4. pantsparedz rīcības plāna izstrādi, kā arī nosacījumu to

paredz rīcības plāna izstrādi, kā arī nosacījumu to

1pārskatīt vismaz reizi piecos gados. Papildus minētajam mērķis ir

2arī sekmēt integrētās augu aizsardzības un alternatīvo paņēmienu

3pilnveidošanu un ieviešanu, lai pēc iespējas vairāk mazinātu

4atkarību no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Savukārt, lai

5nodrošinātu uzraudzību pār to, kā tiek lietoti augu aizsardzības

6līdzekļi, kuru sastāvā ir darbīgās vielas, kas izraisa īpašas

7bažas, ir izstrādājami riska indikatori.

8Šajā sakarā ar 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta sēdes

9protokollēmumu "Noteikumu projekts "Noteikumi par augu

10aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū"" Zemkopības

11ministrijai uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru

12kabinetā rīcības plāna projektu "Augu aizsardzības līdzekļu

13ilgtspējīga izmantošana".

14Diskusijas Eiropas Savienībā par šo jautājumu aizsākās

152002.gadā, kad tika pieņemta Sestā vides rīcības programma

16(6th Environment Action Programme jeb 6 EAP)

172002.-2012.gadam. Eiropas Parlaments un Padome atzina, ka vēl

18vairāk ir jāsamazina pesticīds, īpaši augu aizsardzības līdzekļu,

19ietekme uz cilvēka veselību un vidi. Tika uzsvērta nepieciešamība

20panākt pesticīdu ilgtspējīgāku lietošanu un izteikts mudinājums

21ievērojams samazināt, gan pesticīdu lietošanu kopumā, gan ar to

22saistīto risku, vienlaikus tomēr nodrošinot nepieciešamo

23kultūraugu aizsardzību.

24Pamatojoties uz šo rīcības programmu, 2006.gada vasarā Eiropas

25Komisija nāca klajā ar priekšlikumiem vairākiem Eiropas

26Savienības normatīvo aktu projektiem augu aizsardzības jomā,

27tostarp direktīvai par pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas

28nodrošināšanu, attiecinot to uz pesticīdiem, kas tiek lietoti kā

29augu aizsardzības līdzekļi. Šie priekšlikumi jau sākotnējā

30variantā paredzēja prasību katrai dalībvalstij izstrādāt savus

31rīcības plānus augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku

32mazināšanai.

33Kopējā lauksaimniecības preču izlaides vērtība bāzes cenās (ar

34produktu subsīdijām) 2011.gadā bija Ls 700 milj., nozīmīgi (par

3515 %) palielinoties salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No

36tās 57,4 % veidoja augkopība un tikai 42,6 % lopkopība. Ir

37vērojams, ka pēdējos gados tieši augkopības nozare attīstās

38straujāk, jo 2006.gadā augkopības produkcija veidoja 52 % no

39kopējās lauksaimniecības preču produkcijas (Zemkopības

40ministrijas 2012.gadā sagatavotais Lauksaimniecības ziņojums par

412011.gadu "Latvijas lauksaimniecība").

42Pēc lauksaimniecības skaitīšanas datiem 2010.gadā Latvijā 83,4

43tūkst. ekonomiski aktīvās lauku saimniecības apsaimniekoja 2879,1

44tūkst. ha zemes, tai skaitā 1796,3 tūkst. ha izmantotās

45lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2010.gadā vidēji vienā lauku

46saimniecībā tika apsaimniekoti 34,5 ha zemes, kas ir par 9,0 ha

47jeb 35,3% vairāk nekā 2007.gadā. Vidējā izmantotās

48lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība vienā lauku

49saimniecībā palielinājusies par 36,9 % - no 15,7 ha 2007.gadā

50līdz 21,5 ha 2010.gadā.

51Augu aizsardzība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem gan

52lielu ražu ieguvei, gan arī konkurētspējai.

53Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm Latvijā

54gala lietotājiem izplatīto augu aizsardzības līdzekļu apjoms ir

55viens no mazākajiem, turklāt ievērojams skaits saimniecību

56Latvijā nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību.

572011.gadā bija 3484 bioloģiskās saimniecības, kuru rīcībā

58esošā platība izņēma 184 120 ha jeb aptuveni 10 % no kopējās

59lauksaimniecībā izmantojamā zemes platības valstī. Lai gan

60pēdējos gados bioloģiski sertificēto saimniecību skaitam ir

61tendence samazināties, tomēr to lauksaimniecībā izmantojamā zemes

62platība gadu no gada nedaudz palielinās. 2010.gadā bioloģiski

63sertificētā zemes platība ir palielinājušās par 10 %

64(Zemkopības ministrijas 2012.gadā sagatavotais Lauksaimniecības

65ziņojums par 2011.gadu "Latvijas lauksaimniecība").

66Šajā rīcības plānā ir iekļauti konkrēti mērķi, uzdevumi un

67laika grafiks to riska faktoru mazināšanai, kas saistīti ar augu

68aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šie mērķi un uzdevumi ir

69atbilstoši un piemēroti situācijai Latvijā.

70Iepriekš Latvijā saistībā ar augu aizsardzības jomu tika

71izstrādāts un ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu

72Nr.558 apstiprināts politiskas plānošanas dokuments

73"Integrētās augu aizsardzības politikas attīstības

74pamatnostādnes 2009.-2015.gadam". Daži no šajā dokumentā

75paredzētajiem pasākumiem ir iekļauti arī rīcības plānā.

76Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam paredz

77rīcības virzienu "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga

78apsaimniekošana" un tajā veicamo uzdevumu -

79"stimulēt zemes un citu dabas resursu ilgtspējīgu

80izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, lietojot vidi saudzējošas

81tehnoloģijas". Plānā ir norādīti mērķa sasniegšanas

82rādītāji.

83Tiek gatavoti arī Valsts augu aizsardzības dienesta

84priekšlikumi jaunajām politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadam

85budžeta programmā 27.00.00 "Augu veselība un augu aprites

86uzraudzība". Sagatavotajos priekšlikumos ir norādīts

87nepieciešamais papildu finansējums.

88Rīcības plāns ir saskaņots ar Zemnieku saeimu, Lauksaimnieku

89organizācijas sadarbības padomi, Latvijas lauksaimnieku

90kooperatīvu asociāciju.

911. Normatīvie

92akti

93Eiropas Savienībā augu aizsardzības jomu regulē šādi

94normatīvie akti:

951) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra

96Direktīva Nr. 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu

97pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (turpmāk -

98Direktīva);

992) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regula

100Nr. 1107/2009/EK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

101tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK

102(turpmāk - Regula 1107/2009/EK);

1033) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra

104Direktīva 2009/127/EK, ar ko Direktīvu 2006/42/EK groza attiecībā

105uz pesticīdu lietošanas mašīnām;

1064) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regula

107(EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem.

108Tā kā iepriekš tika pieņemta Regula Nr. 396/2005/EK, kas

109nosaka maksimāli pieļaujamos augu aizsardzības līdzekļu darbīgo

110vielu atlieku līmeņus lauksaimniecības produktos, tiek uzskatīts,

111ka Eiropas Savienībā patlaban ir izstrādāts tiesiskais regulējums

112visiem augu aizsardzības līdzekļu aprites ķēdes posmiem.

113Līdz Direktīvas pieņemšanai liela daļa tās prasību Latvijā jau

114bija noteiktas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, tomēr, lai

115Direktīvu pārņemtu pilnībā, spēkā esošie normatīvie akti tika

116pārskatīti un pieņemti šādi normatīvie akti:

117- grozījumi Augu aizsardzības likumā;

118- Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumi Nr.509

119"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

120saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009";

121- Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.491

122"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

123iekārtām";

124- Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.949

125"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

126tirgū";

127- Ministru kabineta 2011. gada 13.decembra noteikumi Nr.950

128"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi";

129- grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 15.septembra

130noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu

131reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas

132kārtība".

133Patlaban tiek izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts

134par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu

135aizsardzības līdzekļu pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu

136apmācību.

1372. Rīcības plāna

138mērķis

139Eiropas Savienībā katru gadu tiek apkopota informācija par

140gala lietotājiem izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem.

141Rīcības plāna 1.attēlā redzams, ka uz kopējā fona Latvijā

142izplatītais ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu apjoms ir vieni no

143mazākajiem Eiropā.

1441. attēls. Gala lietotājiem pārdotais augu aizsardzības

145līdzekļu darbīgo vielu apjoms kg uz 1 ha lauksaimniecībā

146izmantojamās zemes (Eiropas Savienības Statistikas biroja

147dati par 2008.gadu)

148Pamatojoties uz šī plāna 2.attēlā redzamiem datiem par augu

149aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu pārdošanas apjomu laika posmā

150no 2005. līdz 2011.gadam, var aprēķināt, ka uz izmantotās

151lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru vidēji tika lietoti

1520,48 kg augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas.

1532.attēls. 2005.-2011.gadā gala

154lietotājiem pārdotais augu aizsardzības līdzekļu darbīgo vielu

155apjoms Latvijā (t)

156Pieņemot, ka 1.attēlā iekļautā diagramma vidēji raksturo arī

157augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz vienu ha lauksaimniecībā

158izmantojamās zemes valstī, uzskatāms, ka patlaban Latvijā

159ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi netiek lietoti tik lielā

160apjomā, lai būtu jāveic speciāli pasākumi lietošanas kvantitātes

161samazināšanai, tādēļ nacionālajā rīcības plānā

1622013.-2018.gadam kvantitatīvs augu aizsardzības līdzekļu

163lietošanas samazinājums Latvijā netiek plānots.

164Rīcības plānā izvirzītais valsts mērķis, kas Latvijai būtu

165jāsasniedz, izstrādājot un ieviešot rīcības plānu

1662013.-2015.gadam, ir mazināt augu aizsardzības līdzekļu

167lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un

168vidi.

169Šis mērķis tiks sasniegts, īstenojot rīcības plānā noteiktos

170darbības virzienus un izpildot uzdevumus.

1713. Rīcības

172virzieni, uzdevumi un pasākumi mērķa sasniegšanai

1733.1. Rīcības

174virziens "Atļauju piešķiršana augu aizsardzības līdzekļu

175laišanai tirgū un lietošanai Latvijā"

176Esošā

177situācija

178Latvijā augu aizsardzības līdzekļi tiek laisti tirgū un

179lietoti pēc to visaptveroša un zinātniski pamatota novērtējuma

180saskaņā ar Regulu 1107/2009/EK. Tikai tad, ja šī novērtējuma

181rezultātā ir gūta pārliecība par to, ka augu aizsardzības

182līdzeklis dod noteiktu labumu augkopībai un tam nav kaitīgas

183ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nevēlamas

184iedarbības uz vidi, augu aizsardzības līdzekli tiek atļauts

185lietot Latvijā.

186Līdz 2012.gada 1.jūnijam bija reģistrēti 285 augu aizsardzības

187līdzekļi ar 150 darbīgajām vielām, bet tirgū bija pieejams 161

188augu aizsardzības līdzeklis.

189Augu aizsardzības likumā ir noteikts, ka Latvijā atļauto augu

190aizsardzības līdzekļu reģistru kārto Valsts augu aizsardzības

191dienests (turpmāk - dienests). Lai precizētu kārtību augu

192aizsardzības līdzekļu iekļaušanai reģistrā, dažādu atļauju

193izsniegšanai un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai

194neprofesionālai lietošanai, ir izdoti Ministru kabineta 2012.gada

19524.jūlija noteikumi Nr.509 "Noteikumi par augu aizsardzības

196līdzekļu laišanu tirgū saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009".

197Viena no augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas procedūras

198darbībām Latvijā, vēl pirms tika pieņemta Regula 1107/2009/EK par

199augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, bija marķējuma

200apstiprināšana.

201Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem

202Nr.950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

203noteikumi" augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai

204tam mērķim un pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas minēti

205marķējumā, nepārsniedzot norādīto devu, kā arī ievērojot

206marķējuma prasības par augu aizsardzības līdzekļu atšķaidīšanu un

207maisījumu gatavošanu pirms lietošanas, kultūrauga attīstības

208stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās

209apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz

210cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību.

211Ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības

212dalībvalstīs ir problēmas ar tā saucamo mazo lietojumu (Minor

213use). Mazais lietojums ir augu aizsardzības līdzekļa

214lietošana attiecīgā dalībvalstī augiem vai augu produktiem, kurus

215šajā dalībvalstī neaudzē lielās platībās vai audzē lielās

216platībās, bet konkrēts kaitīgais organisms tos apdraud reti.

217Šādiem maza apjoma lietojumiem bieži vien trūkst augu

218aizsardzības līdzekļu. Latvijā par mazās platībās audzētiem

219kultūraugiem tiek uzskatīti tie, kas tiek audzēti ne vairāk kā

22010 000 ha lielā platībā. Regulas 1107/2009/EK 51.pantā

221minētā atļauja jau dod problēmas risināšanas iespēju, bet, lai to

222veiksmīgāk varētu īstenot, plānā tiek paredzēti konkrēti uzdevumi

223atļautu augu aizsardzības līdzekļu darbības jomas paplašināšanai.

224Lai šos uzdevumus varētu īstenot un dārzeņu, augļu un ogu

225audzētāji tiktu nodrošināti ar augu aizsardzības līdzekļiem mazam

226lietojumam, nepieciešams finansējums augu aizsardzības līdzekļu

227papildu novērtējumiem, papildinformācijas iegūšanai un arī

228pētījumu iegādei, piemēram, ja augu aizsardzības līdzekļu

229ražotājkompāniju īpašumā nav pētījumu, tos varētu iegādāties no

230kādas citas dalībvalsts audzētāju organizācijām - pētījumu

231īpašniecēm (piemēram, saistībā ar atlieku izmēģinājumiem par to,

232ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanas dēļ augos un augu

233produktos netiks pārsniegts darbīgo vielu un to metabolītu

234maksimāli pieļaujamais līmenis).

235Augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un atļauju piešķiršanā

236patlaban ir iesaistīti 14 darbinieki. Ar 2011.gada 14.jūniju

237stājoties spēkā Regulai 1107/2009/EK, dienesta eksperti ir

238iesaistījušies augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanas zonālajā

239procesā: augu aizsardzības līdzekļu ražotājkompānijas izvēlas

240Latviju par ziņotājvalsti augu aizsardzības līdzekļu izvērtēšanai

241Ziemeļu zonā. Līdz 2012.gada 1.jūnijam dienests ir pārstāvējis

242Latviju kā zonālo novērtētāju dalībvalsti 5 jaunu augu

243aizsardzības līdzekļu novērtēšanā un 17 augu aizsardzības

244līdzekļu atkārtotā novērtēšanā. Latvija ir ziņotāja dalībvalsts

245par vienas 4. saraksta darbīgās vielas - tējas koka

246eļļas - iekļaušanu Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā un

247nominēta par līdzziņotāju dalībvalsti divu augu aizsardzības

248līdzekļu darbīgo vielu (piridāta un pikolinafēna) novērtēšanai

249atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā.

250Kaut arī 2011.gadā jau tika rasta iespēja stiprināt dienesta

251kapacitāti, nodrošinot to, ka katrā augu aizsardzības līdzekļu un

252to darbīgo vielu izvērtēšanas sadaļā strādā divi eksperti, vēl

253joprojām pastāv risks, ka tuvāko piecu gadu laikā, ja netiks

254palielināts augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu

255novērtējumu gatavošanā iesaistīto darbinieku skaits, var

256izveidoties situācija, ka Latvija nevar izpildīt dalībvalstij

257uzliktos pienākumus, kā to paredz Regulas 1107/2009/EK