4. pants
nerada nelabvēlīgas sekas atlaistajai pašvaldības domei.

Tiesvedības turpināšana lietā šajā daļā saskaņā ar Satversmes

tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu nav iespējama.

Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta

un Domes atlaišanas likuma 4. panta atbilstību Satversmes 1. un

101. pantam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.

13.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar Domes

atlaišanas likuma 1. pantu (turpmāk - apstrīdētā norma), uz kura

pamata tā atlaista, ir pārkāpts Satversmes 1. un 101. pantā

ietvertais pašvaldības princips un samērīguma princips.

Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka situācijā, kad ir

apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan Satversmes 1. pantā

ietvertajam samērīguma principam un pašvaldības principam, gan

Satversmes 101. pantam, vērtējama normas atbilstība abām šīm

Satversmes normām to kopsakarā (sal.: Satversmes tiesas 2020.

gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 19.

punkts).

Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

101. pantu.

14. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir

neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir

secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp pašvaldības

princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā (piemēram,

Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

2016-23-03 15.1. punkts). No demokrātiskas tiesiskas valsts

pamatnormas atvasināms arī pienākums visām valsts institūcijām

savā darbībā ievērot samērīguma principu. Samērīguma princips ir

viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem

tiesību principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts

varu, katrā konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk.

Satversmes tiesas 2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr.

2018-09-0103 14.3. punktu).

Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam pilsonim ir

tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un

pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības

ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas

Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības

likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda." Satversmes 101.

pantā ir nostiprinātas ne vien personas pamattiesības, proti,

tiesības vēlēt pašvaldību, un no tām izrietošās tiesības

piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību

palīdzību, bet arī - atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam -

pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statuss kopumā

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par

tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu).

Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji

iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā, un

Satversmes 1. un 101. pantā ietvertais pašvaldības princips ir

tiesiskais pamats pašvaldību institucionālajai pastāvēšanai un

funkcionālajai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība

institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko

lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais

orgāns - dome - ir pašvaldības domes vēlēšanās demokrātiski tieši

leģitimēts. Savukārt funkcionālajā aspektā pašvaldības princips

ietver noteiktu pašpārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanu.

Valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības

principam ir organizējama subsidiāri, proti, vietēja rakstura

vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal.:

Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

2017-32-05 11. punkts un 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā

Nr. 2022-17-01 18.1. punkts). Pašvaldības principa saturu

konkretizē Eiropas Vietējo pašvaldību harta (turpmāk - Harta), un

saskaņā ar tās 3. panta 1. punktu vietējā pašvaldība nozīmē

vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās

regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju

interesēs un būt par to atbildīgai.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldības kā

atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas īsteno valsts

pārvaldi un organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes

sistēmā. Tādējādi saskaņā ar Satversmes 58. pantu tās ir padotas

Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29.

jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 12. punktu).

No Satversmes izriet valsts pienākums nodrošināt vienotu

valsts pārvaldes organizāciju un gādāt par to, lai valsts

pārvalde darbotos tiesiski, efektīvi un sabiedrības interesēs. No

tiesiskas valsts principa pašvaldībai izriet pienākums savā

darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām, bet valstij -

pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā šo padotību

ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota

(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

Nr. 2017-32-05 14. punktu). Ņemot vērā pašvaldību tiesisko

statusu, to padotība Ministru kabinetam ir ierobežota. Arī Hartas