēc būtiski

šādu programmu veidot kā vidējā termiņa reģionālās attīstības

instrumentu. Tāpat ir jāizvērtē iespēja piesaistīt samērīgus

papildus finanšu avotus ārpus valsts budžeta līdzekļiem

programmas veidošanai. Ņemot vērā klimata pārmaiņu aktualitāti,

programmas izstrādes ietvaros plānots izvērtēt iespēju piesaistīt

Zaļo investīciju fondu34 finanšu instrumentu

veidā.

Turpmākā rīcība reģionālo projektu programmas izveidei

saistīta ar grozījumu veikšanu Reģionālās attīstības likumā un

tās darbību reglamentējošā normatīvā regulējuma izstrādi, t.sk.

izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma piemērošanas

nepieciešamību.

Atbalsta rezultātā plānots:

1. piesaistīt privātās investīcijas 84 milj. euro

apmērā;

2. samazināt pašvaldību pakalpojumu sniegšanas izmaksas vismaz

par 10%.

A.1.5. uzdevums. Pašvaldību darbības standarts -

atbalsta komplekts uzņēmējdarbībai

Pašvaldības jau šobrīd īsteno dažādus atbalsta pasākumus

uzņēmējdarbības sekmēšanai. Atbalsta pasākumi no pašvaldību puses

tiek pielāgoti dažādām uzņēmēju grupām, piemēram, ir specifiski

atbalsta pasākumi uzsācējiem un mazajiem uzņēmējiem, tai skaitā

tiek sniegtas uzņēmējdarbības konsultanta konsultācijas,

nodrošināta iespēja piedalīties mājražotāju/amatnieku tirdziņā,

u.tml. Dažādu uzņēmēju grupu vajadzības atšķiras.

Problēma ir, ka ne vienmēr pašvaldību īstenotie atbalsta

pasākumi demonstrē pašvaldības gatavību potenciālo investīciju

piesaistei vai arī atbalsta pasākumu sniegšanas procesā vērojams

to kvalitātes trūkums. Tāpat viena veida pakalpojuma vai atbalsta

saņemšanai var būt atšķirīga kvalitāte starp pašvaldībām,

piemēram, būvatļauju izskatīšanas termiņi, teritorijas plānojuma

izstrāde. Atšķiras arī pašvaldību iespējas investēt uzņēmējiem

nepieciešamajā infrastruktūrā (tai skaitā ielu izbūvē, satiksmes

organizēšanā, notekūdeņu attīrīšanā). Atsevišķos gadījumos

konstatētas teritorijas plānojumam un apbūves noteikumiem

neatbilstošas prasības uzņēmējiem ieguldīt teritorijas

labiekārtošanā (ielu un ceļu infrastruktūras attīstībā).

Lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, ir

nepieciešams izveidot novērtēšanas sistēmu un vienotu darbības

standartu pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un atbalstam

uzņēmējiem, nosakot konkrētu pašvaldības atbalsta pasākumu

"komplektu" uzņēmējdarbības sekmēšanai, kas atbilst

uzņēmēju pārstāvošo organizāciju noteiktiem kvalitātes

kritērijiem. Šādā atbalsta pasākumu komplektā būtu jāietver tādas

komponentes kā, piemēram:

‒ pašvaldību piedāvājums nekustamajam īpašumam kā nomas

objektam un ar to saistītie atbalsta mehānismi - nomas atlaides,

infrastruktūras uzlabojumi;

‒ atbalsta instrumenti, kas izveidoti no pašvaldības budžeta

līdzekļiem, piemēram, grantu konkurss uzņēmējdarbībai (uzsākšanai

vai attīstībai);

‒ uzņēmējdarbības konsultants, kura kompetences un sadarbības

potenciāls ir balstīts uz praktisku uzņēmējdarbības pieredzi, un

tas ir izveidojis sadarbību ar uzņēmējus pārstāvošajām valsts un

privātajām organizācijām un institūcijām;

‒ iespēja samazināt administratīvās procedūras uzņēmējiem,

piemēram, būvniecības jomā.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar specifisku

uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu kopuma identificēšanu, kuri

jāievieš un jāīsteno pašvaldībās uzņēmējdarbības attīstībai

(ikgadējs novērtējums par pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbībai).

Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iespējas veikt grozījumus

normatīvajos aktos, kas reglamentē būvniecības procesu, nolūkā

atvieglot administratīvās procedūras uzņēmējiem, kā arī sekmēt

samērīgu prasību izvirzīšanu uzņēmējiem, atbilstoši to

ieguldījumam un potenciālajai ietekmei uz teritorijas izaugsmi

(darba vietas vietējiem iedzīvotājiem, augsta produktivitāte

u.c.), t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma

piemērošanas nepieciešamību.

A.1.6. uzdevums. Valsts aizdevumu pašvaldībām

nosacījumu pilnveidošana

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka pašvaldību iesniegtie

pieprasījumi aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai būtiski

pārsniedz pašvaldību aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to ir

ierobežotas iespējas atbalstīt gan ES fondu projektus, gan

jebkurus citus pašvaldību iecerētos projektus. Kopumā pašvaldības

aizņēmumus pieprasa ne tikai ES fondu projektiem, bet arī jauniem

investīciju projektiem, tāpat projektiem, kas uzsākti tikai par

pašvaldības budžeta finansējumu, kā arī valsts budžeta vai valsts

aizdevuma līdzfinansētu uzsākto projektu pabeigšanai. 2016.gadā

pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu kopējais apmērs bija 151,9

miljoni eiro, 2018.gadā tie bija jau 369,6 miljoni euro.

Savukārt, pašvaldību aizņēmuma pieprasījumi uz 2019.gada 31.maiju

bija par kopējo summu 105,6 miljoni euro35.

Joprojām saglabājas tendence pašvaldībām neizmantot

pieprasītos aizņēmumus atbilstoši plānotajiem projektu izpildes

grafikiem, tāpēc šo aizņēmumu izmaksa tiek pārcelta uz nākamo

gadu, kas samazina pieejamo aizņēmuma limitu jaunu projektu

aizņēmumiem. Šīs pārceltās aizņēmumu summas ar katru gadu būtiski

pieaug. Uz 2019.gadu ir pārceltas aizņēmumu izmaksas 60,8 miljonu

euro apmērā, kas ir par 29,8 miljoniem euro vairāk

nekā 2018.gadā. Līdz ar to pašvaldību 2019.gada aizņēmuma limita

atlikums jaunu projektu īstenošanai ir ierobežots, neskatoties uz

to, ka kopējais pašvaldību aizņēmumu limits 2019.gadam ir

lielāks.

Valsts aizdevumu mērķi pašvaldībām tiek noteikti katru gadu

valsts budžeta likumā no jauna - nav iespējams prognozēt un

plānot investīciju projektus. Valsts aizdevumi tiek piešķirti

pašvaldībām, kas pirmās ir pieteikušās - netiek vērtēti plānotie

rezultāti vai atdeve.

Līdz ar to, investīciju projektiem, kas nav saistīti ar ES

fondiem un citu ārējā finansējuma programmu ieviešanu,

nepieciešams noteikt mērķus vismaz trīs gadiem ar finansējuma

apjomu.

‒ Pašvaldībām savi budžeti (attīstības daļa) būtu jāplāno

vismaz trīs gadiem, izvirzot finansējuma saņemšanai projektus

noteiktās tematiskajās prioritātēs, piemēram:

○ uzņēmējdarbības projekti (vērtē, vai plānots piesaistīt

privātās investīcijas un radīt jaunas darba vietas);

○ pakalpojumu efektivitātes projekti (vērtē, vai projekta

īstenošanas rezultātā plānots izmaksu samazinājums vidēji uz

vienu klientu, tai skaitā, kad par investīciju projektā

plānotajām darbībām ir saņemts kompetentas iestādes (Veselības

inspekcija, Būvniecības valsts kontroles birojs) atzinums par

izglītības iestādes ēkas neatbilstību higiēnas prasībām vai

Latvijas būvnormatīvā LBN 208-15 "Publiskas būves"

noteiktajām prasībām, vienlaikus pašvaldībai pamatojot izglītības

iestādes ilgtspēju);

○ pakalpojums pieaugošam klientu skaitam (vērtē, vai

pieprasījums pārsniedz iespējas sniegt pakalpojumu, piemēram,

bērnudārza/skolas projekta gadījumā tiktu vērtēta bērnu rinda uz

izglītības iestādēm vai izglītojamo skaita pieaugums, pamatota

pieauguma prognoze un esošās infrastruktūras nepietiekamība).

‒ Pieteikšanās procedūra:

• Konkursa kārtībā, priekšroku dodot tematiskajām prioritātēm

ar augstākiem rezultātiem attiecīgajā prioritātē (tai skaitā, cik

lielu rezultātu plānots sasniegt pret ieguldīto finansējumu).

Katra gada aizņēmumu pieprasījumus pašvaldības iesniedz līdz

attiecīgā gada noteiktajam datumam.

• Minētā konkursa ietvaros, pašvaldību pieteikumi tiktu

vērtēti no nozaru ministriju puses pa prioritāšu grupām pēc

katrai grupai izstrādātiem vērtēšanas kritērijiem. Lai

nodrošinātu koordinētu projektu vērtēšanu:

• VARAM būtu jāizveido koordinācijas mehānisms (piemēram,

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

administrētās Reģionālās attīstības koordinācijas padomes

procesa/funkciju stiprināšana), lai nodrošinātu vienotu pieeju

ieguldījumu jomās, kas ir būtiskas pašvaldībām, caur kuru

pašvaldības sniegtu kvalitatīvākus un uzticamākus datus par

investīciju izpildes prognozēm/plāniem. Rezultātā būtu iespējams

precīzāk plānot arī ES fondu projektu īstenošanai nepieciešamos

aizņēmumus Valsts kasē;

• vidējā termiņa budžeta ietvara likumā tiktu noteiktas

investīciju tēmas, kuru ietvaros tiktu organizēts augstāk

minētais konkurss.

Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pašvaldības prasa aizņēmumus

daudzu citu pašvaldību funkciju nodrošināšanai. Šos aizdevumus

var būt grūti izvērtēt pēc efektivitātes un atdeves kritērijiem.

Ņemot vērā jau tā ierobežotos valsts aizdevuma līdzekļu apmērus,

šādiem mērķiem tiktu liegta iespēja aizņemties, aizdevumus

sniedzot tikai tām pašvaldībām, kuru aizņēmuma pieprasījumi

atbilst valsts vidēja termiņa budžeta likumā noteiktajiem

mērķiem.

Turpmākā rīcība ir saistīta arī ar normatīvo aktu regulējuma

pilnveidošanu, lai gūtu pārliecību, ka pašvaldības pirms

aizņēmuma pieprasījuma izvērtē investīciju projektu ilgtspēju un

lietderību un savus projektus īsteno atbilstoši plānošanas

dokumentos iekļautajām prioritātēm.

A.1.7. uzdevums. Reģionālās inovācijas un zināšanu

platformas izveide un darbība

Lai panāktu straujākas izmaiņas reģionālajā attīstībā, būtiski

ir reģionos piesaistīt iespējami vairāk inovatīvu uzņēmumu.

Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfijas tendences, reģionos ir

pieprasījums pēc inovatīviem risinājumiem, kur pašvaldības var

būt gan inovatīvo produktu patērētājas, gan šādu uzņēmumu

atbalstītājas.

Neraugoties uz līdzšinējo politikas ietvaru36 un

pieejamajiem atbalsta pasākumiem, inovācijas un darba

produktivitātes ziņā Latvija pagaidām būtiski atpaliek no

"vecajām" ES dalībvalstīm (detalizētāk par situāciju

sk. 1.pielikumā).

Lai sekmētu reģionu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību un

pilnveidotu reģionu uzņēmējdarbības un inovācijas vidi, būtiski

ir izveidot un attīstīt reģionālās inovācijas, zināšanu un

tehnoloģiju pārneses platformu (turpmāk - reģionālā inovācijas un

zināšanu platforma) jeb sistēmu, kuras ietvaros tiktu koordinēta

reģionā esošo resursu efektīva izmantošana un veicināta sadarbība

starp pašvaldībām uzņēmējiem, un gan Rīgā, gan reģionos esošajām

izglītības, augstākās izglītības un pētniecības

institūcijām37, kā arī pilsoniskās sabiedrības

grupām.

Lai šāda sadarbība notiktu, nepieciešama reģionālā mēroga

pārvaldības un koordinācijas mehānisma izveide sasaistē ar

nacionālo pētniecības un inovācijas sistēmu, kur galvenā

iniciatora un koordinatora funkcijas un kompetences būtu

jāuzņemas plānošanas reģioniem38.

Reģionālā līmenī jau pastāv un darbojas atsevišķi inovācijas

sistēmas elementi, uz kuru bāzes plānots attīstīt reģionāla

līmeņa inovācijas un zināšanu platformu (detalizētāk sk.

1.pielikumā). Plānošanas reģionu rīcībā ir pieejama informācija

par ekonomikas attīstību, uzņēmējdarbības un inovācijas vidi un

par situāciju pašvaldībās, vietējiem resursiem un reģionā

uzkrātajām kompetencēm un salīdzinošajām konkurētspējas

priekšrocībām. Tiem ir izveidojusies sadarbība ar vietējiem

uzņēmumiem, pētniecības un inovācijas infrastruktūras

īpašniekiem, kā arī ir attīstīts plašs sadarbības partneru tīkls

starp reģioniem, pētniecības un inovācijas sektora spēlētājiem,

klasteriem, zinātnes un tehnoloģiju parkiem Eiropas un citu

pasaules reģionu valstīs. Attiecīgi tiem ir lielākas iespējas

aktivizēt reģionālos un vietējos resursus un spēlētājus, sekmēt

mērķtiecīgāku un fokusētāku sadarbību to starpā, kā arī to

internacionalizāciju, radot koordinējošu mehānismu inovācijas

attīstībai atbilstoši reģionā esošajām kompetencēm,

konkurētspējas priekšrocībām un ekonomiskajai specializācijai,

kas atbilst nacionālā mērogā definētajām viedās specializācijas

(RIS3) jomām39. Vienlaikus plānošanas reģionu nozīmīgo

lomu šajā kontekstā pastiprina iespēja risināt jautājumus, kas

iziet ārpus vienas pašvaldības robežām un ir aktuāli vairākiem

uzņēmumiem, izglītības, augstākās izglītības un pētniecības

institūcijām un klasteriem, tādā veidā sniedzot lielāku

pievienoto vērtību reģiona kopējā attīstībā. Plānošanas reģionu

speciālistu profesionālo kompetenci un kapacitāti iespējams

palielināt, pašvaldībām un plānošanas reģioniem sadarbojoties ar

augstskolām, jo augstskolām ir nepieciešamā pieredze, kas

realizējama izmantojot studiju programmas, pētniecību un

tālākizglītības iestrādnes.

Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas darbība sekmētu

ciešāku sadarbību starp izglītības, augstākās izglītības un

pētniecības iestādēm, publiskās pārvaldes speciālistiem un

uzņēmējiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības grupām, kas savukārt:

(1) veicinātu efektīvāku informācijas apriti par iespējām un

pieejamiem atbalsta pasākumiem, (2) veicinātu zināšanu un

tehnoloģiju pārnesi starp profesionālās izglītības, augstākās

izglītības un pētniecības institūcijām un industriju, un sekmētu

reģiona ekonomiskās specializācijas attīstību, (3) sniegtu

atbalstu uzņēmējiem investīciju projektu sagatavošanā un

ieviešanā, palīdzētu tiem piekļūt pētniecības un inovācijas

resursiem un infrastruktūrai40, kā arī iekļauties

starptautiskos inovācijas tīklos (klasteros), (4) veicinātu darba

tirgus un izglītības ciešāku sasaisti, pielāgojot izglītības (tai

skaitā pieaugušo izglītības un profesionālās izglītības)

piedāvājumu tautsaimniecības pieprasījumam un aktuālajām

nodarbinātības tendencēm, kā arī attīstot uzņēmējdarbību, (5)

veicinātu nacionālā līmenī definēto viedās specializācijas (RIS3)

jomu stratēģisku attīstīšanu reģiona līmenī un iekļaušanos

globālajās vērtību ķēdēs.41 Šāda veida platforma būtu

veidojama, izmantojot jau esošo augstskolu pētniecības un

inovāciju bāzi. Vienlaikus platformai būtu jānodrošina funkcija,

kas apzinātu, apkopotu un izplatītu informāciju par radītajiem

viedajiem risinājumiem katrā reģionā, tajā skaitā koordinējot

investīciju izlietojumu, izvairoties no nelietderīgas resursu

izmantošanas, kā arī sekmējot labās prakses pārnesi.

Lai arī katram reģionam var tikt nodrošināti specifiski

risinājumi to ekonomiskās specializācijas īstenošanai, vienlaikus

svarīgi nodrošināt sadarbību arī starp reģioniem, novēršot

savstarpēju konkurenci par resursiem un veicinot pārreģionāli

organizētu piekļuvi zināšanām, tehnoloģijām, pētniecības

rezultātiem un atbilstošai pētniecības un inovācijas

infrastruktūrai, kas ļauj attīstīt, testēt un demonstrēt

augstākas pievienotās vērtības produktus un risinājumus.

Reģionālās inovācijas un zināšanu platformas iekļautu šādus

elementus:

1. reģiona aktuālo vajadzību, iespējamo attīstības virzienu

definēšanu, iespēju apzināšanu, viedās specializācijas jomu

mērogošanu (angl. scoping) un to stratēģisku attīstīšanu

reģiona līmenī;

2. kompetenču, vajadzību un mērķu apzināšanu, iesaistīto pušu

identificēšanu (privātais sektors, akadēmiskā un pētniecības

kopiena, izglītības iestādes, pilsoniskās sabiedrības grupas,

publiskās pārvaldes iestādes), iesaisti un atbildību

sadalīšanu;

3. platformas koordinācijas un komunikācijas mehānisma

izveidi, tai skaitā nodrošinot informācijas apriti un

konsultācijas par atbalsta, pētniecības un inovācijas iespējām,

savedot kopā potenciālos partnerus (tai skaitā

starpniekorganizācijas, klasteri, asociācijas, tehnoloģiju

pārneses organizācijas, pētniecības pārneses organizācijas,

veicinot pētniecības un inovācijas infrastruktūras pieejamību

uzņēmumiem);

4. nepieciešamo atbalsta instrumentu un pasākumu

identificēšanu un izveidi;

5. atbalstu pilotprojektu42 īstenošanai produktu un

pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai viedās

specializācijas (RIS3) jomās;

6. veiksmīgo projektu tālāku virzību tirgū pēc "pirmā

iepirkuma" principa, tai skaitā veicot mārketinga

aktivitātes, piedaloties starptautiskās izstādēs, meklējot

sadarbības partnerus ārpus reģiona un valsts robežām, sekmējot

uzņēmumu un pētniecības sektora organizāciju sadarbību klasteru

ietvaros, reģionos esošo klasteru atbalstu, attīstību un

internacionalizāciju, cita starpā iesaistoties starptautiskos

inovācijas tīklos un konsorcijos u.c.;

7. formālās un neformālās izglītības, īpaši akcentējot

pieaugušo izglītības nozīmi, piedāvājuma sasaistes ar

tautsaimniecības vajadzībām veicināšanu, saskaņā ar reģiona

ekonomisko specializāciju, tādejādi radot reģiona attīstībai

nepieciešamās prasmes un kompetences, sagatavojot vidi augsti

kvalificētu speciālistu piesaistei reģionos, izmantojot reģionālo

izglītības iestāžu potenciālu, kā arī sekmējot jaunuzņēmumu

izveides kāpumu.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti inovācijas un zināšanu platformas

iedzīvināšanai, kā arī ar atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi, vienlaikus nedublējot jau šobrīd izveidotu un sekmīgi

darbojošos mehānismus, piemēram, lauku attīstības jomā, kā arī

neparedzot papildu uzdevumus un administratīvo slogu tajā

iesaistītajām iestādēm.

Atbalsta rezultātā plānots katrā plānošanas reģionā izveidot

koordinētu inovācijas un zināšanu platformu inovācijas attīstībai

viedās specializācijas (RIS3) jomās un nodrošināt tās darbību,

tajā skaitā:

1. īstenojot vismaz vienu pilotprojektu katrā plānošanas

reģionā inovatīva produkta vai pakalpojuma radīšanai, kas

praktiski veicina sadarbību starp izglītības un pētniecības

iestādēm, speciālistiem un uzņēmējiem;

2. kā arī realizējot citus pasākumus uzņēmējdarbības ar augstu

pievienoto vērtību veicināšanai (t.sk. reģiona klasteru attīstībā

un internacionalizācijā).

A.2. rīcības virziens.

Cilvēkkapitāla piesaiste reģionos

A.2.1. uzdevums. Cilvēkresursu

piesaiste - atbalsts augsti kvalificēta darba spēka piesaistei

reģionos

Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, būtiskas investīcijas

reģionu attīstībai nepieciešams veikt cilvēkresursos, nodrošinot

labvēlīgu vidi un konkurētspējīgas algas augsti kvalificētiem

speciālistiem, sekmējot uzņēmumu konkurētspēju. Lai to panāktu,

paredzēts izveidot īpašu atbalsta instrumentu saimnieciskās

darbības veicējiem (55-45% ES fondu līdzfinansējums), kur tiktu

veikti tieši ieguldījumi cilvēkresursos jeb darba algās. Kā

ieguldījumu plānots attiecināt ieguldījumus darba samaksā (2 gadu

alga; darba vietu uztur vismaz 3 gadus pēc atbalsta saņemšanas)

vai pamatlīdzekļos jaunu produktu un pakalpojumu attīstībai (abos

gadījumos tiek vērtēta alga). Lai paredzamās algu izmaksas tiktu

uzskatītas par attiecināmām izmaksām, tām būs jābūt saistītām ar

konkrēto ieguldījumu projektu.

Atbalstu plānots ieviest ar sabiedrības virzītas vietējās

attīstības (turpmāk - SVVA) pieeju SVVA teritorijā43,

ievērojot finansējuma sadalījumu pa reģioniem atbilstoši IKP uz

vienu iedzīvotāju, un tam jābūt saistītam ar pašvaldības

attīstības programmās plānotajiem ieguldījumiem. Atbalstu sniegs

saskaņā ar vietējo rīcības grupu sabiedrības virzītām vietējās

attīstības stratēģijām un tajā noteikto atbalsta saņemšanas

teritoriju. Šis atbalsts būs papildinošs A.1.1. uzdevumā

"Publiskās infrastruktūras attīstība uzņēmējdarbības

atbalstam" plānotajam atbalstam.

Kā piemēru šādam atbalsta modelim var minēt Poliju, kur arī

tiek sniegts atbalsts darba algu izmaksu segšanai. Attiecināmas

ir darbaspēka izmaksas divu gadu periodā jaunām darbavietām

(ietver bruto algas un visus maksājumus, kas saistīti ar

darbaspēku). Jaunas darbavietas tiek definētas kā darbinieku

skaita pieaugums salīdzinājumā ar vidējo darbinieku skaitu pēdējo

12 mēnešu laikā. Jaunradītās darbavietas jāuztur vismaz 5 gadus

(3 gadus mazajos un vidējos uzņēmumos) pēc tam, kad investīcijas

ir pabeigtas. Atbalsta nosacījumi tiek diferencēti atkarībā no

nozares.44

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi, t.sk. izvērtējot komercdarbības atbalsta regulējuma

piemērošanas nepieciešamību. Plānotais ES fondu finansējums ir

indikatīvs un piedāvātais atbalsta mehānisms var tikt precizēts

pasākuma izstrādes laikā.

Atbalsta rezultātā plānots radīt darba algu fondu 64 113 800

euro apmērā.

A.2.2. uzdevums. Nodokļu risinājumi darba algu

atbalstam Latgales reģionā

2016.gadā ir izveidota Latgales speciālā ekonomiskā zona

(turpmāk - SEZ). Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt

Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un

infrastruktūras attīstībai, un jaunu darba vietu radīšanai.

Uzņēmumi, kas plāno attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales

reģionā un veikt ieguldījumus attiecīgajā Latgales SEZ

teritorijā, sākot ar 2017.gada 2.janvāri var pretendēt uz

uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm

80 procentu apmērā. Latgales SEZ kopējā teritorija paredzēta līdz

72 735 ha jeb 5% no Latgales kopējās teritorijas - tā pastāvēs

līdz 2035.gada 31.decembrim.

Kopš Latgales SEZ darbības uzsākšanas līdz 2019.gada 1.jūlijam

par investīcijām Latgales SEZ teritorijā ir noslēgti 19 līgumi

5,8 milj. euro ieguldījumu apmērā, pabeigta 7 ieguldījumu

projektu īstenošana, Latgales SEZ iekļauti 63,7 ha platības, kā

arī saskaņā ar noslēgtajos līgumos paredzēto plānots līdz

2022.gadam izveidot 93 jaunas darba vietas. Investīcijas plānotas

galvenokārt šādās nozarēs: kokapstrāde, metālapstrāde,

tekstilrūpniecība, u.c.

Lai sekmētu nodarbinātības pieaugumu un ekonomisko aktivitāti

Latgales reģionā, kontekstā ar nodokļu politikas pārskatīšanu, ir

plānota nodokļu politikas uzlabošana, paplašinot atbalstu

Latgales un Rēzeknes SEZ, kapitālsabiedrībām, piemērojot nodokļu

atvieglojumus par izmaksām darbaspēka atalgojumā jaunradītajām

darba vietām.

Šobrīd Latgales un Rēzeknes SEZ kapitālsabiedrības var

pretendēt uz atbalstu par materiālajiem un nemateriālajiem

ieguldījumiem. Paredzētās izmaiņas normatīvajā regulējumā dos

iespēju kapitālsabiedrībām pretendēt arī uz atbalstu paredzamajām

algu izmaksām45, kas ir saistītas ar sākotnējiem

ieguldījumiem - kapitālsabiedrības ieguldījumu projektu ietvaros

varēs izvēlēties pretendēt uz atbalstu par materiālo un

nemateriālo ieguldījumu veikšanu vai arī atbalstu par izmaksām

darbaspēka atalgojumā. Vienlaicīgi kapitālsabiedrības nevarēs

pretendēt uz abiem atbalsta veidiem, proti, gan par ieguldījumu

veikšanu, gan par veiktajām algu izmaksām.

Paredzamās algu izmaksas, ko rada sākotnējā ieguldījuma

rezultātā izveidotās darba vietas, rēķināmas par divu gadu

periodu, tas ir, norādot aktuālo situāciju par darba vietām par

divu gadu periodu. Lai paredzamās algu izmaksas tiktu uzskatītas

par attiecināmām izmaksām, tām būs jābūt saistītām ar konkrēto

ieguldījumu projektu. Paredzamās algu izmaksas plānots piesaistīt

uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma atlaidei, ko

kapitālsabiedrībām ir tiesības piemērot saskaņā ar normatīvo

regulējumu, rezultātā radot ieguldījumu darba algu fondā.

Jaunais atbalsts ir plānots saskaņā ar Eiropas Komisijas

2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 nosacījumiem, ar ko

noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo

tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (14.pants

"Reģionālais ieguldījumu atbalsts").

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu

izstrādi likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un

speciālajās ekonomiskajās zonās" un Latgales speciālās

ekonomiskās zonas likumā.

Jautājums par nodokļu atvieglojumu piemērošanu skatāms

atbilstoši Rīcības plānā Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei

2018.-2021.gadam noteiktajam.

Atbalsta rezultātā plānots radīt ieguldījumu darba algu fondā

48,9 milj. euro apmērā.

A.2.3. Mājokļu pieejamība

darbaspēkam reģionos

Ņemot vērā pieaugošās mājokļa izmaksas, iedzīvotāju zemais

ienākumu līmenis un pirktspēja ir galvenais iemesls mājokļu

pieejamības problēmām kā reģionos, tā arī Rīgā un Pierīgā.

Izmaksu ziņā pieejamu un kvalitatīvu mājokļu trūkums ir viens no

iemesliem, ka tiek kavēta valsts iekšējā mobilitāte, un netieši

izraisa citus negatīvus efektus - ir mazāka iespēja iesaistīt

darba tirgū darba meklētājus un bezdarbniekus, tiek kavēta

tautsaimniecības izaugsme un padziļināta depopulācija. Īres

mājokļu tirgus attīstība ir stagnējoša - pastāv gan ekonomiskie,

gan administratīvie un normatīvie šķēršļi, kas kavē investīciju

piesaisti zemo izmaksu īres mājokļu būvniecībā - augstas nodevas,

ilgstoša īres strīdu risināšanas procedūra un ilgtermiņa

finansējuma (uz 30 gadiem vai ilgāk) trūkums projektiem.

Lai izstrādātu un ieviestu efektīvu atbalstu mājokļu

pieejamībai Latvijā, nepieciešama objektīva un kvalitatīva citu

valstu atbalsta mehānismu izvērtēšana, tādēļ saskaņā ar Ministru

kabineta 2019.gada 21.maija sēdē nolemto (prot. Nr.25 36.§)

Latvija ir uzsākusi divpusējo projektu ar OECD par Mājokļu

pieejamību Latvijā, kura ietvaros OECD definēs personas un

mājsaimniecības, kurām nepieciešams atbalsts mājokļu pieejamības

nodrošināšanai, kā arī izstrādās priekšlikumus efektīvam atbalsta

instrumentu kompleksam mājokļu pieejamības nodrošināšanai

Latvijā, pārņemot un pielāgojot ārvalstu labo praksi, projekta

ietvaros paredzēts izstrādāt priekšlikumu atbalsta mehānismam arī

mājokļu iegādei.

Turpmākā rīcība ir saistīta ar OECD priekšlikumu apspriešanu

ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, tai skaitā LDDK un

LTRK, izstrādājot Latvijas situācijai atbilstošu atbalsta

instrumentu kompleksai mājokļu pieejamības nodrošināšanai.

A.2.4. uzdevums. Remigrācijas atbalsta

pasākumi

Šī brīža demogrāfiskā situācija apliecina, ka reģionālās

attīstības atbalsta pasākumiem jāiedarbojas uz iedzīvotāju skaita

palielināšanu reģionos. Viens no risinājumiem iedzīvotāju skaita

palielināšanai reģionos ir remigrācijas sekmēšana jeb iedzīvotāju

atgriešanās Latvijā pēc ilgstošas prombūtnes.

Remigrācijas sekmēšanā būtiska loma ir gan dažādām valsts

iestādēm, gan arī plānošanas reģioniem un pašvaldībām. Jau šobrīd

Diasporas likumā, kas stājās spēkā 2019.gada 1.janvārī, ir

noteikti konkrēti uzdevumi, kas veicami VARAM, plānošanas

reģioniem un pašvaldībām. Kā vienu no būtiskiem uzdevumiem var

minēt reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido

plānošanas reģioni un pašvaldības. Koordinatoru tīkla mērķis ir

palīdzēt ārvalstīs dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri vēlas

atgriezties Latvijā, sniedzot šiem cilvēkiem bezmaksas

individuālas konsultācijas par tiem aktuāliem jautājumiem, kas

saistīti ar atgriešanos Latvijā konkrētā reģionā. Koordinatoru

tīkla uzdevums ir sagatavot personalizētu informācijas

piedāvājumu atbilstoši potenciālā remigranta vajadzībām par viņam

interesējošiem jautājumiem, galvenokārt šādu pakalpojumu

ietvaros:

‒ pakalpojumi ģimenēm - it īpaši izglītības, tai skaitā

pirmsskolas izglītības pieejamība, atbalsta iespējas izglītības

iestādēs;

‒ nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespēju apzināšana un

apkopošana;

‒ dzīvesvietas iespējas, dažādi sociālie jautājumi (pabalsti,

pensijas), citi valsts un pašvaldību pakalpojumi, e-pakalpojumu

pieejamība.

Katrs trešais remigrants dzīvo ar nepilngadīgu bērnu, un

ģimene ir būtisks faktors, lai atgrieztos Latvijā, šādu

informāciju apliecina M. Hazana (2016) veiktais

pētījums46 "Atgriešanās Latvijā: remigrantu

aptaujas rezultāti". Līdz ar to ģimene, it īpaši ģimene ar

bērnu/bērniem, ir remigrācijas atbalsta pasākuma mērķa grupa.

Iepriekš minētais pētījums apliecina, ka aptuveni trešā daļa no

pētījuma respondentiem uzskata, ka programma uzņēmējdarbības un

personiskā biznesa uzsākšanai palīdzētu atgriezties Latvijā.

Atsaucoties uz pētījuma rezultātiem par remigrantu vajadzībām,

lai atgrieztos Latvijā, šī pasākuma ietvaros plānots finansiāls

atbalsts remigrantu uzņēmējdarbības projektiem. Lai piesaistītu

papildu nodokļu ieņēmumus, atbalsta apmērs ir līdzvērtīgs vai

mazāks par remigranta iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts

sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumiem tuvāko trīs

gadu laikā. Attiecībā uz informācijas pieejamību par

pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem būtu jāturpina aktualizēt

tīmekļvietnē www.vietagimenei.lv pieejamā informācija, sasaistot

to ar tīmekļvietnes www.latvija.lv iespējām un

funkcionalitāti.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar reģionālo

remigrācijas atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu, t.sk.

nodrošinot informācijas pieejamību par pašvaldību pakalpojumiem

ģimenēm ar bērniem, vienlaikus izvērtējot komercdarbības atbalsta

regulējuma piemērošanas nepieciešamību.

Atbalsta rezultātā plānots:

1. apkalpot 8 132 remigrantus;

2. atbalstīt 140 remigrantu uzņēmējdarbības projektus.

B. apakšmērķis. Pakalpojumu

efektivitātes uzlabošana reģionos

B.1. rīcības virziens. Pakalpojumu

nodrošināšana reģionos atbilstoši demogrāfiskajiem

izaicinājumiem

B.1.1. uzdevums. Pašvaldību ēku energoefektivitātes

uzlabošana pakalpojumu sniegšanai

Publisko ēku un citu nedzīvojamo ēku sektors ietver būtisku

potenciālu enerģijas un izmaksu ietaupījumam un atjaunojamās

enerģijas izmantošanai. Situācijā, kad demogrāfijas prognozes

liecina par negatīvu tendenci, pašvaldību izdevumu samazināšana

ir būtisks priekšnosacījums reģionālās izaugsmes veicināšanai,

vienlaikus atbrīvojot pašvaldību līdzekļus, kurus iespējams

novirzīt sociālekonomisko jautājumu risināšanai.

Pēc piederības statusa Nekustamā īpašuma valsts kadastra

informācijas sistēmā reģistrētas 4 967 pašvaldībām piederošas

ēkas ar 6,29 milj. m2 platību, t.sk. izglītības un

veselības aprūpes iestāžu ēkas. Liela daļa no šīm pašvaldību ēkām

ir uzbūvētas, pirms tika paaugstinātas siltumtehniskās prasības

ēku norobežojošām konstrukcijām, līdz ar to tām ir zems

energoefektivitātes līmenis. Ņemot vērā zemos energoefektivitātes

rādītājus, prioritāri nepieciešams samazināt to enerģijas

patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un

ventilāciju, kas nerada kaitējumu veselībai. Pašvaldības var

sniegt būtisku ieguldījumu arī plašākai atjaunojamo energoresursu

izmantošanai, veicinot to izmantošanu pašvaldību ēkās - arī šādi

risinājumi sekmē pašvaldību ēku uzturēšanas (un tajā sniegto

pakalpojumu) izmaksu samazinājumu. Papildus energoefektivitātei,

svarīgs arī piekļūstamības aspekts, ņemot vērā, ka daudzās

iestādēs vēl joprojām nav nodrošināta vides pieejamība saskaņā ar

normatīvajos aktos noteikto.

VARAM atbalsta pasākumu ietvaros plānots piešķirt finansējumu

pašvaldībām to ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, t.sk.

būvdarbu veikšanai, atjaunojamo energoresursu izmantojošu

siltumenerģiju ražojošu avotu iegādei un uzstādīšanai, turpinot

ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda 4.2.2.specifiskā

atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām

attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu

un AER izmantošanu pašvaldību ēkās" ietvaros sniegto

atbalstu.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi.

Atbalsta rezultātā plānots:

1. samazināt primārās enerģijas patēriņu (67 991 529

kWh/gadā);

2. samazināt siltumnīcefekta gāzes (17 200 CO2

tonnas gadā).

B.1.2. uzdevums. Pirmsskolas izglītības un bērnu

pieskatīšanas pakalpojuma pieejamība

Pašvaldību pirmskolas izglītības iestāžu skaits joprojām ir

nepietiekams - saskaņā ar pašvaldību sniegtajiem datiem kopējā

rinda uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm 2018.gada

oktobrī bija 7 536 bērni. Turklāt atsevišķās pašvaldībās rindā ir

40-50% no visiem pirmsskolas vecuma bērniem. Visaktuālākā šī

problēma ir Rīgā un tās apkārtējās pašvaldībās, ņemot vērā, ka

pēdējo desmit gadu laikā Rīgā un Pierīgā ir būtiski palielinājies

līdz 4 gadu vecu bērnu skaits Latvijas iedzīvotāju migrācijas uz

Rīgu un tās apkārtni rezultātā.

Lai veicinātu pašvaldību iespējas uzņemties aktīvāku lomu

ģimenēm labvēlīgākas vides veidošanā savā administratīvajā

teritorijā, kā arī palīdzētu pašvaldībām risināt esošās

nepilnības šajā jomā, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā

VARAM plāno Rīgas metropoles areāla un citām pašvaldībām, kurās

ir nepietiekami nodrošināta pieeja pirmsskolas izglītībai

(ievērojams vietu trūkums pirmsskolas izglītības iestādēs

atbilstoši rindu reģistros reģistrētajam bērnu skaitam, t.i.,

rindā ir vairāk nekā 100 bērnu), sniegt atbalstu bērniem drošas

un kvalitatīvas pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras

vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumu attīstībai. Primāri

atbalstāma pašvaldību pakalpojumu nodrošināšana, vienlaikus

izvēle par labu pašvaldību vai privāto pakalpojumu attīstīšanai

jāizdara individuāli katrā pašvaldībā atbilstoši vietējai

situācijai.

Atbilstoši Pierīgas pašvaldību analīzei būtu nepieciešams ES

fondu finansējums 38,5 miljonu euro apmērā 2 400 jaunu

vietu radīšanai, bet 7 000 vietām - 80 miljoni euro ES

fondu finansējuma. Ņemot vērā Latvijas kopējos demogrāfiskos

izaicinājums, nepieciešams būtiski samazināt rindu. Tāpēc svarīgi

ir rast risinājumu, attīstot gan pašvaldību sniegtos

pakalpojumus, gan privātā sektora sniegtos pakalpojumus bērnu

pieskatīšanas jomā.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi.

Atbalsta rezultātā plānots radīt 7 500 jaunas vietas

bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas pakalpojumu saņemšanai,

uzlabojot izglītības vides kvalitāti.

B.1.3. uzdevums. Viedas pašvaldības - pakalpojumu

efektivitātes uzlabošana

Reģionālās attīstības atšķirību rezultātā ir būtiski

samazinājies iedzīvotāju skaits reģionos, tai skaitā nodokļu

maksātāju skaits, un līdz ar to pakalpojumu uzturēšanas izmaksas

nav samērīgas attiecībā pret pakalpojumu saņēmēju skaitu. Tādēļ,

būtiski ir rast jaunus, modernus risinājumus pašvaldībām un

plānošanas reģioniem to funkciju un sniegto pakalpojumu efektīvai

īstenošanai. Ņemot vērā minēto, pamatnostādņu darbības periodā

plānots veicināt viedu risinājumu piemērošanu pašvaldībās.

Vieda pašvaldība īsteno stratēģisku pasākumu kopumu aktuālāko

izaicinājumu risināšanai un teritorijas konkurētspējas celšanai,

nodrošinot tādus risinājumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem,

kas:

- ilgtermiņā neprasa lielus uzturlīdzekļus vai samazina

pakalpojumu uzturēšanas izmaksas, tajā skaitā ņemot vērā

demogrāfiskās tendences;

- ļauj efektīvāk sniegt dažādus pakalpojumus (ātrāk, ērtāk,

kvalitatīvāk, attālināti, vienuviet) cilvēkiem, neatkarīgi no to

dzīves vietas, izglītības līmeņa un prasmēm, vecuma vai veselības

stāvokļa, tai skaitā sekmē klientu novirzīšanu uz digitālo

pakalpojumu47 sniegšanas kanālu (pakalpojumu

automatizācija, elektronizācija (t.sk., virtuālie asistenti),

proaktīvie pakalpojumi);

‒ uzlabo iedzīvotāju labklājību, drošību un sabiedrisko

kārtību;

‒ ļauj savlaicīgi paredzēt iespējamos izaicinājumus un tos

novērst (plūdu draudi, enerģijas trūkums, siltuma zaudējumi,

sūces kanalizācijas sistēmā, u.c.);

‒ neietekmē, samazina vai novērš ietekmi uz vidi, t.sk.

veicinot energoefektivitāti, aprites ekonomiku un ilgtspējīgu

resursu izmantošanu, mazinot fosilo energoresursu izmantošanu

u.c.;

‒ pilnvērtīgāk izmanto iespējas, ko nodrošina mūsdienu

tehnoloģijas (lietu internets, mākslīgais intelekts,

ģeoinformācijas tehnoloģijas, 5G u.c.), tai skaitā stiprinot

starptautisko un pārrobežu sadarbību kopīgu digitālo risinājumu

izstrādē (piemēram, vides kvalitātes uzlabošanā u.c.);

‒ balstās uz viedo attīstības plānošanu (zinātniskos

atklājumos un datos, tai skaitā ģeotelpiskos, balstīta, izmato

politikas plānošanas, analīzes, uzraudzības un prognozēšanas

rīkus), kas elastīgi reaģē uz teritorijā pastāvošajiem

izaicinājumiem un attīstības iespējām (tai skaitā risina cēloņus,

nevis tikai reaģē uz sekām), identificējot esošās un potenciālās

konkurētspējīgās nozares un veicinot to attīstību, kā arī

īstenojot sadarbību starp iesaistītajām pusēm (publisko pārvaldi,

uzņēmējiem, zinātniskās pētniecības darbā iesaistītajiem,

pilsoniskās sabiedrības grupām, iedzīvotājiem).

IKT (digitalizācija, sakaru infrastruktūra, savietojamība) ir

būtiska komponente viedu risinājumu nodrošināšanā, bet nav

vienīgā. Attīstoties IKT risinājumiem, pieaug arī potenciālais

kaitējums, ko pašvaldībai kibertelpā var nodarīt dažādas

ievainojamības vai darbinieku neuzmanīga rīcība. Digitālie

risinājumi, kas nav droši un uzticami, var negatīvi ietekmēt gan

iedzīvotājus un privātumu, gan kopējo reģiona attīstību.

Balstoties uz iepriekš minēto, jaunu IKT risinājumu ieviešanai ir

jānotiek vienlaikus ar noturības pret kiberuzbrukumiem

paaugstināšanu, kā arī pašvaldību darbinieku izpratnes par

draudiem kibertelpā veicināšanu.

Būtiska ir arī sociālā inovācija48, kas cita starpā

rada jaunas sociālās formas un sadarbības veidus sabiedrībā. Šajā

kontekstā jāakcentē pašvaldības spēja iesaistīt attīstības

plānošanas un īstenošanas procesos gan uzņēmējus, gan zinātniskās

pētniecības darbā iesaistītos, pilsoniskās sabiedrības grupas un

iedzīvotājus, kopīgiem spēkiem identificējot aktuālākos

izaicinājumus, vienojoties par labākajiem risinājumiem to

pārvarēšanā, atbildību sadalījumu un investīcijām.

Nepieciešamība veicināt gudrāku saimniekošanu pašvaldībās

prasa pašvaldību un plānošanas reģionu kapacitātes celšanu, t.sk.

sekmējot pieredzes apmaiņu par ieviestajiem risinājumiem un to

rezultātiem. Vienlaikus svarīgi ir palielināt iedzīvotāju

digitālās prasmes, kur liela loma ir pašvaldībām, kas to var

veicināt sadarbībā ar valsts iestādēm, vai piesaistot konkrētus

uzņēmumus.

Ņemot vērā iepriekš teikto, jānodrošina atbalsta iespējas

viedo risinājumu izmantošanai pašvaldībās to darbības

efektivitātes uzlabošanai un to piemērošanai privātajā sektorā

(sinerģija ar uzdevumu A.1.1. "Publiskās infrastruktūras

attīstība uzņēmējdarbības atbalstam"), sagatavojot

priekšlikumus pasākumiem viedo risinājumu atbalstam, kā arī

izveidojot pašvaldību, valsts, privātā un akadēmiskā sektora, kā

arī pilsoniskās sabiedrības grupu sadarbības tīklu.

Līdztekus tradicionālajiem atbalsta veidiem - infrastruktūras

attīstībai un kapacitātes celšanai, nākamajā ES fondu plānošanas

periodā VARAM ir iecerējusi piesaistīt ES fondu investīcijas

(provizoriski 30 milj. euro apmērā) viedo risinājumu

piemērošanai pašvaldībās, to darbības un sniegto pakalpojumu

kvalitātes uzlabošanai (tai skaitā administratīvajiem

pakalpojumiem, komunālajiem pakalpojumiem un teritorijas

labiekārtošanai, izglītības un kultūras pakalpojumu sniegšanai,

sociālajiem pakalpojumiem un veselīga dzīvesveida veicināšanai,

mobilitātes un sabiedriskās drošības uzlabošanai, saimnieciskās

darbības veicināšanai). Tiks atbalstīti kompleksi risinājumi,

kuros tiks kombinēti ieguldījumi infrastruktūrā ar IKT, videi un

klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Jautājumos, kas skar vairākas pašvaldības, plānots atbalstīt

reģionāla mēroga risinājumus. Šajā kontekstā iecerēts, ka katrā

plānošanas reģionā pilotveidā tiks ieviests jauna veida

pakalpojums, piemēram, inovatīvi mobilitātes risinājumi

(piemēram, bezpilota lidaparāti transporta sistēmā preču

pārvadājumiem, kopā braukšanas risinājumi, transports pēc

pieprasījuma, elektromobilitātes izmantošana u.c.), virtuālās

realitātes izmantošana izglītībā, risinājumi attālinātās

medicīnas veicināšanā (analīzes, datu nolasīšana un veikšana

tiešsaistē), mākslīgā intelekta izmantošana pašvaldību

administrācijas darbā u.tml. Konkrēti projekti tiks definēti

plānošanas reģionu attīstības programmu izstrādes procesā.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi.

Atbalsta rezultātā plānots:

1. samazināt pakalpojumu izmaksas uz vienu klientu 10 gadu

perspektīvā;

2. nodrošināt līdzvērtīgu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību

ikvienam iedzīvotājam neatkarīgi no tā dzīves vietas;

3. samazināt pašvaldību administratīvā aparāta un funkciju

uzturēšanas izmaksas, palielinot budžeta īpatsvaru

attīstībai;

4. veicināt iedzīvotāju un uzņēmēju apmierinātību ar

pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem.

B.1.4. uzdevums. Vienoto klientu apkalpošanas centru

pieejamība un darbība

Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru

(turpmāk - VPVKAC) izveide rada iespēju iedzīvotājam vienuviet,

tuvāk mājām, savā pašvaldībā, pieteikt gan pašvaldības

pakalpojumus, gan pieprasītākos valsts pakalpojumus, piemēram,

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA)

pakalpojumus, gan saņemt atbalstu e-pakalpojumu lietošanai.

Idejas pamatā ir "vienas pieturas aģentūras" principa

ieviešana - pieprasītāko pakalpojumu pieprasīšana vienuviet,

vienkopus, nešķirojot, vai pakalpojums ir valsts vai

pašvaldības.

VPVKAC izveide uzsākta 2015.gadā. Pašreizējais VPVKAC tīkla

pārklājums nodrošina pieprasītāko valsts pārvaldes pakalpojumu

pieejamību 76% no valsts teritorijas. VPVKAC funkcija ir

divējāda. Pirmkārt, iespēja pieteikt klātienē pakalpojumus, kuri

nav pieejami novadu nozīmes attīstības centros. Otrkārt, kā

veids, lai sekmētu pāreju uz e-pakalpojumiem, izmantojot

kompetenta personāla iespēju nodrošināt atbalsta funkciju, arī

pieteikt e-pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuriem savā

mājsaimniecībā nav piekļuves internetam.

VPVKAC tīkla uzdevumi: 1) nodrošināt iedzīvotājiem iespēju

klātienē pieteikt pieprasītākos valsts tiešās pārvaldes iestāžu

pakalpojumus (VSAA, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID)); 2)

nodrošināt klātienes atbalstu un konsultāciju 9 pieprasītāko

valsts tiešās pārvaldes iestāžu e-pakalpojumu pieteikšanā, tai

skaitā nodrošināt VSAA pakalpojumu pieņemšanu digitāli ar

pilnvarotā e-pakalpojuma risinājumu tiem iedzīvotājiem, kuriem

nav pieejamas i-bankas vai eID kartes, 3) veikt iedzīvotāju

informēšanu un izglītošanu e-adreses izveidē un portāla

Latvija.lv lietošanā; 4) sniegt portāla Latvija.lv lietotāju

telefonisku atbalstu (reģionālie VPVKAC kopš 2018. gada).

Šobrīd VPVKAC strādā 85 pašvaldībās. 7 pašvaldībās (5 novadu

nozīmes attīstības centri un 2 reģionālās nozīmes attīstības

centri) VPVKAC uzsāks darbu 2019.gada beigās. Kopš VPVKAC tīkla

darbības 2015.gada septembrī līdz šī gada 15.jūlijam kopumā

sniegts 252 051 pakalpojums, tai skaitā reģistrēti 109 384 VSAA

pakalpojumu pieteikumi, 33 632 VID pakalpojumu pieteikumi; 74 859

konsultācijas, 30 391 telefoniskas konsultācijas par portālā

Latvija.lv pieejamajiem e-pakalpojumiem (kopš 02.01.2018.) un 3

785 pieteikumi pieņemti, sekmējot digitālu VSAA pakalpojumu

pieteikšanu ar pilnvarotā e-pakalpojuma (e-asistents)

risinājumu.

Būtiski ir saglabāt valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību

klātienē pēc iespējas tuvāk iedzīvotājam, paralēli sekmējot

iedzīvotāju digitālo prasmju uzlabošanu un pakalpojumu

digitalizāciju. Mazinot pašvaldību skaitu, jāpievērš uzmanība

VPVKAC tīkla izvērsumam, tai skaitā uzmanība būtu vēršama

izmaiņām pierobežā. Iedzīvotāju migrācija uz digitālajiem

pakalpojumu pieteikšanas kanāliem ļaus saglabāt un uzlabot

pakalpojumu pieejamību, mazinot nepieciešamību ierasties

klātienes vizītēs, tādejādi radot ietaupījumu VPVKAC

administratīvo izdevumu izlietošanā.

Esošais VPVKAC tīkls jāpaplašina sadarbībā ar pašvaldībām,

izmantojot sabiedriskās pieejamības ēkas un iestādes, piemēram,

bibliotēkas, tādējādi nodrošinot lielu pakalpojuma sasniedzamību

reģionos, iedzīvotājiem ar īpašām vajadzībām vai zemu mobilitāti.

Jāstiprina bibliotēku loma pakalpojumu pieejamības veicināšanā,

jo bibliotēkas ir piemērota vide VPVKAC pakalpojumu sniegšanai.

Šobrīd bibliotēku darbinieki ir apmācīti par e-pakalpojumiem un

dzīves situācijām, taču tiem nav uzticēts formalizēts pienākums

veikt klientu apkalpošanu un atbalstu pakalpojumu

pieteikšanā.

Pašvaldībās ar zemākiem iedzīvotāju blīvuma rādītājiem, kur

klātienes VPVKAC uzturēšana nav ekonomiski pamatota, jāizvērtē

iespēja attiecīgajā attālumā nodrošināt pakalpojumu saņemšanu

mobilajos VPVKAC. Pakalpojumu nodrošināšana, izmantojot mobilos

VPVKAC, ir aktuāla, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanās

un novecošanās tendences īpaši lauku un pierobežas teritorijās,

kas ietekmē arī klientu plūsmu klātienes VPVKAC. Mobilo

risinājumu gadījumā pakalpojumu sniegšanu būs iespējams organizēt

atbilstoši vajadzībai. Vienlaikus uzdevuma īstenošanai sadarbībā

ar Satiksmes ministriju un citiem iesaistītajiem partneriem

būtiski sekmēt mobilā pārklājuma un interneta pieslēguma

pieejamības nodrošinājumu attālinātajās teritorijās, tai skaitā

ierobežojot paaugstinātu izmaksu piemērošanu.

Izvērtējama klientu apkalpošanas funkciju (angl. front

office) nodalīšana no tā saucamajām pakalpojumu izpildes

funkcijām (angl. back office) publiskajā pārvaldē kopumā.

Pakalpojumu izpildes funkcijas iespējams izvietot reģionos.

Izvērtējama klientu apkalpošanas funkciju nodošana valsts un

privātajām struktūrām vietās ar mazu iedzīvotāju skaitu.

Piemēram, VPVKAC un pasta nodaļu apvienošana, VPVB.3.7.KAC

pakalpojumu sniegšana veikalos un degvielu uzpildes stacijās.

VPVKAC izvietošana vietās, kuras cilvēki apmeklē ikdienā,

piemēram, lielveikalos, attiecīgi pielāgojot arī darba

laikus.

Nepieciešams nodrošināt valsts pārvaldes pakalpojumu

pieejamību vienuviet. Valsts pārvaldes institūcijas atrodas

vairākās ēkās relatīvi lielā attālumā viena no otras, kas

apgrūtina iedzīvotāju iespējas vienkopus saņemt vairāku

institūciju pakalpojumus, kā arī sadārdzina kopējās telpu

izmaksas, jo katra valsts pārvaldes institūcija uztur savu

klientu uzgaidāmo telpu. Būtu jāturpina valsts pārvaldes

institūciju klientu apkalpošanas centru izvietojuma nacionālas un

reģionālas nozīmes attīstības centros efektivizēšana, deleģējot

pakalpojumu sniegšanu VPVKAC. Pastāv sadarbības iniciatīvas starp

centrālajām un vietējām pārvaldes iestādēm par valsts publisko

pakalpojumu kopīgu sniegšanu pašvaldībās, taču pakalpojumu klāsts

dažādās pašvaldībās ir atšķirīgs, tāpēc būtu nepieciešams

pārskatīt pieejamo valsts pārvaldes pakalpojumu minimālo

pakalpojumu grozu, ko iespējams saņemt VPVKAC, paplašinot

pieejamo pakalpojumu skaitu.

Cita starpā, jāstiprina sabiedrības e-līdzdalība, pakalpojumu

pieejamība un iedzīvotāju saziņa ar valsts iestādēm

elektroniski.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar finansējuma

piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi

jaunizveidoto vai uzlaboto pakalpojumu un klientu skaita

palielināšanai.

Atbalsta rezultātā plānots nodrošināt publisko pakalpojumu

pieejamības VPVKAC tīklā pārklājumu vismaz 85% no Latvijas

platības, kā arī VPVKAC tīklā pakāpeniski ieviest pilnvarotā

e-pakalpojuma pieteikšanas risinājumu.

B.2. rīcības virziens. Sasniedzamība un dzīves vide

reģionos49

B.2.1. uzdevums. Sasniedzamība starp

reģioniem

Latvijā vidējais pārvietošanās laiks personai dienā ir 79,6

minūtes (pilsētās un to svārstmigrācijas zonās 77,9 minūtes),

savukārt vidējais pārvietošanās attālums - 29,6 km (pilsētās un

to svārstmigrācijas zonās 20,4 km)50. Lai mazinātu

iedzīvotāju emigrāciju no reģioniem ierobežoto darba iespēju dēļ,

būtiski ir rast risinājumu ikdienas mobilitātei, kas dotu

iespējas sasniegt Rīgu un citus nacionālas nozīmes centrus,

samazinot ceļā pavadīto laiku.

Pašlaik, lai aizbrauktu ar vilcienu, piemēram, no Rīgas uz

Daugavpili, nepieciešama minimums 2 stundas 39 minūtes līdz

maksimums 3 stundas 27 minūtes. Šāds ilgums ierobežo iedzīvotāju

mobilitāti uz darba vietām, pakalpojumu sniegšanas vietām, mācību

vietām, kā arī veicina iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem.

Nepieciešams rast risinājumu, lai katra reģiona lielāko pilsētu

(Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, Valmiera, Jēkabpils)

no/uz Rīgu varētu sasniegt īsākā laikā nekā pašlaik.

Lai to panāktu, tālākos savienojumos nepieciešams veidot

sabiedriskā transporta reisus ar samazinātu pieturu skaitu.

Dzelzceļš jāveido kā sabiedriskā transporta

"mugurkauls", vienlaikus attīstot tā tālākus ērtus

savienojumus sabiedriskā transporta sistēmā ar reģionu

attālākajām apdzīvotajām vietām. Dzelzceļa pārvadājumiem paralēlo

autobusu maršrutu apkalpošana jāorganizē uz komerciāliem

principiem, neparedzot tajos valsts dotācijas pārvadātāju

zaudējumu kompensācijai.

Plānots attīstīt pasažieriem ērtāku, valstij ekonomiski

izdevīgāku sabiedriskā transporta sistēmu, tās ietvaros veicinot

alternatīvu transporta risinājumu izveidi reģionos un transporta

pēc pieprasījuma pakalpojuma attīstību pašvaldībās.

Minētie mobilitātes nodrošināšanas jautājumi detalizēti tiks

aplūkoti Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam.

Tāpat reģionālu un lokālu mobilitātes jautājumu risināšana

jāparedz arī pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas

dokumentos.

Rezultātā plānots, ka visā valsts teritorijā būs nodrošinātas

līdzvērtīgas mobilitātes iespējas un samazināts iedzīvotāju ceļā

pavadītais laiks, tai skaitā veicinot darba vietu un pakalpojumu

sasniedzamību iedzīvotājiem.

B.2.2. uzdevums. Transports pēc

pieprasījuma pašvaldībās

Vienlaikus ar jaunas sabiedriskā transporta sistēmas ieviešanu

jānodrošina arī transports pēc pieprasījuma. Demogrāfisko izmaiņu

dēļ attālos reģionos nav ekonomiski pamatoti nodrošināt

sabiedriskā transporta reisus ar autobusiem, tāpēc nepieciešams

meklēt citus risinājumus, kas vienlaikus nodrošina mobilitāti

iedzīvotājiem un ļauj transporta pakalpojumus sniegt par

samērīgām izmaksām.

Pašlaik jau ir uzsāktas pirmās iniciatīvas šajā jomā. Vidzemes

plānošanas reģionā no 2019.gada 21.oktobra Mazsalacas novadā un

Alūksnes novadā ir uzsākts pilotprojekts "Transports pēc

pieprasījuma", kas veiksmes gadījumā varētu kļūt par daļu no

sabiedriskā pasažieru pārvadājumu modeļa Latvijā. Pakalpojums ir

pasažieru vajadzībās balstīts mobilitātes risinājums, kas

vienlaikus ir arī videi draudzīgs un ekonomiski izdevīgs, turklāt

spēj ietaupīt valsts un pašvaldību kopējās izmaksas cilvēku

pārvietošanās vajadzību nodrošināšanai. Pilotprojekta ieviešana

paredzēta līdz 2020.gada 30.septembrim.

Turpmākā uzdevuma izpilde ir saistīta ar normatīvā regulējuma

izstrādi un atbalsta plānošanu transporta pēc pieprasījuma

ieviešanai, tai skaitā, lai nodrošinātu pieejamību ārstniecības

pakalpojumiem un sniegt atbalstu tiem pacientiem, kuriem

nepieciešami transporta pakalpojumi veselības aprūpes saņemšanai,

kā arī citu pakalpojumu pieejamību. Piešķirot publisko

finansējumu sabiedriskā transporta nodrošināšanai, tai skaitā

attiecībā uz transportu pēc pieprasījuma, tiks ievērots

piemērojamais valsts atbalsta kontroles regulējums.

B.2.3. uzdevums. Valsts reģionālās un vietējās

nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi

teritoriālās reformas kontekstā

Lai cilvēki par savu dzīves vietu izvēlētos reģionus un

samazinātos emigrācija no tiem, būtiski ir risināt jautājumus,

kas skar iedzīvotāju ikdienas mobilitāti. Ir jārada drošas, ērtas

un ātras pārvietošanās iespējas vispirms jau novadu un reģiona

ietvaros. Lai uzlabotu reģionālo sasniedzamību, svarīgi

nodrošināt iekļaujošus sabiedriskā transporta pakalpojumus, lai

no attālām apdzīvotām vietām varētu nokļūt uz novada centru.

Mērķa sasniegšanai būtisks ir ne tikai valsts atbalsts, bet arī

plānošanas reģionu un pašvaldību savstarpējā sadarbība, tai

skaitā plānojot infrastruktūras risinājumus.

Saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" reģionālie

autoceļi ir autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno

savā starpā vai ar republikas pilsētām, vai galvaspilsētu, vai ar

galvenajiem, vai reģionālajiem autoceļiem, vai savā starpā

republikas pilsētas. Vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada

administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada

apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem

vai citiem valsts autoceļiem, vai atsevišķu novadu

administratīvos centrus savā starpā. Kā liecina Valsts akciju

sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" dati, no valsts

reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā stāvoklī ir

39,6%, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu -

58,9%; 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5%

valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī

(2019.gada dati). Lai nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju

mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādejādi nodrošinot

gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo

transporta infrastruktūras stāvoklis.

Turpmākā rīcība uzstādījuma ieviešanai saistāma ar valsts

programmas izveidi ceļu pārbūvei un atjaunošanai sadarbībā ar

Satiksmes ministriju, VAS "Latvijas Valsts ceļi",

pašvaldībām un plānošanas reģioniem, nodrošinot novadu centru

sasniedzamību. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir

saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākās darbības

šajā sakarā īstenojamas kontekstā ar administratīvi teritoriālās

reformas īstenošanu jauno novadu kritiskāko ceļu posmu

sasniedzamībai - šī brīža novadu pašvaldību administratīvo centru

sasniedzamība ar plānotā novada iespējamo administratīvo centru

pēc administratīvi teritoriālās reformas vai administratīvā

centra sasniedzamība novados, kuru administratīvās teritorijas

nav plānots grozīt.

B.2.4. uzdevums. Mobilitātes uzlabošana Rīgas

metropoles areālā

Rīgas metropoles areālā dzīvo vairāk kā puse valsts

iedzīvotāju. Ievērojama daļa šo iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām

teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai

mācību vietu. Tas rada intensīvu transporta plūsmu, veidojas

satiksmes sastrēgumi.

Nepieciešams izvērtēt iespējamos risinājumus mobilitātes

uzlabošanai Rīgas metropoles areālā. Nepieciešams uzlabot

sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā, lai

nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un

efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta

koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas

"mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa

pārvadājumus). Ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, tai skaitā

jārada tālākas velotransporta un citu videi draudzīgu

pārvietošanās veidu izmantošanas iespējas. Lai iedzīvotājiem būtu

ērtāk pārsēsties no viena sabiedriskā transporta citā, ir

nepieciešams ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļeti.

5.attēls.

Satiksmes intensitāte (SIA "Karšu izdevniecība Jāņa

sēta", sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos

semināros).

INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības

programmas 2014.-2020.gadam projekta "Multimodāla pilsēta:

Pilsētas transporta sistēmas pielāgošana zemu izmešu mobilitātes

principiem"51 mērķis ir veicināt viedas un

ilgtspējīgas mobilitātes attīstību pilsētvidē, stiprinot visu

iesaistīto pušu kapacitāti, attīstot mobilitātes plānošanas

instrumentu rīkkopu un meklējot jaunus, inovatīvus, videi

draudzīgus mobilitātes risinājumus. Projekta ietvaros izvēlētā

pilotteritorijā tiks izstrādāts Rīgas pilsētas specifikai

pielāgots "mobilitātes punktu" koncepts un kā

pilotprojekts izveidots viens "mobilitātes punkts"

nozīmīgu pilsētas transporta mezglu krustpunktā, apvienojot

alternatīvus transporta veidus - publiskā transporta pieturvietas

ar velo stāvvietām, koplietošanas velo/auto tīklu, u.tml.

Projekta ietvaros tiks īstenoti dažādi pagaidu un pastāvīgie

pasākumi ar mērķi mainīt indivīda - pilsētas iedzīvotāja

attieksmi, uzvedību un izvēli par labu ilgtspējīgākiem

pārvietošanās veidiem pilsētvidē, tādējādi nodrošinot sabiedrības

informētību un sekmējot iedzīvotāju aktīvu līdzdalību videi

draudzīgākas mobilitātes veidošanā Rīgas pilsētā. Tiks

identificēti un attīstīti arī ilgtspējīgi preču un pakalpojumu

loģistikas risinājumi, izstrādātas multimodālās informācijas

sistēmas, u.c.

Pašlaik Rīgas plānošanas reģions ir uzsācis Rīcības plāna

izstrādi Rīgas metropoles areāla attīstībai (turpmāk - plāns).

Mērķis ir panākt Rīgas metropoles areāla saskaņotu attīstību un

tur notiekošo procesu koordinēšanu, izmantojot integrētu pieeju

un kompleksus risinājumus, lai saskaņotu valsts, Rīgas pilsētas,

Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību un iedzīvotāju

intereses. Balstoties uz sagatavoto plānu, nepieciešams sagatavot

koncepciju par mobilitātes jautājumu pārvaldību Rīgas metropoles

areālā.

Turpmākās rīcības uzstādījuma ieviešanai:

‒ ņemot vērā Eiropas Komisijas atbalstu Ilgtspējīgas

pilsētvides mobilitātes plānošanas (Sustainable Urban Mobility

Plans - SUMP) konceptam, VARAM izvērtēt, vai nav nepieciešams

nacionāls regulējums SUMP izstrādei (vai piemēram nesaistošu

vadlīniju izstrāde), kas varētu būt tematiskie plānojumi

transporta nozarē, ar ko pamatot konkrētu investīciju

nepieciešamību transporta jomā pilsētās;

‒ multimodālo transporta mezglu un pārsēšanās punktu

attīstība;

‒ dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija Rīgas

metropoles areālā;

‒ vienotās sabiedriskā transporta biļetes ieviešana Rīgas

metropoles areālā;

‒ ūdens transporta izmantošanas iespēju izpēte savienojošam

ūdenstransportam Daugavā starp Pierīgu un Rīgu;

‒ veloinfrastruktūras attīstība un trūkstošo velomaršrutu

posmu Pierīgā savienošana un velonovietņu izvietošana.

Atbalsta rezultātā plānots, ka:

1. samazināsies sastrēgumi Rīgā un Rīgas metropoles areālā,

vienlaikus mazinot ietekmi uz vidi;

2. kā arī tiks samazināts laika patēriņš iedzīvotājiem darba

vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai vismaz par 10%.

B.2.5. uzdevums. Pašvaldību ceļu un ielu

infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana

Pašvaldību ceļu un ielu tīkls kopā veido 38 453 km (autoceļi -

30 147 km, ielas - 8 306 km)52, kur pēc Latvijas

Pašvaldību savienības aplēsēm ap 50% ceļu ir sliktā stāvoklī.

Pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām pašvaldību

ceļos ir 675 761 171 euro ar trīs projektu ierobežojumu un

1 622 144 345 euro bez trīs projektu ierobežojuma.

Iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai, nepieciešams atbalstīt

pašvaldību ceļu tīklu gadījumos:

‒ lai nodrošinātu novada centra sasniedzamību no novada

teritoriālajām vienībām;

‒ lai nodrošinātu darba vietu un pakalpojumu drošu

sasniedzamību (tai skaitā izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas

kontekstā, kā arī veselības, kultūras u.c. pakalpojumu

sasniedzamībai);

‒ ja tas ir nepieciešams uzņēmējdarbības attīstībai;

‒ ja plānotie ieguldījumi ir papildinoši valsts autoceļu

ieguldījumiem.

Nepieciešams arī uzlabot mobilitātes infrastruktūras plānošanu

pašvaldībās, lai nodrošinātu drošu pārvietošanos un koordinētu

plānošanu starp teritorijām, t.sk. meklējot jaunus, inovatīvus,

videi draudzīgus mobilitātes risinājumus.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, kā arī atbalsta sniegšanas nosacījumu

izstrādi.

Atbalsta rezultātā plānots, ka tiks samazināts laika patēriņš

iedzīvotājiem darba vietu vai pakalpojuma sasniedzamībai vismaz

par 5%.

B.2.6. uzdevums. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas

attīstība

Kvalitatīva publiskā ārtelpa ir nozīmīgs dzīves kvalitātes un

vietas konkurētspējas priekšnoteikums, kas pozitīvi ietekmē

vietējo iedzīvotāju apmierinātību, gatavību klimata pārmaiņām, kā

arī piekļuvi konkrētu teritoriju dabas un kultūras mantojumam un

tūristu piesaisti. Līdz ar to publiskās ārtelpas attīstīšana

veido multiplicējošu efektu uzņēmējdarbības attīstībai. Publiskā

ārtelpa tiek definēta kā sabiedrībai pieejamas teritorijas un

telpa, ko veido ielas, bulvāri, laukumi, parki, dārzi, skvēri,

pagalmi, krastmalas, pasāžas, promenādes un citas vietas, kas

nodotas publiskai lietošanai neatkarīgi no to īpašuma

piederības53. Tā iekļauj arī dabas vērtības un

kultūras mantojuma objektus.

Risinājumiem publiskajā ārtelpā jāuzlabo teritoriju

funkcionalitāte, tajās attīstot dažādus pakalpojumus (veselības

veicināšana, rekreācija, aktīvā atpūta, izziņa u.c.) un

pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī jāmazina sabiedrības

drošības riski, cita starpā veicot degradēto un nedrošo objektu

sakārtošanu, nodrošinot apgaismojumu un videonovērošanu, kas

savukārt dos ieguldījumu arī noziedzības mazināšanai.

Nepieciešami integrēti ieguldījumi publiskajā ārtelpā,

identificējot primāri svarīgās vietas, kur ieguldījumi zaļā

infrastruktūrā54 un publiskās ārtelpas elementos var

sniegt vislielāko atdevi un sekmēt pielāgošanos klimata

pārmaiņām. Piemēram, zaļās infrastruktūras risinājumi pilsētu

teritorijā, kas mazina siltumsalas efektu vai uzlabo lietus ūdens

kanalizācijas sistēmu kapacitāti, infrastruktūra pie ūdens malām,

kas mazina erozijas un applūšanas riskus.

Līdz ar to visām Latvijas pašvaldībām ir nepieciešams

nodrošināt finansiālā atbalsta iespējas pievilcīgas un

kvalitatīvas publiskās ārtelpas attīstīšanai.

Latvija ir pielīdzināma ūdens resursiem bagātākajām valstīm

pasaulē un tūristu piesaisti galvenokārt veicina tieši kultūras

mantojuma objekti, piemēram, arhitektūra, arheoloģiski elementi,

ēku grupas u. c., kas atrodas ūdeņu krastos. Ūdeņu tuvumā atrodas

lielākā daļa no esošā dabas un kultūras mantojuma objektiem,

tādēļ ir aktuāli novirzīt investīcijas, lai nodrošinātu šo

objektu ilgtspējīgu attīstību un daudzveidotu tūrisma

piedāvājumu.

Šis aspekts īpaši aktuāls ir Baltijas jūras piekrastē. Ar

izteiktu ainavisko pievilcību, unikālām kultūras un dabas

vērtībām, piekraste Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs

2014.- 2020.gadam ir nosaukta kā viena no eksportspējīgām tūrisma

teritorijām, kas gadā piesaista gandrīz 4,7 miljonus apmeklētāju

gan no Latvijas, gan ārvalstīm55. Taču 2015.gada

publiskās infrastruktūras apsekojums piekrastē56

liecina, ka aptuveni 80 % no piekrastes garuma tūrisma

infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte ir nepietiekama. Turklāt

gandrīz puse no 2019.gadā aptaujātajiem piekrastes apmeklētājiem

atzinuši, ka labiekārtojums un atbilstība brīvā laika pavadīšanas

iespējām piekrastē neatbilst gaidītajam57. Lai

piekrastes resursus izmantotu ilgtspējīgi, sadarbībā ar visām

piekrastes pašvaldībām, ir izstrādāts Piekrastes

plānojums58, kas ir jāņem vērā, izstrādājot un

īstenojot nozaru politikas, tai skaitā plānojot finansiālo

atbalstu, pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu,

kā arī plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības

plānošanas dokumentus.

Nevar aizmirst, ka lielas dabas un kultūras mantojuma

bagātības koncentrējas arī iekšzemes ūdeņu krastos, tādēļ ir

nepieciešams investīcijas novirzīt arī šiem nozīmīgajiem dabas un

kultūras mantojuma objektiem.

Investīciju piesaiste pašvaldībās notiks integrētā veidā.

Katra pašvaldība vai tās iestāde varēs pretendēt uz finansiālu

atbalstu no dažādiem finanšu avotiem. Taču investīciju piesaiste

ERAF ievaros sākotnēji tiks koordinēta plānošanas reģionos, kas

atbilstoši plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktām

attīstības prioritātēm veiks pašvaldību pieteikto investīciju

projektu priekšatlasi.

Plānotie ieguldījumu virzieni:

‒ ar publisko ārtelpu un vietas identitāti saistīto būvju

būvniecība un atjaunošana;

‒ jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras un dabas

mantojuma saturisko piedāvājumu un stiprinot teritoriju

identitāti;

‒ piekļuves infrastruktūras uzlabošana un izveide dabas un

kultūras vērtībām, nodrošinot universālā dizaina principu

ievērošanu59 un apmeklētāju plūsmas regulēšana,

nodrošinot dabas vērtību saglabāšanu;

‒ ar dabas un kultūras mantojuma izmantošanu saistīto būvju

atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija, saglabājot

kultūras mantojumu tā sākotnējā kultūrvēsturiskā veidolā, vai

jaunu būvju būvniecība un teritorijas labiekārtošana, ievērojot

integrētu pieeju dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai;

‒ infrastruktūras izveide dabas resursu izmantošanai

kurortoloģijas pakalpojumu sniegšanai;

‒ zaļās infrastruktūras kvalitātes un kvantitātes

paaugstināšana ar mērķi mazināt siltumsalas efektu

pilsētvidē;

‒ ilgtspējīgas infrastruktūras izveide, kas veicina oglekļa

mazietilpīgu pārvietošanos;

‒ investīcijas, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām,

īpaši vietās ar augstu erozijas un applūšanas risku.

Pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām publiskajā

ārtelpā un ielās ir 453 172 743 euro ar trīs projektu

ierobežojumu un 617 613 956 euro bez trīs projektu

ierobežojuma.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu

finansējuma piesaisti, ietverot atbalsta sniegšanas nosacījumu un

nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi, tostarp atbalstāmo

darbību precizēšanu.

Atbalsta rezultātā plānots palielināt apmeklētāju skaitu

attīstāmajās vietās un objektos vismaz par 5% gadā, jaunradīto

pakalpojumu/objektu skaits - 40.

B.3. rīcības virziens. Plānošanas

reģionu un pašvaldību administrācijas darba efektivitāte

B.3.1. uzdevums. Pašvaldību un

plānošanas reģionu kapacitātes palielināšana viedai attīstības

plānošanai un īstenošanai

Viens no būtiskiem priekšnoteikumiem teritoriju izaugsmes

sekmēšanā (tai skaitā attīstības plānošanas dokumentu izstrādē,

ES fondu projektu veiksmīgā īstenošanā, uzņēmējdarbības

veicināšanā) ir plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu

kapacitāte.

Pašvaldību plānošanas kapacitāte ir novērtēta60 kā

viens no būtiskiem izaicinājumiem un investīciju vajadzībām pēc

2020.gada. Uz attīstības plānošanas kapacitātes celšanas

nepieciešamību norāda arī Valsts kontroles revīzija (lieta

Nr.2.4.1-48/2015), kurā norādīts, ka 47 pašvaldībās nav

teritorijas attīstības plānošanas speciālista, kam tie būtu

pamata pienākumi. Tāpat pašvaldību teritorijas attīstības

dokumentu izstrādē atsevišķos gadījumos tiek izmantots

ārpakalpojums, kas ne vienmēr nodrošina pilnvērtīgu saikni ar

iedzīvotājiem attīstības plānošanas jautājumos. Līdz ar to būtu

jāpilnveido prakse izstrādāt teritorijas attīstības plānošanas

dokumentus ieinteresēto pušu līdzdarbībā. Saskaņā ar VARAM rīcībā

esošiem datiem 30 pašvaldībās nav speciālista, kas specifiski

būtu atbildīgs tieši par uzņēmējdarbības jautājumiem, lai arī tā

ir viena no pašvaldības funkcijām. Tāpat vairākiem

uzņēmējdarbības speciālistiem tie nav vienīgie pienākumi (50

pašvaldībās tas ir pamatuzdevums attiecīgajam speciālistam).

Lai izpildītu savas funkcijas, pašvaldībai cita starpā ir

pienākums izstrādāt un ieviest ilgtspējīgas attīstības

stratēģiju, teritorijas plānojumu un attīstības programmu, kā arī

nepieciešamības gadījumā izstrādāt lokālplānojumus,

detalplānojumus un tematiskos plānojumus. Attīstības programma

aptver visas pašvaldības kompetencē esošās jomas. Pašvaldībās ir

spēkā arī vairāk kā 260 dažādu nozaru politiku plānošanas

dokumentu, no kuriem izplatītākie ir plānošanas dokumenti šādās

jomās: izglītības iestāžu tīkla attīstība, jaunatnes politika,

ilgtspējīga enerģija, tūrisms, kultūra, sports un veselības

veicināšana.

VARAM darbā ar pašvaldībām un Valsts kontroles veiktajās

revīzijās ir secināts, ka pašvaldībās būtiski atšķiras attīstības

plānošanas kapacitāte. VARAM rīcībā esošā informācija liecina, ka

pašvaldības izstrādātajos dokumentos - ilgtermiņa attīstības

stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojumi -

bieži novērojama savstarpēja nesaskaņotība sasniedzamajos mērķos

un uzdevumos, kā arī nav veikta pilnīga situācijas analīze, ir

pretrunīgi datu avoti, trūkst attīstības prognozes un telpiskās

analīzes pieņemto lēmumu argumentācijai. Valsts kontrole

revīzijās regulāri secina, ka pašvaldībās nereti tiek īstenoti

investīciju projekti, kas iepriekš nav bijuši iekļauti attīstības

programmā, vai arī attīstības programmā ir iekļauti investīciju

projekti, kuriem ilgstoši nav ticis piešķirts finansējums. Tāpat

arī VARAM ir secinājusi, ka pašvaldību nozaru plānošanas

dokumentos iekļautie uzstādījumi, prioritārās darbības un

investīciju projekti nereti nav sasaistīti ar pašvaldības

attīstības programmu vai iekļauti attīstības programmas

investīciju plānā.

VARAM regulāri sadarbībā ar nozaru ministrijām organizē

apmācības pašvaldību attīstības plānošanā iesaistītajām personām

un politiķiem, un ir secinājusi, ka ir nepieciešams celt to

kapacitāti. Īpaši aktuāli tas būs pēc 2021.gada, kad vietējo

pašvaldību reformas rezultātā tiks izveidotas jaunas

pašvaldības.

Plānošanas reģioniem arī ir būtiska loma attīstības plānošanā

un īstenošanā, tāpēc nepieciešams stiprināt arī plānošanas

reģionu speciālistu kapacitāti. Plānošanas reģionos nepieciešams

nodrošināt nozaru speciālistu (enerģētika, vide, tūrisms,

izglītība, kultūra, sociālā aprūpe, civilā aizsardzība,

uzņēmējdarbība, remigrācija u.c.) darbību nozaru jautājumu

plānošanai un īstenošanai, sadarbībā ar pašvaldībām un nozaru

ministrijām, atbalstam un konsultēšanai, informācijas apkopošanai

un koordinācijai.

Lai celtu plānošanas reģionu un pašvaldību speciālistu

kapacitāti, VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām, kā arī citām

iesaistītājām pusēm (augstākās izglītības iestādēm reģionos,

pilsoniskās sabiedrības grupām u.c.) plāno nodrošināt plānošanas

reģionu un pašvaldību metodisko vadību teritorijas attīstības

plānošanas dokumentu izstrādei, kā arī organizēt dažāda formāta

kapacitātes celšanas pasākumus (speciālistu piesaiste, semināri,

konferences, vasaras skolas - nometnes, pieredzes apmaiņas

vizītes u.c.).

Nepieciešamās apmācību jomas: (1) uzņēmējdarbības veicināšana

un inovācijas attīstība; (2) viedi risinājumi pašvaldību

administrācijas darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanā;

(3) integrēta (dažādu budžeta avotu) teritorijas attīstības

plānošana un īstenošana, piemērojoties demogrāfiskajām un klimata

pārmaiņām (ilgtspējīgi risinājumi); (4) budžeta plānošana, jauno

reģionālās attīstības finanšu instrumentu izmantošana, (5)

sabiedrības iesaiste attīstības plānošanā un īstenošanā, tai

skaitā pamatzināšanas par pilsonisko sabiedrību kā resursu un tās

ieguldījumu teritorijas attīstībā, u.c.

Vienlaikus ir nepieciešams pilnveidot normatīvo regulējumu

pašvaldību attīstības un budžeta plānošanas jomā, lai

nodrošinātu, ka budžeta plānošana (attīstības daļa) tiktu

pakārtota attīstības programmā noteiktajām prioritātēm un

uzdevumiem. Tāpat nepieciešams organizēt pilotprojektus

attīstības plānošanas un budžeta plānošanas sasaistes

uzlabošanai, kvalitatīvai līdzdalības nodrošināšanai nozaru

politiku plānošanas dokumentu izstrādē, sabiedrības iesaistes

uzlabošanai u.c.

Nepieciešams uzlabot pašvaldību attīstības plānošanas

dokumentu kvalitāti un plānošanas dokumentos noteiktā savstarpējo

saskaņotību, t.sk. sekmējot pašvaldību budžeta līdzekļu

mērķtiecīgāku izmantošanu reģionālās politikas un teritorijai

specifisku ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Šim mērķim paredzēts

sagatavot metodisku materiālu teritorijas attīstītības plānošanas

dokumentu veidošanai, tai skaitā plānošanai līdzdarbībā, un

rokasgrāmatu pašvaldību apbūves noteikumu izstrādei, kas sekmēs

normatīvisma mazināšanu un padarīs tos vieglāk lietojamus arī

iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lai nodrošinātu visu līmeņu

attīstības plānošanas dokumentu saskaņotību, investīciju

koordināciju, ieguldījumu uzraudzību, paredzēts izveidot vienotu

plānošanas, analīzes, uzraudzības un prognozēšanas rīku.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar ES fondu atbalsta

piesaisti un atbalsta sniegšanas nosacījumu izstrādi, kā arī

normatīvā regulējuma pilnveidošanu attīstības un budžeta

plānošanas sasaistei, pašvaldību attīstības programmu kvalitātes

uzlabošanai. Papildus, meklējot iespējami labākos risinājumus

pašvaldību un plānošanas reģionu darba organizācijai, jāizvērtē

jaunākās nodarbinātības formas ar mērķi mazināt speciālistu

rotāciju vai kompensēt to trūkumu, sekmēt kvalitatīvāku

komunikāciju un sadarbību starp pašvaldībām, pašvaldībām un

plānošanas reģioniem, kā arī uzlabot procesu kvalitāti.

Atbalsta rezultātā plānots uzlabot visu pašvaldību un

plānošanas reģionu kapacitāti attīstības un budžeta plānošanas,

kā arī ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību veicinošos

jautājumos.

B.3.2. uzdevums. Pašvaldību

administratīvi teritoriālās reformas īstenošana un reģionālā

pārvaldes līmeņa darbības uzlabošana

Latvijas Republikas Saeima 2019.gada 21.marta sēdē pieņēma

lēmumu Nr.139/Lm13 "Par administratīvi teritoriālās reformas

turpināšanu", kas uzliek par pienākumu turpināt 1998.gadā

iesākto administratīvi teritoriālo reformu un līdz 2021.gadam

izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās

teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām

likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē

un pieejamībā, un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus

par samērīgām izmaksām. Saeimas lēmums Nr.139/Lm13 nosaka, ka

Ministru kabinets pēc konceptuālā ziņojuma izstrādes par

administratīvi teritoriālo iedalījumu un konsultācijām ar

pašvaldībām, saskaņā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartas

5.pantu, izstrādā un līdz 2019.gada 1.decembrim iesniedz Saeimā

likumprojektu, nosakot valsts administratīvi teritoriālo

iedalījumu un tā veidus, administratīvo teritoriju izveidošanas

kritērijus, kārtību, kādā tiek pabeigta administratīvi

teritoriālā reforma un sagatavotas 2021.gada pašvaldību

vēlēšanas. Kā norādīts informatīvajā ziņojumā "Par turpmāko

rīcību administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanai"

(izskatīts Ministru kabinetā 2019.gada 5.februārī),

administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana ir nepieciešama,

lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi veikt savas

autonomās funkcijas, iedzīvotājiem tiktu nodrošināti kvalitatīvi

un izmaksu ziņā efektīvāki pakalpojumi, lai veicinātu reģionālās

un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti

ar apkārtējām funkcionālajām teritorijām un būtu iespēja turpināt

valsts pārvaldes decentralizēšanu, nododot pašvaldībām atsevišķas

valsts pārvaldes funkcijas un palielinot pašvaldību atbildību par

savas teritorijas pārvaldīšanu.

Vienlaikus deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā

Ministru kabineta iecerēto darbību Valdības rīcības plāna

225.1.pasākums uzliek par pienākumu izvērtēt otrā līmeņa

pašvaldību ieviešanas nepieciešamību. Šī pasākuma kontekstā VARAM

līdz 2020.gada 31.oktobrim jāsagatavo konceptuālā ziņojuma

projekts par otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamību,

ņemot vērā konkurētspēju un lomu reģionālās attīstības atšķirību

mazināšanā, par iespējamiem pārvaldes modeļiem, piedāvājot

variantus turpmākai rīcībai.

Apriņķu (reģionālo) pašvaldību izveide valstī nav notikusi.

Vienlaikus jau šobrīd reģionālā līmenī darbojas plānošanas

reģioni. Ņemot vērā plānošanas reģionu darbību, reģionālajā

līmenī ir saglabājami plānošanas reģioni, pilnveidojot to

funkcionālo, finansiālo un pārvaldes statusu. Attiecīgi

sagatavojot risinājumus plānošanas reģionu darbības uzlabošanai,

tiks sagatavots arī vērtējums par apriņķu (reģionālo) pašvaldību

nepieciešamību.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar:

1. administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu un

nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādi un piemērošanu;

2. reģionālā pārvaldības līmeņa funkcionālā, finansiālā un

pārvaldes statusa nostiprināšanu.

Rezultātā plānots:

‒ uzlabot pašvaldību administratīvi teritoriālo struktūru,

paaugstinot pašvaldību finansiālo un funkcionālo kapacitāti;

‒ uzlabot reģionālā pārvaldības līmeņa finansiālo un

funkcionālo kapacitāti.

B.3.3. uzdevums. Pašvaldību finanšu

sistēmas pilnveidošana

Saistībā ar pašvaldību lomu savas teritorijas izaugsmē,

nozīmīgs aspekts ir arī pašvaldību finanses - cik daudz līdzekļu

ir pašvaldības rīcībā, ko iespējams novirzīt teritorijas

attīstībai, un cik elastīgi pašvaldība var ietekmēt savu budžeta

apjomu.

Lai nodrošinātu, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas

ietvaros pašvaldībām piešķirtie līdzekļi tiktu izmantoti pēc

iespējas lietderīgāk (mērķtiecīgāk) pašvaldības izaugsmes

veicināšanai, nepieciešams noteikt, ka daļa no piešķirtā

finansējuma pašvaldībām ir jāizlieto uzņēmējdarbību vai sniegto

pakalpojumu efektivitāti veicinošiem projektiem. Šim nolūkam

nepieciešams grozīt normatīvo regulējumu par pašvaldību

budžetiem.

Lai motivētu pašvaldības, kas ir maksātājas pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fondā, nepieciešams noteikt, ka no pašvaldību

budžetu pieauguma tiek izveidota reģionālo projektu programma

vairāku pašvaldību kopīgiem projektiem. Tādējādi pašvaldības, kas

veic iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, varētu

saņemt atpakaļ vismaz daļu iemaksātā finanšu apjoma (finanšu

stimuli). Tāpat arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas

saņēmējiem būtu jābūt izvēlei - veikt individuāli noteiktos

ieguldījumus vai arī veikt iemaksas reģionālo projektu programmā,

kur reģiona ietvaros tiktu veikti nepieciešamie ieguldījumi

uzņēmējdarbību vai sniegto pakalpojumu efektivitāti veicinošajos

projektos.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar grozījumu

veikšanu normatīvajos aktos, kas reglamentē pašvaldību

finanses.

B.3.4. uzdevums. Regulējuma izstrāde

valsts budžeta dotācijai pašvaldību ES fondu projektu

līdzfinansēšanai

ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā un ES fondu

2014.-2020.gada plānošanas periodā pašvaldībām tika paredzēta

valsts budžeta dotācija ES fondu līdzfinansēto projektu

īstenošanai. Valsts budžeta dotāciju aprēķina no normatīvajos

aktos par ES fondu specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu noteiktās

minimālās nacionālā publiskā finansējuma attiecināmo izmaksu

daļas, ko iegulda pašvaldība un, kas netiek segta no projekta

pašfinansēšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem. Valsts budžeta

dotācija pašvaldībām ir viens no Reģionālās attīstības likumā

definētajiem reģionālās politikas instrumentiem. Šī atbalsta

mērķis ir atvieglot un sekmēt pašvaldību iespējas ES projektu

īstenošanā, mazinot šo iespēju atkarību no pašvaldību budžetu

kapacitātes.

Lai nodrošinātu lielāku reģionālo ietekmi šim atbalstam,

plānošanas periodā 2021.-2027.gadam nepieciešams izvērtēt

atbalsta apmēra un intensitātes diferencēšanu atsevišķajās

teritorijās vai jomās, kur tā ir nepieciešama projektu

realizācijai reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai.

Turpmākā rīcība uzdevuma izpildē saistīta ar regulējuma

izstrādi valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām

2021.-2027.gada plānošanas perioda ES fondu līdzfinansēto

projektu īstenošanai.

B.3.5. uzdevums. Paplašināt

teritoriālās statistikas klāstu un ieguves iespējas

Latvijā pēc statistikas datiem (Eurostat, CSP, Nodarbinātības

valsts aģentūra) pastāv ievērojamas ekonomiskās attīstības līmeņa

atšķirības starp plānošanas reģioniem un starp teritorijām

reģionu iekšienē. Līdz ar to ir nepieciešamība pēc detalizētas

statistiskās informācijas zemākajā teritoriālajā iedalījumā, kas

uzlabotu pašvaldībām iespējas analizēt ekonomiskos un sociālos

stāvokļus, apzināt un novērtēt pašvaldības attīstībai

nepieciešamos resursus, mērķtiecīgi plānot rīcības, investīcijas

un kvalitatīvi veikt pašvaldības attīstības plānošanu.

Statistiska, kas tiek apkopota un publicēta par valsts budžeta

līdzekļiem, ir noteikta ikgadējā Oficiālās statistikas programmā.

Tajā ietvertā informācija noteiktajā publicējamajā detalizācijā

visiem statistikas lietotājiem tiek nodrošināta bez maksas. Tomēr

līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai statistika

teritoriālā iedalījumā bija pieejama arī plānošanas reģionu,

rajonu, republikas pilsētu, novadu, pilsētu, pagastu iedalījumā.

Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu vietējo

pašvaldību līmenī, sākot ar 2010.gadu statistika teritoriālā

iedalījumā netiek publicēta pagastu iedalījumā, jo attiecīgās

administratīvās teritorijas vairāk nepastāv.

Tematiski gan pirms, gan pēc administratīvi teritoriālās

reformas īstenošanas būtiska daļa rādītāju nav bijuši pieejami pa

visiem teritoriālajiem līmeņiem, atsevišķos gadījumos teritoriāli

zemākie līmeņi, par kuriem apkopo statistiku, ir tikai

statistikas un plānošanas reģioni, kā arī republikas

pilsētas.

Statistikas pieejamība detalizētā teritoriālā griezumā

saistīta ar šādiem apsvērumiem:

‒ detalizētas informācijas nodrošināšanai novadu griezumā ir

nepieciešams būtiski palielināt statistisko apsekojumu izlases,

tādējādi ne tikai palielinot izmaksas statistikas iestādei datu

vākšanas procesā, bet arī pārmērīgi noslogojot respondentus

saistībā ar statistisko pārskatu aizpildīšanu;

‒ statistikā ir nepieciešams nodrošināt respondentu sniegto

datu konfidencialitāti, līdz ar to atsevišķa statistika zemā

teritoriālajā griezumā (novadi un republikas pilsētas) ir

konfidenciāla, it īpaši uzņēmējdarbības statistikā;

‒ dažādos reģistros glabājamās informācijas kvalitāte nav

atbilstoša statistikas nodrošināšanas vajadzībām, kas liedz šos

reģistrus kā vienīgos datu avotus izmantot datu iegūšanā, līdz ar

to nepieciešams izmantot alternatīvas metodes.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams meklēt jaunus risinājumus

reģionālās statistikas klāsta paplašināšanai, tai skaitā:

‒ kombinēt valsts reģistros esošos datus, lai iegūtu plašāku

ekonomisko statistiku, piemēram, VID un CSP pieejamos datus par

uzņēmējiem, nodarbinātību un to veiktajiem nodokļu

maksājumiem;

‒ izvērtēt iespējas izmantot jaunas metodes datu iegūšanai -

mobilo sakaru, satelītu informācijas dati u.c. risinājumi;

‒ izvērtēt iespējas uzlabot esošajos reģistros uzkrājamo datu

kvalitāti, nodrošinot reālā laika un situācijas datu

pieejamību;

‒ viens no statistikas datu iegūšanas risinājumiem varētu būt

reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un

prognozēšanas rīka izveide. To varētu attīstīt kā Reģionālās

attīstības indikatora moduļa (https://raim.gov.lv/) vai CSP rīku

būtisku uzlabojumu. Ar to būs iespēja krietni tuvināties mērķim -

datos balstītā pārvalde (politika).

Bez minētā nepieciešams nodrošināt pēc iespējas automatizētu

statistikas ievākšanu, apstrādi un publicēšanu, piemēram, auto

kustības intensitāti mērīt ar sensoriem, finanšu atskaites

automātiski sagatavot no grāmatvedības programmām.

Visa informācija pēc iespējas ir publicējama atvērto datu

formātā Atvērto datu portālā (ADP). Īstenojams princips

"atvērts pēc noklusējuma" jeb datu turētājam ir

jāpierāda, kāpēc informācija netiek publicēta, nevis kādam

jāpamato publicēšanas nepieciešamība.

Turpmākā rīcība:

1. priekšlikumu sagatavošana sadarbībā ar LPS un CSP par

nepieciešamajiem statistikas datiem pēc iespējas zemākā

detalizācijas līmenī, atspoguļojot datus pašvaldību līmenī

(republikas pilsētu un novadu, kā arī to pagastu, pilsētu un

ciemu līmenī), kā arī risinājumu rašana nepieciešamo datu

nodrošinājumā;

2. reģionālās politikas plānošanas, novērtēšanas, kontroles un

prognozēšanas rīka izveide, tai skaitā izvērtējuma veikšana un

priekšlikumu sagatavošana, sadarbībā ar CSP, Ekonomikas

ministriju un VRAA, par Oficiālās statistikas portāla un

Reģionālās attīstības indikatoru moduļa iespējamiem integrācijas

scenārijiem, lai nodrošinātu minēto sistēmu kopdarbību, kas būtu

pamats kopīgai karšu un statistikas portāla izveidei, kā arī

reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas

pilnveidei.

Rezultātā plānots paplašināt teritoriālās statistikas klāstu

teritoriju attīstības analīzes vajadzībām, pilnveidojot

reģionālās attīstības uzraudzības, novērtēšanas un prognozēšanas

procesu.

B.3.6. uzdevums. Plašākas

sabiedrības iesaiste reģionālās politikas mērķu sasniegšanā

Lai sekmīgi īstenotu reģionālo politiku, teritoriju attīstības

jautājumu risināšanā ļoti nozīmīga ir plašākas sabiedrības, īpaši

uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības grupu un ikviena iedzīvotāja

iesaiste. Šī iesaiste galvenokārt notiek vietējā līmenī un ir

brīvprātīga, atskaitot normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības

iesaistīšanas prasības.

Sadarbība ar vietējā līmeņa partneriem ir būtiska, jo tā dod

iespēju izveidot savstarpēju uzticēšanos starp vietējo pārvaldi

un sabiedrību attīstības virzīšanā un mobilizēt izaugsmei

nepieciešamos (fiziskos, intelektuālos, finansiālos u.c.)

resursus vietējo un reģionālo attīstības mērķu īstenošanai.

Aktīvi un kvalitatīvi iesaistoties vietējai sabiedrībai,

teritorijas attīstības plānošanas dokumenti top kā iedzīvotāju,

uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības grupu vienošanās par kopēju

teritorijas attīstības redzējumu, kas tiek īstenots teritorijā un

kura sekmēšanā tie piedalās, kas ir būtisks priekšnoteikums tā

veiksmīgai ieviešanai. Vienlaikus, šādā veidā izstrādāts vietējās

pašvaldības attīstības redzējums ir patiesi vērsts uz tās

iedzīvotāju vajadzībām.

Līdz ar to nozīmīgi ir sekmēt vietējo pašvaldību atvērtību

šādai sadarbībai - gan vietējo teritorijas attīstības plānošanas

dokumentu izstrādē un ieviešanā, iesaistot sabiedrību ideju

radīšanā un īstenošanā un sniedzot atbalstu sabiedrības virzītām

iniciatīvām, gan pašvaldības ikdienas darbā tās funkciju izpildē

(piemēram, pakalpojumu nodrošināšanā) un teritorijas attīstības

sekmēšanā.

Lai arī ir sastopami daudzi labās prakses piemēri sabiedrības

iesaistes teritoriju attīstības veicināšanā, pastāv virkne

izaicinājumu, kas saistīti gan ar pašvaldību un sabiedrības grupu

pasivitāti, zināšanu un motivācijas trūkumu īstenot sabiedrības

iesaistes aktivitātes (detalizētāk sk. 1.pielikumu). Būtiski,

lai, balstoties uz normatīvajiem aktiem61, pašvaldības

sekmētu kvalitatīvu sabiedrības līdzdalību, tai skaitā izmantojot

konsultatīvās aptaujas, un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību

vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, tai skaitā rīkojot vietējo

pašvaldību referendumus, gūstot no vietējās sabiedrības

ieguldījuma maksimālu labumu vietējo attīstības procesu

veicināšanā un sekmējot sabiedrības uzticību un apmierinātību ar

pašvaldības darbu.

Liela nozīme ir brīvprātīgām sabiedrības iniciatīvām, kas

vērstas uz vietējās sabiedrības vajadzībām, apkārtējās vides

sakārtošanu, pakalpojumu nodrošināšanu, uzņēmējdarbības

veicināšanu un citām aktivitātēm. Nereti tieši vietējā sabiedrība

var visveiksmīgāk risināt konkrētā pašvaldības teritorijā

aktuālas iedzīvotāju vajadzības. Tādēļ ir būtiski nodrošināt

atbalstu sabiedrības iniciatīvu īstenošanai, vienlaikus veicinot

multifondu pieejas attīstīšanu Latvijā, integrējot dažādus

finanšu resursus vietējo iniciatīvu īstenošanā. Šajā kontekstā

svarīgi sekmēt sadarbību starp pašvaldībām un pilsoniskās

sabiedrības grupām (tai skaitā vietējās rīcības grupas, ciemu

kopienas), panākot lielāku koordināciju un savstarpēju

papildinātību starp pašvaldības un vietējās sabiedrības grupas

plānotajām aktivitātēm teritorijas attīstības sekmēšanai.

Vienlaikus ir būtiski ieviest līdzdalības budžetu, ļaujot

pašvaldību iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā par

nepieciešamajām izmaiņām pašvaldībā un nepastarpināti izlemt par

pašvaldības finansējuma sadales prioritātēm (sagatavojot

priekšlikumus projektu idejām). Tādā veidā tiks veicināts

caurspīdīgums attīstības plānošanas procesā un sabiedrības

uzticības līmenis pašvaldībām. Vienlaikus iedzīvotāji tiks

motivēti maksāt nodokļus, lai palielinātu finansējuma apjomu, kas

varētu tikt novirzīts līdzdalības budžetam. Šajā kontekstā

svarīgi, lai pašvaldības skaidri nokomunicē iesaistes nosacījumus

un rezultātus, kā arī sniedz konsultatīvu atbalstu projektu ideju

sagatavošanā.

Ir nepieciešams paaugstināt vietējo pašvaldību kapacitāti

attīstības plānošanā un sabiedrības līdzdalības veicināšanā (tai

skaitā nodrošinot kompetenci par sabiedrības līdzdalības

jautājumiem, īstenojot proaktīvas sabiedrības līdzdalības

aktivitātes ārpus attīstības plānošanas dokumentu izstrādes

procesiem). Vienlaikus, lai partnerības darbotos efektīvi, ir

nepieciešams paaugstināt arī pārējo partneru, tai skaitā

pilsoniskās sabiedrības grupu, kapacitāti, izglītojot un

uzlabojot to prasmes plānot teritorijas attīstību (radoši

risinājumi), komunicēt par savu redzējumu, uzlabojot tehniskās

zināšanas par projektu sagatavošanu, tehnoloģiskajiem

risinājumiem u.c. Sabiedrības izglītošanai tiks sniegts metodisks

atbalsts dažādu sabiedrības grupu kapacitātes celšanai

līdzdalības pasākumos, tai skaitā ciemu/kopienu attīstības plānu

vadlīniju izstrādei, izplatīšanai un piemērošanai praksē.

Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna un

Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai ietvaros tiks

nodrošinātas atbalsta iespējas vietējo rīcības grupu stratēģiju

un projektu īstenošanai (pašvaldību attīstības programmas

papildinošas rīcības kompleksai teritoriju attīstībai).

Turpmākā rīcība saistīta ar nepieciešamo izmaiņu normatīvajos

aktos veikšanu līdzdalības budžeta ieviešanai Latvijā, tai skaitā

definējot pamatnosacījumus līdzdalības budžeta mehānismam un

veicot metodisku atbalstu (izglītojošas un motivējošas

aktivitātes) pašvaldībām un vietējām kopienām līdzdalības budžeta

ieviešanā. Vienlaikus nepieciešamības gadījumā jāizvērtē

tiesiskais regulējums par to, kā (1) pašvaldības iesaista

sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, gūstot no iesaistes

procesa maksimālu labumu, veicinot sabiedrības iniciatīvas un to

īstenošanu, kā arī sekmējot sabiedrības uzticību un apmierinātību

ar pašvaldības darbu, (2) atbalstīt pilsoniskās sabiedrības grupu

un iedzīvotāju iniciatīvas, lai nerastos interešu konflikti un

nepārskatāmas procedūras. Papildus jāidentificē un jāizplata labā

prakse par tiesiskā regulējuma piemērošanu (tai skaitā dokumentu

un datu pieejamība iedzīvotājiem).

Rezultātā tiks palielinātas atbalsta iespējas sabiedrības

virzītām iniciatīvām, papildinot pašvaldību veiktās aktivitātes

teritorijas attīstībai.

B.3.7. uzdevums. Pašvaldības

administratīvo un pakalpojumu sniegšanas procesu modernizācija un

digitalizācija, digitālo risinājumu koplietošana

Tā kā pastāv atšķirība starp vēlamo un faktisko elektroniski

pieteikto pakalpojumu īpatsvaru, būtu jāapzina un aktīvāk

jākomunicē ar mērķgrupām, kurām ir saistoša attiecīgo pakalpojumu

pieteikšana elektroniski, tā palielinot iedzīvotāju

digitālpratību un samazinot digitālo plaisu. Vēl arvien 52%

Latvijas iedzīvotāju trūkst nepieciešamo digitālo

prasmju62, kas ir nopietns šķērslis uzņēmējiem un

iedzīvotājiem digitālo tehnoloģiju izmantošanā.

Attiecībā uz fizisko un juridisko personu apkalpošanu

galvenais mērķis ir pakalpojumu nodrošināšana primāri digitāli un

proaktīvā veidā. Fizisko personu apkalpošanā kā sekundārais

kanāls izmantojami dažādās formās asistētie e-pakalpojumi un

tikai pēc tam klātienes apkalpošana. Pāreja uz e-pakalpojumu

izmantošanu pilnā apmērā rekomendējama attiecībā uz juridisko

personu apkalpošanu, pēc labās prakses iekļaujot e-pakalpojumu

papildināšanu ar pakalpojumiem klātienē personu grupām, kas

dažādu iemeslu dēļ nelieto internetu. Pakalpojumi jāsniedz pēc

iespējas proaktīvi, piemēram, pašvaldības pabalsts jāizmaksā pēc

notikuma iestāšanās bez paša cilvēka iesaistes. Pakalpojumu

pārveides process balstās uz valsts pārvaldes darbinieku un

amatpersonu pieredzes paplašināšanu un digitālo prasmju

pilnveidošanu, līdz ar to nepieciešamas regulāras apmācības.

Nepieciešams izvērtēt risinājumus pašvaldību IKT kompetenču

centru izveidei un darbības nodrošināšanai, kā iespēju

pakalpojumu attīstībai un pieejamībai.

Svarīgi ir veicināt iestāžu starpnozaru sadarbību, nosakot

valstī vienotu pieeju un principus datu apmaiņas organizēšanai,

lai optimizētu valsts un pašvaldību iestāžu darbību.

Lai nodrošinātu augstākminēto, uzmanība jāpievērš IKT rīku

izmantošanai, piemēram:

‒ pašvaldību darbinieku pieeja citu iestāžu datiem un plāniem

attiecībā uz šīs pašvaldības teritoriju ērti pārskatāmā formā,

piemēram, valsts nozīmes ceļu remonti, meliorācija;

‒ visu pašvaldības informācijas sistēmu savietojamība ar

Valsts informācijas sistēmu savietotāju (VISS) informācijas

apmaiņai ar citām sistēmām, tai skaitā automatizēta statistikas

izgūšana un publicēšana no pašvaldību informācijas sistēmām. Visu

datu pieejamība biznesa analītikas rīkiem.

Šobrīd vidēja termiņa pamatdokuments rīcībpolitikai

informācijas sabiedrības attīstības jomā ir Informācijas

sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014-2020.gadam.

Turpmāk tiks izstrādāts jauns vidēja termiņa plānošanas

dokuments IKT jomas prioritāšu noteikšanai un informācijas

sabiedrības politikas turpināšanai.

Rezultātā plānots:

1. palielināt pašvaldību skaitu, kas izmanto koplietošanas

pakalpojumus, tai skaitā unificētos pakalpojumus;

2. palielināt klientu skaitu, kas apkalpoti elektroniski

neklātienē no kopējā pašvaldības sniegto pakalpojumu skaita;

3. izstrādāt Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmu,

izveidojot iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldības

institūcijām ērtu, viegli saprotamu centralizētu risinājumu

valsts un pašvaldību piešķirto atvieglojumu administrēšanai.