4. punktsnerada nelabvēlīgas sekas atlaistajai pašvaldības domei.

nerada nelabvēlīgas sekas atlaistajai pašvaldības domei.

1Tiesvedības turpināšana lietā šajā daļā saskaņā ar Satversmes

2tiesas likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu nav iespējama.

3Līdz ar to tiesvedība lietā daļā par

4Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 1. panta trešās daļas 2. punkta

5un Domes atlaišanas likuma 4. panta atbilstību Satversmes 1. un

6101. pantam ir izbeidzama, pamatojoties uz Satversmes tiesas

7likuma 29. panta pirmās daļas 6. punktu.

813.2. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka ar Domes

9atlaišanas likuma 1. pantu (turpmāk - apstrīdētā norma), uz kura

10pamata tā atlaista, ir pārkāpts Satversmes 1. un 101. pantā

11ietvertais pašvaldības princips un samērīguma princips.

12Satversmes tiesa jau iepriekš atzinusi, ka situācijā, kad ir

13apstrīdēta tiesību normas atbilstība gan Satversmes 1. pantā

14ietvertajam samērīguma principam un pašvaldības principam, gan

15Satversmes 101. pantam, vērtējama normas atbilstība abām šīm

16Satversmes normām to kopsakarā (sal.: Satversmes tiesas 2020.

17gada 3. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-16-01 19.

18punkts).

19Līdz ar to Satversmes tiesa vērtēs

20apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 1. pantam kopsakarā ar

21101. pantu.

2214. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir

23neatkarīga demokrātiska republika. Satversmes tiesa ir

24secinājusi, ka no demokrātiskas tiesiskas valsts pamatnormas

25atvasinātie vispārējie tiesību principi, tostarp pašvaldības

26princips, ietilpst Satversmes 1. panta tvērumā (piemēram,

27Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

282016-23-03 15.1. punkts). No demokrātiskas tiesiskas valsts

29pamatnormas atvasināms arī pienākums visām valsts institūcijām

30savā darbībā ievērot samērīguma principu. Samērīguma princips ir

31viens no svarīgākajiem demokrātiskas tiesiskas valsts vispārējiem

32tiesību principiem, un valsts institūcijām, īstenojot valsts

33varu, katrā konkrētajā gadījumā tas ir jāņem vērā (sk.

34Satversmes tiesas 2018. gada 14. decembra sprieduma lietā Nr.

352018-09-0103 14.3. punktu).

36Satversmes 101. pants nosaka: "Ikvienam pilsonim ir

37tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un

38pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības

39ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības

40pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas

41Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības

42likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā.

43Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda." Satversmes 101.

44pantā ir nostiprinātas ne vien personas pamattiesības, proti,

45tiesības vēlēt pašvaldību, un no tām izrietošās tiesības

46piedalīties publisko lietu pārvaldīšanā ar vēlētu pašvaldību

47palīdzību, bet arī - atbilstoši Satversmes lakoniskajam stilam -

48pašvaldības kā vēlētas pašpārvaldes institūcijas statuss kopumā

49(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 16. aprīļa lēmuma par

50tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-21-01 8. punktu).

51Pašvaldības demokrātiskā valstī kalpo tam, lai iedzīvotāji

52iesaistītos savas vietējās kopienas lietu pārvaldībā, un

53Satversmes 1. un 101. pantā ietvertais pašvaldības princips ir

54tiesiskais pamats pašvaldību institucionālajai pastāvēšanai un

55funkcionālajai darbībai. Atbilstoši šim principam pašvaldība

56institucionālajā aspektā ir īpaša valsts pārvaldes jeb publisko

57lietu pārvaldīšanas forma - pašpārvalde -, kuras augstākais

58orgāns - dome - ir pašvaldības domes vēlēšanās demokrātiski tieši

59leģitimēts. Savukārt funkcionālajā aspektā pašvaldības princips

60ietver noteiktu pašpārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošanu.

61Valsts pārvalde atbilstoši demokrātijas principam un pašvaldības

62principam ir organizējama subsidiāri, proti, vietēja rakstura

63vajadzību un interešu pārvaldīšana nododama pēc iespējas tuvāk

64pašiem iedzīvotājiem, viņu organizētai pašvaldībai (sal.:

65Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr.

662017-32-05 11. punkts un 2023. gada 9. novembra sprieduma lietā

67Nr. 2022-17-01 18.1. punkts). Pašvaldības principa saturu

68konkretizē Eiropas Vietējo pašvaldību harta (turpmāk - Harta), un

69saskaņā ar tās 3. panta 1. punktu vietējā pašvaldība nozīmē

70vietējās varas tiesības un spēju likumā noteiktajās robežās

71regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu vietējo iedzīvotāju

72interesēs un būt par to atbildīgai.

73Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka pašvaldības kā

74atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas īsteno valsts

75pārvaldi un organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes

76sistēmā. Tādējādi saskaņā ar Satversmes 58. pantu tās ir padotas

77Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29.

78jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 12. punktu).

79No Satversmes izriet valsts pienākums nodrošināt vienotu

80valsts pārvaldes organizāciju un gādāt par to, lai valsts

81pārvalde darbotos tiesiski, efektīvi un sabiedrības interesēs. No

82tiesiskas valsts principa pašvaldībai izriet pienākums savā

83darbībā ievērot padotību likumam un tiesībām, bet valstij -

84pienākums pārraudzīt, kā pašvaldība savā darbībā šo padotību

85ievēro, un, ja nepieciešams, panākt, lai tā tiktu ievērota

86(sk. Satversmes tiesas 2018. gada 29. jūnija sprieduma lietā

87Nr. 2017-32-05 14. punktu). Ņemot vērā pašvaldību tiesisko

88statusu, to padotība Ministru kabinetam ir ierobežota. Arī Hartas