Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. un 4. panta un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam

nerada nelabvēlīgas sekas atlaistajai pašvaldības domei.

1Tiesvedības turpināšana lietā šajā daļā saskaņā ar Satversmes

2tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu nav iespējama.

3Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

4Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta

5un Domes atlaišanas likuma 4. panta atbilstību Satversmes 1. un

6101. pantam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas

7likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.

813.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar Domes

9atlaišanas likuma 1. pantu (turpmāk - apstrīdētā norma), uz kura

10pamata tā atlaista, ir pārkāpts Satversmes 1. un 101. pantā

11ietvertais pašvaldības princips un samērīguma princips.

12Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka situācijā, kad ir

13apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan Satversmes 1. pantā

14ietvertajam samērīguma principam un pašvaldības principam, gan

15Satversmes 101. pantam, vērtējama normas atbilstība abām šīm

16Satversmes normām to kopsakarā (sal.: Satversmes tiesas 2020.

17gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 19.

18punkts).

19Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

20apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

21101. pantu.

2214. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir

23neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir

24secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

25atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp pašvaldības

26princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā (piemēram,

27Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

282016-23-03 15.1. punkts). No demokrātiskas tiesiskas valsts

29pamatnormas atvasināms arī pienākums visām valsts institūcijām

30savā darbībā ievērot samērīguma principu. Samērīguma princips ir

31viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem

32tiesību principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts

33varu, katrā konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk.

34Satversmes tiesas 2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr.

352018-09-0103 14.3. punktu).

36Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam pilsonim ir

37tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un

38pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības

39ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

40pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas

41Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības

42likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

43Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda." Satversmes 101.

44pantā ir nostiprinātas ne vien personas pamattiesības, proti,

45tiesības vēlēt pašvaldību, un no tām izrietošās tiesības

46piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību

47palīdzību, bet arī - atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam -

48pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statuss kopumā

49(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par

50tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu).

51Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji

52iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā, un

53Satversmes 1. un 101. pantā ietvertais pašvaldības princips ir

54tiesiskais pamats pašvaldību institucionālajai pastāvēšanai un

55funkcionālajai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība

56institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko

57lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais

58orgāns - dome - ir pašvaldības domes vēlēšanās demokrātiski tieši

59leģitimēts. Savukārt funkcionālajā aspektā pašvaldības princips

60ietver noteiktu pašpārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanu.

61Valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības

62principam ir organizējama subsidiāri, proti, vietēja rakstura

63vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

64pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal.:

65Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

662017-32-05 11. punkts un 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā

67Nr. 2022-17-01 18.1. punkts). Pašvaldības principa saturu

68konkretizē Eiropas Vietējo pašvaldību harta (turpmāk - Harta), un

69saskaņā ar tās 3. panta 1. punktu vietējā pašvaldība nozīmē

70vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās

71regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju

72interesēs un būt par to atbildīgai.

73Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldības kā

74atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas īsteno valsts

75pārvaldi un organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes

76sistēmā. Tādējādi saskaņā ar Satversmes 58. pantu tās ir padotas

77Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29.

78jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 12. punktu).

79No Satversmes izriet valsts pienākums nodrošināt vienotu

80valsts pārvaldes organizāciju un gādāt par to, lai valsts

81pārvalde darbotos tiesiski, efektīvi un sabiedrības interesēs. No

82tiesiskas valsts principa pašvaldībai izriet pienākums savā

83darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām, bet valstij -

84pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā šo padotību

85ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota

86(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

87Nr. 2017-32-05 14. punktu). Ņemot vērā pašvaldību tiesisko

88statusu, to padotība Ministru kabinetam ir ierobežota. Arī Hartas

paredz, ka pār vietējo varu var tikt veikta

1administratīvā pārraudzība likumā noteiktos gadījumos un saskaņā

2ar likumā noteiktu procedūru.

3Pašvaldību pārraudzības īstenošanai un to darbības tiesiskuma

4vērtēšanai Pašvaldību likumā paredzēti vairāki pašvaldības

5darbības pēckontroles līdzekļi, tostarp pašvaldības domes

6atlaišana (sal:. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

7sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punkts). Demokrātiskā

8tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt

9pieņemts patvaļīgi, pamatojot to tikai ar politiskiem

10apsvērumiem, bet šāda likuma pieņemšanas pamatā jābūt arī

11konkrētiem faktiem un to juridiskam vērtējumam (sal.:

12Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr.

132020-16-01 21. punkts). Turklāt pašvaldības domes atlaišanai

14ir jābūt izņēmuma līdzeklim, kuru piemēro tikai tad, ja

15pašvaldības darbība tiek traucēta (sk.: Recommendation

16of the Committee of Ministers to member States on supervision of

17local authorities' activities (Adopted by the Committee of

18Ministers on 4 April 2019 at the 1343rd meeting of the

19Ministers' Deputies). Pieejams: rm.coe.int). Tas ir galējais

20pašvaldības domes darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis,

21kura piemērošanai ir vissmagākās tiesiskās sekas, jo tā

22piemērošanas rezultātā tiek atlaista demokrātiski ievēlēta

23institūcija (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra

24sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 20. punktu). Ar pašvaldības

25domes atlaišanu tiek skartas pašvaldības tiesības ar domes

26starpniecību īstenot savu pašpārvaldi un nodrošināt tai tiesību

27aktos noteikto no Satversmes 1. un 101. pantā ietvertā

28pašvaldības principa izrietošo funkciju un uzdevumu izpildi.

29Ar apstrīdēto normu ir atlaista

30Pieteikuma iesniedzēja, tādējādi Rēzeknes valstspilsētas

31pašvaldībai ir liegtas no Satversmes 1. un 101. pantā ietvertā

32pašvaldības principa izrietošās tiesības ar demokrātiski

33ievēlētas institūcijas - domes - starpniecību īstenot savā

34teritorijā pašpārvaldi un izlemt tās kompetencē esošos

35jautājumus.

3615. Lai nodrošinātu tiesiskas valsts principa

37ievērošanu un sekmētu tiesisko noteiktību, likumdevējs ir

38noteicis kārtību, kādā notiek pašvaldības domes atlaišana.

39Pašvaldību likuma 70. pantā ir noteikta gan pašvaldības domes

40atlaišanas procesuālā kārtība, gan gadījumi, kad Saeima ar likumu

41var atlaist pašvaldības domi.

42Apstrīdētā norma pieņemta, pamatojoties uz Pašvaldību likuma

4370. panta pirmās daļas 1. punktu. Tātad, lai vērtētu apstrīdētās

44normas atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Satversmes tiesai

45ir jānoskaidro:

461) vai ir ievērota tiesību normās, tostarp Pašvaldību likumā

47un Saeimas kārtības rullī, noteiktā pašvaldības domes atlaišanas

48procesuālā kārtība;

492) vai ir iestājies Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas

501. punktā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai;

513) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā

52pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija

53nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī (sal.: Satversmes

54tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 22.

55punkts).

5616. Vispirms Satversmes tiesai jāvērtē, vai apstrīdētā

57norma ir pieņemta, ievērojot tiesību normās, tostarp Pašvaldību

58likumā un Saeimas kārtības rullī, noteikto pašvaldības domes

59atlaišanas procesuālo kārtību.

60Saskaņā ar Pašvaldību likuma 70. panta otro daļu likumprojektu

61par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pēc savas

62iniciatīvas vai pamatojoties uz ģenerālprokurora priekšlikumu.

63Ministru kabineta 2024. gada 7. maija sēdē tika atbalstīts Vides

64aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais

65Likumprojekts, un tas tika iesniegts Saeimai. Saeimā

66Likumprojekts izskatīts trijos lasījumos. Domes atlaišanas likums

67pieņemts 2024. gada 20. jūnijā, izsludināts 2024. gada 1. jūlijā

68oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 125A un

69stājies spēkā 2024. gada 2. jūlijā.

70Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

71tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta

72tiesību normās noteiktajā kārtībā.

73Līdz ar to, pieņemot apstrīdēto

74normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes

75atlaišanas procesuālā kārtība.

7617. Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai bija iestājies

77Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais

78pamats pašvaldības domes atlaišanai.

79Atbilstoši Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktam

80Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai

81pārkāpj Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus,

82likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas

83spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības

84tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas

85darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus. Tādējādi

86minētā norma kopumā vērsta uz to, lai pašvaldības darbībā tiktu

87nodrošināta Satversmē nostiprinātā tiesiskuma principa

88ievērošana. Turklāt atbilstoši pašvaldības principam pašvaldības

89domes atlaišanas pamatā ir jābūt tādam pārkāpumam, kas ir

90atzīstams par būtisku (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 3.

91decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 24.1. punkts).

9217.1. Apstrīdētajā normā ir norādīti normatīvie akti -

93Likums par budžetu un finanšu vadību, likums "Par pašvaldību

94budžetiem" un Pašvaldību likums -, kuru pārkāpumus esot

95pieļāvusi Pieteikuma iesniedzēja. Savukārt izvērsts tās

96atlaišanas pamatojums ietverts Likumprojekta anotācijā un tajā

97norādītajos dokumentos.

98Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Vides aizsardzības un

99reģionālās attīstības ministrija veica Pieteikuma iesniedzējas

100pārraudzību Pašvaldību likumā noteikto pilnvaru ietvaros un

101konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzēja ir apzināti rīkojusies

102pretēji tiesību normām saistībā ar pašvaldības 2023. gada budžeta

103izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024. gada budžeta

104izstrādi un pieņemšanu. Pamatojoties uz Valsts kontroles 2023.

105gada revīzijā secināto un Finanšu ministrijas veiktās pašvaldību

106finansiālās darbības analīzes rezultātā secināto, ir konstatēts,

107ka Pieteikuma iesniedzēja nav pietiekami vērtējusi pašas uzņemtās

108saistības un to izpildei nepieciešamo finansējumu, kā arī nav

1092023. gada budžetā iekļāvusi pašvaldības darbinieku atalgojumam

110un apkures izdevumiem nepieciešamos finanšu līdzekļus visiem

111saimnieciskā gada mēnešiem. Pašvaldības budžetā 2023. gadā bija

112izveidojies iztrūkums, taču Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības

113dome nesniedza korektu informāciju par iztrūkuma apmēru un

114rašanās iemesliem. Savukārt 2024. gada budžetu Pieteikuma

115iesniedzēja pieņēma vairāk nekā divas nedēļas pēc Likuma par

116budžetu un finanšu vadību 41. panta 2.1 daļā noteiktā

117termiņa, turklāt tas nav izstrādāts atbilstoši budžeta mērķim un

118nav bijis sabalansēts.

11917.2. Pašvaldības budžets ir saistīts ar valsts budžetu

120un ir daļa no valsts konsolidētā budžeta. Valsts budžets un

121pašvaldību budžeti ir kopējās valsts publisko finanšu sistēmas

122sastāvdaļas. No Satversmes 66. panta, kas reglamentē valsts

123budžeta sastādīšanu, izriet pienākums gādāt par ilgtspējīga

124valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu. Proti, lemjot par

125valsts budžetu, ilgtermiņā ir jānodrošina līdzsvars starp valsts

126ekonomiskajām iespējām un visas sabiedrības labklājību (sk.

127Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr.

1282011-11-01 17.5. punktu).

129Satversmes 66. pants ietver arī vairākus valsts budžeta

130tiesību konstitucionālos principus. Saskaņā ar budžeta pilnīguma

131principu tajā aptverami un atspoguļojami visi konkrētie noteiktā

132gadā gaidāmie ieņēmumi un plānotie izdevumi. Tāpat Satversmes 66.

133pantā ietverts pienākums budžeta sastādīšanā ievērot

134saimnieciskumu. Savukārt atbilstoši budžeta realitātes principam

135budžetam jābūt, cik vien tas iespējams, atbilstošam faktiskajai

136valsts ekonomiskajai situācijai. Budžeta izstrādē jāievēro arī

137budžeta patiesuma princips, kas aizliedz apzināti iekļaut budžetā

138tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti

139uz acīmredzami kļūdainiem pieņēmumiem (prognozēm) vai aprēķiniem,

140proti, ar faktisko situāciju nesaistītiem aprēķiniem. Budžetā

141atspoguļojami pareizi un pēc iespējas detalizēti dati. Tas gan

142neizslēdz iespēju saprātīgi prognozēt, ka izdevumi būs mazāki vai

143ieņēmumi lielāki (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 29.

144oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 21.2. un 21.3.

145punkts).

146Pašvaldības budžets ir līdzeklis pašvaldības politikas

147īstenošanai ar finansiālām metodēm, kā arī pamats pašvaldības

148autonomo funkciju izpildei. Lai gan pašvaldībai ir tiesības

149patstāvīgi veidot un apstiprināt savu budžetu un tādējādi ir

150autonomija lemt par savu finanšu pārvaldību, šo tiesību

151īstenošanā pašvaldībai ir pienākums rīkoties likuma ietvaros

152(sal.: Satversmes tiesas 1998. gada 23. februāra sprieduma

153lietā Nr. 04-04(97) secinājumu daļas 1. punkts). Tā kā

154pašvaldības budžets ir daļa no valsts budžeta, pašvaldībai

155budžeta sastādīšanā ir pienākums ievērot arī Satversmes 66. pantā

156ietvertos konstitucionālos budžeta sastādīšanas principus.

15717.2.1. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pieteikuma

158iesniedzēja, izstrādājot un apstiprinot Rēzeknes valstspilsētas

159pašvaldības 2023. gada budžetu, ir pārkāpusi Likuma par budžetu

160un finanšu vadību 1. panta otro daļu un 7. panta pirmās daļas 2.

161punktu, kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2.

162pantu.

163Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa definē

164budžeta mērķi - noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami

165pašvaldībām to pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar

166likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie

167līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Savukārt

168likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. pants paredz, ka

169pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu

170apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un

171brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi

172paredzēti. Minētajās normās ietverts arī budžeta pilnīguma

173princips, saskaņā ar kuru pašvaldībām ir pienākums iekļaut

174budžetā visus noteiktam saimnieciskajam gadam konkrēti paredzētos

175ieņēmumus un izdevumus.

176Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 7. panta pirmās daļas

1772. punkts, kurš paredz, ka pamatbudžets ir budžeta daļa, kas

178ietver apropriācijas visiem pašvaldības izdevumiem, kurus

179paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem, ietver pašvaldības

180pienākumu pamatbudžetā iekļaut visus tos izdevumus, kurus

181paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem.

182Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta

183izstrādes un pieņemšanas laikā bija spēkā Rēzeknes pilsētas domes

1842005. gada 1. septembra saistošie noteikumi Nr. 13 "Rēzeknes

185valstspilsētas pašvaldības nolikums". To 2. punkts noteica,

186ka dome izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saskaņā ar šo

187noteikumu 5.1. apakšpunktu un 24. punktu astoņi pašvaldības domes

188deputāti darbojās Finanšu un budžeta komitejā, kuras kompetencē

189ietilpa pašvaldības budžeta projekta sagatavošanas vadība,

190atzinuma sniegšana par budžeta projektu un pašvaldības budžeta

191projekta iesniegšana izskatīšanai domes sēdē. Savukārt saskaņā ar

192Rēzeknes pašvaldības domes 2022. gada 10. novembra noteikumiem

193"Par budžeta un kapitālinvestīciju programmas procesu

194Rēzeknes valsts pilsētas pašvaldībā" pirms budžeta nodošanas

195izskatīšanai Finanšu un budžeta komitejā tas tiek izskatīts

196Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupā

197(turpmāk - Budžeta vadības grupa) (sk. Valsts kontroles

198revīzijas starpziņojumu "Vai Rēzeknes budžeta un finanšu

199vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam?", 2023,

2008., 9. lpp. Pieejams: lrvk.gov.lv).

201No Valsts kontroles revīzijas ziņojuma konstatējams, ka jau

2022023. gada 5. janvārī Budžeta vadības grupas sēdē Rēzeknes

203valstspilsētas pašvaldības domes Finanšu pārvaldes vadītāja

204klātesošos informēja par to, ka darbinieku atlīdzības izdevumu un

205siltumenerģijas izdevumu 11 mēnešiem aprēķinā ir budžeta deficīts

206- 8,1 miljons euro. Pašvaldības domes izpilddirektors

207ierosināja Finanšu pārvaldei aprēķināt iespējamo izdevumu

208samazinājumu un pašvaldības institūcijām pārskatīt tāmes

209atbilstoši maksimāli pieļaujamiem izdevumiem. Budžeta vadības

210grupas 2023. gada 17. janvāra sēdē vairākas pašvaldības

211institūcijas pēc izdevumu korekcijas norādīja uz to, ka budžeta

212izdevumos nav ieplānota darbinieku atlīdzība vairākiem mēnešiem.

213Valsts kontrole ir secinājusi, ka Rēzeknes valstspilsētas

214pašvaldības 2023. gada budžeta projektā, kas tika virzīts

215turpmākai izskatīšanai un apstiprināšanai, atsevišķās izdevumu

216pozīcijās - pašvaldības institūciju darbinieku atlīdzība un

217apkure - nebija iekļauti nepieciešamie finanšu līdzekļi vismaz

218trim mēnešiem, turklāt budžeta deficīts faktiski bija lielāks

219nekā pašvaldības aprēķinātais - 8,68 miljoni euro. Tāpat

220mērķdotācijas, kuras piešķir Izglītības un zinātnes ministrija,

221budžetā tika iekļautas tikai astoņiem mēnešiem, nevis visam

222saimnieciskajam gadam, kā tas paredzēts Likuma par budžetu un

223finanšu vadību 6. pantā. Izdevumu pozīcija siltumenerģijai

224nepamatoti samazināta par vismaz 0,62 miljoniem euro, un

225nebija paredzēti nepieciešamie līdzekļi pēdējiem 2023. gada

226mēnešiem (sk. Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu

227"Vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša

228normatīvajos aktos noteiktajam?", 2023, 10., 13.-15. lpp.

229Pieejams: lrvk.gov.lv). Tomēr 2023. gada 7. februārī Rēzeknes

230valstspilsētas pašvaldības budžeta projekts Finanšu un budžeta

231komitejā tika atbalstīts un iesniegts izskatīšanai domes sēdē

232(sk. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes Finanšu un

233budžeta komitejas 2023. gada 7. februāra sēdes protokolu Nr. 10.

234Pieejams: rezekne.lv). Pieteikuma iesniedzēja 2023. gada 10.

235februārī apstiprināja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

236saistošos noteikumus Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas

237pašvaldības budžetu 2023. gadam" (sk. Rēzeknes

238valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 10. februāra sēdes

239protokolu Nr. 60. Pieejams: rezekne.lv).

240Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Rēzeknes valstspilsētas

241pašvaldības 2023. gada budžeta pieņemšanas laikā nebija

242acīmredzams tas, ka atsevišķās izdevumu pozīcijās nav ietverti

243visi nepieciešamie līdzekļi. Tas, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

244prognozējusi visus nepieciešamos līdzekļus, neesot uzskatāms par

245būtisku pārkāpumu.

246Satversmes tiesa atzīst, ka budžeta izpildes laikā var rasties

247neplānoti izdevumi, kurus iepriekš nebija iespējams prognozēt.

248Taču, pretēji Pieteikuma iesniedzējas norādītajam, no Valsts

249kontroles 2023. gada revīzijā konstatētā ir secināms, ka jau

2502023. gada budžeta izstrādes laikā bija zināms, ka tajā nav

251paredzēti visi pašvaldībai konkrētās izdevumu pozīcijās

252nepieciešamie līdzekļi. Uz to Budžeta vadības grupas uzmanību

253bija vērsušas arī vairākas pašvaldības institūcijas.

254Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka iemesli, kuru dēļ budžets

255tika apstiprināts, lai gan tajā nebija iekļauti visi pašvaldības

256izdevumiem nepieciešamie finanšu līdzekļi, bija saistīti

257galvenokārt ar pašvaldības domē pieņemto budžeta sagatavošanas

258kārtību. Proti, tā bijusi necaurskatāma un sadrumstalota.

259Pieteikuma iesniedzēja atsaucas uz revīzijas ziņojumā secināto,

260ka Finanšu un budžeta komitejai tiek iesniegts Budžeta vadības

261grupā sagatavotais budžeta projekts un tam atbilstošs

262pavadraksts. Tādējādi varot pastāvēt risks, ka Finanšu un budžeta

263komitejas deputāti, kuri nav iesaistīti Budžeta vadības grupas

264darbībā un nav piedalījušies visās šīs grupas sēdēs, nesaņem

265pilnīgu informāciju par institūciju budžeta pieprasījumiem un to

266vajadzībām, budžeta izstrādes un precizēšanas procesu un budžetā

267iekļauto ieņēmumu un izdevumu pamatojumu.

268No pašvaldības principa izriet pašvaldības pienākums noteikt

269savu pārvaldības kārtību. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta

270pirmās daļas 1. punktu pašvaldības dome izdod pašvaldības

271nolikumu, kurā noteikta pašvaldības darba organizācija. Tādējādi

272pašvaldība uzņemas atbildību par tās lēmumu pieņemšanas kārtību.

273Līdz ar to pašvaldības dome normatīvajiem aktiem neatbilstoša

274budžeta apstiprināšanu nevar attaisnot ar trūkumiem pašvaldības

275noteiktajā budžeta izstrādes un apstiprināšanas kārtībā.

276Tāpat no pašvaldības principa ir atvasināms arī pašvaldības

277domes deputātu pienākums piedalīties domes darbā, tostarp

278sagatavoties domes sēdēm un būt informētiem par lēmumu

279pieņemšanu. No Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 5. panta

280otrās daļas 6. punkta un 9. panta pirmās daļas 3., 4. un 5.

281punkta izriet katra domes deputāta tiesības iegūt informāciju un

282uzdot jautājumus, tāpēc arī tiem pašvaldības domes deputātiem,

283kuri nebija iesaistīti Budžeta vadības grupā, bija tiesības un

284arī pienākums iepazīties ar visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo

285informāciju. Turklāt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

2862023. gada 23. augusta ārkārtas sēdē Rēzeknes valstspilsētas

287pašvaldības izpilddirektors sniedza informāciju, ka visi domes

288deputāti 2023. gada budžeta izstrādes laikā saņēmuši pašvaldības

289institūciju budžeta tāmes, kopsavilkumus un paskaidrojumus

290(sk.: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes ārkārtas sēde

29123.08.2023. Pieejams: rezekne.lv).

292Ņemot vērā minēto, secināms, ka visu pašvaldībai nepieciešamo

293līdzekļu neiekļaušana atsevišķās pašvaldības 2023. gada budžeta

294izdevumu pozīcijās nav saistīta ar Pieteikuma iesniedzējas

295saprātīgām prognozēm par saimnieciskajam gadam nepieciešamo

296izdevumu apmēru. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja, izstrādājot un

297apstiprinot pašvaldības 2023. gada budžetu, nav ievērojusi

298pašvaldību budžeta plānošanas un izstrādes pamatprasības, budžeta

299pilnīguma un patiesuma principus un ir pārkāpusi likuma "Par

300pašvaldību budžetiem" 2. pantu un Likuma par budžetu un

301finanšu vadību 1. panta otro daļu un 7. panta pirmās daļas 2.

302punktu.

30317.2.2. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pieteikuma

304iesniedzēja pārkāpusi likuma "Par pašvaldību budžetiem"

30522. panta pirmo daļu un likuma "Par valsts budžetu 2023.

306gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 36.

307panta ceturto daļu. Šo tiesību normu pārkāpumi tiek saistīti ar

308to, ka pašvaldība uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma, kā

309arī nolēmusi ņemt ilgtermiņa aizņēmumu investīcijas projekta

310īstenošanai, taču nav atbildusi noteiktajiem nosacījumiem un

311aizņēmums tai netika piešķirts.

312Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.

313panta pirmo daļu pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var

314ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa

315saistības, un pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība

316uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību

317izpildes finansējuma avoti. Savukārt likuma "Par valsts

318budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.

319gadam" 36. panta ceturtā daļa paredz nosacījumu aizņēmuma

320saņemšanai vai galvojuma sniegšanai Eiropas Savienības fondu un

321pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētam projektam un

322Eiropas Atveseļošanas fonda finansētam projektam.

3232022. gada 13. septembrī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

324parakstīja jaunu būvdarbu līgumu par Eiropas Savienības

325līdzfinansētā projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide

326tūrisma attīstībai" īstenošanu par summu 8,2 miljoni

327euro. Kā norādīts Likumprojekta anotācijā, līguma

328slēgšanas brīdī šā projekta īstenošanai 2022. gada budžetā bija

329paredzēti tikai 3,8 miljoni euro un Pieteikuma iesniedzēja

330nebija lēmusi par aizņēmuma ņemšanu. Lēmumu par aizņēmuma ņemšanu

3313,35 miljoni euro šā projekta īstenošanai Pieteikuma

332iesniedzēja pieņēma 2023. gada 25. maijā. Tādējādi Rēzeknes

333valstspilsētas pašvaldība ar minēto līgumu ir uzņēmusies

334saistības, taču nav paredzējusi to izpildei nepieciešamos finanšu

335resursus pašvaldības budžetā (sk. informatīvo ziņojumu

336"Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju

337un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas

338stabilizēšanai". Pieejams: tapportals.mk.gov.lv).

339Tāpat, neraugoties uz Finanšu ministrijas norādījumiem par to,

340ka pašvaldībai nav tiesību uzņemties saistības bez finansiāla

341seguma, un par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem

342jaunu aizņēmumu saņemšanai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 120.

343lp.), Pieteikuma iesniedzēja 2023. gada 15. augustā nolēmusi

344ņemt vēl vienu aizņēmumu projekta "Rēzeknes rekreācijas

345centra izveide tūrisma attīstībai" īstenošanai un aizņēmumu

346arī citu jau uzsākto prioritāro investīciju projektu īstenošanai

347aptuveni 1,05 miljonus euro (sk. Rēzeknes

348valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 15. augusta sēdes

349protokolu Nr. 73ā. Pieejams: rezekne.lv). Pašvaldības

3502023. gada budžetā nebija paredzēts finansējums šo projektu

351pabeigšanai, tātad Pieteikuma iesniedzēja bija uzņēmusies

352saistības bez finansiāla seguma. Turklāt, neraugoties uz to, ka

353aizņēmums Pieteikuma iesniedzējai netika piešķirts, Rēzeknes

354valstspilsētas pašvaldības budžets 2023. gadam netika koriģēts

355par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem un netika

356norādīta patiesa informācija par budžeta līdzekļu iztrūkumu

357(sk. Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu "Vai

358Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos

359aktos noteiktajam?", 2023, 23. lpp. Pieejams:

360lrvk.gov.lv).

361Arī pēc pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma

362iesniegšanas Stabilizācijas komisija ir secinājusi, ka Rēzeknes

363valstspilsētas pašvaldība plāno uzņemties jaunas saistības

364investīciju projektu īstenošanai, lai gan tai jau ir kavēti

365maksājumi un tā nevar izpildīt līdzšinējās saistības pret

366kreditoriem, kā arī nevar pabeigt uzsāktos projektus.

367Stabilizācijas komisija vairākkārt vērsusi pašvaldības uzmanību

368uz to, ka pašvaldībai nav tiesību uzņemties saistības bez

369finansiāla seguma, ir jāaptur to investīciju projektu īstenošana,

370par kuriem nav noslēgti līgumi, un tā nedrīkst uzsākt jaunus

371investīciju projektus, kuru finansēšanas avots ir aizņēmumi

372(sk. lietas materiālu 2. sēj. 159.-160., 164., 168. un 171.

373lp.). Tāpat Valsts kontrole ir secinājusi: lai gan Rēzeknes

374valstspilsētas pašvaldībai ir finanšu grūtības īstenot

375investīciju projektus, tā tomēr neatsakās no nākamo projektu

376uzsākšanas. Pieteikuma iesniedzēja nav pietiekami izvērtējusi jau

377uzņemtās saistības un uzsākto projektu pabeigšanai nepieciešamo

378finansējumu, paļaujoties uz finanšu resursu pieejamību (sk.

379Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu "Vai Rēzeknes

380budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos

381noteiktajam?", 2023, 5. un 45. lpp. Pieejams:

382lrvk.gov.lv).

383Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. panta pirmā

384daļa vērsta uz to, lai pašvaldība nodrošinātu pašas uzņemto

385saistību izpildi. Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus,

386tostarp arī investīciju projektu īstenošanai. Tomēr pašvaldībai

387galvenokārt ir jānodrošina tās autonomo funkciju izpilde un

388tādējādi pirms saistību uzņemšanās ir jāizvērtē pieejamie finanšu

389resursi un jāapsver, vai jaunu saistību uzņemšanās neradīs risku

390autonomo funkciju īstenošanai. Konstatētie apstākļi ļauj secināt,

391ka Pieteikuma iesniedzēja uzņēmās saistības, kas pārsniedza tās

392iespējas nodrošināt šo saistību izpildi ar pašvaldības budžetā

393pieejamiem līdzekļiem. Arī pēc Finanšu ministrijas norādēm par

394neiespējamību saņemt no valsts aizņēmumu, Pieteikuma iesniedzēja

395paļāvās uz to, ka uzņemto saistību izpildei un investīciju

396projektu pabeigšanai nepieciešamie līdzekļi tai tiks piešķirti.

397Pieteikuma iesniedzējas rīcība liecina par to, ka investīciju

398projektu plānošanā un īstenošanā tā darbojās, ievērojami

399pārsniedzot pašvaldībai pieejamos finanšu resursus.

400Savukārt tas, ka Pieteikuma iesniedzēja neatbilda aizņēmuma

401saņemšanas nosacījumiem, neliecina par to, ka Pieteikuma

402iesniedzēja ir pieļāvusi tieši likuma "Par valsts budžetu

4032023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam"

40436. panta ceturtās daļas pārkāpumu. Kā to Likumprojekta izstrādes

405laikā norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs, šī norma neparedz

406pašvaldības pienākumu saņemt attiecīgo aizņēmumu, bet paredz tā

407saņemšanas nosacījumus. Tas, ka pašvaldība neatbilst šajā normā

408minētajiem attiecīgā aizņēmuma saņemšanas priekšnoteikumiem, nav

409uzskatāms par nelikumīgu rīcību (sk. Saeimas Juridiskā biroja

410atzinumu Nr. 111.13/1-63-14/24 par likumprojektu

411"Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas

412likums". Pieejams: saeima.lv).

413Ņemot vērā minēto, secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

414pieļāvusi likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta

415ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 36. panta ceturtās

416daļas pārkāpumu, taču, uzsākot investīciju projektu īstenošanu

417bez nepieciešamā finansējuma paredzēšanas pašvaldības budžetā, tā

418ir pārkāpusi likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.

419panta pirmo daļu.

42017.2.3. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka

421sākotnējais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2024. gada

422budžets bija sabalansēts formāli, nenodrošinot tā atbilstību

423budžeta mērķim. Pamatbudžetā kā viens no finansējuma avotiem

424izdevumu sabalansēšanai ir iekļauta iedzīvotāju ienākuma nodokļa

425pārpilde - 409 tūkstoši euro -, lai gan saskaņā ar 2024.

426gada 13. februāra protokollēmumā ietverto nosacījumu iedzīvotāju

427ienākuma nodokļa pārpilde ir novirzāma Rēzeknes valstspilsētas

428pašvaldībai piešķirtā aizdevuma pirmstermiņa atmaksai.

429Pašvaldības budžetā ir ieplānoti arī ieņēmumi no nekustamā

430īpašuma pārdošanas - 757 tūkstoši euro -, attiecībā uz

431kuriem bija nepieciešams precizēt izdevumu sadaļu, nosakot

432konkrētus izdevumus, kuru finansēšanas resurss ir ieņēmumi no

433nekustamā īpašuma pārdošanas.

434Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, minētie apstākļi

435neliecina par to, ka 2024. gada budžets bijis nesabalansēts.

436Stabilizācijas komisija jau 2023. gadā Rēzeknes valstspilsētas

437pašvaldībai norādīja, ka tai 2024. gada budžeta projektā ieņēmumi

438no nekustamā īpašuma pārdošanas jāplāno atbilstoši faktiskajai

439situācijai, lai novērstu iespējamus finanšu riskus un pašvaldība

440neuzņemtos saistības bez finanšu seguma, ņemot vērā to, ka

441pašvaldības 2023. gada budžetā ieņēmumi no nekustamā īpašuma

442iznomāšanas izpildījās tikai par 39 procentiem no plānotā (sk.

443lietas materiālu 2. sēj. 176. un 178. lp.). Ieņēmumi no

444nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas pašvaldības budžetā

445tiek plānoti, pamatojoties uz aprēķināto prognozi. Pieteikuma

446iesniedzējas noteiktā prognoze pati par sevi neliecina, ka šie

447ieņēmumi plānoti neatbilstoši faktiskajai situācijai. Tomēr

448Stabilizācijas komisijas konstatējums par iepriekšējā gada

449prognozes neizpildi var norādīt uz to, ka plānotie ieņēmumi no

450nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas pārsniedz saprātīgas

451prognozes. Turklāt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu

452administrācija Satversmes tiesai sniegusi informāciju, kas

453apstiprina, ka šie ieņēmumi tika plānoti neatbilstoši faktiskajai

454situācijai un ar budžeta grozījumiem tika samazināti par 322 652

455euro (sk. lietas materiālu 4. sēj. 13. lp.).

456Savukārt attiecībā uz ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

457pārpildes iekļaušanu 2024. gada budžetā konstatējams, ka 2024.

458gada 13. februāra protokollēmuma 2.5. punktā ietvertais

459nosacījums paredzēja: valsts aizdevuma pirmstermiņa atmaksu veic

460no pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes,

461ja Stabilizācijas komisija nav lēmusi citādi (sk. Ministru

462kabineta 2024. gada 13. februāra protokollēmumu Nr. 7, 28. §

463"Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju

464un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas

465stabilizēšanai". Pieejams: tapportals.mk.gov.lv).

466Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja, sākotnējā 2024. gada budžetā

467izdevumu sabalansēšanai iekļaujot tādus ienākumus, kuri bija

468jānovirza konkrētam mērķim - valsts aizdevuma atmaksai -, nav

469ievērojusi 2024. gada 13. februāra protokollēmumā ietverto

470nosacījumu un attiecīgi pārkāpusi Likuma par budžetu un finanšu

471vadību 1. panta otro daļu, saskaņā ar kuru budžetā jābūt

472nodrošinātam tam, lai laikposmā, kuram līdzekļi paredzēti,

473izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.

474Ņemot vērā minēto, secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja

475pašvaldības 2024. gada budžetā iekļāvusi tādus paredzamos

476ieņēmumus, kuri neatbilst saprātīgām prognozēm. Tātad Pieteikuma

477iesniedzēja arī 2024. gada budžeta izstrādē nav ievērojusi

478budžeta pilnīguma principu.

47917.2.4. Likuma par budžetu un finanšu vadību 41. panta

4802.1 daļa noteic, ka gadskārtējam pašvaldības budžetam

481jābūt apstiprinātam pašvaldības domē ne vēlāk kā divu mēnešu

482laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas.

483Likums "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru

4842024., 2025. un 2026. gadam" izsludināts 2023. gada 21.

485decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr.

486247. Tātad pašvaldībām 2024. gada budžets bija jāapstiprina līdz

4872024. gada 21. februārim. Pašvaldības domes 2024. gada 21.

488februāra sēdē tika nolemts neiekļaut darba kārtībā jautājumu par

4892024. gada budžeta apstiprināšanu (sk. Rēzeknes valstspilsētas

490pašvaldības domes 2024. gada 21. februāra sēdes protokolu Nr.

49192. Pieejams: rezekne.lv). Tikai ar Rēzeknes

492valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 7. marta lēmumu Nr. 1138

493tika apstiprināti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

494saistošie noteikumi Nr. 2 "Par Rēzeknes valstspilsētas

495pašvaldības budžetu 2024. gadam".

496Līdz ar to konstatējams, ka Rēzeknes valstspilsētas

497pašvaldības budžets ir apstiprināts, neievērojot Likuma par

498budžetu un finanšu vadību 41. panta 2.1 daļā noteikto

499termiņu.

50017.3. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pieteikuma

501iesniedzējas rīcība ietekmē valsti un apdraud Rēzeknes

502valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses, jo pašvaldības

503budžets ir cieši saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju

504izpildi un pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu. Savukārt

505Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav pārkāpusi Pašvaldību likuma

5064. panta trešo daļu, saskaņā ar kuru pašvaldība organizē savu

507autonomo funkciju izpildi, un tās rīcība nav radījusi kaitējumu

508Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju un sabiedrības

509likumiskajām interesēm, jo pašvaldībā tikusi nodrošināta visu

510autonomo funkciju izpilde.

511Pašvaldības autonomās funkcijas raksturo pašvaldības kā

512vietējās pašpārvaldes organizācijas būtību. Tās tiek īstenotas

513vietējo iedzīvotāju interesēs, un to īstenošana nav iespējama bez

514finansiāla pamata (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9.

515novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 18.1. punktu). Tāpat

516pašvaldībai savā teritorijā ir jāgarantē iedzīvotāju labklājība,

517kas tiek panākta, pašvaldībai efektīvi izmantojot tās rīcībā

518esošos finanšu līdzekļus. Tātad pašvaldības iedzīvotāju

519labklājība ir iespējama tikai tad, ja pašvaldības budžetā ir tās

520funkciju pildīšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi (sal:.

521Satversmes tiesas 2021. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr.

5222020-59-01 21. punkts). Tādējādi pašvaldības autonomo

523funkciju izpilde un tās iedzīvotāju interešu un labklājības

524nodrošināšana ir tieši saistīta ar pašvaldības budžetu un tajā

525paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Noteiktam saimnieciskajam gadam

526paredzētie ieņēmumi un izdevumi un to plānošana ietekmē arī

527pašvaldības ilgtermiņa mērķu īstenošanu, tostarp nākamo gadu

528budžetu plānošanu un izpildi. Tātad gadskārtējā pašvaldības

529budžeta izstrāde un pieņemšana ir būtiska ne vien konkrētā

530saimnieciskā gada ietvaros, bet tai ir arī ilgtermiņa ietekme uz

531pašvaldības finansiālo stabilitāti un spēju nodrošināt tās

532autonomās funkcijas.

533Turklāt, kā jau tika secināts arī iepriekš, pašvaldības

534budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta

535sistēmas. Ja pašvaldība ilgstoši rīkojas ar savu budžetu

536neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk

537tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts

538resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā

539stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme

540attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem. Līdz ar to arī

541pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu

542būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju

543izpildes apdraudējumu un ietekmi uz visu sabiedrību.

544Demokrātiskas tiesiskas valsts princips ietver valsts

545pienākumu vispār nepieļaut tādu seku iestāšanos, kuras būtiski

546kaitētu pašvaldības iedzīvotājiem vai visiem valsts

547iedzīvotājiem. Tādējādi valstij ir pienākums nepieļaut, ka

548pašvaldība nonāktu tādā finansiālajā situācijā, ka tai trūktu

549līdzekļu savu autonomo funkciju izpildei. Katrā konkrētajā

550gadījumā valstij ir jābūt iespējai, izvērtējot īstenojamā

551pašvaldības darbības pārraudzības mehānisma nepieciešamību,

552rīkoties savlaicīgi, negaidot brīdi, kad pašvaldības

553iedzīvotājiem vai visai sabiedrībai tiks radīts būtisks

554kaitējums. Savukārt tas, ka valstij, iesaistot savus resursus, ir

555izdevies novērst to, ka pašvaldībā netiek nodrošināta kādas

556autonomās funkcijas izpilde, neliedz atzīt pašvaldības pieļautos

557pārkāpumus par būtiskiem. Arī Satversmes tiesa jau iepriekš ir

558atzinusi, ka par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu

559pārkāpumu būtiskumu liecina ne tikai pārkāpumu rezultātā jau

560radušās sekas, bet arī sekas, ko šie pārkāpumi var radīt

561(sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma

562lietā Nr. 2020-16-01 24.1. punkts).

563Tāpat ir svarīgi ņemt vērā arī konkrētos apstākļus, kādi

564pastāvēja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā 2023. un 2024. gadā.

565Pieteikuma iesniedzējas 2023. gada 10. augusta lēmumā Nr. 940

566"Par rīcības plāna apstiprināšanu" norādīts, ka

567pašvaldībai izdevumu segšanai 2023. gadā pietrūkst 3,9 miljonu

568euro, un pašvaldībai darbinieku atalgojumam nācās ņemt

569aizņēmumu 1,34 miljonu euro apmērā (sk. lietas

570materiālu 2. sēj. 66. un 75. lp.). Saistībā ar to, ka

571pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot

572parāda saistības, Pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar savu 2023.

573gada 1. septembra lēmumu Nr. 968 iesniedza finanšu ministram

574finanšu stabilizācijas pieteikumu, kurā norādīts, ka 2023. gada

575budžetā trūkst aptuveni sešu miljonu euro pašvaldības

576iestāžu uzturēšanas izdevumiem un prioritāro investīciju projektu

577pabeigšanai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 79. un 80. lp.).

578Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai bija augsts saistību apmērs

579un pieauga kavētie maksājumi kreditoriem. Proti, no

580Stabilizācijas komisijas sēžu protokoliem konstatējams, ka 2023.

581gada 30. septembrī pašvaldības kavētie maksājumi bija 1,7 miljoni

582euro, 31. oktobrī - 3,6 miljoni euro, 30. novembrī

583un 31. decembrī - 4,3 miljoni euro, 2024. gada 31. janvārī

584- 4,8 miljoni euro (sk. lietas materiālu 2. sēj. 159.,

585163., 167., 170. un 173. lp.). Minētie apstākļi liecina par

586to, ka jau 2023. gadā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai bija

587ievērojamas finansiālās grūtības.

588Ņemot vērā šādus apstākļus, jo īpaši kritiski ir vērtējama

589tāda Pieteikuma iesniedzējas rīcība, kas ir pretēja pašvaldības

590budžetu regulējošām tiesību normām un konstitucionālajiem budžeta

591izstrādes principiem. Satversmes tiesa atzīst, ka situācijā, kad

592pašvaldības budžets neatspoguļo patieso situāciju, tostarp visus

593paredzamos pašvaldības izdevumus, un pašvaldība uzņemas

594finansiālās saistības, pārsniedzot tai pieejamos finanšu

595līdzekļus, likumsakarīgi var tikt būtiski ietekmēta pašvaldības

596autonomo funkciju izpilde, tādējādi radot kaitējumu konkrētās

597pašvaldības un visas valsts iedzīvotāju interesēm.

598Uz to, ka Pieteikuma iesniedzējas rīcība var negatīvi ietekmēt

599Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses,

600norādījusi arī Stabilizācijas komisija, secinot: Pieteikuma

601iesniedzēja nav paredzējusi budžetā visu nepieciešamo

602finansējumu, un tādējādi ir radījusi apdraudējumu pašvaldības

603maksātspējai - spējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt

604pašvaldības autonomo funkciju izpildi (sk. lietas materiālu 2.

605sēj. 159. lp.). Arī Valsts kontrole Satversmes tiesai

606sniegtajā viedoklī norādījusi, ka 2023. gada revīzijā konstatētās

607neatbilstības tiesību normām pēc būtības var atstāt ietekmi uz

608pašvaldības spēju nodrošināt pašvaldībai tiesību aktos noteikto

609funkciju un uzdevumu izpildi (sk. Valsts kontroles viedokli,

610lietas materiālu 3. sēj. 6. lp.).

611Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Likuma par budžetu un

612finanšu vadību 41. panta 2.1 daļā budžeta

613apstiprināšanai noteiktā termiņa neievērošana nav uzskatāma par

614būtisku pārkāpumu. Taču sabalansēta 2024. gada budžeta pieņemšana

615saskaņā ar 2024. gada 13. februāra protokollēmumu bija nosacījums

616valsts aizdevuma saņemšanai, lai Rēzeknes valstspilsētas

617pašvaldība varētu norēķināties par 2023. gadā kavētajiem

618maksājumiem. Līdz ar to, lai gan 2024. gada 13. februāra

619protokollēmumā nebija noteikts nedz konkrēts termiņš, līdz kuram

620Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai jāiesniedz Finanšu

621ministrijai 2024. gada budžets, nedz arī aizliegums aizdevumu

622saņemt tādā gadījumā, ja pašvaldības budžets tiks pieņemts ar

623nokavēšanos, Pieteikuma iesniedzēja ar savu rīcību kavēja valsts

624aizdevuma saņemšanu un tas varēja novest pie jaunu zaudējumu

625rašanās.

626Pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt - gan

627attiecībā uz 2023. gada, gan 2024. gada budžeta izstrādi un

628apstiprināšanu - pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka

629pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma

630iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos

631finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu,

632tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku. Tās rīcība

633kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes valstspilsētas

634pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt

635pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās

636iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm, un liecina par

637pieļauto pārkāpumu būtiskumu.

638Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir

639pieļāvusi normatīvo aktu pārkāpumus, kas, vērtējot tos kopsakarā,

640ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību

641likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais pamats

642pašvaldības domes atlaišanai.

64318. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai konkrētajos

644apstākļos Pieteikuma iesniedzējas atlaišana kā pašvaldības

645darbības pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā

646tiesiskā valstī.

647Varas attiecības starp augstāku pārvaldes līmeni un zemāku

648pārvaldes līmeni raksturo subsidiaritātes princips. Atbilstoši

649šim principam augstāks pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja

650zemākais līmenis nespēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus,

651un pretēji - šis pats princips aizliedz augstākajam līmenim

652iejaukties, ja zemākais līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus

653uzdevumus. Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā

654liedz augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa

655kompetences īstenošanā, bet gan nosaka šīs iejaukšanās apjomu un

656nepieciešamo intensitāti (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20.

657janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

65814.1. punktu). Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties

659konkrētajam gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli

660(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

661Nr. 2017-32-05 14. punktu). Saskaņā ar Hartas 8. panta 3.

662punktu vietējās varas administratīvā pārraudzība tiek īstenota

663tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās

664ir samērīga ar tām interesēm, kuras paredzēts aizsargāt. Šajā

665pantā minētais samērīguma princips saprotams tā, ka pārraugošajai

666iestādei ir pienākums vēlamā rezultāta sasniegšanai izmantot tādu

667metodi, kura vietējo autonomiju skar vismazāk (sk.:

668Explanatory Report to the European Charter of Local

669Self-Government. Pieejams: rm.coe.int).

670Pieteikuma iesniedzēja un vairākas pieaicinātās personas

671norāda, ka par līdzīgiem pārkāpumiem no amata jau bija

672atstādināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

673priekšsēdētājs un ka laikā, kad Likumprojekts tika izskatīts

674Saeimā, Pieteikuma iesniedzēja konstatētos pārkāpumus jau bija

675novērsusi, tāpēc tās atlaišana nebija nepieciešama un samērīga.

676Savukārt Saeima uzskata, ka, Pieteikuma iesniedzējai turpinot

677darbu, nevarētu tikt sasniegts mērķis - Rēzeknes valstspilsētas

678pašvaldības finanšu situācijas noregulēšana.

67918.1. Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības

680ministra 2023. gada 2. novembra rīkojumu Nr. 1-2/6275 no amata

681tika atstādināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

682priekšsēdētājs, un kā pamatojums tika norādīts citstarp tas, ka

683viņš pieļāvis likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2.

684panta un 22. panta pirmās daļas, kā arī Likuma par budžetu un

685finanšu vadību 1. panta otrās daļas pārkāpumu.

686Pašvaldības domes priekšsēdētājs vada domes darbu un pārstāv

687domi, paraksta tās pieņemtos lēmumus (sk. Pašvaldību likuma

68817. panta trešās daļas 1. un 2. punktu). Pašvaldības domes

689priekšsēdētājs ir atbildīgs par atsevišķiem jautājumiem, kas

690saistīti ar pašvaldības gadskārtējā budžeta izstrādi un

691pieņemšanu. Proti, viņš atbild par to, lai pašvaldības budžets

692tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā

693divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma

694izsludināšanas, un atbild arī par pašvaldības budžeta izpildes

695procesa organizāciju un vadību atbilstoši Likumam par budžetu un

696finanšu vadību (sk. likuma "Par pašvaldību

697budžetiem" 15. pantu). Tomēr tieši pašvaldības dome

698izskata un apstiprina pašvaldības budžetu (sk. Pašvaldību

699likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu), tātad arī dome kā

700koleģiāla institūcija atbild par to, lai tiktu apstiprināts

701normatīvajiem aktiem atbilstošs pašvaldības budžets.

702Konkrētajā gadījumā pašvaldības domes priekšsēdētāja

703atstādināšana nenovērsa Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

704pieļauto pārkāpumu dēļ radušos apdraudējumu un arī pēc

705pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšanas Pieteikuma

706iesniedzēja, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 17.2.3. un

70717.2.4. punktā, pieļāva normatīvo aktu pārkāpumus 2024. gada

708budžeta izstrādes un apstiprināšanas procesā. Minētais apstāklis

709ir vērtēts arī Likumprojekta anotācijā.

710Tādējādi tas, ka uzraugošā iestāde jau ir izmantojusi kādu no

711pašvaldības darbības pēckontroles līdzekļiem, neliedz izmantot

712arī citus attiecīgos līdzekļus, ja ar iepriekš izraudzīto

713līdzekli nav izdevies sasniegt mērķi. Pretējā gadījumā

714pašvaldības darbības pēckontrole kļūtu neefektīva. Tātad tas, ka

715par normatīvo aktu pārkāpumiem jau tika atstādināts Rēzeknes

716valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs, nenozīmē, ka

717Pieteikuma iesniedzējas atlaišana kā pašvaldības darbības

718pēckontroles līdzeklis nebija nepieciešama.

71918.2. Gan Likumprojekta anotācijā, gan Saeimas atbildes

720rakstā norādīts: lai gan Stabilizācijas likumā paredzētais

721mehānisms - pašvaldības finanšu stabilizācijas process - būtu

722bijis saudzīgāks līdzeklis Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības

723finanšu situācijas noregulēšanai, tomēr, ņemot vērā Pieteikuma

724iesniedzējas nevēlēšanos sadarboties ar Stabilizācijas komisiju,

725mērķis noregulēt finanšu situāciju ar šo līdzekli nevar tikt

726sasniegts.

727Pašvaldības finanšu stabilizācija ir viens no valsts

728īstenotajiem pašvaldību uzraudzības mehānismiem, kas izmantojams,

729lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību patstāvīgo funkciju

730izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās

731finansiālās grūtībās. Šā procesa ietvaros pašvaldības izstrādā

732pašvaldības finanšu stabilizēšanas projektu un valsts piešķir

733stabilizācijas aizdevumu (sk. likuma "Par pašvaldību

734finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

735nodrošināšanu" (spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim) 1.,

73610., 13. pantu un Likuma par budžetu un finanšu vadību

73745.1 pantu).

738Ar Pieteikuma iesniedzējas 2023. gada 1. septembra lēmumu Nr.

739968 tika apstiprināts un finanšu ministram iesniegts pašvaldības

740finanšu stabilizācijas pieteikums, un ar Finanšu ministrijas

7412023. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 334 tika izveidota

742Stabilizācijas komisija stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un

743stabilizācijas projekta saskaņošanai. Tomēr finanšu ministrs

744nepieņēma Stabilizācijas likuma 8. panta pirmajā daļā paredzēto

745lēmumu uzsākt pašvaldības finanšu stabilizāciju un iecelt finanšu

746stabilizācijas procesa uzraugu. Kā izriet no Likumprojekta

747anotācijas, iemesls, kura dēļ pašvaldības finanšu stabilizācijas

748process netika uzsākts, bija saistīts ar Pieteikuma iesniedzējas

749rīcību Stabilizācijas komisijas izvirzīto uzdevumu izpildē.

750No Likumprojekta anotācijā norādītajiem apstākļiem un lietas

751materiālos esošajiem Stabilizācijas komisijas sēžu protokoliem

752secināms, ka, neraugoties uz Stabilizācijas komisijas norādēm par

753Pieteikuma iesniedzējai veicamajiem pasākumiem, tika konstatēts,

754ka atsevišķi uzdevumi nav izpildīti. Piemēram, 2023. gada 11.

755oktobra sēdē Stabilizācijas komisija uzdeva Pieteikuma

756iesniedzējai apturēt tos investīciju projektus, par kuriem nav

757noslēgti līgumi un kuru īstenošana nav uzsākta, pārskatīt budžeta

758un finanšu vadības sistēmas pārvaldību, lai nodrošinātu finanšu

759procesu caurskatāmību un centralizāciju, apstiprināt un iesniegt

760Stabilizācijas komisijai pasākumu plānu, nosakot uzdevumu

761izpildes termiņus. 2023. gada 9. novembra sēdē Stabilizācijas

762komisija konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzēja nav pieņēmusi

763lēmumu par skaidru rīcību un termiņiem, kādos tiks pārskatīta

764budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldība, lai nodrošinātu

765finanšu procesu caurskatāmību un centralizāciju, kas ir būtisks

766priekšnosacījums stabilizācijas procesa uzsākšanai, turklāt

767Pieteikuma iesniedzēja, neraugoties uz pašvaldības finanšu

768situāciju, plāno uzņemties jaunas saistības investīciju projektu

769īstenošanai. Arī 2023. gada 14. decembra sēdē Stabilizācijas

770komisija konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzēja turpina iesniegt

771vērtēšanai jaunus investīciju projektus. Pieteikuma iesniedzējai

772tika uzdots to naudas līdzekļu atlikumus, kuri nav iezīmēti kā

773mērķa finansējums, novirzīt esošo saistību izpildei. 2024. gada

77424. janvāra sēdē Stabilizācijas komisija konstatēja, ka naudas

775līdzekļu atlikumus Pieteikuma iesniedzēja nav novirzījusi kavēto

776maksājumu izpildei. Pašvaldībai tika uzdots turpināt 2024. gada

777budžeta projekta izstrādi, sabalansējot budžeta izdevumus ar

778ieņēmumiem un optimizējot budžeta izdevumus. Savukārt vēl

779Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 19. februāra

780ārkārtas sēdē atkārtoti netika atbalstīti pašvaldības

781izpilddirektora iesniegtie priekšlikumi par izdevumu

782optimizāciju, kas bija nepieciešama 2024. gada budžeta

783sabalansēšanai.

784Stabilizācijas likumā nebija tiešā tekstā noteikts pašvaldības

785domes pienākums pildīt Stabilizācijas komisijas izvirzītos

786uzdevumus, tomēr Stabilizācijas komisijas noteiktie uzdevumi un

787sniegtie priekšlikumi, kas vērsti uz pašvaldības finansiālās

788situācijas uzlabošanu, nav uzskatāmi par tikai formālu

789pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa daļu. Situācijā, kad

790pašvaldība nonākusi finansiālās grūtībās un ir apdraudēta tās

791spēja pildīt autonomās funkcijas, valsts īstenotajam uzraudzības

792mehānismam, kas vērsts uz pašvaldības finanšu situācijas

793stabilizēšanu, ir jābūt efektīvam. Pašvaldības finanšu

794stabilizācijas procesa efektivitāte var tikt sasniegta vienīgi

795tad, ja pašvaldība pilnvērtīgi līdzdarbojas šajā procesā, tostarp

796pildot Stabilizācijas komisijas izvirzītos uzdevumus un sniegtos

797priekšlikumus. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tieši finanšu

798ministra rīcība, proti, lēmuma par finanšu stabilizācijas procesa

799uzsākšanu nepieņemšana, liegusi saņemt aizņēmumu vairāku

800investīciju projektu pabeigšanai un tās rezultātā apturēta

801projektu īstenošana un aprēķinātas soda naudas no projektu

802izpildītājiem. Taču pašvaldība nevar sagaidīt, ka valsts īstenos

803efektīvu finanšu stabilizācijas procesu, ja tās pašas rīcība nav

804vērsta uz sadarbību ar Stabilizācijas komisiju. Savukārt šāda

805pašvaldības rīcība var būt pamats tam, lai valsts atzītu, ka

806izraudzītais līdzeklis nav piemērots konkrētā mērķa

807sasniegšanai.

808Turklāt, neraugoties uz to, ka stabilizācijas process netika

809uzsākts, tomēr, pieņemot 2023. gada 9. decembra likumu "Par

810valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un

8112026. gadam", tika rasts risinājums aizdevuma piešķiršanai

812Pieteikuma iesniedzējai. Pamatojoties uz šā likuma 37. pantu, ar

8132024. gada 13. februāra protokollēmuma 2. punktu finanšu

814ministram tika uzdots piešķirt Rēzeknes valstspilsētas

815pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu līdz pieciem miljoniem

816euro uzņemto saistību izpildei.

817Lai gan, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 17.2.4. un 17.3.

818punktā, Pieteikuma iesniedzēja nepieņēma sabalansētu 2024. gada

819budžetu tiesību normās noteiktajā termiņā un tādējādi kavēja

820minētā aizdevuma saņemšanu, 2024. gada 25. aprīlī Pieteikuma

821iesniedzēja apstiprināja sabalansētu 2024. gada budžetu un

822tādējādi izpildīja 2024. gada 13. februāra protokollēmumā

823ietvertos nosacījumus. Tādējādi secināms, ka Domes atlaišanas

824likuma pieņemšanas laikā pašvaldības budžets 2024. gadam jau bija

825pieņemts. Tāpat Finanšu ministrija nolūkā nodrošināt Rēzeknes

826valstspilsētas pašvaldības finanšu uzraudzību atbilstoši

827pašvaldības apstiprinātajam budžetam izveidoja tehnisko

828risinājumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izdevumu kontrolei

829(sk. informatīvo ziņojumu "Par Ministru kabineta 2024.

830gada 13. februāra sēdes protokola Nr. 7 28.§ "Par Rēzeknes

831valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta

832aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai" doto uzdevumu

833izpildi". Pieejams: tapportals.mk.gov.lv).

834Līdz ar to ir vērtējams, vai situācijā, kad Pieteikuma

835iesniedzēja bija pieņēmusi pašvaldības 2024. gada budžetu,

836saņēmusi valsts aizņēmumu uzņemto saistību izpildei un kad

837risinājums Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības turpmākai

838uzraudzībai bija rasts, joprojām bija pamats uzskatīt, ka

839Pieteikuma iesniedzējas darbība ir traucēta un tādēļ nepieciešams

840piemērot Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā

841paredzēto pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

842līdzekli.

84318.3. Pašvaldībām ir ievērojama autonomija savu

844funkciju izpildē, un to raksturo pašvaldības tiesības patstāvīgi

845nodrošināt tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu

846izpildi, proti, patstāvīgi rīkoties un pieņemt lēmumus (sk.

847Pašvaldību likuma 2. panta pirmo daļu). Taču pašvaldību

848autonomija nevar būt pašmērķis. Pašvaldība darbojas savas

849administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs, un tās

850darbībai jāatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajiem demokrātiskas

851tiesiskas valsts principiem. Pašvaldībai kā daļai no valsts

852pārvaldes funkcijas, ko tai uzticējusi sabiedrība, ir jāpilda

853godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai ir jāatbilst likumiem

854(sal.: Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta sprieduma lietā

855Nr. 04-07(99) secinājumu daļas 3. punkts). Lai gan

856pašvaldības dome ir demokrātiski ievēlēts pašvaldības

857pārstāvniecības orgāns, valstij ir piešķirti tiesiski instrumenti

858pašvaldības domes pārraudzībai, lai nodrošinātu to, ka

859pašvaldības domes rīcība atbilst likumam un iedzīvotāju

860interesēm.

861Pašvaldības iedzīvotāji Pieteikuma iesniedzējai ir uzticējuši

862pašvaldības pārvaldes funkcijas, paļaujoties uz to, ka tās rīcība

863būs vērsta uz iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Tādējādi valsts

864īstenotās pašvaldības darbības pārraudzības mērķis ir panākt

865nevis formālu pašvaldības domes pieļauto pārkāpumu novēršanu, bet

866gan to, ka pašvaldības dome spēj pienācīgā kārtā pildīt tai

867uzticētos uzdevumus, proti, atjaunot tiesisku pašvaldības domes

868darbību. Kaut arī Pieteikuma iesniedzēja pieņēma 2024. gada

869budžetu, tās ilgstoši pieļautie būtiskie tiesību normu pārkāpumi

870- nespēja pieņemt tiesību normām atbilstošu pašvaldības budžetu

871un saistību uzņemšanās, neņemot vērā pašvaldībai pieejamos

872finanšu līdzekļus - kopumā liecina par to, ka Pieteikuma

873iesniedzēja nespēja nodrošināt tiesību normām atbilstošu tai

874uzticēto funkciju un uzdevumu izpildi.

875To apliecina arī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu

876administrācijas Satversmes tiesai sniegtā informācija, ka arī

8772024. gada budžetā nav bijuši iekļauti visi pašvaldības funkciju

878izpildei nepieciešamie izdevumi. Piemēram, 2024. gada budžetā

879koplietošanas teritoriju sanitārajai uzturēšanai paredzētie

880līdzekļi bija izlietoti jau 2024. gada septembrī. Tāpat tika

881nepamatoti samazināta budžeta dotācija, kas paredzēta sabiedriskā

882transporta kompensācijām, un tādējādi tika apdraudēta pašvaldības

883funkcijas - organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus -

884nodrošināšana (sk. lietas materiālu 4. sēj. 12.-14.

885lp.).

886Par Pieteikuma iesniedzējas attieksmi pret tai pašvaldības

887iedzīvotāju uzticēto funkciju izpildi liecina arī tās deputātu

888sistemātiskā rīcība - nepiedalīšanās domes 2023. gada 2., 10. un

88916. novembra sēdēs. Minēto sēžu darba kārtībā bija iekļauts

890jautājums par grozījumiem pašvaldības 2023. gada budžetā, taču

891vairāk nekā puse domes deputātu šajās domes sēdēs nepiedalījās,

892kvorums netika nodrošināts un sēdes nevarēja notikt (sk.

893Rēzeknes valstspilsētas domes 2023. gada 2. novembra sēdes

894protokolu Nr. 81, 2023. gada 10. novembra sēdes protokolu Nr. 82

895un 2023. gada 16. novembra sēdes protokolu Nr. 83. Pieejami:

896rezekne.lv). Tādējādi ne vien Pieteikuma iesniedzējas

897pieļautie pārkāpumi, bet arī vairāku tās deputātu rīcība, kas

898traucēja pašvaldībai nozīmīgu lēmumu, tostarp pat tādu lēmumu

899pieņemšanu, kuri ietekmēja pašvaldības budžetu un finansiālo

900situāciju, bija vērsta uz to, lai kavētu pašvaldības domes

901tiesisku darbību. Pieteikuma iesniedzējas darbības nodrošināšanai

902Saeima pieņēma 2023. gada 6. decembra likumu "Grozījumi

903Pašvaldību likumā". Pašvaldību likuma 27. pants tika

904papildināts ar 2.1 daļu, saskaņā ar kuru likumā

905paredzētajos gadījumos pašvaldības domes sēde var notikt arī tad,

906ja tajā piedalās vismaz trešdaļa domes deputātu.

907Tāpat ne ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2024. gada

908budžeta pieņemšanu, ne valsts aizņēmuma saņemšanu pašvaldības

909finansiālās grūtības netika atrisinātas, tādējādi joprojām

910pastāvēja nepieciešamība nodrošināt efektīvu sadarbību starp

911valsti un pašvaldību, lai pašvaldības finansiālā situācija tiktu

912uzlabota. Valsts ir subsidiāri atbildīga par pašvaldības

913maksātspēju (piemēram, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

914zaudējumu atlīdzināšanas likuma 28. pants). Tātad valsts,

915īstenojot pašvaldības uzraudzības mehānismus, kas vērsti uz

916pašvaldības finanšu stabilizēšanu, rīkojas visas sabiedrības

917interesēs un tai ir jānodrošina, ka tiek sasniegts mērķis uzlabot

918pašvaldības finansiālo situāciju.

919Pieteikuma iesniedzējas rīcība, proti, Stabilizācijas

920komisijas noteikto uzdevumu neizpilde, kā arī Finanšu

921ministrijas, Valsts kontroles un Stabilizācijas komisijas

922vairākkārt konstatētais, ka Pieteikuma iesniedzēja nesniedz

923pilnīgu informāciju par tās patiesajām saistībām, ka tās

924iesniegtajā informācijā ir regulāri pieļautas neprecizitātes un

925datu nesakritības un šī informācija nesniedz skaidru priekšstatu

926par pašvaldības patieso finanšu situāciju (sk. lietas

927materiālu 2. sēj. 127.-129., 130., 132.-133., 159., 167., 178.

928lp. un Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu "Vai

929Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos

930aktos noteiktajam?", 2023, 5.-6., 21. lpp. Pieejams:

931lrvk.gov.lv ), liecina par to, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

932bijusi gatava efektīvi sadarboties ar valsti finansiālās

933stabilitātes atjaunošanā. Efektīva sadarbība nav iespējama, ja

934valstij nav precīzas un patiesas informācijas par pašvaldības

935finansiālo situāciju.

936Demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt darbības,

937kas nepieciešamas, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas

938sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.

939Valsts ir izmantojusi gan tai pieejamos pašvaldības darbības

940pārraudzības mehānismus, lai nodrošinātu Pieteikuma iesniedzējas

941tiesisku darbību, gan arī finanšu resursus, lai uzlabotu

942finansiālo situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā un

943palīdzētu tai atrisināt radušās finansiālās grūtības. Taču no

944lietā konstatētajiem apstākļiem secināms, ka Pieteikuma

945iesniedzējas ilgstoši veiktā rīcība kopumā bija pretēja mērķim -

946nodrošināt Pieteikuma iesniedzējas tiesisku darbību tās

947iedzīvotāju interesēs un noregulēt pašvaldības finansiālo

948situāciju - un kavēja šā mērķa sasniegšanu. Līdz ar to secināms,

949ka Pieteikuma iesniedzēja nespēja pienācīgā kārtā pildīt tai

950uzticētos pārvaldes uzdevumus un tādējādi pašvaldības kā publisko

951tiesību subjekta darbība bija traucēta. Savukārt tas, ka

952Pieteikuma iesniedzēja ir pieņēmusi 2024. gada budžetu,

953konkrētajos apstākļos neliecina par to, ka Pieteikuma iesniedzēja

954turpmāk būtu bijusi spējīga nodrošināt savas darbības tiesiskumu.

955Pieteikuma iesniedzējas atlaišana bija nepieciešams un samērīgs

956līdzeklis, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju un visas

957sabiedrības interešu ievērošanu.

958Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas

959atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

960līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama.

961Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

962Satversmes 1. un 101. pantam.

963Nolēmumu

964daļa

965Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

966daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

967nosprieda:

9681. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par

969Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 4.

970panta un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas

9712. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.

972pantam.

9732. Atzīt Rēzeknes valstspilsētas

974pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu par atbilstošu

975Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.

976Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

977Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

978Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

979Kucina