JaunumsKiberdrošības instruktāža uzņēmumiem — kurss, tests, MK 397 uzskaite un ikmēneša draudu apskats

Likuma teksts

75. pantsViss likums

1Turklāt, lai, cik vien iespējams, novērstu to, ka eksperti,

2apguvuši augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu

3novērtējuma gatavošanas prasmes un iemaņas, aizietu strādāt labāk

4atmaksātos amatos augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju un

5ražotāju pārstāvju uzņēmumos, ekspertiem ir nepieciešams

6konkurētspējīgs atalgojums, kas ir adekvāts šiem ekspertiem

7izvirzītajām prasībām, t.i., ļoti labām zināšanām, kādā no jomām

8- vides un ekotoksikoloģijas, ķīmijas un toksikoloģijas,

9efektivitātes un augu aizsardzības līdzekļu atlieku izvērtēšanas

10jomā - un papildus tam arī ļoti labām angļu valodas

11zināšanām.

12Ja Latvija Ziemeļu zonā nespēs pildīt novērtētājas dalībvalsts

13funkcijas, būs apdraudēta Latvijas apstākļiem piemērotu atļautu

14augu aizsardzības līdzekļu pieejamība lauksaimniekiem un arī

15mežsaimniekiem.

16Zonālā procedūra augu aizsardzības līdzekļu pieteikšanai un

17izvērtēšanai paredz to, kam pirms iesniegt pieteikumu augu

18aizsardzības līdzekļu izvērtēšanai, pieteicējs izvērtē, kuriem

19lietošanas veidiem attiecīgajā zonā augu aizsardzības līdzeklis

20tiks pieteikts, un ierosina, kura dalībvalsts varētu veikt augu

21aizsardzības līdzekļa novērtējumu zonā. Pēc tam sešus mēnešus

22pirms pieteikuma iesniegšanas pieteicējs informē dalībvalstis

23zonā, nosūtot paziņojumu par gaidāmo pieteikumu. Ja paziņojums ir

24saņemts un tiek ierosināts, ka Latvija būs novērtētāja

25dalībvalsts, un citas valstis zonā tam piekrīt, Latvijai ir

26vairāk iespēju vienoties ar pieteicēju par Latvijas apstākļiem

27izdevīgāku augu aizsardzības līdzekļa lietojumu, specifisku

28kultūraugu pievienošanu sarakstam vai devu un kaitīgo organismu

29iekļaušanu. Turpretī, ja novērtētāja dalībvalsts ir cita valsts

30zonā, tad atļauju šī augu aizsardzības līdzekļa papildu

31lietošanas veidiem būs iespējams iegūt tikai divus gadus pēc augu

32aizsardzības līdzekļa reģistrācijas zonā, ja Latvijai iesniegs

33pieteikumu lietošanas veidu papildinājumam.

34Nr.p.k.

35Uzdevums

36mērķa sasniegšanai

373.1.1.

38Nodrošināt Regulas 1107/2009/EK prasību izpildi

39Pasākums

40Termiņš

41Atbildīgie

42Rezultāts

431.

44Nodrošināt novērtējumu

45sagatavošanu darbīgo vielu iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

46vielu sarakstā un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai

472013.-2015.gads

48VAAD

492013.gadā - novērtējumi par 25 augu aizsardzības

50līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

51ziņotāja dalībvalsts) un par divām darbīgajām vielām

52(pikolinafena un piridāta) atkārtotai iekļaušanai

53Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā kā līdzziņotāja

54dalībvalsts;

552014.gadā - novērtējumi par 26 augu aizsardzības

56līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

57ziņotāja dalībvalsts); kā ziņotājai dalībvalstij uzsākt

58vienas darbīgās vielas (zoksamīda) novērtējumu un kā

59līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt darbīgās vielas

60ciazofamīda novērtējuma gatavošanu atkārtotai iekļaušanai

61Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā.

622015.gadā - novērtējumi par 27 augu aizsardzības

63līdzekļiem (tai skaitā 6 augu aizsardzības līdzekļiem kā

64ziņotāja dalībvalsts); kā līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt

65darbīgo vielu trineksapaka un tribenurona novērtējuma

66gatavošanu atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

67vielu sarakstā

68Uzdevums

69mērķa sasniegšanai

703.1.2.

71Sekmēt atļautu augu aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu

72mazajiem lietojumiem

731.

74Sadarbojoties ar audzētājiem,

75apzināt un apkopot informāciju kombinācijā "kultūraugs

76un kaitīgais organisms", lai identificētu problēmas -

77trūkstošos augu aizsardzības līdzekļus konkrēta kaitīgā

78organisma ierobežošanai konkrētam kultūraugam

79Līdz 2013.gada

8031.decembrim

81VAAD, Nevalstiskajām

82organizācijām

83(turpmāk - NVO)

84Sagatavots kopsavilkums par mazo

85lietojumu problēmu Latvijā

862.

87Pamatojoties uz kopsavilkumu par

88mazajiem lietojumiem, pārskatīt Augu aizsardzības līdzekļu

89reģistru par iespēju paplašināt atļauta augu aizsardzības

90līdzekļa lietojumu

912013.-2015.gads

92VAAD

93Katru gadu vismaz trīs atļaujas

94mazajam lietojumam paredzēto augu aizsardzības līdzekļu

95lietošanas jomas paplašinājumam

963.

97Pamatojoties uz kopsavilkumu par mazajiem lietojumiem,

98pārskatīt Ziemeļu zonas un Centrālās zonas augu

99aizsardzības līdzekļu reģistrus; sadarbība ar

100ražotājkompānijām, lai noskaidrotu iespēju piemērot

101savstarpējās atzīšanas procedūru

1022013.-2015.gads

103VAAD

104Katru gadu vismaz trīs augu aizsardzības līdzekļu

105atļaujas mazajam lietojumam.

106Piemērojot savstarpējās atzīšanas procedūru, novērtējuma

107izmaksas par atļaujas izsniegšanu sedz iesnieguma

108iesniedzējs (ražotājfirma).

109Katru gadu vismaz viena atļauja, ja ražotājfirmas

110nesniedz iesniegumus un Latvija (Valsts augu aizsardzības

111dienests) pērk pētījumu rezultātus no kādas citas

112dalībvalsts audzētāju organizācijas - pētījumu

113īpašnieces.

1143.2. Rīcības

115virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas

116tirgū uzraudzība"

117Esošā

118situācija

119Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.949

120"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

121tirgū" nosaka prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai

122tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, augu

123aizsardzības līdzekļu tirdzniecības, ievešanas, izvešanas,

124uzglabāšanas un transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu

125aizsardzības konsultantu pienākumus, informācijas sniegšanas

126kārtību augu aizsardzības līdzekļa pircējam un tās saturu, kā arī

127augu aizsardzības līdzekļu aprites kontroles kārtību.

128Ar šiem noteikumiem ir noteikts, ka augu aizsardzības

129līdzekļus drīkst izplatīt tikai tie komersanti, kuri ir saņēmuši

130speciālo atļauju (licenci), kas dod tiesības izplatīt augu

131aizsardzības līdzekļus. Dienests izskata iesniegumu, pārbauda

132tirdzniecības vai uzglabāšanas vietu un pieņem lēmumu par

133speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, ja tirdzniecības vai

134uzglabāšanas vieta atbilst augu aizsardzības līdzekļu apriti

135regulējošo normatīvo aktu prasībām.

1363. attēls. Licencēto augu

137aizsardzības līdzekļu izplatīšanas vietu skaits

1382006.-2011.gadā

139Šie noteikumi nosaka arī to, ka licences īpašniekam

140jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vai

141uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kas ir saņēmis augu

142aizsardzības līdzekļa pārdevēja apliecību vai apliecību par

143tiesībām konsultēt par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un

144kas, pārdodot augu aizsardzības līdzekli, konsultētu pircēju par

145iespējamo konkrētā augu aizsardzības līdzekļa radīto risku

146cilvēku veselībai un videi, īpaši par tā bīstamību un kaitīgu

147iedarbību, par augu aizsardzības līdzekļa lietošanas un

148uzglabāšanas prasībām un drošu izlietoto augu aizsardzības

149līdzekļu iepakojumu apglabāšanu, kā arī par citām kaitīgo

150organismu ierobežošanas iespējām ar mazu risku.

151Lai nepieļautu profesionālai lietošanai paredzēto augu

152aizsardzības līdzekļu nonākšanu pie neprofesionāliem augu

153aizsardzības līdzekļu lietotājiem, Latvijā jau vairākus gadu

154desmitus, reģistrējot augu aizsardzības līdzekļus, tiek noteiktas

155reģistrācijas klases. Profesionālajai lietošanai paredzētos 1. un

1562.reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst pārdot

157tikai tām personām, kurām ir speciālas atļaujas (licences) augu

158aizsardzības līdzekļu izplatīšanai vai apliecības par tiesībām

159konsultēt par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, vai

160apliecības par tiesībām lietot augu aizsardzības līdzekļus.

161Trešās klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst iegādāties un

162lietot personas bez apliecības. Šī kārtība tiks saglabāta arī

163turpmāk - ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem

164Nr.949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

165tirgū" ir izstrādāti kritēriji augu aizsardzības līdzekļu

166atļauju izsniegšanai neprofesionālai lietošanai - augu

167aizsardzības līdzekļu reģistrācijai 3.reģistrācijas klasē.

168Direktīva paredz, ka dalībvalstīm līdz 2015.gada 26.novembrim

169ir jānodrošina, ka izplatītāji nodarbina pietiekamu skaitu

170apmācītu darbinieku, kas ir pieejami augu aizsardzības līdzekļu

171pārdošanas brīdī un konsultē gan par to lietošanu, gan iespējamo

172apdraudējumu un drošības prasībām cilvēku veselībai un videi, un

173profesionālai lietošanai paredzētos augu aizsardzības līdzekļus

174pārdot tikai tām personām, kurām ir apliecība, kas dod tiesības

175iegādāties un lietot augu aizsardzības līdzekļus.

176Šī prasība Latvijā bija spēkā arī pirms Direktīvas stāšanās

177spēkā.

178Dienests kontrolē augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū jau

179kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas.

180Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas prasību izpildes

181kontrolei 2011.gadā tika veiktas 226 pārbaudes. Kopumā

182izplatīšanas vietu pārbaudēs konstatēts 51 maznozīmīgs

183pārkāpums un par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas

184nosacījumi neievērošanu ir ierosināta 21 administratīvā pārkāpuma

185lieta (visbiežāk par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu bez

186dienesta atļaujas (licences), par bojātu augu aizsardzības

187līdzekļu vai tādu augu aizsardzības līdzekļu, kuriem beidzies

188derīguma termiņš uzskaites neveikšanu tirdzniecības vietās, par

189nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu, par augu

190aizsardzības līdzekļu izplatīšanu personām, kurām nav apliecības

191par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi, vai par to, ka

192komersantam nav speciālas atļaujas (licences) augu aizsardzības

193līdzekļu izplatīšanai, un par augu aizsardzības līdzekļu

194izplatīšanu pēc derīguma termiņa beigām).

195Ievērojot palielināto risku, kas saistīts ar nelegālu augu

196aizsardzības līdzekļu ievešanu un izplatīšanu (plāna

1973.16.sadaļa), ir jāpalielina pārbaužu skaits.

198Nr.

199p.k.

200Uzdevums

201mērķa sasniegšanai

202Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas prasību

203ievērošana

204Uzdevums

205Termiņš

206Atbildīgie

207Rezultāts

2081.

209Kontrolēt augu aizsardzības

210līdzekļu izplatīšanu

2112013.-2015.gads

212VAAD

2132013.gadā - 226 pārbaudes

2142014.-2015.gadā - katru gadu 250 pārbaudes

2152.

216Ņemt paraugus augu aizsardzības

217līdzekļu kvalitātes pārbaudei. Ņemt paraugu no nezināmas

218izcelsmes produkta

2192013.-2015.gads

220VAAD

2212013.gadā - 13 paraugu

2222014.gadā - 40 paraugu

2232015.gadā - 40 paraugu

2243.3. Rīcības

225virziens "Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju,

226operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība"

227Esošā

228situācija

229Latvijā prasība par augu aizsardzības līdzekļu lietotāju un

230izplatītāju apmācību ir spēkā jau no 20.gs. 90.gadiem. Lai varētu

231iegādāties un lietot 1. un 2.reģistrācijas klasē reģistrētos augu

232aizsardzības līdzekļus, personām, kurām nav augstākās vai

233profesionālās vidējās lauksaimnieciskās izglītības, nepieciešama

23418 stundu apmācība, lai apgūtu augu aizsardzības zināšanu

235minimumu, un jākārto eksāmens. Personas ar augstāko vai

236profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību laukkopībā,

237dārzkopībā vai agronomijā varēja neapmeklēt apmācību, taču bija

238jākārto eksāmens par augu aizsardzības līdzekļu apriti regulējošo

239normatīvo aktu prasībām. Katru gadu augu aizsardzības zināšanu

240minimumu apguva vidēji 1470 1. un 2.reģistrācijas klases augu

241aizsardzības līdzekļu lietotāju - profesionālie augu aizsardzības

242līdzekļu lietotāju.

2434. attēls. Apmācīto augu

244aizsardzības līdzekļu lietotāju skaits

245Arī augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu regulējošie

246normatīvie akti noteica, ka katrā augu aizsardzības līdzekļu

247tirdzniecības vai uzglabāšanas vietā jābūt darbiniekam, kurš

248saņēmis konsultanta apliecību, kas dod tiesības konsultēt augu

249aizsardzības līdzekļu pircējus.

250Līdz 2012.gada 1.jūnijam tiesības sniegt konsultācijas par

251augu aizsardzības līdzekļu lietošanu bija 548 personām, bet

252tiesības lietot 1.un 2.reģistrācijas klasē reģistrētos augu

253aizsardzības līdzekļus - 7784 personām.

254Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas

255prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un izdarīti

256grozījumi Augu aizsardzības likumā, ieviešot jaunas vai

257precizētas augu aizsardzības līdzekļu aprites ķēdē iesaistīto

258personu kategorijas un paredzot katrai kategorijai atsevišķas

259apmācības (gan sākotnējas, gan papildu) programmas apgūšanu:

260a) augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operators - persona,

261kas veic darbības ar 1. vai 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem

262(piemēram, augu aizsardzības līdzekļus lieto, atšķaida, gatavo to

263maisījumus) un ir ieguvusi apliecību par tiesībām veikt šādas

264darbības;

265b) profesionālais augu aizsardzības lietotājs - persona, kas

266savā profesionālajā darbībā lieto 1. vai 2. klases augu

267aizsardzības līdzekļus vai izsmidzina augu aizsardzības līdzekļus

268no gaisa un ir ieguvusi apliecību par tiesībām lietot augu

269aizsardzības līdzekļus;

270c) augu aizsardzības līdzekļu pārdevējs - persona, kura augu

271aizsardzības līdzekļa izplatītāja uzdevumā tirdzniecības vietā

272pirms augu aizsardzības līdzekļa pārdošanas sniedz pircējam augu

273aizsardzības līdzekļa laišanu tirgū regulējošos normatīvajos

274aktos minētajā kārtībā informāciju par augu aizsardzības līdzekļa

275un ir ieguvusi augu aizsardzības līdzekļa pārdevēja

276apliecību;

277d) augu aizsardzības konsultants - persona, kura kā

278komercpakalpojumu sniedz konsultācijas par augu aizsardzības

279līdzekļu lietošanu un ir ieguvusi apliecību par tiesībām sniegt

280šādas konsultācijas.

281Patlaban tiek gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts

282par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu

283aizsardzības līdzekļu operatoru, augu aizsardzības līdzekļu

284pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību.

285Nr.p.k.

286Uzdevums

287mērķa sasniegšanai

2883.3.1.

289Latvijā ir apmācīti augu aizsardzības līdzekļu lietotāji,

290operatori, pārdevēji

291Pasākums

292Termiņš

293Atbildīgie

294Rezultāts

2951.

296Pārejas periodā uz jauno

297apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

298lietotāju apmācību saskaņā ar spēkā esošo kārtību

2992013.gada 1.jūnijs

300VAAD

301Izsniegtas 750 apliecību par

302augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu

3032.

304Profesionālo skolu, vidusskolu

305un arodviduskolu programmās iekļaut mācību tematus par augu

306aizsardzības jautājumiem

307Līdz 2015.gada

30831.decembrim

309IZM/ZM/ VAAD

310Papildinātas 10 programmas

3113.

312Izveidot apmācītu augu

313aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

314konsultantu reģistru

315Līdz 2013.gada

31626.novembrim

317VAAD

318Izveidots apmācītu augu

319aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

320konsultantu reģistrs

3213.4. Rīcības

322virziens "Konsultāciju sistēmas pilnveidošana augu

323aizsardzības jomā"

324Esošā

325situācija

326Konsultācijām lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar augu

327aizsardzības jautājumiem, vienmēr tikusi piešķirta liela nozīme.

328Lai iegūtu tiesības konsultēt augu aizsardzības līdzekļu

329lietotājus, personām ir jābūt apmācītām, jānokārto eksāmens un

330jāsaņem apliecība. Līdz šim izsniegtās konsultantu apliecības to

331īpašniekiem ļāva sniegt konsultācijas augu aizsardzības līdzekļu

332pircējiem tirdzniecības vietās, kā arī sniegt konsultācijas par

333kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanu uz lauka.

334Konsultācijas par lauksaimniecību un nelauksaimniecisko

335komercdarbību Latvijas lauku iedzīvotājiem valsts rajonos sniedza

3361991.gadā izveidotais SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un

337izglītības centrs" (turpmāk - LLKC). Laikā no

3381991. līdz 1994.gadam LLKC darbu īstenoja pagastu

339konsultanti, rajona konsultanti un koordinējošais centrs

340Ozolniekos. Laikā no 1994. līdz 1997.gadam LLKC darbs notika

341rajona lauksaimniecības konsultāciju birojos un koordinējošajā

342centrā. Šajā laika posmā finansu trūkuma dēļ darbību izbeidza

343pagastu konsultanti un tika attīstīti maksas pakalpojumi

344maksātspējīgo lauksaimnieku daļai, kā arī aktīvi izmantota

345starptautiskā palīdzība. Pēc 1997.gada reorganizācijas LLKC slēdz

346līgumu ar Zemkopības ministriju noteiktu darba uzdevumu veikšanai

347par noteiktu samaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd LLKC

348augkopībā, tostarp par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu,

349konsultē 15 augkopības konsultantu.

350Tāpat līdz 1998.gadā pieņemtā Augu aizsardzības likuma

351stāšanās brīdim konsultācijas augkopības jomā sniedza dienesta

352rajonu agronomi.

353Nacionālās programmas "Lauksaimniecības konsultāciju un

354saimniecību paplašināšanās pakalpojumu dienestu izveidošana"

355ietvaros no 2005. Līdz 2006.gadam LLKC tika īstenots projekts

356"Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide" (Līgums

357Nr. 05/414036/0001/100). Projektā tika apmācīti un sertificēti

358konsultanti, īstenojot mācību programmu 210 stundu apjomā, - tas

359ļāva iegūt savstarpējās atbilstības konsultanta sertifikātu

360vides, augu veselības un labas lauksaimniecības un vides apstākļu

361jomā. Uz 2012. gada beigām ir atzīti divi savstarpējās

362atbilstības pakalpojumu sniedzēji: LLKC un SIA "Sūbru

363lauks".

364Latvijas lauksaimnieki konsultācijas par kultūraugu audzēšanu

365un tiem kaitīgo organismu ierobežošanu var saņemt arī pie

366zinātnisko institūciju speciālistiem - Latvijas Augu Aizsardzības

367pētniecības centrā, Latvijas Valsts augļkopības institūtā

368u.c.

369Latvijā ir izveidota un darbojas Latvijas Lauksaimniecības

370kooperatīvu asociācija (turpmāk - LLKA), kas dibināta 2002.gadā.

371LLKA ir biedrība, kas apvieno Latvijas Republikas Uzņēmumu

372reģistrā reģistrētās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās

373sabiedrības (turpmāk - LPKS), kas sniedz pakalpojumus saviem

374biedriem - lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet pašas

375nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Patlaban LLKA

376apvieno 56 LPKS. Šajā kooperatīvu asociācijā tiek nodarbināti

377aptuveni 20 konsultantu, kas sniedz padomus augu

378aizsardzības jomā.

379Asociācijās ir apvienojušies arī dažādu kultūraugu audzētāji.

380Augļu un ogu audzētāju asociācija apvieno aptuveni 400 lielāko

381augļkopju. Turklāt šī asociācija sastāv no dažādām

382apvienībām - dzērveņu, smiltsērkšķu, vīnogu audzētāju u.c.

383apvienībām. Augļu un ogu audzētāji pēc padoma var vērsties

384aptuveni pie 10 konsultantiem padomdevējiem šajā nozarē.

385Dārzeņu audzētāji ir apvienojušies biedrībā "Latvijas

386Dārznieks", kurā ir ap 160 biedru - dārzeņu audzētāju. Šajā

387nozarē ir ļoti ierobežots konsultantu skaits - valstī ir tikai

388pāris cilvēku, pie kuriem var vērsties pēc padoma.

389Konsultācijas sniedz arī Augu aizsardzības līdzekļu ražotāju

390un izplatītāju uzņēmumu pārstāvji. Konsultantu skaits valstī ir

391aptuveni 150. Ražotāju un izplatītāju uzņēmumu pārstāvji ir

392apvienojušies biedrībā - Latvijas augu aizsardzības līdzekļu

393ražotāju un tirgotāju asociācijā (turpmāk - LAALRUTA).

394Pēdējos gados ir novērojama tendence veidot uzņēmumus, kas

395nodarbojas ar neatkarīgu - no augu aizsardzības līdzekļu

396ražotājiem un tirgotājiem - konsultāciju sniegšanu augu

397aizsardzībā SIA "AKPC", SIA" Integrētās audzēšanas

398skola" (turpmāk - IAS),

399Vairāki uzņēmumi, kuri sniedz konsultācijas lauksaimniecības

400jomā ir apvienojušies biedrībā "Galvenās lauksaimniecības

401atbalsta konsultācijas".

402Ministru kabineta noteikumu projekts par profesionālo augu

403aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu

404pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību paredz

405pilnveidot kārtību, kā tiks apmācīti augu aizsardzības

406konsultanti.

407Nr.p.k.

408Uzdevums

409mērķa sasniegšanai

4103.4.1.

411Latvijā ir apmācīti konsultanti

412Pasākums

413Termiņš

414Atbildīgie

415Rezultāts

4161.

417Pārejas periodā uz jauno

418apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

419konsultantu apmācību saskaņā ar spēkā esošo kārtību

420Līdz 2013.gada

4211.jūnijam

422VAAD/

423LLKC/IAS/

424Izsniegts 10 konsultantu

425apliecību

4263.5. Rīcības

427virziens "Patērētāju aizsardzība"

428Esošā

429situācija

430Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu

431- augu aizsardzības līdzekļu - atlieku līmeņiem (turpmāk - MAL)

432augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā, Eiropas Savienības

433dalībvalstis ik gadu īsteno augu aizsardzības līdzekļu

434atlieku:

4351) saskaņoto Eiropas Savienības daudzgadu kontroles programmu

436(turpmāk - KDKP);

4372) daudzgadu valsts kontroles programmu (turpmāk - DVKP).

438Lai novērtētu augu aizsardzības līdzekļu atlieku radīto risku

439patērētājiem un noteiktu pārtikas atbilstību spēkā esošajiem MAL,

440Eiropas Komisija (turpmāk - EK) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

441Padomes 2005.gada 23.februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko

442paredz maksimāli pieļaujamos augu aizsardzības līdzekļu atlieku

443līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko

444groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, (turpmāk - Regula

445Nr. 396/2005/EK) un pamatojoties uz riska izvērtējumu, katru gadu

446aktualizē KDKP turpmākajiem trīs gadiem, nosakot konkrētu

447pārtikas produktu paraugu pārbaudes, lai konstatētu to atbilstību

448konkrētiem MAL. KDKP atjaunina, pamatojoties uz EFSA veikto riska

449vērtējumu, augu aizsardzības līdzekļu lietojumu Kopienā,

450iepriekšējā gada KDKP rezultātiem un konsultācijām ar

451dalībvalstīm.

452Zemkopības ministrija sadarbībā ar tās pakļautībā esošajiem

453dienestiem - Valsts augu aizsardzības dienestu un Pārtikas un

454veterināro dienestu - gatavo un katru gadu aktualizē DVKP,

455pamatojoties uz Regulas Nr. 396/2005/EK 30.panta 1.punktu.

456Zemkopības ministrija izstrādā DVKP, par pamatu ņemot riska

457faktorus, un tajā paredz pārtikas produktus, no kuriem ņemami

458paraugi, paraugu skaitu un analizējamos augu aizsardzības

459līdzekļus. DVKP sagatavošanā Zemkopības ministrija izmanto

460iepriekšējo gadu KDKP un DVKP rezultātus un datus par augu

461aizsardzības līdzekļu lietojumu Latvijā. Lai novērstu dublēšanos,

462Zemkopības ministrija DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos

463MAL, kas nav noteikti attiecīgā gada KDKP. Zemkopības ministra

464apstiprināto aktualizēto DVKP nākamajiem trim gadiem Zemkopības

465ministrija iesniedz EK un EFSA.

466Dienests sniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijai par to,

467kuras augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas ir jāiekļauj

468DVKP, bet Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs par KDKP

469un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek ņemti no vairumtirdzniecības un

470mazumtirdzniecības un analizēti Pārtikas drošības, dzīvnieku

471veselības un vides zinātniskā institūta laboratorijā.

472Zemkopības ministrija katru gadu apkopo KDKP un DVKP

473rezultātus un saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005/EK 30.panta 3.punktu

474tos publicē savā tīmekļa vietnē. Pārtikas un veterinārais

475dienests KDKP rezultātus paziņo Eiropas Savienībai un EFSA.

476Katru gadu ņemto augu paraugu un veikto analīžu skaits

477palielinās, piemēram, 2006.gadā tika noņemti 123 paraugi un

478veiktas 6003 analīzes, bet 2010.gadā - jau 300 paraugu un

47923 421 analīze. 2011.gadā bija novērojams neliels noņemto

480paraugu skaita samazinājums ierobežoto līdzekļu dēļ - 246

481paraugi, bet analīzes tika veiktas vairāk - 25 343.

482Pēdējo trīs gadu laikā gadījumi, kad augu aizsardzības

483līdzekļu darbīgo vielu atliekas pārsniedz MAL, nav

484konstatēti.

485Vairāki Latvijas dārzeņu audzētāji ir iesaistījušies

486starptautiskā standarta Global G.A.P. sertifikācijas

487sistēmā. Viena no tās prasībām ir izaudzētās produkcijas MAL

488pārbaude, un šo pārbaužu izmaksas sedz paši lauksaimnieki. 2011.

489gada nogalē starptautiskā standarta Global G.A.P.

490sertifikāti tika pasniegti trijiem audzētājiem.

491Nr.p.k.

492Darbības

493virziens

4943.5.1.

495Nodrošināti patērētājiem droši augkopības produkti

496Uzdevums

497Termiņš

498Atbildīgie

499Rezultāts

5001.

501Informēt sabiedrību par augu

502aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem,

503norādot gadījumus, kad MAL ticis pārsniegts vietējās

504izcelsmes, Eiropas Savienības un no trešajām valstīm

505ievestajā augā un augu produktos

5062013.-2015.gads

507Pārtikas un veterinārais

508dienests/ZM

509Sagatavots ziņojums par augu

510aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem

5113.6. Rīcības

512virziens "Pasākumi ūdens, vides un dzeramā ūdens

513aizsardzībai"

514Esošā

515situācija

5163.6.1.

517Ūdens un ūdens vides aizsardzība

518Ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr. 950

519"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" ir

520noteikti speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens

521aizsardzībai.

522Tajos ir paredzēts, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus

523augu aizsardzības līdzekļus, kuri potenciāli var radīt mazāku

524risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav

525kvalificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro

526bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens

527apsaimniekošanu. Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens

528ņemšanas vietas, augu aizsardzības līdzekļus lieto, ievērojot

529normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.

530Dzelzceļa līnijas, autoceļu daļas un teritorijas ar

531neaizsargātu vai vāji aizsargātu pazemes ūdeņu horizontu,

532kā arī teritorijas, kas ir tuvu virszemes ūdeņiem, ir atļauts

533apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, tikai ievērojot

534normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības un

535nodrošinot, ka augu aizsardzības līdzekļi nenokļūst virszemes

536ūdeņos vai noteku sistēmās.

537Aizsargjoslu likumā attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem

538ir noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, 10 m platā joslā līdz

539virszemes ūdensobjektam aizliegts lietot augu aizsardzības

540līdzekļus, kā arī izvietot būves augu aizsardzības līdzekļu

541uzglabāšanai. Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu virszemes

542ūdensobjekts ir nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens

543hidrogrāfiskā tīkla elements - ūdenstece (upe, strauts,

544kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai

545to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms. Ja,

546pamatojoties uz augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu,

547ūdensorganismu aizsardzībai nepieciešama platāka aizsargjosla

548līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm, tas tiek noteikts augu

549aizsardzības līdzekļu reģistrācijas nosacījumos un marķējumā

550(maksimālā līdz šim noteiktā aizsargjosla - 40 m). Līdzekļu

551marķējumos tiek lietota risku ierobežošanas frāze "SPe 3.

552Lai aizsargātu ūdens organismus, ievērot x m aizsargjoslu līdz

553ūdenstilpēm un ūdenstecēm".

554Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka prasības virszemes un

555pazemes ūdeņu monitoringam, bet Ministru kabineta 2004.gada

55617.februāra noteikumi Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes

557ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa

558programmu izstrādei" paredz tajos noteikto prasību

559ievērošanu. Virszemes

560ūdeņu kvalitātes monitorings 2010.gadā tika nodrošināts 48

561monitoringa stacijās, bet 2009.gadā - 125 monitoringa stacijās.

5622010.gadā pazemes ūdeņiem 261 urbumā tika veikts kvantitatīvā stāvokļa

563novērojums. nosaka prasības virszemes un pazemes ūdeņu

564monitoringam. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi

565Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu

566kvalitāti" nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes

567ūdeņiem.

568Latvijā ir pietiekami pazemes ūdeņu krājumi, lai valsts

569iedzīvotājus apgādātu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un šāds

570stāvoklis ir jānodrošina arī turpmāk. Centralizētai ūdens apgādei

571galvenokārt tiek izmantoti artēziskie ūdeņi, bet viensētās un

572nelielās apdzīvotās vietās plaši lieto gruntsūdeņus.

573Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts uzglabāt un lietot

574augu aizsardzības līdzekļus aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas

575vietām. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no

576virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens

577horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas

578metodi, ir aizliegta jebkura saimnieciskā darbība, izņemot to,

579kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai

580ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai

581un apsaimniekošanai.

582Latvijā tiek veikts dzeramā ūdens kvalitātes monitorings, kurā

583ietilpst auditmonitorings, ko veic Veselības inspekcija, un

584kārtējais monitorings, ko veic ūdens piegādātājs. Saskaņā ar

585Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235

586"Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,

587monitoringa un kontroles kārtība" dzeramajā ūdenī jānosaka

588tikai tie augu aizsardzības līdzekļi, kuru klātbūtne tajā ir

589iespējama.

590Minēto noteikumu pamatā ir 1998.gada 3.novembra Direktīva

59198/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, un tajā ir iekļauta

592prasība, ka pesticīdi (augu aizsardzības līdzekļi) un to

593attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst

594pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā

595konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa nedrīkst

596pārsniegt kopā 0,50 μg/l. Līdz šim veiktajā dzeramā ūdens

597kvalitātes auditmonitoringā nav konstatētas augu aizsardzības

598līdzekļu atliekas, kas pārsniegtu pieļaujamo daudzumu.

5993.6.2. Citu dzīvo organismu

600aizsardzība

601Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē tikai tādus augu

602aizsardzības līdzekļus, kuru lietojums saskaņā ar dienesta veikto

603novērtējumu, aprēķiniem un, ja nepieciešams, risku ierobežojošo

604pasākumu ievērošanu ir drošs videi un cilvēkiem. Lai nodrošinātu

605pareizu lietojumu, līdzekļi tiek atbilstoši marķēti un dienests

606uzrauga marķējumā esošo prasību ievērošanu. Lietošanas

607ierobežojumi visbiežāk tiek noteikti tāpēc, lai nenodarītu

608kaitējumu bitēm, citiem apputeksnētājiem un posmkājiem, kā arī ar

609lietojumu nesaistītiem augiem.

610Attiecīgo augu aizsardzības līdzekļu marķējumā ir norādes par

611bišu aizsardzību: "Spe 8. Bīstams bitēm. Lai aizsargātu

612bites un citus apputeksnētājus, ziedošu kultūraugu vai nezāļu

613vietās šos līdzekļus ir atļauts lietot pēc plkst. 22.00 un pirms

6145.00. Šī prasība ir jāievēro arī vietās, kur bites aktīvi meklē

615barību, tostarp gadījumos, kad ir novērojama aktīva bišu darbība

616apstrādājamajā platībā."

617Posmkāju aizsardzībai dažiem līdzekļiem tiek izmantoti šādi

618risku ierobežojoši pasākumi: "SPe 3. Lai aizsargātu ar

619lietojumu nesaistītus posmkājus/kukaiņus, ievērot x m

620aizsargjoslu līdz lauksaimniecībā neizmantojamai zemei",

621"Piezīme. Lauksaimniecībai labvēlīgo posmkāju ielaišanu

622siltumnīcās veikt ne agrāk kā x dienas pēc pēdējās apstrādes ar

623x", "Spe 3. Lai aizsargātu ar lietojumu

624nesaistītus posmkājus/kukaiņus, preparātu drīkst lietot tajā pašā

625laukā tikai vienu reizi gadā" u.c.. Augu aizsardzībai tiek

626bieži lietots šāds ierobežojums: "Piezīme. Lai aizsargātu

627blakus laukos augošās kultūras un ar lietojumu nesaistītus augus,

628ievērot x m aizsargjoslu līdz blakus laukam."

629Dienesta tīmekļa vietnē www.vaad.gov.lv ir brīvi pieejami

630apstiprinātie līdzekļu marķējuma teksti katram līdzeklim, kā arī

631to lietošanas instrukcija. Pieejami arī reģistrēto augu

632aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumu saraksti. Sarakstos

633tiek regulāri apkopota informācija par reģistrā esošajiem augu

634aizsardzības līdzekļiem, kam noteikti lietošanas ierobežojumi,

635lai aizsargātu dzīvos organismus un vidi.

636Nr.p.k.

637Uzdevums

638mērķa sasniegšanai

6393.6.1.

640Nodrošināt ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzību

641Pasākumi

642Termiņš

643Atbildīgie

644Rezultāti

6451.

646Informēt sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu, kā

647arī dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem.

6482014.-2015.gads

649VSIA

650"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

651centrs" (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

652ministrija) un Veselības inspekcija

653(Veselības ministrija)

654Ikgadējais pārskats

655par Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā tiek ietverta informācija

656par monitoringa rezultātiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem

657par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

6583.7. Rīcības

659virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto

660risku samazināšana konkrētās teritorijās"

661Esošā

662situācija

663Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, Latvijā

664Natura 2000 tīklā ir iekļautas 327 teritorijas - 4 dabas

665rezervāti, 4 nacionālie parki, 237 dabas liegumi, 37 dabas parki,

6669 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi,

6673 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta zonas un 24

668mikroliegumi.

669Kopumā tie aizņem 12% jeb 793 265 ha no Latvijas

670kopplatības. Šīm teritorijām ir atšķirīgs aizsardzības un

671apsaimniekošanas režīms - no minimāliem ierobežojumiem

672aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās

673darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru

674kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 "Īpaši

675aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

676izmantošanas noteikumi" aizsargājamās teritorijās aizliegts

677lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus

678mežaudzēs (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu

679aizsardzības un neitrālo zonu, kā arī izņemot repelentus pārnadžu

680atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu

681ierobežošanai).

682Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem

683Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

684noteikumi" teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa

685vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, parkā,

686sporta laukumā, atpūtas vietā, skolu teritorijā, slimnīcu

687teritorijā), augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai

688tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu

689izplatību un lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā augu

690aizsardzības līdzekļa lietojums. Augu aizsardzības līdzekli

691plašai sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā

692laikā, kad tajās neuzturas cilvēki. Šajās teritorijās augu

693aizsardzības līdzekļu lietošanas iespējas ir samazinātas līdz

694minimumam, atļaujot to lietot tikai tad, kad nepieciešams.

695Ja šajās teritorijās augu aizsardzības līdzekli tomēr ir

696nepieciešams lietot, tad vismaz divas dienas pirms tā lietošanas

697atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos vai

698savā tīmekļa vietnē ievieto paziņojumu par paredzēto augu

699aizsardzības līdzekļu lietošanu vai citādi publisko šo

700informāciju, kā arī pēc tā lietošanas apstrādāto teritoriju

701norobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās norādīta informācija par

702lietoto augu aizsardzības līdzekli, nogaidīšanas periodu un par

703to, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju.

7043.8. Nodrošināts

705augu aizsardzības līdzekļu salīdzinošais novērtējums

706Saskaņā ar Regulas 1107/2009/EK 50.pantu salīdzinošais

707novērtējums jāveic tad, kad augu aizsardzības līdzeklis satur

708darbīgo vielu, kas ir apstiprināta kā aizstājamā viela (viela,

709kas rada bažas). Pagaidām Eiropas Savienībā vēl nav izveidots

710aizstājamo vielu saraksts, un Eiropas Komisija to plāno izdarīt

711līdz 2013.gada beigām.

712Salīdzinošā novērtējuma principus plānots ieviest arī

713attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, jo, kā

714paredz Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950

715"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi",

716lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus augu aizsardzības

717līdzekļus, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un

718cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami

719ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar

720normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu. Tāpēc arī augu

721aizsardzības līdzekļu lietotājiem ir jābūt pieejamai informācijai

722un, pieņemot lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu,

723jāprot izvērtēt augu aizsardzības līdzekļus pēc to iespējamās

724iedarbības uz cilvēku veselību un vidi.

725Nr.

726p.k.

727Uzdevumi

728mērķa sasniegšanai

7293.8.1.

730Nodrošināt iespēju lietot videi mazāk bīstamus augu

731aizsardzības līdzekļus

732Pasākumi

733Termiņš

734Atbildīgie

735Rezultāti

7361.

737Veikt augu aizsardzības

738līdzekļu salīdzinošo novērtējumu

7392014.-2015.gads

740VAAD

741Katru gadu novērtēti 20

742līdzekļi

7433.9. Rīcības

744virziens "Neķīmisku augu aizsardzības līdzekļu

745izmantošana"

746Viens no ķīmisku augu aizsardzības līdzekļu iespējamā riska

747mazināšanas pasākumiem ir neķīmisku augu aizsardzības līdzekļu

748lietošana augu aizsardzības problēmu risināšanā, kad vien

749iespējams.

750Patlaban Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības

751līdzekļu sarakstā ir tikai viens augu aizsardzības līdzeklis, kas

752satur mikroorganismus, un 13 dzīvos organismus saturoši augu

753aizsardzības līdzekļi, tādēļ būtu jāveicina neķīmisko augu

754aizsardzības līdzekļu lielāka pieejamība lietotājiem.

755Nr.

756p.k.

757Uzdevumi

758mērķa sasniegšanai

7593.9.1.

760Nodrošināta iespēja lietot neķīmiskos augu aizsardzības

761līdzekļus

762Pasākumi

763Termiņš

764Atbildīgie

765Rezultāti

7661.

767Apzināt Ziemeļu un Centrālās zonas dalībvalstīs atļautos

768mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos augu

769aizsardzības līdzekļus

770Līdz 2013.gada 1.jūlijam

771VAAD

772Apkopota informācija

7732.

774Sazināties ar

775mikrobioloģisko augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas

776īpašniekiem par iespēju piemērot augu aizsardzības līdzekļu

777savstarpējās atzīšanas procedūru

778Līdz 2014.gada

77931.decembrim

780VAAD

781Piemērojot citas valsts augu

782aizsardzības līdzekļu reģistrācijas atzīšanas procedūru,

783izsniegtas atļaujas 5 mikroorganismus saturošu augu

784aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un lietošanai

7853.10. Rīcības

786virziens "Pasākumi sabiedrības informēšanai, izpratnes

787veicināšanai par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu"

788Esošā

789situācija

790Saskaņā ar Direktīvas 7.pantu dalībvalstīm jāveic pasākumi,

791lai informētu sabiedrību un veicinātu tās izpratni par augu

792aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šai informācijai ir jābūt

793līdzsvarotai, skaidrojot gan augu aizsardzības līdzekļu radīto

794risku, gan to lietderību lauksaimniecībā.

795Ievērojot iespējamo risku, kas var rasties augu aizsardzības

796līdzekļu lietošanas dēļ, sabiedrība būtu labāk jāinformē par to

797lietošanas vispārējo ietekmi, tādēļ Direktīvā ir paredzēts

798uzdevums dalībvalstīm - veikt pasākumus, lai informētu

799sabiedrību un veicinātu informācijas un sabiedrības izpratnes

800veidošanas programmas un precīzas un līdzsvarotas informācijas

801pieejamību par augu aizsardzības līdzekļiem, jo īpaši par to

802radīto risku un to lietošanas dēļ iespējamo akūto vai hronisko

803kaitējumu cilvēku veselībai, organismiem, ko nav paredzēts

804apstrādāt, un videi, kā arī par pesticīdu lietošanas

805alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu.

806Augu aizsardzības likumā ir noteikts, ka dienests jebkurai

807ieinteresētajai personai nodrošina iespēju saņemt informāciju par

808augu aizsardzības līdzekļu reģistru un tajā iekļauto līdzekļu

809lietošanu, vispārēju informāciju par augu aizsardzības

810līdzekļiem, ar to lietošanu saistīto risku, augu aizsardzības

811līdzekļu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī par augu

812aizsardzības līdzekļu lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas

813ar ķīmisku vielu lietošanu, un reizi gadā izdod reģistrēto augu

814aizsardzības līdzekļu sarakstu. Informāciju par augu aizsardzības

815līdzekļu reģistru dienests publicē savā tīmekļa vietnē

816http://www.vaad.gov.lv/.

817Dienests pēdējos gados ir izveidojusies sadarbība ar žurnāliem

818"Saimnieks", "Agrotops", "Dārzs un

819Drava" un "Dārza Pasaule", kuri raksta par

820lauksaimniecības jautājumiem. No 2011. gada katra gada sākumā

821tiek sagatavots gada laikā publicējamo rakstu plāns katram

822žurnāla numuram.

823Visu gadu, bet īpaši aktīvi sezonas laikā, dienests gatavo

824atbildes uz dienesta tīmekļa vietnes apmeklētāju un žurnālu

825lasītāju uzdotajiem jautājumiem ("Praktiskais

826Latvietis" u.c.).

8272011.gadā pēc Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un

828tirgotāju asociācijas (turpmāk - LAALRUTA) iniciatīvas tika

829uzsākti sagatavošanās darbi projekta par augu aizsardzības

830līdzekļu drošu lietošanu (SUI - Safe Use Initiative)

831uzsākšanai Latvijā. Līdz šim LAALRUTA un dienesta pārstāvji bija

832piedalījušies līdzīgu projektu pasākumos citās valstīs, tā

833uzkrājot zināšanas un apgūstot citu valstu pieredzi, lai šādu

834projektu, piemērotu Latvijas situācijas un vajadzībām, īstenotu

835mūsu valstī.

836LAALRUTA, saskaņojot ar dienestu, ir izstrādājusi šā projekta

837pasākumu plānu. Projektā ir plānoti pasākumi visu iesaistīto

838pušu, tostarp sabiedrības, informēšanai par drošu augu

839aizsardzības līdzekļu lietošanu.

840Nr.p.k.

841Uzdevumi mērķa sasniegšanai

8423.10.1. Sabiedrība ir informēta par augu

843aizsardzības līdzekļu lietošanu

844Pasākumi

845Termiņš

846Atbildīgie

847Rezultāti

8481.

849Iesaistot NVO, izstrādāt

850sabiedrības informēšanas programmu

8512013.gada

85231.decembris

853VAAD

854Apstiprināta sabiedrības

855informēšanas programma

8562.

857Informēt sabiedrību par augu

858aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu

859ierobežošanu

8602013.-2015.gads

861LAALRUTA/

862VAAD/LLKC

863Dalība publiskos pasākumos, un plašākas sabiedrības

864informēšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

865Informatīvu bukletu izdošana par augu aizsardzības

866līdzekļu lietošanu

8673.

868Monitorings, trūkumu

869identificēšana (individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana

870darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem, noliktavās u.c.)

8712013.-2015.gads

872LAALRUTA/

873VAAD

874Atkārtota lauksaimnieku aptauju

875veikšana par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu

876darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem pēc iepazīšanās ar augu

877aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu

8784.

879Organizēt informatīvo kampaņu

880lauksaimniekiem par nelegālo un viltoto augu aizsardzības

881līdzekļu kaitīgumu

8822013.-2015.gads

883VAAD/

884LAALRUTA

885Informācijas sagatavošana, lauksaimnieku, iesaistīto

886organizāciju un struktūru informēšana un apmācīšana par

887viltotiem un nelegāliem augu aizsardzības līdzekļiem

888Piedalīšanās publiskos pasākumos

8893.11. Rīcības

890virziens "Izveidota un nodrošināta augu aizsardzības

891līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma"

892Esošā

893situācija

894Latvijā līdz šim nav bijusi obligāta prasība pēc augu

895aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm. Pēc aptuvenām

896aplēsēm, Latvijā ir 8-10 tūkstoši funkcionējošu smidzinātāju.

897Lielākoties tie ir nelieli (tvertnes tilpums 400-600 l, darba

898platums - 12 m) traktoram uzkarināmi smidzinātāji. Tomēr pēdējos

899gados Latvijā aizvien plašāk sāk izmantot lielāka darba platuma

900(24 m un vairāk) piekabināmos smidzinātājus ar tvertnes tilpumu

901virs 2000 l, arī pašgājējsmidzinātājus.

902Pagaidām Latvijā nenotiek aktīvas augu aizsardzības līdzekļu

903lietošanas iekārtu pārbaudes, taču jau ir veiktas iestrādes, lai

904tas varētu notikt: 1999. gadā tika uzsākts darbs pie smidzināšanā

905izmantotās tehnikas sertificēšanas sistēmas izveidošanas

906Latvijas-Dānijas kopprojekta "Latvijas likumdošanas par augu

907aizsardzību tuvināšana ES standartu prasībām" ietvaros.

908Projekts ilga līdz 2001. gada 2.pusgadam, un tā gaitā tika

909paveikti šādi pasākumi:

910- Dānijā apmācīti 8 vadoši projekta darbinieki un 15

911lauksaimniecības speciālisti;

912- Latvijā izveidota organizatoriskā struktūra lauku

913smidzinātāju izmēģināšanai un regulēšanai - galvenā

914stacionārā iekārta (Priekuļos VSIA "Sertifikācijas un

915testēšanas centrs") un piecas mobilās iekārtas (piecās

916lauksaimniecības skolās - Priekuļos, Kandavā, Malnavā, Saulainē,

917Bulduros);

918- Latvijā šim darbam ir sagatavoti 20 apmācības vadītāji, 20

919smidzinātāju pārbaudītāji un 20 zemnieki;

920- izdoti mācību materiāli un informatīvi bukleti;

921- izstrādāti un aprobēti zemnieku apmācību plāni un

922programmas.

923(J.Kažotnieks

924http://www.laukutikls.lv/lauksaimnieciba/zinas/2221-drizuma_lauka_smidzinataju_parbaudes_bus_obligatas,

925pirmdiena, 12. septembris, 2011)

926Lai ieviestu Direktīvas prasības par profesionālajai

927lietošanai paredzēto augu aizsardzības līdzekļu iekārtu regulāru

928pārbaužu ieviešanu, Augu aizsardzības likumā ir noteikts

929regulējums augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

930veikšanai:

931- augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudi veic

932kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par augu aizsardzības

933līdzekļu lietošanas iekārtām;

934- augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudi veic

935reizi trijos gados;

936- Dienests uzrauga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

937iekārtu pārbaudes un izmantošanu.

938Prasība par to, ka atļauts izmantot tikai pārbaudītas un

939lietošanas kārtībā esošas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

940iekārtas, stāsies spēkā ar 2016.gada 26.novembri.

941Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.491

942"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

943iekārtām" paredz:

944- kārtību, kādā veicamas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

945iekārtu (turpmāk - iekārtas) pārbaudes un šo pārbaužu

946termiņus;

947- sertifikāta izsniegšanas kārtību iekārtu pārbaudes

948veicējiem;

949- prasības iekārtām;

950- izņēmumus attiecībā uz iekārtu pārbaudēm;

951- citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta sertifikāta

952atzīšanas kārtību.

953Ievērojot riska novērtējumu cilvēku veselībai un videi

954atkarībā no iekārtu izmantošanas pakāpes, dalībvalstis var:

9551) piemērot atšķirīgus grafikus un pārbaužu intervālus

956pesticīdu lietošanas iekārtām, ko neizmanto pesticīdu

957izsmidzināšanai, rokas pesticīdu lietošanas iekārtām vai uz

958muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem, kā arī papildu lietošanas

959iekārtām, kuras reti izmanto un kuras norāda valsts rīcības

960plānos, kas paredzēti Direktīvas 4.pantā;

9612) neattiecināt inspekcijas uz pesticīdu rokas lietošanas

962iekārtām vai uz muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem,

963Ar minētajiem noteikumiem ir noteikti izņēmumi -

964pārbaudes neattiecas uz rokas lietošanas iekārtām un uz

965smidzinātājiem, kas pārnēsājami uz muguras. Šāds lēmums tika

966pieņemts, pamatojoties uz to, ka valstī augu aizsardzības

967līdzekļu profesionālai lietošanai rokas lietošanas iekārtas un uz

968muguras pārnēsājamie smidzinātāji tiek izmantoti maz. Lai

969ieviestu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

970sistēmu, šo darbu plānots uzsākt, pārbaudot tās augu aizsardzības

971līdzekļu lietošanas iekārtas, kuras valstī tiek visplašāk

972izmantotas augu aizsardzības līdzekļu profesionālai lietošanai un

973tās, kuru pārbaudēm ir izstrādāti standarti, - lauka un koku

974un krūmu smidzinātājiem.

975Nr.p.k.

976Uzdevumi

977mērķa sasniegšanai

9783.11.1.

979Profesionālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji lieto

980pārbaudītas augu aizsardzības lietošanas iekārtas

981Nr.

982p.k.

983Pasākumi

984Termiņš

985Atbildīgie

986Rezultāti

9871.

988Izstrādāta metodika

989augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei

9902013.gada 1.jūlijs

991VAAD

992Apstiprināta metodika

9932.

994Veikt augu

995aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu veicēju

996sertificēšanu

9972013.-2015.gads

998VAAD

999Sertificēti 3 pārbaužu veicēji

10003.

1001Uzraudzīt augu

1002aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

1003veicēju

10042013.-2015.gads

1005VAAD

1006Gadā 6 pārbaudes

10074.

1008Apsekot situāciju

1009valstī par rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju

1010izmantošanu profesionālai lietošanai

1011Līdz 2015.gadam

1012VAAD

1013Pieņemts lēmums par

1014grozījumu izdarīšanu esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz

1015izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu

1016pārbaudēs

10175.

1018Pārbaudīt augu

1019aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas

10202013.-2015.gads

1021Pārbaudes veicējs

1022Katru gadu - 2000 iekārtu,

10233.12. Rīcības

1024virziens "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no

1025gaisa"

1026Esošā

1027situācija

1028Dalībvalstis nodrošina, ka izsmidzināšana no gaisa ir

1029aizliegta, tomēr ir iespējamas atkāpes - izsmidzināšana no gaisa

1030ir atļauta tikai īpašos gadījumos ar noteikumu, ka ir ievēroti

1031konkrēti nosacījumi.

1032Augu aizsardzības likums paredz, ka augu aizsardzības līdzekļu

1033izsmidzināšana no gaisa ir atļauta augu aizsardzības līdzekļu

1034lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un

1035kārtībā.

1036Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950

1037"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"

1038nosaka novērtējuma sagatavošanas kārtību par iespējamo risku augu

1039aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtību

1040atļaujas izsniegšanai augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai

1041no gaisa.

1042Augu aizsardzības līdzekļus atļauts izsmidzināt no gaisa, ja

1043saņemta dienesta atļauja augu aizsardzības līdzekļu

1044izsmidzināšanai no gaisa (turpmāk - atļauja). Dienests pieņem

1045lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja:

1046- nav citas piemērotas alternatīvas vai arī izsmidzināšanai no

1047gaisa salīdzinājumā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz

1048zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku

1049veselību un vidi;

1050- ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam, ka

1051pozitīvais efekts no šāda augu aizsardzības līdzekļu lietojuma

1052būs lielāks nekā iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku

1053veselībai;

1054- operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir apmācīts un

1055ieguvis apliecību par tiesībām lietot augu aizsardzības

1056līdzekļus;

1057- lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst normatīvajos

1058aktos par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām

1059noteiktajām prasībām;

1060- lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par aviāciju

1061noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas atbilst

1062labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu augu aizsardzības

1063līdzekļu nonesi ar vēju;

1064- apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu tuvumā.

1065Latvijā jau pirms Direktīvas stāšanās spēkā bija ieviesti

1066nosacījumi, kas jāievēro, lai augu aizsardzības līdzekļus varētu

1067lietot no gaisa. Pēdējā atļauja augu aizsardzības līdzekļu

1068lietošanai no gaisa Latvijā tika izsniegta 2005.gadā priežu

1069jaunaudžu apstrādei pret priežu rūsgano zāģlapseni (Neodiprion

1070sertifer) 800 ha platībā.

10713.13. Rīcības

1072virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības

1073līdzekļiem"

1074Esošā

1075situācija

1076Augu aizsardzības likums nosaka, ka persona augu aizsardzības

1077līdzekļus lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un

1078Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu

1079aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu

1080aizsardzības dienesta mājaslapā) un augu aizsardzības līdzekļu

1081lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās

1082augu aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos

1083gadījumos.

1084Novērtējot augu aizsardzības līdzekli, tiek novērtēta arī tā

1085iespējamā ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti šī

1086līdzekļa iedarbībai. Tāpēc katra augu aizsardzības līdzekļa

1087marķējumā sadaļā "Personāla drošība" ir iekļautas

1088prasības cilvēku aizsardzībai - tās paredz individuālo

1089aizsardzības līdzekļu lietošanu, strādājot ar konkrētu augu

1090aizsardzības līdzekli.

1091Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos Nr.950

1092"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" ir

1093noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot augu aizsardzības

1094līdzekļus, turklāt jaunajā profesionālo augu aizsardzības

1095līdzekļu lietotāju un operatoru apmācības programmā lielāks

1096uzsvars nekā iepriekš likts uz darba drošību un pasākumiem vides

1097aizsardzībai, tostarp uz prasībām ievērot augu aizsardzības

1098līdzekļa marķējumā esošos norādījumus par lietotāju, operatoru un

1099strādājošo aizsardzību.

1100Ar šiem noteikumiem noteikta arī atbildība: par prasību

1101ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides

1102aizsardzību ir atbildīgs ikviens augu aizsardzības līdzekļu

1103lietotājs, kā arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

1104operators.

1105Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību darba

1106devējam ir pienākums nodrošināt darbinieka drošību un veselības

1107aizsardzību darba laikā, tostarp tam strādājot ar augu

1108aizsardzības līdzekļiem (atbilstošas iekārtas, individuālie

1109aizsardzības līdzekļi utt.). Darba devējs vienmēr instruē

1110darbiniekus par augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu. Pirms

1111darbu uzsākšanas darba devējs pārliecinās par to, vai katrs

1112darbinieks ir sapratis sniegtās instrukcijas. Turklāt darba

1113devējam ir jāievēro normatīvo aktu prasības par darba drošību un

1114veselības aizsardzību, piemēram, jānodrošina tas, ka darbinieki

1115veic obligātās veselības pārbaudes.

1116Dienests ir ieviesis uzticības tālruni, pa kuru var zvanīt un

1117uzdot jautājumus, kā arī informēt gadījumos, ja ir aizdomas par

1118augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumiem.

1119Lai ieviestu Direktīvas prasības un dalībvalstis izveidotu

1120sistēmu informācijas apkopošanai par augu aizsardzības līdzekļu

1121radīto akūto saindēšanos un hroniskās saindēšanās gadījumiem to

1122cilvēku grupās, kuri, iespējams, ir regulāri pakļauti augu

1123aizsardzības līdzekļu iedarbībai, 2011.gada 27.decembrī tika

1124pieņemti grozījumi 2008.gada 15.septembra Ministru kabineta

1125noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu

1126reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība".

1127Līdz šo noteikumu stāšanās spēkā brīdim Latvijā nav bijis

1128oficiālās informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar augu

1129aizsardzības līdzekļiem.

1130Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos Nr.950

1131"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" ir

1132noteiktas prasības arī augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanai

1133plauktos vai uz paletēm. Par augu aizsardzības līdzekļu

1134uzglabāšanas vietām aizliegts izmantot degvielas noliktavas,

1135dzīvojamās vai administratīvās telpas, dzīvnieku novietnes,

1136būves, kuras var applūst, un pagrabus, izņemot tos, kas ir būvēti

1137virs zemes. Pirmās reģistrācijas klases augu aizsardzības

1138līdzekļi uzglabājami slēgtā, vēdināmā telpā atsevišķi no pārējiem

1139augu aizsardzības līdzekļiem, un ir paredzēti arī citi

1140nosacījumi.

1141Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu augu aizsardzības līdzekļu

1142izplatītājiem - komersantiem, kas saņēmuši dienesta izdotu

1143speciālo atļauju (licenci), augu aizsardzības līdzekļi ir

1144jāuzglabā oriģinālā iepakojumā un to marķējumā norādītajos

1145apstākļos, turklāt atsevišķi no citiem produktiem un vielām, kas

1146var ietekmēt attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa īpašības.

1147Izlietoto augu aizsardzības līdzekļu iepakojumus līdz to

1148apglabāšanai tur kopā ar augu aizsardzības līdzekļiem un apglabā

1149saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu

1150noteikto kārtību. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā augu

1151aizsardzības līdzekļa iepakojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem

1152par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus

1153bīstamus, vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu.

1154Ja izlietotā augu aizsardzības līdzekļa iztukšoto iepakojumu

1155trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni darba šķidruma gatavošanas

1156laikā un skalojamo ūdeni iepilda darba šķidruma tvertnē, tad

1157izlietotais augu aizsardzības līdzekļa iepakojums vairs nav

1158uzskatāms par bīstamu atkritumu.

1159Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumos Nr.509

1160"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

1161saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009" ir minēti kritēriji, kuri

1162augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti lietošanai neprofesionāliem

1163lietotājiem.

1164Augu aizsardzības līdzekli neprofesionālai lietošanai atļauj

1165tad, ja tas ir iepakots tādā iepakojumā, ar kura saturu var

1166apstrādāt ne vairāk par 5000 kvadrātmetriem platības, izmantojot

1167augu aizsardzības līdzekļa minimālo reģistrēto devu, un saskaņā

1168ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu

1169klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību tas netiek

1170klasificēts kā toksisks vai ļoti toksisks, pirmās, otrās vai

1171trešās kategorijas kancerogēns, pirmās, otrās vai trešās

1172kategorijas mutagēns, toksisks reproduktīvajai sistēmai pirmajā,

1173otrajā vai trešajā kategorijā utt.

1174Būtiski ir palielināt sabiedrības informētību par drošu augu

1175aizsardzības līdzekļu lietošanu gan attiecībā uz profesionālajiem

1176augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, gan 3.klases līdzekļu

1177lietotājiem galvenokārt mazdārziņos.

1178Nr.p.k.

1179Uzdevumi

1180mērķa sasniegšanai

11813.13.1. Uzlabot profesionālo un neprofesionālo

1182augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanas par drošu augu

1183aizsardzības līdzekļu lietošanu

11841.

1185Pasākumi

1186Termiņš

1187Atbildīgie

1188Rezultāts

11891.1.

1190Informēt sabiedrību par augu

1191aizsardzības līdzekļu lietošanu (ietverti labas augu

1192aizsardzības prakses principi)

11932013.gads

1194VAAD/LAALRUTA

1195Izdota Aizsardzības līdzekļu

1196lietotāja rokasgrāmata

11971.3.

1198Informēt sabiedrību par augu

1199aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu cilvēkam un videi

12002013.gads

1201VAAD/LAALRUTA

1202Izdots viens plakāts ar 12

1203galvenajiem pamatprincipiem par augu aizsardzības līdzekļu

1204drošu lietošanu cilvēkam un videi

12052.

1206Nacionālais veselības dienests

1207pēc pieprasījuma sniedz statistisko informāciju par

1208saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem - augu aizsardzības

1209līdzekļiem - un dienests to publisko savā tīmekļa vietnē

12102013.-2015.gads

1211VAAD/Nacionālais veselības

1212dienests

1213Katru gadu publicēta

1214informācija par saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem -

1215augu aizsardzības līdzekļiem

12163.14. Rīcības

1217virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

1218kontrole"

1219Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu dienests veic augu

1220aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzību un kontroli.

1221Pēc Lauku atbalsta dienesta 2012.gada datiem, Latvijā kopumā

1222ir 62 9322 potenciālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji,

1223tomēr, ievērojot apstrādājamo platību lielumu, no tiem apmēram

122413 000 varētu būt profesionālie augu aizsardzības līdzekļu

1225lietotāji. 2011.gadā dienests veica 861 pārbaudi par normatīvajos

1226aktos noteikto prasību ievērošanu augu aizsardzības līdzekļu

1227lietošanā. Pēc pārbaudēm tika ierosinātas 19 administratīvā

1228pārkāpuma lietas, un savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību

1229pārbaudēs konstatēti divi maznozīmīgi un četri būtiski

1230pārkāpumi.

12312011.gadā visbiežāk konstatēti pārkāpumi par glifosātus

1232saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu teritorijās, kur ir

1233ziedošas nezāles, par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

1234kultūraugiem, kuriem tas nav reģistrēts, par augu aizsardzības

1235līdzekļu lietošanu bišu aktīvās lidošanas laikā, neievērojot augu

1236aizsardzības līdzekļu lietošanu marķējuma prasības, kas nosaka,

1237ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanu drīkst lietot laikā no

1238plkst. 22.00 līdz 5.00, ja apstrīdamajā platībā ir ziedošs

1239kultūraugs vai ziedošas nezāles, par to, ka augu aizsardzības

1240līdzekļu lietošanu smidzināšanā pieļauts, ka tas nonāk uz augiem

1241ārpus apstrādājamās platības, par bitēm kaitīgo augu aizsardzības

1242līdzekļu lietošanu, nebrīdinot bišu saimju īpašniekus, un par

1243Latvijā nereģistrēta augu aizsardzības līdzekļa lietošanu.

1244Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas augu aizsardzības

1245lietošanas prasības, 2011.gadā kopumā dienests noņēma 50 augu un

1246augu produktu paraugu. 11 gadījumos paraugi tika ņemti no

1247graudaugiem un rapša, lai pārbaudītu, vai tiek ievērots

1248noteiktais lietošanas dienu skaits līdz ražas novākšanai.

1249Pārkāpumi netika konstatēti.

1250Ievērojot palielināto risku, kas saistīts ar nelegālu augu

1251aizsardzības līdzekļu ievešanu un izplatīšanu (plāna

12523.16.sadaļa), ir jāpalielina pārbaužu skaits.

1253Nr.p.k.

1254Uzdevumi

1255mērķa sasniegšanai

12563.14.1.

1257Panākt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību

1258ievērošanu

1259Pasākumi

1260Termiņš

1261Atbildīgie

1262Rezultāts

12631.

1264Organizēt informatīvas kampaņas,

1265lai profesionālos augu aizsardzības līdzekļu lietotājus

1266informētu par normatīvo aktu prasībām

12672013.-2015.gads

1268VAAD

1269Bukleti,

1270semināri,

1271piedalīšanās publiskos

1272pasākumos

12732.

1274Kontrolēt augu aizsardzības

1275līdzekļu lietošanu (tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas

1276teritorijās)

12772013.-2015.gads

1278VAAD

12792013.gadā - 1000 pārbaužu,,

12802014.-2015.gadā - katru gadu 1250 pārbaužu

12813.

1282Ņemt augu un augu produktu

1283paraugus

12842013.-2015.gads

1285VAAD

12862013.gadā - 50 paraugu,,

12872014.-2015.gadā - 100 paraugu

12883.15. Rīcības

1289virziens "Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo

1290principu ieviešanai"

1291Augu aizsardzības likums jau pirms Direktīvas ieviešanas

1292noteica, ka augu aizsardzības līdzekļus lieto saskaņā ar labas

1293augu aizsardzības prakses principiem, kas ir valstī ieteikta,

1294atļauta vai reģistrēta augu aizsardzības līdzekļu droša lietošana

1295atbilstoši faktiskajiem apstākļiem jebkurā ražošanas, glabāšanas,

1296pārvadāšanas, izplatīšanas un pārtikas preču un dzīvnieku barības

1297pārstrādes stadijā, lai droši un efektīvi kontrolētu kaitīgos

1298organismus. Tā ietver vairākus augu aizsardzības līdzekļu

1299lietošanas līmeņus līdz augšējam valstī ieteiktās, atļautās vai

1300reģistrētās lietošanas līmenim. Šajā ziņā augu aizsardzības

1301līdzekļu drošas lietošanas nolūkā ņem vērā sabiedrības veselības,

1302arodveselības un ekoloģiskos apsvērumus, kā arī augu aizsardzības

1303līdzekļu mazāko daudzumu, ko kaitīgo organismu efektīvas

1304kontroles nolūkā lieto tā, lai būtu mazākais iespējamais atlieku

1305daudzums. Latvijā šis princips tiek ievērots, reģistrējot augu

1306aizsardzības līdzekļus.

1307Saskaņā ar Direktīvas 14.pantu dalībvalstīm jānodrošina, lai

1308līdz 2014.gada 1.janvārim visi profesionālie augu aizsardzības

1309līdzekļu lietotāji ir ieviesuši vispārīgos integrētās augu

1310aizsardzības principus. Lai šo uzdevumu varētu veikt, Latvijā jau

1311ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.558

1312apstiprināts politiskas plānošanas dokuments "Integrētās

1313augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes

13142009.-2015.gadam", kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus

1315integrētās augu aizsardzības sistēmas ieviešanai (turpmāk -

1316pamatnostādnes).

1317Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi:

13181) profilaktiskie pasākumi - visi pasākumi, kas nodrošina augu

1319normālu augšanu un attīstību. Šo pasākumu īstenošana samazina vai

1320novērš kaitīgo organismu rašanos un inficēšanās iespējamību;

13212) novērošana - kultūraugu uzraudzība, lai novērotu kaitīgā

1322organisma parādīšanos, izplatības dinamiku, ņemot vērā arī to

1323dabisko ienaidnieku izplatību, un pieņemtu pareizu lēmumu par

1324nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem;

13253) augu aizsardzības tiešie pasākumi - rīcība, iejaukšanās, ja

1326nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, to pamatojot ar

1327datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā

1328līmenī.

1329Lai to panāktu, pamatnostādnēs tika noteikti šādi galvenie

1330rīcības virzieni:

13311) Latvijā pieejama nepieciešamā statistika par augu

1332aizsardzības līdzekļu aprites jomu;

13332) ieinteresēto pušu nodrošināšana ar ieteikumiem par

1334nepieciešamajiem pasākumiem rezistences novēršanai;

13353) ieinteresēto pušu nodrošināšana ar informāciju par

1336kaitīgajiem organismiem, to kritiskajiem sliekšņiem, augu

1337aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības metodēm;

13384) lauksaimnieku brīdināšana par postīgāko kaitīgo

1339organismu parādīšanos;

13405) pilnveidota apmācības un konsultāciju sistēma augu

1341aizsardzības jomā;

13426) augu aizsardzības kā zinātnes nozares attīstības

1343veicināšana, iesaistot augkopības nozarē specializētās Latvijas

1344zinātniskās institūcijas, lai veiktu pētījumus atbilstoši to

1345darbības jomai;

13467) integrēto augu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu

1347izstrāde.

1348Pasākumi saistībā ar integrēto augu aizsardzību Latvijā tika

1349aizsākti jau 2006.gadā. Lai sekmētu vidi saudzējošu intensīvas

1350audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu un nodrošinātu augstas

1351kvalitātes produkcijas ražošanu augļkopībā un dārzkopībā Latvijā,

13522006. gadā Eiropas Komisijā tika apstiprinātas programmas

1353integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai.

1354Uzskatāmi platības un valsts atbalstu par augļu un dārzeņu

1355integrētu audzēšanu laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam var

1356redzēt tabulā.

1357Atbalsts

13582005.

13592006.

13602007.

13612008.

13622009.

1363ha

1364LVL

1365ha

1366LVL

1367ha

1368LVL

1369ha

1370LVL

1371Atbalsts integrētai

1372audzēšanai

1373-

1374106

1375263 729

13762907

1377440 863

13782806

1379435 778

13802803

1381434 371

1382Savukārt īstenojot Lauku attīstības programmas

13832007.-2013.gadam pasākuma "Agrovides maksājumi"

1384apakšpasākumu "Integrētās dārzkopības ieviešana un

1385veicināšana" (IDIV), tika izvirzīts mērķis samazināt augu

1386aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanu un sekmēt

1387bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicinot integrētās

1388audzēšanas metožu lietošanu dārzkopībā. Patlaban lauksaimnieks

1389var saņemt IDIV atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi,

1390kurā tiek ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi un kurā

1391tiek audzēti uz atbalstu tiesīgi kultūraugi. Lai augļu un dārzeņu

1392audzētāji, kas vēlas saņemt atbalstu, audzējot integrēti, varētu

1393to saņemt, tika pieņemti Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra

1394noteikumi Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās

1395audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles

1396kārtība". Noteikumos iekļauti būtiskākie integrētās augu

1397aizsardzības vispārīgie principi, kas noteikti Direktīvas III

1398pielikumā. Noteikumi paredz, ka visi, kas vēlas audzēt

1399kultūraugus, izmantojot integrētās augu aizsardzības metodes,

1400tiek iekļauti Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas

1401reģistrā. Dienests katru gadu veic reģistrā iekļauto audzētāju

1402kontroli, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo

1403noteikumu prasībām. Patlaban Lauksaimniecības produktu integrētās

1404audzēšanas reģistrā ir 336 audzētāji.

1405Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663

1406"Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas,

1407darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" ir paredzētas

1408arī prasības graudaugu un eļļas augu audzēšanai un galvenās

1409integrētās audzēšanas prasības - augu maiņa, nepieciešamo

1410agrotehnisko pasākumu veikšana, mēslošanas plāna sagatavošana,

1411lauku apskates žurnāla kārtošana u.c. pasākumi. Šajos pasākumos

1412līdz 2012.gada aprīlim bija iesaistījušies 104 graudu un eļļas

1413augu audzētāji.

1414Nr.p.k.

1415Uzdevumi

1416mērķa sasniegšanai

14173.15.1.

1418Ieviest vispārējos integrētās augu aizsardzības

1419principus

1420Pasākumi

1421Termiņš

1422Atbildīgie

1423Rezultāts

14241.

1425Radīt iespēju

1426profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem gūt

1427zināšanas par integrētās augu aizsardzības principu

1428īstenošanu praksē

14292013.-2015.gads

1430ZM/LLKC/VAAD

1431Izveidotas integrētās

1432augu aizsardzības demonstrējuma saimniecības

14332.

1434Sagatavot Ministru

1435kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta

14362011. gada 13.decembra noteikumos Nr.950 "Augu

1437aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"", lai

1438ieviestu integrētās augu aizsardzības prasības

14392014.gada 1.janvāris

1440ZM/VAAD

1441Valsts kancelejā iesniegt Ministru kabineta noteikumu

1442projektu

14433.16. Rīcības

1444virziens "Nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu

1445izplatības mazināšana"

1446Esošā

1447situācija

1448Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības aģentūras Europol

1449dati liecina, ka ir valstis, kurās vairāk nekā ceturtdaļa

1450piegādāto augu aizsardzības līdzekļu ir viltojumi, un tas apdraud

1451gan zemniekus, gan arī lauksaimniecības zemi un ražojumus.

1452Viltotu augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjoms sasniedz

1453vairākus miljardus eiro gadā, un tie arvien aktīvāk izplatās visā

1454pasaulē.

1455Lai informētu valsts institūcijas par viltotiem augu

1456aizsardzības līdzekļiem un risku, kas ar to saistīts, kā arī lai

1457uzlabotu sadarbību starp valsts iestādēm, kas ir iesaistītas augu

1458aizsardzības līdzekļu aprites kontrolē, LAALRUTA noorganizēja

1459konferenci "Par viltotu un nelegālu augu aizsardzības

1460līdzekļu importu, kontroli un identificēšanu. Vai mēs esam gatavi

1461apturēt viltotus un nelegālus augu aizsardzības līdzekļus?".

1462Konferencē tika atklāts, ka jau 2007.gadā nelegālo augu

1463aizsardzības līdzekļu tirgus pasaulē lēsts līdz 7% apjomā no

1464kopējā pesticīdu tirgus, bet 2010. gadā tā apjoms pārsniedzis 10%

1465un ir aptuveni četri miljardi eiro.

1466Nelegālu augu aizsardzības līdzekļu sastāvā var būt ķīmiskās

1467vielas, kas nav atļautas Eiropas Savienībā un tiek lietotas tikai

1468trešajās valstīs. To sastāvā var būt vielas, kuru derīguma

1469termiņš ir beidzies, uzglabāšanas apstākļi nav zināmi,

1470efektivitāte ir stipri apšaubāma, un nav zināma arī ietekme uz

1471vidi. Iemesli, kādēļ daudzas vielas netiek atļautas Eiropas

1472Savienībā, var būt dažādi - galvenokārt vielu pārāk lielās

1473noturība un akumulācija augsnē ar turpmāku uzkrāšanos

1474pēckultūrās, ieskalošanās gruntsūdeņos, akumulācija dzīvajos

1475organismos, toksiska ietekmes uz reproduktīvo un nervu sistēmu.

1476Ir tādas vielas, kuru sadalīšanās produkti augsnē, ūdeņos un

1477augos nav līdz galam izpētīti un kuru sastāvā ir piemaisījumi,

1478kuru ietekme nav zināma. Ja vielu atļauj lietot Eiropas

1479Savienībā, tās dokumentācijas izvērtēšanā ir piedalījušās visas

1480dalībvalstis un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI). Augu

1481aizsardzības līdzekļu ražotājiem, kuri Eiropas Savienībā vēlas

1482legāli pārdot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur konkrēto

1483vielu, ir jāievēro daudz stingru kritēriju un jāveic normatīvajos

1484aktos noteiktie pētījumi, lai Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un

1485EPNI pierādītu, ka šīs vielas lietojums ir drošs.

1486Bieži arī tad, ja vielas lietošana Eiropas Savienībā tiek

1487atļauta, tai ir stingri papildnosacījumi, pat līdz devas

1488ierobežošanai uz 1 hektāru vienā laukā vienā sezonā. Bieži tāda

1489pati deva citam kultūraugam vairs nav droša, jo, piemēram, cita

1490kultūrauga augsnes segums apstrādes laikā ir mazāks un vairāk

1491vielas caur augsni var nokļūt gruntsūdeņos, vai arī cits

1492kultūraugs tiek audzēts smilšainākās augsnēs, kas ir

1493caurlaidīgākas. Tādēļ novirzīties no atļautajām maksimālajām

1494devām uz hektāru un neievērot marķējumu ir stingri aizliegts,

1495tāpat kā izmantot nelegālos līdzekļus, kuru ietekme nav novērtēta

1496un nav zināma.

1497Ir būtiski atcerēties, ka pēc augu aizsardzības līdzekļu

1498lietošanas tie nonāk vidē un barības ķēdē, kurā, neapšaubāmi, ir

1499iesaistīts patērētājs, tādēļ jebkura augu aizsardzības līdzekļu

1500lietošana ir rūpīgi jāizvērtē. Tas attiecas arī uz mazdārziņu

1501īpašniekiem, trešās klases augu aizsardzības līdzekļu

1502lietotājiem, kuriem nav vajadzīga apliecība par augu aizsardzības

1503zināšanu minimuma apgūšanu un kuri var vieglāk pieļaut kļūdas

1504nezināšanas dēļ.

1505Pēc LAALRUTA aplēsēm, Latvijā nelegālo augu aizsardzības

1506līdzekļu tirgus varētu būt līdz 10 % no kopējā tirgus. Dienests

1507katru gadu ierosina administratīvo pārkāpumu lietas par

1508nelikumīgu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību. 2011.gadā

1509tika atklāts un pierādīts viens augu aizsardzības līdzekļa

1510viltojuma gadījums.

1511Sadarbojoties ar Ekonomikas policiju un lauksaimniekiem,

15122012.gada sešos mēnešos tika ierosinātas 3 administratīvā

1513pārkāpuma lietas: kopējā aizturētā un izņemtā augu aizsardzības

1514līdzekļu vērtība ir 0,45 tūkst. latu. Par konstatēto pārkāpumu

1515uzlikts naudas sods 0,25 tūkst. latu un konfiscēti augu

1516aizsardzības līdzekļi.

1517Uzdevumi

1518mērķa sasniegšanai

15193.16.1.

1520Novērst nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un

1521lietošanu Latvijā

1522Nr.p.k.

1523Pasākumi

1524Termiņš

1525Atbildīgie

1526Rezultāts

15271.

1528Noskaidrot Latvijā

1529iespējamo nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un

1530lietošanas apjomu

15312014.gads

1532ZM/VAAD/LAALRUTA

1533Pētījums par nelegālo un

1534viltoto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu Latvijāā

15352.

1536Pārbaužu sistēmas

1537uzlabošana kravu muitošanas vietās, augu aizsardzības

1538līdzekļu iekļaušana muitas riska izvērtēšanas sistēmās

1539Līdz 2013.gada

154031.decembrim

1541VID/Pārtikas un veterinārais

1542dienests/VAAD

1543Noslēgts sadarbības līgums

1544starp VID, Pārtikas un veterinārais dienestu un VAAD

15453.17. Rīcības

1546virziens "Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

1547ietekmes izvērtēšanai"

1548Esošā

1549situācija

1550Direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu paredzēts vērtēt,

1551pielietojot riska indikatorus, kas Eiropas Savienībā vēl tiek

1552izstrādāti, un tos plānots ietvert direktīvas IV pielikumā.

1553Tomēr, kamēr Eiropas Savienības riska indikatori vēl nav

1554izstrādāti, dalībvalstis var lietot savus spēkā esošos

1555indikatorus vai līdztekus saskaņotajiem indikatoriem pieņemt

1556citus.

1557Latvijā līdz šim nav specifisku nacionālo indikatoru tiešas

1558augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai, taču

1559Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr. 175

1560"Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem" nosaka

1561vides indikatorus, kas netieši raksturo vispārējo vides stāvokli

1562valstī, tostarp situāciju ar augu aizsardzības līdzekļu

1563lietošanu.

1564Šie noteikumi nosaka:

15651) bioloģiskas daudzveidības indikatoru, kas ietver lauku

1566putnu indeksu, abinieku sugu indeksu, sīko zīdītājdzīvnieku sugu

1567indeksu;

15682) vides indikatoru attiecībā uz ūdens kvalitāti - pazemes

1569dzeramā ūdens objektu īpatsvaru, kas nodrošina kvalitātes un

1570nekaitīguma prasībām atbilstoša ūdens piegādi (%), labas un

1571augstas kvalitātes ūdens objektu īpatsvaru (% no kopējā

1572skaita).

1573Lai izvērtētu nacionālo riska indikatoru piemērošanas

1574lietderību, ir svarīgi, lai būtu pieejami daudzgadu monitoringa

1575dati gan par augsnes un gruntsūdens kvalitāti, gan virszemes

1576ūdeņu kvalitāti. Monitoringa dati ir vajadzīgi, lai būtu

1577iespējams salīdzināt situāciju, kāda radīsies, samazinot augu

1578aizsardzības līdzekļu lietošanu pēc indikatoru informācijas

1579piemērošanas, ar situāciju, kāda bija pirms tam, un konstatēt,

1580vai ir panākts uzlabojums. Latvijā šādu datu nav. Tāpēc līdz

1581Eiropas Savienības indikatoru izstrādei nav iespējams ieviest

1582tieši augu aizsardzības līdzekļu lietošanu raksturojošos

1583indikatorus.

1584Attiecībā tieši uz augu aizsardzības līdzekļiem Latvijā

1585saskaņā ar Augu aizsardzības likumu dienests apkopo informāciju

1586par izplatīto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu.

1587Par izlietoto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu Latvijā nav

1588statistikas ilgstošā laikposmā.

1589Eiropas Savienībā ir izveidots riska indikatoru noteikšanas un

1590aprēķināšanas modelis HAIR2010 (turpmāk - HAIR). Šī

1591datorprogramma ir izstrādāta, lai būtu iespējams aprēķināt augu

1592aizsardzības līdzekļu lietošanas risku indikatorus attiecībā uz

1593ūdensorganismiem, dzīvniekiem, ķīmisko vielu koncentrāciju vidē,

1594operatoru, ietekmi uz cilvēku u.c. 29 riska indikatoriem.

1595Lai Latvija varētu izmantot HAIR, tās rīcībā ir jābūt

1596datiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu (devu, biežumu,

1597kultūrauga attīstības stadiju) un kultūraugu audzēšanu (cik ir

1598platību ar konkrētajiem kultūraugiem un kurā vietā, atkarībā no

1599tā, vai nepieciešami izvades dati reģionālā vai nacionālā

1600mērogā). Šādiem datiem uzkrājoties par dažiem gadiem, tos varēs

1601izmantot, lai ar HAIR programmu noteiktu augu aizsardzības

1602līdzekļu radīto slodzi konkrētiem kultūraugiem.

1603Nr.p.k.

1604Uzdevumi

1605mērķa sasniegšanai

16063.17.1.

1607Izveidot sistēmu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

1608ietekmes izvērtēšanas indikatoru aprēķināšanai

1609Pasākumi

1610Termiņš

1611Atbildīgie

1612Rezultāts

16131.

1614Nodrošināt statistikas datu

1615vākšanu par izlietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības

1616līdzekļiem

16172013.-2015.gads

1618Centrālā statistikas

1619pārvalde/

1620VAAD

1621Iegūta informācija par

1622lietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem

1623valstī

16242.

1625Veikt statistikas datu

1626analīzi

16272013.-2015.gads

1628VAAD

1629Pārskats par augu

1630aizsardzības līdzekļu izplatīto un izlietoto daudzumu

16313.

1632Veicot uzraudzības pasākumus,

1633apkopot nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai

16342013.-2015.gads

1635VAAD

1636Valstī ir pieejama

1637informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

16384. Plāna

1639īstenošanai nepieciešamais finansējums

1640Plānā noteiktais mērķis

1641Plāna mērķis -

1642panākt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu,

1643mazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un

1644ietekmi uz cilvēku veselību un vidi

1645Rīcības

1646virziens mērķa sasniegšanai

16473.1.

1648Atļauju piešķiršana augu aizsardzības līdzekļu laišanai

1649tirgū un lietošanai Latvijā

1650Uzdevums

1651mērķa sasniegšanai

16523.1.1.

1653Nodrošināt Regulas 1107/2009/EK prasību izpildi

1654Pasākumi

1655izvirzītā uzdevuma sasniegšanai

1656Izpildes

1657termiņš

1658Atbildīgā

1659institūcija

1660Iesaistītās institūcijas

1661Tiešie

1662darbības rezultāti

1663Paredzētais finansējums un tā avoti

1664Nodrošināt novērtējumu sagatavošanu darbīgo vielu

1665iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā un augu

1666aizsardzības līdzekļu atļaušanai

16672013.-2015.gads

1668VAAD

16692013.gadā - novērtējumi par 25 augu aizsardzības

1670līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

1671ziņotāja dalībvalsts) un par divām darbīgajām vielām

1672(pikolinafenu un piridātu) atkārtotai iekļaušanai

1673Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā kā līdzziņotāja

1674dalībvalsts;

16752014.gadā - novērtējumi par 26 augu aizsardzības

1676līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

1677ziņotāja dalībvalsts); kā ziņotājai dalībvalstij uzsākt

1678vienas darbīgās vielas (zoksamīda) novērtējumu un kā

1679līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt darbīgās vielas

1680ciazofamīda novērtējuma gatavošanu atkārtotai iekļaušanai

1681Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā.

16822015.gadā - novērtējumi par 27 augu aizsardzības

1683līdzekļiem (tai skaitā 6 augu aizsardzības līdzekļiem kā

1684ziņotāja dalībvalsts); kā līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt

1685darbīgo vielu trineksapaka un tribenurona novērtējuma

1686gatavošanu atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

1687vielu sarakstā

16882013.gadā novērtējumi tiek veikti no likumā par valsts

1689budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

1690līdzekļiem.

1691Nepieciešamais papildu finansējums iekļauts VAAD

1692pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

16932014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

1694veselība un augu aprites uzraudzība".

16952014.g. - Ls 11913;

16962015.g. 23826;

16973.1.2.

1698Sekmēt atļautu augu aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu

1699"mazajiem lietojumiem"

17001. Sadarbojoties ar audzētājiem,

1701apzināt un apkopot informāciju kombinācijā "kultūraugs

1702un kaitīgais organisms", lai identificētu problēmas -

1703trūkstošos augu aizsardzības līdzekļus konkrēta kaitīgā

1704organisma ierobežošanai konkrētam kultūraugam

1705Līdz 2013.gada

170631.decembrim

1707VAAD

1708NVO

1709Sagatavots kopsavilkums par mazo

1710lietojumu problēmu Latvijā

1711No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1712piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

17132. Pamatojoties uz kopsavilkumu

1714par mazajiem lietojumiem, pārskatīt Augu aizsardzības

1715līdzekļu reģistru par iespēju paplašināt atļauta augu

1716aizsardzības līdzekļa lietojumu

17172013.-2015.gads

1718VAAD

1719Katru gadu vismaz 3 augu aizsardzības līdzekļu atļaujas

1720paplašinājums mazajam lietojumam (pēc ražotājfirmas

1721iesniegumiem, ja ir pieejami pētījumi, novērtējuma

1722sagatavošanu sedz iesnieguma iesniedzējs).

17232014.un 2015.g. vismaz viena atļauja, ja ražotājfirmas

1724nesniedz iesniegumus un Latvija (VAAD) pērk pētījumu

1725rezultātus no kādas citas dalībvalsts audzētāju

1726organizācijām - pētījumu īpašniecēm.

17272013.gadā pasākums tiek veikts no likumā par valsts

1728budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

1729līdzekļiem. Nepieciešamais finansējums augu aizsardzības

1730līdzekļu papildu novērtējumu veikšanai, un pētījumu

1731rezultātu iegādei 2014.un 2015.g. iekļauts VAAD

1732pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

17332014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

1734veselība un augu aprites uzraudzība".

17352014.g. - Ls 23 000

17362015.g. - Ls 23 000

17373. Pamatojoties uz kopsavilkumu par mazajiem

1738lietojumiem, pārskatīt Ziemeļu zonas un Centrālās zonas

1739augu aizsardzības līdzekļu reģistrus; sadarbība ar

1740ražotājkompānijām, lai apzinātu iespēju piemērot

1741savstarpējās atzīšanas procedūru

17422013.-2015.gads

1743VAAD

1744Katru gadu vismaz 3 augu aizsardzības līdzekļiem atļauja

1745mazajam lietojumam.

1746Piemērojot savstarpējās atzīšanas procedūru, novērtējumu

1747atļaujas izsniegšanai sedz iesnieguma iesniedzējs

1748(ražotājfirma).

17492014.un 2015.g. vismaz viena atļauja, ja ražotājfirmas

1750nesniedz iesniegumus un Latvija (VAAD) pērk pētījumu

1751rezultātus no kādas citas dalībvalsts audzētāju

1752organizācijas - pētījumu īpašnieces.

17532013.gadā pasākums tiek veikts no likumā par valsts

1754budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

1755līdzekļiem. Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un

17562015.g.augu aizsardzības līdzekļu papildu novērtējumiem un

1757pētījumu iegādei, iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām

1758politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadam budžeta programmā

175927.00.00 "Augu veselība un augu aprites

1760uzraudzība".

17612014.g. - Ls 23 000

17622015.g. - Ls 23 000

17633.2.

1764Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū

1765uzraudzība

17663.2.1.Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas

1767prasību ievērošana

17681. Kontrolēt augu aizsardzības

1769līdzekļu izplatīšanu

17702013.-2015.gads

1771VAAD

17722013.gadā - 226 pārbaudes;

17732014.gadā - 250 pārbaužu;

17742015.gadā - 250 pārbaužu;

17752013.g. pārbaudes tiek veiktas no likumā par valsts budžetu

1776kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

1777Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g. iekļauts

1778VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

17792014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

1780veselība un augu aprites uzraudzība".

17812014.g. - Ls 528

17822015.g. - Ls 528;

17832. Ņemt paraugus augu

1784aizsardzības līdzekļu kvalitātes pārbaudei. Ņemt paraugu no

1785nezināmas izcelsmes produkta

17862013.-2015.gads

1787VAAD

17882013.gadā - 13 paraugu;

17892014.gadā - 40 paraugu;

17902015.gadā - 40 paraugu;

17912013.g. augu aizsardzības līdzekļu kontrolparaugu

1792analīzes tiek veiktas no likumā par valsts budžetu kārtējam

1793gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

1794Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.iekļauts

1795VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

17962014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

1797veselība un augu aprites uzraudzība".

17982014.g. - Ls 27000

17992015.g.- Ls 27000;

18003.3.

1801Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju,

1802operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība

18033.3.1.

1804Latvijā ir apmācīti augu aizsardzības līdzekļu lietotāji,

1805operatori, pārdevēji

18061. Pārejas periodā uz jauno

1807apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

1808lietotāju apmācību saskaņā ar spēkā esošo kārtību

18092013.gada

18101.jūnijs

1811VAAD

1812Izsniegts 750 apliecību par augu

1813aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu

1814No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1815piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

18162. Profesionālo skolu programmās

1817iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības jautājumiem

1818Līdz

18192015.gadam

1820IZM

1821ZM/VAAD

1822Papildinātas 10 programmas

1823No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1824piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

18253. Izveidot apmācītu augu

1826aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

1827konsultantu reģistru

1828Līdz 2013.gada

182926.novembrim

1830VAAD

1831Izveidots apmācītu augu

1832aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

1833konsultantu reģistrs

1834No likumā par valsts budžetu

1835kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

18363.4.

1837Konsultāciju sistēmas pilnveidošana augu aizsardzības

1838jomā

18393.4.1.

1840Latvijā ir apmācīti konsultanti

18411. Pārejas periodā uz jauno

1842apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

1843konsultantu apmācības saskaņā ar spēkā esošo kārtību.

1844Līdz 2013.gada

18451.jūnijam

1846VAAD/

1847LLKC/IAS

1848Izsniegts 10 konsultantu

1849apliecību

1850No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

1851valsts budžeta līdzekļiem.

18523.5.

1853Patērētāju aizsardzība

18543.5.1.

1855Nodrošināti patērētājiem droši augkopības produkti

18561. Informēt sabiedrību par augu

1857aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem,

1858norādot gadījumus, kad maksimāli pieļaujamais augu

1859aizsardzības līdzekļu atlieku daudzums ticus pārsniegts

1860vietējās izcelsmes, Eiropas Savienības un no trešajām valstīm

1861ievestajā augā un augu produktos

18622013.-2015.gads

1863PVD, ZM

1864Sagatavots ziņojums par augu

1865aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem

1866No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1867piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

18683.6.

1869Pasākumi ūdens, vides un dzeramā ūdens aizsardzībai

18703.6.1.

1871Nodrošināt ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzību

18721. Informēt sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu, kā

1873arī dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem.

18742014.-2015.gads

1875VSIA

1876"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

1877centrs" (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

1878ministrija) un Veselības inspekcija

1879(Veselības ministrija)

1880Ikgadējais pārskats

1881par Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā tiek ietverta informācija

1882par monitoringa rezultātiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem

1883par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

1884No likumā par

1885valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

1886līdzekļiem

18873.8. Nodrošināts augu aizsardzības

1888līdzekļu salīdzinošais novērtējums

18893.8.1. Nodrošināt iespēju lietot

1890videi mazāk bīstamus augu aizsardzības līdzekļus

18911. Veikt augu aizsardzības

1892līdzekļu salīdzinošo novērtējumu

18932014.-2015.gads

1894VAAD

1895Katru gadu novērtēti 20

1896līdzekļi

1897No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1898piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

18993.9.

1900Neķīmisku augu aizsardzības līdzekļu izmantošana

19013.9.1.

1902Nodrošināta iespēja lietot neķīmiskos augu aizsardzības

1903līdzekļus

19041. Apzināt Ziemeļu un Centrālās zonas dalībvalstīs

1905atļautos mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos

1906augu aizsardzības līdzekļus

1907Līdz 2013.gada 1.jūlijam

1908VAAD

1909Apkopota informācija

1910No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1911piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19122. Sazināties ar mikrobioloģisko

1913augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas īpašniekiem par

1914iespēju piemērot augu aizsardzības līdzekļu savstarpējās

1915atzīšanas procedūru

1916Līdz 2014.gada

191731.decembrim

1918VAAD

1919Piemērojot citas valsts augu

1920aizsardzības līdzekļu reģistrācijas atzīšanas procedūru,

1921izsniegtas atļaujas 5 mikroorganismus saturošu augu

1922aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un lietošanai

1923Nepieciešamais finansējums augu aizsardzības līdzekļu

1924papildu novērtējumiem un papildinformācijas iegūšanai

19252014.g. iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas

1926iniciatīvām 2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00

1927"Augu veselība un augu aprites uzraudzība".

19282014.g. - Ls 5000

19293.10.

1930Pasākumi sabiedrības informēšanai, izpratnes veicināšanai

1931par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

19323.10.1.

1933Sabiedrība ir informēta par augu aizsardzības līdzekļu

1934lietošanu

19351. Iesaistot NVO, izstrādāt

1936sabiedrības informēšanas programmu

19372013.gada 31.decembris

1938VAAD

1939Apstiprināta sabiedrības

1940informēšanas programma

1941No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1942piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19432. Informēt sabiedrību par augu

1944aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu

1945ierobežošanu

19462013.-2015.gads

1947VAAD/ LAALRUTA/

1948/ LLKC

1949Dalība publiskos pasākumos un plašākas sabiedrības

1950informēšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

1951Informatīvu bukletu izdošana par augu aizsardzības

1952līdzekļu lietošanu

1953No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1954piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19553. Monitorings, trūkumu

1956identificēšana (individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana

1957darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem, noliktavās u.c.)

19582013.-2015 .gads

1959VAAD/

1960LAALRUTA

1961Atkārtota lauksaimnieku aptauju veikšana par individuālo

1962aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar augu aizsardzības

1963līdzekļiem pēc iepazīšanās ar augu aizsardzības līdzekļu

1964drošu lietošanu

1965No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1966piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19674. Organizēt informatīvo kampaņu

1968lauksaimniekiem par nelegālo un viltoto augu aizsardzības

1969līdzekļu kaitīgumu

19702013.-2015.gads

1971VAAD

1972LAALRUTA/

1973Informācijas sagatavošana, lauksaimnieku, iesaistīto

1974organizāciju un struktūru informēšana un apmācīšana par

1975viltotiem un nelegāliem augu aizsardzības līdzekļiem.

1976Piedalīšanās publiskos pasākumos

1977No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1978piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19793.11. Izveidota un nodrošināta

1980augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

1981sistēma

19823.11.1. Profesionālie augu

1983aizsardzības līdzekļu lietotāji lieto pārbaudītas augu

1984aizsardzības lietošanas iekārtas

19851. Izstrādāta metodika augu

1986aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei

19872013.gada 1.jūlijs

1988VAAD

1989Apstiprināta metodika

1990No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1991piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

19922. Veikt augu aizsardzības

1993līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu veicēju

1994sertificēšanu

19952013.-2015.gads

1996VAAD

1997Sertificēti 3 pārbaužu veicēji

1998No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

1999piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

20003. Uzraudzīt augu aizsardzības

2001līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu veicējus

20022013.-2015.gads

2003VAAD

2004Gadā 6 pārbaudes

2005No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2006piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

20074. Apsekot situāciju valstī par

2008rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju izmantošanu

2009profesionālai lietošanai

2010Līdz 2015.gada

201131.decembrim

2012VAAD

2013Pieņemts lēmums par grozījumu

2014izdarīšanu esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz

2015izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu

2016pārbaudēs

2017No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2018piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

20195. Pārbaudīt augu

2020aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas

20212013.-2015.gads

2022Pārbaudes veicējs

20232014.gads - 2000 iekārtu;

20242015.gads - 2000 iekārtu;

2025No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2026piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

20273.13.

2028Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem

20293.13.1.

2030Sekmēt profesionālo un neprofesionālo augu aizsardzības

2031līdzekļu lietotāju zināšanas par drošu augu aizsardzības

2032līdzekļu lietošanu

20331. Informēt sabiedrību par augu

2034aizsardzības līdzekļu lietošanu (ietverti labas augu

2035aizsardzības prakses principi)

20362013.gads

2037VAAD LAALRUTA

2038Izdota Aizsardzības līdzekļu

2039lietotāja rokasgrāmata

2040No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

2041valsts budžeta līdzekļiem.

2042Projektā "Par augu aizsardzības līdzekļu drošu

2043lietošanu - SUI (Safe Use Initiative)"

20442013.gadā veikta skrejlapu maketēšana un drukāšana, plakāta

2045un rokasgrāmatas dizains, maketēšana un drukāšana,

2046tulkošana, izmantoti fotogrāfa pakalpojumi, iegādāti

2047cimdi - Ls 4880

20482. Informēt sabiedrību par augu

2049aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu cilvēkam un videi

20502013.gads

2051VAAD LAALRUTA

2052Izdots viens plakāts ar 12

2053galvenajiem pamatprincipiem par augu aizsardzības līdzekļu

2054drošu lietošanu cilvēkam un videi

2055No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

2056valsts budžeta līdzekļiem.

2057Projektā "Par augu aizsardzības līdzekļu drošu

2058lietošanu - SUI (Safe Use Initiative)"

20592013.gadā izdots plakāts

20603. Nacionālais veselības

2061dienests pēc pieprasījuma sniedz statistisko informāciju par

2062saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem - augu aizsardzības

2063līdzekļiem - un dienests to publisko savā tīmekļa vietnē

20642013.-2015.gads

2065VAAD/NVD

2066Katru gadu publicēta

2067informācija par saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem -

2068augu aizsardzības līdzekļiem

2069No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2070piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

20713.14.

2072Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

2073kontrole

20743.14.1.

2075Panākt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību

2076ievērošanu

20771. Organizēt informatīvas

2078kampaņas, lai profesionālos augu aizsardzības līdzekļu

2079lietotājus informētu par normatīvo aktu prasībām

20802013.-2015.gads

2081VAAD

2082Bukleti,

2083semināri,

2084piedalīšanās publiskos

2085pasākumos

20862013.g. darbības tiek veiktas no likumā par valsts

2087budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

2088līdzekļiem.

2089Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.

2090iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

20912014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

2092veselība un augu aprites uzraudzība".

20932014.g. - Ls 5000

20942015.g.- Ls 5000;

20952. Kontrolēt augu aizsardzības

2096līdzekļu lietošanu (tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas

2097teritorijās)

20982013.-2015.gads

2099VAAD

21002013.gadā - 1000 pārbaude;

21012014.gadā - 1250 pārbaužu.

21022015.gadā - 1250 pārbaudes

21032013.g. pārbaudes tiek veiktas no likumā par valsts

2104budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

2105līdzekļiem

2106Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.

2107iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

21082014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

2109veselība un augu aprites uzraudzība".

21102014.g. - Ls 5500

21112015.g.- Ls 5500;

21123. Ņemt augu un augu produktu

2113paraugus

21142013.-2015.gads

2115VAAD

21162013.gadā - 50 paraugu

21172014.gads - 100 paraugu

21182015.gads -100 paraugu

21192013.g. augu, augu produktu kontrolparaugu analīzes tiek

2120veiktas no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2121piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem

2122Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.

2123iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

21242014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

2125veselība un augu aprites uzraudzība".

21262014.g. - Ls 12 500

21272015.g. - Ls 12 500

21283.15. Pasākumi integrētās augu

2129aizsardzības vispārējo principu ieviešanai

21303.15.1. Ieviest integrētās augu

2131aizsardzības vispārējos principus

21321. Radīt iespēju

2133profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem gūt

2134zināšanas par integrētās augu aizsardzības principu

2135īstenošanu praksē

21362013.-2015.gads

2137ZM/LLKC/

2138VAAD

2139Izveidotas integrētās augu aizsardzības demonstrējuma

2140saimniecības

2141ES finansējums

21422. Sagatavot Ministru kabineta

2143noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.

2144gada 13.decembra noteikumos Nr.950 "Augu aizsardzības

2145līdzekļu lietošanas noteikumi" lai ieviestu integrētās

2146augu aizsardzības prasības

21472014.gada 1.janvāris

2148VAAD/ZM

2149Valsts kancelejā iesniegts

2150Ministru kabineta noteikumu projekts

2151No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2152piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

21533.16.

2154Nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu izplatības

2155mazināšana

21563.16.1.

2157Novērst nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un

2158lietošanu Latvijā

21591. Noskaidrot Latvijā iespējamo

2160nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un

2161lietošanas apjomu

21622014.gads

2163ZM/VAAD/

2164LAARUTA

2165Pētījums par nelegālo un

2166viltoto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu Latvijā

2167Nepieciešamais papildu finansējums 2014.g. iekļauts VAAD

2168pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

21692014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

2170veselība un augu aprites uzraudzība".

21712014.g. - Ls 9990

21722. Pārbaužu sistēmas uzlabošana

2173kravu muitošanas vietās, augu aizsardzības līdzekļu

2174iekļaušana muitas riska izvērtēšanas sistēmās

2175Līdz 2013.gada

217631.decembrim

2177VID, PVD, VAAD

2178Noslēgts sadarbības līgums starp

2179VID, PVD un VAAD

2180No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2181piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

21823.17. Indikatori augu

2183aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai

21843.17.1. Izveidot sistēmu augu

2185aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanas

2186indikatoru aprēķināšanai

21871. Nodrošināt statistikas datu

2188vākšanu par izlietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības

2189līdzekļiem

21902013.-2015.gads

2191VAAD /Centrālā

2192statistikas pārvalde

2193Iegūta informācija par

2194lietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem

2195valstī

2196Statistikas datu vākšana par izplatītajiem augu

2197aizsardzības līdzekļiem 2013., 2014., 2015.gadā tiks

2198nodrošināta no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2199piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2200Statistikas datu vākšana par izlietotajiem augu

2201aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

2202Padomes 2009.gada 25.novembra Regulas (EK) Nr. 1185/2009

2203prasībām 2013.-2015.gadā notiks 2014.gadā.

2204Statistikas datu vākšanas nodrošināšanai par

2205izlietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem

2206finansējums 2014.gadā tiek plānots Centrālās statistikas

2207pārvaldes budžetā un VAAD tiek pārdalīts transferta

2208maksājuma veidā atbilstoši darba apjomam (2014.gadā

2209plānotais finansējums Ls 23 000)

22102. Statistikas datu analīze

22112013.-2015.gads

2212VAAD

2213Pārskats par augu

2214aizsardzības izplatītajiem un izlietotajiem daudzumiem

2215No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

2216valsts budžeta līdzekļiem.

22173. Veicot uzraudzības pasākumus,

2218apkopot nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai

22192013.-2015.gads

2220VAAD

2221Valstī ir pieejama

2222informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

22232013.gadā - no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

2224piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2225Nepieciešamais papildu finansējums 2014. un 2015.g.

2226iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

22272014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

2228veselība un augu aprites uzraudzība".

22292014.g. - Ls 4961

22302015.g. - Ls 4961

2231Nepieciešamais papildu finansējums 2014. un 2015.gadam: tā

2232detalizēts aprēķins, finansējuma avots

2233VAAD

2234nepieciešamais papildu finansējums 2014. un 2015.gadam, tā

2235detalizēts aprēķins, finansējuma avots

2236Nr.p.k.

2237Uzdevumi

2238mērķa sasniegšanai

22392014.g.,

2240Ls

22412015.g.,

2242Ls

2243Aprēķins,

2244finansējuma avots

22453.1.1.

22461. Nodrošināt novērtējumu

2247sagatavošanu darbīgo vielu iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

2248vielu sarakstā un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai

224911 913

225011 913

2251Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi,

22522014.gadā nepieciešama 1 jauna amata vieta (efektivitātes

2253eksperts, amatu saime un līmenis 10 III), atlīdzība: Ls

2254800*12 mēneši+24,09% = Ls 11 913

225511913

22562015.g. 1 jauna amata vieta

2257(toksikoloģijas eksperts, amatu saime un līmenis 10 III),

2258atlīdzība: Ls 800*12 mēneši+24,09% = Ls 11 913

22593.1.2.2.

2260Pamatojoties uz

2261kopsavilkumu par mazajiem lietojumiem, pārskatīt Augu

2262aizsardzības līdzekļu reģistru par iespēju paplašināt atļauta

2263augu aizsardzības līdzekļa lietojumu

226423000

226523 000

2266Iespēja pirkt citu

2267dalībvalstu audzētāju organizāciju veikto pētījumu rezultātus

2268no pētījumu īpašnieka: apzināta viena augu aizsardzības

2269līdzekļa pētījuma rezultātu cena - vidēji ap Ls

227023 000

22713.1.2.3.

2272Pamatojoties uz

2273kopsavilkumu par mazajiem lietojumiem, pārskatīt Ziemeļu

2274zonas un Centrālās zonas augu aizsardzības līdzekļu

2275reģistrus; sadarbība ar ražotājkompānijām, lai apzinātu

2276iespēju piemērot savstarpējās atzīšanas procedūru

227723000

227823000

2279Iespēja pirkt citu

2280dalībvalstu audzētāju organizāciju veikto pētījumu rezultātus

2281no pētījumu īpašnieka: apzināta viena augu aizsardzības

2282līdzekļa pētījuma rezultātu cena - vidēji ap Ls

228323 000

22843.2.1.1.

2285Kontrolēt augu

2286aizsardzības līdzekļu izplatīšanu

2287528

2288528

2289Vienas pārbaudes izmaksas - vidēji Ls 22.

2290Vecākā inspektora (amatu saime un līmenis 26.3.III) atlīdzība

2291par 1 stundu - Ls 5,21 (Ls 698/166,25 +24,09% = Ls5,21.

2292Vidēji 1 pārbaudei nepieciešamas 3,5 stundas (Ls 5,21*

22933,5 h = Ls 18,24). Vidējais attālums līdz pārbaudes vietai 25

2294km. Nepieciešamais degvielas daudzums turp un atpakaļ (50 km)

2295ir 4,25 litri. Pieņemot, ka degvielas cena ir Ls 1,0 par

2296litru, degviela vienai pārbaudei Ls 4,25. Kopā pārbaudei

2297Ls18,24+Ls 4,25 = Ls 22. Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.un

22982015.gadā papildus plānotas 24 pārbaudes. (24 pārbaudes*Ls 22

2299= Ls 528).

23003.2.1.2.

2301Ņemt paraugus augu

2302aizsardzības līdzekļu kvalitātes pārbaudei. Ņemt paraugu no

2303nezināmas izcelsmes produkta

230427000

230527000

2306Vidēji viena augu aizsardzības līdzekļa

2307kontroles parauga analīzes Ls 1000. Salīdzinot ar 2013.gadu,

23082014. un 2015.gadā plānotas papildu 27 augu aizsardzības

2309līdzekļu kontrolparaugu analīzes (27 paraugi*Ls 1000 = Ls

231027 000) Saskaņā ar 2011. un 2012.gadā veiktajiem

2311iepirkumiem par augu aizsardzības līdzekļu kontrolparaugu

2312analīzēm akreditētā laboratorijā ar akreditētām metodēm, pēc

2313kuriem noslēgti līgumi par pakalpojuma sniegšanu, vidēji

2314viena parauga analīzes ir Ls 1000 (atkarībā no līdzekļa

2315sastāvā iekļautajām darbīgajām vielām).

23163.9.1.2.

2317Sazināties ar

2318mikrobioloģisko augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas

2319īpašniekiem par iespēju piemērot augu aizsardzības līdzekļu

2320savstarpējās atzīšanas procedūru

23215000

2322Viens novērtējums, piemērojot

2323savstarpējās atzīšanas procedūru, vienam augu aizsardzības

2324līdzeklim - vidēji Ls 1000. Vecākā referenta (amatu saime un

2325līmenis 10 III) atlīdzība par 1 stundu Ls 5,21 (Ls

2326698/166,25 +24,09% = Ls 5,21). Viena novērtējuma

2327sagatavošanai nepieciešams 4 dažādu ekspertu vienlaicīgs

2328darbs 6 darba dienas (6 dienas*4 darbinieki *8 h = 192 h).

2329192 h*Ls 5,21 = Ls 1000. 2014.gadā plānots veikt 5 augu

2330aizsardzības līdzekļu novērtējumus, piemērojot savstarpējās

2331atzīšanas procedūru

23323.14.1.1.

2333Organizēt

2334informatīvas kampaņas, lai profesionālos augu aizsardzības

2335līdzekļu lietotājus informētu par normatīvo aktu

2336prasībām

23375000

23385000

2339Bukleti (Ls 0,10*10 000 eksemplāru = Ls 1000).

2340Semināri (telpu noma, aprīkojuma noma - vid. Ls 100,

2341plānots pa 5 semināriem 5 reģionos. Ls 100*5*5= Ls

23422500).

2343Piedalīšanās publiskos pasākumos, informācija

2344plašsaziņas līdzekļos - Ls 1500. 25 sludinājumi

2345reģionālajos laikrakstos par semināriem *Ls 40 par 1

2346sludinājumu = Ls 1000.

23473 Augu aizsardzības departamenta speciālistu izbraukumi

2348uz reģionālajiem semināriem - komandējumu izdevumi - dienas

2349nauda Ls 4*3 speciālisti*25 semināri = Ls 300; degviela

2350vidēji 2375 km (vidēji turp un atpakaļ 95 km 1 semināram)

2351nepieciešama 200 litri jeb Ls 200.

23523.14.1.2.

2353Kontrolēt augu

2354aizsardzības līdzekļu lietošanu (tajā skaitā īpaši

2355aizsargājamās dabas teritorijās)

23565500

23575500

2358Vienas pārbaudes izmaksas vidēji Ls 22.

2359Vecākā inspektora (amatu saime un līmenis 26.3.III) atlīdzība

2360par 1 stundu Ls 5,21 (Ls 698/166,25 +24,09%=Ls5,21. Vidēji 1

2361pārbaudei nepieciešamas 3,5 stundas (Ls5,21* 3,5 h=Ls 18,24).

2362Vidējais attālums līdz pārbaudes vietai 25 km. Nepieciešamā

2363degviela turp, atpakaļ 50 km ir 4,25 litri. Pieņemot, ka

2364degvielas cena ir Ls 1,0 par litru, degviela vienai pārbaudei

2365Ls 4,25. Kopā pārbaudei Ls18,24+Ls 4,25=Ls 22. Salīdzinot ar

23662013.gadu, papildus plānotas 250 pārbaudes (250 pārbaudes*Ls

236722=Ls5500)

23683.14.1.3.

2369Ņemt augu un augu

2370produktu paraugus

237112500

237212500

2373Vidēji viena augu, augu produkta

2374kontroles parauga analīzes cena augu aizsardzības līdzekļa

2375atlieku noteikšanai ir Ls 250. Salīdzinot ar 2013.gadu,

23762014.un 2015.gadā plānotas papildu 50 augu, augu produktu

2377kontrolparaugu analīzes (50 paraugu*Ls250 = Ls12500). Saskaņā

2378ar 2011. un 2012. gadā veiktajiem iepirkumiem par augu

2379aizsardzības līdzekļu atlieku noteikšanu augu un augu

2380produktu paraugos akreditētā laboratorijā ar akreditētām

2381metodēm, pēc kuriem noslēgti līgumi par pakalpojuma

2382sniegšanu, vidēji viena parauga analīzes ir Ls 250 (atkarībā

2383no nosakāmajām darbīgajām vielām)

23843.16.1.1.

2385Noskaidrot Latvijā

2386iespējamo nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un

2387lietošanas apjomu

23889990

23892014.gadā plānots veikt vismaz 45

2390operatīvās pārbaudes (5 reģionos pa 9 pārbaudēm katrā, Ls

239122*45 = Ls 990); 9 augu aizsardzības līdzekļu kontroles

2392paraugi akreditētā laboratorijā ar akreditētām metodēm, par

2393kurām pēc iepirkuma noslēgs līgums par pakalpojumu, ir Ls

23949000 (Ls 1000*9= Ls 9000.)

23953.17.1.3.

2396Veicot uzraudzības

2397pasākumus, apkopot nepieciešamos datus indikatoru

2398aprēķināšanai

23994961

24004961

2401Izveidot un

2402publiskot datubāzi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

2403pārbaužu rezultātiem Kultūraugu uzraudzības valsts

2404informācijas sistēmā (2014. un 2015.gadā datubāzes izveidei

2405kā ārpakalpojums pa 205 cilv.st *Ls 20 + PVN 21% = Ls

24064961

2407Kopā VAAD

2408128392

2409125315

2410Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g. iekļauts

2411VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

24122014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

2413veselība un augu aprites uzraudzība".

2414Zemkopības ministre

2415L.Straujuma

Darba strīds

Atdala tiesību, pienākumu un termiņu

Darba tiesību pantā vispirms nosaki, vai tas dod darbinieka tiesību, darba devēja pienākumu vai termiņu. Tad saglabā līgumu, rīkojumu un saraksti.

AtsauceAdministratīvās tiesības
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.