8. pants
paredz, ka pār vietējo varu var tikt veikta

administratīvā pārraudzība likumā noteiktos gadījumos un saskaņā

ar likumā noteiktu procedūru.

Pašvaldību pārraudzības īstenošanai un to darbības tiesiskuma

vērtēšanai Pašvaldību likumā paredzēti vairāki pašvaldības

darbības pēckontroles līdzekļi, tostarp pašvaldības domes

atlaišana (sal:. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija

sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punkts). Demokrātiskā

tiesiskā valstī likums par pašvaldības domes atlaišanu nevar tikt

pieņemts patvaļīgi, pamatojot to tikai ar politiskiem

apsvērumiem, bet šāda likuma pieņemšanas pamatā jābūt arī

konkrētiem faktiem un to juridiskam vērtējumam (sal.:

Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr.

2020-16-01 21. punkts). Turklāt pašvaldības domes atlaišanai

ir jābūt izņēmuma līdzeklim, kuru piemēro tikai tad, ja

pašvaldības darbība tiek traucēta (sk.: Recommendation

of the Committee of Ministers to member States on supervision of

local authorities' activities (Adopted by the Committee of

Ministers on 4 April 2019 at the 1343rd meeting of the

Ministers' Deputies). Pieejams: rm.coe.int). Tas ir galējais

pašvaldības domes darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis,

kura piemērošanai ir vissmagākās tiesiskās sekas, jo tā

piemērošanas rezultātā tiek atlaista demokrātiski ievēlēta

institūcija (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra

sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 20. punktu). Ar pašvaldības

domes atlaišanu tiek skartas pašvaldības tiesības ar domes

starpniecību īstenot savu pašpārvaldi un nodrošināt tai tiesību

aktos noteikto no Satversmes 1. un 101. pantā ietvertā

pašvaldības principa izrietošo funkciju un uzdevumu izpildi.

Ar apstrīdēto normu ir atlaista

Pieteikuma iesniedzēja, tādējādi Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldībai ir liegtas no Satversmes 1. un 101. pantā ietvertā

pašvaldības principa izrietošās tiesības ar demokrātiski

ievēlētas institūcijas - domes - starpniecību īstenot savā

teritorijā pašpārvaldi un izlemt tās kompetencē esošos

jautājumus.

15. Lai nodrošinātu tiesiskas valsts principa

ievērošanu un sekmētu tiesisko noteiktību, likumdevējs ir

noteicis kārtību, kādā notiek pašvaldības domes atlaišana.

Pašvaldību likuma 70. pantā ir noteikta gan pašvaldības domes

atlaišanas procesuālā kārtība, gan gadījumi, kad Saeima ar likumu

var atlaist pašvaldības domi.

Apstrīdētā norma pieņemta, pamatojoties uz Pašvaldību likuma

70. panta pirmās daļas 1. punktu. Tātad, lai vērtētu apstrīdētās

normas atbilstību Satversmes 1. un 101. pantam, Satversmes tiesai

ir jānoskaidro:

1) vai ir ievērota tiesību normās, tostarp Pašvaldību likumā

un Saeimas kārtības rullī, noteiktā pašvaldības domes atlaišanas

procesuālā kārtība;

2) vai ir iestājies Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas

1. punktā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai;

3) vai konkrētajos apstākļos pašvaldības domes atlaišana kā

pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis bija

nepieciešama demokrātiskā tiesiskā valstī (sal.: Satversmes

tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 22.

punkts).

16. Vispirms Satversmes tiesai jāvērtē, vai apstrīdētā

norma ir pieņemta, ievērojot tiesību normās, tostarp Pašvaldību

likumā un Saeimas kārtības rullī, noteikto pašvaldības domes

atlaišanas procesuālo kārtību.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 70. panta otro daļu likumprojektu

par domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pēc savas

iniciatīvas vai pamatojoties uz ģenerālprokurora priekšlikumu.

Ministru kabineta 2024. gada 7. maija sēdē tika atbalstīts Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais

Likumprojekts, un tas tika iesniegts Saeimai. Saeimā

Likumprojekts izskatīts trijos lasījumos. Domes atlaišanas likums

pieņemts 2024. gada 20. jūnijā, izsludināts 2024. gada 1. jūlijā

oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr. 125A un

stājies spēkā 2024. gada 2. jūlijā.

Lietas dalībnieki nav izteikuši iebildumus un arī Satversmes

tiesai nerodas šaubas par to, ka apstrīdētā norma ir pieņemta

tiesību normās noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to, pieņemot apstrīdēto

normu, ir ievērota tiesību normās noteiktā pašvaldības domes

atlaišanas procesuālā kārtība.

17. Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai bija iestājies

Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais

pamats pašvaldības domes atlaišanai.

Atbilstoši Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktam

Saeima ar likumu var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai

pārkāpj Satversmi, saistošus starptautiskos tiesību aktus,

likumus vai Ministru kabineta noteikumus, nepilda tiesas

spriedumus vai nenodrošina pašvaldības administrācijas darbības

tiesiskumu, vai pieļauj savā vai pašvaldības administrācijas

darbībā būtiskus minēto normatīvo aktu pārkāpumus. Tādējādi

minētā norma kopumā vērsta uz to, lai pašvaldības darbībā tiktu

nodrošināta Satversmē nostiprinātā tiesiskuma principa

ievērošana. Turklāt atbilstoši pašvaldības principam pašvaldības

domes atlaišanas pamatā ir jābūt tādam pārkāpumam, kas ir

atzīstams par būtisku (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 3.

decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 24.1. punkts).

17.1. Apstrīdētajā normā ir norādīti normatīvie akti -

Likums par budžetu un finanšu vadību, likums "Par pašvaldību

budžetiem" un Pašvaldību likums -, kuru pārkāpumus esot

pieļāvusi Pieteikuma iesniedzēja. Savukārt izvērsts tās

atlaišanas pamatojums ietverts Likumprojekta anotācijā un tajā

norādītajos dokumentos.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija veica Pieteikuma iesniedzējas

pārraudzību Pašvaldību likumā noteikto pilnvaru ietvaros un

konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzēja ir apzināti rīkojusies

pretēji tiesību normām saistībā ar pašvaldības 2023. gada budžeta

izstrādi, pieņemšanu un izpildi, kā arī 2024. gada budžeta

izstrādi un pieņemšanu. Pamatojoties uz Valsts kontroles 2023.

gada revīzijā secināto un Finanšu ministrijas veiktās pašvaldību

finansiālās darbības analīzes rezultātā secināto, ir konstatēts,

ka Pieteikuma iesniedzēja nav pietiekami vērtējusi pašas uzņemtās

saistības un to izpildei nepieciešamo finansējumu, kā arī nav

2023. gada budžetā iekļāvusi pašvaldības darbinieku atalgojumam

un apkures izdevumiem nepieciešamos finanšu līdzekļus visiem

saimnieciskā gada mēnešiem. Pašvaldības budžetā 2023. gadā bija

izveidojies iztrūkums, taču Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības

dome nesniedza korektu informāciju par iztrūkuma apmēru un

rašanās iemesliem. Savukārt 2024. gada budžetu Pieteikuma

iesniedzēja pieņēma vairāk nekā divas nedēļas pēc Likuma par

budžetu un finanšu vadību 41. panta 2.1 daļā noteiktā

termiņa, turklāt tas nav izstrādāts atbilstoši budžeta mērķim un

nav bijis sabalansēts.

17.2. Pašvaldības budžets ir saistīts ar valsts budžetu

un ir daļa no valsts konsolidētā budžeta. Valsts budžets un

pašvaldību budžeti ir kopējās valsts publisko finanšu sistēmas

sastāvdaļas. No Satversmes 66. panta, kas reglamentē valsts

budžeta sastādīšanu, izriet pienākums gādāt par ilgtspējīga

valsts budžeta izstrādāšanu un pieņemšanu. Proti, lemjot par

valsts budžetu, ilgtermiņā ir jānodrošina līdzsvars starp valsts

ekonomiskajām iespējām un visas sabiedrības labklājību (sk.

Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr.

2011-11-01 17.5. punktu).

Satversmes 66. pants ietver arī vairākus valsts budžeta

tiesību konstitucionālos principus. Saskaņā ar budžeta pilnīguma

principu tajā aptverami un atspoguļojami visi konkrētie noteiktā

gadā gaidāmie ieņēmumi un plānotie izdevumi. Tāpat Satversmes 66.

pantā ietverts pienākums budžeta sastādīšanā ievērot

saimnieciskumu. Savukārt atbilstoši budžeta realitātes principam

budžetam jābūt, cik vien tas iespējams, atbilstošam faktiskajai

valsts ekonomiskajai situācijai. Budžeta izstrādē jāievēro arī

budžeta patiesuma princips, kas aizliedz apzināti iekļaut budžetā

tādus plānotos ienākumus un paredzamos izdevumus, kuri balstīti

uz acīmredzami kļūdainiem pieņēmumiem (prognozēm) vai aprēķiniem,

proti, ar faktisko situāciju nesaistītiem aprēķiniem. Budžetā

atspoguļojami pareizi un pēc iespējas detalizēti dati. Tas gan

neizslēdz iespēju saprātīgi prognozēt, ka izdevumi būs mazāki vai

ieņēmumi lielāki (sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 29.

oktobra sprieduma lietā Nr. 2019-29-01 21.2. un 21.3.

punkts).

Pašvaldības budžets ir līdzeklis pašvaldības politikas

īstenošanai ar finansiālām metodēm, kā arī pamats pašvaldības

autonomo funkciju izpildei. Lai gan pašvaldībai ir tiesības

patstāvīgi veidot un apstiprināt savu budžetu un tādējādi ir

autonomija lemt par savu finanšu pārvaldību, šo tiesību

īstenošanā pašvaldībai ir pienākums rīkoties likuma ietvaros

(sal.: Satversmes tiesas 1998. gada 23. februāra sprieduma

lietā Nr. 04-04(97) secinājumu daļas 1. punkts). Tā kā

pašvaldības budžets ir daļa no valsts budžeta, pašvaldībai

budžeta sastādīšanā ir pienākums ievērot arī Satversmes 66. pantā

ietvertos konstitucionālos budžeta sastādīšanas principus.

17.2.1. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pieteikuma

iesniedzēja, izstrādājot un apstiprinot Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības 2023. gada budžetu, ir pārkāpusi Likuma par budžetu

un finanšu vadību 1. panta otro daļu un 7. panta pirmās daļas 2.

punktu, kā arī likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2.

pantu.

Likuma par budžetu un finanšu vadību 1. panta otrā daļa definē

budžeta mērķi - noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami

pašvaldībām to pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta ar

likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie

līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Savukārt

likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2. pants paredz, ka

pašvaldību budžetu mērķis ir noteikt un pamatot, kāds līdzekļu

apjoms tām nepieciešams ar likumu noteikto funkciju, uzdevumu un

brīvprātīgo iniciatīvu izpildei periodā, kuram šie līdzekļi

paredzēti. Minētajās normās ietverts arī budžeta pilnīguma

princips, saskaņā ar kuru pašvaldībām ir pienākums iekļaut

budžetā visus noteiktam saimnieciskajam gadam konkrēti paredzētos

ieņēmumus un izdevumus.

Arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 7. panta pirmās daļas

2. punkts, kurš paredz, ka pamatbudžets ir budžeta daļa, kas

ietver apropriācijas visiem pašvaldības izdevumiem, kurus

paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem, ietver pašvaldības

pienākumu pamatbudžetā iekļaut visus tos izdevumus, kurus

paredzēts segt no pamatbudžeta līdzekļiem.

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2023. gada budžeta

izstrādes un pieņemšanas laikā bija spēkā Rēzeknes pilsētas domes

2005. gada 1. septembra saistošie noteikumi Nr. 13 "Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības nolikums". To 2. punkts noteica,

ka dome izstrādā un izpilda pašvaldības budžetu. Saskaņā ar šo

noteikumu 5.1. apakšpunktu un 24. punktu astoņi pašvaldības domes

deputāti darbojās Finanšu un budžeta komitejā, kuras kompetencē

ietilpa pašvaldības budžeta projekta sagatavošanas vadība,

atzinuma sniegšana par budžeta projektu un pašvaldības budžeta

projekta iesniegšana izskatīšanai domes sēdē. Savukārt saskaņā ar

Rēzeknes pašvaldības domes 2022. gada 10. novembra noteikumiem

"Par budžeta un kapitālinvestīciju programmas procesu

Rēzeknes valsts pilsētas pašvaldībā" pirms budžeta nodošanas

izskatīšanai Finanšu un budžeta komitejā tas tiek izskatīts

Kapitālinvestīciju programmas un budžeta procesa vadības grupā

(turpmāk - Budžeta vadības grupa) (sk. Valsts kontroles

revīzijas starpziņojumu "Vai Rēzeknes budžeta un finanšu

vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos noteiktajam?", 2023,

8., 9. lpp. Pieejams: lrvk.gov.lv).

No Valsts kontroles revīzijas ziņojuma konstatējams, ka jau

2023. gada 5. janvārī Budžeta vadības grupas sēdē Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības domes Finanšu pārvaldes vadītāja

klātesošos informēja par to, ka darbinieku atlīdzības izdevumu un

siltumenerģijas izdevumu 11 mēnešiem aprēķinā ir budžeta deficīts

- 8,1 miljons euro. Pašvaldības domes izpilddirektors

ierosināja Finanšu pārvaldei aprēķināt iespējamo izdevumu

samazinājumu un pašvaldības institūcijām pārskatīt tāmes

atbilstoši maksimāli pieļaujamiem izdevumiem. Budžeta vadības

grupas 2023. gada 17. janvāra sēdē vairākas pašvaldības

institūcijas pēc izdevumu korekcijas norādīja uz to, ka budžeta

izdevumos nav ieplānota darbinieku atlīdzība vairākiem mēnešiem.

Valsts kontrole ir secinājusi, ka Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības 2023. gada budžeta projektā, kas tika virzīts

turpmākai izskatīšanai un apstiprināšanai, atsevišķās izdevumu

pozīcijās - pašvaldības institūciju darbinieku atlīdzība un

apkure - nebija iekļauti nepieciešamie finanšu līdzekļi vismaz

trim mēnešiem, turklāt budžeta deficīts faktiski bija lielāks

nekā pašvaldības aprēķinātais - 8,68 miljoni euro. Tāpat

mērķdotācijas, kuras piešķir Izglītības un zinātnes ministrija,

budžetā tika iekļautas tikai astoņiem mēnešiem, nevis visam

saimnieciskajam gadam, kā tas paredzēts Likuma par budžetu un

finanšu vadību 6. pantā. Izdevumu pozīcija siltumenerģijai

nepamatoti samazināta par vismaz 0,62 miljoniem euro, un

nebija paredzēti nepieciešamie līdzekļi pēdējiem 2023. gada

mēnešiem (sk. Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu

"Vai Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša

normatīvajos aktos noteiktajam?", 2023, 10., 13.-15. lpp.

Pieejams: lrvk.gov.lv). Tomēr 2023. gada 7. februārī Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības budžeta projekts Finanšu un budžeta

komitejā tika atbalstīts un iesniegts izskatīšanai domes sēdē

(sk. Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes Finanšu un

budžeta komitejas 2023. gada 7. februāra sēdes protokolu Nr. 10.

Pieejams: rezekne.lv). Pieteikuma iesniedzēja 2023. gada 10.

februārī apstiprināja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

saistošos noteikumus Nr. 1 "Par Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības budžetu 2023. gadam" (sk. Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 10. februāra sēdes

protokolu Nr. 60. Pieejams: rezekne.lv).

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības 2023. gada budžeta pieņemšanas laikā nebija

acīmredzams tas, ka atsevišķās izdevumu pozīcijās nav ietverti

visi nepieciešamie līdzekļi. Tas, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

prognozējusi visus nepieciešamos līdzekļus, neesot uzskatāms par

būtisku pārkāpumu.

Satversmes tiesa atzīst, ka budžeta izpildes laikā var rasties

neplānoti izdevumi, kurus iepriekš nebija iespējams prognozēt.

Taču, pretēji Pieteikuma iesniedzējas norādītajam, no Valsts

kontroles 2023. gada revīzijā konstatētā ir secināms, ka jau

2023. gada budžeta izstrādes laikā bija zināms, ka tajā nav

paredzēti visi pašvaldībai konkrētās izdevumu pozīcijās

nepieciešamie līdzekļi. Uz to Budžeta vadības grupas uzmanību

bija vērsušas arī vairākas pašvaldības institūcijas.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka iemesli, kuru dēļ budžets

tika apstiprināts, lai gan tajā nebija iekļauti visi pašvaldības

izdevumiem nepieciešamie finanšu līdzekļi, bija saistīti

galvenokārt ar pašvaldības domē pieņemto budžeta sagatavošanas

kārtību. Proti, tā bijusi necaurskatāma un sadrumstalota.

Pieteikuma iesniedzēja atsaucas uz revīzijas ziņojumā secināto,

ka Finanšu un budžeta komitejai tiek iesniegts Budžeta vadības

grupā sagatavotais budžeta projekts un tam atbilstošs

pavadraksts. Tādējādi varot pastāvēt risks, ka Finanšu un budžeta

komitejas deputāti, kuri nav iesaistīti Budžeta vadības grupas

darbībā un nav piedalījušies visās šīs grupas sēdēs, nesaņem

pilnīgu informāciju par institūciju budžeta pieprasījumiem un to

vajadzībām, budžeta izstrādes un precizēšanas procesu un budžetā

iekļauto ieņēmumu un izdevumu pamatojumu.

No pašvaldības principa izriet pašvaldības pienākums noteikt

savu pārvaldības kārtību. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 10. panta

pirmās daļas 1. punktu pašvaldības dome izdod pašvaldības

nolikumu, kurā noteikta pašvaldības darba organizācija. Tādējādi

pašvaldība uzņemas atbildību par tās lēmumu pieņemšanas kārtību.

Līdz ar to pašvaldības dome normatīvajiem aktiem neatbilstoša

budžeta apstiprināšanu nevar attaisnot ar trūkumiem pašvaldības

noteiktajā budžeta izstrādes un apstiprināšanas kārtībā.

Tāpat no pašvaldības principa ir atvasināms arī pašvaldības

domes deputātu pienākums piedalīties domes darbā, tostarp

sagatavoties domes sēdēm un būt informētiem par lēmumu

pieņemšanu. No Pašvaldības domes deputāta statusa likuma 5. panta

otrās daļas 6. punkta un 9. panta pirmās daļas 3., 4. un 5.

punkta izriet katra domes deputāta tiesības iegūt informāciju un

uzdot jautājumus, tāpēc arī tiem pašvaldības domes deputātiem,

kuri nebija iesaistīti Budžeta vadības grupā, bija tiesības un

arī pienākums iepazīties ar visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo

informāciju. Turklāt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

2023. gada 23. augusta ārkārtas sēdē Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības izpilddirektors sniedza informāciju, ka visi domes

deputāti 2023. gada budžeta izstrādes laikā saņēmuši pašvaldības

institūciju budžeta tāmes, kopsavilkumus un paskaidrojumus

(sk.: Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes ārkārtas sēde

23.08.2023. Pieejams: rezekne.lv).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka visu pašvaldībai nepieciešamo

līdzekļu neiekļaušana atsevišķās pašvaldības 2023. gada budžeta

izdevumu pozīcijās nav saistīta ar Pieteikuma iesniedzējas

saprātīgām prognozēm par saimnieciskajam gadam nepieciešamo

izdevumu apmēru. Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja, izstrādājot un

apstiprinot pašvaldības 2023. gada budžetu, nav ievērojusi

pašvaldību budžeta plānošanas un izstrādes pamatprasības, budžeta

pilnīguma un patiesuma principus un ir pārkāpusi likuma "Par

pašvaldību budžetiem" 2. pantu un Likuma par budžetu un

finanšu vadību 1. panta otro daļu un 7. panta pirmās daļas 2.

punktu.

17.2.2. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pieteikuma

iesniedzēja pārkāpusi likuma "Par pašvaldību budžetiem"

22. panta pirmo daļu un likuma "Par valsts budžetu 2023.

gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 36.

panta ceturto daļu. Šo tiesību normu pārkāpumi tiek saistīti ar

to, ka pašvaldība uzņēmusies saistības bez finansiāla seguma, kā

arī nolēmusi ņemt ilgtermiņa aizņēmumu investīcijas projekta

īstenošanai, taču nav atbildusi noteiktajiem nosacījumiem un

aizņēmums tai netika piešķirts.

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.

panta pirmo daļu pašvaldības, pamatojoties uz domes lēmumu, var

ņemt īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus un uzņemties ilgtermiņa

saistības, un pašvaldības domes lēmumā, ar kuru pašvaldība

uzņemas ilgtermiņa saistības, paredzami arī šādu saistību

izpildes finansējuma avoti. Savukārt likuma "Par valsts

budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.

gadam" 36. panta ceturtā daļa paredz nosacījumu aizņēmuma

saņemšanai vai galvojuma sniegšanai Eiropas Savienības fondu un

pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētam projektam un

Eiropas Atveseļošanas fonda finansētam projektam.

2022. gada 13. septembrī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība

parakstīja jaunu būvdarbu līgumu par Eiropas Savienības

līdzfinansētā projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide

tūrisma attīstībai" īstenošanu par summu 8,2 miljoni

euro. Kā norādīts Likumprojekta anotācijā, līguma

slēgšanas brīdī šā projekta īstenošanai 2022. gada budžetā bija

paredzēti tikai 3,8 miljoni euro un Pieteikuma iesniedzēja

nebija lēmusi par aizņēmuma ņemšanu. Lēmumu par aizņēmuma ņemšanu

3,35 miljoni euro šā projekta īstenošanai Pieteikuma

iesniedzēja pieņēma 2023. gada 25. maijā. Tādējādi Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldība ar minēto līgumu ir uzņēmusies

saistības, taču nav paredzējusi to izpildei nepieciešamos finanšu

resursus pašvaldības budžetā (sk. informatīvo ziņojumu

"Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju

un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas

stabilizēšanai". Pieejams: tapportals.mk.gov.lv).

Tāpat, neraugoties uz Finanšu ministrijas norādījumiem par to,

ka pašvaldībai nav tiesību uzņemties saistības bez finansiāla

seguma, un par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem

jaunu aizņēmumu saņemšanai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 120.

lp.), Pieteikuma iesniedzēja 2023. gada 15. augustā nolēmusi

ņemt vēl vienu aizņēmumu projekta "Rēzeknes rekreācijas

centra izveide tūrisma attīstībai" īstenošanai un aizņēmumu

arī citu jau uzsākto prioritāro investīciju projektu īstenošanai

aptuveni 1,05 miljonus euro (sk. Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības domes 2023. gada 15. augusta sēdes

protokolu Nr. 73ā. Pieejams: rezekne.lv). Pašvaldības

2023. gada budžetā nebija paredzēts finansējums šo projektu

pabeigšanai, tātad Pieteikuma iesniedzēja bija uzņēmusies

saistības bez finansiāla seguma. Turklāt, neraugoties uz to, ka

aizņēmums Pieteikuma iesniedzējai netika piešķirts, Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības budžets 2023. gadam netika koriģēts

par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem un netika

norādīta patiesa informācija par budžeta līdzekļu iztrūkumu

(sk. Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu "Vai

Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos

aktos noteiktajam?", 2023, 23. lpp. Pieejams:

lrvk.gov.lv).

Arī pēc pašvaldības finanšu stabilizācijas pieteikuma

iesniegšanas Stabilizācijas komisija ir secinājusi, ka Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldība plāno uzņemties jaunas saistības

investīciju projektu īstenošanai, lai gan tai jau ir kavēti

maksājumi un tā nevar izpildīt līdzšinējās saistības pret

kreditoriem, kā arī nevar pabeigt uzsāktos projektus.

Stabilizācijas komisija vairākkārt vērsusi pašvaldības uzmanību

uz to, ka pašvaldībai nav tiesību uzņemties saistības bez

finansiāla seguma, ir jāaptur to investīciju projektu īstenošana,

par kuriem nav noslēgti līgumi, un tā nedrīkst uzsākt jaunus

investīciju projektus, kuru finansēšanas avots ir aizņēmumi

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 159.-160., 164., 168. un 171.

lp.). Tāpat Valsts kontrole ir secinājusi: lai gan Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldībai ir finanšu grūtības īstenot

investīciju projektus, tā tomēr neatsakās no nākamo projektu

uzsākšanas. Pieteikuma iesniedzēja nav pietiekami izvērtējusi jau

uzņemtās saistības un uzsākto projektu pabeigšanai nepieciešamo

finansējumu, paļaujoties uz finanšu resursu pieejamību (sk.

Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu "Vai Rēzeknes

budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos aktos

noteiktajam?", 2023, 5. un 45. lpp. Pieejams:

lrvk.gov.lv).

Likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22. panta pirmā

daļa vērsta uz to, lai pašvaldība nodrošinātu pašas uzņemto

saistību izpildi. Pašvaldībām ir tiesības ņemt aizņēmumus,

tostarp arī investīciju projektu īstenošanai. Tomēr pašvaldībai

galvenokārt ir jānodrošina tās autonomo funkciju izpilde un

tādējādi pirms saistību uzņemšanās ir jāizvērtē pieejamie finanšu

resursi un jāapsver, vai jaunu saistību uzņemšanās neradīs risku

autonomo funkciju īstenošanai. Konstatētie apstākļi ļauj secināt,

ka Pieteikuma iesniedzēja uzņēmās saistības, kas pārsniedza tās

iespējas nodrošināt šo saistību izpildi ar pašvaldības budžetā

pieejamiem līdzekļiem. Arī pēc Finanšu ministrijas norādēm par

neiespējamību saņemt no valsts aizņēmumu, Pieteikuma iesniedzēja

paļāvās uz to, ka uzņemto saistību izpildei un investīciju

projektu pabeigšanai nepieciešamie līdzekļi tai tiks piešķirti.

Pieteikuma iesniedzējas rīcība liecina par to, ka investīciju

projektu plānošanā un īstenošanā tā darbojās, ievērojami

pārsniedzot pašvaldībai pieejamos finanšu resursus.

Savukārt tas, ka Pieteikuma iesniedzēja neatbilda aizņēmuma

saņemšanas nosacījumiem, neliecina par to, ka Pieteikuma

iesniedzēja ir pieļāvusi tieši likuma "Par valsts budžetu

2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam"

36. panta ceturtās daļas pārkāpumu. Kā to Likumprojekta izstrādes

laikā norādīja arī Saeimas Juridiskais birojs, šī norma neparedz

pašvaldības pienākumu saņemt attiecīgo aizņēmumu, bet paredz tā

saņemšanas nosacījumus. Tas, ka pašvaldība neatbilst šajā normā

minētajiem attiecīgā aizņēmuma saņemšanas priekšnoteikumiem, nav

uzskatāms par nelikumīgu rīcību (sk. Saeimas Juridiskā biroja

atzinumu Nr. 111.13/1-63-14/24 par likumprojektu

"Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas

likums". Pieejams: saeima.lv).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

pieļāvusi likuma "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta

ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" 36. panta ceturtās

daļas pārkāpumu, taču, uzsākot investīciju projektu īstenošanu

bez nepieciešamā finansējuma paredzēšanas pašvaldības budžetā, tā

ir pārkāpusi likuma "Par pašvaldību budžetiem" 22.

panta pirmo daļu.

17.2.3. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka

sākotnējais Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2024. gada

budžets bija sabalansēts formāli, nenodrošinot tā atbilstību

budžeta mērķim. Pamatbudžetā kā viens no finansējuma avotiem

izdevumu sabalansēšanai ir iekļauta iedzīvotāju ienākuma nodokļa

pārpilde - 409 tūkstoši euro -, lai gan saskaņā ar 2024.

gada 13. februāra protokollēmumā ietverto nosacījumu iedzīvotāju

ienākuma nodokļa pārpilde ir novirzāma Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldībai piešķirtā aizdevuma pirmstermiņa atmaksai.

Pašvaldības budžetā ir ieplānoti arī ieņēmumi no nekustamā

īpašuma pārdošanas - 757 tūkstoši euro -, attiecībā uz

kuriem bija nepieciešams precizēt izdevumu sadaļu, nosakot

konkrētus izdevumus, kuru finansēšanas resurss ir ieņēmumi no

nekustamā īpašuma pārdošanas.

Pēc Pieteikuma iesniedzējas ieskata, minētie apstākļi

neliecina par to, ka 2024. gada budžets bijis nesabalansēts.

Stabilizācijas komisija jau 2023. gadā Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldībai norādīja, ka tai 2024. gada budžeta projektā ieņēmumi

no nekustamā īpašuma pārdošanas jāplāno atbilstoši faktiskajai

situācijai, lai novērstu iespējamus finanšu riskus un pašvaldība

neuzņemtos saistības bez finanšu seguma, ņemot vērā to, ka

pašvaldības 2023. gada budžetā ieņēmumi no nekustamā īpašuma

iznomāšanas izpildījās tikai par 39 procentiem no plānotā (sk.

lietas materiālu 2. sēj. 176. un 178. lp.). Ieņēmumi no

nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas pašvaldības budžetā

tiek plānoti, pamatojoties uz aprēķināto prognozi. Pieteikuma

iesniedzējas noteiktā prognoze pati par sevi neliecina, ka šie

ieņēmumi plānoti neatbilstoši faktiskajai situācijai. Tomēr

Stabilizācijas komisijas konstatējums par iepriekšējā gada

prognozes neizpildi var norādīt uz to, ka plānotie ieņēmumi no

nekustamā īpašuma pārdošanas un iznomāšanas pārsniedz saprātīgas

prognozes. Turklāt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu

administrācija Satversmes tiesai sniegusi informāciju, kas

apstiprina, ka šie ieņēmumi tika plānoti neatbilstoši faktiskajai

situācijai un ar budžeta grozījumiem tika samazināti par 322 652

euro (sk. lietas materiālu 4. sēj. 13. lp.).

Savukārt attiecībā uz ienākumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa

pārpildes iekļaušanu 2024. gada budžetā konstatējams, ka 2024.

gada 13. februāra protokollēmuma 2.5. punktā ietvertais

nosacījums paredzēja: valsts aizdevuma pirmstermiņa atmaksu veic

no pašvaldības iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pārpildes,

ja Stabilizācijas komisija nav lēmusi citādi (sk. Ministru

kabineta 2024. gada 13. februāra protokollēmumu Nr. 7, 28. §

"Par Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju

un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas

stabilizēšanai". Pieejams: tapportals.mk.gov.lv).

Tādējādi Pieteikuma iesniedzēja, sākotnējā 2024. gada budžetā

izdevumu sabalansēšanai iekļaujot tādus ienākumus, kuri bija

jānovirza konkrētam mērķim - valsts aizdevuma atmaksai -, nav

ievērojusi 2024. gada 13. februāra protokollēmumā ietverto

nosacījumu un attiecīgi pārkāpusi Likuma par budžetu un finanšu

vadību 1. panta otro daļu, saskaņā ar kuru budžetā jābūt

nodrošinātam tam, lai laikposmā, kuram līdzekļi paredzēti,

izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja

pašvaldības 2024. gada budžetā iekļāvusi tādus paredzamos

ieņēmumus, kuri neatbilst saprātīgām prognozēm. Tātad Pieteikuma

iesniedzēja arī 2024. gada budžeta izstrādē nav ievērojusi

budžeta pilnīguma principu.

17.2.4. Likuma par budžetu un finanšu vadību 41. panta

2.1 daļa noteic, ka gadskārtējam pašvaldības budžetam

jābūt apstiprinātam pašvaldības domē ne vēlāk kā divu mēnešu

laikā pēc valsts budžeta likuma izsludināšanas.

Likums "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru

2024., 2025. un 2026. gadam" izsludināts 2023. gada 21.

decembrī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" Nr.

247. Tātad pašvaldībām 2024. gada budžets bija jāapstiprina līdz

2024. gada 21. februārim. Pašvaldības domes 2024. gada 21.

februāra sēdē tika nolemts neiekļaut darba kārtībā jautājumu par

2024. gada budžeta apstiprināšanu (sk. Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības domes 2024. gada 21. februāra sēdes protokolu Nr.

92. Pieejams: rezekne.lv). Tikai ar Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības 2024. gada 7. marta lēmumu Nr. 1138

tika apstiprināti Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

saistošie noteikumi Nr. 2 "Par Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības budžetu 2024. gadam".

Līdz ar to konstatējams, ka Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības budžets ir apstiprināts, neievērojot Likuma par

budžetu un finanšu vadību 41. panta 2.1 daļā noteikto

termiņu.

17.3. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Pieteikuma

iesniedzējas rīcība ietekmē valsti un apdraud Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses, jo pašvaldības

budžets ir cieši saistīts ar pašvaldības autonomo funkciju

izpildi un pašvaldības pakalpojumu nodrošināšanu. Savukārt

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka nav pārkāpusi Pašvaldību likuma

4. panta trešo daļu, saskaņā ar kuru pašvaldība organizē savu

autonomo funkciju izpildi, un tās rīcība nav radījusi kaitējumu

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju un sabiedrības

likumiskajām interesēm, jo pašvaldībā tikusi nodrošināta visu

autonomo funkciju izpilde.

Pašvaldības autonomās funkcijas raksturo pašvaldības kā

vietējās pašpārvaldes organizācijas būtību. Tās tiek īstenotas

vietējo iedzīvotāju interesēs, un to īstenošana nav iespējama bez

finansiāla pamata (sk. Satversmes tiesas 2023. gada 9.

novembra sprieduma lietā Nr. 2022-17-01 18.1. punktu). Tāpat

pašvaldībai savā teritorijā ir jāgarantē iedzīvotāju labklājība,

kas tiek panākta, pašvaldībai efektīvi izmantojot tās rīcībā

esošos finanšu līdzekļus. Tātad pašvaldības iedzīvotāju

labklājība ir iespējama tikai tad, ja pašvaldības budžetā ir tās

funkciju pildīšanai nepieciešamie finanšu līdzekļi (sal:.

Satversmes tiesas 2021. gada 7. oktobra sprieduma lietā Nr.

2020-59-01 21. punkts). Tādējādi pašvaldības autonomo

funkciju izpilde un tās iedzīvotāju interešu un labklājības

nodrošināšana ir tieši saistīta ar pašvaldības budžetu un tajā

paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Noteiktam saimnieciskajam gadam

paredzētie ieņēmumi un izdevumi un to plānošana ietekmē arī

pašvaldības ilgtermiņa mērķu īstenošanu, tostarp nākamo gadu

budžetu plānošanu un izpildi. Tātad gadskārtējā pašvaldības

budžeta izstrāde un pieņemšana ir būtiska ne vien konkrētā

saimnieciskā gada ietvaros, bet tai ir arī ilgtermiņa ietekme uz

pašvaldības finansiālo stabilitāti un spēju nodrošināt tās

autonomās funkcijas.

Turklāt, kā jau tika secināts arī iepriekš, pašvaldības

budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta

sistēmas. Ja pašvaldība ilgstoši rīkojas ar savu budžetu

neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk

tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts

resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā

stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme

attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem. Līdz ar to arī

pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu

būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju

izpildes apdraudējumu un ietekmi uz visu sabiedrību.

Demokrātiskas tiesiskas valsts princips ietver valsts

pienākumu vispār nepieļaut tādu seku iestāšanos, kuras būtiski

kaitētu pašvaldības iedzīvotājiem vai visiem valsts

iedzīvotājiem. Tādējādi valstij ir pienākums nepieļaut, ka

pašvaldība nonāktu tādā finansiālajā situācijā, ka tai trūktu

līdzekļu savu autonomo funkciju izpildei. Katrā konkrētajā

gadījumā valstij ir jābūt iespējai, izvērtējot īstenojamā

pašvaldības darbības pārraudzības mehānisma nepieciešamību,

rīkoties savlaicīgi, negaidot brīdi, kad pašvaldības

iedzīvotājiem vai visai sabiedrībai tiks radīts būtisks

kaitējums. Savukārt tas, ka valstij, iesaistot savus resursus, ir

izdevies novērst to, ka pašvaldībā netiek nodrošināta kādas

autonomās funkcijas izpilde, neliedz atzīt pašvaldības pieļautos

pārkāpumus par būtiskiem. Arī Satversmes tiesa jau iepriekš ir

atzinusi, ka par pašvaldības domes pieļauto tiesību normu

pārkāpumu būtiskumu liecina ne tikai pārkāpumu rezultātā jau

radušās sekas, bet arī sekas, ko šie pārkāpumi var radīt

(sal.: Satversmes tiesas 2020. gada 3. decembra sprieduma

lietā Nr. 2020-16-01 24.1. punkts).

Tāpat ir svarīgi ņemt vērā arī konkrētos apstākļus, kādi

pastāvēja Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā 2023. un 2024. gadā.

Pieteikuma iesniedzējas 2023. gada 10. augusta lēmumā Nr. 940

"Par rīcības plāna apstiprināšanu" norādīts, ka

pašvaldībai izdevumu segšanai 2023. gadā pietrūkst 3,9 miljonu

euro, un pašvaldībai darbinieku atalgojumam nācās ņemt

aizņēmumu 1,34 miljonu euro apmērā (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 66. un 75. lp.). Saistībā ar to, ka

pašvaldība sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēs nokārtot

parāda saistības, Pieteikuma iesniedzēja saskaņā ar savu 2023.

gada 1. septembra lēmumu Nr. 968 iesniedza finanšu ministram

finanšu stabilizācijas pieteikumu, kurā norādīts, ka 2023. gada

budžetā trūkst aptuveni sešu miljonu euro pašvaldības

iestāžu uzturēšanas izdevumiem un prioritāro investīciju projektu

pabeigšanai (sk. lietas materiālu 2. sēj. 79. un 80. lp.).

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai bija augsts saistību apmērs

un pieauga kavētie maksājumi kreditoriem. Proti, no

Stabilizācijas komisijas sēžu protokoliem konstatējams, ka 2023.

gada 30. septembrī pašvaldības kavētie maksājumi bija 1,7 miljoni

euro, 31. oktobrī - 3,6 miljoni euro, 30. novembrī

un 31. decembrī - 4,3 miljoni euro, 2024. gada 31. janvārī

- 4,8 miljoni euro (sk. lietas materiālu 2. sēj. 159.,

163., 167., 170. un 173. lp.). Minētie apstākļi liecina par

to, ka jau 2023. gadā Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai bija

ievērojamas finansiālās grūtības.

Ņemot vērā šādus apstākļus, jo īpaši kritiski ir vērtējama

tāda Pieteikuma iesniedzējas rīcība, kas ir pretēja pašvaldības

budžetu regulējošām tiesību normām un konstitucionālajiem budžeta

izstrādes principiem. Satversmes tiesa atzīst, ka situācijā, kad

pašvaldības budžets neatspoguļo patieso situāciju, tostarp visus

paredzamos pašvaldības izdevumus, un pašvaldība uzņemas

finansiālās saistības, pārsniedzot tai pieejamos finanšu

līdzekļus, likumsakarīgi var tikt būtiski ietekmēta pašvaldības

autonomo funkciju izpilde, tādējādi radot kaitējumu konkrētās

pašvaldības un visas valsts iedzīvotāju interesēm.

Uz to, ka Pieteikuma iesniedzējas rīcība var negatīvi ietekmēt

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības iedzīvotāju intereses,

norādījusi arī Stabilizācijas komisija, secinot: Pieteikuma

iesniedzēja nav paredzējusi budžetā visu nepieciešamo

finansējumu, un tādējādi ir radījusi apdraudējumu pašvaldības

maksātspējai - spējai pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt

pašvaldības autonomo funkciju izpildi (sk. lietas materiālu 2.

sēj. 159. lp.). Arī Valsts kontrole Satversmes tiesai

sniegtajā viedoklī norādījusi, ka 2023. gada revīzijā konstatētās

neatbilstības tiesību normām pēc būtības var atstāt ietekmi uz

pašvaldības spēju nodrošināt pašvaldībai tiesību aktos noteikto

funkciju un uzdevumu izpildi (sk. Valsts kontroles viedokli,

lietas materiālu 3. sēj. 6. lp.).

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Likuma par budžetu un

finanšu vadību 41. panta 2.1 daļā budžeta

apstiprināšanai noteiktā termiņa neievērošana nav uzskatāma par

būtisku pārkāpumu. Taču sabalansēta 2024. gada budžeta pieņemšana

saskaņā ar 2024. gada 13. februāra protokollēmumu bija nosacījums

valsts aizdevuma saņemšanai, lai Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldība varētu norēķināties par 2023. gadā kavētajiem

maksājumiem. Līdz ar to, lai gan 2024. gada 13. februāra

protokollēmumā nebija noteikts nedz konkrēts termiņš, līdz kuram

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai jāiesniedz Finanšu

ministrijai 2024. gada budžets, nedz arī aizliegums aizdevumu

saņemt tādā gadījumā, ja pašvaldības budžets tiks pieņemts ar

nokavēšanos, Pieteikuma iesniedzēja ar savu rīcību kavēja valsts

aizdevuma saņemšanu un tas varēja novest pie jaunu zaudējumu

rašanās.

Pieteikuma iesniedzēja ir ilgstoši un vairākkārt - gan

attiecībā uz 2023. gada, gan 2024. gada budžeta izstrādi un

apstiprināšanu - pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka

pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Pieteikuma

iesniedzēja ir uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos

finanšu resursus, kā arī kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu,

tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku. Tās rīcība

kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt

pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās

iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm, un liecina par

pieļauto pārkāpumu būtiskumu.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēja ir

pieļāvusi normatīvo aktu pārkāpumus, kas, vērtējot tos kopsakarā,

ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību

likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētais pamats

pašvaldības domes atlaišanai.

18. Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai konkrētajos

apstākļos Pieteikuma iesniedzējas atlaišana kā pašvaldības

darbības pēckontroles līdzeklis bija nepieciešama demokrātiskā

tiesiskā valstī.

Varas attiecības starp augstāku pārvaldes līmeni un zemāku

pārvaldes līmeni raksturo subsidiaritātes princips. Atbilstoši

šim principam augstāks pārvaldes līmenis var iejaukties tad, ja

zemākais līmenis nespēj pienācīgā kārtā pildīt savus uzdevumus,

un pretēji - šis pats princips aizliedz augstākajam līmenim

iejaukties, ja zemākais līmenis spēj pienācīgā kārtā pildīt savus

uzdevumus. Subsidiaritātes princips pats par sevi nevis pilnībā

liedz augstākam pārvaldes līmenim iejaukties zemāka līmeņa

kompetences īstenošanā, bet gan nosaka šīs iejaukšanās apjomu un

nepieciešamo intensitāti (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 20.

janvāra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2008-08-0306

14.1. punktu). Uzraugošajai iestādei ir iespēja izvēlēties

konkrētajam gadījumam visatbilstošāko pēckontroles līdzekli

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017-32-05 14. punktu). Saskaņā ar Hartas 8. panta 3.

punktu vietējās varas administratīvā pārraudzība tiek īstenota

tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrolējošās varas iejaukšanās

ir samērīga ar tām interesēm, kuras paredzēts aizsargāt. Šajā

pantā minētais samērīguma princips saprotams tā, ka pārraugošajai

iestādei ir pienākums vēlamā rezultāta sasniegšanai izmantot tādu

metodi, kura vietējo autonomiju skar vismazāk (sk.:

Explanatory Report to the European Charter of Local

Self-Government. Pieejams: rm.coe.int).

Pieteikuma iesniedzēja un vairākas pieaicinātās personas

norāda, ka par līdzīgiem pārkāpumiem no amata jau bija

atstādināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

priekšsēdētājs un ka laikā, kad Likumprojekts tika izskatīts

Saeimā, Pieteikuma iesniedzēja konstatētos pārkāpumus jau bija

novērsusi, tāpēc tās atlaišana nebija nepieciešama un samērīga.

Savukārt Saeima uzskata, ka, Pieteikuma iesniedzējai turpinot

darbu, nevarētu tikt sasniegts mērķis - Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības finanšu situācijas noregulēšana.

18.1. Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministra 2023. gada 2. novembra rīkojumu Nr. 1-2/6275 no amata

tika atstādināts Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

priekšsēdētājs, un kā pamatojums tika norādīts citstarp tas, ka

viņš pieļāvis likuma "Par pašvaldību budžetiem" 2.

panta un 22. panta pirmās daļas, kā arī Likuma par budžetu un

finanšu vadību 1. panta otrās daļas pārkāpumu.

Pašvaldības domes priekšsēdētājs vada domes darbu un pārstāv

domi, paraksta tās pieņemtos lēmumus (sk. Pašvaldību likuma

17. panta trešās daļas 1. un 2. punktu). Pašvaldības domes

priekšsēdētājs ir atbildīgs par atsevišķiem jautājumiem, kas

saistīti ar pašvaldības gadskārtējā budžeta izstrādi un

pieņemšanu. Proti, viņš atbild par to, lai pašvaldības budžets

tiktu izstrādāts un iesniegts apstiprināšanai domei ne vēlāk kā

divu mēnešu laikā pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma

izsludināšanas, un atbild arī par pašvaldības budžeta izpildes

procesa organizāciju un vadību atbilstoši Likumam par budžetu un

finanšu vadību (sk. likuma "Par pašvaldību

budžetiem" 15. pantu). Tomēr tieši pašvaldības dome

izskata un apstiprina pašvaldības budžetu (sk. Pašvaldību

likuma 10. panta pirmās daļas 1. punktu), tātad arī dome kā

koleģiāla institūcija atbild par to, lai tiktu apstiprināts

normatīvajiem aktiem atbilstošs pašvaldības budžets.

Konkrētajā gadījumā pašvaldības domes priekšsēdētāja

atstādināšana nenovērsa Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes

pieļauto pārkāpumu dēļ radušos apdraudējumu un arī pēc

pašvaldības domes priekšsēdētāja atstādināšanas Pieteikuma

iesniedzēja, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 17.2.3. un

17.2.4. punktā, pieļāva normatīvo aktu pārkāpumus 2024. gada

budžeta izstrādes un apstiprināšanas procesā. Minētais apstāklis

ir vērtēts arī Likumprojekta anotācijā.

Tādējādi tas, ka uzraugošā iestāde jau ir izmantojusi kādu no

pašvaldības darbības pēckontroles līdzekļiem, neliedz izmantot

arī citus attiecīgos līdzekļus, ja ar iepriekš izraudzīto

līdzekli nav izdevies sasniegt mērķi. Pretējā gadījumā

pašvaldības darbības pēckontrole kļūtu neefektīva. Tātad tas, ka

par normatīvo aktu pārkāpumiem jau tika atstādināts Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs, nenozīmē, ka

Pieteikuma iesniedzējas atlaišana kā pašvaldības darbības

pēckontroles līdzeklis nebija nepieciešama.

18.2. Gan Likumprojekta anotācijā, gan Saeimas atbildes

rakstā norādīts: lai gan Stabilizācijas likumā paredzētais

mehānisms - pašvaldības finanšu stabilizācijas process - būtu

bijis saudzīgāks līdzeklis Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības

finanšu situācijas noregulēšanai, tomēr, ņemot vērā Pieteikuma

iesniedzējas nevēlēšanos sadarboties ar Stabilizācijas komisiju,

mērķis noregulēt finanšu situāciju ar šo līdzekli nevar tikt

sasniegts.

Pašvaldības finanšu stabilizācija ir viens no valsts

īstenotajiem pašvaldību uzraudzības mehānismiem, kas izmantojams,

lai nodrošinātu likumā noteikto pašvaldību patstāvīgo funkciju

izpildi gadījumos, kad pašvaldības nonākušas ārkārtējās

finansiālās grūtībās. Šā procesa ietvaros pašvaldības izstrādā

pašvaldības finanšu stabilizēšanas projektu un valsts piešķir

stabilizācijas aizdevumu (sk. likuma "Par pašvaldību

finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības

nodrošināšanu" (spēkā līdz 2024. gada 31. decembrim) 1.,

10., 13. pantu un Likuma par budžetu un finanšu vadību

45.1 pantu).

Ar Pieteikuma iesniedzējas 2023. gada 1. septembra lēmumu Nr.

968 tika apstiprināts un finanšu ministram iesniegts pašvaldības

finanšu stabilizācijas pieteikums, un ar Finanšu ministrijas

2023. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 334 tika izveidota

Stabilizācijas komisija stabilizācijas pieteikuma izskatīšanai un

stabilizācijas projekta saskaņošanai. Tomēr finanšu ministrs

nepieņēma Stabilizācijas likuma 8. panta pirmajā daļā paredzēto

lēmumu uzsākt pašvaldības finanšu stabilizāciju un iecelt finanšu

stabilizācijas procesa uzraugu. Kā izriet no Likumprojekta

anotācijas, iemesls, kura dēļ pašvaldības finanšu stabilizācijas

process netika uzsākts, bija saistīts ar Pieteikuma iesniedzējas

rīcību Stabilizācijas komisijas izvirzīto uzdevumu izpildē.

No Likumprojekta anotācijā norādītajiem apstākļiem un lietas

materiālos esošajiem Stabilizācijas komisijas sēžu protokoliem

secināms, ka, neraugoties uz Stabilizācijas komisijas norādēm par

Pieteikuma iesniedzējai veicamajiem pasākumiem, tika konstatēts,

ka atsevišķi uzdevumi nav izpildīti. Piemēram, 2023. gada 11.

oktobra sēdē Stabilizācijas komisija uzdeva Pieteikuma

iesniedzējai apturēt tos investīciju projektus, par kuriem nav

noslēgti līgumi un kuru īstenošana nav uzsākta, pārskatīt budžeta

un finanšu vadības sistēmas pārvaldību, lai nodrošinātu finanšu

procesu caurskatāmību un centralizāciju, apstiprināt un iesniegt

Stabilizācijas komisijai pasākumu plānu, nosakot uzdevumu

izpildes termiņus. 2023. gada 9. novembra sēdē Stabilizācijas

komisija konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzēja nav pieņēmusi

lēmumu par skaidru rīcību un termiņiem, kādos tiks pārskatīta

budžeta un finanšu vadības sistēmas pārvaldība, lai nodrošinātu

finanšu procesu caurskatāmību un centralizāciju, kas ir būtisks

priekšnosacījums stabilizācijas procesa uzsākšanai, turklāt

Pieteikuma iesniedzēja, neraugoties uz pašvaldības finanšu

situāciju, plāno uzņemties jaunas saistības investīciju projektu

īstenošanai. Arī 2023. gada 14. decembra sēdē Stabilizācijas

komisija konstatēja, ka Pieteikuma iesniedzēja turpina iesniegt

vērtēšanai jaunus investīciju projektus. Pieteikuma iesniedzējai

tika uzdots to naudas līdzekļu atlikumus, kuri nav iezīmēti kā

mērķa finansējums, novirzīt esošo saistību izpildei. 2024. gada

24. janvāra sēdē Stabilizācijas komisija konstatēja, ka naudas

līdzekļu atlikumus Pieteikuma iesniedzēja nav novirzījusi kavēto

maksājumu izpildei. Pašvaldībai tika uzdots turpināt 2024. gada

budžeta projekta izstrādi, sabalansējot budžeta izdevumus ar

ieņēmumiem un optimizējot budžeta izdevumus. Savukārt vēl

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 19. februāra

ārkārtas sēdē atkārtoti netika atbalstīti pašvaldības

izpilddirektora iesniegtie priekšlikumi par izdevumu

optimizāciju, kas bija nepieciešama 2024. gada budžeta

sabalansēšanai.

Stabilizācijas likumā nebija tiešā tekstā noteikts pašvaldības

domes pienākums pildīt Stabilizācijas komisijas izvirzītos

uzdevumus, tomēr Stabilizācijas komisijas noteiktie uzdevumi un

sniegtie priekšlikumi, kas vērsti uz pašvaldības finansiālās

situācijas uzlabošanu, nav uzskatāmi par tikai formālu

pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa daļu. Situācijā, kad

pašvaldība nonākusi finansiālās grūtībās un ir apdraudēta tās

spēja pildīt autonomās funkcijas, valsts īstenotajam uzraudzības

mehānismam, kas vērsts uz pašvaldības finanšu situācijas

stabilizēšanu, ir jābūt efektīvam. Pašvaldības finanšu

stabilizācijas procesa efektivitāte var tikt sasniegta vienīgi

tad, ja pašvaldība pilnvērtīgi līdzdarbojas šajā procesā, tostarp

pildot Stabilizācijas komisijas izvirzītos uzdevumus un sniegtos

priekšlikumus. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tieši finanšu

ministra rīcība, proti, lēmuma par finanšu stabilizācijas procesa

uzsākšanu nepieņemšana, liegusi saņemt aizņēmumu vairāku

investīciju projektu pabeigšanai un tās rezultātā apturēta

projektu īstenošana un aprēķinātas soda naudas no projektu

izpildītājiem. Taču pašvaldība nevar sagaidīt, ka valsts īstenos

efektīvu finanšu stabilizācijas procesu, ja tās pašas rīcība nav

vērsta uz sadarbību ar Stabilizācijas komisiju. Savukārt šāda

pašvaldības rīcība var būt pamats tam, lai valsts atzītu, ka

izraudzītais līdzeklis nav piemērots konkrētā mērķa

sasniegšanai.

Turklāt, neraugoties uz to, ka stabilizācijas process netika

uzsākts, tomēr, pieņemot 2023. gada 9. decembra likumu "Par

valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un

2026. gadam", tika rasts risinājums aizdevuma piešķiršanai

Pieteikuma iesniedzējai. Pamatojoties uz šā likuma 37. pantu, ar

2024. gada 13. februāra protokollēmuma 2. punktu finanšu

ministram tika uzdots piešķirt Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldībai valsts budžeta aizdevumu līdz pieciem miljoniem

euro uzņemto saistību izpildei.

Lai gan, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 17.2.4. un 17.3.

punktā, Pieteikuma iesniedzēja nepieņēma sabalansētu 2024. gada

budžetu tiesību normās noteiktajā termiņā un tādējādi kavēja

minētā aizdevuma saņemšanu, 2024. gada 25. aprīlī Pieteikuma

iesniedzēja apstiprināja sabalansētu 2024. gada budžetu un

tādējādi izpildīja 2024. gada 13. februāra protokollēmumā

ietvertos nosacījumus. Tādējādi secināms, ka Domes atlaišanas

likuma pieņemšanas laikā pašvaldības budžets 2024. gadam jau bija

pieņemts. Tāpat Finanšu ministrija nolūkā nodrošināt Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības finanšu uzraudzību atbilstoši

pašvaldības apstiprinātajam budžetam izveidoja tehnisko

risinājumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības izdevumu kontrolei

(sk. informatīvo ziņojumu "Par Ministru kabineta 2024.

gada 13. februāra sēdes protokola Nr. 7 28.§ "Par Rēzeknes

valstspilsētas pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta

aizdevumu finanšu situācijas stabilizēšanai" doto uzdevumu

izpildi". Pieejams: tapportals.mk.gov.lv).

Līdz ar to ir vērtējams, vai situācijā, kad Pieteikuma

iesniedzēja bija pieņēmusi pašvaldības 2024. gada budžetu,

saņēmusi valsts aizņēmumu uzņemto saistību izpildei un kad

risinājums Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības turpmākai

uzraudzībai bija rasts, joprojām bija pamats uzskatīt, ka

Pieteikuma iesniedzējas darbība ir traucēta un tādēļ nepieciešams

piemērot Pašvaldību likuma 70. panta pirmās daļas 1. punktā

paredzēto pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

līdzekli.

18.3. Pašvaldībām ir ievērojama autonomija savu

funkciju izpildē, un to raksturo pašvaldības tiesības patstāvīgi

nodrošināt tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu

izpildi, proti, patstāvīgi rīkoties un pieņemt lēmumus (sk.

Pašvaldību likuma 2. panta pirmo daļu). Taču pašvaldību

autonomija nevar būt pašmērķis. Pašvaldība darbojas savas

administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs, un tās

darbībai jāatbilst Satversmes 1. pantā ietvertajiem demokrātiskas

tiesiskas valsts principiem. Pašvaldībai kā daļai no valsts

pārvaldes funkcijas, ko tai uzticējusi sabiedrība, ir jāpilda

godīgi, efektīvi un taisnīgi, tās rīcībai ir jāatbilst likumiem

(sal.: Satversmes tiesas 2000. gada 24. marta sprieduma lietā

Nr. 04-07(99) secinājumu daļas 3. punkts). Lai gan

pašvaldības dome ir demokrātiski ievēlēts pašvaldības

pārstāvniecības orgāns, valstij ir piešķirti tiesiski instrumenti

pašvaldības domes pārraudzībai, lai nodrošinātu to, ka

pašvaldības domes rīcība atbilst likumam un iedzīvotāju

interesēm.

Pašvaldības iedzīvotāji Pieteikuma iesniedzējai ir uzticējuši

pašvaldības pārvaldes funkcijas, paļaujoties uz to, ka tās rīcība

būs vērsta uz iedzīvotāju interešu nodrošināšanu. Tādējādi valsts

īstenotās pašvaldības darbības pārraudzības mērķis ir panākt

nevis formālu pašvaldības domes pieļauto pārkāpumu novēršanu, bet

gan to, ka pašvaldības dome spēj pienācīgā kārtā pildīt tai

uzticētos uzdevumus, proti, atjaunot tiesisku pašvaldības domes

darbību. Kaut arī Pieteikuma iesniedzēja pieņēma 2024. gada

budžetu, tās ilgstoši pieļautie būtiskie tiesību normu pārkāpumi

- nespēja pieņemt tiesību normām atbilstošu pašvaldības budžetu

un saistību uzņemšanās, neņemot vērā pašvaldībai pieejamos

finanšu līdzekļus - kopumā liecina par to, ka Pieteikuma

iesniedzēja nespēja nodrošināt tiesību normām atbilstošu tai

uzticēto funkciju un uzdevumu izpildi.

To apliecina arī Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības pagaidu

administrācijas Satversmes tiesai sniegtā informācija, ka arī

2024. gada budžetā nav bijuši iekļauti visi pašvaldības funkciju

izpildei nepieciešamie izdevumi. Piemēram, 2024. gada budžetā

koplietošanas teritoriju sanitārajai uzturēšanai paredzētie

līdzekļi bija izlietoti jau 2024. gada septembrī. Tāpat tika

nepamatoti samazināta budžeta dotācija, kas paredzēta sabiedriskā

transporta kompensācijām, un tādējādi tika apdraudēta pašvaldības

funkcijas - organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus -

nodrošināšana (sk. lietas materiālu 4. sēj. 12.-14.

lp.).

Par Pieteikuma iesniedzējas attieksmi pret tai pašvaldības

iedzīvotāju uzticēto funkciju izpildi liecina arī tās deputātu

sistemātiskā rīcība - nepiedalīšanās domes 2023. gada 2., 10. un

16. novembra sēdēs. Minēto sēžu darba kārtībā bija iekļauts

jautājums par grozījumiem pašvaldības 2023. gada budžetā, taču

vairāk nekā puse domes deputātu šajās domes sēdēs nepiedalījās,

kvorums netika nodrošināts un sēdes nevarēja notikt (sk.

Rēzeknes valstspilsētas domes 2023. gada 2. novembra sēdes

protokolu Nr. 81, 2023. gada 10. novembra sēdes protokolu Nr. 82

un 2023. gada 16. novembra sēdes protokolu Nr. 83. Pieejami:

rezekne.lv). Tādējādi ne vien Pieteikuma iesniedzējas

pieļautie pārkāpumi, bet arī vairāku tās deputātu rīcība, kas

traucēja pašvaldībai nozīmīgu lēmumu, tostarp pat tādu lēmumu

pieņemšanu, kuri ietekmēja pašvaldības budžetu un finansiālo

situāciju, bija vērsta uz to, lai kavētu pašvaldības domes

tiesisku darbību. Pieteikuma iesniedzējas darbības nodrošināšanai

Saeima pieņēma 2023. gada 6. decembra likumu "Grozījumi

Pašvaldību likumā". Pašvaldību likuma 27. pants tika

papildināts ar 2.1 daļu, saskaņā ar kuru likumā

paredzētajos gadījumos pašvaldības domes sēde var notikt arī tad,

ja tajā piedalās vismaz trešdaļa domes deputātu.

Tāpat ne ar Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības 2024. gada

budžeta pieņemšanu, ne valsts aizņēmuma saņemšanu pašvaldības

finansiālās grūtības netika atrisinātas, tādējādi joprojām

pastāvēja nepieciešamība nodrošināt efektīvu sadarbību starp

valsti un pašvaldību, lai pašvaldības finansiālā situācija tiktu

uzlabota. Valsts ir subsidiāri atbildīga par pašvaldības

maksātspēju (piemēram, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto

zaudējumu atlīdzināšanas likuma 28. pants). Tātad valsts,

īstenojot pašvaldības uzraudzības mehānismus, kas vērsti uz

pašvaldības finanšu stabilizēšanu, rīkojas visas sabiedrības

interesēs un tai ir jānodrošina, ka tiek sasniegts mērķis uzlabot

pašvaldības finansiālo situāciju.

Pieteikuma iesniedzējas rīcība, proti, Stabilizācijas

komisijas noteikto uzdevumu neizpilde, kā arī Finanšu

ministrijas, Valsts kontroles un Stabilizācijas komisijas

vairākkārt konstatētais, ka Pieteikuma iesniedzēja nesniedz

pilnīgu informāciju par tās patiesajām saistībām, ka tās

iesniegtajā informācijā ir regulāri pieļautas neprecizitātes un

datu nesakritības un šī informācija nesniedz skaidru priekšstatu

par pašvaldības patieso finanšu situāciju (sk. lietas

materiālu 2. sēj. 127.-129., 130., 132.-133., 159., 167., 178.

lp. un Valsts kontroles revīzijas starpziņojumu "Vai

Rēzeknes budžeta un finanšu vadība ir atbilstoša normatīvajos

aktos noteiktajam?", 2023, 5.-6., 21. lpp. Pieejams:

lrvk.gov.lv ), liecina par to, ka Pieteikuma iesniedzēja nav

bijusi gatava efektīvi sadarboties ar valsti finansiālās

stabilitātes atjaunošanā. Efektīva sadarbība nav iespējama, ja

valstij nav precīzas un patiesas informācijas par pašvaldības

finansiālo situāciju.

Demokrātiskai tiesiskai valstij ir pienākums veikt darbības,

kas nepieciešamas, lai novērstu pašvaldības iedzīvotāju un visas

sabiedrības tiesiskajām interesēm pretēju pašvaldības rīcību.

Valsts ir izmantojusi gan tai pieejamos pašvaldības darbības

pārraudzības mehānismus, lai nodrošinātu Pieteikuma iesniedzējas

tiesisku darbību, gan arī finanšu resursus, lai uzlabotu

finansiālo situāciju Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā un

palīdzētu tai atrisināt radušās finansiālās grūtības. Taču no

lietā konstatētajiem apstākļiem secināms, ka Pieteikuma

iesniedzējas ilgstoši veiktā rīcība kopumā bija pretēja mērķim -

nodrošināt Pieteikuma iesniedzējas tiesisku darbību tās

iedzīvotāju interesēs un noregulēt pašvaldības finansiālo

situāciju - un kavēja šā mērķa sasniegšanu. Līdz ar to secināms,

ka Pieteikuma iesniedzēja nespēja pienācīgā kārtā pildīt tai

uzticētos pārvaldes uzdevumus un tādējādi pašvaldības kā publisko

tiesību subjekta darbība bija traucēta. Savukārt tas, ka

Pieteikuma iesniedzēja ir pieņēmusi 2024. gada budžetu,

konkrētajos apstākļos neliecina par to, ka Pieteikuma iesniedzēja

turpmāk būtu bijusi spējīga nodrošināt savas darbības tiesiskumu.

Pieteikuma iesniedzējas atlaišana bija nepieciešams un samērīgs

līdzeklis, lai nodrošinātu pašvaldības iedzīvotāju un visas

sabiedrības interešu ievērošanu.

Tādējādi Pieteikuma iesniedzējas

atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles

līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama.

Līdz ar to apstrīdētā norma atbilst

Satversmes 1. un 101. pantam.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29. panta pirmās

daļas 6. punktu, kā arī 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

1. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par

Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 4.

panta un Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas

2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101.

pantam.

2. Atzīt Rēzeknes valstspilsētas

pašvaldības domes atlaišanas likuma 1. pantu par atbilstošu

Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja I.

Kucina