4. pants
paredz rīcības plāna izstrādi, kā arī nosacījumu to

pārskatīt vismaz reizi piecos gados. Papildus minētajam mērķis ir

arī sekmēt integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu

pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu

atkarību no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Savukārt, lai

nodrošinātu uzraudzību pār to, kā tiek lietoti augu aizsardzības

līdzekļi, kuru sastāvā ir darbīgās vielas, kas izraisa īpašas

bažas, ir izstrādājami riska indikatori.

Šajā sakarā ar 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta sēdes

protokollēmumu "Noteikumu projekts "Noteikumi par augu

aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"" Zemkopības

ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru

kabinetā rīcības plāna projektu "Augu aizsardzības līdzekļu

ilgtspējīga izmantošana".

Diskusijas Eiropas Savienībā par šo jautājumu aizsākās

2002.gadā, kad tika pieņemta Sestā vides rīcības programma

(6th Environment Action Programme jeb 6 EAP)

2002.-2012.gadam. Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka vēl

vairāk ir jāsamazina pesticīds, īpaši augu aizsardzības līdzekļu,

ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Tika uzsvērta nepieciešamība

panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu un izteikts mudinājums

ievērojams samazināt, gan pesticīdu lietošanu kopumā, gan ar to

saistīto risku, vienlaikus tomēr nodrošinot nepieciešamo

kultūraugu aizsardzību.

Pamatojoties uz šo rīcības programmu, 2006.gada vasarā Eiropas

Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem vairākiem Eiropas

Savienības normatīvo aktu projektiem augu aizsardzības jomā,

tostarp direktīvai par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas

nodrošināšanu, attiecinot to uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā

augu aizsardzības līdzekļi. Šie priekšlikumi jau sākotnējā

variantā paredzēja prasību katrai dalībvalstij izstrādāt savus

rīcības plānus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku

mazināšanai.

Kopējā lauksaimniecības preču izlaides vērtība bāzes cenās (ar

produktu subsīdijām) 2011.gadā bija Ls 700 milj., nozīmīgi (par

15 %) palielinoties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No

tās 57,4 % veidoja augkopība un tikai 42,6 % lopkopība. Ir

vērojams, ka pēdējos gados tieši augkopības nozare attīstās

straujāk, jo 2006.gadā augkopības produkcija veidoja 52 % no

kopējās lauksaimniecības preču produkcijas (Zemkopības

ministrijas 2012.gadā sagatavotais Lauksaimniecības ziņojums par

2011.gadu "Latvijas lauksaimniecība").

Pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem 2010.gadā Latvijā 83,4

tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2879,1

tūkst. ha zemes, tai skaitā 1796,3 tūkst. ha izmantotās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2010.gadā vidēji vienā lauku

saimniecībā tika apsaimniekoti 34,5 ha zemes, kas ir par 9,0 ha

jeb 35,3% vairāk nekā 2007.gadā. Vidējā izmantotās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vienā lauku

saimniecībā palielinājusies par 36,9 % - no 15,7 ha 2007.gadā

līdz 21,5 ha 2010.gadā.

Augu aizsardzība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem gan

lielu ražu ieguvei, gan arī konkurētspējai.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā

gala lietotājiem izplatīto augu aizsardzības līdzekļu apjoms ir

viens no mazākajiem, turklāt ievērojams skaits saimniecību

Latvijā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

2011.gadā bija 3484 bioloģiskās saimniecības, kuru rīcībā

esošā platība izņēma 184 120 ha jeb aptuveni 10 % no kopējās

lauksaimniecībā izmantojamā zemes platības valstī. Lai gan

pēdējos gados bioloģiski sertificēto saimniecību skaitam ir

tendence samazināties, tomēr to lauksaimniecībā izmantojamā zemes

platība gadu no gada nedaudz palielinās. 2010.gadā bioloģiski

sertificētā zemes platība ir palielinājušās par 10 %

(Zemkopības ministrijas 2012.gadā sagatavotais Lauksaimniecības

ziņojums par 2011.gadu "Latvijas lauksaimniecība").

Šajā rīcības plānā ir iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un

laika grafiks to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šie mērķi un uzdevumi ir

atbilstoši un piemēroti situācijai Latvijā.

Iepriekš Latvijā saistībā ar augu aizsardzības jomu tika

izstrādāts un ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu

Nr.558 apstiprināts politiskas plānošanas dokuments

"Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības

pamatnostādnes 2009.-2015.gadam". Daži no šajā dokumentā

paredzētajiem pasākumiem ir iekļauti arī rīcības plānā.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam paredz

rīcības virzienu "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga

apsaimniekošana" un tajā veicamo uzdevumu -

"stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu

izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, lietojot vidi saudzējošas

tehnoloģijas". Plānā ir norādīti mērķa sasniegšanas

rādītāji.

Tiek gatavoti arī Valsts augu aizsardzības dienesta

priekšlikumi jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadam

budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu aprites

uzraudzība". Sagatavotajos priekšlikumos ir norādīts

nepieciešamais papildu finansējums.

Rīcības plāns ir saskaņots ar Zemnieku saeimu, Lauksaimnieku

organizācijas sadarbības padomi, Latvijas lauksaimnieku

kooperatīvu asociāciju.

1. Normatīvie

akti

Eiropas Savienībā augu aizsardzības jomu regulē šādi

normatīvie akti:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra

Direktīva Nr. 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu

pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (turpmāk -

Direktīva);

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula

Nr. 1107/2009/EK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK

(turpmāk - Regula 1107/2009/EK);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra

Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā

uz pesticīdu lietošanas mašīnām;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regula

(EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem.

Tā kā iepriekš tika pieņemta Regula Nr. 396/2005/EK, kas

nosaka maksimāli pieļaujamos augu aizsardzības līdzekļu darbīgo

vielu atlieku līmeņus lauksaimniecības produktos, tiek uzskatīts,

ka Eiropas Savienībā patlaban ir izstrādāts tiesiskais regulējums

visiem augu aizsardzības līdzekļu aprites ķēdes posmiem.

Līdz Direktīvas pieņemšanai liela daļa tās prasību Latvijā jau

bija noteiktas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tomēr, lai

Direktīvu pārņemtu pilnībā, spēkā esošie normatīvie akti tika

pārskatīti un pieņemti šādi normatīvie akti:

- grozījumi Augu aizsardzības likumā;

- Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509

"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009";

- Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.491

"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

iekārtām";

- Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.949

"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

tirgū";

- Ministru kabineta 2011. gada 13.decembra noteikumi Nr.950

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi";

- grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra

noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu

reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas

kārtība".

Patlaban tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts

par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu

aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu

apmācību.

2. Rīcības plāna

mērķis

Eiropas Savienībā katru gadu tiek apkopota informācija par

gala lietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Rīcības plāna 1.attēlā redzams, ka uz kopējā fona Latvijā

izplatītais ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu apjoms ir vieni no

mazākajiem Eiropā.

1. attēls. Gala lietotājiem pārdotais augu aizsardzības

līdzekļu darbīgo vielu apjoms kg uz 1 ha lauksaimniecībā

izmantojamās zemes (Eiropas Savienības Statistikas biroja

dati par 2008.gadu)

Pamatojoties uz šī plāna 2.attēlā redzamiem datiem par augu

aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomu laika posmā

no 2005. līdz 2011.gadam, var aprēķināt, ka uz izmantotās

lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru vidēji tika lietoti

0,48 kg augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas.

2.attēls. 2005.-2011.gadā gala

lietotājiem pārdotais augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu

apjoms Latvijā (t)

Pieņemot, ka 1.attēlā iekļautā diagramma vidēji raksturo arī

augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz vienu ha lauksaimniecībā

izmantojamās zemes valstī, uzskatāms, ka patlaban Latvijā

ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi netiek lietoti tik lielā

apjomā, lai būtu jāveic speciāli pasākumi lietošanas kvantitātes

samazināšanai, tādēļ nacionālajā rīcības plānā

2013.-2018.gadam kvantitatīvs augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas samazinājums Latvijā netiek plānots.

Rīcības plānā izvirzītais valsts mērķis, kas Latvijai būtu

jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu

2013.-2015.gadam, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un

vidi.

Šis mērķis tiks sasniegts, īstenojot rīcības plānā noteiktos

darbības virzienus un izpildot uzdevumus.

3. Rīcības

virzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai

3.1. Rīcības

virziens "Atļauju piešķiršana augu aizsardzības līdzekļu

laišanai tirgū un lietošanai Latvijā"

Esošā

situācija

Latvijā augu aizsardzības līdzekļi tiek laisti tirgū un

lietoti pēc to visaptveroša un zinātniski pamatota novērtējuma

saskaņā ar Regulu 1107/2009/EK. Tikai tad, ja šī novērtējuma

rezultātā ir gūta pārliecība par to, ka augu aizsardzības

līdzeklis dod noteiktu labumu augkopībai un tam nav kaitīgas

ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlamas

iedarbības uz vidi, augu aizsardzības līdzekli tiek atļauts

lietot Latvijā.

Līdz 2012.gada 1.jūnijam bija reģistrēti 285 augu aizsardzības

līdzekļi ar 150 darbīgajām vielām, bet tirgū bija pieejams 161

augu aizsardzības līdzeklis.

Augu aizsardzības likumā ir noteikts, ka Latvijā atļauto augu

aizsardzības līdzekļu reģistru kārto Valsts augu aizsardzības

dienests (turpmāk - dienests). Lai precizētu kārtību augu

aizsardzības līdzekļu iekļaušanai reģistrā, dažādu atļauju

izsniegšanai un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai

neprofesionālai lietošanai, ir izdoti Ministru kabineta 2012.gada

24.jūlija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības

līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009".

Viena no augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas procedūras

darbībām Latvijā, vēl pirms tika pieņemta Regula 1107/2009/EK par

augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, bija marķējuma

apstiprināšana.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem

Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

noteikumi" augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai

tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti

marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot

marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un

maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības

stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās

apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz

cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību.

Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības

dalībvalstīs ir problēmas ar tā saucamo mazo lietojumu (Minor

use). Mazais lietojums ir augu aizsardzības līdzekļa

lietošana attiecīgā dalībvalstī augiem vai augu produktiem, kurus

šajā dalībvalstī neaudzē lielās platībās vai audzē lielās

platībās, bet konkrēts kaitīgais organisms tos apdraud reti.

Šādiem maza apjoma lietojumiem bieži vien trūkst augu

aizsardzības līdzekļu. Latvijā par mazās platībās audzētiem

kultūraugiem tiek uzskatīti tie, kas tiek audzēti ne vairāk kā

10 000 ha lielā platībā. Regulas 1107/2009/EK 51.pantā

minētā atļauja jau dod problēmas risināšanas iespēju, bet, lai to

veiksmīgāk varētu īstenot, plānā tiek paredzēti konkrēti uzdevumi

atļautu augu aizsardzības līdzekļu darbības jomas paplašināšanai.

Lai šos uzdevumus varētu īstenot un dārzeņu, augļu un ogu

audzētāji tiktu nodrošināti ar augu aizsardzības līdzekļiem mazam

lietojumam, nepieciešams finansējums augu aizsardzības līdzekļu

papildu novērtējumiem, papildinformācijas iegūšanai un arī

pētījumu iegādei, piemēram, ja augu aizsardzības līdzekļu

ražotājkompāniju īpašumā nav pētījumu, tos varētu iegādāties no

kādas citas dalībvalsts audzētāju organizācijām - pētījumu

īpašniecēm (piemēram, saistībā ar atlieku izmēģinājumiem par to,

ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dēļ augos un augu

produktos netiks pārsniegts darbīgo vielu un to metabolītu

maksimāli pieļaujamais līmenis).

Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un atļauju piešķiršanā

patlaban ir iesaistīti 14 darbinieki. Ar 2011.gada 14.jūniju

stājoties spēkā Regulai 1107/2009/EK, dienesta eksperti ir

iesaistījušies augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas zonālajā

procesā: augu aizsardzības līdzekļu ražotājkompānijas izvēlas

Latviju par ziņotājvalsti augu aizsardzības līdzekļu izvērtēšanai

Ziemeļu zonā. Līdz 2012.gada 1.jūnijam dienests ir pārstāvējis

Latviju kā zonālo novērtētāju dalībvalsti 5 jaunu augu

aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un 17 augu aizsardzības

līdzekļu atkārtotā novērtēšanā. Latvija ir ziņotāja dalībvalsts

par vienas 4. saraksta darbīgās vielas - tējas koka

eļļas - iekļaušanu Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā un

nominēta par līdzziņotāju dalībvalsti divu augu aizsardzības

līdzekļu darbīgo vielu (piridāta un pikolinafēna) novērtēšanai

atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā.

Kaut arī 2011.gadā jau tika rasta iespēja stiprināt dienesta

kapacitāti, nodrošinot to, ka katrā augu aizsardzības līdzekļu un

to darbīgo vielu izvērtēšanas sadaļā strādā divi eksperti, vēl

joprojām pastāv risks, ka tuvāko piecu gadu laikā, ja netiks

palielināts augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu

novērtējumu gatavošanā iesaistīto darbinieku skaits, var

izveidoties situācija, ka Latvija nevar izpildīt dalībvalstij

uzliktos pienākumus, kā to paredz Regulas 1107/2009/EK