75. pants

Turklāt, lai, cik vien iespējams, novērstu to, ka eksperti,

apguvuši augu aizsardzības līdzekļu un to darbīgo vielu

novērtējuma gatavošanas prasmes un iemaņas, aizietu strādāt labāk

atmaksātos amatos augu aizsardzības līdzekļu izplatītāju un

ražotāju pārstāvju uzņēmumos, ekspertiem ir nepieciešams

konkurētspējīgs atalgojums, kas ir adekvāts šiem ekspertiem

izvirzītajām prasībām, t.i., ļoti labām zināšanām, kādā no jomām

- vides un ekotoksikoloģijas, ķīmijas un toksikoloģijas,

efektivitātes un augu aizsardzības līdzekļu atlieku izvērtēšanas

jomā - un papildus tam arī ļoti labām angļu valodas

zināšanām.

Ja Latvija Ziemeļu zonā nespēs pildīt novērtētājas dalībvalsts

funkcijas, būs apdraudēta Latvijas apstākļiem piemērotu atļautu

augu aizsardzības līdzekļu pieejamība lauksaimniekiem un arī

mežsaimniekiem.

Zonālā procedūra augu aizsardzības līdzekļu pieteikšanai un

izvērtēšanai paredz to, kam pirms iesniegt pieteikumu augu

aizsardzības līdzekļu izvērtēšanai, pieteicējs izvērtē, kuriem

lietošanas veidiem attiecīgajā zonā augu aizsardzības līdzeklis

tiks pieteikts, un ierosina, kura dalībvalsts varētu veikt augu

aizsardzības līdzekļa novērtējumu zonā. Pēc tam sešus mēnešus

pirms pieteikuma iesniegšanas pieteicējs informē dalībvalstis

zonā, nosūtot paziņojumu par gaidāmo pieteikumu. Ja paziņojums ir

saņemts un tiek ierosināts, ka Latvija būs novērtētāja

dalībvalsts, un citas valstis zonā tam piekrīt, Latvijai ir

vairāk iespēju vienoties ar pieteicēju par Latvijas apstākļiem

izdevīgāku augu aizsardzības līdzekļa lietojumu, specifisku

kultūraugu pievienošanu sarakstam vai devu un kaitīgo organismu

iekļaušanu. Turpretī, ja novērtētāja dalībvalsts ir cita valsts

zonā, tad atļauju šī augu aizsardzības līdzekļa papildu

lietošanas veidiem būs iespējams iegūt tikai divus gadus pēc augu

aizsardzības līdzekļa reģistrācijas zonā, ja Latvijai iesniegs

pieteikumu lietošanas veidu papildinājumam.

Nr.p.k.

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

3.1.1.

Nodrošināt Regulas 1107/2009/EK prasību izpildi

Pasākums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Nodrošināt novērtējumu

sagatavošanu darbīgo vielu iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

vielu sarakstā un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - novērtējumi par 25 augu aizsardzības

līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

ziņotāja dalībvalsts) un par divām darbīgajām vielām

(pikolinafena un piridāta) atkārtotai iekļaušanai

Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā kā līdzziņotāja

dalībvalsts;

2014.gadā - novērtējumi par 26 augu aizsardzības

līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

ziņotāja dalībvalsts); kā ziņotājai dalībvalstij uzsākt

vienas darbīgās vielas (zoksamīda) novērtējumu un kā

līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt darbīgās vielas

ciazofamīda novērtējuma gatavošanu atkārtotai iekļaušanai

Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā.

2015.gadā - novērtējumi par 27 augu aizsardzības

līdzekļiem (tai skaitā 6 augu aizsardzības līdzekļiem kā

ziņotāja dalībvalsts); kā līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt

darbīgo vielu trineksapaka un tribenurona novērtējuma

gatavošanu atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

vielu sarakstā

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

3.1.2.

Sekmēt atļautu augu aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu

mazajiem lietojumiem

1.

Sadarbojoties ar audzētājiem,

apzināt un apkopot informāciju kombinācijā "kultūraugs

un kaitīgais organisms", lai identificētu problēmas -

trūkstošos augu aizsardzības līdzekļus konkrēta kaitīgā

organisma ierobežošanai konkrētam kultūraugam

Līdz 2013.gada

31.decembrim

VAAD, Nevalstiskajām

organizācijām

(turpmāk - NVO)

Sagatavots kopsavilkums par mazo

lietojumu problēmu Latvijā

2.

Pamatojoties uz kopsavilkumu par

mazajiem lietojumiem, pārskatīt Augu aizsardzības līdzekļu

reģistru par iespēju paplašināt atļauta augu aizsardzības

līdzekļa lietojumu

2013.-2015.gads

VAAD

Katru gadu vismaz trīs atļaujas

mazajam lietojumam paredzēto augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas jomas paplašinājumam

3.

Pamatojoties uz kopsavilkumu par mazajiem lietojumiem,

pārskatīt Ziemeļu zonas un Centrālās zonas augu

aizsardzības līdzekļu reģistrus; sadarbība ar

ražotājkompānijām, lai noskaidrotu iespēju piemērot

savstarpējās atzīšanas procedūru

2013.-2015.gads

VAAD

Katru gadu vismaz trīs augu aizsardzības līdzekļu

atļaujas mazajam lietojumam.

Piemērojot savstarpējās atzīšanas procedūru, novērtējuma

izmaksas par atļaujas izsniegšanu sedz iesnieguma

iesniedzējs (ražotājfirma).

Katru gadu vismaz viena atļauja, ja ražotājfirmas

nesniedz iesniegumus un Latvija (Valsts augu aizsardzības

dienests) pērk pētījumu rezultātus no kādas citas

dalībvalsts audzētāju organizācijas - pētījumu

īpašnieces.

3.2. Rīcības

virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas

tirgū uzraudzība"

Esošā

situācija

Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.949

"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

tirgū" nosaka prasības augu aizsardzības līdzekļu laišanai

tirgū, tirdzniecības vietām izvirzāmos kritērijus, augu

aizsardzības līdzekļu tirdzniecības, ievešanas, izvešanas,

uzglabāšanas un transportēšanas prasības, to pārdevēju un augu

aizsardzības konsultantu pienākumus, informācijas sniegšanas

kārtību augu aizsardzības līdzekļa pircējam un tās saturu, kā arī

augu aizsardzības līdzekļu aprites kontroles kārtību.

Ar šiem noteikumiem ir noteikts, ka augu aizsardzības

līdzekļus drīkst izplatīt tikai tie komersanti, kuri ir saņēmuši

speciālo atļauju (licenci), kas dod tiesības izplatīt augu

aizsardzības līdzekļus. Dienests izskata iesniegumu, pārbauda

tirdzniecības vai uzglabāšanas vietu un pieņem lēmumu par

speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu, ja tirdzniecības vai

uzglabāšanas vieta atbilst augu aizsardzības līdzekļu apriti

regulējošo normatīvo aktu prasībām.

3. attēls. Licencēto augu

aizsardzības līdzekļu izplatīšanas vietu skaits

2006.-2011.gadā

Šie noteikumi nosaka arī to, ka licences īpašniekam

jānodrošina, lai augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības vai

uzglabāšanas vietā ir darbinieks, kas ir saņēmis augu

aizsardzības līdzekļa pārdevēja apliecību vai apliecību par

tiesībām konsultēt par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu un

kas, pārdodot augu aizsardzības līdzekli, konsultētu pircēju par

iespējamo konkrētā augu aizsardzības līdzekļa radīto risku

cilvēku veselībai un videi, īpaši par tā bīstamību un kaitīgu

iedarbību, par augu aizsardzības līdzekļa lietošanas un

uzglabāšanas prasībām un drošu izlietoto augu aizsardzības

līdzekļu iepakojumu apglabāšanu, kā arī par citām kaitīgo

organismu ierobežošanas iespējām ar mazu risku.

Lai nepieļautu profesionālai lietošanai paredzēto augu

aizsardzības līdzekļu nonākšanu pie neprofesionāliem augu

aizsardzības līdzekļu lietotājiem, Latvijā jau vairākus gadu

desmitus, reģistrējot augu aizsardzības līdzekļus, tiek noteiktas

reģistrācijas klases. Profesionālajai lietošanai paredzētos 1. un

2.reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst pārdot

tikai tām personām, kurām ir speciālas atļaujas (licences) augu

aizsardzības līdzekļu izplatīšanai vai apliecības par tiesībām

konsultēt par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, vai

apliecības par tiesībām lietot augu aizsardzības līdzekļus.

Trešās klases augu aizsardzības līdzekļus drīkst iegādāties un

lietot personas bez apliecības. Šī kārtība tiks saglabāta arī

turpmāk - ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem

Nr.949 "Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu

tirgū" ir izstrādāti kritēriji augu aizsardzības līdzekļu

atļauju izsniegšanai neprofesionālai lietošanai - augu

aizsardzības līdzekļu reģistrācijai 3.reģistrācijas klasē.

Direktīva paredz, ka dalībvalstīm līdz 2015.gada 26.novembrim

ir jānodrošina, ka izplatītāji nodarbina pietiekamu skaitu

apmācītu darbinieku, kas ir pieejami augu aizsardzības līdzekļu

pārdošanas brīdī un konsultē gan par to lietošanu, gan iespējamo

apdraudējumu un drošības prasībām cilvēku veselībai un videi, un

profesionālai lietošanai paredzētos augu aizsardzības līdzekļus

pārdot tikai tām personām, kurām ir apliecība, kas dod tiesības

iegādāties un lietot augu aizsardzības līdzekļus.

Šī prasība Latvijā bija spēkā arī pirms Direktīvas stāšanās

spēkā.

Dienests kontrolē augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū jau

kopš Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas.

Augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas prasību izpildes

kontrolei 2011.gadā tika veiktas 226 pārbaudes. Kopumā

izplatīšanas vietu pārbaudēs konstatēts 51 maznozīmīgs

pārkāpums un par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas

nosacījumi neievērošanu ir ierosināta 21 administratīvā pārkāpuma

lieta (visbiežāk par augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu bez

dienesta atļaujas (licences), par bojātu augu aizsardzības

līdzekļu vai tādu augu aizsardzības līdzekļu, kuriem beidzies

derīguma termiņš uzskaites neveikšanu tirdzniecības vietās, par

nereģistrētu augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu, par augu

aizsardzības līdzekļu izplatīšanu personām, kurām nav apliecības

par augu aizsardzības zināšanu minimuma apguvi, vai par to, ka

komersantam nav speciālas atļaujas (licences) augu aizsardzības

līdzekļu izplatīšanai, un par augu aizsardzības līdzekļu

izplatīšanu pēc derīguma termiņa beigām).

Ievērojot palielināto risku, kas saistīts ar nelegālu augu

aizsardzības līdzekļu ievešanu un izplatīšanu (plāna

3.16.sadaļa), ir jāpalielina pārbaužu skaits.

Nr.

p.k.

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas prasību

ievērošana

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Kontrolēt augu aizsardzības

līdzekļu izplatīšanu

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 226 pārbaudes

2014.-2015.gadā - katru gadu 250 pārbaudes

2.

Ņemt paraugus augu aizsardzības

līdzekļu kvalitātes pārbaudei. Ņemt paraugu no nezināmas

izcelsmes produkta

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 13 paraugu

2014.gadā - 40 paraugu

2015.gadā - 40 paraugu

3.3. Rīcības

virziens "Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju,

operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība"

Esošā

situācija

Latvijā prasība par augu aizsardzības līdzekļu lietotāju un

izplatītāju apmācību ir spēkā jau no 20.gs. 90.gadiem. Lai varētu

iegādāties un lietot 1. un 2.reģistrācijas klasē reģistrētos augu

aizsardzības līdzekļus, personām, kurām nav augstākās vai

profesionālās vidējās lauksaimnieciskās izglītības, nepieciešama

18 stundu apmācība, lai apgūtu augu aizsardzības zināšanu

minimumu, un jākārto eksāmens. Personas ar augstāko vai

profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību laukkopībā,

dārzkopībā vai agronomijā varēja neapmeklēt apmācību, taču bija

jākārto eksāmens par augu aizsardzības līdzekļu apriti regulējošo

normatīvo aktu prasībām. Katru gadu augu aizsardzības zināšanu

minimumu apguva vidēji 1470 1. un 2.reģistrācijas klases augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju - profesionālie augu aizsardzības

līdzekļu lietotāju.

4. attēls. Apmācīto augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju skaits

Arī augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu regulējošie

normatīvie akti noteica, ka katrā augu aizsardzības līdzekļu

tirdzniecības vai uzglabāšanas vietā jābūt darbiniekam, kurš

saņēmis konsultanta apliecību, kas dod tiesības konsultēt augu

aizsardzības līdzekļu pircējus.

Līdz 2012.gada 1.jūnijam tiesības sniegt konsultācijas par

augu aizsardzības līdzekļu lietošanu bija 548 personām, bet

tiesības lietot 1.un 2.reģistrācijas klasē reģistrētos augu

aizsardzības līdzekļus - 7784 personām.

Lai nacionālajos normatīvajos aktos pārņemtu Direktīvas

prasības par apmācību, tika pārskatīta esošā kārtība un izdarīti

grozījumi Augu aizsardzības likumā, ieviešot jaunas vai

precizētas augu aizsardzības līdzekļu aprites ķēdē iesaistīto

personu kategorijas un paredzot katrai kategorijai atsevišķas

apmācības (gan sākotnējas, gan papildu) programmas apgūšanu:

a) augu aizsardzības līdzekļu lietošanas operators - persona,

kas veic darbības ar 1. vai 2.klases augu aizsardzības līdzekļiem

(piemēram, augu aizsardzības līdzekļus lieto, atšķaida, gatavo to

maisījumus) un ir ieguvusi apliecību par tiesībām veikt šādas

darbības;

b) profesionālais augu aizsardzības lietotājs - persona, kas

savā profesionālajā darbībā lieto 1. vai 2. klases augu

aizsardzības līdzekļus vai izsmidzina augu aizsardzības līdzekļus

no gaisa un ir ieguvusi apliecību par tiesībām lietot augu

aizsardzības līdzekļus;

c) augu aizsardzības līdzekļu pārdevējs - persona, kura augu

aizsardzības līdzekļa izplatītāja uzdevumā tirdzniecības vietā

pirms augu aizsardzības līdzekļa pārdošanas sniedz pircējam augu

aizsardzības līdzekļa laišanu tirgū regulējošos normatīvajos

aktos minētajā kārtībā informāciju par augu aizsardzības līdzekļa

un ir ieguvusi augu aizsardzības līdzekļa pārdevēja

apliecību;

d) augu aizsardzības konsultants - persona, kura kā

komercpakalpojumu sniedz konsultācijas par augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu un ir ieguvusi apliecību par tiesībām sniegt

šādas konsultācijas.

Patlaban tiek gatavots Ministru kabineta noteikumu projekts

par profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu

aizsardzības līdzekļu operatoru, augu aizsardzības līdzekļu

pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību.

Nr.p.k.

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

3.3.1.

Latvijā ir apmācīti augu aizsardzības līdzekļu lietotāji,

operatori, pārdevēji

Pasākums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Pārejas periodā uz jauno

apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

lietotāju apmācību saskaņā ar spēkā esošo kārtību

2013.gada 1.jūnijs

VAAD

Izsniegtas 750 apliecību par

augu aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu

2.

Profesionālo skolu, vidusskolu

un arodviduskolu programmās iekļaut mācību tematus par augu

aizsardzības jautājumiem

Līdz 2015.gada

31.decembrim

IZM/ZM/ VAAD

Papildinātas 10 programmas

3.

Izveidot apmācītu augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

konsultantu reģistru

Līdz 2013.gada

26.novembrim

VAAD

Izveidots apmācītu augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

konsultantu reģistrs

3.4. Rīcības

virziens "Konsultāciju sistēmas pilnveidošana augu

aizsardzības jomā"

Esošā

situācija

Konsultācijām lauksaimniecībā, īpaši saistībā ar augu

aizsardzības jautājumiem, vienmēr tikusi piešķirta liela nozīme.

Lai iegūtu tiesības konsultēt augu aizsardzības līdzekļu

lietotājus, personām ir jābūt apmācītām, jānokārto eksāmens un

jāsaņem apliecība. Līdz šim izsniegtās konsultantu apliecības to

īpašniekiem ļāva sniegt konsultācijas augu aizsardzības līdzekļu

pircējiem tirdzniecības vietās, kā arī sniegt konsultācijas par

kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanu uz lauka.

Konsultācijas par lauksaimniecību un nelauksaimniecisko

komercdarbību Latvijas lauku iedzīvotājiem valsts rajonos sniedza

1991.gadā izveidotais SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centrs" (turpmāk - LLKC). Laikā no

1991. līdz 1994.gadam LLKC darbu īstenoja pagastu

konsultanti, rajona konsultanti un koordinējošais centrs

Ozolniekos. Laikā no 1994. līdz 1997.gadam LLKC darbs notika

rajona lauksaimniecības konsultāciju birojos un koordinējošajā

centrā. Šajā laika posmā finansu trūkuma dēļ darbību izbeidza

pagastu konsultanti un tika attīstīti maksas pakalpojumi

maksātspējīgo lauksaimnieku daļai, kā arī aktīvi izmantota

starptautiskā palīdzība. Pēc 1997.gada reorganizācijas LLKC slēdz

līgumu ar Zemkopības ministriju noteiktu darba uzdevumu veikšanai

par noteiktu samaksu no valsts budžeta līdzekļiem. Šobrīd LLKC

augkopībā, tostarp par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu,

konsultē 15 augkopības konsultantu.

Tāpat līdz 1998.gadā pieņemtā Augu aizsardzības likuma

stāšanās brīdim konsultācijas augkopības jomā sniedza dienesta

rajonu agronomi.

Nacionālās programmas "Lauksaimniecības konsultāciju un

saimniecību paplašināšanās pakalpojumu dienestu izveidošana"

ietvaros no 2005. Līdz 2006.gadam LLKC tika īstenots projekts

"Lauku saimniecību konsultatīvās sistēmas izveide" (Līgums

Nr. 05/414036/0001/100). Projektā tika apmācīti un sertificēti

konsultanti, īstenojot mācību programmu 210 stundu apjomā, - tas

ļāva iegūt savstarpējās atbilstības konsultanta sertifikātu

vides, augu veselības un labas lauksaimniecības un vides apstākļu

jomā. Uz 2012. gada beigām ir atzīti divi savstarpējās

atbilstības pakalpojumu sniedzēji: LLKC un SIA "Sūbru

lauks".

Latvijas lauksaimnieki konsultācijas par kultūraugu audzēšanu

un tiem kaitīgo organismu ierobežošanu var saņemt arī pie

zinātnisko institūciju speciālistiem - Latvijas Augu Aizsardzības

pētniecības centrā, Latvijas Valsts augļkopības institūtā

u.c.

Latvijā ir izveidota un darbojas Latvijas Lauksaimniecības

kooperatīvu asociācija (turpmāk - LLKA), kas dibināta 2002.gadā.

LLKA ir biedrība, kas apvieno Latvijas Republikas Uzņēmumu

reģistrā reģistrētās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās

sabiedrības (turpmāk - LPKS), kas sniedz pakalpojumus saviem

biedriem - lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet pašas

nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Patlaban LLKA

apvieno 56 LPKS. Šajā kooperatīvu asociācijā tiek nodarbināti

aptuveni 20 konsultantu, kas sniedz padomus augu

aizsardzības jomā.

Asociācijās ir apvienojušies arī dažādu kultūraugu audzētāji.

Augļu un ogu audzētāju asociācija apvieno aptuveni 400 lielāko

augļkopju. Turklāt šī asociācija sastāv no dažādām

apvienībām - dzērveņu, smiltsērkšķu, vīnogu audzētāju u.c.

apvienībām. Augļu un ogu audzētāji pēc padoma var vērsties

aptuveni pie 10 konsultantiem padomdevējiem šajā nozarē.

Dārzeņu audzētāji ir apvienojušies biedrībā "Latvijas

Dārznieks", kurā ir ap 160 biedru - dārzeņu audzētāju. Šajā

nozarē ir ļoti ierobežots konsultantu skaits - valstī ir tikai

pāris cilvēku, pie kuriem var vērsties pēc padoma.

Konsultācijas sniedz arī Augu aizsardzības līdzekļu ražotāju

un izplatītāju uzņēmumu pārstāvji. Konsultantu skaits valstī ir

aptuveni 150. Ražotāju un izplatītāju uzņēmumu pārstāvji ir

apvienojušies biedrībā - Latvijas augu aizsardzības līdzekļu

ražotāju un tirgotāju asociācijā (turpmāk - LAALRUTA).

Pēdējos gados ir novērojama tendence veidot uzņēmumus, kas

nodarbojas ar neatkarīgu - no augu aizsardzības līdzekļu

ražotājiem un tirgotājiem - konsultāciju sniegšanu augu

aizsardzībā SIA "AKPC", SIA" Integrētās audzēšanas

skola" (turpmāk - IAS),

Vairāki uzņēmumi, kuri sniedz konsultācijas lauksaimniecības

jomā ir apvienojušies biedrībā "Galvenās lauksaimniecības

atbalsta konsultācijas".

Ministru kabineta noteikumu projekts par profesionālo augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju, augu aizsardzības līdzekļu

pārdevēju un augu aizsardzības konsultantu apmācību paredz

pilnveidot kārtību, kā tiks apmācīti augu aizsardzības

konsultanti.

Nr.p.k.

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

3.4.1.

Latvijā ir apmācīti konsultanti

Pasākums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Pārejas periodā uz jauno

apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

konsultantu apmācību saskaņā ar spēkā esošo kārtību

Līdz 2013.gada

1.jūnijam

VAAD/

LLKC/IAS/

Izsniegts 10 konsultantu

apliecību

3.5. Rīcības

virziens "Patērētāju aizsardzība"

Esošā

situācija

Lai nodrošinātu atbilstību maksimāli pieļaujamajiem pesticīdu

- augu aizsardzības līdzekļu - atlieku līmeņiem (turpmāk - MAL)

augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā, Eiropas Savienības

dalībvalstis ik gadu īsteno augu aizsardzības līdzekļu

atlieku:

1) saskaņoto Eiropas Savienības daudzgadu kontroles programmu

(turpmāk - KDKP);

2) daudzgadu valsts kontroles programmu (turpmāk - DVKP).

Lai novērtētu augu aizsardzības līdzekļu atlieku radīto risku

patērētājiem un noteiktu pārtikas atbilstību spēkā esošajiem MAL,

Eiropas Komisija (turpmāk - EK) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes 2005.gada 23.februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko

paredz maksimāli pieļaujamos augu aizsardzības līdzekļu atlieku

līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko

groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, (turpmāk - Regula

Nr. 396/2005/EK) un pamatojoties uz riska izvērtējumu, katru gadu

aktualizē KDKP turpmākajiem trīs gadiem, nosakot konkrētu

pārtikas produktu paraugu pārbaudes, lai konstatētu to atbilstību

konkrētiem MAL. KDKP atjaunina, pamatojoties uz EFSA veikto riska

vērtējumu, augu aizsardzības līdzekļu lietojumu Kopienā,

iepriekšējā gada KDKP rezultātiem un konsultācijām ar

dalībvalstīm.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar tās pakļautībā esošajiem

dienestiem - Valsts augu aizsardzības dienestu un Pārtikas un

veterināro dienestu - gatavo un katru gadu aktualizē DVKP,

pamatojoties uz Regulas Nr. 396/2005/EK 30.panta 1.punktu.

Zemkopības ministrija izstrādā DVKP, par pamatu ņemot riska

faktorus, un tajā paredz pārtikas produktus, no kuriem ņemami

paraugi, paraugu skaitu un analizējamos augu aizsardzības

līdzekļus. DVKP sagatavošanā Zemkopības ministrija izmanto

iepriekšējo gadu KDKP un DVKP rezultātus un datus par augu

aizsardzības līdzekļu lietojumu Latvijā. Lai novērstu dublēšanos,

Zemkopības ministrija DVKP ietver tos pārtikas produktus un tos

MAL, kas nav noteikti attiecīgā gada KDKP. Zemkopības ministra

apstiprināto aktualizēto DVKP nākamajiem trim gadiem Zemkopības

ministrija iesniedz EK un EFSA.

Dienests sniedz priekšlikumus Zemkopības ministrijai par to,

kuras augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas ir jāiekļauj

DVKP, bet Pārtikas un veterinārais dienests ir atbildīgs par KDKP

un DVKP īstenošanu. Paraugi tiek ņemti no vairumtirdzniecības un

mazumtirdzniecības un analizēti Pārtikas drošības, dzīvnieku

veselības un vides zinātniskā institūta laboratorijā.

Zemkopības ministrija katru gadu apkopo KDKP un DVKP

rezultātus un saskaņā ar Regulas Nr. 396/2005/EK 30.panta 3.punktu

tos publicē savā tīmekļa vietnē. Pārtikas un veterinārais

dienests KDKP rezultātus paziņo Eiropas Savienībai un EFSA.

Katru gadu ņemto augu paraugu un veikto analīžu skaits

palielinās, piemēram, 2006.gadā tika noņemti 123 paraugi un

veiktas 6003 analīzes, bet 2010.gadā - jau 300 paraugu un

23 421 analīze. 2011.gadā bija novērojams neliels noņemto

paraugu skaita samazinājums ierobežoto līdzekļu dēļ - 246

paraugi, bet analīzes tika veiktas vairāk - 25 343.

Pēdējo trīs gadu laikā gadījumi, kad augu aizsardzības

līdzekļu darbīgo vielu atliekas pārsniedz MAL, nav

konstatēti.

Vairāki Latvijas dārzeņu audzētāji ir iesaistījušies

starptautiskā standarta Global G.A.P. sertifikācijas

sistēmā. Viena no tās prasībām ir izaudzētās produkcijas MAL

pārbaude, un šo pārbaužu izmaksas sedz paši lauksaimnieki. 2011.

gada nogalē starptautiskā standarta Global G.A.P.

sertifikāti tika pasniegti trijiem audzētājiem.

Nr.p.k.

Darbības

virziens

3.5.1.

Nodrošināti patērētājiem droši augkopības produkti

Uzdevums

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem,

norādot gadījumus, kad MAL ticis pārsniegts vietējās

izcelsmes, Eiropas Savienības un no trešajām valstīm

ievestajā augā un augu produktos

2013.-2015.gads

Pārtikas un veterinārais

dienests/ZM

Sagatavots ziņojums par augu

aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem

3.6. Rīcības

virziens "Pasākumi ūdens, vides un dzeramā ūdens

aizsardzībai"

Esošā

situācija

3.6.1.

Ūdens un ūdens vides aizsardzība

Ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem Nr. 950

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" ir

noteikti speciāli pasākumi ūdens vides un dzeramā ūdens

aizsardzībai.

Tajos ir paredzēts, ka lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus

augu aizsardzības līdzekļus, kuri potenciāli var radīt mazāku

risku videi un cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav

kvalificēti kā bīstami ūdens videi un kuros nav prioritāro

bīstamo vielu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens

apsaimniekošanu. Lai aizsargātu ūdens vidi un dzeramā ūdens

ņemšanas vietas, augu aizsardzības līdzekļus lieto, ievērojot

normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības.

Dzelzceļa līnijas, autoceļu daļas un teritorijas ar

neaizsargātu vai vāji aizsargātu pazemes ūdeņu horizontu,

kā arī teritorijas, kas ir tuvu virszemes ūdeņiem, ir atļauts

apstrādāt ar augu aizsardzības līdzekļiem, tikai ievērojot

normatīvajos aktos par aizsargjoslām minētās prasības un

nodrošinot, ka augu aizsardzības līdzekļi nenokļūst virszemes

ūdeņos vai noteku sistēmās.

Aizsargjoslu likumā attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem

ir noteikti vairāki ierobežojumi, piemēram, 10 m platā joslā līdz

virszemes ūdensobjektam aizliegts lietot augu aizsardzības

līdzekļus, kā arī izvietot būves augu aizsardzības līdzekļu

uzglabāšanai. Saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu virszemes

ūdensobjekts ir nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens

hidrogrāfiskā tīkla elements - ūdenstece (upe, strauts,

kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai

to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms. Ja,

pamatojoties uz augu aizsardzības līdzekļa novērtējumu,

ūdensorganismu aizsardzībai nepieciešama platāka aizsargjosla

līdz ūdenstilpēm un ūdenstecēm, tas tiek noteikts augu

aizsardzības līdzekļu reģistrācijas nosacījumos un marķējumā

(maksimālā līdz šim noteiktā aizsargjosla - 40 m). Līdzekļu

marķējumos tiek lietota risku ierobežošanas frāze "SPe 3.

Lai aizsargātu ūdens organismus, ievērot x m aizsargjoslu līdz

ūdenstilpēm un ūdenstecēm".

Ūdens apsaimniekošanas likums nosaka prasības virszemes un

pazemes ūdeņu monitoringam, bet Ministru kabineta 2004.gada

17.februāra noteikumi Nr.92 "Prasības virszemes ūdeņu, pazemes

ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa

programmu izstrādei" paredz tajos noteikto prasību

ievērošanu. Virszemes

ūdeņu kvalitātes monitorings 2010.gadā tika nodrošināts 48

monitoringa stacijās, bet 2009.gadā - 125 monitoringa stacijās.

2010.gadā pazemes ūdeņiem 261 urbumā tika veikts kvantitatīvā stāvokļa

novērojums. nosaka prasības virszemes un pazemes ūdeņu

monitoringam. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi

Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu

kvalitāti" nosaka kvalitātes normatīvus virszemes un pazemes

ūdeņiem.

Latvijā ir pietiekami pazemes ūdeņu krājumi, lai valsts

iedzīvotājus apgādātu ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni un šāds

stāvoklis ir jānodrošina arī turpmāk. Centralizētai ūdens apgādei

galvenokārt tiek izmantoti artēziskie ūdeņi, bet viensētās un

nelielās apdzīvotās vietās plaši lieto gruntsūdeņus.

Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu ir aizliegts uzglabāt un lietot

augu aizsardzības līdzekļus aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas

vietām. Ja centralizētajai ūdensapgādei izmanto pazemes (no

virszemes piesārņojuma infiltrācijas neaizsargātu) ūdens

horizontu, kā arī pazemes ūdens resursu mākslīgas papildināšanas

metodi, ir aizliegta jebkura saimnieciskā darbība, izņemot to,

kura saistīta ar ūdens ieguvi konkrētā ūdensapgādes urbumā vai

ūdensgūtnē attiecīgo ūdens ieguves un apgādes objektu uzturēšanai

un apsaimniekošanai.

Latvijā tiek veikts dzeramā ūdens kvalitātes monitorings, kurā

ietilpst auditmonitorings, ko veic Veselības inspekcija, un

kārtējais monitorings, ko veic ūdens piegādātājs. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.235

"Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības,

monitoringa un kontroles kārtība" dzeramajā ūdenī jānosaka

tikai tie augu aizsardzības līdzekļi, kuru klātbūtne tajā ir

iespējama.

Minēto noteikumu pamatā ir 1998.gada 3.novembra Direktīva

98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti, un tajā ir iekļauta

prasība, ka pesticīdi (augu aizsardzības līdzekļi) un to

attiecīgie metabolīti, sadalīšanās un reakcijas produkti nedrīkst

pārsniegt 0,10 μg/l un visu atsevišķo monitoringa procedūrā

konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu summa nedrīkst

pārsniegt kopā 0,50 μg/l. Līdz šim veiktajā dzeramā ūdens

kvalitātes auditmonitoringā nav konstatētas augu aizsardzības

līdzekļu atliekas, kas pārsniegtu pieļaujamo daudzumu.

3.6.2. Citu dzīvo organismu

aizsardzība

Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē tikai tādus augu

aizsardzības līdzekļus, kuru lietojums saskaņā ar dienesta veikto

novērtējumu, aprēķiniem un, ja nepieciešams, risku ierobežojošo

pasākumu ievērošanu ir drošs videi un cilvēkiem. Lai nodrošinātu

pareizu lietojumu, līdzekļi tiek atbilstoši marķēti un dienests

uzrauga marķējumā esošo prasību ievērošanu. Lietošanas

ierobežojumi visbiežāk tiek noteikti tāpēc, lai nenodarītu

kaitējumu bitēm, citiem apputeksnētājiem un posmkājiem, kā arī ar

lietojumu nesaistītiem augiem.

Attiecīgo augu aizsardzības līdzekļu marķējumā ir norādes par

bišu aizsardzību: "Spe 8. Bīstams bitēm. Lai aizsargātu

bites un citus apputeksnētājus, ziedošu kultūraugu vai nezāļu

vietās šos līdzekļus ir atļauts lietot pēc plkst. 22.00 un pirms

5.00. Šī prasība ir jāievēro arī vietās, kur bites aktīvi meklē

barību, tostarp gadījumos, kad ir novērojama aktīva bišu darbība

apstrādājamajā platībā."

Posmkāju aizsardzībai dažiem līdzekļiem tiek izmantoti šādi

risku ierobežojoši pasākumi: "SPe 3. Lai aizsargātu ar

lietojumu nesaistītus posmkājus/kukaiņus, ievērot x m

aizsargjoslu līdz lauksaimniecībā neizmantojamai zemei",

"Piezīme. Lauksaimniecībai labvēlīgo posmkāju ielaišanu

siltumnīcās veikt ne agrāk kā x dienas pēc pēdējās apstrādes ar

x", "Spe 3. Lai aizsargātu ar lietojumu

nesaistītus posmkājus/kukaiņus, preparātu drīkst lietot tajā pašā

laukā tikai vienu reizi gadā" u.c.. Augu aizsardzībai tiek

bieži lietots šāds ierobežojums: "Piezīme. Lai aizsargātu

blakus laukos augošās kultūras un ar lietojumu nesaistītus augus,

ievērot x m aizsargjoslu līdz blakus laukam."

Dienesta tīmekļa vietnē www.vaad.gov.lv ir brīvi pieejami

apstiprinātie līdzekļu marķējuma teksti katram līdzeklim, kā arī

to lietošanas instrukcija. Pieejami arī reģistrēto augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumu saraksti. Sarakstos

tiek regulāri apkopota informācija par reģistrā esošajiem augu

aizsardzības līdzekļiem, kam noteikti lietošanas ierobežojumi,

lai aizsargātu dzīvos organismus un vidi.

Nr.p.k.

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

3.6.1.

Nodrošināt ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzību

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

1.

Informēt sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu, kā

arī dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem.

2014.-2015.gads

VSIA

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centrs" (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija) un Veselības inspekcija

(Veselības ministrija)

Ikgadējais pārskats

par Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā tiek ietverta informācija

par monitoringa rezultātiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

3.7. Rīcības

virziens "Ar augu aizsardzības līdzekļu lietojumu saistīto

risku samazināšana konkrētās teritorijās"

Esošā

situācija

Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, Latvijā

Natura 2000 tīklā ir iekļautas 327 teritorijas - 4 dabas

rezervāti, 4 nacionālie parki, 237 dabas liegumi, 37 dabas parki,

9 aizsargājamo ainavu apvidi, 9 dabas pieminekļi,

3 Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta zonas un 24

mikroliegumi.

Kopumā tie aizņem 12% jeb 793 265 ha no Latvijas

kopplatības. Šīm teritorijām ir atšķirīgs aizsardzības un

apsaimniekošanas režīms - no minimāliem ierobežojumiem

aizsargājamo ainavu apvidos līdz pat pilnīgam saimnieciskās

darbības aizliegumam dabas rezervātos. Saskaņā ar Ministru

kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem Nr.264 "Īpaši

aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un

izmantošanas noteikumi" aizsargājamās teritorijās aizliegts

lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus

mežaudzēs (izņemot Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu

aizsardzības un neitrālo zonu, kā arī izņemot repelentus pārnadžu

atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu

ierobežošanai).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumiem

Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

noteikumi" teritorijās, ko izmanto plaša sabiedrības daļa

vai arī mazāk aizsargātas iedzīvotāju grupas (piemēram, parkā,

sporta laukumā, atpūtas vietā, skolu teritorijā, slimnīcu

teritorijā), augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai

tad, ja citādi nav iespējams ierobežot augiem kaitīgo organismu

izplatību un lietošanas instrukcijā ir atļauts šāds konkrētā augu

aizsardzības līdzekļa lietojums. Augu aizsardzības līdzekli

plašai sabiedrībai pieejamās teritorijās lieto pēc iespējas tādā

laikā, kad tajās neuzturas cilvēki. Šajās teritorijās augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iespējas ir samazinātas līdz

minimumam, atļaujot to lietot tikai tad, kad nepieciešams.

Ja šajās teritorijās augu aizsardzības līdzekli tomēr ir

nepieciešams lietot, tad vismaz divas dienas pirms tā lietošanas

atbildīgā persona vietējos novada vai pagasta laikrakstos vai

savā tīmekļa vietnē ievieto paziņojumu par paredzēto augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu vai citādi publisko šo

informāciju, kā arī pēc tā lietošanas apstrādāto teritoriju

norobežo ar brīdinājuma zīmēm, kurās norādīta informācija par

lietoto augu aizsardzības līdzekli, nogaidīšanas periodu un par

to, kad atkal drīkst apmeklēt apstrādāto teritoriju.

3.8. Nodrošināts

augu aizsardzības līdzekļu salīdzinošais novērtējums

Saskaņā ar Regulas 1107/2009/EK 50.pantu salīdzinošais

novērtējums jāveic tad, kad augu aizsardzības līdzeklis satur

darbīgo vielu, kas ir apstiprināta kā aizstājamā viela (viela,

kas rada bažas). Pagaidām Eiropas Savienībā vēl nav izveidots

aizstājamo vielu saraksts, un Eiropas Komisija to plāno izdarīt

līdz 2013.gada beigām.

Salīdzinošā novērtējuma principus plānots ieviest arī

attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, jo, kā

paredz Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi",

lietošanai pēc iespējas izvēlas tādus augu aizsardzības

līdzekļus, kuri potenciāli var radīt mazāku risku videi un

cilvēku un dzīvnieku veselībai, kuri nav klasificēti kā bīstami

ūdens videi un kuros nav prioritāro bīstamo vielu saskaņā ar

normatīvajiem aktiem par ūdens apsaimniekošanu. Tāpēc arī augu

aizsardzības līdzekļu lietotājiem ir jābūt pieejamai informācijai

un, pieņemot lēmumu par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu,

jāprot izvērtēt augu aizsardzības līdzekļus pēc to iespējamās

iedarbības uz cilvēku veselību un vidi.

Nr.

p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.8.1.

Nodrošināt iespēju lietot videi mazāk bīstamus augu

aizsardzības līdzekļus

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

1.

Veikt augu aizsardzības

līdzekļu salīdzinošo novērtējumu

2014.-2015.gads

VAAD

Katru gadu novērtēti 20

līdzekļi

3.9. Rīcības

virziens "Neķīmisku augu aizsardzības līdzekļu

izmantošana"

Viens no ķīmisku augu aizsardzības līdzekļu iespējamā riska

mazināšanas pasākumiem ir neķīmisku augu aizsardzības līdzekļu

lietošana augu aizsardzības problēmu risināšanā, kad vien

iespējams.

Patlaban Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības

līdzekļu sarakstā ir tikai viens augu aizsardzības līdzeklis, kas

satur mikroorganismus, un 13 dzīvos organismus saturoši augu

aizsardzības līdzekļi, tādēļ būtu jāveicina neķīmisko augu

aizsardzības līdzekļu lielāka pieejamība lietotājiem.

Nr.

p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.9.1.

Nodrošināta iespēja lietot neķīmiskos augu aizsardzības

līdzekļus

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

1.

Apzināt Ziemeļu un Centrālās zonas dalībvalstīs atļautos

mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos augu

aizsardzības līdzekļus

Līdz 2013.gada 1.jūlijam

VAAD

Apkopota informācija

2.

Sazināties ar

mikrobioloģisko augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas

īpašniekiem par iespēju piemērot augu aizsardzības līdzekļu

savstarpējās atzīšanas procedūru

Līdz 2014.gada

31.decembrim

VAAD

Piemērojot citas valsts augu

aizsardzības līdzekļu reģistrācijas atzīšanas procedūru,

izsniegtas atļaujas 5 mikroorganismus saturošu augu

aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un lietošanai

3.10. Rīcības

virziens "Pasākumi sabiedrības informēšanai, izpratnes

veicināšanai par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu"

Esošā

situācija

Saskaņā ar Direktīvas 7.pantu dalībvalstīm jāveic pasākumi,

lai informētu sabiedrību un veicinātu tās izpratni par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šai informācijai ir jābūt

līdzsvarotai, skaidrojot gan augu aizsardzības līdzekļu radīto

risku, gan to lietderību lauksaimniecībā.

Ievērojot iespējamo risku, kas var rasties augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas dēļ, sabiedrība būtu labāk jāinformē par to

lietošanas vispārējo ietekmi, tādēļ Direktīvā ir paredzēts

uzdevums dalībvalstīm - veikt pasākumus, lai informētu

sabiedrību un veicinātu informācijas un sabiedrības izpratnes

veidošanas programmas un precīzas un līdzsvarotas informācijas

pieejamību par augu aizsardzības līdzekļiem, jo īpaši par to

radīto risku un to lietošanas dēļ iespējamo akūto vai hronisko

kaitējumu cilvēku veselībai, organismiem, ko nav paredzēts

apstrādāt, un videi, kā arī par pesticīdu lietošanas

alternatīvām, kas nav saistītas ar ķīmisku vielu lietošanu.

Augu aizsardzības likumā ir noteikts, ka dienests jebkurai

ieinteresētajai personai nodrošina iespēju saņemt informāciju par

augu aizsardzības līdzekļu reģistru un tajā iekļauto līdzekļu

lietošanu, vispārēju informāciju par augu aizsardzības

līdzekļiem, ar to lietošanu saistīto risku, augu aizsardzības

līdzekļu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, kā arī par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas alternatīvām, kas nav saistītas

ar ķīmisku vielu lietošanu, un reizi gadā izdod reģistrēto augu

aizsardzības līdzekļu sarakstu. Informāciju par augu aizsardzības

līdzekļu reģistru dienests publicē savā tīmekļa vietnē

http://www.vaad.gov.lv/.

Dienests pēdējos gados ir izveidojusies sadarbība ar žurnāliem

"Saimnieks", "Agrotops", "Dārzs un

Drava" un "Dārza Pasaule", kuri raksta par

lauksaimniecības jautājumiem. No 2011. gada katra gada sākumā

tiek sagatavots gada laikā publicējamo rakstu plāns katram

žurnāla numuram.

Visu gadu, bet īpaši aktīvi sezonas laikā, dienests gatavo

atbildes uz dienesta tīmekļa vietnes apmeklētāju un žurnālu

lasītāju uzdotajiem jautājumiem ("Praktiskais

Latvietis" u.c.).

2011.gadā pēc Latvijas augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un

tirgotāju asociācijas (turpmāk - LAALRUTA) iniciatīvas tika

uzsākti sagatavošanās darbi projekta par augu aizsardzības

līdzekļu drošu lietošanu (SUI - Safe Use Initiative)

uzsākšanai Latvijā. Līdz šim LAALRUTA un dienesta pārstāvji bija

piedalījušies līdzīgu projektu pasākumos citās valstīs, tā

uzkrājot zināšanas un apgūstot citu valstu pieredzi, lai šādu

projektu, piemērotu Latvijas situācijas un vajadzībām, īstenotu

mūsu valstī.

LAALRUTA, saskaņojot ar dienestu, ir izstrādājusi šā projekta

pasākumu plānu. Projektā ir plānoti pasākumi visu iesaistīto

pušu, tostarp sabiedrības, informēšanai par drošu augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Nr.p.k.

Uzdevumi mērķa sasniegšanai

3.10.1. Sabiedrība ir informēta par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

1.

Iesaistot NVO, izstrādāt

sabiedrības informēšanas programmu

2013.gada

31.decembris

VAAD

Apstiprināta sabiedrības

informēšanas programma

2.

Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu

ierobežošanu

2013.-2015.gads

LAALRUTA/

VAAD/LLKC

Dalība publiskos pasākumos, un plašākas sabiedrības

informēšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Informatīvu bukletu izdošana par augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu

3.

Monitorings, trūkumu

identificēšana (individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana

darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem, noliktavās u.c.)

2013.-2015.gads

LAALRUTA/

VAAD

Atkārtota lauksaimnieku aptauju

veikšana par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu

darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem pēc iepazīšanās ar augu

aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu

4.

Organizēt informatīvo kampaņu

lauksaimniekiem par nelegālo un viltoto augu aizsardzības

līdzekļu kaitīgumu

2013.-2015.gads

VAAD/

LAALRUTA

Informācijas sagatavošana, lauksaimnieku, iesaistīto

organizāciju un struktūru informēšana un apmācīšana par

viltotiem un nelegāliem augu aizsardzības līdzekļiem

Piedalīšanās publiskos pasākumos

3.11. Rīcības

virziens "Izveidota un nodrošināta augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu sistēma"

Esošā

situācija

Latvijā līdz šim nav bijusi obligāta prasība pēc augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudēm. Pēc aptuvenām

aplēsēm, Latvijā ir 8-10 tūkstoši funkcionējošu smidzinātāju.

Lielākoties tie ir nelieli (tvertnes tilpums 400-600 l, darba

platums - 12 m) traktoram uzkarināmi smidzinātāji. Tomēr pēdējos

gados Latvijā aizvien plašāk sāk izmantot lielāka darba platuma

(24 m un vairāk) piekabināmos smidzinātājus ar tvertnes tilpumu

virs 2000 l, arī pašgājējsmidzinātājus.

Pagaidām Latvijā nenotiek aktīvas augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas iekārtu pārbaudes, taču jau ir veiktas iestrādes, lai

tas varētu notikt: 1999. gadā tika uzsākts darbs pie smidzināšanā

izmantotās tehnikas sertificēšanas sistēmas izveidošanas

Latvijas-Dānijas kopprojekta "Latvijas likumdošanas par augu

aizsardzību tuvināšana ES standartu prasībām" ietvaros.

Projekts ilga līdz 2001. gada 2.pusgadam, un tā gaitā tika

paveikti šādi pasākumi:

- Dānijā apmācīti 8 vadoši projekta darbinieki un 15

lauksaimniecības speciālisti;

- Latvijā izveidota organizatoriskā struktūra lauku

smidzinātāju izmēģināšanai un regulēšanai - galvenā

stacionārā iekārta (Priekuļos VSIA "Sertifikācijas un

testēšanas centrs") un piecas mobilās iekārtas (piecās

lauksaimniecības skolās - Priekuļos, Kandavā, Malnavā, Saulainē,

Bulduros);

- Latvijā šim darbam ir sagatavoti 20 apmācības vadītāji, 20

smidzinātāju pārbaudītāji un 20 zemnieki;

- izdoti mācību materiāli un informatīvi bukleti;

- izstrādāti un aprobēti zemnieku apmācību plāni un

programmas.

(J.Kažotnieks

http://www.laukutikls.lv/lauksaimnieciba/zinas/2221-drizuma_lauka_smidzinataju_parbaudes_bus_obligatas,

pirmdiena, 12. septembris, 2011)

Lai ieviestu Direktīvas prasības par profesionālajai

lietošanai paredzēto augu aizsardzības līdzekļu iekārtu regulāru

pārbaužu ieviešanu, Augu aizsardzības likumā ir noteikts

regulējums augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

veikšanai:

- augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudi veic

kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas iekārtām;

- augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudi veic

reizi trijos gados;

- Dienests uzrauga augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

iekārtu pārbaudes un izmantošanu.

Prasība par to, ka atļauts izmantot tikai pārbaudītas un

lietošanas kārtībā esošas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

iekārtas, stāsies spēkā ar 2016.gada 26.novembri.

Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumi Nr.491

"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

iekārtām" paredz:

- kārtību, kādā veicamas augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

iekārtu (turpmāk - iekārtas) pārbaudes un šo pārbaužu

termiņus;

- sertifikāta izsniegšanas kārtību iekārtu pārbaudes

veicējiem;

- prasības iekārtām;

- izņēmumus attiecībā uz iekārtu pārbaudēm;

- citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta sertifikāta

atzīšanas kārtību.

Ievērojot riska novērtējumu cilvēku veselībai un videi

atkarībā no iekārtu izmantošanas pakāpes, dalībvalstis var:

1) piemērot atšķirīgus grafikus un pārbaužu intervālus

pesticīdu lietošanas iekārtām, ko neizmanto pesticīdu

izsmidzināšanai, rokas pesticīdu lietošanas iekārtām vai uz

muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem, kā arī papildu lietošanas

iekārtām, kuras reti izmanto un kuras norāda valsts rīcības

plānos, kas paredzēti Direktīvas 4.pantā;

2) neattiecināt inspekcijas uz pesticīdu rokas lietošanas

iekārtām vai uz muguras pārnēsājamiem izsmidzinātājiem,

Ar minētajiem noteikumiem ir noteikti izņēmumi -

pārbaudes neattiecas uz rokas lietošanas iekārtām un uz

smidzinātājiem, kas pārnēsājami uz muguras. Šāds lēmums tika

pieņemts, pamatojoties uz to, ka valstī augu aizsardzības

līdzekļu profesionālai lietošanai rokas lietošanas iekārtas un uz

muguras pārnēsājamie smidzinātāji tiek izmantoti maz. Lai

ieviestu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

sistēmu, šo darbu plānots uzsākt, pārbaudot tās augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas iekārtas, kuras valstī tiek visplašāk

izmantotas augu aizsardzības līdzekļu profesionālai lietošanai un

tās, kuru pārbaudēm ir izstrādāti standarti, - lauka un koku

un krūmu smidzinātājiem.

Nr.p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.11.1.

Profesionālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji lieto

pārbaudītas augu aizsardzības lietošanas iekārtas

Nr.

p.k.

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāti

1.

Izstrādāta metodika

augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei

2013.gada 1.jūlijs

VAAD

Apstiprināta metodika

2.

Veikt augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu veicēju

sertificēšanu

2013.-2015.gads

VAAD

Sertificēti 3 pārbaužu veicēji

3.

Uzraudzīt augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

veicēju

2013.-2015.gads

VAAD

Gadā 6 pārbaudes

4.

Apsekot situāciju

valstī par rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju

izmantošanu profesionālai lietošanai

Līdz 2015.gadam

VAAD

Pieņemts lēmums par

grozījumu izdarīšanu esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz

izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu

pārbaudēs

5.

Pārbaudīt augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas

2013.-2015.gads

Pārbaudes veicējs

Katru gadu - 2000 iekārtu,

3.12. Rīcības

virziens "Augu aizsardzības līdzekļu lietošana no

gaisa"

Esošā

situācija

Dalībvalstis nodrošina, ka izsmidzināšana no gaisa ir

aizliegta, tomēr ir iespējamas atkāpes - izsmidzināšana no gaisa

ir atļauta tikai īpašos gadījumos ar noteikumu, ka ir ievēroti

konkrēti nosacījumi.

Augu aizsardzības likums paredz, ka augu aizsardzības līdzekļu

izsmidzināšana no gaisa ir atļauta augu aizsardzības līdzekļu

lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un

kārtībā.

Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumi Nr.950

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"

nosaka novērtējuma sagatavošanas kārtību par iespējamo risku augu

aizsardzības līdzekļa izsmidzināšanā no gaisa, kā arī kārtību

atļaujas izsniegšanai augu aizsardzības līdzekļu izsmidzināšanai

no gaisa.

Augu aizsardzības līdzekļus atļauts izsmidzināt no gaisa, ja

saņemta dienesta atļauja augu aizsardzības līdzekļu

izsmidzināšanai no gaisa (turpmāk - atļauja). Dienests pieņem

lēmumu par atļaujas izsniegšanu, ja:

- nav citas piemērotas alternatīvas vai arī izsmidzināšanai no

gaisa salīdzinājumā ar augu aizsardzības līdzekļu lietošanu uz

zemes ir lielākas priekšrocības, lai mazinātu ietekmi uz cilvēku

veselību un vidi;

- ir veikta riska analīze un gūts apstiprinājums tam, ka

pozitīvais efekts no šāda augu aizsardzības līdzekļu lietojuma

būs lielāks nekā iespējamais risks videi un cilvēku un dzīvnieku

veselībai;

- operators, kas veic smidzinājumu no gaisa, ir apmācīts un

ieguvis apliecību par tiesībām lietot augu aizsardzības

līdzekļus;

- lietošanas iekārtas ir pārbaudītas un atbilst normatīvajos

aktos par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtām

noteiktajām prasībām;

- lidaparāts ir reģistrēts normatīvajos aktos par aviāciju

noteiktajā kārtībā un aprīkots ar piederumiem, kas atbilst

labākai pieejamai tehnoloģijai, lai samazinātu augu aizsardzības

līdzekļu nonesi ar vēju;

- apstrādājamā teritorija neatrodas dzīvojamo zonu tuvumā.

Latvijā jau pirms Direktīvas stāšanās spēkā bija ieviesti

nosacījumi, kas jāievēro, lai augu aizsardzības līdzekļus varētu

lietot no gaisa. Pēdējā atļauja augu aizsardzības līdzekļu

lietošanai no gaisa Latvijā tika izsniegta 2005.gadā priežu

jaunaudžu apstrādei pret priežu rūsgano zāģlapseni (Neodiprion

sertifer) 800 ha platībā.

3.13. Rīcības

virziens "Drošas darbības ar augu aizsardzības

līdzekļiem"

Esošā

situācija

Augu aizsardzības likums nosaka, ka persona augu aizsardzības

līdzekļus lieto, ievērojot norādes marķējumā, Eiropas un

Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu

aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu

aizsardzības dienesta mājaslapā) un augu aizsardzības līdzekļu

lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās

augu aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos

gadījumos.

Novērtējot augu aizsardzības līdzekli, tiek novērtēta arī tā

iespējamā ietekme uz cilvēkiem, kas varētu tikt pakļauti šī

līdzekļa iedarbībai. Tāpēc katra augu aizsardzības līdzekļa

marķējumā sadaļā "Personāla drošība" ir iekļautas

prasības cilvēku aizsardzībai - tās paredz individuālo

aizsardzības līdzekļu lietošanu, strādājot ar konkrētu augu

aizsardzības līdzekli.

Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos Nr.950

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" ir

noteiktas prasības, kas jāievēro, lietojot augu aizsardzības

līdzekļus, turklāt jaunajā profesionālo augu aizsardzības

līdzekļu lietotāju un operatoru apmācības programmā lielāks

uzsvars nekā iepriekš likts uz darba drošību un pasākumiem vides

aizsardzībai, tostarp uz prasībām ievērot augu aizsardzības

līdzekļa marķējumā esošos norādījumus par lietotāju, operatoru un

strādājošo aizsardzību.

Ar šiem noteikumiem noteikta arī atbildība: par prasību

ievērošanu attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides

aizsardzību ir atbildīgs ikviens augu aizsardzības līdzekļu

lietotājs, kā arī augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

operators.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību darba

devējam ir pienākums nodrošināt darbinieka drošību un veselības

aizsardzību darba laikā, tostarp tam strādājot ar augu

aizsardzības līdzekļiem (atbilstošas iekārtas, individuālie

aizsardzības līdzekļi utt.). Darba devējs vienmēr instruē

darbiniekus par augu aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu. Pirms

darbu uzsākšanas darba devējs pārliecinās par to, vai katrs

darbinieks ir sapratis sniegtās instrukcijas. Turklāt darba

devējam ir jāievēro normatīvo aktu prasības par darba drošību un

veselības aizsardzību, piemēram, jānodrošina tas, ka darbinieki

veic obligātās veselības pārbaudes.

Dienests ir ieviesis uzticības tālruni, pa kuru var zvanīt un

uzdot jautājumus, kā arī informēt gadījumos, ja ir aizdomas par

augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumiem.

Lai ieviestu Direktīvas prasības un dalībvalstis izveidotu

sistēmu informācijas apkopošanai par augu aizsardzības līdzekļu

radīto akūto saindēšanos un hroniskās saindēšanās gadījumiem to

cilvēku grupās, kuri, iespējams, ir regulāri pakļauti augu

aizsardzības līdzekļu iedarbībai, 2011.gada 27.decembrī tika

pieņemti grozījumi 2008.gada 15.septembra Ministru kabineta

noteikumos Nr.746 "Ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu

reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība".

Līdz šo noteikumu stāšanās spēkā brīdim Latvijā nav bijis

oficiālās informācijas par negadījumiem, kas saistīti ar augu

aizsardzības līdzekļiem.

Ministru kabineta 2011.gada 13.decembra noteikumos Nr.950

"Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" ir

noteiktas prasības arī augu aizsardzības līdzekļu uzglabāšanai

plauktos vai uz paletēm. Par augu aizsardzības līdzekļu

uzglabāšanas vietām aizliegts izmantot degvielas noliktavas,

dzīvojamās vai administratīvās telpas, dzīvnieku novietnes,

būves, kuras var applūst, un pagrabus, izņemot tos, kas ir būvēti

virs zemes. Pirmās reģistrācijas klases augu aizsardzības

līdzekļi uzglabājami slēgtā, vēdināmā telpā atsevišķi no pārējiem

augu aizsardzības līdzekļiem, un ir paredzēti arī citi

nosacījumi.

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu augu aizsardzības līdzekļu

izplatītājiem - komersantiem, kas saņēmuši dienesta izdotu

speciālo atļauju (licenci), augu aizsardzības līdzekļi ir

jāuzglabā oriģinālā iepakojumā un to marķējumā norādītajos

apstākļos, turklāt atsevišķi no citiem produktiem un vielām, kas

var ietekmēt attiecīgā augu aizsardzības līdzekļa īpašības.

Izlietoto augu aizsardzības līdzekļu iepakojumus līdz to

apglabāšanai tur kopā ar augu aizsardzības līdzekļiem un apglabā

saskaņā ar normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu

noteikto kārtību. Šo prasību var neievērot, ja izlietotā augu

aizsardzības līdzekļa iepakojums saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus

bīstamus, vairs nav uzskatāms par bīstamu atkritumu.

Ja izlietotā augu aizsardzības līdzekļa iztukšoto iepakojumu

trīs reizes izskalo ar tīru ūdeni darba šķidruma gatavošanas

laikā un skalojamo ūdeni iepilda darba šķidruma tvertnē, tad

izlietotais augu aizsardzības līdzekļa iepakojums vairs nav

uzskatāms par bīstamu atkritumu.

Ministru kabineta 2012.gada 24.jūlija noteikumos Nr.509

"Noteikumi par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū

saskaņā ar Regulu Nr. 1107/2009" ir minēti kritēriji, kuri

augu aizsardzības līdzekļi ir atļauti lietošanai neprofesionāliem

lietotājiem.

Augu aizsardzības līdzekli neprofesionālai lietošanai atļauj

tad, ja tas ir iepakots tādā iepakojumā, ar kura saturu var

apstrādāt ne vairāk par 5000 kvadrātmetriem platības, izmantojot

augu aizsardzības līdzekļa minimālo reģistrēto devu, un saskaņā

ar normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu

klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību tas netiek

klasificēts kā toksisks vai ļoti toksisks, pirmās, otrās vai

trešās kategorijas kancerogēns, pirmās, otrās vai trešās

kategorijas mutagēns, toksisks reproduktīvajai sistēmai pirmajā,

otrajā vai trešajā kategorijā utt.

Būtiski ir palielināt sabiedrības informētību par drošu augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu gan attiecībā uz profesionālajiem

augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem, gan 3.klases līdzekļu

lietotājiem galvenokārt mazdārziņos.

Nr.p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.13.1. Uzlabot profesionālo un neprofesionālo

augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanas par drošu augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu

1.

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.1.

Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu (ietverti labas augu

aizsardzības prakses principi)

2013.gads

VAAD/LAALRUTA

Izdota Aizsardzības līdzekļu

lietotāja rokasgrāmata

1.3.

Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu cilvēkam un videi

2013.gads

VAAD/LAALRUTA

Izdots viens plakāts ar 12

galvenajiem pamatprincipiem par augu aizsardzības līdzekļu

drošu lietošanu cilvēkam un videi

2.

Nacionālais veselības dienests

pēc pieprasījuma sniedz statistisko informāciju par

saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem - augu aizsardzības

līdzekļiem - un dienests to publisko savā tīmekļa vietnē

2013.-2015.gads

VAAD/Nacionālais veselības

dienests

Katru gadu publicēta

informācija par saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem -

augu aizsardzības līdzekļiem

3.14. Rīcības

virziens "Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

kontrole"

Saskaņā ar Augu aizsardzības likumu dienests veic augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas uzraudzību un kontroli.

Pēc Lauku atbalsta dienesta 2012.gada datiem, Latvijā kopumā

ir 62 9322 potenciālie augu aizsardzības līdzekļu lietotāji,

tomēr, ievērojot apstrādājamo platību lielumu, no tiem apmēram

13 000 varētu būt profesionālie augu aizsardzības līdzekļu

lietotāji. 2011.gadā dienests veica 861 pārbaudi par normatīvajos

aktos noteikto prasību ievērošanu augu aizsardzības līdzekļu

lietošanā. Pēc pārbaudēm tika ierosinātas 19 administratīvā

pārkāpuma lietas, un savstarpējās atbilstības pārvaldības prasību

pārbaudēs konstatēti divi maznozīmīgi un četri būtiski

pārkāpumi.

2011.gadā visbiežāk konstatēti pārkāpumi par glifosātus

saturošu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu teritorijās, kur ir

ziedošas nezāles, par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

kultūraugiem, kuriem tas nav reģistrēts, par augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu bišu aktīvās lidošanas laikā, neievērojot augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu marķējuma prasības, kas nosaka,

ka augu aizsardzības līdzekļu lietošanu drīkst lietot laikā no

plkst. 22.00 līdz 5.00, ja apstrīdamajā platībā ir ziedošs

kultūraugs vai ziedošas nezāles, par to, ka augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu smidzināšanā pieļauts, ka tas nonāk uz augiem

ārpus apstrādājamās platības, par bitēm kaitīgo augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu, nebrīdinot bišu saimju īpašniekus, un par

Latvijā nereģistrēta augu aizsardzības līdzekļa lietošanu.

Lai pārbaudītu, vai tiek ievērotas augu aizsardzības

lietošanas prasības, 2011.gadā kopumā dienests noņēma 50 augu un

augu produktu paraugu. 11 gadījumos paraugi tika ņemti no

graudaugiem un rapša, lai pārbaudītu, vai tiek ievērots

noteiktais lietošanas dienu skaits līdz ražas novākšanai.

Pārkāpumi netika konstatēti.

Ievērojot palielināto risku, kas saistīts ar nelegālu augu

aizsardzības līdzekļu ievešanu un izplatīšanu (plāna

3.16.sadaļa), ir jāpalielina pārbaužu skaits.

Nr.p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.14.1.

Panākt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību

ievērošanu

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Organizēt informatīvas kampaņas,

lai profesionālos augu aizsardzības līdzekļu lietotājus

informētu par normatīvo aktu prasībām

2013.-2015.gads

VAAD

Bukleti,

semināri,

piedalīšanās publiskos

pasākumos

2.

Kontrolēt augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu (tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas

teritorijās)

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 1000 pārbaužu,,

2014.-2015.gadā - katru gadu 1250 pārbaužu

3.

Ņemt augu un augu produktu

paraugus

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 50 paraugu,,

2014.-2015.gadā - 100 paraugu

3.15. Rīcības

virziens "Pasākumi integrētās augu aizsardzības vispārējo

principu ieviešanai"

Augu aizsardzības likums jau pirms Direktīvas ieviešanas

noteica, ka augu aizsardzības līdzekļus lieto saskaņā ar labas

augu aizsardzības prakses principiem, kas ir valstī ieteikta,

atļauta vai reģistrēta augu aizsardzības līdzekļu droša lietošana

atbilstoši faktiskajiem apstākļiem jebkurā ražošanas, glabāšanas,

pārvadāšanas, izplatīšanas un pārtikas preču un dzīvnieku barības

pārstrādes stadijā, lai droši un efektīvi kontrolētu kaitīgos

organismus. Tā ietver vairākus augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas līmeņus līdz augšējam valstī ieteiktās, atļautās vai

reģistrētās lietošanas līmenim. Šajā ziņā augu aizsardzības

līdzekļu drošas lietošanas nolūkā ņem vērā sabiedrības veselības,

arodveselības un ekoloģiskos apsvērumus, kā arī augu aizsardzības

līdzekļu mazāko daudzumu, ko kaitīgo organismu efektīvas

kontroles nolūkā lieto tā, lai būtu mazākais iespējamais atlieku

daudzums. Latvijā šis princips tiek ievērots, reģistrējot augu

aizsardzības līdzekļus.

Saskaņā ar Direktīvas 14.pantu dalībvalstīm jānodrošina, lai

līdz 2014.gada 1.janvārim visi profesionālie augu aizsardzības

līdzekļu lietotāji ir ieviesuši vispārīgos integrētās augu

aizsardzības principus. Lai šo uzdevumu varētu veikt, Latvijā jau

ar Ministru kabineta 2009.gada 12.augusta rīkojumu Nr.558

apstiprināts politiskas plānošanas dokuments "Integrētās

augu aizsardzības politikas attīstības pamatnostādnes

2009.-2015.gadam", kura mērķis ir radīt priekšnoteikumus

integrētās augu aizsardzības sistēmas ieviešanai (turpmāk -

pamatnostādnes).

Integrētās augu aizsardzības galvenie pamatelementi:

1) profilaktiskie pasākumi - visi pasākumi, kas nodrošina augu

normālu augšanu un attīstību. Šo pasākumu īstenošana samazina vai

novērš kaitīgo organismu rašanos un inficēšanās iespējamību;

2) novērošana - kultūraugu uzraudzība, lai novērotu kaitīgā

organisma parādīšanos, izplatības dinamiku, ņemot vērā arī to

dabisko ienaidnieku izplatību, un pieņemtu pareizu lēmumu par

nepieciešamajiem kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumiem;

3) augu aizsardzības tiešie pasākumi - rīcība, iejaukšanās, ja

nepieciešama kaitīgo organismu ierobežošana, to pamatojot ar

datiem par kāda kaitīgā organisma iespējamu savairošanos postošā

līmenī.

Lai to panāktu, pamatnostādnēs tika noteikti šādi galvenie

rīcības virzieni:

1) Latvijā pieejama nepieciešamā statistika par augu

aizsardzības līdzekļu aprites jomu;

2) ieinteresēto pušu nodrošināšana ar ieteikumiem par

nepieciešamajiem pasākumiem rezistences novēršanai;

3) ieinteresēto pušu nodrošināšana ar informāciju par

kaitīgajiem organismiem, to kritiskajiem sliekšņiem, augu

aizsardzības līdzekļiem un augu aizsardzības metodēm;

4) lauksaimnieku brīdināšana par postīgāko kaitīgo

organismu parādīšanos;

5) pilnveidota apmācības un konsultāciju sistēma augu

aizsardzības jomā;

6) augu aizsardzības kā zinātnes nozares attīstības

veicināšana, iesaistot augkopības nozarē specializētās Latvijas

zinātniskās institūcijas, lai veiktu pētījumus atbilstoši to

darbības jomai;

7) integrēto augu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu

izstrāde.

Pasākumi saistībā ar integrēto augu aizsardzību Latvijā tika

aizsākti jau 2006.gadā. Lai sekmētu vidi saudzējošu intensīvas

audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu un nodrošinātu augstas

kvalitātes produkcijas ražošanu augļkopībā un dārzkopībā Latvijā,

2006. gadā Eiropas Komisijā tika apstiprinātas programmas

integrētās augļkopības un dārzeņkopības sistēmas ieviešanai.

Uzskatāmi platības un valsts atbalstu par augļu un dārzeņu

integrētu audzēšanu laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam var

redzēt tabulā.

Atbalsts

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

ha

LVL

ha

LVL

ha

LVL

ha

LVL

Atbalsts integrētai

audzēšanai

-

106

263 729

2907

440 863

2806

435 778

2803

434 371

Savukārt īstenojot Lauku attīstības programmas

2007.-2013.gadam pasākuma "Agrovides maksājumi"

apakšpasākumu "Integrētās dārzkopības ieviešana un

veicināšana" (IDIV), tika izvirzīts mērķis samazināt augu

aizsardzības līdzekļu un mēslošanas līdzekļu lietošanu un sekmēt

bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, veicinot integrētās

audzēšanas metožu lietošanu dārzkopībā. Patlaban lauksaimnieks

var saņemt IDIV atbalstu par lauksaimniecībā izmantojamo zemi,

kurā tiek ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi un kurā

tiek audzēti uz atbalstu tiesīgi kultūraugi. Lai augļu un dārzeņu

audzētāji, kas vēlas saņemt atbalstu, audzējot integrēti, varētu

to saņemt, tika pieņemti Ministru kabineta 2009.gada 15.septembra

noteikumi Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās

audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles

kārtība". Noteikumos iekļauti būtiskākie integrētās augu

aizsardzības vispārīgie principi, kas noteikti Direktīvas III

pielikumā. Noteikumi paredz, ka visi, kas vēlas audzēt

kultūraugus, izmantojot integrētās augu aizsardzības metodes,

tiek iekļauti Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas

reģistrā. Dienests katru gadu veic reģistrā iekļauto audzētāju

kontroli, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo

noteikumu prasībām. Patlaban Lauksaimniecības produktu integrētās

audzēšanas reģistrā ir 336 audzētāji.

Ministru kabineta 2008.gada 18.augusta noteikumos Nr.663

"Prasības pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas,

darbības, uzraudzības un kontroles kārtība" ir paredzētas

arī prasības graudaugu un eļļas augu audzēšanai un galvenās

integrētās audzēšanas prasības - augu maiņa, nepieciešamo

agrotehnisko pasākumu veikšana, mēslošanas plāna sagatavošana,

lauku apskates žurnāla kārtošana u.c. pasākumi. Šajos pasākumos

līdz 2012.gada aprīlim bija iesaistījušies 104 graudu un eļļas

augu audzētāji.

Nr.p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.15.1.

Ieviest vispārējos integrētās augu aizsardzības

principus

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Radīt iespēju

profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem gūt

zināšanas par integrētās augu aizsardzības principu

īstenošanu praksē

2013.-2015.gads

ZM/LLKC/VAAD

Izveidotas integrētās

augu aizsardzības demonstrējuma saimniecības

2.

Sagatavot Ministru

kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta

2011. gada 13.decembra noteikumos Nr.950 "Augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi"", lai

ieviestu integrētās augu aizsardzības prasības

2014.gada 1.janvāris

ZM/VAAD

Valsts kancelejā iesniegt Ministru kabineta noteikumu

projektu

3.16. Rīcības

virziens "Nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu

izplatības mazināšana"

Esošā

situācija

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības aģentūras Europol

dati liecina, ka ir valstis, kurās vairāk nekā ceturtdaļa

piegādāto augu aizsardzības līdzekļu ir viltojumi, un tas apdraud

gan zemniekus, gan arī lauksaimniecības zemi un ražojumus.

Viltotu augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjoms sasniedz

vairākus miljardus eiro gadā, un tie arvien aktīvāk izplatās visā

pasaulē.

Lai informētu valsts institūcijas par viltotiem augu

aizsardzības līdzekļiem un risku, kas ar to saistīts, kā arī lai

uzlabotu sadarbību starp valsts iestādēm, kas ir iesaistītas augu

aizsardzības līdzekļu aprites kontrolē, LAALRUTA noorganizēja

konferenci "Par viltotu un nelegālu augu aizsardzības

līdzekļu importu, kontroli un identificēšanu. Vai mēs esam gatavi

apturēt viltotus un nelegālus augu aizsardzības līdzekļus?".

Konferencē tika atklāts, ka jau 2007.gadā nelegālo augu

aizsardzības līdzekļu tirgus pasaulē lēsts līdz 7% apjomā no

kopējā pesticīdu tirgus, bet 2010. gadā tā apjoms pārsniedzis 10%

un ir aptuveni četri miljardi eiro.

Nelegālu augu aizsardzības līdzekļu sastāvā var būt ķīmiskās

vielas, kas nav atļautas Eiropas Savienībā un tiek lietotas tikai

trešajās valstīs. To sastāvā var būt vielas, kuru derīguma

termiņš ir beidzies, uzglabāšanas apstākļi nav zināmi,

efektivitāte ir stipri apšaubāma, un nav zināma arī ietekme uz

vidi. Iemesli, kādēļ daudzas vielas netiek atļautas Eiropas

Savienībā, var būt dažādi - galvenokārt vielu pārāk lielās

noturība un akumulācija augsnē ar turpmāku uzkrāšanos

pēckultūrās, ieskalošanās gruntsūdeņos, akumulācija dzīvajos

organismos, toksiska ietekmes uz reproduktīvo un nervu sistēmu.

Ir tādas vielas, kuru sadalīšanās produkti augsnē, ūdeņos un

augos nav līdz galam izpētīti un kuru sastāvā ir piemaisījumi,

kuru ietekme nav zināma. Ja vielu atļauj lietot Eiropas

Savienībā, tās dokumentācijas izvērtēšanā ir piedalījušās visas

dalībvalstis un Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI). Augu

aizsardzības līdzekļu ražotājiem, kuri Eiropas Savienībā vēlas

legāli pārdot augu aizsardzības līdzekļus, kas satur konkrēto

vielu, ir jāievēro daudz stingru kritēriju un jāveic normatīvajos

aktos noteiktie pētījumi, lai Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un

EPNI pierādītu, ka šīs vielas lietojums ir drošs.

Bieži arī tad, ja vielas lietošana Eiropas Savienībā tiek

atļauta, tai ir stingri papildnosacījumi, pat līdz devas

ierobežošanai uz 1 hektāru vienā laukā vienā sezonā. Bieži tāda

pati deva citam kultūraugam vairs nav droša, jo, piemēram, cita

kultūrauga augsnes segums apstrādes laikā ir mazāks un vairāk

vielas caur augsni var nokļūt gruntsūdeņos, vai arī cits

kultūraugs tiek audzēts smilšainākās augsnēs, kas ir

caurlaidīgākas. Tādēļ novirzīties no atļautajām maksimālajām

devām uz hektāru un neievērot marķējumu ir stingri aizliegts,

tāpat kā izmantot nelegālos līdzekļus, kuru ietekme nav novērtēta

un nav zināma.

Ir būtiski atcerēties, ka pēc augu aizsardzības līdzekļu

lietošanas tie nonāk vidē un barības ķēdē, kurā, neapšaubāmi, ir

iesaistīts patērētājs, tādēļ jebkura augu aizsardzības līdzekļu

lietošana ir rūpīgi jāizvērtē. Tas attiecas arī uz mazdārziņu

īpašniekiem, trešās klases augu aizsardzības līdzekļu

lietotājiem, kuriem nav vajadzīga apliecība par augu aizsardzības

zināšanu minimuma apgūšanu un kuri var vieglāk pieļaut kļūdas

nezināšanas dēļ.

Pēc LAALRUTA aplēsēm, Latvijā nelegālo augu aizsardzības

līdzekļu tirgus varētu būt līdz 10 % no kopējā tirgus. Dienests

katru gadu ierosina administratīvo pārkāpumu lietas par

nelikumīgu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību. 2011.gadā

tika atklāts un pierādīts viens augu aizsardzības līdzekļa

viltojuma gadījums.

Sadarbojoties ar Ekonomikas policiju un lauksaimniekiem,

2012.gada sešos mēnešos tika ierosinātas 3 administratīvā

pārkāpuma lietas: kopējā aizturētā un izņemtā augu aizsardzības

līdzekļu vērtība ir 0,45 tūkst. latu. Par konstatēto pārkāpumu

uzlikts naudas sods 0,25 tūkst. latu un konfiscēti augu

aizsardzības līdzekļi.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.16.1.

Novērst nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un

lietošanu Latvijā

Nr.p.k.

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Noskaidrot Latvijā

iespējamo nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un

lietošanas apjomu

2014.gads

ZM/VAAD/LAALRUTA

Pētījums par nelegālo un

viltoto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu Latvijāā

2.

Pārbaužu sistēmas

uzlabošana kravu muitošanas vietās, augu aizsardzības

līdzekļu iekļaušana muitas riska izvērtēšanas sistēmās

Līdz 2013.gada

31.decembrim

VID/Pārtikas un veterinārais

dienests/VAAD

Noslēgts sadarbības līgums

starp VID, Pārtikas un veterinārais dienestu un VAAD

3.17. Rīcības

virziens "Indikatori augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

ietekmes izvērtēšanai"

Esošā

situācija

Direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu paredzēts vērtēt,

pielietojot riska indikatorus, kas Eiropas Savienībā vēl tiek

izstrādāti, un tos plānots ietvert direktīvas IV pielikumā.

Tomēr, kamēr Eiropas Savienības riska indikatori vēl nav

izstrādāti, dalībvalstis var lietot savus spēkā esošos

indikatorus vai līdztekus saskaņotajiem indikatoriem pieņemt

citus.

Latvijā līdz šim nav specifisku nacionālo indikatoru tiešas

augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai, taču

Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr. 175

"Noteikumi par nacionālajiem vides indikatoriem" nosaka

vides indikatorus, kas netieši raksturo vispārējo vides stāvokli

valstī, tostarp situāciju ar augu aizsardzības līdzekļu

lietošanu.

Šie noteikumi nosaka:

1) bioloģiskas daudzveidības indikatoru, kas ietver lauku

putnu indeksu, abinieku sugu indeksu, sīko zīdītājdzīvnieku sugu

indeksu;

2) vides indikatoru attiecībā uz ūdens kvalitāti - pazemes

dzeramā ūdens objektu īpatsvaru, kas nodrošina kvalitātes un

nekaitīguma prasībām atbilstoša ūdens piegādi (%), labas un

augstas kvalitātes ūdens objektu īpatsvaru (% no kopējā

skaita).

Lai izvērtētu nacionālo riska indikatoru piemērošanas

lietderību, ir svarīgi, lai būtu pieejami daudzgadu monitoringa

dati gan par augsnes un gruntsūdens kvalitāti, gan virszemes

ūdeņu kvalitāti. Monitoringa dati ir vajadzīgi, lai būtu

iespējams salīdzināt situāciju, kāda radīsies, samazinot augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu pēc indikatoru informācijas

piemērošanas, ar situāciju, kāda bija pirms tam, un konstatēt,

vai ir panākts uzlabojums. Latvijā šādu datu nav. Tāpēc līdz

Eiropas Savienības indikatoru izstrādei nav iespējams ieviest

tieši augu aizsardzības līdzekļu lietošanu raksturojošos

indikatorus.

Attiecībā tieši uz augu aizsardzības līdzekļiem Latvijā

saskaņā ar Augu aizsardzības likumu dienests apkopo informāciju

par izplatīto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu.

Par izlietoto augu aizsardzības līdzekļu daudzumu Latvijā nav

statistikas ilgstošā laikposmā.

Eiropas Savienībā ir izveidots riska indikatoru noteikšanas un

aprēķināšanas modelis HAIR2010 (turpmāk - HAIR). Šī

datorprogramma ir izstrādāta, lai būtu iespējams aprēķināt augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas risku indikatorus attiecībā uz

ūdensorganismiem, dzīvniekiem, ķīmisko vielu koncentrāciju vidē,

operatoru, ietekmi uz cilvēku u.c. 29 riska indikatoriem.

Lai Latvija varētu izmantot HAIR, tās rīcībā ir jābūt

datiem par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu (devu, biežumu,

kultūrauga attīstības stadiju) un kultūraugu audzēšanu (cik ir

platību ar konkrētajiem kultūraugiem un kurā vietā, atkarībā no

tā, vai nepieciešami izvades dati reģionālā vai nacionālā

mērogā). Šādiem datiem uzkrājoties par dažiem gadiem, tos varēs

izmantot, lai ar HAIR programmu noteiktu augu aizsardzības

līdzekļu radīto slodzi konkrētiem kultūraugiem.

Nr.p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

3.17.1.

Izveidot sistēmu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

ietekmes izvērtēšanas indikatoru aprēķināšanai

Pasākumi

Termiņš

Atbildīgie

Rezultāts

1.

Nodrošināt statistikas datu

vākšanu par izlietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības

līdzekļiem

2013.-2015.gads

Centrālā statistikas

pārvalde/

VAAD

Iegūta informācija par

lietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem

valstī

2.

Veikt statistikas datu

analīzi

2013.-2015.gads

VAAD

Pārskats par augu

aizsardzības līdzekļu izplatīto un izlietoto daudzumu

3.

Veicot uzraudzības pasākumus,

apkopot nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai

2013.-2015.gads

VAAD

Valstī ir pieejama

informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

4. Plāna

īstenošanai nepieciešamais finansējums

Plānā noteiktais mērķis

Plāna mērķis -

panākt augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu lietošanu,

mazinot augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radīto risku un

ietekmi uz cilvēku veselību un vidi

Rīcības

virziens mērķa sasniegšanai

3.1.

Atļauju piešķiršana augu aizsardzības līdzekļu laišanai

tirgū un lietošanai Latvijā

Uzdevums

mērķa sasniegšanai

3.1.1.

Nodrošināt Regulas 1107/2009/EK prasību izpildi

Pasākumi

izvirzītā uzdevuma sasniegšanai

Izpildes

termiņš

Atbildīgā

institūcija

Iesaistītās institūcijas

Tiešie

darbības rezultāti

Paredzētais finansējums un tā avoti

Nodrošināt novērtējumu sagatavošanu darbīgo vielu

iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā un augu

aizsardzības līdzekļu atļaušanai

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - novērtējumi par 25 augu aizsardzības

līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

ziņotāja dalībvalsts) un par divām darbīgajām vielām

(pikolinafenu un piridātu) atkārtotai iekļaušanai

Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā kā līdzziņotāja

dalībvalsts;

2014.gadā - novērtējumi par 26 augu aizsardzības

līdzekļiem (tai skaitā 5 augu aizsardzības līdzekļiem kā

ziņotāja dalībvalsts); kā ziņotājai dalībvalstij uzsākt

vienas darbīgās vielas (zoksamīda) novērtējumu un kā

līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt darbīgās vielas

ciazofamīda novērtējuma gatavošanu atkārtotai iekļaušanai

Eiropā atļauto darbīgo vielu sarakstā.

2015.gadā - novērtējumi par 27 augu aizsardzības

līdzekļiem (tai skaitā 6 augu aizsardzības līdzekļiem kā

ziņotāja dalībvalsts); kā līdzziņotājai dalībvalstij uzsākt

darbīgo vielu trineksapaka un tribenurona novērtējuma

gatavošanu atkārtotai iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

vielu sarakstā

2013.gadā novērtējumi tiek veikti no likumā par valsts

budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem.

Nepieciešamais papildu finansējums iekļauts VAAD

pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 11913;

2015.g. 23826;

3.1.2.

Sekmēt atļautu augu aizsardzības līdzekļu nodrošinājumu

"mazajiem lietojumiem"

1. Sadarbojoties ar audzētājiem,

apzināt un apkopot informāciju kombinācijā "kultūraugs

un kaitīgais organisms", lai identificētu problēmas -

trūkstošos augu aizsardzības līdzekļus konkrēta kaitīgā

organisma ierobežošanai konkrētam kultūraugam

Līdz 2013.gada

31.decembrim

VAAD

NVO

Sagatavots kopsavilkums par mazo

lietojumu problēmu Latvijā

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2. Pamatojoties uz kopsavilkumu

par mazajiem lietojumiem, pārskatīt Augu aizsardzības

līdzekļu reģistru par iespēju paplašināt atļauta augu

aizsardzības līdzekļa lietojumu

2013.-2015.gads

VAAD

Katru gadu vismaz 3 augu aizsardzības līdzekļu atļaujas

paplašinājums mazajam lietojumam (pēc ražotājfirmas

iesniegumiem, ja ir pieejami pētījumi, novērtējuma

sagatavošanu sedz iesnieguma iesniedzējs).

2014.un 2015.g. vismaz viena atļauja, ja ražotājfirmas

nesniedz iesniegumus un Latvija (VAAD) pērk pētījumu

rezultātus no kādas citas dalībvalsts audzētāju

organizācijām - pētījumu īpašniecēm.

2013.gadā pasākums tiek veikts no likumā par valsts

budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem. Nepieciešamais finansējums augu aizsardzības

līdzekļu papildu novērtējumu veikšanai, un pētījumu

rezultātu iegādei 2014.un 2015.g. iekļauts VAAD

pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 23 000

2015.g. - Ls 23 000

3. Pamatojoties uz kopsavilkumu par mazajiem

lietojumiem, pārskatīt Ziemeļu zonas un Centrālās zonas

augu aizsardzības līdzekļu reģistrus; sadarbība ar

ražotājkompānijām, lai apzinātu iespēju piemērot

savstarpējās atzīšanas procedūru

2013.-2015.gads

VAAD

Katru gadu vismaz 3 augu aizsardzības līdzekļiem atļauja

mazajam lietojumam.

Piemērojot savstarpējās atzīšanas procedūru, novērtējumu

atļaujas izsniegšanai sedz iesnieguma iesniedzējs

(ražotājfirma).

2014.un 2015.g. vismaz viena atļauja, ja ražotājfirmas

nesniedz iesniegumus un Latvija (VAAD) pērk pētījumu

rezultātus no kādas citas dalībvalsts audzētāju

organizācijas - pētījumu īpašnieces.

2013.gadā pasākums tiek veikts no likumā par valsts

budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem. Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un

2015.g.augu aizsardzības līdzekļu papildu novērtējumiem un

pētījumu iegādei, iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām

politikas iniciatīvām 2014.-2016.gadam budžeta programmā

27.00.00 "Augu veselība un augu aprites

uzraudzība".

2014.g. - Ls 23 000

2015.g. - Ls 23 000

3.2.

Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū

uzraudzība

3.2.1.Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas

prasību ievērošana

1. Kontrolēt augu aizsardzības

līdzekļu izplatīšanu

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 226 pārbaudes;

2014.gadā - 250 pārbaužu;

2015.gadā - 250 pārbaužu;

2013.g. pārbaudes tiek veiktas no likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g. iekļauts

VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 528

2015.g. - Ls 528;

2. Ņemt paraugus augu

aizsardzības līdzekļu kvalitātes pārbaudei. Ņemt paraugu no

nezināmas izcelsmes produkta

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 13 paraugu;

2014.gadā - 40 paraugu;

2015.gadā - 40 paraugu;

2013.g. augu aizsardzības līdzekļu kontrolparaugu

analīzes tiek veiktas no likumā par valsts budžetu kārtējam

gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.iekļauts

VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 27000

2015.g.- Ls 27000;

3.3.

Profesionālo augu aizsardzības līdzekļu lietotāju,

operatoru, pārdevēju un konsultantu apmācība

3.3.1.

Latvijā ir apmācīti augu aizsardzības līdzekļu lietotāji,

operatori, pārdevēji

1. Pārejas periodā uz jauno

apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

lietotāju apmācību saskaņā ar spēkā esošo kārtību

2013.gada

1.jūnijs

VAAD

Izsniegts 750 apliecību par augu

aizsardzības zināšanu minimuma apgūšanu

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2. Profesionālo skolu programmās

iekļaut mācību tematus par augu aizsardzības jautājumiem

Līdz

2015.gadam

IZM

ZM/VAAD

Papildinātas 10 programmas

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Izveidot apmācītu augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

konsultantu reģistru

Līdz 2013.gada

26.novembrim

VAAD

Izveidots apmācītu augu

aizsardzības līdzekļu lietotāju, operatoru, pārdevēju un

konsultantu reģistrs

No likumā par valsts budžetu

kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.4.

Konsultāciju sistēmas pilnveidošana augu aizsardzības

jomā

3.4.1.

Latvijā ir apmācīti konsultanti

1. Pārejas periodā uz jauno

apmācības sistēmu nodrošināt augu aizsardzības līdzekļu

konsultantu apmācības saskaņā ar spēkā esošo kārtību.

Līdz 2013.gada

1.jūnijam

VAAD/

LLKC/IAS

Izsniegts 10 konsultantu

apliecību

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

valsts budžeta līdzekļiem.

3.5.

Patērētāju aizsardzība

3.5.1.

Nodrošināti patērētājiem droši augkopības produkti

1. Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem,

norādot gadījumus, kad maksimāli pieļaujamais augu

aizsardzības līdzekļu atlieku daudzums ticus pārsniegts

vietējās izcelsmes, Eiropas Savienības un no trešajām valstīm

ievestajā augā un augu produktos

2013.-2015.gads

PVD, ZM

Sagatavots ziņojums par augu

aizsardzības līdzekļu atlieku monitoringa rezultātiem

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.6.

Pasākumi ūdens, vides un dzeramā ūdens aizsardzībai

3.6.1.

Nodrošināt ūdens vides un dzeramā ūdens aizsardzību

1. Informēt sabiedrību par virszemes un pazemes ūdeņu, kā

arī dzeramā ūdens monitoringa rezultātiem.

2014.-2015.gads

VSIA

"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas

centrs" (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības

ministrija) un Veselības inspekcija

(Veselības ministrija)

Ikgadējais pārskats

par Latvijas ūdeņu stāvokli, kurā tiek ietverta informācija

par monitoringa rezultātiem, saskaņā ar normatīvajiem aktiem

par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

No likumā par

valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem

3.8. Nodrošināts augu aizsardzības

līdzekļu salīdzinošais novērtējums

3.8.1. Nodrošināt iespēju lietot

videi mazāk bīstamus augu aizsardzības līdzekļus

1. Veikt augu aizsardzības

līdzekļu salīdzinošo novērtējumu

2014.-2015.gads

VAAD

Katru gadu novērtēti 20

līdzekļi

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.9.

Neķīmisku augu aizsardzības līdzekļu izmantošana

3.9.1.

Nodrošināta iespēja lietot neķīmiskos augu aizsardzības

līdzekļus

1. Apzināt Ziemeļu un Centrālās zonas dalībvalstīs

atļautos mikrobioloģiskos un dzīvos organismus saturošos

augu aizsardzības līdzekļus

Līdz 2013.gada 1.jūlijam

VAAD

Apkopota informācija

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2. Sazināties ar mikrobioloģisko

augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas īpašniekiem par

iespēju piemērot augu aizsardzības līdzekļu savstarpējās

atzīšanas procedūru

Līdz 2014.gada

31.decembrim

VAAD

Piemērojot citas valsts augu

aizsardzības līdzekļu reģistrācijas atzīšanas procedūru,

izsniegtas atļaujas 5 mikroorganismus saturošu augu

aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū un lietošanai

Nepieciešamais finansējums augu aizsardzības līdzekļu

papildu novērtējumiem un papildinformācijas iegūšanai

2014.g. iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas

iniciatīvām 2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00

"Augu veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 5000

3.10.

Pasākumi sabiedrības informēšanai, izpratnes veicināšanai

par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

3.10.1.

Sabiedrība ir informēta par augu aizsardzības līdzekļu

lietošanu

1. Iesaistot NVO, izstrādāt

sabiedrības informēšanas programmu

2013.gada 31.decembris

VAAD

Apstiprināta sabiedrības

informēšanas programma

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2. Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu un kaitīgo organismu

ierobežošanu

2013.-2015.gads

VAAD/ LAALRUTA/

/ LLKC

Dalība publiskos pasākumos un plašākas sabiedrības

informēšana par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Informatīvu bukletu izdošana par augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Monitorings, trūkumu

identificēšana (individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana

darbā ar augu aizsardzības līdzekļiem, noliktavās u.c.)

2013.-2015 .gads

VAAD/

LAALRUTA

Atkārtota lauksaimnieku aptauju veikšana par individuālo

aizsardzības līdzekļu lietošanu darbā ar augu aizsardzības

līdzekļiem pēc iepazīšanās ar augu aizsardzības līdzekļu

drošu lietošanu

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Organizēt informatīvo kampaņu

lauksaimniekiem par nelegālo un viltoto augu aizsardzības

līdzekļu kaitīgumu

2013.-2015.gads

VAAD

LAALRUTA/

Informācijas sagatavošana, lauksaimnieku, iesaistīto

organizāciju un struktūru informēšana un apmācīšana par

viltotiem un nelegāliem augu aizsardzības līdzekļiem.

Piedalīšanās publiskos pasākumos

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.11. Izveidota un nodrošināta

augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu

sistēma

3.11.1. Profesionālie augu

aizsardzības līdzekļu lietotāji lieto pārbaudītas augu

aizsardzības lietošanas iekārtas

1. Izstrādāta metodika augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaudei

2013.gada 1.jūlijs

VAAD

Apstiprināta metodika

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2. Veikt augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu veicēju

sertificēšanu

2013.-2015.gads

VAAD

Sertificēti 3 pārbaužu veicēji

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3. Uzraudzīt augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas iekārtu pārbaužu veicējus

2013.-2015.gads

VAAD

Gadā 6 pārbaudes

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Apsekot situāciju valstī par

rokas un uz muguras pārnēsājamo smidzinātāju izmantošanu

profesionālai lietošanai

Līdz 2015.gada

31.decembrim

VAAD

Pieņemts lēmums par grozījumu

izdarīšanu esošajos normatīvajos aktos attiecībā uz

izņēmumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtu

pārbaudēs

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

5. Pārbaudīt augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas iekārtas

2013.-2015.gads

Pārbaudes veicējs

2014.gads - 2000 iekārtu;

2015.gads - 2000 iekārtu;

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.13.

Drošas darbības ar augu aizsardzības līdzekļiem

3.13.1.

Sekmēt profesionālo un neprofesionālo augu aizsardzības

līdzekļu lietotāju zināšanas par drošu augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu

1. Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu (ietverti labas augu

aizsardzības prakses principi)

2013.gads

VAAD LAALRUTA

Izdota Aizsardzības līdzekļu

lietotāja rokasgrāmata

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

valsts budžeta līdzekļiem.

Projektā "Par augu aizsardzības līdzekļu drošu

lietošanu - SUI (Safe Use Initiative)"

2013.gadā veikta skrejlapu maketēšana un drukāšana, plakāta

un rokasgrāmatas dizains, maketēšana un drukāšana,

tulkošana, izmantoti fotogrāfa pakalpojumi, iegādāti

cimdi - Ls 4880

2. Informēt sabiedrību par augu

aizsardzības līdzekļu drošu lietošanu cilvēkam un videi

2013.gads

VAAD LAALRUTA

Izdots viens plakāts ar 12

galvenajiem pamatprincipiem par augu aizsardzības līdzekļu

drošu lietošanu cilvēkam un videi

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

valsts budžeta līdzekļiem.

Projektā "Par augu aizsardzības līdzekļu drošu

lietošanu - SUI (Safe Use Initiative)"

2013.gadā izdots plakāts

3. Nacionālais veselības

dienests pēc pieprasījuma sniedz statistisko informāciju par

saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem - augu aizsardzības

līdzekļiem - un dienests to publisko savā tīmekļa vietnē

2013.-2015.gads

VAAD/NVD

Katru gadu publicēta

informācija par saindēšanās gadījumiem ar pesticīdiem -

augu aizsardzības līdzekļiem

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.14.

Nodrošināta augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

kontrole

3.14.1.

Panākt augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasību

ievērošanu

1. Organizēt informatīvas

kampaņas, lai profesionālos augu aizsardzības līdzekļu

lietotājus informētu par normatīvo aktu prasībām

2013.-2015.gads

VAAD

Bukleti,

semināri,

piedalīšanās publiskos

pasākumos

2013.g. darbības tiek veiktas no likumā par valsts

budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem.

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.

iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 5000

2015.g.- Ls 5000;

2. Kontrolēt augu aizsardzības

līdzekļu lietošanu (tajā skaitā īpaši aizsargājamās dabas

teritorijās)

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 1000 pārbaude;

2014.gadā - 1250 pārbaužu.

2015.gadā - 1250 pārbaudes

2013.g. pārbaudes tiek veiktas no likumā par valsts

budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem valsts budžeta

līdzekļiem

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.

iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 5500

2015.g.- Ls 5500;

3. Ņemt augu un augu produktu

paraugus

2013.-2015.gads

VAAD

2013.gadā - 50 paraugu

2014.gads - 100 paraugu

2015.gads -100 paraugu

2013.g. augu, augu produktu kontrolparaugu analīzes tiek

veiktas no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g.

iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 12 500

2015.g. - Ls 12 500

3.15. Pasākumi integrētās augu

aizsardzības vispārējo principu ieviešanai

3.15.1. Ieviest integrētās augu

aizsardzības vispārējos principus

1. Radīt iespēju

profesionālajiem augu aizsardzības līdzekļu lietotājiem gūt

zināšanas par integrētās augu aizsardzības principu

īstenošanu praksē

2013.-2015.gads

ZM/LLKC/

VAAD

Izveidotas integrētās augu aizsardzības demonstrējuma

saimniecības

ES finansējums

2. Sagatavot Ministru kabineta

noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2011.

gada 13.decembra noteikumos Nr.950 "Augu aizsardzības

līdzekļu lietošanas noteikumi" lai ieviestu integrētās

augu aizsardzības prasības

2014.gada 1.janvāris

VAAD/ZM

Valsts kancelejā iesniegts

Ministru kabineta noteikumu projekts

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.16.

Nelegālo un viltoto augu aizsardzības līdzekļu izplatības

mazināšana

3.16.1.

Novērst nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanu un

lietošanu Latvijā

1. Noskaidrot Latvijā iespējamo

nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un

lietošanas apjomu

2014.gads

ZM/VAAD/

LAARUTA

Pētījums par nelegālo un

viltoto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu Latvijā

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.g. iekļauts VAAD

pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 9990

2. Pārbaužu sistēmas uzlabošana

kravu muitošanas vietās, augu aizsardzības līdzekļu

iekļaušana muitas riska izvērtēšanas sistēmās

Līdz 2013.gada

31.decembrim

VID, PVD, VAAD

Noslēgts sadarbības līgums starp

VID, PVD un VAAD

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

3.17. Indikatori augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanai

3.17.1. Izveidot sistēmu augu

aizsardzības līdzekļu lietošanas ietekmes izvērtēšanas

indikatoru aprēķināšanai

1. Nodrošināt statistikas datu

vākšanu par izlietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības

līdzekļiem

2013.-2015.gads

VAAD /Centrālā

statistikas pārvalde

Iegūta informācija par

lietotajiem un izplatītajiem augu aizsardzības līdzekļiem

valstī

Statistikas datu vākšana par izplatītajiem augu

aizsardzības līdzekļiem 2013., 2014., 2015.gadā tiks

nodrošināta no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Statistikas datu vākšana par izlietotajiem augu

aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un

Padomes 2009.gada 25.novembra Regulas (EK) Nr. 1185/2009

prasībām 2013.-2015.gadā notiks 2014.gadā.

Statistikas datu vākšanas nodrošināšanai par

izlietotajiem augu aizsardzības līdzekļiem

finansējums 2014.gadā tiek plānots Centrālās statistikas

pārvaldes budžetā un VAAD tiek pārdalīts transferta

maksājuma veidā atbilstoši darba apjomam (2014.gadā

plānotais finansējums Ls 23 000)

2. Statistikas datu analīze

2013.-2015.gads

VAAD

Pārskats par augu

aizsardzības izplatītajiem un izlietotajiem daudzumiem

No likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem

valsts budžeta līdzekļiem.

3. Veicot uzraudzības pasākumus,

apkopot nepieciešamos datus indikatoru aprēķināšanai

2013.-2015.gads

VAAD

Valstī ir pieejama

informācija par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu

2013.gadā - no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam

piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Nepieciešamais papildu finansējums 2014. un 2015.g.

iekļauts VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

2014.g. - Ls 4961

2015.g. - Ls 4961

Nepieciešamais papildu finansējums 2014. un 2015.gadam: tā

detalizēts aprēķins, finansējuma avots

VAAD

nepieciešamais papildu finansējums 2014. un 2015.gadam, tā

detalizēts aprēķins, finansējuma avots

Nr.p.k.

Uzdevumi

mērķa sasniegšanai

2014.g.,

Ls

2015.g.,

Ls

Aprēķins,

finansējuma avots

3.1.1.

1. Nodrošināt novērtējumu

sagatavošanu darbīgo vielu iekļaušanai Eiropā atļauto darbīgo

vielu sarakstā un augu aizsardzības līdzekļu atļaušanai

11 913

11 913

Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi,

2014.gadā nepieciešama 1 jauna amata vieta (efektivitātes

eksperts, amatu saime un līmenis 10 III), atlīdzība: Ls

800*12 mēneši+24,09% = Ls 11 913

11913

2015.g. 1 jauna amata vieta

(toksikoloģijas eksperts, amatu saime un līmenis 10 III),

atlīdzība: Ls 800*12 mēneši+24,09% = Ls 11 913

3.1.2.2.

Pamatojoties uz

kopsavilkumu par mazajiem lietojumiem, pārskatīt Augu

aizsardzības līdzekļu reģistru par iespēju paplašināt atļauta

augu aizsardzības līdzekļa lietojumu

23000

23 000

Iespēja pirkt citu

dalībvalstu audzētāju organizāciju veikto pētījumu rezultātus

no pētījumu īpašnieka: apzināta viena augu aizsardzības

līdzekļa pētījuma rezultātu cena - vidēji ap Ls

23 000

3.1.2.3.

Pamatojoties uz

kopsavilkumu par mazajiem lietojumiem, pārskatīt Ziemeļu

zonas un Centrālās zonas augu aizsardzības līdzekļu

reģistrus; sadarbība ar ražotājkompānijām, lai apzinātu

iespēju piemērot savstarpējās atzīšanas procedūru

23000

23000

Iespēja pirkt citu

dalībvalstu audzētāju organizāciju veikto pētījumu rezultātus

no pētījumu īpašnieka: apzināta viena augu aizsardzības

līdzekļa pētījuma rezultātu cena - vidēji ap Ls

23 000

3.2.1.1.

Kontrolēt augu

aizsardzības līdzekļu izplatīšanu

528

528

Vienas pārbaudes izmaksas - vidēji Ls 22.

Vecākā inspektora (amatu saime un līmenis 26.3.III) atlīdzība

par 1 stundu - Ls 5,21 (Ls 698/166,25 +24,09% = Ls5,21.

Vidēji 1 pārbaudei nepieciešamas 3,5 stundas (Ls 5,21*

3,5 h = Ls 18,24). Vidējais attālums līdz pārbaudes vietai 25

km. Nepieciešamais degvielas daudzums turp un atpakaļ (50 km)

ir 4,25 litri. Pieņemot, ka degvielas cena ir Ls 1,0 par

litru, degviela vienai pārbaudei Ls 4,25. Kopā pārbaudei

Ls18,24+Ls 4,25 = Ls 22. Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.un

2015.gadā papildus plānotas 24 pārbaudes. (24 pārbaudes*Ls 22

= Ls 528).

3.2.1.2.

Ņemt paraugus augu

aizsardzības līdzekļu kvalitātes pārbaudei. Ņemt paraugu no

nezināmas izcelsmes produkta

27000

27000

Vidēji viena augu aizsardzības līdzekļa

kontroles parauga analīzes Ls 1000. Salīdzinot ar 2013.gadu,

2014. un 2015.gadā plānotas papildu 27 augu aizsardzības

līdzekļu kontrolparaugu analīzes (27 paraugi*Ls 1000 = Ls

27 000) Saskaņā ar 2011. un 2012.gadā veiktajiem

iepirkumiem par augu aizsardzības līdzekļu kontrolparaugu

analīzēm akreditētā laboratorijā ar akreditētām metodēm, pēc

kuriem noslēgti līgumi par pakalpojuma sniegšanu, vidēji

viena parauga analīzes ir Ls 1000 (atkarībā no līdzekļa

sastāvā iekļautajām darbīgajām vielām).

3.9.1.2.

Sazināties ar

mikrobioloģisko augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas

īpašniekiem par iespēju piemērot augu aizsardzības līdzekļu

savstarpējās atzīšanas procedūru

5000

Viens novērtējums, piemērojot

savstarpējās atzīšanas procedūru, vienam augu aizsardzības

līdzeklim - vidēji Ls 1000. Vecākā referenta (amatu saime un

līmenis 10 III) atlīdzība par 1 stundu Ls 5,21 (Ls

698/166,25 +24,09% = Ls 5,21). Viena novērtējuma

sagatavošanai nepieciešams 4 dažādu ekspertu vienlaicīgs

darbs 6 darba dienas (6 dienas*4 darbinieki *8 h = 192 h).

192 h*Ls 5,21 = Ls 1000. 2014.gadā plānots veikt 5 augu

aizsardzības līdzekļu novērtējumus, piemērojot savstarpējās

atzīšanas procedūru

3.14.1.1.

Organizēt

informatīvas kampaņas, lai profesionālos augu aizsardzības

līdzekļu lietotājus informētu par normatīvo aktu

prasībām

5000

5000

Bukleti (Ls 0,10*10 000 eksemplāru = Ls 1000).

Semināri (telpu noma, aprīkojuma noma - vid. Ls 100,

plānots pa 5 semināriem 5 reģionos. Ls 100*5*5= Ls

2500).

Piedalīšanās publiskos pasākumos, informācija

plašsaziņas līdzekļos - Ls 1500. 25 sludinājumi

reģionālajos laikrakstos par semināriem *Ls 40 par 1

sludinājumu = Ls 1000.

3 Augu aizsardzības departamenta speciālistu izbraukumi

uz reģionālajiem semināriem - komandējumu izdevumi - dienas

nauda Ls 4*3 speciālisti*25 semināri = Ls 300; degviela

vidēji 2375 km (vidēji turp un atpakaļ 95 km 1 semināram)

nepieciešama 200 litri jeb Ls 200.

3.14.1.2.

Kontrolēt augu

aizsardzības līdzekļu lietošanu (tajā skaitā īpaši

aizsargājamās dabas teritorijās)

5500

5500

Vienas pārbaudes izmaksas vidēji Ls 22.

Vecākā inspektora (amatu saime un līmenis 26.3.III) atlīdzība

par 1 stundu Ls 5,21 (Ls 698/166,25 +24,09%=Ls5,21. Vidēji 1

pārbaudei nepieciešamas 3,5 stundas (Ls5,21* 3,5 h=Ls 18,24).

Vidējais attālums līdz pārbaudes vietai 25 km. Nepieciešamā

degviela turp, atpakaļ 50 km ir 4,25 litri. Pieņemot, ka

degvielas cena ir Ls 1,0 par litru, degviela vienai pārbaudei

Ls 4,25. Kopā pārbaudei Ls18,24+Ls 4,25=Ls 22. Salīdzinot ar

2013.gadu, papildus plānotas 250 pārbaudes (250 pārbaudes*Ls

22=Ls5500)

3.14.1.3.

Ņemt augu un augu

produktu paraugus

12500

12500

Vidēji viena augu, augu produkta

kontroles parauga analīzes cena augu aizsardzības līdzekļa

atlieku noteikšanai ir Ls 250. Salīdzinot ar 2013.gadu,

2014.un 2015.gadā plānotas papildu 50 augu, augu produktu

kontrolparaugu analīzes (50 paraugu*Ls250 = Ls12500). Saskaņā

ar 2011. un 2012. gadā veiktajiem iepirkumiem par augu

aizsardzības līdzekļu atlieku noteikšanu augu un augu

produktu paraugos akreditētā laboratorijā ar akreditētām

metodēm, pēc kuriem noslēgti līgumi par pakalpojuma

sniegšanu, vidēji viena parauga analīzes ir Ls 250 (atkarībā

no nosakāmajām darbīgajām vielām)

3.16.1.1.

Noskaidrot Latvijā

iespējamo nelegālo augu aizsardzības līdzekļu izplatīšanas un

lietošanas apjomu

9990

2014.gadā plānots veikt vismaz 45

operatīvās pārbaudes (5 reģionos pa 9 pārbaudēm katrā, Ls

22*45 = Ls 990); 9 augu aizsardzības līdzekļu kontroles

paraugi akreditētā laboratorijā ar akreditētām metodēm, par

kurām pēc iepirkuma noslēgs līgums par pakalpojumu, ir Ls

9000 (Ls 1000*9= Ls 9000.)

3.17.1.3.

Veicot uzraudzības

pasākumus, apkopot nepieciešamos datus indikatoru

aprēķināšanai

4961

4961

Izveidot un

publiskot datubāzi par augu aizsardzības līdzekļu lietošanas

pārbaužu rezultātiem Kultūraugu uzraudzības valsts

informācijas sistēmā (2014. un 2015.gadā datubāzes izveidei

kā ārpakalpojums pa 205 cilv.st *Ls 20 + PVN 21% = Ls

4961

Kopā VAAD

128392

125315

Nepieciešamais papildu finansējums 2014.un 2015.g. iekļauts

VAAD pieprasījumā jaunajām politikas iniciatīvām

2014.-2016.gadam budžeta programmā 27.00.00 "Augu

veselība un augu aprites uzraudzība".

Zemkopības ministre

L.Straujuma